Jaunākais izdevums

Valdība un Saeimas atbildīgā komisija ignorē uzņēmēju organizāciju kategoriskos iebildumus pret piedāvāto risinājumu – valdes locekļiem atbildēt par to vadīto kompāniju nesamaksātajiem nodokļiem ar savu maku –, biznesam nav skaidrības par to, kā varētu darboties jaunā norma, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vai šādu iznākumu akceptēs parlamenta vairākums, redzēsim jau šonedēļ. Uzņēmēju lielākās nevalstiskās organizācijas – LDDK un LTRK – kopīgi aicināja Saeimas deputātus no 2015. gada valsts budžeta paketi pavadošā likumprojektu kopuma izņemt grozījumus, kuri skartu valdes locekļu atbildību par nesamaksātajiem nodokļiem 18 000 eiro apmērā. Savukārt gan finanšu ministrs Jānis Reirs, gan arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums šos aicinājumus ignorēja. Finanšu ministrs uzsvēra, ka par šiem priekšlikumiem diskusija ir ilgusi vairāk nekā gadu un tajā ir piedalījušies arī valdības sociālie partneri no Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes – LDDK un arodbiedrības.

Pieci kritēriji

DB jau rakstīja, ka iepriekš noteikto trīs kritēriju vietā tajā ir jau pieci. «Runa nav par jebkuras ekonomiskās grūtībās nonākušas komercsabiedrības valdes locekļiem, bet tikai tiem, kuri izpildīs visus piecus nosacījumus,» atgādināja finanšu ministrs. Proti, VID būs jākonstatē, ka ir izpildīti šādi kritēriji: nokavēto nodokļu maksājumu summa pārsniedz 50 noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu (18 tūkst. eiro 2015. gadā); lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots juridiskai personai; ir konstatēts, ka pēc nodokļu parāda izveidošanās juridiskā persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas statusam; ir sastādīts akts par piedziņas neiespējamību; nav izpildīts Maksātnespējas likumā noteiktais pienākums iesniegt juridiskas personas maksātnespējas procesa pieteikumu. VID varēs izvērtēt valdes locekļa pienākumu atlīdzināt juridiskas personas nokavētos nodokļu maksājumus tikai tad, ja tai nebūs pasludināts maksātnespējas process, tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. To, ka piedāvātais risinājums ir ļoti diskutabls, apliecina ne tikai Tieslietu ministrijas atzinums, bet arī Saeimas Juridiskā biroja brīdinājumi par to, ka piedāvātais risinājums varētu būt pretrunā ar Satversmi. Tomēr, neraugoties ne uz šiem atzinumiem, ne uz valdību veidojošās Vienotības Saeimas deputāta, bijušā ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska un opozīcijas nostāju, Saeimas atbildīgā komisija šo ideju virza apstiprināšanai parlamentā.

Visu rakstu Valdošā koalīcija ignorē biznesa nostāju lasiet 16. decembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits šodien ir izsludinājis Saeimas pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumu.

Likums paredz, ka ārkārtas vēlēšanas ir jāsarīko divu mēnešu laikā pēc domes atlaišanas, attiecīgi plānots, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks 25.aprīlī.

Līdz ar domes atlaišanu pilsētas vadības grožus pārņems pagaidu padome, kas pildīs likumos paredzētās domes funkcijas un darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome. Pagaidu administrācijas locekļi izvēlēti, "ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, personu reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi".

Pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, vadītāja vietnieks būs Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet administrācijas locekļa amatā strādās Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kučinskis: Lielāku IIN likmi piemēros tikai tiem ienākumiem, kas pārsniegs 20 000 eiro

LETA, 27.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi piemēros tikai tiem ienākumiem, kas pārsniegs 20 000 eiro, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Piemēram, ja personas ienākumi gadā būs 22 000 eiro, tad par 20 000 tiks maksāta pazeminātā IIN likme - 20%, bet par 2000 eiro - 23%.

