Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijas preču eksporta vērtība samazinājusies par 8,2%. Īpaši jūtams eksporta kritums ir uz tādiem tradicionālajiem Latvijas eksporta tirgiem kā Vācija un Zviedrija.

Ir skaidrs, ka tas lielā mērā ir ciklisks samazinājums saistībā ar ģeopolitiskajiem notikumiem un cenu pīķiem atsevišķās nozarēs. Tomēr tas ir signāls, ka jādomā par risku sadalīšanu un jāizvērtē arī eksporta iespējas ārpus Eiropas.

Dienvidkoreja – vieglāk sasniedzamais tirgus Āzijā

Latvijas ekonomiskās attiecības ar Āzijas reģionu tikai veidojas, un Dienvidkoreja šajā ziņā, salīdzinot ar Japānu vai Ķīnu, ir vieglāks tirgus pirmajiem soļiem Āzijā. Dienvidkorejā dzīvo aptuveni 52 miljoni iedzīvotāji, un šo tirgu varam salīdzināt ar tādām turīgām Rietumeiropas valstīm kā, piemēram, Vāciju vai Franciju. Pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju Dienvidkoreja ir 26. bagātākā valsts pasaulē un 4. Āzijas reģionā aiz Singapūras, Japānas un Brunejas. Latvijas un Dienvidkorejas tirdzniecības apjoms 10 gadu laikā, kopš noslēgts brīvās tirdzniecības līgums, ir pieckāršojies, sasniedzot 130 miljonu eiro. Tas ir tirgus, kurā vairāk importē, nekā eksportē, jo korejieši ir samērā atvērti pret kvalitatīvām precēm vai pakalpojumiem no Eiropas vai Ziemeļamerikas.

Konsorcijs, kuru vada Dubaijā bāzētais Arabtec Holding par 654 miljoniem ASV dolāru būvēs mākslas galeriju Luvra Abū Dabī, atsaucoties uz attīstītāju sniegto informāciju, ziņo AFP.

Būvniecību plānots sākt nekavējoties un mērķis ir atvērt muzeju 2015. gadā, trīs gadus vēlāk nekā sākotnēji plānots.

Līgums pēc konkursa noslēgts ar Arabtec vadītu kopuzņēmumu ar Spānijas kompāniju Constructora San Jose SA un Oger Abu Dhabi LLC.

Abū Dabī samaksājusi apmēram 1,3 miljardus ASV dolāru, lai izmantotu nosaukumu Luvra uz 30 gadiem.

Šis darījums izraisījis debates Francijas mākslas pasaulē. Kritizētāji uzskata, ka Luvra «pārdod savu dvēseli».

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) nacionālā aviokompānija Etihad Airways un Latvijas airBaltic turpmāk sadarbosies, tiešos lidojumos pārvadājot pasažierus maršrutā Rīga – Abū Dabī, informē Latvijas nacionālās aviokompānijas pārstāvji.

airBaltic veiks četrus lidojumus nedēļā no Rīgas uz Abu Dabī ar Airbus A319 lidmašīnu, kurā ir 116 sēdvietas. Pirmais lidojums notiks šā gada 16. decembrī, savukārt biļetes jau ir nopērkamas.

Šie būs pirmie tiešie reisi, kas no lidostas Rīga tiks veikti uz Abū Dabī, Db.lv uzzināja lidostā.

Abas aviokompānijas parakstījušas līgumu par sadarbības (code-share) lidojumiem. Etihad Airways lidojumu kods EY tiks izmantots jaunajos lidojumos uz Rīgu, un, pēc atbilstošu atļauju saņemšanas no varasiestādēm, arī lidojumos uz 19 airBaltic apkalpotajiem galamērķiem - Bilundu, Kopenhāgenu, Tallinu, Helsinkiem, Lapēnrantu, Turku, Hamburgu, Alesundu, Bergenu, Oslo, Stavangeru, Viļņu, Varšavu, Stokholmu, Kijevu, Vīni, Prāgu, Barselonu un Stambulu. Savukārt airBaltic lidojumu kods BT tiks izmantots Etihad Airways lidojumos no Abū Dabī uz Kairu, Džakartu, Singapūru, Bangkoku, Ammānu un Muskatu pēc atbilstošu atļauju saņemšanas no varasiestādēm.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic sadarbībā ar Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) nacionālo lidsabiedrību Etihad Airways svētdien, 2017. gada 29. oktobrī uzsāka tiešos lidojumus starp Rīgu un Abū Dabī.

Jaunais maršruts piedāvā ērtus savienojumus pasažieriem, kas ceļo no Baltijas uz AAE galvaspilsētu un uz tālākiem galamērķiem Austrālijā, Āzijā, Āfrikā un Tuvajos Austrumos, kā arī sniedz jaunas ceļošanas iespējas no Abū Dabī uz Eiropu.

Līdz šim pasažieri Rīga – Abū Dabī maršrutā veikuši vairāk nekā 9000 biļešu rezervācijas. 30% veikto rezervāciju šobrīd saņemti no tranzīta pasažieriem, galvenokārt no Skandināvijas un Baltijas valstīm. airBaltic novērojusi papildu lidojumu pieprasījumu uz Pirmās formulas (F-1) pasaules čempionāta posmu, kas Abū Dabī norisināsies novembra pēdējā nedēļas nogalē.

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

No 4. septembra amatā stājies Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Korejas Republikā vadītājs Mārtiņš Baumanis, kurš turpmāk Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) būs atbildīgs par eksporta veicināšanas un investīciju piesaistes jautājumiem Dienvidkorejā.

M. Baumanis līdz šim strādājis uzņēmumā "Carrot Global" Korejas Republikā, kur organizējis un vadījis biznesa etiķetes, ārzemju kultūru un valodu apmācības, bijis "Camarata Music" mākslinieciskā vadītāja asistents Seulā, kā arī kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" izpilddirektors.

"Sadarbībai ar Dienvidkoreju ir milzīgs potenciāls, jo tā pēdējās desmitgadēs ir viena no straujāk augošajām ekonomikām pasaulē. Ar Dienvidkoreju varam sadarboties ne tikai piedāvājot dažādus Latvijā ražotos nišas produktus, bet arī augsto tehnoloģiju jomā, kurā Dienvidkoreja ir vadošajās pozīcijās pasaulē. Dienvidkorejā ir ļoti liela interese par dažādiem eko produktiem un dizaina precēm. Pēdējo piecu gadu laikā aktivizējusies arī sadarbība tūrisma jomā," uzsver M. Baumanis, kurš aicina uzņēmējus par sev interesējošiem jautājumiem saistībā ar Dienvidkoreju sazināties pa e-pastu [email protected]

Kādu laiku parādās ziņas par naftas cenas pieaugumu. Tas pamanāms ar degvielas uzpildes stacijās. Situācija ir saspringta un tāda tā tuvākajā laikā saglabāsies, kā dēļ nevar izslēgt cenu pieauguma turpināšanos. Bet tas nevar būt pārmērīgs, jo draudēs ar pieprasījuma sabrukumu.

Aplēses par naftas pieprasījumu pasaulē 4. ceturksnī svārstās no 100,6 miljoniem b/d līdz 104,7 miljoniem b/d. Pašreizējie naftas un produktu krājumi ir zemi. Piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars ir saspringts un ļoti saspringts tādiem produktiem kā dīzeļdegviela, reaktīvo dzinēju degviela, gāzeļļa. Nenoteiktība par globālo naftas pieprasījumu nepārprotami ir Saūda Arābijas ražošanas samazināšanas pamatā kopš šā gada aprīļa.

Runa ir par bažām par globālo naftas pieprasījumu daudzu makroekonomisko izaicinājumu apstākļos un par preventīvu darbību pret pieprasījuma vājināšanos. Saūda Arābija var atcelt pašreizējo naftas cenu pieaugumu tikpat ātri, kā tā izveidoja pašreizējo cenu ralliju. Taču naftas produktu krīzes atrisināšana nav Saūda Arābijas spēkos. Talkā varētu nākt Ķīna, ja palielinātu naftas produktu eksporta kvotas, jo tai ir rezerves pārstrādes jaudas. Tomēr pirmais efekts būtu vēl spēcīgāks Ķīnas naftas imports.

Latvijas aviokompānija airBaltic uz ziemas sezonas lidojumu sarakstu pāries svētdien, 27. oktobrī, līdz ar ko tiks uzsākti jauni lidojumi maršrutos uz Abu Dabī (AAE) un Larnaku (Kipra).

Latvijas lidsabiedrības komercdirektors Mihaels Grimme (Michael Grimme) norāda, ka sadarbība ar Etihad Airways jaunajā Rīga - Abu Dabī maršrutā samazinās lidojumu ilgumu starp abām galvaspilsētām un tālākiem galamērķiem Austrālijā, Āzijā, Āfrikā un Tuvajos Austrumos.

Jaunākais tiešais lidojums Rīga–Abu Dabī ir sākums airBaltic un Ethiad Airways sadarbībai un pirmo reizi starp abu valstu galvaspilsētām ir izveidota aviosatiksme. Larnaka (Kiprā) ir airBaltic ziemas sezonas jaunais galamērķis, informē lidsabiedrība.

Ziemas sezonā airBaltic palielinās lidojumu skaitu no Rīgas uz Kijevu līdz 3 reizēm dienā.

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic sadarbībā ar Etihad Airways paziņo par lidojumu sezonas pagarināšanu 2019. gadā starp Rīgu un Abū Dabī.

Lidojumi šoruden atsāksies 2018. gada 28. oktobrī un turpināsies līdz 2019. gada 29. aprīlim.

«Kad mēs pērn uzsākām lidojumus uz Abū Dabī, tas uzreiz kļuva par vienu no pieprasītākajiem maršrutiem ziemas sezonā. Tā kā aizvien vairāk Airbus A220-300 lidmašīnas pievienojas airBaltic flotei, mēs varam pagarināt šo lidojumu sezonu 2019. gadā par papildu diviem mēnešiem,» skaidro airBaltic maršrutu tīkla pārvaldes vadošais viceprezidents Volfgangs Reiss (Wolfgang Reuss).

airBaltic lidojumus Rīga – Abū Dabī maršrutā veiks no 2018. gada 28. oktobra četras reizes nedēļā ar Airbus A220-300 lidmašīnu, pasažieriem ceļā pavadot sešas stundas un 15 minūtes.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic paplašinājusi sadarbību ar Apvienoto Arābu Emirātu aviokompāniju Etihad Airways un sākusi piedāvāt lidojumus no Amsterdamas, Frankfurtes, Minhenes un Cīrihes uz Abū Dabī un Rīgu.

Kopumā airBaltic un Etihad Airways piedāvās 37 lidojumus nedēļā starp Rīgu un Abū Dabī reisos no un uz šīm pilsētām savus lidojumu kodus - BT un EY – izmantos abas aviokompānijas.

airBaltic jau tagad izmanto savu lidojumu kodu - BT - Etihad Airways reisos starp Abū Dabī un Muskatu, bet Etihad Airways izmanto savu lidojumu kodu – EY - reisiem uz desmit airBaltic apkalpotajiem Eiropas ziemeļu pilsētu galamērķiem - Bergenu, Bilundu, Helsinkiem, Kopenhāgenu, Oslo, Stavangeru, Stokholmu, Tallinu, Turku un Viļņu. Pēc papildu atļauju saņemšanas, Etihad Airways plāno savu lidojumu kodu EY izmantot arī lidojumos uz airBaltic apkalpotajiem galamērķiem - Kijevu, Tbilisi, Palangu un Gēteborgu.

Lietuvas centrālā banka atļāvusi ASV investīciju kompānijai «Blackstone» kopā ar Abū Dabī Investīciju pārvaldi (ADIA) iegādāties Igaunijā reģistrētās bankas «Luminor Bank» meitasuzņēmumu Lietuvā «Luminor investiciju valdymas» un «Luminor Lizingas» kapitāldaļas.

Lietuvas Banka apstiprinājusi netiešu investīciju pārvaldnieka «Luminor investiciju valdymas» vairākuma kapitāldaļu un vairāk nekā piektdaļas līzinga kompānijas «Luminor Lizingas» kapitāldaļu nonākšanu «Blackstone» un ADIA kontrolē, izmantojot Džērsijā reģistrētās kompānijas «Braavos Bidco Limited» starpniecību.

«Blackstone» un ADIA plāno iegādāties 60,1% » Luminor investiciju valdymas» kapitāldaļu no tās jaunā netiešā īpašnieka «Luminor Holding», kas iepriekš netieši iegādājās visas uzņēmuma kapitāldaļas. Arī šo darījumu apstiprināja Lietuvas Banka.

Pēc šiem darījumiem «Nordea Baltic» un «DNB Baltic Invest» katrai netieši piederēs 19,95% «Luminor investiciju valdymas» kapitāldaļu.

Regulāru tiešo reisu uzsākšana uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, visticamāk, ir izskaidrojama ar potenciālu Etihad Airways ienākšanu airBaltic kā investoram, lēš eksperti; airBaltic pagaidām to noliedz.

DB jau rakstīja, ka no 16. decembra airBaltic veiks četrus lidojumus nedēļā no Rīgas uz Abu Dabī ar Airbus A319 lidmašīnu, kurā ir 116 sēdvietas.

«Es pieļauju, ka tas ir pirmais solis Etihad kā investora piesaistē. Etihad pašlaik jau pieder 29,2 procenti Air Berlin un Air Berlin Etihad ienākšana 2011. gada nogalē nozīmēja finansiālu glābiņu. Kopš tā brīža Air Berlin no Etihad jau ir saņēmis vairāk nekā 200 milj. eiro aizdevumu,» norāda aviācijas eksperts Olivers Šlēgls. «Etihad vēlas visās aviosabiedrībās, ar kurām sadarbojas, gūt ietekmi, turklāt Abu Dabī bāzētajai aviokompānijai Etihad Airways naudas netrūkst,» piebilst O. Šlēgls, sakot, ka Etihad, atbilstoši ES likumdošanai, tomēr varētu būt tikai airBaltic mazākumakcionārs, pretējā gadījumā airBaltic zaudētu savus maršrutus Krievijā un Turcijā.

Vispopulārākie tālie galamērķi, uz kuriem līdz šim veiktas rezervācijas airBaltic mājaslapā, ir Kolombo, Seišelas, Puketa, Melburna un Sidneja, informē aviokompānija.

Šonedēļ - svētdien, 29. oktobrī, airBaltic sadarbībā ar Etihad Airways uzsāks tiešos lidojumus starp Rīgu un Abū Dabī. Līdz šim pasažieri veikuši vairāk nekā 9 000 biļešu rezervācijas šajā maršrutā. Tostarp 30% rezervāciju šobrīd veiktas no tranzīta pasažieriem, galvenokārt no Skandināvijas un Baltijas valstīm.

Aviokompānijā norāda, ka šī maršruta pirmais reiss starp abām pilsētām jau ir izpārdots. airBaltic novēro papildu pieprasījumu arī uz Pirmās formulas (F-1) pasaules čempionāta posmu, kas Abū Dabī norisināsies novembra pēdējā nedēļas nogalē.

airBaltic veiks lidojumus no Rīgas uz Abū Dabī četras reizes nedēļā ar Bombardier CS300 lidmašīnām. Lidojuma ilgums būs 6 stundas un 15 minūtes.

Starptautiskajā lidostā Rīga līdz ar ziemas lidojumu saraksta ieviešanu lidojumus uzsāks divas aviokompānijas – Turkmenistan Airlines, kas nodrošinās tiešos lidojumus uz Ašgabatu, un Polet Airlines, piedāvājot lidojumus uz Voroņežu. Pirmo reizi Rīga tiks savienota ar Abū Dabī, kas ir pasaules mēroga tranzītmezgls.

Jauno galamērķi Abū Dabī ziemas sezonā piedāvās Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic sadarbībā ar Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) aviokompāniju Etihad Airways. Lidojumi maršrutā Rīga–Abū Dabī tiks veikti četras reizes nedēļā no 2013. gada 16. decembra.

Ziemas sezonā seši aviopārvadātāji palielinājuši lidojumu skaitu kopumā uz 18 galamērķiem – Amsterdamu, Kauņu, Kijevu, Lapēnrantu, Londonu, Maskavu, Parīzi, Prāgu, Stavangeru, Vīni, Bergenu, Kopenhāgenu, Minsku un Stambulu. Pirmo reizi ziemas sezonā tiks piedāvāts lidojums uz Larnaku (Kiprā), ko aviokompānija airBaltic uzsāka vasarā.

Kopā no lidostas Rīga ziemas sezonā būs pieejami 70 tiešie galamērķi, ko nodrošinās šādas aviokompānijas: airBaltic, Ryanair, WizzAir, Aeroflot, Lufthansa, Norwegian, Finnair, Uzbekistan Airways, LOT, Utair, Transaero, Belavia, Turkish Airlines, Austrian Airlines Group, Turkmenistan Airlines, Polet Airlines, kā arī čartera aviopārvadātāji – Corendon, SmartLynx.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic sadarbībā ar Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) nacionālo lidsabiedrību Etihad Airways 2017.gada 29.oktobrī uzsāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Abū Dabī.

airBaltic no Rīgas uz Abū Dabī veiks lidojumus četras reizes nedēļā ar Bombardier CS300 lidmašīnu. Etihad Airways būs lidsabiedrības sadarbības partneris šajā maršrutā.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda, ka Abū Dabī ir stratēģisks aviācijas centrs Tuvajos Austrumos, un tādi slaveni tūrisma objekti kā Formula 1 un Ferrari World piesaistīs daudzus ceļotājus no Baltijas valstīm un Skandināvijas.

Lidojums ilgs sešas stundas un 15 minūtes. Vienvirziena biļetes cena ir, sākot no 129 eiro, ieskaitot lidostas nodevas un transakcijas maksu.

airBaltic nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz 60 galamērķiem.

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns un Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins piektdien sarokojās pāri Militārās demarkācijas līnijai, kas šķir abas valstis, veicot šo simbolisko un vēsturisko žestu pirms viņu samita.

«Es priecājos jūs satikt,» Muns sacīja Kimam pirms tam, kad Kims pārkāpa šo līniju, kļūdams par pirmo Ziemeļkorejas vadītāju, kurš spēris kāju Dienvidkorejā kopš 1953.gada pamiera, ar kuru beidzās Korejas karš.

Kims un Muns pēc tam uz īsu brīdi iegāja Ziemeļkorejas teritorijā, bet vēlāk devās uz samita norises vietu – Miera namu Panmundžomas pamiera ciema dienvidu pusē. Šis būs trešais samits starp Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas vadītājiem kopš Korejas kara beigām 1953. gadā.

Abu līderu tikšanās, protams, iepriekš tika rūpīgi izplānota. Abu valstu amatpersonas trīs dienas uz robežas plānoja un izmēģināja teju katru līderu soli. Bet pat ar visu to sastapšanās mirklis bija pārsteidzošs kontrasts atmosfērai, kas abu valstu starpā valdīja pirms gada, kad Ziemeļkoreja izmēģināja tālas darbības raķetes un apmainījās ar apvainojumiem ar Savienotajām Valstīm.

Panākta konceptuāla vienošanās par Latvijas dalības formu EXPO 2020, kur Latvija īrēs Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) būvētu paviljonu, informē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

15.-16. decembrī ministrs darba vizītē apmeklēja Abū Dabī, kur norisinājās Latvijas-AAE Apvienotās ekonomiskās komitejas pirmā sēde. Sēdes laikā pārrunātas turpmākās abu valstu sadarbības iespējas. Sēdi vadīja ekonomikas ministrs R.Nemiro un Apvienoto Arābu Emirātu ekonomikas ministrs Sultans bin Saeds Al Mansūri (Sultan bin Saeed Al Mansoori).

Sēdes laikā abu valstu pārstāvji pārrunāja dažādus sadarbības jautājumus, vienojoties par galvenajiem virzieniem. Starp sadarbības potenciālajiem virzieniem jāmin tirdzniecības un investīciju, digitālā un inovāciju, mazo un vidējo uzņēmumu, jaunuzņēmumu, transporta un loģistikas, izglītības, informācijas tehnoloģiju un komunikāciju, lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības, tūrisma, veselības, enerģētikas un kultūras jomas.

Dienvidkoreja trešdien pārgājusi uz starptautisko sistēmu cilvēka vecuma aprēķināšanā, līdz ar to dienvidkorejieši kļuvuši par gadu vai diviem jaunāki.

Dienvidkoreja bija pēdējā Austrumāzijas valsts, kas vēl oficiāli izmantoja sistēmu, kurā mazuļi piedzimšanas brīdī tiek uzskatīti par gadu veciem, skaitot mātes vēderā pavadīto laiku kā bērna dzīves pirmo gadu. Saskaņā ar šo sistēmu visi jaundzimušie gadu mijā kļuva par vēl vienu gadu vecāki, līdz ar to mazulis, kas dzimis 31.decembrī, jau 1.janvārī tika uzskatīts par divus gadus vecu. Saskaņo ar šo sistēmu cilvēka vecums arī turpmāk palielinājās par gadu nevis dzimšanas dienā, bet gadumijā.

No šodienas Dienvidkorejā tiks izmantota starptautiskā sistēma, kas nozīmē, ka visi dienvidkorejieši kļūs par gadu vai diviem jaunāki. Taču praktiskajā dzīvē šī pāreja nenesīs lielas izmaiņas, jo daudzās juridiskajās un administratīvajās funkcijās jau tiek izmantots reālais dzimšanas datums, nevis tā dēvētais Korejas vecums.