Lietuvā trešdien uz dažām stundām bija ieradušies divi pasaulē modernākie un dārgākie ASV iznīcinātāji F-22 Raptor, ko nespēj uztvert radari.

Klātesot prezidentei Daļai Grībauskaitei, šie iznīcinātāji nolaidās Lietuvas Gaisa spēku aviācijas bāzē Šauļos, kur bāzēta NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misija.

Vieni no modernākajiem ASV iznīcinātājiem, ierodoties Lietuvā, apliecina ASV iespējas ātri un efektīvi nodrošināt gaisa telpas aizsardzību. Tas ir signāls, ka alianse ir gatava atvairīt jebkura tipa apdraudējumus, lidmašīnu sagaidīšanas ceremonijā uzsvēra prezidente.

Iznīcinātāju ierašanās, par ko iepriekš netika ziņots, notikusi laikā, kad reģionā saasinājusies spriedze sakarā ar Krievijas iznīcinātāju manevriem netālu no amerikāņu kuģiem un lidmašīnām Baltijas jūrā.

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

Lietuvā virs Šauļu rajona sadūrušās divas lidmašīnas, no kurām viena bijusi Lietuvas gaisa spēku militārā lidmašīna L-39ZA Albatros, savukārt otra – NATO patruļlidmašīna no Francijas.

Saskaņā ar Lietuvas glābēju teikto – Francijas Mirage pilotam izdevies nosēdināt iznīcinātāju bāzē Zokņos, bet abi lietuviešu piloti katapultējušies un viņu lidmašīna nogāzusies tuvējā mežā, vēsta Delfi.lt.

Sadursme notikusi mācību laikā, norāda Lietuvas Aizsardzības ministrija. Abus lietuviešu pilotus izdevies atrast, bet sīkākas notikušā detaļas tiek noskaidrotas.

«Notikušais ilustrē, cik nopietns darbs ir militārās mācības. No šādiem negadījumiem nav izdevies izvairīties nevienai valstij,» uzsver Aizsardzības ministrija.

1998. gadā Lietuva iegādājās divas L-39ZA Albatros lidmašīnas. 2007. gadā tām Čehijā tika veikts kapitālremonts.

Tiešsaistes aviobiļešu veikala Latvijā Lidot.lv apgrozījums pērn bijis 2,7 miljoni eiro, šodien informēja Lidot.lv pārstāvji.

Pēdējo piecu gadu laikā Lidot.lv uzrādījis apgrozījuma pieaugumu, katru gadu kāpinot to vidēji par 14%. Kopš 2010.gada, kad apgrozījums sasniedza 1,5 miljonus eiro, tas pieaudzis par 44%.

Līdz ar apgrozījuma pieaugumu audzis arī klientu skaits. 2010.gadā uzņēmums apkalpoja 4299 klientus. Savukārt aizvadītajā gadā Lidot.lv pakalpojumus izmantoja teju 8000 klientu. Uzņēmuma desmit gadu pastāvēšanas laikā tas ir otrs lielākais klientu skaits kopš 2008.gada, kad tika apkalpoti 9036 cilvēki.

Laika posmā no 2006.gada līdz 2014.gadam Lidot.lv mājaslapu apmeklējuši vairāk nekā divi miljoni lietotāju. Pēdējā laikā vērojams lietotāju pieaugums, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Arvien vairāk ventspilnieku sākuši pievērsties tūrisma biznesam. Viņi savus mitekļus labprāt izīrē atpūtniekiem. Ienesīgumu šajā jomā saskatījuši arī apsviedīgie lietuvieši, kas Ventspilī pērk dzīvokļus un izīrē tos saviem tautiešiem, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Šogad Ventspilī vienlaikus varot pārnakšņot vairāk nekā 2000 tūristu. Tomēr karstākajā tūrisma sezonā pieprasījums pēc naktsmītnēm joprojām pārsniedz piedāvājumu. Šo nišu daudzi steidzot izmantot.

Ventspils Tūrisma informācijas centrā (TIC) kopumā reģistrētas 86 naktsmītnes, tai skaitā 31 dzīvoklis ar 137 gultas vietām. Taču tā esot tikai niecīga daļa. Ventspils TIC vadītājas vietniece Inga Aulmane norādījusi, lai nodarbotos ar viesu izmitināšanu, dzīvokļu un privātmāju īpašniekiem nav obligāti jāreģistrējas TIC. Lielākā daļa īrniekus piesaista saviem spēkiem, nevis izmanto TIC starpniecību. Viņi sludinājumus ievieto gan tepat Latvijā, gan arī Lietuvas interneta portālos.