Līdzīgi tikšot iekasēts IIN no summas, kas pārsniedz 55 000 eiro.

Kučinskis uzskata, ka zaudētāju, ieviešot diferencētu IIN likmi, nebūs. Tādi nebūs arī lielo algu saņēmēji, kuru ienākumi pārsniegs 55 000 eiro gadā, jo tiks atcelts solidaritātes nodoklis.

Jau ziņots, ka valdošā koalīcija vienojās diferencēt IIN likmi 20%, 23% un 31% apmērā.

Ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā IIN likme būs 20%, no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro - 23%, bet virs 55 000 eiro - 31%.

Koalīcija vienojās, ka reinvestētajai peļņai tiks piemērota 0% likme, lai saglabātu uzņēmumu konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Ar startup veiklību ceļā uz bankas statusu

Anda Asere, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Sākumā tevi ignorē, tad par tevi smejas, tad ar tevi cīnās, un tad tu uzvari.

Finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma Revolut dibinātāja un vadītāja Nikolaja Storonskija mērķi ir augsti, un ar līdz šim sasniegto viņš līdz galam nav apmierināts, jo vienmēr var vairāk. Līdz šim Lielbritānijā bāzētai kompānijai ir vairāk nekā miljons lietotāju Eiropā un tie veikuši 80 miljonus darījumu deviņu miljardu dolāru vērtībā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Pašos pirmsākumos Revolut ir bijis diezgan agresīvs mārketingā un izsakoties par bankām. Tagad kompānija ir procesā, lai pati kļūtu par banku. Kāpēc?

Mēs ejam dziļāk biznesā. Ir konkrētas lietas, ko nevaram izdarīt, neesot banka, piemēram, aizdot klientu naudu. Tāpēc mēs izlēmām to darīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sanda Liepiņa: Jebkura neskaidrība finanšu nozarē vienmēr rada pārmērīgu atteikšanos!

Jānis Goldbergs, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Te ir cēloņu un seku jautājums. Bija izveidojusies situācija, kad jāreaģē visas nozares interešu vārdā

Pāris gados no finanšu nozares pagaisuši miljardiem eiro, izdomāts, kā būt tīkamiem starptautiskajai sabiedrībai, valsts radījusi kaudzēm normatīvu, kas regulē tieši finanšu nozares darbību, bet kulisēs ironizē par to, ka Finanšu nozares asociācija (Asociācija) no biedru aizstāvja kļuvusi par ierobežotāju, tādēļ Dienas Bizness aicināja uz sarunu Asociācijas vadītāju Sandu Liepiņu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Pēdējie divi gadi Finanšu nozares asociācijas dzīvē ir bijuši saspringti. Ir bijis FinCEN paziņojums, Moneyval vērtējumi, OECD ieteikumi, un tie attiecas tieši uz finanšu nozari Latvijā. Ko esat darījuši? Kas paveikts un ar kādu mērķi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošā koalīcija par nākamā gada budžeta jautājumiem plāno vienoties līdz nedēļas beigām, pirmdien pēc koalīcija partneru sanāksmes sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Valdības vadītājs norādīja, ka pirmdien vēl netika panākta vienošanās par finansējumu demogrāfijas pasākumiem, taču par vairākiem citiem jautājumiem koalīcijai domstarpību neesot. Viņš skaidroja, ka "vairāk vai mazāk" ir vienošanās par prioritātēm, kas arī iepriekš bija plānotas, piemēram, izglītības jautājums.

Partneri sarunas turpinās trešdien, 6.septembrī, bet piektdien, 8.septembrī, iecerēta valdības ārkārtas sēde. Savukārt 7.septembrī būs Demogrāfisko lietu centra sanāksme, lai izvērtētu, kuri pasākumi būtu īstenojami prioritāri ierobežoto līdzekļu situācijā.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzsvēra, ka nerunā par 85 miljoniem eiro un skaitļiem, bet gan par to, ka "jāpanāk lūzums daudzbērnu ģimeņu atbalstam".

