Ja kāds cer, ka influenceru jeb digitālā satura autoru ēra tuvojas izskaņai, tad lai šis kāds ievelk īpaši dziļu elpu, jo 2022. gads solās būt vēl spraigāks.

Pieprasījums pēc influenceru mārketinga pakalpojumiem pieaug ar katru gadu, taču salīdzinājumā ar citiem tieši pērnajā gadā bija vērojama vislielākā izaugsme, ko rāda arī skaitļi. Influencer Marketing Benchmark Report jaunākie dati vēsta, ka 2021. gadā influenceru mārketinga kopējā vērtība, salīdzinot ar 2020. gadu, provizoriski palielinājusies par 4,1 miljardu, kopumā sasniedzot 13,8 miljardus ASV dolāru.

Aizvadītā gada noslēgums arī Baltijas valstīs bijis īpaši spraigs, ar burtisku naudas cīņu starp aģentūrām un zīmoliem, lai tikai izveidotu sadarbību ar vēlamajiem digitālā satura autoriem. Iepriekš minētais atkal apliecina digitālā satura veidotāju nozīmīgumu mārketinga un reklāmas tirgū, kā arī zīmolu attīstībā. Tostarp arvien vairāk notiek sociālo un tradicionālo mediju robežu saplūšana, kad digitālā satura autori kļūst, piemēram, par televīzijas sejām. Ir pilnīgi skaidrs, ka šī tendence ne vien neplāno mazināties, bet tieši pretēji – kļūst aizvien pieprasītāka. Aizvadītais gads arī Latvijā bijis īpaši izaicinošs un interesants, un no tā ir vērts atcerēties arī dažas mācības.

Sabiedrisko attiecību aģentūra SIA PR Studio mainījusi nosaukumu uz SIA Womstar, lai arvien vairāk koncentrētos uz influenceru mārketinga pakalpojumu sniegšanu Baltijā.

Pēdējo trīs gadu laikā aptuveni 10 reizes pieaugušais pieprasījums pēc influenceru mārketinga pakalpojumiem Baltijas valstīs veicinājis ideju par sabiedrisko attiecību un influenceru mārketinga aģentūras SIA PR Studio darbības koncepta un nosaukuma maiņu, lielāku uzsvaru liekot tieši uz darbu ar digitālā satura autoriem un viedokļa līderiem Baltijā, saka SIA Womstar vadītājs Toms Briedis.

Influenceru mārketings nav tikai 21. gadsimta trends. Digitālā satura autoru sadarbība ar dažādiem uzņēmumiem un zīmoliem vērojama jau vairākus gadus, taču aktualitāte pēdējā laikā tikai pieaug, kam papildu grūdienu devusi Covid 19 pandēmija. Turklāt lietām arvien vairāk pārejot interneta un sociālo mediju vidē, pieprasījums pēc digitālā satura autoru pakalpojumiem pieaudzis ģeometriskā progresijā.

Lielākās Latvijas uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) Finanšu sektora attīstības komitejas priekšsēdētājs, SIA “Mobilly” valdes priekšsēdētājs Valdis Bergs kā uzņēmuma “Mobilly” pārstāvis apstiprināts Eiropas Centrālās bankas izveidotajā Digitālā eiro tirgus konsultatīvajā grupā (Digital Euro Market Advisory Group).

V. Bergs ir vienīgais no 30 starptautiskās komandas ekspertiem, kuri lems par digitālā eiro tirgus izveidošanu, kurš pārstāv Latviju. Viņam ir nepieciešamā pieredze un izpratne par eirozonas maksājumu tirgu.

“Esmu pagodināts par iespēju sniegt vērtīgo “Mobilly” pieredzi digitālā eiro attīstībā, lai palīdzētu šim risinājumam kļūt par patiesi ērtu un plaši izmantojamu norēķinu līdzekli visā Eiropā,” saka V. Bergs.

Šī gada 14. jūlijā Eiropas Centrālās bankas Padomē tika pieņemts vēsturisks lēmums uzsākt digitālā eiro izpētes fāzi, kas praktiski nozīmē, ka pārskatāmā nākotnē eiro zonā paralēli skaidrajai un bezskaidrajai naudai parādīsies vēl trešā naudas forma – digitālais eiro.

Decembrī “Mēness aptiekās” novērots pieprasījuma pieaugums pēc dāvanu kartēm, komplektētām dāvanām tieši darba kolektīviem, iepriecinājumam klientiem, kas uzņēmuma ieskatā apliecina to, ka uzņēmēji gudri rūpējas, lai viņiem svarīgajiem cilvēkiem Jaunajā gadā būtu laba pašsajūta un veselība.

Uzņēmums to apgalvo, jo 86% no “Mēness aptiekas” rīkotās iedzīvotāju aptaujas respondentiem saviem draugiem un tuviniekiem Ziemassvētkos un Jaunajā gadā vēlēs labu veselību. Savukārt tādi vēlējumi kā: lai daudz naudas, skaisti ceļojumi, daudz prieka un jautrības, lai darbs sniedz gandarījumu – viņiem šī gada nogalē šķiet salīdzinoši maznozīmīgāki – izvēloties vairākas atbildes, par šiem vēlējumiem apstiprinoši atbildējuši tikai 31%-46% aptaujāto.

“Aptaujā atklātais vēlreiz apstiprina, ka laba veselība iedzīvotājiem ir ļoti svarīga, un to, ka veselības nekad nevar būt par daudz, apzinās arī uzņēmēji – darba devēji! Aptiekās jau izjūtam svētku tuvošanos, palielinās pieprasījums pēc dāvanu kartēm, tiek uzdoti jautājumi, kā labāk komplektēt vai papildināt dažādas dāvanas arī darba kolektīviem, klientiem. Tieši šogad aktualizējusies jauna tendence – aptiekas produktus vai dāvanu kartes saviem darbiniekiem iegādājas lielāki un mazāki uzņēmumi. Jau pagājušā gada nogalē to novērojām un esam par šādu iespēju parūpējušies. Aizkustinoši redzēt, ka arī uzņēmēji iegādājas vitamīnus vai citus produktus, lai atbalstītu kādu Ziemassvētku labdarības akciju. Mums ļoti gribas cerēt, ka šie lēmumi par pirkumiem veselībai kopā ar citiem nozīmīgiem soļiem arī palīdzēs, lai labais vēlējums piepildās,” saka Evita Jurjāne-Nelsone, “Mēness aptiekas” pārdošanas, mārketinga un klientu attiecību departamenta vadītāja.

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

LPB Bank nav klasiska banka ar lielu filiāļu un bankomātu tīklu – tai skaitā lielām fiksētām izmaksām. LPB Bank specializējas e-komercijā, ir lielā mērā FinTech uzņēmums un klasiskā banka vienā personā.

Vairāk stāsta LPB Bank Resursu departamenta vadītājs Sandis Kapitonovs.

Kādi globālie notikumi ietekmējuši banku darbību šogad un turpinās to ietekmēt nākamajā gadā?

Par pirmo un primāro globālo notikumu apstākli, kas ietekmē visus, arī bankas, var uzskatīt inflāciju. Pašlaik jau var teikt, ka inflācijas gaidas ir stabili pārtapušas realitātē. To acīmredzami pierāda augošās izejvielu un būvniecības izmaksas, kas, diemžēl, ir tikai pirmais solis. Gan valstīm, gan korporatīvajam sektoram parādu apjomi ir sasnieguši rekordaugstus līmeņus, kas daudzos gadījumos var tikt uzskatāmi par neatgūstamiem. Ja saglabāsies ļoti zemas, pat negatīvas procentu likmes, šī parādu spēlīte var turpināties vēl nezināmu skaitu gadu, taču teorija mums māca, ka, augot inflācijai, ir jāaug arī starpbanku procentu likmēm vai naudas cenai, kas pie šodienas parādu apjoma ir maz iespējams.

Digitālajai transformācijai Latvijā joprojām esot bērna autiņos, tomēr jau iezīmējas vairākas būtiskas problēmas, kuru risinājums, kaut arī iepriekš paredzams, vēl nav radis konkrētas aprises regulējošos dokumentos. To trūkums lielā mērā atstāj šo vitāli nozīmīgo jomu brīvprātīgu iniciatīvu līmenī.

Man ir bijusi lieliska iespēja būt klāt dažādu jaunu lietu pirmssākumos. Piemēram, deviņdesmito gadu sākumā dibināju vienu no pirmajiem tūrisma informācijas centriem Latvijā. Tolaik tūrisms sāka iegūt aktualitāti visā Eiropā, arī Latvijā sapratām, ka katrā pašvaldībā vajag šādu mazu pieturas punktu. Ar šobrīd aktuālo digitālo transformāciju ir ļoti līdzīgi. Šis process sākās jau pirms vairākiem gadiem, bet tikai tagad parādās sapratne par digitālās transformācijas būtību, jo īpaši vietējā līmenī. Tieši tāpēc nereti salīdzinu digitālo transformāciju ar toreizējo tūrisma nozares sakārtošanas sākumu.

Trīs galvenie izaicinājumi

Izaicinājumi ir vairāki – pirmais un galvenais: Latvijā trūkst regulējuma vai plāna, kas uzliktu par pienākumu vai novirzītu valsts līmeņa finansējumu digitālās transformācijas organizāciju izveidei pašvaldībās. Arī te varam saskatīt paralēles ar TIC, kas joprojām ir pašvaldību brīvprātīgi veidotas un uzturētas iestādes. Identiska situācija veidojas ar digitālo inovāciju centriem vietējā līmenī.

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību Vidzemes reģionā, Cēsu klīnikā īstenots pēdējo gadu laikā nozīmīgākais attīstības projekts, kurā investēti kopumā gandrīz 4,79 miljoni eiro un galvenais akcents likts uz ārstniecības vidi.

Ar svinīgu iekšķīgo slimību nodaļas telpu atklāšanu ārstniecības korpusa 4. stāvā 10.decembrī tika atzīmēts projekta aktivitāšu noslēgums.

Projekta ietvaros atjaunotas inženiertehniskās komunikācijas visā ārstniecības korpusā, kas bija kritiski novecojušas, pilnībā pārbūvēta iekšķīgo slimību nodaļa 4. un 5. stāvā, uzstādīti divi jauni lifti, kā arī iegādāta virkne būtisku, modernu medicīnisko tehnoloģiju kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai Cēsu klīnikā un Vidzemes slimnīcā.

Papildus par Cēsu klīnikas klīnikas līdzekļiem pagrabstāvā izbūvētas mūsdienīgas, epidemioloģiskām prasībām atbilstošas darbinieku ģērbtuves.

Komentējot paveikto, Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa pauda gandarījumu par sasniegto rezultātu un pateicību visiem projektā iesaistītajiem, kas darīja iespējamu veiksmīgu projekta norisi tik sarežģītā epidemioloģiskā situācijā, kad bija jāapvieno vērienīgus pārbūves darbus ar ārstniecību: “Šis ir nozīmīgs brīdis klīnikas attīstībā, kad varam arī vizuāli parādīt tās pārmaiņas, kuru ieviešanā pēdējo gadu laikā ieguldīts daudz darba. Lai tuvotos mērķim nodrošināt mūsdienīgu diagnostiku un ārstēšanu, modernizēti procesi, piesaistīti jauni speciālisti, iegādātas tehnoloģijas. Pārbūves projekts ir bijis lielākais izaicinājums visam mūsu kolektīvam, jo tika īstenots līdz šim nepiedzīvotas krīzes situācijā. Tāpēc no sirds pateicamies katram darbiniekam par atbildīgu ikdienas pienākumu veikšanu, arhitektiem, būvniekiem un citiem partneriem, kuri mūsu ieceres ir palīdzējuši realizēt tik augstā līmenī un plānotajos termiņos. Lai ārstniecības korpusa pārbūvi varētu pabeigt pilnībā, ir izstrādāts tehniskais projekts arī 2. un 3. stāvam. Tāpēc darbs pie klīnikas modernizācijas būs mūsu prioritāte arī nākamajā gadā.”

Vācijas izstāžu biznesa karuselis griežas atkal. Kopš vasaras vidus visās 16 Vācijas federālajās zemēs ir dota zaļā gaisma izstāžu biznesam, proti, notiek klātienes izstādes, stingri sekojot izmainītajiem izstāžu organizēšanas noteikumiem un speciālajām higiēnas prasībām.

Vācijas izstāžu darbības pamatprincips šodien balstās uz 3G un tas nav mobilā interneta tīkla ātrums, bet gan ar to tiek apzīmētas trīs personu grupas, kas var piedalīties Vācijā organizētos pasākumos iekštelpās. Tās ir personas, kurām ir vakcinācijas un/vai Covid-19 pārslimošanas sertifikāts un personas ar negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Kā nākošā obligātā prasība ir medicīnisko sejas masku FFP2 valkāšana un 1,5 metru distances ievērošana. Papildus tam, katrai no izstādēm ir noteikts maksimālais vienas dienas apmeklētāju skaits. Tas nozīmē, ka uz katru izstādes dienu ir ierobežots skaits ieejas biļešu, kas nopērkamas internetā, un tikai iepriekš reģistrējoties un pievienojot digitālo sertifikātu.

Latvijā caurmērā ir līdzīga tiešsaistes pakalpojumu intensitāte kā Baltijā un Rietumvalstīs, taču valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē Latvija jau būtiski apsteidz vadošās pasaules ekonomikas.

Tā liecina EY (agrāk Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 22 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju. Pētījums atklāj gan aktīvus tiešsaistes lietošanas paradumus, gan cilvēku ekspektācijas pēc jauniem digitālo pakalpojumu uzlabojumiem.

Jau šobrīd Latvijā valsts pakalpojumus ar interneta starpniecību izmanto 62% iedzīvotāju, kamēr to dara tikai 23% Vācijā, 51% Francijā, 46% Lielbritānijā, 29% ASV un tikai 17% Japānā. Arī citās Baltijas valstīs valsts pakalpojumu izmantošana tiešsaistē ir augstā līmenī – Lietuvā to dara 66%, bet Igaunijā – 73%.

“Mūsu pētījuma dati skaidri parāda, ka Latvijas sabiedrība neatpaliek no Rietumvalstīm tiešsaistes pakalpojumu izmantošanā un atsevišķos gadījumos pat esam soli priekšā, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā būtiskus valsts ieguldījumus e-pārvaldes jomā. Tāpat redzam arī, ka cilvēki apzināti sagaida jaunus uzlabojumus, kas kopumā liek secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir ne tikai gatavi, bet arī vēlas jaunu digitālās transformācijas vilni. Tai pat laikā redzams, ka Latvijā vēl ir neizmantots digitalizācijas potenciāls it sevišķi veselības aprūpē un izglītības jomā, kur digitālo iespēju izmantošana nav tik attīstīta kā valsts pārvaldes vai finanšu jomās. Cilvēki vēl nezina, ko varētu gaidīt no digitālajiem pakalpojumiem veselības aprūpē, taču tas mainīsies līdz ar jaunu iespēju ieviešanu, līdzīgi kā tas bija, piemēram, finanšu sektorā” saka Nauris Kļava, EY partneris.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde uzsāk īstenot projektu “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana. II kārta” ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli.

Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu ietvaros no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi 202 247 m3, kuros ir ieslēgtas 400 t bīstamās ķīmiskās vielas.

Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 5 117 647,05 eiro, no kurām 4 350 000,00 eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums.

Īstenojot projektu, tiks veicināti Helsinku komisijas (HELCOM) Baltijas jūras Rīcības plāna mērķi un rīcību sasniegšana – atjaunot Baltijas jūras labu ekoloģisko stāvokli – nodrošināta jūras ekoloģiskā daudzveidība un dinamika, tīrība, veselība un produktivitāte jūrai raksturīgajos apstākļos, kur jūras vide tiek izmantota ilgtspējīgi, saglabājot jūras ūdeņu izmantošanas potenciālu šai un turpmākajām paaudzēm. Projekta rezultāta Liepājas pilsētas iedzīvotāji turpmāk netiks pakļauti vēsturiskā piesārņojuma iedarbības riskam un tiks būtiski uzlabots jūras ekoloģiskais stāvoklis un apkārtējās vides kvalitāte.

Tehnoloģiju uzņēmums "Google" paudis gatavību ieguldīt lielākas investīcijas Latvijas digitālās spējas stiprināšanā, informē Ekonomikas ministrija (EM)

Tāpēc EM, sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un nozares asociācijām turpina attīstīt sadarbību ar "Google" vairākos Latvijas tautsaimniecībai būtiskos virzienos, kā arī digitālo prasmju stiprināšanā un kiberdrošības uzlabošanā.

Kā ziņots, Trīs Jūru foruma ietvaros Rīgā, "Google" valdības lietu un sabiedriskās politikas viceprezidents Karans Bhatija (Karan Bhatia) paziņoja, ka "Google" vēlas dubultot savus ieguldījumus Centrālās un Austrumeiropas reģionā, jo Krievijas izraisītā kara Ukrainā rezultātā, civiliedzīvotāji, uzņēmēji un investori jūtas satraukti par stabilitāti, resursu pieejamību un izaugsmes iespējām Eiropā.

Digitalizācija mūsdienās ir ļoti dziļi ieintegrējusies visos procesos – tā vairs nav atsevišķa joma, bet drīzāk valoda, kādā mēs runājam par vienu vai otru jautājumu.

Digitalizācijas elementi ir pilnīgi visos procesos, un tiem ir jāpievērš pienācīga uzmanība, pretējā gadījumā ikvienai organizācijai tas var robežoties ar ļoti augstiem riskiem.

Sfēras, uz kurām enerģijas sektorā tuvākajos gados pasaulē tiks atstāta būtiska ietekme – elektroenerģijas krātuves, enerģijas gala patēriņa elektrifikācija, digitālās tehnoloģijas, jaunie tīkli un pārvietojamā ģenerācija. Digitalizācija dod labāku iespēju savienot enerģijas vērtību ķēdi – sasaistīt vairākus posmus un atrast tiem labākos savienojumus.

Digitālo dvīņu milzīgais potenciāls

Digitalizācija dod iespējas veidot progresīvu analītiku plānošanai. Īpaši vēlos pieminēt digitālos dvīņus, tos aizvien plašāk sāk izmantot pašvaldības, uzņēmumi, notiek sarunas arī par valsts mēroga digitāliem dvīņiem. Tas nozīmē, ka vairākas infrastruktūras var tikt “noklonētas” digitālā veidā. Piemēram, reālas pilsētas, sektora vai citas vienības digitālais klons, kuru ar augstāko tehnoloģiju palīdzību izmanto situāciju simulēšanai, testējot dažādus infrastruktūras attīstības modeļus. Digitālajiem dvīņiem ir milzīgs potenciāls – zinātnieki ir izpētījuši, ka tie var nodrošināt līdz pat 10% biznesa procesu efektivitātes pieaugumu un vairāk nekā 20% produktivitātes pieaugumu.

ASV prezidents Džo Baidens trešdien uzdos valdības iestādēm sākt darbu pie digitālā ASV dolāra izveides, paziņojis Baltais nams.

Ņemot vērā kriptovalūtu straujo izplatību, tiks pētīti potenciālie ieguvumi un riski, apzinoties, ka jārīkojas steidzami, teikts Baltā nama paziņojumā.

Tādējādi ASV pievienosies vairāk nekā 100 valstīm, kas izvērtē iespēju sākt vai jau sākušas savu digitālo valūtu pilotprogrammas.

Taču Baltā nama amatpersonas noraida kritiku, ka Vašingtona šajā ziņā iepaliek.

"Digitālā dolāra emitēšanai varētu būt ļoti liela ietekme," sacījusi kāda amatpersona, norādot uz ASV valūtas nozīmīgo lomu globālajā ekonomikā. ASV dolārs ir pasaules lielākā rezervju valūta.

Baidena rīkojums uzdos vairākām iestādēm, tostarp Finanšu ministrijai, aplūkot dažādus jautājumus, tostarp patērētāju aizsardzību, finansiālo iekļaušanu un digitālo aktīvu izmantošanu pretlikumīgām darbībām.

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Cēsu novada Amatciemā izbūvēta saules paneļu elektrostacija, kas nodrošinās teju piektdaļu no ciemata kopējā elektroenerģijas patēriņa.

Projekta ietvaros Amatciemā ir uzstādīti 720 saules paneļi ar kopējo sistēmas jaudu 259 kW.

Šis ir pirmais tāda apjoma elektroenerģijas pirkuma līguma (PPA) saules paneļu projekts Latvijā. Projekta īstenošanai piesaistīts ALTUM energoefektivitātes aizdevums 170 000 eiro apmērā un tas realizēts sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power”.

Aprēķināts, ka gada laikā tie saražos 256,6 tūkstošus kWh zaļās enerģijas jeb 17 % no ciematam nepieciešamā elektroenerģijas apjoma. Uzstādītais saules parks samazinās arī CO2 emisiju nonākšanu atmosfērā par 100,7 tonnām gadā, kas ir līdzvērtīgs nobrauktiem 500 000 kilometru ar automašīnu.

Projekts īstenots, izmantojot Energoservisa kompāniju (ESKO) modeli un projekts finansēts no ALTUM uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanas programmas. Tās ietvaros uzņēmumi, tai skaitā ESKO kompānijas, var saņemt aizdevumu līdz 2,85 miljoniem eiro energoefektivitātes, zaļo ēku, ilgtspējīga transporta un atjaunojamās enerģijas projektiem.

Zivju pārstrādes uzņēmums “Unda” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power”, “Swedbank” un “Lauku atbalsta dienestu” Rīgas līča krastā, Engurē izveidojis saules paneļu parku.

Projektā uz zemes tika uzstādīti 630 saules paneļi ar kopējo jaudu 236 kW, kas uzņēmumam ik gadu saražos aptuveni 226 300 kWh zaļās elektroenerģijas.

Enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power” realizētais projekts uzņēmumam SIA “Unda” ir viens no apjomīgākajiem saules paneļu parkiem reģionā, un tā saražotā zaļā elektroenerģija tiks izmantota uzņēmuma pašpatēriņa nodrošināšanai. Plānots, ka saules paneļu saražotā zaļā enerģija turpmāk nosegs 20% no uzņēmuma kopējā elektroenerģijas patēriņa.

“Saules paneļu projekts ir pašsaprotama un loģiska izvēle. Šodien, atskatoties uz lēmuma pieņemšanas brīdi, ir skaidrs, ka tas ir izrādījies ne tikai zaļš un ilgtspējīgs projekts, bet ir arī ekonomiski izdevīgāks, nekā sākotnēji plānojām. Mēs uzskatām sevi par ilgtspējīgu uzņēmumu, un katrs jauns attīstības vai investīciju projekts tiek izvērtēts arī no ilgtspējas viedokļa. Ir arvien vairāk tādu klientu, kuri rūpīgi izpēta iepakojumu, produkta sastāvu un pieejamo informāciju par ražotāju, lai pārliecinātos, ka produkts ražots atbildīgi, rūpējoties par resursiem, izmantojot zaļo enerģiju, un ir visādā ziņā tīrs un kvalitatīvs. Mums ir svarīgi to visu nodrošināt saviem klientiem,” komentē SIA “Unda” valdes priekšsēdētājs Artūrs Bubišs.

Tapis un tikko konferencē prezentēts jaunākais Latvijas produktivitātes ziņojuma projekts, kurā, ņemot vērā jaunākos pieejamos statistikas datus, tiek analizēti produktivitātes faktori un dinamika, precizēti Latvijas ekonomikas attīstības ilgtermiņa scenāriji, kā arī padziļināti ir pētīta attālinātā darba ietekme uz produktivitāti.

Ziņojumā tiek iezīmēti galvenie 2021. gada izaicinājumi un sniegtas rekomendācijas politikas veidotājiem. Konkrētu secinājumu izklāstu varēsim sniegt, kad ziņojums tiks pabeigts, tomēr ir vērts uzsvērt, ka arī vairāki 2020.gada Latvijas produktivitātes ziņojuma secinājumi ir joprojām aktuāli.

Ir svarīgi atzīmēt, ka kopš iepriekšējā ziņojuma Latvijas produktivitātes padome, ir kļuvusi par Ekonomikas ministrijas konsultatīvo institūciju, un tās analītisko kodolu veido LU Produktivitātes zinātniskais institūts “LU domnīca LV PEAK”. Tas nozīmē, ka domnīcas eksperti un pētnieki ne tikai publicē kvalitatīvus zinātniskus darbus un piedalās akadēmiskās konferencēs, bet ļoti aktīvi iesaistās valdības diskusijās un darba grupās, kā arī regulāri informē sabiedrību par paveikto.

Igaunijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa projektam Paldiskos, ko attīsta kompānija "Alexela", pievienojusies investīciju kompānija "Infortar".

Kā teikts abu kompāniju paziņojumā, to mērķis ir līdz novembrim izveidot termināli un garantēt drošu gāzes piegādi patērētājiem.

"Alexela" valdes priekšsēdētājs Heiti Hēls norādījis, ka terminālim aicināti pievienoties arī citi tirgus dalībnieki un investori. Pēc viņa teiktā, ja valdība nosaka galīgo termiņu, kurā Igaunija atteiksies no Krievijas gāzes, un pārvades sistēmu operators "Elering" izveido savienojumu ar gāzesvadu, privātais sektors spēs apvienot spēkus, lai terminālis varētu sākt darboties jau līdz šā rudens apkures sezonas sākumam.

Paldisku termināli iecerēts pabeigt divās kārtās. Pirmajā paredzēts izbūvēt piestātni un savienojumu ar starptautisko cauruļvadu "Balticconnector", kā arī organizēt peldošā LNG termināļa nomu, bet otrajā - izveidot pastāvīgu termināļa risinājumu. Infrastruktūra, ko domāts pabeigt šoruden, izmaksās 40 miljonus eiro.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 8,7 miljonu eiro apmērā no atkritumiem iegūtā kurināmā reģenerācijas iekārtu izbūvei Ventspilī. Projekta kopējās izmaksas ir 21,9 miljoni eiro.

Tas ir pirmais šāda veida vides projekts Latvijā un vienīgais, kas ir atbalstīts 2014. – 2020. gada plānošanas periodā ES fondu atbalsta programmu ietvaros. To īstenos pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts.

Projekts paredz no nešķirotiem sadzīves atkritumiem sagatavota kurināmā sadedzināšanu ar enerģijas atguvi, nodrošinot atkritumos esošu energoresursu atgriešanu tautsaimniecībā kā siltumenerģiju un elektroenerģiju un apglabājamā atkritumu apjoma samazināšanu.

“Projekts ir nozīmīgs ne tikai Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģiona ietvaros, bet arī blakus esošajiem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem un nozarei kopumā. Pēdējo 3 gadu laikā, cieši sadarbojoties ar Ventspils pilsētas pašvaldību, esam gatavojušies atkritumu reģenerācijas iekārtas būvniecībai un koģenerācijas iekārtu uzstādīšanai, lai uzsāktu siltuma un elektroenerģijas ražošanu. Luminor finansējums mums ir būtisks atbalsts, lai projektu īstenotu. Jaunā koģenerācijas stacija ļaus pārtraukt ogļu katla darbību, kurš esošajā katlumājā daļēji nodrošina siltuma un tehnoloģiskā tvaika ražošanu, tādējādi pilnībā atsakoties no fosilā kurināmā izmantošanas Ventspilī, kā arī samazināt poligonos apglabājamo atkritumu apjomu,” stāsta SIA Ventspils labiekārtošanas kombināta valdes priekšsēdētājs Gaitis Celms.

Atsevišķi IT jomas uzņēmēji varētu vērsties kontrolējošajās iestādēs saistībā ar vairāku uzņēmumu un personu, tostarp, SIA AA Projekts, SIA UNISO un ar tiem, iespējams, saistītā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieka digitālās dienaskārtības jautājumos Rolanda Strazdiņa aktivitātēm ap valsts iepirkumiem dažādu IT risinājumu īstenošanai.

Nozarē ir radušās aizdomas, ka šī grupa mākslīgi ierobežo konkurenci lielajos valsts IT jomas iepirkumos, tādējādi cenšoties nodrošināt sev iespēju saņemt finansiāli lielapjomīgu projektu realizācijas pasūtījumus, liecina laikraksta Diena rīcībā nonākusī informācija.

Pērn novembrī Valsts Reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) rīkotajā konkursā AA Projekts ieguvis tiesības īstenot IT projektu portāla Latvija.lv funkcionalitātes uzlabošanai un papildināšanai. Līguma kopējā summa ir aptuveni 300 tūkstoši eiro un tā ietvaros izpildītājam bija jāsniedz konsultācijas un jāizstrādā darba uzdevumu “Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas (DAGR), Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformas (MAP), portāla latvija.lv izstrādei nepieciešamo tehnisko specifikāciju izveide, izstrādes iepirkumu atbalsts un autoruzraudzības pakalpojumi”.

Kundziņsalas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Rīgas ostā ātrākajā gadījumā darbību varētu sākt nākamajā vasarā, norādīja kompānijas "Millennium Energy Partners LLC" valdes priekšsēdētājs Laša Šanidze.

ASV kompānijai "Millennium Energy Partners LLC" pieder Kundziņsalas projekta attīstītājs - SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts".Šanidze norādīja, ka projektam ir divi laika grafiki. Lai izbūvētu LNG uzglabāšanas tvertnes, kas bija paredzētas sākotnējā projektā, ir nepieciešami divi vai divi ar pusi gadi. Tomēr, ja ir nepieciešamas daudz ātrākas piegādes, gada laikā var izbūvēt gāzes cauruļvadu.

"Tādēļ projektam ir iespējami divi īstenošanas laiki - gāzes piegādes var sākt jau nākamajā vasarā, bet pilnā apjomā termināli var pabeigt divu vai divarpus gadu laikā," skaidro Šanidze.

Kundziņsalas projekts paredz izbūvēt LNG termināli, kurā būs regazifikācijas sistēma, kas ļaus gāzi transportēt pa cauruļvadiem, kā arī no kura gāzi tālāk varēs nogādāt ar autocisternām. Sākotnēji projekts bija plānots nelielā apjomā - 300 000 tonnu sašķidrinātās gāzes gadā, un paredzēja piegādes tikai ar autocisternām Latvijā un citās Baltijas valstīs.

Pašreizējās starptautiskās politiskās situācijas ietekmē ir būtiski mainījušies Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas robežas infrastruktūras izbūves riski.

Tāpat pasaules valstu, t. sk. Eiropas Savienības (ES) un Latvijas, piemērotās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju dažu dienu laikā ir ievērojami mainījušas metālapstrādes tirgu un izejmateriālu piegādes iespējas, kā arī pieaugušas degvielas izmaksas. Tādēļ būvkomersants SIA “Citrus Solutions” bija spiests atsaukt savu slēgtās cenu aptaujas pieteikumu.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir izsludinājusi jaunu, slēgtu cenu aptauju – tajā atkārtoti uzaicināti piedalīties būvkomersanti, kuri iesniedza pieteikumus arī iepriekšējā cenu aptaujā,” informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ ir izsludinājusi jaunu, slēgtu cenu aptauju.

Dānijas vadošais enerģētikas uzņēmums Orsted plāno būvēt piekrastes vēja parku Latvijas un Igaunijas teritorijā.

Tas ir pārrobežu projekts, kura ietvaros plānots vēja turbīnas jūrā uzstādīt gan Latvijas, gan Igaunijas teritorijā, intervijā DB norāda Orsted tirdzniecības vadītājs Eiropā Pīters Oblings (Peter Obling). Viņš stāsta, ka pašlaik Orsted plānus izvērtē Latvijas Ministru kabinetā. Ja projekts tiks apstiprināts tādos apmēros, kā esam ieplānojuši, tad runa ir par ieguldījumiem vairāku miljardu eiro apmērā, atklāj P. Oblings.

Nesen Orsted uzsāka sadarbību AS Eesti Energia, lai kopā attīstītu piekrastes vēja parku projektus Baltijā. Vai tas nozīmē, ka tuvāko gadu laikā šādus vēja parkus varēsim redzēt arī Latvijā?

Es noteikti ceru, ka jā. Orsted ir viens no pasaules līderiem piekrastes vēja parku projektu attīstīšanā, un mums ir pieredze vēja parku būvniecībā jūrā un piekrastes zonā vairākās pasaules valstīs, tajā skaitā Dānijā, Lielbritānijā, Vācijā, Nīderlandē, Amerikas Savienotajās Valstīs un Taivānā. Ja runājam tieši par Latviju, tad šobrīd vēl ir dažas nianses, kas ir jāsakārto. Pašlaik ar Eesti Energia, kā arī Latvijas un Igaunijas regulatoriem strādājam pie normatīvā regulējuma, kas mums ļautu šādas stacijas būvēt, izveides. Ja tas tiks izdarīts un mēs saņemsim visas nepieciešamās atļaujas, lai varētu uzstādīt turbīnas, sāksim darbu, jo Latvijas potenciāls, mūsuprāt, ir ļoti liels. Ja visi neskaidrie jautājumi tiks atrisināti, es ceru, ka 2030. gadā mēs jau varēsim redzēt pirmās Orsted vēja stacijas Latvijā un Igaunijā.