Aviokompānijas Ryanair prezidents Maikls O'Līrijs atklāj milzīgos plānus nākotnē un stāsta par mērķi Latvijā apsteigt airBaltic.

Kāds ir vizītes mērķis Rīgā?

Es pats sev uzdevu šo jautājumu, kad šodien piecēlos no rīta. Patiesībā man ir paredzēta tikšanās ar jūsu valsts satiksmes ministru, lai pārrunātu iespējas izveidot Rīgā Ryanair bāzi. Mēs ceram, ka šajā jautājumā panāksim kādu progresu. Mēs patiesībā vēl arvien neesam līdz galam vienojušies par bāzes izveidi Rīgā - vēl arvien viss nav skaidrs par izmaksām un nosacījumiem. Tomēr es ceru, ka pārrunās ar ministru tiks panākts progress šajā jautājumā.

Kādas perspektīvas pavērtu šādas bāze izveide Rīgai un Ryanair?

Pirmkārt, mums Rīgā bāzētos 2 līdz 4 lidmašīnas. Tādējādi visi maršruti no Rīgas tiešām arī sāktos no Rīgas un pavērtu plašas iespējas jauniem maršrutiem. Mazākā bāze, kas mums šobrīd ir, gadā apkalpo divus miljonus pasažieru. Jums bāzes atvēršana nozīmētu vismaz 2,5 līdz 3 miljonus apkalpotu Ryanair pasažieru. Tas būtu milzīgs pieaugums apkalpoto pasažieru ziņā Rīgai. Un tie nebūtu tikai latvieši, kas dodas darbā uz Eiropu. Tie būs daudzi simti tūkstošu tūristu, kas dosies uz Latviju. Tādējādi tas būtu milzīgs uzrāviens Latvijas tūrismam un ekonomikai kopumā.

airBaltic, publiskojot jauno ziemas lidojumu grafiku, ziņo par uzlabotu lidojumu sarakstu, taču, pētot maršrutus, redzams, ka daļā tuvāko maršrutu airBaltic šoziem lidos mazāk, kamēr straujš kāpums paredzams Maskavas reisiem.

Ziemas sezonā, kas sāksies 28. oktobrī, airBaltic neveiks lidojumus uz Atēnām, Baku, Bari, Kišiņevu, Dublinu, Nicu, Odesu, Oulu, Simferopoli, Taškentu, Umeu un Venēciju. Tāpat jāpiebilst, ka airBaltic šoziem Oulu vairāk nebūs bāzes lidosta. Savulaik Somijas pilsēta Oulu tika izvēlēta, lai veidotu «tiltu uz Arktiku» un airBaltic veica uz turieni 10- 15 tiešos reisus nedēļā. Tāpat airBaltic atteicies no tiešiem lidojumiem no Umea pilsētas, kā arī papildu lidojumiem no Turku un Vāsas, izņemot lidojumus no šīm pilsētām uz Rīgu un atpakaļ. Pēdējā gada laikā airBaltic ir atteicies jau no puses savu kādreizējo Somijas lidojumu galamērķu un šoziem lidos tikai uz Helsinkiem, Lapēnrantu, Turku, Tamperi un Vāsu. Mazāk nekā pērnajā ziemā airBaltic lidos vairākos tuvajos maršrutos - uz Kaļiņingradu 4 reizes nedeļā (bija 7), uz Kauņu - 3 reizes (bija 4), uz Tallinu un Viļņu 28 reizes nedēļā (bija 35). Tāpat mazāk lidojumu šoziem plānots uz Tamperi, Varšavu un Cīrihi.

Latvijas finanšu tehnoloģiju kompānija “Mintos” uzsākusi sadarbību ar Igaunijas jaunuzņēmumu “Planet42”, kas nupat noslēdzis kampaņu kapitāla piesaistei 30 miljonu ASV dolāru apmērā.

“Planet42” nodrošina transportlīdzekļu abonēšanas pakalpojumu jaunattīstības valstīs, lai mazinātu nevienlīdzību auto pieejamības jomā. “Planet42”, kas nesen uzsācis darbību arī Meksikā, pievienošanās “Mintos” ļaus nostiprināt tirgus pozīcijas Dienvidāfrikā, vienlaikus saglabājot investīciju iespējas arī privātajiem investoriem.