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Informācijas komunikāciju tehnoloģijas – gan iespējas, gan riski

Guntars Gūte, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas bizness nav iedomājams bez informācijas tehnoloģiju (IT) izmantošanas ikdienā. Faktiski var jau uzskatīt – ja tu neizmanto modernās komunikācijas, tu jau esi nolēmis sevi atpalicībai un stagnācijai

Taču IT nav tikai ērtības, jo līdz ar tehnoloģiju attīstību mainījušās arī drošības prasības pasaulē – šodien daudz vairāk jābaidās nevis no zagļa reālajā dzīvē, bet gan virtuālajā. Diemžēl daudzi to vēl neapzinās. Un tomēr – ja ievērojam pašas elementārākās drošības prasības, tad IT sniegto iespēju daudzums kļūst faktiski neierobežots – gan darba iespējas, gan dažādi pakalpojumi, gan arī biznesa ikdienas procesu paātrināšanā un vienkāršošanā.

«Drošības tēma ir tikpat veca kā internets. Taču tas, kas šodien par šo tēmu liek domāt daudz vairāk kā vēl pat pirms tikai dažiem gadiem, ir fakts, ka pēdējos gados tehnoloģijas attīstās īpaši strauji. Radītas daudzas un dažādas aplikācijas, būtiski attīstījušās arī mobilās aplikācijas. Ja agrāk mazajiem uzņēmējiem IT pārsvarā saistījās galvenokārt ar e-pastu un mājas lapu uzturēšanu, tad tagad IT iespējas ir augušas desmitkārtīgi. Turklāt tas šodien sniedz ne tikai iespējas, bet rada arī daudz lielākus drošības riskus,» skaidro informācijas tehnoloģiju uzņēmuma DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Motofavorīts valdes priekšsēdētāju Gati Panavu

Lelde Petrāne, 22.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Motofavorīts valdes priekšsēdētājs Gatis Panavs. Motofavorīts ir viens no vecākajiem moto veikaliem Latvijā. Tas pārstāv zīmolus Vespa un Harley-Davidson.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Tāpēc, ka tas ir mans un mūsu darbinieku dzīves stils.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Iepriecina, ka katru gadu nozare pēc krīzes aug, nedaudz bet aug, daudzi uzņēmumi ir sapratuši motociklu, kvadraciklu un sniega motociklu priekšrocību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Viedoklis: Nodokļu reforma kā ziloņa viesošanās porcelāna veikalā

Gints Belēvičs, Nordea bankas ekonomists, 27.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības uzvedība jaunās nodokļu reformas apspriešanā un īstenošanā sāk atgādināt ziloņa viesošanos porcelāna izstrādājumu veikalā. No sākotnēji plānotā varianta palikusi vairs tikai atblāzma, savukārt ik pa laikam izziņotie «uzlabojumi» ik reizi izsauc sašutuma vilni no iesaistītajām pusēm. Kur vien pagriezies – plīst trauki.

Pirmkārt, apšaubāma jau bija sākotnējā ideja strauji mazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli par 3 procentpunktiem līdz 20%. Skaidrs, ka iedzīvotāji no tā būtu ieguvēji un valdība iegūtu pozitīvāku vērtējumu par savu darbu, taču, vai brīdī, kad ekonomika attīstās samērā labi ar vidēji 3% IKP pieaugumu gadā, ir nepieciešams papildu stimuls ekonomikai?

Otrkārt, nodokļu likmes diferencēšana, ienākumiem virs 55 000 eiro, nosakot 31% likmi, nav atbilstoša konkurētspējas veicināšanas uzstādījumiem, turklāt nekādā veidā nerisina ienākumu nevienlīdzības problēmu. Ienākumu nevienlīdzības samazināšana, protams, ir laba lieta, taču progresīvā nodokļa ieviešana valstī, kuras attīstības līmenis labākajā gadījumā ir trīs ceturtdaļas no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, ir apšaubāma. No sākuma mums kopā ir jārada nodokļu masa, jārada vēlme maksāt jau esošos nodokļus, nevis jānodarbojas ar apšaubāmas kvalitātes jaunradi, pārdalot jau esošos ieņēmumus. Interesanti arī būtu saprast, tieši kādu problēmu valdība gatavojas risināt ar 31% nodokļa likmi mazāk kā vienam procentam no kopējā darba ņēmēju skaita?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

JKP kopā ar premjera posteni jaunajā valdībā vēlas atbildēt arī par VARAM un IeM

LETA, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā konservatīvā partija (JKP) jaunajā valdībā sev vēlētos premjera posteni, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un iekšlietu ministra krēslus, liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušais partijas piedāvājums jaunās valdības sastāvam.

Saskaņā ar minēto piedāvājumu apvienībai «Attīstībai/Par!» (AP) tiktu trīs ministrijas - Finanšu ministrija, Labklājības ministrija un Veselības ministrija -, kā arī Saeimas spīkera krēsls, kurā politiskais spēks, pēc neoficiālas informācijas, labprāt redzētu savu premjera amata kandidātu Arti Pabriku.

Vēl trīs ministrijas pienāktos nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), kura saglabātu kultūras ministra amatu, kā arī tiktu pie Izglītības un zinātnes ministrijas un Zemkopības ministrijas vadības grožiem.

Partijai «KPV LV» JKP iecerējusi atvēlēt ekonomikas ministra un satiksmes ministra krēslus, bet «Jaunajai Vienotībai» (JV) - tieslietu ministra un aizsardzības ministra posteņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kariņš: Pilnīgi skaidrs, ka izmaiņas NĪN patlaban nav iespējamas

LETA, 18.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pilnīgi skaidrs, ka izmaiņas nekustamā īpašuma nodoklī (NĪN) patlaban nav iespējamas, pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem medijiem norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Politiķis skaidroja, ka diskusijas par dažādām izmaiņām nodokļos koalīcijā ilgst vairāk nekā gadu.

"Ir pilnīgi skaidrs, ka nekādas izmaiņas šajā nodoklī šobrīd iespējamas nav. Grūtība ir, ka te ir divas sastāvdaļas - aprēķināts jauns iespējamais kadastrs un pēc tam seko aprēķināmais nodoklis. Pirmais solis ir izdarīts, bet otrais nav sperts, jo tā ir diskusija plašākā sabiedrībā, nevis tikai piecu partiju koalīcijā," teica Kariņš, uzsverot, ka plašā diskusija ir vēl priekšā.

Kariņš pieļauj, ka, ja nebūtu uznākusi Covid-19 krīze, kas atņēma valdībai vairākus mēnešus laika, tad, iespējams, tagad šim procesam varētu iziet cauri un būtu skaidrība jau rudenī. "Bet es to nesaredzu, jo mums nav šis jautājums izskatīts," pauda premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošā koalīcija pirmdien, 26.jūnijā vienojās diferencēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi 20%, 23% un 31% apmērā, pēc koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjers stāstīja, ka koalīcija vienojās par nodokļu reformas modeli, kas ceturtdien, 29.jūnijā, tiks prezentēts Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

«Koalīcija vienojās piedāvāt diferencēt IIN likmes - ienākumiem līdz 20 000 eiro IIN likme būs 20%, no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro - 23%, bet virs 55 000 eiro - 31%. Tajā pašā laikā lielo algu saņēmējiem netiks piemērots solidaritātes nodoklis,» informēja Kučinskis.

Tāpat koalīcija vienojās, ka reinvestētajai peļņai tiks piemērota 0% likme, lai saglabātu uzņēmumu konkurētspēju. Pakāpeniski augs arī neapliekamais minimums.

