Tehnoloģijas

Digitālā veselība nav tikai IT projekts

Āris Kasparāns, Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors, 02.12.2021

Jaunākais izdevums

Domājot par to, kā ārstēsimies pēc pieciem gadiem, galvenais akcents liekams nevis uz pagātnes kritizēšanu, bet gan nākotnes stratēģijas iezīmēšanu: ko un kā vajadzētu darīt, lai tiktu sasniegti sabiedrības veselības aktuālie mērķi, digitālās tehnoloģijas izmantojot kā vienu no atbalsta mehānismiem.

Digitālā transformācija veselības aprūpes sektorā jau šobrīd tiek aktīvi īstenota; piemēram, daudzi izmeklējumi un analīzes pieejami tiešsaistē, kur tos var apskatīt gan nozaru speciālisti, gan paši pacienti. Svarīgi, ka šobrīd visā Eiropas Savienībā tiek veidota tā dēvētā vienotā datu telpa, un veselības aprūpe veidos daļu no šīs kopējās ekosistēmas. ES uzsver nepieciešamību pāriet no privāto datu aizsardzības uz pilsoņu aizsardzību un no plānošanas uz reālu darbību.

Jebkura plāna centrā – pacienti un personāls

Daļa no šīs stratēģijas ir uz pacientu centrēta aprūpe, un tiek uzsvērts, ka digitālā veselība nav informācijas tehnoloģiju projekts vai nākamais programmatūras komplekts, kas būtu jānodod veselības aprūpes profesionāļu un sabiedrības rīcībā. Šodien digitālā veselība ir ekosistēma, kas NVD ieskatā aptver gan sakārtotus pārvaldības modeļus, to izstrādē iesaistot vairākas puses, gan stratēģijas izveidi. Savukārt IT komponenti ir tikai daļa no kopējā redzējuma.

Arī sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2022. – 2027. gadam paredzēta daudzlīmeņu pieeja veselības aprūpes jautājumiem, ietverot konkrētus mērķus un soļus to sasniegšanai, tostarp izmantojot digitalizāciju kā mūsdienīgu jebkura, arī valsts, pakalpojuma neatņemamu sastāvdaļu, vienlaikus paturot prātā, ka jebkura plāna centrā ir pacienti un personāls.

No valsts puses būtiski noteikt jaunā redzējuma iespējotājus un saprast, kā tiks ieviesti starptautiskie datu apmaiņas standarti. Svarīgs aspekts ir arī pacientu un personāla prasmju attīstība. Tāpat jāpārliecinās, lai, veidojot un ieviešot stratēģiju, nerunātu par šauriem nišas risinājumiem, bet kopējā pieeja tiktu koordinēta ar visām ieinteresētajām pusēm, tostarp pacientu biedrībām, ārstu apvienībām un citām veselības aprūpes jomas organizācijām. Kopējā datu arhitektūra būs instruments, kas ļaus vispusīgi nodrošināt e-pakalpojumus visos veselības aprūpes līmeņos, piemēram, elektronisku pierakstu pie speciālista neatkarīgi no tā, kādu sistēmu izmanto konkrētais profesionālis.

Tādējādi valsts pārvaldei, kas atbild par valsts digitālās veselības redzējuma attīstības vadīšanu, jāsadarbojas ar visām ieinteresētajām pusēm, lai izstrādātu stratēģisku kontekstu, redzējumu un atbalstošos ieteikumus. Savukārt ieinteresētie partneri var sniegt atgriezenisko saiti un zināšanas par pašreizējo un turpmāko digitālās veselības vidi.

Nevis sprints, bet maratons

NVD jau šogad kopā ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO) īstenoja piecu domnīcu ciklu, kurā tika analizēti tā dēvētie “sāpīgie punkti”, diskutējot jomas ekspertiem un politikas veidotājiem. Iegūtie rezultāti kalpos kā ievadmateriāls nozares stratēģijas veidošanā. Jaunas pieejas un inovatīvi risinājumi tika meklēti arī digitālās veselības hakatonā.

NVD arī šobrīd izsludinājis metu konkursu uz lietotāju orientētas digitālās veselības sistēmas izveidei un esošo sistēmu attīstīšanai. Jāuzsver, ka pirmo reizi nesakām priekšā, ko sagaidām, bet aicinām iesaistītās puses piedāvāt savu redzējumu nākamajam attīstības periodam.

Jāsaprot, ka digitālās veselības ieviešana nav sprints, bet gan maratons ar vismaz piecu gadu plānu un skaidru vīziju, kā vēlamies uzlabot sabiedrības veselību. No tā savukārt izriet, kādas komponentes vēlamies izmantot.

Runājot par finansējumu, jāatzīst, ka jau šobrīd pieejams samērā plašs finansējuma avotu klāsts konkrētiem projektiem. Turpmāk lielāks uzsvars liekams uz plānu īstenošanu un spēju veiksmīgi fokusēt investīcijas tā, lai īsākā termiņā sasniegtu maksimālus rezultātus ne tikai pacientiem, bet arī sekundārai datu izmantošanai pētniecības nolūkos.

Arī jaunuzņēmumu sektorā lielākais izaicinājums ir nevis finansējuma pieejamība, bet iespējas pārbaudīt inovatīvas idejas reālā vidē. Tāpēc viens no attīstības virzieniem neapšaubāmi būs komercsektora inovāciju un attīstības iespējošana, paturot prātā kopējos nozares mērķus tuvākajai nākotnei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nost ar influenceriem! Esiet sveicināti, digitālā satura autori!

Toms Briedis, sabiedrisko attiecību aģentūras Womstar vadītājs, 07.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kāds cer, ka influenceru jeb digitālā satura autoru ēra tuvojas izskaņai, tad lai šis kāds ievelk īpaši dziļu elpu, jo 2022. gads solās būt vēl spraigāks.

Pieprasījums pēc influenceru mārketinga pakalpojumiem pieaug ar katru gadu, taču salīdzinājumā ar citiem tieši pērnajā gadā bija vērojama vislielākā izaugsme, ko rāda arī skaitļi. Influencer Marketing Benchmark Report jaunākie dati vēsta, ka 2021. gadā influenceru mārketinga kopējā vērtība, salīdzinot ar 2020. gadu, provizoriski palielinājusies par 4,1 miljardu, kopumā sasniedzot 13,8 miljardus ASV dolāru.

Aizvadītā gada noslēgums arī Baltijas valstīs bijis īpaši spraigs, ar burtisku naudas cīņu starp aģentūrām un zīmoliem, lai tikai izveidotu sadarbību ar vēlamajiem digitālā satura autoriem. Iepriekš minētais atkal apliecina digitālā satura veidotāju nozīmīgumu mārketinga un reklāmas tirgū, kā arī zīmolu attīstībā. Tostarp arvien vairāk notiek sociālo un tradicionālo mediju robežu saplūšana, kad digitālā satura autori kļūst, piemēram, par televīzijas sejām. Ir pilnīgi skaidrs, ka šī tendence ne vien neplāno mazināties, bet tieši pretēji – kļūst aizvien pieprasītāka. Aizvadītais gads arī Latvijā bijis īpaši izaicinošs un interesants, un no tā ir vērts atcerēties arī dažas mācības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome pieņēma lēmumu noslēgt digitālā eiro izpētes posmu, kas ilga divus gadus, un deva "zaļo gaismu" nākamajam digitālā eiro projekta posmam - sagatavošanās fāzes pirmajai daļai, informē Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa.

Tas ļauj Eirosistēmai - ECB un eirozonas nacionālajām centrālajām bankām - turpināt darbu pie digitālā eiro analīzes un infrastruktūras ieviešanas izvērtēšanas. Šie vēl nav vērtējami kā praktiski priekšdarbi digitālā eiro ieviešanai un laišanai apgrozībā jeb emisijai.

Lēmums par digitālā eiro emisiju ir paredzēts vien pēc sagatavošanās fāzes otrās daļas noslēguma, ja tās rezultāti apliecinās digitālā eiro faktisko darbībspēju un izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Digitālais eiro būs esošo naudas veidu - skaidrās un bezskaidrās naudas - papildinājums, ne aizstājējs. Eirosistēma ir skaidri definējusi, ka skaidrajai naudai bija, ir un būs nozīmīga loma eirozonā, šo naudas veidu mēs turpināsim attīstīt arī turpmāk, ko apliecina arī jau sāktais darbs pie trešās sērijas eiro banknotēm. Digitālais eiro papildinās sabiedrības iecienītos naudas veidus un nodrošinās alternatīvas un jaunas iespējas tiem cilvēkiem un uzņēmumiem, kuri iecienījuši modernās tehnoloģijas un norēķinus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība ceturtdien principiāli atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumu sākt gatavošanos digitālā eiro laišanai apgrozībā.

Igaunijas finanšu ministrs Marts Verklaevs sacīja, ka digitāla eiro emisija nozīmētu, ka līdzās pašreizējai naudai iedzīvotāji un uzņēmumi jebkurā laikā un jebkurā vietā eirozonā varēs norēķināties ar jaunu likumīgu digitālo maksāšanas līdzekli.

"Iespēja maksāt ar digitālo eiro būs pieejama tiešsaistes vidē, veikalos, tirdzniecības vietās un citviet. Pakalpojumu varēs izmantot, piemēram, ar viedtālruņa lietotni pat bez interneta savienojuma," piebilda ministrs.

"Lietošana, neesot tiešsaistē, sniedz iespēju palielināt digitālo maksājumu elastību dažādās krīzes situācijās un samazina nepieciešamību pēc skaidras naudas, kas ir viens no galvenajiem ieguvumiem," teica finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja turpināsies līdzšinējās digitālo maksājumu attīstības tendences, ar laiku skaidra nauda var kļūt par diezgan marginālu maksāšanas metodi, piektdien Eiropas Komisijas (EK) un Latvijas Bankas rīkotajā starptautiskajā konferencē "Desmit gadi kopā ar eiro" sacīja Itālijas Bankas prezidents Fabio Paneta.

Viņš sacīja, ka īpaši kopš pandēmijas sākuma novērots, ka cilvēki Eiropā skaidro naudu izmanto aizvien retāk. Tāpat ārkārtīgi populāra kļūst e-komercija, kur tirdzniecība notiek ar digitāliem maksājumiem.

Paneta vienlaikus atzina, ka, ieviešot digitālo eiro, ir jāņem vērā vairāki priekšnoteikumi - jānodrošina, lai tas ir vienkāršs un ērti izmantojams maksājumu veids 20 dažādās valstīs. Jāvienojas par likumdošanas aspektiem, kā savienot daudzās nacionālās maksājumu sistēmas.

Tāpat Paneta uzsvēra, ka būtisks ir drošības jautājums, skaidrojot, ka cilvēkiem vissvarīgākais ir privātums, cilvēki grib būt droši, ka viņu konfidenciālā informācija tiek pienācīgi aizsargāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunais DESI ziņojums – dzeltenā kartīte Latvijai

Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente, 19.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare Latvijā attīstījusies strauji un dinamiski. Tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2022. gada ceturtajā ceturksnī bija sasniedzis jau 6%. Tomēr jaunākais Eiropas Savienības Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) liecina, ka digitālā attīstība Latvijā ir ievērojami lēnāka nekā mūsu kaimiņvalstīs un ES kopumā.

Iespējams, ka mums tā jāuztver kā dzeltenā brīdinājuma kartīte: nevirzot digitālo transformāciju par valsts prioritāti, atpaliksim jomā, kurā kādreiz bijām vieni no līderiem.

Uzlabojuma tempu paātrināšanai nepieciešama saskaņota pieeja, kas ietver valsts atbalstu, iedzīvotāju un uzņēmēju iesaisti, kā arī vienotu normatīvo regulējumu un ilgtermiņa stratēģiju digitālās konkurētspējas veicināšanai. Tādēļ ir ļoti svarīgi veidot sadarbības tīklus starp valsts institūcijām, uzņēmumiem, izglītības iestādēm un citām iesaistītajām pusēm, kā arī īstenot vienotu IKT attīstību visos Latvijas reģionos. IKT nozarē darbojas 6,7 tūkstoši uzņēmumu ar 40,3 tūkstošiem nodarbināto, tās kopējais apgrozījums sasniedzis 4,7 miljardus eiro, bet peļņa – 598 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sabiedrisko attiecību aģentūra PR Studio mainījusi nosaukumu

Db.lv, 21.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko attiecību aģentūra SIA PR Studio mainījusi nosaukumu uz SIA Womstar, lai arvien vairāk koncentrētos uz influenceru mārketinga pakalpojumu sniegšanu Baltijā.

Pēdējo trīs gadu laikā aptuveni 10 reizes pieaugušais pieprasījums pēc influenceru mārketinga pakalpojumiem Baltijas valstīs veicinājis ideju par sabiedrisko attiecību un influenceru mārketinga aģentūras SIA PR Studio darbības koncepta un nosaukuma maiņu, lielāku uzsvaru liekot tieši uz darbu ar digitālā satura autoriem un viedokļa līderiem Baltijā, saka SIA Womstar vadītājs Toms Briedis.

Influenceru mārketings nav tikai 21. gadsimta trends. Digitālā satura autoru sadarbība ar dažādiem uzņēmumiem un zīmoliem vērojama jau vairākus gadus, taču aktualitāte pēdējā laikā tikai pieaug, kam papildu grūdienu devusi Covid 19 pandēmija. Turklāt lietām arvien vairāk pārejot interneta un sociālo mediju vidē, pieprasījums pēc digitālā satura autoru pakalpojumiem pieaudzis ģeometriskā progresijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiro desmitgade – ko esam ieguvuši, kam jāgatavojas turpmāk?

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 26.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gada janvārī Latvija pēc ilgas un pamatīgas sagatavošanās pievienojās eirozonai, un latu vietā mūsu ikdienas norēķinos ienāca eiro.

Desmit gadus vēlāk ir jau piemirsies, cik garš un sarežģīts bija mūsu ceļš uz eiro – diskusijas par to aizsākās vēl iepriekšējā gadsimta nogalē. Viens no galvenajiem Latvijas šķēršļiem tolaik bija augstā inflācija, bet iedzīvotāju viedoklis par un pret eiro dalījās apmēram uz pusēm. Šobrīd esam ceļā uz nākamo lielo jauninājumu – digitālā eiro ieviešanu.

Jāatgādina, ka 2014. gads ir zīmīgs arī ar ģeopolitiskās drošības jautājumu aktualizēšanos Eiropā – pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu, kļuva skaidrs, ka ikviena valsts Krievijas tuvumā ir un būs apdraudēta. Un, lai arī pirms eiro ieviešanas izskanēja viedokļi par lata kā identitātes simbola zaudēšanu, tagad redzam, ka patiesībā pievienošanās eirozonai kļuva par vienu no soļiem mūsu suverenitātes un ekonomikas stabilitātes nostiprināšanā. Katrs lēmums un reforma, kas tuvināja mūs Eiropai, stiprināja Latvijas valsti. Tāpēc starp būtiskākajiem eiro ieviešanas ieguvumiem jāmin tas, ka mēs pievienojāmies monetārajai savienībai, un tas kļuva par drošu vairogu pret valūtas spekulācijām un svārstībām. Kā arī – eiro iedrošināja ārvalstu investorus ieguldīt Latvijas ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Digitālā eiro tirgus konsultatīvajā grupā Latviju pārstāvēs Valdis Bergs

Db.lv, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās Latvijas uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) Finanšu sektora attīstības komitejas priekšsēdētājs, SIA “Mobilly” valdes priekšsēdētājs Valdis Bergs kā uzņēmuma “Mobilly” pārstāvis apstiprināts Eiropas Centrālās bankas izveidotajā Digitālā eiro tirgus konsultatīvajā grupā (Digital Euro Market Advisory Group).

V. Bergs ir vienīgais no 30 starptautiskās komandas ekspertiem, kuri lems par digitālā eiro tirgus izveidošanu, kurš pārstāv Latviju. Viņam ir nepieciešamā pieredze un izpratne par eirozonas maksājumu tirgu.

“Esmu pagodināts par iespēju sniegt vērtīgo “Mobilly” pieredzi digitālā eiro attīstībā, lai palīdzētu šim risinājumam kļūt par patiesi ērtu un plaši izmantojamu norēķinu līdzekli visā Eiropā,” saka V. Bergs.

Šī gada 14. jūlijā Eiropas Centrālās bankas Padomē tika pieņemts vēsturisks lēmums uzsākt digitālā eiro izpētes fāzi, kas praktiski nozīmē, ka pārskatāmā nākotnē eiro zonā paralēli skaidrajai un bezskaidrajai naudai parādīsies vēl trešā naudas forma – digitālais eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī “Mēness aptiekās” novērots pieprasījuma pieaugums pēc dāvanu kartēm, komplektētām dāvanām tieši darba kolektīviem, iepriecinājumam klientiem, kas uzņēmuma ieskatā apliecina to, ka uzņēmēji gudri rūpējas, lai viņiem svarīgajiem cilvēkiem Jaunajā gadā būtu laba pašsajūta un veselība.

Uzņēmums to apgalvo, jo 86% no “Mēness aptiekas” rīkotās iedzīvotāju aptaujas respondentiem saviem draugiem un tuviniekiem Ziemassvētkos un Jaunajā gadā vēlēs labu veselību. Savukārt tādi vēlējumi kā: lai daudz naudas, skaisti ceļojumi, daudz prieka un jautrības, lai darbs sniedz gandarījumu – viņiem šī gada nogalē šķiet salīdzinoši maznozīmīgāki – izvēloties vairākas atbildes, par šiem vēlējumiem apstiprinoši atbildējuši tikai 31%-46% aptaujāto.

“Aptaujā atklātais vēlreiz apstiprina, ka laba veselība iedzīvotājiem ir ļoti svarīga, un to, ka veselības nekad nevar būt par daudz, apzinās arī uzņēmēji – darba devēji! Aptiekās jau izjūtam svētku tuvošanos, palielinās pieprasījums pēc dāvanu kartēm, tiek uzdoti jautājumi, kā labāk komplektēt vai papildināt dažādas dāvanas arī darba kolektīviem, klientiem. Tieši šogad aktualizējusies jauna tendence – aptiekas produktus vai dāvanu kartes saviem darbiniekiem iegādājas lielāki un mazāki uzņēmumi. Jau pagājušā gada nogalē to novērojām un esam par šādu iespēju parūpējušies. Aizkustinoši redzēt, ka arī uzņēmēji iegādājas vitamīnus vai citus produktus, lai atbalstītu kādu Ziemassvētku labdarības akciju. Mums ļoti gribas cerēt, ka šie lēmumi par pirkumiem veselībai kopā ar citiem nozīmīgiem soļiem arī palīdzēs, lai labais vēlējums piepildās,” saka Evita Jurjāne-Nelsone, “Mēness aptiekas” pārdošanas, mārketinga un klientu attiecību departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpePubliskajam un privātajam sektoram jāapvieno spēkiAdekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

VIDEO: Kur ņemt naudu veselības aprūpei? 

15. maijā portālā Db.lv bija vērojama tiešraides diskusija "Kur ņemt naudu veselības...

Latvija — Baltijā pēdējā

Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka finansējuma apmērs veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums. To, cik daudz naudas valsts tērē veselības aprūpei, pasaulē vērtē pēc trijiem parametriem — procentos no IKP, procentos no kopējiem valsts budžeta izdevumiem un cik vidēji vienam iedzīvotājam. „Veselības aprūpei piešķiramais minimālais procentuālais apjoms no IKP, ko iesaka eksperti, ir 5%, valstis ar attīstību veselības aprūpei tērē apmēram 8% no IKP, pēc valsts budžeta izdevumiem minimālais apjoms ES ir 12%, vidēji Eiropā tie ir 15%, bet Latvijā nesasniedz pat 11%,” skaidroja I. Aizsilniece. Viņa atgādināja, ka pēc OECD datiem 2023. gadā veselības aprūpei Igaunijā tērēs 2600 eiro (pērn ap 2400 eiro), Lietuvā — 2100 eiro (pērn ap 1400 eiro), bet Latvijā teju uz pusi mazāk. Arī IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā — 40 500 eiro - ir mazāks nekā kaimiņvalstīs — Lietuvā – 49 000 eiro un Igaunijā — teju 48 000 eiro. „Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma pasaulē tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, lai neļautu cilvēkiem saslimt, ilgstoši slimot, iegūt hroniskas kaites un nebūt darbspējīgiem, jo darbspējīgs cilvēks ir pienesums ekonomikai,” uzsvēra I. Aizsilniece.

Viņa norāda, ka nepietiekamais veselības aprūpes finansējums rada ietekmi uz savlaicīgu šīs sfēras pakalpojumu pieejamību. Latvijā apmēram 11% iedzīvotāju ir ar invaliditāti. „Latvija slimnīcu tēriņos pietuvojas Igaunijai un Lietuvai, kaut gan pakalpojumu tarifs, ko maksā slimnīcām Latvijā, ir zemāks nekā par to pašu pakalpojumu slimnīcām kaimiņvalstīs,” uzsver I. Aizsilniece. Viņa šo situāciju skaidro ar to, ka cilvēki Latvijā nevar savlaicīgi saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, bet to saņem, jau esot kritiskā stāvoklī, bet smagi slimu pacientu ir daudz grūtāk un dārgāk ārstēt. „Neieguldot veselības aprūpē tik, cik būtu nepieciešams sākotnēji, vēlāk jau nākas tērēt ļoti lielas summas ārstēšanai un invaliditātes apmaksai,” tā I. Aizsilniece. Viņa atgādina, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir reformēta četras reizes atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur tas izdarīts tikai vienu reizi.

Pieaug pašatnācēju skaits

Valsts SIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina: slimnīca izjūt to, ka veselības aprūpe nav pieejama ārpus slimnīcas, ar lielo un pieaugušo tā dēvēto pašatnācēju — smagi slimo pacientu skaitu. Latvijā cilvēki jau tieši samaksā apmēram 40% no visiem veselības aprūpes tēriņiem, kas tāpat ir ļoti daudz salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. „Veselības aprūpes sistēmai ir jābūt gatavības režīmā, to nevar uzturēt tikai tad, kad tā būs nepieciešama, tā jāuztur ik dienu, lai tā gaidītu ikvienu pacientu un būtu pieejama tad, kad ir nepieciešama,” norādīja R. Muciņš. Viņš norāda, ka šādas sistēmas uzturēšana bez valsts finansējuma nav iespējama.

„Slimnīcai trūkst speciālistu. Latvijā ir ļoti labi attīstīts arī privātais veselības sektors, kur ir liela tiešmaksājumu ietekme, bet esam vienotā tirgū, un daudzi pakalpojumi publiskā finansējuma trūkuma dēļ tiek sniegti privātajā sektorā. Ja būtu vairāk publisko līdzekļu, tad arī publiskais un privātais sektors varētu sniegt vairāk pakalpojumu. Vislielākā problēma ir publiskajā sektorā, kur iemesls ir naudas trūkums, kas tālākā ķēdē izraisa visas pārējās problēmas,” skaidroja R.Muciņš.

I.Aizsilniece kā piemēru rāda situāciju, kad valsts kādai no lielajām slimnīcām piešķir naudu 100 magnētiskās rezonanses izmeklējumu veikšanai mēnesī, bet reāli nepieciešami ir 150 izmeklējumi, un, kaut arī pat šim nolūkam ir atbilstoši speciālisti, kuri to varētu paveikt, taču naudas tam nav. „Veselības aprūpes pakalpojumu rindās ilgais gaidīšanas laiks pacientiem rodas tāpēc, ka nav atbilstoša finansējuma,” tā I. Aizsilniece.Ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska, piekrītot I. Aizsilnieces un R. Muciņa sacītajam par katastrofālo situāciju veselības aprūpes finansēšanā, norādīja uz teju 50 milj. eiro lielu iztrūkumu kompensējamo medikamentu iegādei. „Ja pacienti, kuri nespēs par tiem maksāt, nevarēs saņemt valsts pilnībā vai daļēji apmaksātos medikamentus, tad tas būs ceļš uz bezdibeni,” prognozēja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par valsts laboratorijas pakalpojumu pieejamību, kur gada beigās paredzams deficīts 30 miljonu eiro apmērā, jo šā gada pirmajos trijos mēnešos tas jau bija apmēram 7 miljoni.

L. Kozlovska atgādina, ka Latvijā jau esam pārdzīvojuši vairākus veselības aprūpes finansēšanas modeļus — gan punktu, gan algu, gan kapitācijas (ar variācijām). Primārajā veselības aprūpē Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka par valstīm un pacientiem visizdevīgāko, vispieejamāko atzīst tā dēvēto jauktās kapitācijas modeli, kas ietver sevī valsts medicīnas sistēmu. „Nekas labāks nav izdomāts kā noteiktais procents veselības aprūpei no kopējā valsts budžeta, un tie ir vismaz 12%, lai varētu dzīvot gan pacienti, gan arī ārstniecības iestādes iepriekšējā gada līmenī,” uzsvēra L. Kozlovska. Viņa savu sacīto pamato ar RSU doktorantes pētījumu par Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņas lietderību, tā novērtējumu.

K. Ketners atgādina, ka 2002.- 2003. gadā diskutēja par apdrošināšanas sistēmu, pēc tam veidoja Nacionālo veselības dienestu, tam sekoja kārtējie apdrošināšanas sistēmas ieviešanas mēģinājumi, balstoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vēlāk arī uz valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu daļu. Būtiskākais jautājums - vai šīs pārmaiņas ģenerē papildu naudu. Ja ne, tad jāraugās uz nodokļu pārskatīšanu, piemēram, K. Ketners 2016. gadā piedāvāja šim mērķim novirzīt divus procentpunktus no PVN, savukārt toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs - sākotnēji vienu, vēlāk trīs un vairāk procentpunktu no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām.

Pacientam vajag pakalpojumu

I.Aizsilniece norāda, ka pacientam nav svarīgas konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja īpašumtiesības — vai tas pieder valstij, pašvaldībai, privātuzņēmējiem vai baznīcai, bet būtiski ir maksimāli ātri saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. „Valsts par veselības pakalpojuma sniegšanu var maksāt gan valsts, gan pašvaldību, gan baznīcas, gan privātuzņēmēju medicīnas iestādēm, piemēram, Vācijā ir daudzas veselības aprūpes iestādes, kuru īpašniece ir baznīca,” tā I. Aizsilniece.

Viņa pirms daudziem gadiem iestājusies pret ideju par lielo valsts slimnīcu privatizāciju, jo tās ir ne tikai sabiedrībai svarīgas, bet arī valstij stratēģiski nozīmīgas. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver, ka nevajadzētu šķirot pēc tādas pazīmes kā uzņēmējdarbības forma vai īpašumtiesības. Tā to dara gudras valstis tepat Eiropas Savienībā. Tās slēdz līgumus ar tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem ir izdevīgi to darīt un kuri var sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi, ļoti vēlams, lai viņi iztiktu bez papildu subsīdijām — ar to apmaksas sistēmu, kas eksistē. Latvijā diemžēl ir gan ļoti labi, gan arī slikti apmaksāti (tarifi) veselības aprūpes pakalpojumiem.

„Tās privātās veselības aprūpes iestādes, kuras Latvijā sniedz pakalpojumus, iztiek no tā, ko valsts samaksā, kaut arī nereti privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus kritizē, ka tie izlasot rozīnes — savācot tos labākos, kaut arī darbojas tur, kur valsts viņiem ir ļāvusi darboties, izmantojot iepirkumu politiku,” uzsvēra M. Rēvalds. Viņš skaidro, ka privātie nesaņem ne valsts, ne kādas pašvaldību subsīdijas un arī netiek pie ES struktūrfondu līdzfinansējuma (izņemot ģimenes ārstus). „Ir jāmeklē risinājumi sistēmas iekšienē un jādara tā, lai valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēma balstītos uz to, kas skaitās tās pamats — tā ir primārā veselības aprūpe, lai tā maksimāli daudz un maksimāli kvalitatīvi sāktu pildīt tieši šo funkciju. Tas varētu samazināt spiedienu uz pārējām sistēmas sastāvdaļām, kuras ir dārgas.

Tādējādi pārskatāmā termiņā tās pārstātu spiest uz visdārgāko sadaļu, kas ir slimnīcu darbība, kur nonāk ielaistie pacienti pārāk lielā skaitā un pārslogo šo sadaļu,” piedāvāja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka nav iespējams mainīt iedzīvotāju vecuma struktūru, jo vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju ir pensijas vecumā. Lai cilvēki mazāk slimotu, lielāks finansējums jānovirza ģimenes ārstiem komplektā ar viņu kvalitatīvākiem pakalpojumiem un lielāku veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, jo īpaši, ja Latvijā veselīgais dzīves ilgums ir par 20 gadiem īsāks nekā Zviedrijā. „Tā kā privātās veselības aprūpes izdevumi Latvijā tuvojas 40% un darba devēji darbinieku veselības apdrošināšanas prēmijās ik gadu samaksā vairāk nekā 100 milj. eiro, pie tam šī summa ik gadu turpina pieaugt, tad Latvijas valdība varētu atvieglot dzīvi darba devējiem, mainot novecojušos kritērijus, kas limitē naudas daudzumu, cik drīkst iztērēt uz vienu strādājošo gadā, lai to neapliktu ar nodokļiem un samazinātu spiedienu uz valsts apmaksātu veselības aprūpes sistēmu,” ierosināja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka valsts attiecīgās veselības apdrošināšanas summas griestus, kurus neapliek ar nodokli, noteica pirms daudziem gadiem, kad bija citas pakalpojumu cenas (izmaksas). „Par šo ar Latvijas valdību ir runāts vairākkārtīgi, un arī šāda soļa fiskālais efekts budžetam nav milzīgs, jo īpaši, ja pretī tiek likti ieguvumi — cilvēku veselība, mazāki ārstniecības izdevumi, ātrāka sasirgušā cilvēka atgriešanās darbā, bet attiecīgu lēmumu joprojām nav,” tā M. Rēvalds.

Vajag ekonomisko izaugsmi

„Iespējams, ka atbilde par veselības aprūpes finansējuma apmēru, rēķinot attiecībā pret IKP vai budžeta izdevumiem, vai vienu iedzīvotāju, ir datos, ka 2021. gadā Latvijā nodokļu apmērs uz vienu iedzīvotāju bija 5442 eiro, Igaunijā — 7927 eiro, Lietuvā - 6449 eiro, bet ES vidēji 13 674 eiro,” tā uz jautājumu par veselības aprūpes finansējumu atbild Finanšu ministrijas Budžeta politikas plānošanas departamenta direktors, bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka ir arī šīs medaļas otra puse — kā ar šiem līdzekļiem rīkojamies, kas ir Latvijas prioritātes un kam šo iekasēto nodokļu naudu tērējam.

„Tad, kad nonāk līdz politiskajai diskusijai par izdevumiem, tad ir citas prioritātes un var atrast, kurām sfērām atvēlētais finansējums ir virs ES vidējā līmeņa un kurām tas ir ievērojami zemāks,” tā K. Ketners. Viņš atzīst, ka arī citām nozarēm ir pietiekami būtiski politiķu solījumi, tāpēc budžeta izdevumu pārkārtošana, šķiet, varētu būt ļoti sarežģīta. „Neviens nestrīdēsies, ka vidēji viena cilvēka veselības aprūpei gadā būtu nepieciešami ir 1800 — 2000 eiro, taču Latvijā cilvēks pats samaksā apmēram 40% tad, kad viņam veselības aprūpe ir nepieciešama, un pat, ja šāda nauda valstij tiktu atrasta, būtu jautājums, kur šo naudu ieguldīt — primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē vai citā vietā,” analizē K. Ketners.

Viņš norāda, ka, ieguldot primārajā aprūpē, tik daudz nebūs jāiegulda stacionāros, vienlaikus ir jautājums, vai lielās universitātes slimnīcas koordinē savu darbību ar reģionālajām slimnīcām — vai ir izveidots attiecīgs tīkls. „Beļģijā ir tīkls (hospital network), kur galvgalī ir universitātes slimnīcas, iespējams, ka uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju tomēr ir pārāk daudz dažādu īpašnieku struktūru, vienlaikus Rīgai nav reģionālās slimnīcas, tāpēc viss spiediens tiek vērsts pret universitātes slimnīcām,” skaidro K. Ketners. „Ja nekas nemainīsies ārējā vidē, tad iedzīvotāju skaits vecumā grupā 60+ līdz 2060. gadam pieaugs par piektdaļu, un, ja mēs neuzlabosim primāro aprūpi un cilvēki nekļūs veselīgāki, tad uz slimnīcām būs vēl lielāks spiediens pacientu skaitā pie vēl mazākas darbaspēka pieejamības, tāpēc ir būtiski rīkoties šobrīd, lai šos riskus mazinātu, pretējā gadījumā problēmas kļūs tikai vēl asākas,” uzsver R. Muciņš. Viņš atzīst, ka Rīgā universitātes slimnīcas pilda reģionālās slimnīcas funkcijas, kam atbilst 60%, bet terciāram līmenim - 30%. „Bez tam ap 5% pacientu patērē 30% no PSKUS naudas, tas ir tas superterciārais līmenis, kurā ieguldām milzu līdzekļus, jo vienas operācijas izmaksas var būt 100 000 eiro un arī vēl dārgāk, lai glābtu cilvēku, un tā notiek, iespējams, tāpēc, ka iepriekš kaut kas nav darīts pareizi,” tā R. Muciņš. Viņš norāda, ka sabiedrība noveco, bet darbaspēka pieejamība samazinās, un slimnīcas vienā brīdī var neizturēt šo spiedienu.

Papildu naudu vajag nekavējoties

Ja īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam, tad 2027. gadā nonāktu līdz 2000 eiro gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju Latvijā, kas ir absolūtais minimums, norāda I. Aizsilniece. Vienlaikus viņa atgādina, ka pēc Covid-19 pieaugusi mentālā saslimšana par 23%, kā arī saslimšana ar onkoloģiju. „Diemžēl, bet pieaugusī saslimstība neļauj tikt līdzi pat tam līmenim, kāds bija iecerēts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs,” secina I. Aizsilniece.

L. Kozlovska uzskata, ka valsts līmenī ir jābūt pēctecībai attiecībā uz iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, vēl jo vairāk, ja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam pieņemtas tieši tā paša premjera vadībā, kurš ir arī pašlaik, mainījušies vien komandas spēlētāji (ministri). „Šī valdība veselības aprūpi kā prioritāti neizvirza, jo šogad vajadzīgi papildu 140 milj. eiro, kas spētu nodrošināt sfēras pamatvajadzības atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, un nākamajā budžetā tas jau jāiekļauj kā papildu finansējums 310 milj. eiro apmērā, kam līdz 2027. gadam jāpārsniedz 900 milj. eiro,” skaidroja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka primārajai veselības aprūpei finansējums solīto un apstiprināto 26 milj. vietā tika piešķirts 2,5 milj., tādēļ pacienti tagad stāv rindā uz skrīningiem. „Un brīnāmies par ielaistajiem dzemdes kakla vēžiem, par zarnu vēža skrīningiem, kur mēs nevaram pacientu nosūtīt uz kolonoskopiju. Zarnu vēža slimnieki, kuru diagnozes ir apstiprinātas, 30-40% ir 3.-4.tadijā. Tas ir tas, kas valstij izmaksās daudz dārgāk,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds iespējamu problēmas sakni redz faktā, ka veselības aprūpes nozari uztver kā tērējošu nozari, jo veselības aprūpe norij milzīgu naudu.

„Mums ir jāmācās redzēt savādāk, jo veselības aprūpe savā ziņā ir ražojoša nozare, tā ražo darbspējīgu cilvēku, kurš piedalās Latvijas tautsaimniecībā un ar savu produktīvo darbu ģenerē nodokļus,” uzsver M. Rēvalds. Viņš norāda, ka Latvijā cieš no tā, ka ir pārāk maz veselīgi nodzīvotu gadu salīdzinājumā ar citām valstīm un pārāk daudz darba nespējas, kā arī pārāk augsta invaliditāte, kas liek ciest tautsaimniecībai. „Produktīvs darbaspēks nevar būt cilvēks situācijā, kad viņš ir slims, sēž darbā un domā par muguras sāpēm, domā par citām sāpēm vai kopj savu radinieku, kurš ir slims, līdz ar to pusi no sava darbalaika ražīgi nestrādā. Jautājums ir - vai mums nākotnē vajag 390 000 produktīvu darbinieku vecuma grupā no 50-70 gadiem?” spriež R. Muciņš. I. Aizsilniece steidz papildināt, ka darba nespēja ir liela problēma, jo tā rada milzīgus izdevumus no valsts budžeta, turklāt šajā laikā darbnespējīgs cilvēks nestrādā, tātad nerada arī darbaspēka nodokļus.

Sadarbības iespējas

„Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir piemēri, kuri būtībā atbilst privātās publiskās partnerības ( PPP) pazīmēm,” norāda M. Rēvalds. Viņaprāt, situācijā, kad valstij trūkst finansējuma veselības aprūpei, ir tikai loģiski izmantot to pienesumu, ko var dot privātās veselības aprūpes iestādes. „Par PPP Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus, bet realitātē ir tikai viens liels Ķekavas apvedceļa projekts, lai gan arī veselības aprūpē PPP varētu būtu, ja tas būtu jēgpilni un abpusēji izdevīgi, tā nav parazītiska,” uzsver M. Rēvalds. Viņaprāt, PPP ir potenciāls, ko varētu gudri izmantot. „Slimnīcai ir maksimāli daudz funkciju, un visu, ko vien iespējams, cenšamies iegādāties ārpakalpojumā, tostarp arī ar medicīnu saistītos pakalpojumus, taču PPP projektu klupšanas akmens medicīnā ir ilgtermiņa plānošana, jo nav iespējams paredzēt, kāda tā būs pēc 10-20-30 gadiem, bez tam vēl ir nepieciešamas zināšanas,” tā R. Muciņš.

Viņaprāt, to, ko kāds jau ir izveidojis un attīstījis, otru reizi nav jēgpilni darīt, piemēram, slimnīcai vajag sadarboties ar tikko atklāto Nukelārās medicīnas centru, nevis pašiem veidot ko līdzīgu. „PPP sevi ir pierādījusi, un ir nepieciešama savstarpējā uzticēšanās, jo PPP netiek pieļauta tikai tāpēc, ka ir satraukums par to, cik pēc tam valstij nāksies maksāt, ko apstiprina arī viens gadījums (ātrās palīdzības auto noma). Arī K. Ketnera ieskatā galvenā problēma ir ilgtermiņa plānošana, jo neskatāmies tālāk par budžetu nākamajiem trijiem gadiem. „Bremzējošais faktors ir fiskālā disciplīna un negatīvā pieredze ar dažiem projektiem,” tā K. Ketners. M. Rēvalda ieskatā pirmie soļi šajā virzienā ir ārpakalpojumi.

Datu apmaiņas rēbuss

„Problēma, ka nav vienotas informācijas platformas valsts mērogā ar medicīniskās informācijas apmaiņu starp publisko un privāto veselības aprūpes sniedzēju,” tā L. Kozlovska. Viņa atzīst, ka digitalizācija norit jau daudzus gadus, bet valsts līmenī nav šādas vienotas datu apmaiņas vietnes. „E-veselībā strādā četras pozīcijas — e-recepte, vakcinācija, nosūtījums un darba nespējas lapa, turklāt iepriekšējā valdība lēma, ka ir nepieciešami vismaz 30 milj. eiro, lai reformētu e-veselības sistēmu,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds uzsver, ka sistēmai ir vajadzīga efektīva iespēja, kur apmainīties ar pacienta datiem starp visiem pakalpojuma sniedzējiem visos līmeņos, sākot ar ģimenes ārsta praksi vienā galā un universitātes slimnīcu otrā galā. „Šo procesu ir traucējuši gan subjektīvi, gan objektīvi apstākļi — kāds nepiedalās datu apmaiņā vai ir pārspīlēta vēlme attīstīt savas sistēmas un pārspīlēta datu drošība, kas to padara sarežģītu,” tā M. Rēvalds. Viņš kā vēl vienu problēmu min veselības aprūpes darbiniekus, kuri nespēj ievadīt datus attiecīgajās sistēmās. L. Kozlovska atgādina, ka nepārtraukti ir jāstrādā ar vismaz 3-4 programmām uz vienu pacientu, tas ir pilnīgi nevajadzīgi, un e-veselība būtu īstā vieta, kur savienot visas šīs programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vastint Latvia attīstītā biroju kompleksa Business Garden Rīga ēkas Malduguņu ielā 2 un 4 kļuva par pirmajiem ekspluatācijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem Baltijas valstīs, kas ieguvuši starptautisko WELL Health-Safety novērtējumu.

WELL Health-Safety novērtējums ir uz pierādījumiem balstīta nekustamo īpašumu novērtēšanas sistēma, kuras prioritāte ir ēku lietotāju veselība, drošība un labsajūta. Sistēmu izstrādājis WELL būvniecības institūts (IWBI), un tā pamatojas uz WELL būvniecības standartu, kā arī uz vairāk nekā 600 zinātnieku un praktiķu ekspertīzi.

Novērtējuma saņemšana apstiprina attīstītāju un apsaimniekotāju sasniegumus veselības un drošības jomā postpandēmijas situācijā, fokusējoties uz tādiem aspektiem kā ēku tīrīšanas un dezinfekcijas procedūras, rīcības plāni ārkārtas situācijām, veselības aprūpes pieejamība, gaisa un ūdens kvalitātes vadība, ieinteresēto pušu iesaiste un apmācība, kā arī inovāciju ieviešana veselības un drošības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LPB Bank nav klasiska banka ar lielu filiāļu un bankomātu tīklu – tai skaitā lielām fiksētām izmaksām. LPB Bank specializējas e-komercijā, ir lielā mērā FinTech uzņēmums un klasiskā banka vienā personā.

Vairāk stāsta LPB Bank Resursu departamenta vadītājs Sandis Kapitonovs.

Kādi globālie notikumi ietekmējuši banku darbību šogad un turpinās to ietekmēt nākamajā gadā?

Par pirmo un primāro globālo notikumu apstākli, kas ietekmē visus, arī bankas, var uzskatīt inflāciju. Pašlaik jau var teikt, ka inflācijas gaidas ir stabili pārtapušas realitātē. To acīmredzami pierāda augošās izejvielu un būvniecības izmaksas, kas, diemžēl, ir tikai pirmais solis. Gan valstīm, gan korporatīvajam sektoram parādu apjomi ir sasnieguši rekordaugstus līmeņus, kas daudzos gadījumos var tikt uzskatāmi par neatgūstamiem. Ja saglabāsies ļoti zemas, pat negatīvas procentu likmes, šī parādu spēlīte var turpināties vēl nezināmu skaitu gadu, taču teorija mums māca, ka, augot inflācijai, ir jāaug arī starpbanku procentu likmēm vai naudas cenai, kas pie šodienas parādu apjoma ir maz iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvija gaida digitālo vakcīnu

Artis Gustovskis, Kuldīgas novada galvenais eksperts darbam ar sabiedrību un valsts institūcijām, inovāciju un tūrisma projektu vadītājs, 02.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālajai transformācijai Latvijā joprojām esot bērna autiņos, tomēr jau iezīmējas vairākas būtiskas problēmas, kuru risinājums, kaut arī iepriekš paredzams, vēl nav radis konkrētas aprises regulējošos dokumentos. To trūkums lielā mērā atstāj šo vitāli nozīmīgo jomu brīvprātīgu iniciatīvu līmenī.

Man ir bijusi lieliska iespēja būt klāt dažādu jaunu lietu pirmssākumos. Piemēram, deviņdesmito gadu sākumā dibināju vienu no pirmajiem tūrisma informācijas centriem Latvijā. Tolaik tūrisms sāka iegūt aktualitāti visā Eiropā, arī Latvijā sapratām, ka katrā pašvaldībā vajag šādu mazu pieturas punktu. Ar šobrīd aktuālo digitālo transformāciju ir ļoti līdzīgi. Šis process sākās jau pirms vairākiem gadiem, bet tikai tagad parādās sapratne par digitālās transformācijas būtību, jo īpaši vietējā līmenī. Tieši tāpēc nereti salīdzinu digitālo transformāciju ar toreizējo tūrisma nozares sakārtošanas sākumu.

Trīs galvenie izaicinājumi

Izaicinājumi ir vairāki – pirmais un galvenais: Latvijā trūkst regulējuma vai plāna, kas uzliktu par pienākumu vai novirzītu valsts līmeņa finansējumu digitālās transformācijas organizāciju izveidei pašvaldībās. Arī te varam saskatīt paralēles ar TIC, kas joprojām ir pašvaldību brīvprātīgi veidotas un uzturētas iestādes. Identiska situācija veidojas ar digitālo inovāciju centriem vietējā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

5 tendences uzņēmumu darbībā 2024. gadā

Viesturs Slaidiņš, Jumis Pro vadītājs, 08.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauns gads mūsu dzīvē ierasti ienāk ar jaunām cerībām, sapņiem un arī ar tikai tam raksturīgām tendencēm. Šis gads nebūs izņēmums, un jau tagad izkristalizējas svarīgākie attīstības virzieni Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Aplūkosim piecus nozīmīgākos.

Rēķini kļūst elektroniski

Ministru kabinets (MK) 2021. gada 12. oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada 1. janvāra ieviest elektronisku rēķinu (e–rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem, kā arī starp komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm. Ja vien pēdējā brīdī netiks veiktas korekcijas koncepcijā, tad uzņēmumiem un publiskajam sektoram atlicis viens gads, lai pilnībā pārietu uz mašīnlasāmu rēķinu apriti. Tas nozīmē atbilstošu grāmatvedības sistēmu ieviešanu tiem, kuriem tādas vēl nav, un nepieciešamo prasmju apgūšanu. Šis process sagaida vairāk nekā pusi Latvijas uzņēmumu un iestāžu. Pērnā gada nogalē veiktajā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrojām, ka šobrīd e-rēķinu aprite funkcionē aptuveni 42-46% Latvijas uzņēmumu un iestāžu, galvenokārt lielajos, daudzus cilvēkus nodarbinošajos. Savukārt mazo un vidēju uzņēmumu vidū joprojām ir populāri elektroniski sagatavoti, taču PDF formātā saglabāti un pa e-pastu vai saziņas lietotnēm nosūtīti dokumenti. Līdz ar to šajā jomā uzņēmējiem būs darba pilnas rokas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo valūtu dinamiskajā vidē Bitcoin ir kļuvis par galveno šīs nozares figūru, ko bieži salīdzina ar “digitālo zeltu”. Šī analoģija ir ne tikai mājiens tā revolucionārajai ietekmei uz finanšu pasauli, bet arī atspoguļo dziļākas debates par tā lietderību. Šīs diskusijas centrā ir Bitcoin divējāda būtība: vai šī populārā kriptovalūta ir tikai vērtības krātuve, kas atspoguļo zelta atribūtus ar tā visiem trūkumiem un unikālajām īpašībām, vai arī tā ir darījumu valūta, kas paredzēta ikdienas lietošanā? Bitcoin cenas svārstības šīm debatēm piešķir kritisku dimensiju, ietekmējot Bitcoin uztveri un lietošanas gadījumus pasaules ekonomikā.

Bitcoin kā digitālais zelts

Bitcoin ir kļuvis par “digitālā zelta” kvintesenci — terminu, kas atspoguļo tā būtību kā modernu vērtību glabātāju un finanšu inovāciju signālu. Līdzīgi kā spīdīgais metāls, Bitcoin valdzinājums slēpjas tā limitētā daudzuma dēļ, kas ierobežo tā piedāvājumu līdz 21 miljonam monētu, atspoguļojot zelta reto un nepiekāpīgo dabu. Šis monētu skaita limits kopā ar tā blokķēdes decentralizēto raksturu piešķir Bitcoin unikālu izturību pret inflāciju un ekonomiskajām svārstībām, kas ir tradicionālajā zeltā augsti novērtētās īpašības.

Lai gan Bitcoin cena ir pakļauta lielākam svārstībām nekā zeltam, gadu gaitā tā ir piedzīvojusi ievērojamu pieaugumu, piesaistot investorus, kuri to uzskata par digitālu drošu patvērumu nemierīgajos ekonomikas laikos. Tā kā “digitālā zelta” lomu vēl vairāk nostiprina pieaugošā institucionālo investoru interese un tā pieaugošā pieņemšana kā dzīvotspējīga aktīvu klase, paralēli zeltam, diversificētos ieguldījumu portfeļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Uzsāk Karostas kanāla attīrīšanu no vēsturiskā vides piesārņojuma

Db.lv, 13.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde turpina īstenot projektu "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi" ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Sanācijas darbus veic SIA "Eko osta", kas iesniedza saimnieciski izdevīgāko piedāvāju un ar kuru noslēgts līgums. Projektā plānots izsmelt aptuveni 164 000 kubikmetru piesārņoto nogulu, un līguma kopējā summa ir 3 497 260 eiro. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros.

Par 3,5 miljoniem eiro veiks Karostas kanāla vides sanācijas darbus 

Liepājas SEZ pārvalde noslēgusi līgumu ar SIA “EKO OSTA” par Liepājas ostas...

Aprīļa sākumā tika apstiprināta Karostas kanāla sanācijas programma. "Eko osta" ir mobilizējusi nepieciešamo tehniku un ir sākta piesārņotās Karostas kanāla grunts izņemšanas darbi, kas jāpabeidz līdz 2023.gada 30.novembrim. Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu laikā no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi, kuros ir ieslēgtas 400 tonnas bīstamās ķīmiskās vielas.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis norāda, ka Karostas kanāla vides sanācijas projekts būtiski atšķiras no citiem Liepājas SEZ pārvaldes projektiem, jo tāpat kā citi ir vērsts uz attīstību, bet pirms tam jāatbrīvojas no padomju laika militārā mantojuma. Hmieļevskis uzsver, ka ir svarīgi izņemt nogulumus no Karostas kanāla grunts, kuros var atrast vai visu Mendeļejeva tabulu un dzēst šo HELCOM Baltijas jūras "karsto punktu". Tas ir ilgi plānots un unikāls projekts, kas nākotnē pavērs iespējas dzīvot tīrākā vidē un ļaus turpināt attīstīt aktīvu uzņēmējdarbību Karostas kanāla baseinā un tam pieguļošajās teritorijās, norāda Hmieļevskis.

Liepājas SEZ pārvalde vērš uzmanību, ka sanācijas darbu laikā var būt novērojamas naftas produktu "varavīksnes" Karostas kanālā. Sanācijas darbu veicējs "Eko osta" nodrošinās gan to savākšanu, gan rūpēsies, lai piesārņotie nogulumi nonāks tikai tam paredzētajā vietā.

Projekts veicinās Helsinku komisijas (HELCOM) Baltijas jūras Rīcības plāna mērķi un rīcību sasniegšanu - atjaunot Baltijas jūras labu ekoloģisko stāvokli - nodrošināta jūras ekoloģiskā daudzveidība un dinamika, tīrība, veselība un produktivitāte jūrai raksturīgajos apstākļos, kur jūras vide tiek izmantota ilgtspējīgi, saglabājot jūras ūdeņu izmantošanas potenciālu šai un turpmākajām paaudzēm. Projekta rezultāta Liepājas pilsētas iedzīvotāji turpmāk netiks pakļauti vēsturiskā piesārņojuma iedarbības riskam un tiks būtiski uzlabots jūras ekoloģiskais stāvoklis un apkārtējās vides kvalitāte.

Šis ir turpinājums iepriekšējām aktivitātēm Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanā. Piesaistot ES Kohēzijas fonda finansējumu, līdz 2015.gadam tika īstenots projekts "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana I kārta", kura laikā no kanāla 78 hektāru platībā tika izcelts un utilizēts liela apjoma tehnogēnais piesārņojums (metāllūžņi, betona masīvi, koksne utt.), kā arī vispiesārņotākajā iecirknī 10 hektāru platībā tika izņemti aptuveni 60 000 kubikmetri piesārņoto nogulumu, kas tika deponēti īpaši aprīkotā deponēšanas vietā Karostas kanāla austrumu galā.

Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana ir unikāls projekts Eiropas mērogā, līdz ar to projekta rezultātiem ir jāatbilst labākajai praksei vides aizsardzības projektu realizācijā. Viens no projekta partneriem - Norvēģijas Ūdens pētījumu institūts (NIVA), projektā piedalās ar mērķi demonstrēt piemērus par līdzīgu objektu sanācijas darbu realizāciju Norvēģijā un sniegt zināšanas Latvijas speciālistiem, kas būs atbildīgi par sanācijas rezultātā sasniegto mērķu uzturēšanu nākotnē.

Liepājas ostas Karosta kanāla sanācijas darbus īstenos projekta "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi" ietvaros, kuru īsteno Liepājas SEZ pārvalde, sadarbībā ar Norvēģijas Ūdens pētījumu institūtu un biedrību "Baltijas krasti".

Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 5 117 647,05 eiro, no kurām 4,35 miljoni eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielāko nekustamā īpašuma attīstītāju un projektu TOP10

Db.lv, 16.02.2023

Pēc darījumu apmēra pērn populārākais jaunais projekts bija "YIT Latvija" attīstītie "Silvas nami", kur veikti 115 darījumi par 12,2 miljoniem eiro.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pārdoto dzīvokļu darījumu summas pagājušajā gadā lielākie attīstītāji Latvijā bija "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks", liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas "Colliers" apkopotie dati.

Uzņēmuma jaunākajā dzīvojamo platību tirgus pārskatā secināts, ka "Bonava Latvija" jau ceturto gadu pēc kārtas sasniegusi lielāko jauno dzīvokļu pārdošanas apjomu, savukārt "YIT Latvija" izdevies sasniegt lielāko pārdoto dzīvokļu skaitu gadā.

Lielāko attīstītāju TOP 10:

"Top 3" attīstītāju "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks" tirgus daļa 2022.gadā ir attiecīgi 13%, 11% un 7%, salīdzinot ar 15%, 5% un 4% gadu iepriekš. "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks" un arī "Kaamos" arī 2022.gadā turpināja aktīvi paplašināt savus zemes gabalu portfeļus, norāda "Colliers" Konsultāciju pakalpojumu direktore Agija Vērdiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību Vidzemes reģionā, Cēsu klīnikā īstenots pēdējo gadu laikā nozīmīgākais attīstības projekts, kurā investēti kopumā gandrīz 4,79 miljoni eiro un galvenais akcents likts uz ārstniecības vidi.

Ar svinīgu iekšķīgo slimību nodaļas telpu atklāšanu ārstniecības korpusa 4. stāvā 10.decembrī tika atzīmēts projekta aktivitāšu noslēgums.

Projekta ietvaros atjaunotas inženiertehniskās komunikācijas visā ārstniecības korpusā, kas bija kritiski novecojušas, pilnībā pārbūvēta iekšķīgo slimību nodaļa 4. un 5. stāvā, uzstādīti divi jauni lifti, kā arī iegādāta virkne būtisku, modernu medicīnisko tehnoloģiju kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai Cēsu klīnikā un Vidzemes slimnīcā.

Papildus par Cēsu klīnikas klīnikas līdzekļiem pagrabstāvā izbūvētas mūsdienīgas, epidemioloģiskām prasībām atbilstošas darbinieku ģērbtuves.

Komentējot paveikto, Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa pauda gandarījumu par sasniegto rezultātu un pateicību visiem projektā iesaistītajiem, kas darīja iespējamu veiksmīgu projekta norisi tik sarežģītā epidemioloģiskā situācijā, kad bija jāapvieno vērienīgus pārbūves darbus ar ārstniecību: “Šis ir nozīmīgs brīdis klīnikas attīstībā, kad varam arī vizuāli parādīt tās pārmaiņas, kuru ieviešanā pēdējo gadu laikā ieguldīts daudz darba. Lai tuvotos mērķim nodrošināt mūsdienīgu diagnostiku un ārstēšanu, modernizēti procesi, piesaistīti jauni speciālisti, iegādātas tehnoloģijas. Pārbūves projekts ir bijis lielākais izaicinājums visam mūsu kolektīvam, jo tika īstenots līdz šim nepiedzīvotas krīzes situācijā. Tāpēc no sirds pateicamies katram darbiniekam par atbildīgu ikdienas pienākumu veikšanu, arhitektiem, būvniekiem un citiem partneriem, kuri mūsu ieceres ir palīdzējuši realizēt tik augstā līmenī un plānotajos termiņos. Lai ārstniecības korpusa pārbūvi varētu pabeigt pilnībā, ir izstrādāts tehniskais projekts arī 2. un 3. stāvam. Tāpēc darbs pie klīnikas modernizācijas būs mūsu prioritāte arī nākamajā gadā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī tirgū valda liela nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus.

To intervijā Dienas Biznesam stāta AS Reģionālā investīciju banka Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Armands Kokainis.

Kāda ir situācija kreditēšanā?

Nenoliedzami, ka tirgū valda nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus. Vēl vairāk – virknei tirgus spēlētāju vēlme kreditēt pat ir palielinājusies, gribam sevi pieskaitīt pie šo banku loka. Vienlaicīgi jaunajā realitātē atsevišķiem tautsaimniecības sektoriem ir grūtāk piesaistīt finansējumu, jo ir liela neskaidrība par nākotni un valda piesardzība. Būtībā esam posmā, kurā daudzi uzņēmēji ir nogaidošā pozīcijā un vēlas pārziemot, lai virzītos uz priekšu ar saviem investīciju plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte.

Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.

Pētījuma statistiskā bāze

Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā. «Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57,» secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.

Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā tāpat kā visā pasaulē mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi. Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa «Ej un dzenies tik pēc naudas» vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: «Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?

Kopš Saeimas vēlēšanām ir pagājušas teju divas nedēļas, bet valdības veidotāji nav tikuši tālāk par ķebli. Par ķebli un to, uz cik kājām tam labāk būt - trim vai četrām. DB ierosina vairāk runāt par darāmo. Jo mums ir sapnis kā teiktu Martins Luters Kings. Sapnis, lai ministru neizvēlētos kādu pirts sarunu laikā, un, cerams, ka augstāk par viņa vai viņas “politisko cenu”, tiktu vērtētas kompetences. Lai būtu analizēti (vai vismaz izlasīti) nacionālās attīstības plāni un tiktu saprasts, ka viss iepriekš uzrakstītais kara ekonomikā īsti neder. Ja Eiropas Komisāru (EK) kandidātus jau tradicionāli “cepina” ar sarežģītiem jautājumiem par nozari, kas tiks pārraudzīta, tad Latvijā pagaidām šāda prakse nav. Ministram jābūt nevis ērtam, bet vērtam. Vērtam ar pieredzi nozarē, zināšanām, izpratni un prasmi vadīt lielu kolektīvu, ne tikai belašu ēstuvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūta ir digitālā nauda, ko nepārvalda centrālā sistēma, piemēram, valdība. Kriptovalūtas ir veidotas uz blokķēdes tehnoloģijām un pašlaik vispopulārākās ir tādas kriptovalūtas kā Bitcoin un Ethereum.

Kriptovalūtu dažādums pieaug ar katru dienu un ir viegli apjukt plašajā izvēlē. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties kvalitatīvus kriptovalūtu projektus, kuri varētu nest ienākumus.

Šajā rakstā mēs iepazīstināsim jūs ar 5 labākajām kriptovalūtām, kuras iegādāties 2023. gada augustā Ethereum vietā.

Saraksts ar labākajām kriptovalūtām, kuras iegādāties 2023. gada augustā

1. Wall Street Memes - Wall Street Memes projekts, kas ir ar spēcīgu kopienas atbalstu

2. Sonik Coin - Zibenīgi augoša kriptovalūta, kas var kļūt par lielisku pasīvo ienākumu avotu

Komentāri

Pievienot komentāru