“Planet42” attīstības plāns paredz tuvāko gadu laikā – līdz 2025.gada beigām gan esošo, gan jaunu tirgu apguves procesā savu pakalpojumu nodrošināšanai iegādāties miljonu automašīnu Dienvidāfrikas Republikā un Meksikā.

“Planet42” darbības pamatprincips ir mobilitātes problēmu risināšana jaunattīstības valstīs, kur sabiedriskais transports nereti ir nedrošs un neuzticams pārvietošanās veids, savukārt personīgo transportlīdzekļu iegāde neelastīgu finansēšanas risinājumu dēļ nereti nav pieejama pat cilvēkiem ar stabiliem ienākumiem. Šādā situācijā miljoniem cilvēku ir ierauti nevienlīdzības ciklā, jo ierobežota mobilitāte rada sociālu atstumtību, ierobežo piekļuvi darba un citām iespējām, veicina ekonomisku nestabilitāti un stagnāciju. Iespēja iegādāties personīgo transportlīdzekli bieži vien ir ātrākais veids, kā pārraut šo loku.

Dienvidāfrikas platīna raktuvju nemiernieku līderi aicinājuši strādniekus uz nacionālo streiku, kas liek celties minētā dārgmetāla cenai, ziņo Reuters.

Jāpiebilst, ka Dienvidāfrika ir pārliecinoši lielākā platīna ražotāja pasaulē. Tāpat šajā valstī atrodas aptuveni 80% no visām pasaules apzinātajām platīna rezervēm.

Platīna raktuvju strādnieki pieprasa labākus darba apstākļus un aicina valdību veikt raktuvju nacionalizāciju, sakot, ka kompāniju attieksme pret strādājošajiem ir necilvēcīga.

Līdz šim nemieri notika vien platīna ieguves uzņēmuma Lonmin raktuvēs. Jāpiebilst, ka Anglo American Platinum akcijas cena šo trešdien samazinājās par 4,5%. Savukārt Lonmin akcijas cena Johannesburgas biržā kopš augusta vidus ir samazinājusies par 18%. Bet šonedēļ nemieri Dienvidāfrikā izplatījušies arī pasaules lielākās platīna ieguves kompānijas Anglo American Platinum strādnieku vidū (šī kompānija iegūst aptuveni 40% no visa pasaulē izmantotā platīna).

Renault-Nissan Alianse investējusi 80 miljonus eiro Rosslyn rūpnīcas (Dienvidāfrika) attīstībā, lai turpmāk tur varētu ražot Nissan pikapu NP200 un Renault Sandero.

Nissan pikapa NP200 ražošana Rosslyn rūpnīcā jau ir uzsākta, savukārt Renault Sandero ražošanu plānots uzsākt 2009.gadā. Jāatzīmē, ka Renault Sandero būs pirmais Renault grupas auto, kas tiks ražots Dienvidāfrikā. Rosslyn rūpnīcas paplašināšana Dienvidāfrikas iedzīvotājiem 2008.gadā radīs 300 jaunas darbavietas.

Šis projekts paredz ne tikai rūpnīcas paplašināšanu, bet arī minēto modeļu (Nissan pikaps NP200 un Renault Sandero) pielāgošanu Dienvidāfrikas tirgum (stūres mehānisms labajā pusē) un izplatītāju tīkla izveidi. Šobrīd rūpnīcas kapacitāte ir 40 000 vienības gadā, savukārt 2009.gadā, pateicoties investīcijām, to plānots palielināt līdz 68 000 vienībām gadā. Saražotā produkcija būs paredzēta realizācijai vietējā tirgū.

Noskaidrojies, ka vieni no biežākajiem atpūtniekiem-nekārtību celājiem, kuri arī guvuši traumas Latvijas slēpošanas trasēs, ir mūsu kaimiņi lietuvieši.

Tuvojoties slēpošanas sezonas noslēgumam, apdrošināšanas sabiedrība Balta veikusi Latvijas kalnu slēpošanas trašu aptauju, noskaidrojot, kā slēpotāji un snovbordisti ievērojuši drošību uz kalna. Aptauja atklājusi, ka, salīdzinot ar pagājušā gada sākumu, šogad vairāk traumas guvušas sievietes un mazi bērni.

Kā liecina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dati, līdzīgi kā pagājušajā gadā arī šogad līdz februāra beigām kalnu slēpošanas trasēs visvairāk cietuši vīrieši, taču palielinājies traumas guvušo sieviešu un bērnu skaits. Visbiežāk traumas gūst pusaudži vai jaunieši un jauni vīrieši vecumā no 16 līdz 35 gadiem. Taču šogad nedaudz palielinājusies traumas guvušo cilvēku vecuma amplitūda. Ja 2011. gadā jaunākais traumas guvušais bija 11 gadus vecs, tad šoziem neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi steigušies palīgā vairākiem 6 līdz 11 gadus veciem bērniem. Tāpat šogad vērojams, ka palielinājies traumas guvušo skaits cilvēkiem, kuri ir vecāki par 40 un 50 gadiem.

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Vjetnama ir parakstījusi miljardu dolāru līgumus, kas paredz zemūdeņu un reaktīvo iznīcinātāju iegādi no Krievijas, atsaucoties uz premjera Nguyen Tan Dung paziņojumu, vēsta BBC.

«Vjetnama parakstīja līgumus par zemūdeņu un lidmašīnu iegādi no Krievijas puses,» paziņojis Vjetnamas premjerministrs. Sīkāku informāciju viņš nav sniedzis.

Krievijas aģentūra Interfax, citējot nenosauktus avotus, informēja, ka Hanoja iegādāsies sešas dīzeļelektriskās Kilo klases zemūdenes 2 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Vjetnama gaida astoņu Sukhoi Su-30MK2 reaktīvo iznīcinātāju piegādi no Krievijas 2010.gadā. Tā apsver pasūtīt vēl 12 iznīcinātājus, ziņo Interfax.

Reģionālās aizsardzības analītiķis sacījis, ka augošais saspīlējums Dienvidķīnas jūrā nepārprotami rada bažas Hanojai.

Lietuvas Gaisa kara spēku bāzē pie Šauļiem ceturtdien no Lielbritānijas ieradušies seši ASV Gaisa spēku iznīcinātāji F-15C Eagle, ar ko nolemts pastiprināt NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju, vēsta portāls 15min.lt.

Tie pievienojušies četriem tā paša tipa iznīcinātājiem, kas nodrošina patrulēšanu kopš gada sākuma, kad šo NATO misiju uz četriem mēnešiem pārņēma ASV.

Šauļos nolaidušās arī divas lidmašīnas KC-135, kas paredzētas iznīcinātāju degvielas krājumu papildināšanai gaisā. Ar tām atlidojis iznīcinātājus apkalpojošais personāls - vairāk nekā pussimts cilvēku.

Kā norādījis aviobāzes komandieris Vidmants Raklevičs, tik daudz lidmašīnu bāzē nav bijis kopš misijas sākuma. Pēc viņa teiktā, bāze spēs tikt galā ar to apkalpošanu, bet nav zināms, vai tam nebūs vajadzīgs lielāks valsts finansējums.

Sakarā ar Pakistānas lēmumu slēgt savu gaisu telpu pēc saspīlējuma eskalācijas ar Indiju Kašmiras dēļ atcelti daudzi reisi starp Eiropu un Taizemi, kā rezultātā iestrēguši tūkstošiem atpūtnieku.

Aviokompānija Thai Airways paziņoja, ka trešdienas vakarā un ceturtdienas rītā atcelti visi reisi uz no no Eiropas līdz tiks atrasts jauns maršruts, un par reisu atcelšanu un pārkārtošanu ziņo arī citas aviokompānijas. Domājams, ka tiks ietekmēti reisu grafiki arī citās Dienvidaustrumu Āzijas lidostās.

Taizemes galvaspilsētā Bangkokā iestrēguši tūkstošiem atpūtnieku. Thai Airways pavēstīja, ka atcelti 27 reisi, galvenokārt Eiropas maršrutos, kas ietekmējis 5000 pasažieru. «4000 ir no Eiropas reisiem un 700 līdz 800 ir no Pakistāna reisiem,» pavēstīja Thai Airways preses pārstāve. «Mēs gaidām atļauju lidot pāri citām valstīm. Šobrīd mēs kontaktējamies ar Ķīnu.» Irāna noraidījusi lūgumu lidot pāri tās teritorijai.

Rīgas apgabaltiesa pasludinājusi spriedumu par labu SIA Latvia Tours, apmierinot prasību pret SIA Latvia Travel D par tūrisma firmai SIA Latvia Tours piederošās preču zīmes Lidot.lv nelikumīgas izmantošanas pārtraukšanu, liecina Latvia Tours medijiem sniegtā informācija.

Ar tiesas lēmumu SIA Latvia Travel D aizliegts komercdarbībā izmantot apzīmējumus letilidot.lv, lētilidot.lv, lidotleti.lv, lidotlēti.lv bez SIA Latvia Tours atļaujas, tai skaitā lemts pārtraukt pakalpojumu sniegšanu vai piedāvāšanu saistībā ar šiem apzīmējumiem un minēto apzīmējumu izmantošanu lietišķajos dokumentos vai reklāmā, informē Latvia Tours.

SIA Latvia Tours tiesā norādījusi, ka minētie nosaukumi, kas tiek izmantoti kā domēna vārdi, ir sajaucami līdzīgi ar reģistrēto preču zīmi Lidot.lv. Salīdzinot preču zīmi un apzīmējumus, Civillietu tiesas kolēģija atzinusi, ka tie ir vizuāli un semantiski līdzīgi un pastāv reāla iespēja, ka patērētāji varētu pretstatītos apzīmējumus sajaukt vai uzskatīt par savstarpēji saistītiem.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes izies ļoti spēcīga un, kad atkal varēs lidot pilnā apmērā, izaugsme būs ļoti strauja, intervijā aģentūrai LETA prognozēja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Lidsabiedrības apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājies par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauguši teju septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro.

Gauss skaidroja, ka iemesls zaudējumiem ir Covid-19, jo janvārī un februārī kompānijas darbības rezultāti bija daudz labāki, nekā plānots.

"Pēc tam sekoja 62 dienu ilgs periods, kurā mēs vispār pārtraucām lidojumus. Mums nācās atlaist daudzus darbiniekus. Mums nebija ienākumu. Savukārt izdevumi bija lieli, jo mums bija jāmaina biļešu rezervācijas un jāatdod nauda par biļetēm uz atceltiem lidojumiem, un mēs turpinām naudas atmaksas arī tagad. Tāpat mums ir jāturpina līzinga maksājumi par lidmašīnām. Zaudējumu aprēķinā ir iekļauti maksājumi par lidmašīnām, kuras mēs pašlaik neizmantojam. Mēs to zaudējumu aprēķinā uzrādām jau šodien, tādēļ arī zaudējumi ir tik lieli," norādīja "airBaltic" vadītājs.

Aviobiļešu portāla Lidot.lv apgrozījums šā gada pirmajos sešos mēnešos sasniedzis 1.2 miljonus latu, kas ir par 91 % vairāk nekā šai pašā laika posmā 2006.gadā.

Paredzams, ka līdz gada beigām apgrozījums varētu pieaugt līdz 3 milj. latu

"Neskatoties uz straujo aviobiļešu interneta pārdošanas attīstību un daudzu jaunu spēlētāju ienākšanu Latvijas tirgū, mūsu portāls salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem piedzīvojis ievērojamu izaugsmi. Tas ir iespējams, jo uzmanīgi sekojam nozares attīstībai pasaulē un cenšamies saviem klientiem piedāvāt arvien jaunus tehnoloģiskus risinājumus", norāda portāla projektu vadītājs Kaspars Lācis.

Ar panākumiem darbu kopš šī gada maija ir uzsākusi Lidot.lvIgaunijas versija Lendama.ee.

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Latvijas nacionālā aviokompānija stratēģiski pieļauj tuvākos gados uzsākt lidojumus uz ASV pilsētu Ņujorku.

«Aviotirgus gadījumā ir tikai viena pilsēta uz kuru būtu vērt lidot un tā ir Ņujorka. Tomēr nākamgad tas noteikti nenotiks, bet nākotnē stratēģiski tuvāko gadu laikā mēs šādu iespēju pieļaujam,» Db norāda airBaltic prezidents Bertolts Fliks. Iepriekš airBaltic vairākkārt bija pieļāvis iespēju uzsākt starpkontinentālos reisus uz DA Āzijas valstīm, piem. Ķīnu, tomēr arī šie plāni pagaidām tiek atlikti.

«Nākamgad tas noteikti nenotiks. Situācija varētu mainīties 2010. gadā. Šobrīd tirgus ir tāds kāds tas ir – mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā novembrī bija pat pasažieru plūsmas samazinājums. Rīgā, pateicoties lielai tranzīta pasažieru plūsmai arvien ir pieaugums 8% apmērā. Tomēr šobrīd mēs nevēlamies palielināt riskus,» uzsver B. Fliks.

Starptautiskās Sabiedrisko attiecību asociācijas (International Public Relations Association, IPRA) nozares izcilības konkursā "IPRA Golden World Awards 2020" uzvaras laurus kategorijā "Sabiedrības iesaiste" plūkusi sabiedrisko attiecību aģentūra "Repute". Konkursā tika pieteikts aģentūras projekts "Kristīnes Misānes lieta".

Tā mērķis bija nepieļaut Latvijas pilsones izdošanu tiesāšanai trešajā pasaules valstī - Dienvidāfrikā.

Starptautiskajā konkursā piedalījās nozares pārstāvji no visas pasaules, un kopumā 37 dažādās kategorijās apbalvoti pasaules labākie sabiedrisko attiecību projekti un to īstenotāji. Šogad starptautiskajā konkursā apbalvojumu saņēmuši tikai divi sabiedrisko attiecību projekti no Baltijas valstīm. To starpā kā labāko projektu kategorijā "Sabiedrības iesaiste" (Community engagement) konkursa žūrija atzinusi kampaņu, ar kuras palīdzību šā gada sākumā izdevies panākt Latvijas pilsones Kristīnes Misānes izdošanu tiesāšanai Latvijā, nevis Dienvidāfrikā.

No 26. līdz 30. maijam Ventspils Augstskolā studentiem pirmo reizi ir iespēja piedalīties tālmācības intensīvajā studiju kursā «Globalizācija un biznesa ētika», kura notiek videokonferences režīmā un tiek raidīta no Mičiganas Universitātes ASV un no universitātēm Dienvidāfrikā un Spānijā. Kursa galvenais mērķis ir sniegt ieskatu globalizācijas un informācijas sabiedrības koncepcijās un aplūkot, kā šie procesi iespaido mūsdienu biznesa ētiku starptautiskā vidē. Tas ir eksperimentāls studiju kurss – seminārs, kuru vienlaikus var klausīties studenti daudzās pasaules universitātēs bez maksas. Kursa sagatavošanā un koordinēšanā aktīvi darbojas profesors Derrick Cogburn no Michigan Universitātes (ASV) un doktore Mollie Painter – Morland no Pretoria Universitātes (Dienvidāfrika), kā arī zinātnieki no Witwatersrand Universitātes (Dienvidāfrika), IESE Biznesa skolas (Spānija) un Bentley koledžas (ASV). Projektu finansiāli atbalsta Microsoft korporācija.

Simtiem ārstu Dienvidāfrikā piedalījušies protesta gājienā, pieprasot par 50% paaugstināt atalgojumu un lielākas investīcijas slimnīcās, ziņo BBC.

Dienvidāfrikā jau vairākas nedēļas streiko un piketē medicīnas darbinieki.

BBC ziņo, ka viens no protesta gājienā redzamajiem plakātiem vēstījis: «Autobusu šoferi pelna vairāk nekā ārsti». Mediķu asociācija, kas organizē protesta akcijas, akcentē, ka Dienvidāfrikā ārsti ir pārstrādājušies un nepietiekami atalgoti. Dažkārt ārsti esot spiesti strādāt pat 36 stundas bez pārtraukuma.

Šonedēļ tika paziņots, ka Dienvidāfrikas ekonomika ir ieslīgusi recesijā pirmo reizi kopš 1992.gada.

Lai nākotnē Latvijai būtu panākumi, nākamais līmenis visiem jāsasniedz kopīgi, nevis katram individuāli, uzskata tehnoloģiju konsultante Aleksa Krolls, kompānijas This Side Up īpašniece.

Viņa ir dzimusi un augusi ASV, strādājusi Indijā un Dienvidāfrikā, bet kopš šā gada vasaras dzīvo un strādā šeit. Ar Latviju viņu saista īpašas saites, jo viņas vecvecvectēvs ir Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Kopš bērnības viņa ģimenē dzirdējusi daudz par tuvinieku dzimteni, tās vēsturi un kultūru, bet, lai uzzinātu, kāda Latvija ir patiesībā, Aleksa nolēma pārcelties uz Latviju, jo mūsdienās tehnoloģiju biznesā nav lielas nozīmes, kur atrodies, ja vien ir pieejama laba infrastruktūra. Vairāk par motivāciju pārcelties uz Latviju, pirmajiem mēnešiem šeit un vīziju par nākotnes Latviju viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas