Rīga, - Latvijas aviosabiedrība airBaltic uzskata, ka Eiropas Komisijas atbalstītā Direktīva 2003/87/EC par shēmu tirdzniecībai ar pieļaujamo gāzu emisijas kvotām Eiropas Savienības aviopārvadājumu sektorā, atklāti diskriminē ES jauno dalībvalstu aviopārvadātājus. EK atbalstītā direktīva ietver arī virkni citu nopietnu draudu aviopārvadājumu nozares attīstībai ES - iespējamu aviobiļešu cenu celšanos, pasažieru skaita samazināšanos un ievērojamus zaudējumus dalībvalstu, tostarp Latvijas, ekonomikai.

airBaltic prezidents Bertolts Fliks komentē: "Direktīva ir klajš konkurences likuma un vairāku ES pamatrincipu pārkāpums. Tā draud deformēt konkurenci un Kopējo Tirgu, radot nevienlīdzīgus spēles noteikumus veco un jauno ES dalībvalstu aviopārvadātājiem," skaidro B.Fliks, piebilstot, ka konkurences kropļošana izpaužas faktā, ka direktīva paredz emisijas kvotu sadali balstīt uz fiksētiem izejas datiem par 2004.-2006. gadu. Saskaņā ar paredzamo shēmu, aviokompānijas par brīvu saņem kvotu atbilstoši esošajam apjomam, bet aviokompānijām augot un attīstoties, tām jāpērk papildu kvotas.

"Tādējādi ievērojamas priekšrocības iegūst tā sauktās "tradicionālās aviokompānijas", kas pirms ilgāka laika dibinātas vecajās ES dalībvalstīs, pārvadā slīdzinoši lielu pasažieru skaitu un nākotnē strauji neaugs," norāda B.Fliks un uzsver, ka paredztā direktīva pašreizējā redakcijā diskriminē strauji augošas kompānijas, īpaši jaunajās ES dalībvalstīs.

Neizpildot solīto, Latvija var iekulties kārtējā tiesvedībā. Tādu situācijas attīstību neizslēdz vairāki uzņēmēji, jo pašlaik joprojām tiek diskriminēti tie Latvijā strādājošie uzņēmēji, kuri aizņemas naudu ārzemēs, kamēr ierobežojumi neskar tos, kuri aizņēmušies pašu mājās.

Eiropas Komisija (EK) jau pērn informēja Latviju par to, ka šāda diskriminācija ir jāizbeidz. Proti, 2008.gada 5.jūnijā Latvija saņēma EK paziņojumu pārkāpuma lietā, kurā EK norāda, ka likumā par UIN ietvertie noteikumi veido Eiropas Kopienas dibināšanas un Eiropas Ekonomikas zonas līguma pārkāpumu.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Eiropas Kopienu Tiesa (EKT) nākamnedēļ, 9.janvārī, mutvārdu procesā izskatīs tā saukto Laval un partneri lietu, Db.lv informēja Tieslietu ministrija. Uzņēmums uzskata, ka Zviedrijas Karalistes tiesību akti diskriminē ārvalstu pakalpojumu sniedzējus.

Latvijas nostāju tiesas procesā uzturēs Tieslietu ministrijas (TM) EKT departamenta direktore Esmeralda Balode –Buraka un departamenta direktores vietniece Kristīne Bārdiņa.

Latvijas uzņēmums – SIA Laval un Partneri 2004. gada 7. decembrī iesniedza prasības pieteikumu Zviedrijas Darba tiesā, lūdzot atzīt par neatļautu un pārtraukt Celtnieku arodbiedrības un tās 1. nodaļas veikto kolektīvo rīcību pret uzņēmumu, kā arī noteikt par neatļautu Zviedrijas Elektriķu arodbiedrības veikto solidaritātes rīcību. 2004. gada 22. decembra lēmumā Zviedrijas Darba tiesa noraidīja uzņēmuma prasību pieņemt pagaidu lēmumu par kolektīvās rīcības pārtraukšanu.

«Sabiedrības veselības aizsardzībai jābūt visu to noteikumu pamatmērķim, kas reglamentē zāļu ražošanu, sadali un izmantošanu. Tomēr šis mērķis jāsasniedz ar līdzekļiem, kas nekavēs farmācijas rūpniecības attīstību vai zāļu tirdzniecību kopienā,» teikts Eiropas Parlamenta un padomes direktīvā (2001/83/EK). Lai gan Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas ir saistošas arī Latvijai, kā vienai no Eiropas Savienības dalībvalstij, Latvija tomēr izdomā izdarīt pa savam un pārcensties. Jau tagad aptiekas nedrīkst informēt klientus par pieejamām atlaidēm uz bezrecepšu medikamentiem, un turpmāk nedrīkstēs informēt arī par savām lojalitātes kartēm. Precīzāk sakot, radīt kartes drīkst, bet informēt par tām – nē, jo to liedzot Eiropas direktīvas, kaut gan tajās šādu normu NAV.

Veselības Ministrija ir sagatavojusi Ministra kabineta noteikumu maiņas projektu par «Zāļu reklamēšanas kārtību un kārtību, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu paraugus». Veselības ministrija pauž uzskatu, ka ir jāaizliedz ne tikai bezrecepšu medikamentu reklāma, bet arī iespēja sniegt informāciju par akcijas precēm, atlaidēm un ....arī lojalitātes kartēm. Uzskatot, ka pacientu informēšana par aptiekas lojalitātes programmām un pieejamām atlaidēm, palielinās zāļu patēriņu.

Kā daudz nopietnāks iemesls tiek minēta Eiropas Parlamenta un padomes direktīva, kura it kā Latvijai tāpat kā citām ES dalībvalstīm liedz zāļu un tai skaitā lojalitātes kartes reklamēšanu. Tomēr rūpīgi izvērtējot Eiropas Parlamenta un padomes direktīvu (2001/83/EK), 88. un 89. pantu jāsecina, ka tajā šādu aizliegumu nepastāv. Vēl vairāk, tajā nav neviena vārda par to, ka aptiekas nedrīkstētu reklamēt savas lojalitātes programmas.

Lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmums «Skycop», pamatojoties uz ES regulu 261/2004, pērn iesūdzēja tiesā aviokompāniju «airBaltic», pieprasot izmaksāt lidojumu kompensācijas 385 pasažieriem par kavētu, atceltu vai virspārdotu lidojumu.

«Pēc garas un smagas cīņas Lietuvas tiesā, panākta vienošanās, ka «airBaltic» izmaksās pieprasīto kompensāciju summu aptuveni 120 tūkstošu eiro apmērā,» teikts Skycop paziņojumā.

Tiesa gan, «airBaltic» atsevišķā paziņojumā šos apgalvojumus noraida, uzsverot, ka pašlaik uzņēmums uzsācis izlīguma sarunas, kuru ietvaros izlīgumi tiks slēgti katrā individuālajā gadījumā atsevišķi.

«Šajā procesā tiks vērtēts, vai kompensācija pasažieriem būtu jāizmaksā atbilstoši Regulai 261/2004, kā arī, vai Skycop procesa laikā iesniegs atbilstošus procesuālos dokumentus. Pirms tiesas kompensācijas Skycop klientiem netika izmaksātas gadījumos, kad Skycop prasītais kompensācijas apmērs nebija atbilstošs Regulas 261/2004 noteikumiem, vai arī Skycop nesniedza atbilstošus dokumentus, lai būtu iespējams pārliecināties par viņu pārstāvības tiesībām,» norāda «airBaltic».

Eiropas Parlaments š.g. 15. janvārī pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu vienādu principu noteikšanai lidostas nodevu iekasēšanā 67 Eiropas Savienības lidostās. Direktīva nosaka principus, kas būs jāievēro lidostām, iekasējot nodevas nediskriminējošā kārtībā no visām lidostā strādājošajām aviosabiedrībām.

Eiropas direktīva par lidostu nodevām pieprasa, lai lidostās korekti tiktu ievēroti trīs galvenie punkti: nedrīkst būt diskriminācija – noteikumiem attiecībā uz visiem pasažieru pārvadātājiem jābūt vienādiem, otrkārt – caurspīdīgums: ir jābūt atspoguļotai skaidrai un caurredzamai shēmai, kā veidojas no pasažieriem iekasējamās summas un kur tās tiek izlietotas; un treškārt – jāuztur drošības kvalitātes prasības, kas mūsdienās ir īpaši svarīgi. Līdz ar to var secināt, ka pašreizējā situācijā Rīgas lidosta var pieredzēt sankcijas attiecībā uz pirmo un būtiskāko jautājumu – nediskriminējoši vienāda attieksme pret visiem pārvadātājiem. Gribu uzsvērt, ka neviens neprasa, lai visām valstīm un visām lidostām šīs nodevas tiktu izlīdzinātas, tieši otrādi, - lidostu vadītāji cīnās par šīm priekšrocībām, tomēr nevar pastāvēt situācija, ka netiek piemēroti godīgas konkurences principi vienas lidostas ietvaros, un tas ir galvenais punkts, ko pieprasa šī direktīva.

Neraugoties uz daudzajām traģēdijām, gaisa satiksme joprojām ir viens no drošākajiem transporta veidiem. Saskaņā ar Austrālijas patērētāju aviācijas datiem, pērn pasaules aviokompānijas 34 miljonos lidojumu pārvadājušas 3,6 miljardus pasažieru, atsaucoties uz AirlineRatings.com vēsta Business Insider.

Izvērtējot 407 aviopārvadātājus visā pasaulē, AirlineRatings.com apkopojis 20 drošākās aviosabiedrības, kas vērtētas gan pēc reputācijas, gan avāriju un mirstības datiem u.c. parametriem.

Zemo cenu pārvadātāji, piemēram, JetBlue, Virgin America, EasyJet netika vērtēti, jo tika uzskatīti par atsevišķu rangu.

Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) ir uzdevis lidostai Rīga un aviosabiedrībai airBaltic līdz 16. augustam panākt risinājumu aviokompānijas parāda atmaksai lidostai.

airBaltic akcionāru starpā pēdējās dienās esot notikušas sarunas par lidsabiedrības parādu lidostai, kurās Satiksmes ministrija paudusi nostāju, pirmkārt, ka aviokompānijas parāds lidostai ir jāapmaksā jau tuvākajās dienās, un, otrkārt, ir nošķirti jārisina jautājumi par airBaltic parādu un par lidsabiedrības pārmetumiem lidostai.

Satiksmes ministrija arī norāda, ka konstruktīva risinājuma gadījumā, lidotas prasība tiesā pret airBaltic varot tik pārtraukta jebkurā brīdi. Satiksmes ministrs pirmdien klātienē apmeklēs abas kompānijas, lai uzklausītu panākto risinājumu.

Jāatgādina, ka 11.augustā lidosta Rīga tiesā iesniedza prasības papildinājumu par parāda 3,4 milj. Ls apmērā piedziņu no airBaltic. Kopš 19.jūlija, kad lidosta Rīga vērsās tiesā par parāda piedziņu no airBaltic par vairāk nekā 2,5 miljoniem latu, airBaltic neesot veikusi nevienu maksājumu lidostai, tādēļ parāds šobrīd pieaudzis līdz 3,4 miljoniem latu, DB informēja lidostas Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Santa Auguste.

«Ārvalstu iedzīvotāji Maltā vairs netiks diskriminēti sabiedriskajā transportā,» ziņo medijs Times of Malta.

Kamēr Rīgā tiek plānots diferencēt braukšanas maksu sabiedriskajā transportā, atkarībā no braucēja dzīvesvietas, Maltā divi tarifi sabiedriskajā transportā atzīti par diskriminējošiem, un tie šajā dienvidvalstī atcelti.

Atteikšanās no «diskriminējošā» tarifa ir paaugstinājusi Maltas pievilcību ārzemnieku acīs, pavēstījis vienādu sabiedriskā transporta tarifu iniciatīvas pārstāvis. «Valsts pavisam noteikti nedarīja sev neko labu ar veco biļešu sistēmu. Jautājums ir plašāks par biļešu cenu – patiesībā tas ir vēstījums, ko mēs nododam ārvalstniekiem, kuri vēlas šeit pārcelties. Pašlaik speram soli pareizajā virzienā,» norādīja viena no iniciatīvas vadītājām Patrīcija Gramma (Patricia Graham).

ASV un Ķīnas tirdzniecības kara sekas var būt daudz postošākas, nekā tās bija Aukstajam karam, jo Ķīna atšķirībā no Padomju Savienības ir otra ekonomiski spēcīgākā lielvalsts pasaulē ar ļoti ciešām ekonomiskajām saitēm ar visu pasauli.

Tik skarbi ir izteicies slavenais ekonomists Nuriels Rubini, kurš uzsver, ka abu minēto lielvalstu tirdzniecības karš, ja tas ieilgs, būs ar postošām sekām visas pasaules ekonomikai. ASV prezidenta Trampa pēdējais solis bija uzlikt 25% tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu dolāru vērtībā, uz ko Ķīna sola atbildēt ar tarifiem ASV precēm 60 miljardu dolāru vērtībā. Tāpat nedēļas sākumā Tramps paziņoja, ka neredz nekādu vajadzību steigties ar tirdzniecības līguma ar Ķīnu noslēgšanu.

Vairāki ekonomikas analītiķi uzsver, ka Ķīna, protams, nav godīgākais konkurents pasaulē, jo savā tirgū diskriminē vai pat neielaiž ārvalstu investorus, subsidē savus uzņēmumus un nodarbojas ar intelektuālā īpašuma zādzību. Tajā pašā laikā, kā apgalvo, piemēram, CNN analītiķi, Trampa izvēlētais ceļš ar tarifu kariņu un izstāšanos no Klusā okeāna partnerības ir ar milzīgām ilgtermiņa izmaksām. Daudz produktīvāk būtu ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas un līguma starpniecību panākt reformas pašā Ķīnā, piemēram, atsakoties no valsts subsidētiem uzņēmumiem un liekot ievērot intelektuālā īpašuma tiesības. Tiesa, tas nebūtu viegls ceļš, jo Ķīnas komunistiskā partija nevēlas atteikties no kontroles pār valsts ekonomiku.

Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi UIN atlaižu piešķiršanai lielajiem projektiem, diskriminē IKT nozari.

Viens no vadošajiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) uzņēmumiem Latvijā – Lattelecom ir nosūtījis vēstuli premjeram Valdim Dombrovskim, Finanšu ministram Einaram Repšem un citām amatpersonām, kurā pauž satraukumu, ka viens no būtiskākajiem nodokļu stimuliem – Uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaide par lielajām investīcijām virs 10 milj. Ls ir paredzēta šauram uzņēmumu lokam, neiekļaujot un novārtā atstājot IKT nozari. Līdzīgu satraukumu vēstulē amatpersonām pauž Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

IKT infrastruktūras attīstība kalpo par būtisku priekšnoteikumu uzņēmējdarbības attīstībai, līdz ar to investīciju piesaiste šobrīd ir izšķiroši svarīga ne tikai lai veicinātu vietējo uzņēmējdarbību, bet arī lai palielinātu visas valsts konkurētspēju, norāda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Lietuvas stāja sarunās ar Gazprom devusi rezultātus, paziņojusi prezidente Daļa Grībauskaite, ko premjerministrs Aļģirds Butkevičs otrdien iepazīstinājis ar Sočos uzklausītajiem Krievijas gāzes koncerna vadītāja piedāvājumiem.

Viņa atzinusi, ka šie mutiskie piedāvājumi atšķirībā no agrākajiem jau ir apspriešanas vērti, tomēr vēl nav iespējams pateikt, vai tie ir pieņemami. Prezidente atgādinājusi, ka Lietuva jau iepriekš saskārusies ar gadījumiem, ka vārdiski solījumi tā arī nav pārtapuši juridiski saistošos dokumentos.

«Redzam, ka mūsu taktika un pašcieņas pilnā stāja dod augļus. Mēs, kā jums zināms, esam iesnieguši šķīrējtiesai prasību pret Gazprom vairāk nekā četru miljardu litu (1,16 miljardu eiro) apmērā. Eiropas Komisija (EK) pēc Lietuvas iniciatīvas veic monopoldarbības uzraudzības izmeklēšanu pret Gazprom, un tas apstāklis, ka mēs nepiekritām [agrākajām] prasībām, bet cenšamies panākt enerģētisko neatkarību, dod rezultātus,» prezidente norādījusi pēc tikšanās ar premjeru un enerģētikas ministru Jaroslavu Neveroviču.

Valsts, nosakot izdevumu griestus uzņēmējiem, kuri maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir sarežģījusi un pasliktinājusi biznesa vidi.

Uzņēmēji (i/k, i/u, z/s, arī fiziskās personas, kuras veic saimniecisko darbību, piemēram, prakses ārsti, tiesu izpildītāji utt.), kuri maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir pārsteigti par noteiktajiem izdevumu griestiem pamatlīdzekļu nolietojumam, kā arī auto un telefona izdevumu faktiskajām izmaksām.

Daudzi uzzina no Db

Tas nav godīgi, ja ienākuma nodokļa likmi plānots samazināt tikai ar 2008. gadu, bet jau ar 2007. gadu grozījumos likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" tika palielināta ar nodokli apliekamā bāze, sašutuši atzina vairāki nelielie uzņēmēji, jo tiek samazināta to izmaksu daļa, kas atskaitāma, nosakot ar iedzīvotāju ienākumu nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības.

Lietuvai nav pieņemami jaunie piedāvājumi sarunās par taisnīgām gāzes cenām, ko tā rakstveidā saņēmusi no Krievijas koncerna Gazprom, bet sarunas ir jāturpina - šādu pārliecību otrdien paudusi prezidente Daļa Grībauskaite.

«Šis dokuments (..) ir ļoti līdzīgs memorandam, ko mēs saņēmām pirms gada. Atšķirības ir tikai cenu piedāvājumā ļoti neilgam laikam - trim gadiem, bet piedāvājumu būtība ir tāda pati kā pirms gada, kad es atzinu, ka tādi noteikumi Lietuvai nav pieņemami,» viņa sacījusi žurnālistiem pēc tikšanās ar premjeru Aļģirdu Butkeviču.

Valdības vadītājs no savas puses uzskata par sasniegumu Lietuvai piedāvāto zemāko cenu. «Nekad vēl Lietuvai nav piedāvātas tik zemas cenas, kādas tagad panāktas sarunu rezultātā,» viņš paziņojis.

«Atlaides tiek piedāvātas uz mūsu pašu rēķina,» iebildusi prezidente.

Ik gadu, uzņēmumiem un iedzīvotājiem piemērojot vairāk nekā 200 dažādu nodokļu atvieglojumu, valsts budžets negūst aptuveni 2,5 miljardus eiro.

Tā savā revīzijas ziņojumā konstatējusi Valsts kontrole. Savukārt Finanšu ministrija norāda, ka dabas resursu nodokļa atbrīvojumi gandrīz astoņas reizes pārsniedz kopējos šī nodokļa ieņēmumus. Kopumā nodokļu atvieglojumi veido 45% no nodokļu ieņēmumiem. Jāsaprot, ka ikviens nodokļa atvieglojums ir zaudējums valsts budžetam, tādēļ to piemērošanai ir jābūt skaidram mērķim, kas ar to tiek sasniegts un kāds ir ieguvums. Tāpat ir jāņem vērā, kādas ir administratīvās izmaksas, šos nodokļu atvieglojumus piemērojot. Nesens piemērs – Latvijai raksturīgiem augliem un dārzeņiem piemēroja samazināto PVN likmi 5% apmērā. Finanšu ministrija norāda, ka budžeta ieņēmumi ir sarukuši un pircēji nav ieguvuši adekvātu cenas samazinājumu. Valsts kontrole arī norāda, ka nodokļu reformas rezultātā ieviestais diferencētais neapliekamais minimums, kas ir nodokļu atvieglojums, sevi nav attaisnojis, jo no tā nav ieguvušas ģimenes ar zemākiem ienākumiem. Arī LDDK eksperts Pēteris Leiškalns vienmēr ir uzsvēris, ka diferencētais neapliekamais minimums diskriminē ģimenes ar apgādājamajiem un nāk par labu strādājošajiem bez apgādājamajiem. Jautājums – kādēļ šāds atvieglojums ieviests un kāds mērķis ar to sasniegts? Nevienlīdzība noteikti netiek mazināta. Nodokļu atvieglojumi paši par sevi nav nedz labi, nedz slikti, viss ir atkarīgs no tā, kāds mērķis tiek sasniegts līdz ar to ieviešanu. Ja valsts pasaka, ka tā ir gatava dot kādu atvieglojumu un līdz ar to atsacīties no daļas ieņēmumu, tad ir jābūt pilnīgi skaidram, kādēļ tas tiek darīts. Valsts kontroles ieskatā, pašlaik attiecībā uz visiem 200 nodokļu atvieglojumiem noteikti nav skaidrības, kādēļ tie ieviesti. Atļaušos diskusijai izvirzīt jautājumu par attaisnotajiem izdevumiem. Jāpiebilst, ka pati esmu ieguvēja no tiem. Sociālantropolgs Klāvs Sedlenieks savā rakstā Aklums uz nevienlīdzību izvirza interesantu un nepopulāru hipotēzi. Proti, pašreizējā IIN atmaksa, kas pienākas, piemēram, par iemaksām 3. pensiju līmenī, par maksas medicīnas vai izglītības pakalpojumem, ir patīkams bonuss pietiekami pārtikušiem cilvēkiem, kas tiem kvalificējas. Tu vari atļauties uzkrāt, un tev valsts vēl piemaksā (IIN atmaskas veidā). Tas ir forši, tikai, cik tas ir godīgi pret cilvēkiem, kuriem nav šādu iespēju, es nezinu, tāpat kā neesmu pārliecināta, ka tas mazina nevienlīdzību. Man ir iespēja pašai samaksāt par maksas veselības pakalpojumu. Zināmu daļu attaisnoto izdevumu veidā man valsts atmaksā. Forši un it kā taisnīgi. Taču kā ir ar tiem, kuri naudas trūkuma dēļ nespēj nedz samaksāt par pakalpojumu, nedz ko atgūt? Jāpiebilst, ka no attaisnotajiem izdevumiem neiegūst arī ģimenes ar apgādāmajiem un zemām algām. Man nav viennozīmīgas atbildes, vai IIN attaisnotie izdevumi ir laba un pareiza lieta. Skaidrs, ka ir cilvēki, kas no tā iegūst, raksta autore tajā skaitā, taču tikpat skaidrs, ka ir vesela grupa daudz mazāk pārtikušu cilvēku, kuriem no tā visa labuma nav nekāda. Manuprāt, tās ir tēmas, par kurām būtu nepieciešamas plašas diskusijas sabiedrībā un, ja tā drīkst teikt, sabiedriskais līgums.

Eiropas Kopienu tiesa otrdien nosprieda, ka Zviedrijas arodbiedrību īstenotā blokāde pret Latvijas uzņēmumu Laval ir bijusi ES likumu par brīvu darbaspēka kustību pārkāpums, ziņo Forbes.

Latvijas uzņēmums – SIA Laval un Partneri 2004.gada 7. decembrī iesniedza prasības pieteikumu Zviedrijas Darba tiesā, lūdzot atzīt par neatļautu un pārtraukt Celtnieku arodbiedrības un tās 1. nodaļas veikto kolektīvo rīcību pret uzņēmumu, kā arī noteikt par neatļautu Zviedrijas Elektriķu arodbiedrības veikto solidaritātes rīcību. Prasības pieteicējs uzskatīja, ka Zviedrijas Karalistes tiesību akti diskriminē ārvalstu pakalpojumu sniedzējus, kā arī nepamatoti un neproporcionāli ierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību. Lai izlemtu lietu par Zviedrijas Karalistes tiesību aktu atbilstību Eiropas Savienības tiesību sistēmai, Zviedrijas Darba tiesa iesniedza EKT divus prejudiciālos jautājumus.

Nelegālajiem autopārvadājumiem mēģina piemērot «mazā biznesa» statusu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Saeimā jau kādu laiku ir iestrēguši Autopārvadājumu likuma grozījumi. Tajos iekļauts būtisks punkts, kas paredz aizliegt neregulāros pasažieru autopārvadājumus maršrutos, kuri sakrīt vai daļēji sakrīt ar regulāro autopārvadājumu maršrutiem. Šo grozījumu iemesls ir tā saukto nelegālo pasažieru pārvadājumu izskaušana. Taču šie grozījumi sadūrušies ar negaidītu Saeimas opozīcijas - konkrēti Saskaņas centra deputātu iebildēm, kas nelegālos pārvadājumus nodēvējuši par «mazo biznesu», kas ir atbalstāms, jo pasažieriem ērtāks.

«Pasažieri ar regulārajiem reisiem nevar tikt tik ātri no Rīgas uz Liepāju vai no Daugavpils uz Rīgu kā ar mikroautobusu pārvadājumiem. Tie ir arī finansiāli izdevīgāki. Mēs uzskatām, ka grozījumi Autopārvadājumu likumā diskriminē mazo biznesu, kas strādā pasažieru interesēs un spēj piedāvāt labāku servisu. Tāpēc mēs darīsim visu, lai šādu grozījumu nebūtu,» Saskaņas centra deputātu Valēriju Agešinu citē LETA. Par to sašutusi ir Autotransporta direkcija.

Turpinot tēmu par dzimumu kā biznesa vidi ietekmējošu faktoru, skaidrojām, vai dzimums ietekmē algas lielumu. Tā kā atalgojums ir konfidenciāls jautājums, par to runā reti un bieži vien gadu garumā netiek pamanīta vai apzināti tiek ignorēta bīstama tendence – dziemžēl sieviešu darbam tiek piešķirta zemāka vērtība, nekā vīriešu darbam. Rezultātā sievietes saņem mazāku atalgojumu nekā vīrietis.

Tas ir biznesa vides skelets skapī jeb birojā, par ko izvairāmies runāt, bet statistika nepārprotami liecina - šobrīd Latvijā sieviešu alga ir par vidēji 17% zemāka nekā vīriešiem. No vienas puses tas saistīts ar faktu, ka sievietes vairāk nodarbinātas zemāk atalgotās nozarēs un ieņem zemākus amatus, bet no otras puses – vēl joprojām atalgojuma līmeni ietekmē arī stereotipi par vīrieti kā galveno pelnītāju, ģimenes galvu, kuram pienākas lielāks atalgojums un līdz ar to par līdzvērtīgas nozīmes darbu vīrietis saņem lielāku algu nekā kolēģe - sieviete.

Rezultātā sieviete labprātīgi divus mēnešus gadā faktiski strādā bez atalgojuma, ja salīdzinām viņas ienākumus ar vīrieša algu. Vienkāršojot situāciju, varētu teikt, ka daļa vainas jāuzņemas pašām sievietēm, jo viņas izvēlējušās zemāk apmaksātas profesijas, turas pie darbavietas, kur netiek novērtētas un necīnās par tiesībām saņemt adekvātu atalgojumu par padarīto. Tomēr būtiski apzināties, ka ieguvēju šajā situācijā nav, bet zaudētāji ir visas iesaistītās puses – gan pati darbiniece un viņas ģimene, gan darba devējs, uzņēmums un tā peļņas rādītāji, gan arī ekonomika kopumā.

Tirdzniecības vietās steidzami būtu jāatceļ jebkādi preču tirdzniecības ierobežojumi, bet papildu ieviestajiem epidemioloģiskajiem drošības pasākumiem jābūt saprātīgiem, pauda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš norādīja, ka asociācija neatbalsta tirdzniecības vietām plānotās papildu prasības, kuras šobrīd virza Ekonomikas ministrija (EM), paredzot, ka strādāt varēs visas tirdzniecības vietas.

LTA vadītājs pauda viedokli, ka paredzētajām papildu prasībām nav pamata, un tās nav saistītas ar epidemioloģiskās drošības palielināšanu. "Tās drīzāk ir saistītas ar pircēju policejiskās uzraudzības pastiprināšanu," sacīja Danusēvičs.

Tostarp viņš minēja, ka LTA neredz pamatu vienam veikala apmeklētājam paredzēto platību palielināt no 15 līdz 25 kvadrātmetriem.

Danusēvičs uzsvēra, ka lielajiem tirdzniecības centriem nav problēmu nodrošināt prasību par 25 kvadrātmetriem vienam apmeklētājam, tomēr mazos un vidējos tirgotājus šāda prasība diskriminē.

Latvijas aviokompānijas airBaltic prasības apmērs pret starptautisko lidostu Rīga sasniedzis 34 miljonus eiro (23,895 miljonus latu), pastāstīja airBaltic korporatīvās komunikācijas viceprezidents Jānis Vanags.

Viņš klāstīja, ka katru mēnesi prasības summa palielinās par vienu miljonu eiro (703 tūkstošiem latu).

«Rīgas lidosta joprojām diskriminē airBaltic, no nacionālās aviokompānijas prasot vairākkārt lielākus maksājumus nekā no [Īrijas zemo izmaksu aviokompānijas] Ryanair,» teica Vanags.

Pēc airBaltic pārstāvja paustā, mierizlīguma noslēgšanu starp lidostu un airBaltic joprojām kavē Rīgas lidostas diskriminējošā attieksme pret airBaltic.

Starptautiskās lidostas Rīga valdes loceklis Andis Damlics ceturtdien, 10.martā, Latvijas Televīzijas raidījumā 100.pants sacīja, ka airBaltic ir finansiālas grūtības. «airBaltic ir finansiālas grūtības, to mēs redzam,» norādīja Damlics. Viņš pavēstīja, ka airBaltic nespējot norēķināties arī par kārtējiem rēķiniem, kā arī uz airBaltic finanšu grūtībām norādot aviokompānijai savlaicīgi nepiegādātās jaunās lidmašīnas un aviokompānija kavējot arī komunālo pakalpojumu samaksu.

Lielākie autonomas pakalpojumu sniedzēji EUROPCAR, HERTZ un AVIS ir piekrituši nediskriminēt patērētājus, ļaujot viņiem piekļūt labākajiem cenu piedāvājumiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas valsts, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Pēc pavasarī nosūtītās Eiropas Komisijas vēstules, kurā izteiktas bažas, ka lielākie autonomas uzņēmumi diskriminē patērētājus atkarībā no viņu dzīves vietas, kā arī pēc publikācijas presē lielākie autonomas uzņēmumi EUROPCAR, HERTZ un AVIS uzsāka konstruktīvu dialogu ar Eiropas Komisiju. Uzņēmumi atkārtoti apstiprinājuši savu apņemšanos ievērot nediskriminācijas principu vienotajā ES tirgū un ir snieguši detalizētu paskaidrojumu par to cenu veidošanas politiku.

Lielākie autonomas uzņēmumi turpmāk apņēmušies neizmantot automātisku pārmaršrutēšanu pēc patērētāja IP adreses identifikācijas, neliegt patērētājiem pabeigt savu rezervēšanu tiešsaistē jebkurā Eiropas Savienības valstī, kurā tiek piedāvāta automašīnu noma. Patērētāji varēs brīvi meklēt labāko cenas piedāvājumu un diferencēt cenas piedāvājumu atkarībā no patērētāja dzīvesvietas tikai tādā gadījumā, ja atšķirību var pamatot ar objektīviem iemesliem.

Skaistumkopšanas pakalpojumu nozares veiktā aptauja liecina, ka trešdaļa nozarē strādājošo, kas pieteikušies valsts atbalsta instrumentiem, saņēmuši atteikumu. Savukārt 80% saņēmēju valsts izmaksātais atbalsts nav pārsniedzis 300 eiro.

“Pēc mūsu iniciatīvas veiktā nozares aptauja liecina, ka skaistumkopšanas speciālistiem valsts atbalsts ir niecīgs un neatbilst nekādiem izdzīvošanas kritērijiem. Saņemtais atbalsts vairumā gadījumu nesedz pat iztikas minimumu, nemaz nerunājot par komunālajiem un sakaru maksājumiem, kas nav atcelti. Jāmeklē alternatīvi risinājumi un papildus atbalsta mehānismu piešķiršanai, ieskaitot telpu nomas līgumu darbības apturēšanu, kredītbrīvdienas, nodokļu atvieglojumus un citus jautājumus. Ja valdība pagarina ierobežojumus, tad tas būtu taisnīgi, ja atbalsta instrumenti tiktu pielāgoti konkrētai nozarei un noteikti attiecīgi reālajai situācijai. Valsts piedāvātie dīkstāves, daļējas dīkstāves un apgrozāmo līdzekļa atbalsta mehānismi diskriminē ne tikai novembra, decembra un janvāra ārkārtas situācijā aizliegtos skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējus, bet visus nozares uzņēmumus, kuri krīzi pārcieš jau no pandēmijas sākuma šā gada martā. – uzņēmumu darbība vai nu vispār tika apstādināta darbība, vai strādājot stingru ierobežojumu apstākļos,” situāciju raksturo Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone.

Arvien vairāk Eiropas uzņēmumu, kas darbojas Ķīnā, uzskata, ka valdība pret tiem izturas negodīgi un sagaida, ka diskriminācija pieaugs, atsaucoties uz aptauju, vēsta BBC.

Eiropas Savienības Tirdzniecības palātas Ķīnā ziņojumā konstatēts - 43% no uzņēmumiem norādījuši, ka Pekina diskriminē ārvalstu uzņēmumus, kas ir pieaugums no 33% pagājušajā gadā.

46% aptaujāto uzskata, ka šī tendence nākamo divu gadu laikā turpināsies. 2010.gadā šādi domāja 36% aptaujāto.

Medijam pagaidām nav izdevies iegūt Ķīnas Tirdzniecības ministrijas komentāru.

Ķīna jau agrāk ir apsūdzēta priekšrokas došanā saviem uzņēmumiem un brīvās tirdzniecības apņemšanās pārkāpšanā. Šāda apņemšanās saistīta ar pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai 2001.gadā.

Palātas priekšsēdētājs Deivids Kucino aicinājis Ķīnas regulatorus «atcelt visus šķēršļus», lai radītu «līdzvērtīgus konkurences apstākļus».

Minimālā obligāti maksājamā nodokļu limita ieviešana ir valsts atzīšanās nespējā tikt galā ar ēnu ekonomiku; spiediens pieaugs uz nodokļu maksātājiem

Pēc tam, kad valsts ir ieviesusi minimālo nodokļu limitu 50 eiro apmērā arī neaktīviem un niecīgus nodokļus maksājošiem uzņēmumiem, likumdevējs dodas soli tālāk un ir paredzējis prasīt minimālo socnodokli ne tikai no mikrouzņēmumiem, bet no visiem uzņēmumiem, kuros ir darbinieki, kas strādā mazāk par pilnu slodzi vai nesaņem pat minimālo mēnešalgu. Pati ideja par to, ka citiem strādājošiem nebūtu jādotē tie darba ņēmēji, kuri sociālajā budžetā neveic pat minimālās iemaksas, nav nepareiza, taču ir jāsaprot, kā šī ideja praksē darbosies.

Pirmkārt, ir jāsaprot, kāpēc konkrētajā uzņēmumā tiek maksātas algas, kas ir mazākas par minimālo. Ir viens stāsts, ja darbadevējs, pieaugot valstī noteiktajai minimālai algai, nevēlas saviem darbiniekiem paaugstināt algu un tāpēc juridiski samazina slodzi. Taču ir cits stāsts, ja pilnīgi legāli cilvēks tiek nodarbināts vien dažas stundas dienā un par to saņem arī attiecīgu samaksu. Ja tagad pilnīgi par visiem darbiniekiem nedrīkstēs maksāt mazāku sociālo nodokli kā likumā noteiktais – nākamgad šis minimālais slieksnis varētu būt 126 eiro mēnesī – tad var samērā droši prognozēt, ka šie darbaņēmēji pārcelsies uz nelegālo segmentu. Līdz ar to pilnas algas legalizācijas spiediens var būt ar pretēju efektu. Otrkārt, šajos likuma grozījumos ir vēl kāds ļoti savdabīgs punkts, proti, noteikto obligāto iemaksu varēs nepiemērot iekšzemes darba ņēmējam, ja tas strādā pie darba devēja ārvalstnieka, kā arī ārvalstu darba ņēmējam pie darba devēja ārvalstnieka.