Lai nodrošinātu veselības nozares finansējuma pieaugumu, koalīcijas partneri vienojās, ka šis finansējums tiks rasts, paceļot par vienu procentpunktu sociālās iemaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kučinskis: Nodokļu reforma netiks bremzēta, neatkarīgi no dažādiem uzskatiem

LETA, 28.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Netaisos bremzēt nodokļu reformu tikai tādēļ, ka katrai pusei ir dažāda attieksme, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš norādīja, ka novērtē uzņēmēju organizāciju pienesumu reformu veidošanas procesā, un, tikai kopīgi, ieklausoties vienam otrā, būs iespējams nonākt līdz «finišam». Viņš uzskata, ka uzņēmēju organizāciju iebildumi nav viennozīmīgi vērtējami un patiesība vienmēr ir kaut kur pa vidu.

Lai gan dzirdami iebildumi, pēc premjera domām reformas ieguvumi ir visnotaļ lieli, kaut gan varbūt nav tādi, kādus tos bija iedomājušies uzņēmēji. Kučinskis sacīja, ka iepriekš izstrādātais modelis apdraudēja visas tās iestādes, kas tiek finansētas no valsts budžeta.

«Uzskatu, ka vienošanās ar uzņēmējiem joprojām ir spēkā. Nepieņemu nekādus pārmetumus, jo šajā pašā vienošanās par kopīgu darbu ir ieraksts, ka ejam uz to, lai ieņēmumi no nodokļiem iekšzemes kopproduktā (IKP) būtu 32% vai 33%. Tikmēr pirmais piedāvājums, ko izstrādāja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Banka paredzēja 28% no IKP,» uzsvēra Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošo partiju koalīcija šodien nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

Kā žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), uz 14.septembrī gaidāmo Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksmi iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) brauks ar iepriekš pieņemto Latvijas pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā.

«Nav vienošanās, strādāsim tālāk,» norādīja Straujuma, vienlaikus piebilstot, ka aicinās jautājuma risināšanā iesaistīties arī Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.

«Šodien ļoti nopietni diskutējām. Vienošanos koalīcija nav panākusi. Acīmredzot pirmdien Kozlovskis brauks ar to pašu pozīciju, kas Latvijai ir, proti, iepriekšējo pozīciju,» sacīja Ministru prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sākas cīņa pret maksātnespējas administratoru mafiju

Sandris Točs, speciāli DB, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk liels akcents tiks likts uz konkurētspējas celšanu; svarīgs jautājums ir arī ASV un ES brīvās tirdzniecības līgums, kur jābūt atrunām, piemēram, ĢMO jomā

Kopumā ir trīs prioritātes, kamēr Latvija pilda Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošās valsts pienākumus, – konkurētspējīga Eiropa, digitālā Eiropa un Eiropas loma pasaulē, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Lai celtu konkurētspēju, ir paredzēts Junkera investīciju plāns, kam pagājušajā nedēļā tika pieņemts investīciju rāmis, kādos sektoros līdzekļi tiks investēti. Būtiska aktualitāte ir arī vienotais digitālais tirgus. Par šo jomu ir gaidāmas plašas diskusijas, un Eiropas Komisija no savas puses ir apsolījusi koncepcijas sagatavošanu. Plāni par vienoto telekomunikāciju tirgu ir sarežģītāki un gaidāmas debates.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Koalīcija varētu apspriest iespēju atlikt IIN samazināšanu vai ieviest lielāku IIN progresivitāti

LETA, 07.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošā koalīcija plāno pārrunāt arī dažādus jaunus priekšlikumus kompensējošajiem mehānismiem, ieviešot nodokļu reformu, - iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) lielāku progresivitāti, iespēju par pusgadu atlikt IIN likmes samazināšanu, kā arī citus ierosinājumus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Koalīcija iecerējusi nākamnedēļ vienoties par jautājumiem, kas saistīti ar nodokļu reformu un veselības aprūpes finansējumu, tāpēc politiķiem apspriešanai piedāvāti vairāki iespējamu izmaiņu varianti. Pagaidām vienošanās par tiem nav panākta, un diskusijas ir priekšā.

Ja būs nepieciešami papildu kompensējošie mehānismi, tad IIN likmes samazinājumu līdz 20% varētu ieviest pusgadu vēlāk - nevis no nākamā gada 1.janvāra, bet gan no 1.jūlija. Tāpat varētu tikt apspriesta progresīvāka IIN likme nekā bija plānots. Pašlaik nodokļu reforma paredz ieviest divas IIN pamatlikmes - 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā jeb 3750 mēnesī un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošā koalīcija vienojās pēc nedēļas skaitīt jautājumu par iespējamu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piemērošanu saistībā ar Rimi iecerēto Baltijas loģistikas centra projektu.

Sākotnēji šo priekšlikumu bija iecerēts skaitīt šonedēļ, tomēr koalīcija vienojās to atlikt. Tātad valdība pēc nedēļas vērtēs, vai noteikt Rimi projekta ietvaros piemērojamo UIN atlaidi 25% apmērā no sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summas, bet ne vairāk kā 6 396 250 eiro apmērā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc koalīcijas partiju sanāksmes skaidroja, ka šis projekts paredz izveidot salīdzinoši daudz darbavietu, tomēr uz visiem jautājumiem atbildes gūt vēl neizdevās, tāpēc lemšana atlikta uz nedēļu.

Deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) sacīja, ka nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) rosināja atlikt šo jautājumu, jo nepieciešami apliecinājumi uzņēmuma solījumiem. Proti, uzņēmums esot solījis, ka loģistikas centrs palīdzēs arī vietējiem zemniekiem, izplatot viņu produkciju uz Lietuvu un citur. Tam vajadzētu skaidru apliecinājumu, nevis tikai lozungus, uzsvēra Parādnieks, piebilstot, ka tas būtu nepieciešams arī tāpēc, lai kontrolētu, vai ieceres tiek īstenotas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Vācijas valdība vienojas par izvairīšanos no dīzeļauto aizlieguma pilsētās

LETA, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas valdošā koalīcija vienojusies par «koncepciju tīram gaisam», šādi cenšoties izvairīties no situācijas, kad pilsētu centros būtu aizliegts braukt ar dīzeļa automašīnām.

Dīzeļa automašīnas Vācijā ir populāras, tomēr pēdējā laikā vairojušās bažas par to izmešu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Bažas vairojušās kopš 2015.gada, kad atklājās, ka Vācijas autoražotāji krāpušies ekoloģiskajās pārbaudēs. Togad noskaidrojās, ka vidē kaitīgie izmeši nonākuši lielākā apjomā, nekā tas ticis uzskatīts.

Šo bažu dēļ vairākas pašvaldības noteikušas daļējus ierobežojumus braukt ar dīzeļauto pilsētu teritorijās. Tiesas šajā jautājumā atbalstījušas pašvaldības.

Tomēr šie soļi nav populāri kā autovadītāju vidū, kas bažījas, ka viņu auto var kļūt nelegāli, tā auto ražotāju vidū.

Plāna detaļas pilnā apjomā otrdien izziņos valdības ministri, kas ir atbildīgi par vidi un transportu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Maršāns: Visvairāk tracina ierēdņu divkosība un milzīgs bailīgums, turoties pie sava krēsla

Līva Melbārzde, 22.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tā kā aptuveni desmit gadu esmu nostrādājis arī valsts struktūrās vairākos amatos un posteņos, es labi zinu, kā tur notiek lietas, un varu teikt, ka ir labi to skudru pūzni pabakstīt»

Tā intervijā DB saka Dienas Biznesa valdes loceklis un līdzīpašnieks Jānis Maršāns.

Fragments no intervijas

Paskatoties tavu CV, ir redzams, ka savu karjeru sāki kā laikraksta Diena žurnālists. Tagad tu esi vairāku mediju īpašnieks. Var teikt, ka aplis ir noslēdzies. Kā tas izveidojās?

Es pats arī nosmējos, kad kļuvu par AS Diena padomes priekšsēdētāju un pērn arī par Dienas Biznesa un Dienas Žurnālu akcionāru: ka esmu veidojis karjeru no ierindnieka līdz ģenerālim. Sākās tas vienkārši. Kad mācījos juristos otrajā kursā, vajadzēja kaut kur piestrādāt, un es pamanīju, ka Diena meklē jaunam un nebijušam izdevumam neprofesionālus žurnālistus, kas nav izgājuši padomju laika žurnālistikas skolu. Pieteicos, un kaut kā viss aizgāja. Lato Lapsa tolaik bija reportieru korpusa vadītājs, galvenais redaktors bija Viktors Daugmalis, Sarmīte Ēlerte bija galvenā redaktora vietniece. Strādāju Dienā kopā ar vairākiem interesantiem cilvēkiem, piemēram, deputātu Kārli Seržantu, arī ar Līgu Krapāni, kura vēlāk bija padomniece vairākiem prezidentiem un premjeram. Toreiz tur strādāja arī Jānis Vilnītis, kurš tagad aktīvi darbojas Jūrmalā. Bija tāds raibs kolektīvs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) trešdien paziņoja par negaidītu programmu valdības un uzņēmumu obligāciju iepirkšanai 750 miljardu eiro apmērā, pievienojoties citu centrālo banku centieniem ierobežot jaunā koronavīrusa kaitējumu ekonomikai.

Par tā saukto "Pandēmijas ārkārtas situācijas iepirkšanas programmu" tika paziņots sešas dienas pēc tam, kad ECB bija nākusi klajā ar stimulēšanas paketi, kas tomēr nenomierināja nervozos tirgus.

Programmai būs pagaidu raksturs un tā tiks slēgta, kad banka "nospriedīs, ka koronavīrusa [slimības] Covid-19 krīzes fāze ir beigusies, bet jebkurā gadījumā ne pirms šī gada beigām", teikts ECB paziņojumā.

Lēmums tika pieņemts pēc tam, kad ECB valdošā padome, kurā ir 25 locekļi, rīkoja ārkārtas telefonsarunas līdz pat vēlam vakaram.

ECB paziņoja, ka ir "apņēmusies spēlēt savu lomu, atbalstot visus eirozonas pilsoņus šajā galēji problemātiskajā laikā".

"Valdošā padome darīs visu nepieciešamo sava mandāta ietvaros," teikts paziņojumā, piebilstot, ka obligāciju iepirkšanas apjoms var tikt palielināts, ja tas būtu vajadzīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvijas iedzīvotāji salīdzinoši mazāk iebilstu pret akcīzes nodokļa palielināšanu

Lelde Petrāne, 17.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunizveidotā valdība kā vienu no saviem uzdevumiem ir minējusi nodokļu sistēmas izvērtēšanu. Kopumā Latvijas iedzīvotāji ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem pauž noraidošu attieksmi pret akcīzes, nekustamā īpašuma un pievienotās vērtības nodokļu palielināšanu. Tomēr salīdzinoši mazāk iedzīvotāji iebilstu pret akcīzes nodokļa palielināšanu.

To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes februārī veiktais pētījums.

Ceturtā daļa (25%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem atbalsta izskanējušo ierosinājumu palielināt akcīzes nodokli (7% - noteikti jā; 18% - drīzāk jā). Lielākā daļa (71%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā neatbalsta izskanējušo ierosinājumu palielināt akcīzes nodokli (23% - drīzāk nē; 48% - noteikti nē). 4% iedzīvotāju nav pauduši konkrētu nostāju šajā jautājumā.

Desmitā daļa (12%) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem atbalsta izskanējušo ierosinājumu palielināt nekustamā īpašuma nodokli (3% - noteikti jā; 9% - drīzāk jā). Tomēr absolūtais vairākums (85%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā pauž negatīvu nostāju pret ideju palielināt nekustamā īpašuma nodokli (23% - drīzāk nē; 62% - noteikti nē). 3% iedzīvotāju nav pauduši konkrētu nostāju par nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru