Domājot par to, kā ārstēsimies pēc pieciem gadiem, galvenais akcents liekams nevis uz pagātnes kritizēšanu, bet gan nākotnes stratēģijas iezīmēšanu: ko un kā vajadzētu darīt, lai tiktu sasniegti sabiedrības veselības aktuālie mērķi, digitālās tehnoloģijas izmantojot kā vienu no atbalsta mehānismiem.
Digitālā transformācija veselības aprūpes sektorā jau šobrīd tiek aktīvi īstenota; piemēram, daudzi izmeklējumi un analīzes pieejami tiešsaistē, kur tos var apskatīt gan nozaru speciālisti, gan paši pacienti. Svarīgi, ka šobrīd visā Eiropas Savienībā tiek veidota tā dēvētā vienotā datu telpa, un veselības aprūpe veidos daļu no šīs kopējās ekosistēmas. ES uzsver nepieciešamību pāriet no privāto datu aizsardzības uz pilsoņu aizsardzību un no plānošanas uz reālu darbību.
Jebkura plāna centrā – pacienti un personāls
Daļa no šīs stratēģijas ir uz pacientu centrēta aprūpe, un tiek uzsvērts, ka digitālā veselība nav informācijas tehnoloģiju projekts vai nākamais programmatūras komplekts, kas būtu jānodod veselības aprūpes profesionāļu un sabiedrības rīcībā. Šodien digitālā veselība ir ekosistēma, kas NVD ieskatā aptver gan sakārtotus pārvaldības modeļus, to izstrādē iesaistot vairākas puses, gan stratēģijas izveidi. Savukārt IT komponenti ir tikai daļa no kopējā redzējuma.
Arī sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2022. – 2027. gadam paredzēta daudzlīmeņu pieeja veselības aprūpes jautājumiem, ietverot konkrētus mērķus un soļus to sasniegšanai, tostarp izmantojot digitalizāciju kā mūsdienīgu jebkura, arī valsts, pakalpojuma neatņemamu sastāvdaļu, vienlaikus paturot prātā, ka jebkura plāna centrā ir pacienti un personāls.
No valsts puses būtiski noteikt jaunā redzējuma iespējotājus un saprast, kā tiks ieviesti starptautiskie datu apmaiņas standarti. Svarīgs aspekts ir arī pacientu un personāla prasmju attīstība. Tāpat jāpārliecinās, lai, veidojot un ieviešot stratēģiju, nerunātu par šauriem nišas risinājumiem, bet kopējā pieeja tiktu koordinēta ar visām ieinteresētajām pusēm, tostarp pacientu biedrībām, ārstu apvienībām un citām veselības aprūpes jomas organizācijām. Kopējā datu arhitektūra būs instruments, kas ļaus vispusīgi nodrošināt e-pakalpojumus visos veselības aprūpes līmeņos, piemēram, elektronisku pierakstu pie speciālista neatkarīgi no tā, kādu sistēmu izmanto konkrētais profesionālis.
Tādējādi valsts pārvaldei, kas atbild par valsts digitālās veselības redzējuma attīstības vadīšanu, jāsadarbojas ar visām ieinteresētajām pusēm, lai izstrādātu stratēģisku kontekstu, redzējumu un atbalstošos ieteikumus. Savukārt ieinteresētie partneri var sniegt atgriezenisko saiti un zināšanas par pašreizējo un turpmāko digitālās veselības vidi.
Nevis sprints, bet maratons
NVD jau šogad kopā ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO) īstenoja piecu domnīcu ciklu, kurā tika analizēti tā dēvētie “sāpīgie punkti”, diskutējot jomas ekspertiem un politikas veidotājiem. Iegūtie rezultāti kalpos kā ievadmateriāls nozares stratēģijas veidošanā. Jaunas pieejas un inovatīvi risinājumi tika meklēti arī digitālās veselības hakatonā.
NVD arī šobrīd izsludinājis metu konkursu uz lietotāju orientētas digitālās veselības sistēmas izveidei un esošo sistēmu attīstīšanai. Jāuzsver, ka pirmo reizi nesakām priekšā, ko sagaidām, bet aicinām iesaistītās puses piedāvāt savu redzējumu nākamajam attīstības periodam.
Jāsaprot, ka digitālās veselības ieviešana nav sprints, bet gan maratons ar vismaz piecu gadu plānu un skaidru vīziju, kā vēlamies uzlabot sabiedrības veselību. No tā savukārt izriet, kādas komponentes vēlamies izmantot.
Runājot par finansējumu, jāatzīst, ka jau šobrīd pieejams samērā plašs finansējuma avotu klāsts konkrētiem projektiem. Turpmāk lielāks uzsvars liekams uz plānu īstenošanu un spēju veiksmīgi fokusēt investīcijas tā, lai īsākā termiņā sasniegtu maksimālus rezultātus ne tikai pacientiem, bet arī sekundārai datu izmantošanai pētniecības nolūkos.
Arī jaunuzņēmumu sektorā lielākais izaicinājums ir nevis finansējuma pieejamība, bet iespējas pārbaudīt inovatīvas idejas reālā vidē. Tāpēc viens no attīstības virzieniem neapšaubāmi būs komercsektora inovāciju un attīstības iespējošana, paturot prātā kopējos nozares mērķus tuvākajai nākotnei.