2017. gada 1. ceturkšņa beigās visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā nozarē bija valsts pārvaldē – 4,7 %, kam seko izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare – 2,4 %, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas, būvniecības, finanšu un apdrošināšanas darbību nozares – 2,2 %, veselības un sociālās aprūpes nozare – 2,1 %, apstrādes rūpniecībasun enerģētikas nozares – 2,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie uzņēmumu un iestāžu apsekojuma dati.

Tāpat kā gadu iepriekš arī 2017. gada 1. ceturksnī visvairāk vakanču tika piedāvātas dažādu nozaru speciālistu, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku, vecāko speciālistu un kvalificētu strādnieku un amatnieku profesijās. Salīdzinot ar pērnā gada 1. ceturksni, no minētajām profesiju pamatgrupām pieprasījums visstraujāk audzis pēc pakalpojumu un tirdzniecību darbiniekiem – par 15,6 % un vecākajiem speciālistiem – par 15,1%.

No pārējām profesiju pamatgrupām gada laikā straujāk brīvo darbvietu skaits audzis iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā. Savukārt mazāk vakanču šī gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada atbilstošo periodu tika piedāvātas kvalificētajiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem un kalpotājiem.

2020.gada 2. ceturkšņa beigās Latvijā bija 20 tūkstoši brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2019.gada 2. ceturksni, to skaits ir samazinājies par 10,4 tūkst. jeb 34,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 8,1 tūkst. brīvo darbvietu, bet privātajā - 11,9 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājās par 10,0 tūkst. jeb 45,7%, bet sabiedriskajā - par 0,4 tūkst. jeb 4,7%.

Salīdzinot ar 2020.gada 1. ceturksni, brīvo darbvietu skaits palielinājās par 8,2% jeb 1,5 tūkst. Privātajā sektorā tas palielinājās par 11,8% jeb 1,3 tūkst., bet sabiedriskajā - par 3,3% jeb 0,3 tūkst. No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,2% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā - 2,8%, bet privātajā sektorā - 1,9%.

Par 4,5% samazinājies aizņemto darbvietu skaits 2020.gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, aizņemto darbvietu skaits samazinājās par 41,6 tūkst. jeb 4,5%. Privātajā sektorā tas samazinājās par 35,7 tūkst. jeb 5,6%, savukārt sabiedriskajā - par 5,9 tūkst. jeb 2,0%.

2018. gadā Latvijā vidēji bija 22,7 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2017. gadu, to skaits ir pieaudzis par 5,7 tūkst. jeb 33,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 6,8 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 15,9 tūkstoši. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 5 tūkst. jeb 45,3 %, bet sabiedriskajā – par 0,7 tūkst. jeb 12%.

Saskaņā ar CSP metodoloģiju par brīvu darbvietu tiek uzskatīta no jauna radīta vai esošā algota darbvieta, kas ir atbrīvojusies vai atbrīvosies tuvākajā laikā, un darba devējs veic aktīvus soļus, lai atrastu piemērotu kandidātu ārpus sava uzņēmuma, un gatavs to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā. Aizņemto un brīvo darbvietu aprēķiniem CSP izmanto uzņēmumu iesniegtos statistikas pārskatus un Valsts ieņēmumu dienesta datus. No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,4% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,3%, bet privātajā sektorā – 2,5%.

Profesiju klasifikators tiks papildināts ar jaunām profesijām un profesiju standartiem, piemēram, būs tādas profesijas kā jaunatnes lietu speciālists, stila mēbeļu modelētājs, dāvanu noformētājs, skatlogu noformētājs u.c.

Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilona Jurševska Db norādīja, ka klasifikatorā tāpat ir precizēti vairāku profesiju nosaukumi - līdzšinējos namu apsaimniekošanas meistarus turpmāk sauks par namu apsaimniekotājiem u.c.

Papildu iepriekšminētajam atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un IZM Profesionālās izglītības administrācijas priekšlikumiem Profesiju klasifikatorā iekļaus 14 profesiju standartus šādām profesijām: jaunatnes lietu speciālists, ģeodēzijas inženieris, kartogrāfijas inženieris, zemes ierīcības inženieris, interjera dizainers, ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķis, pārtikas produktu ražošanas tehniķis, ugunsdzēsējs glābējs, apģērbu dizaina speciālists, multimediju dizaina speciālists, frizūru modelētājs, ugunsdzēsējs, dārznieks, biškopis.

Kopš šā gada 23. jūnija aviokompānijas var lidot vienotā brīvo maršrutu gaisa telpā (Free Route Airspace jeb FRA) jau piecās Ziemeļeiropas un Baltijas valstīs, informē Latvijas gaisa satiksme.

Iniciatīva ir īstenota, brīvo maršrutu gaisa telpas Igaunijā, Latvijā un Somijā savienojot ar Dāniju un Zviedriju un tā radot vienotu brīvo maršrutu gaisa telpu, kurā aviokompānijām vairs nav jāievēro gaisa trases, arī šķērsojot nacionālo gaisa telpu robežas.

Brīvo maršrutu gaisa telpu, kas aviokompānijām ļauj pašām plānot un izmantot sev izdevīgus maršrutus atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, valdošajiem vējiem, maršruta garuma vai ierobežojumiem gaisa telpā sakarā ar militārām mācībām, Ziemeļeiropas funkcionālā gaisa telpas bloka (North European Functional Airspace Block jeb NEFAB) valstis un to gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji ieviesa aizvadītajā gadā. Savukārt Dānijas un Zviedrijas pievienošanos NEFAB brīvo maršrutu gaisa telpai nodrošināja pasākumi, kas tika veikti, sadarbojoties ar Dānijas un Zviedrijas funkcionālo gaisa telpas bloku (DK/SE FAB).

#Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt.

Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt, intervijā DB stāsta zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš vadošais advokāts Māris Brizgo

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Uzņēmēju asociācijas vēlas, lai iepirkumos tiktu dota priekšroka lielajiem godīgajiem uzņēmējiem. Lai neveidotos situācijas, ka ar zemākās cenas piedāvājumu uzvar mikrouzņēmumi vai SIA, kas nodarbina divus darbiniekus uz pusslodzi. Vai nediskriminējot, juridiski korekti var dot priekšroku lielajiem nodokļu maksātājiem? Un vai tas ir godīgi?

2016. gada beigās Latvijā bija 884,4 tūkst. aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar 2015. gada beigām to skaits ir palielinājies par 7,0 tūkst. jeb par 0,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Gada laikā privātajā sektorā aizņemto darbvietu skaits palielinājies par 10,6 tūkst. jeb 1,8 %, sasniedzot 595,6 tūkst. Sabiedriskajā sektorā 2016. gada 4. ceturksnī bija 288,8 tūkst. aizņemto darbvietu, kas ir par 3,6 tūkst. jeb 1,2 % mazāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.

Aizņemto darbvietu skaits iekārtu un mašīnu operatoru profesiju pamatgrupā palielinājās par 3,7 %, vadītāju pamatgrupā – par 3,3 %, speciālistu – par 2,9 %, vecāko speciālistu un vienkāršo profesiju pārstāvju pamatgrupās par 1,6 %, bet kalpotāju pamatgrupā pieaugums ir 0,9 %. Gada laikā savukārt samazinājās kvalificētu lauksaimniecības darbinieku skaits (-13,9 %), mazāk kļuvis arī kvalificētu strādnieku (-3,7 %) un pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku (-1,8 %).

Lai informētu sabiedrību par vidējo atalgojumu atsevišķām profesijām, vienlaikus aicinot pievērst uzmanību deklarētās darba samaksas un faktiskās situācijas darba tirgū atbilstībai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis analītisko aprakstu par profesijām. Tas liecina ka lielākais darba vietu skaits ir profesiju pamatgrupā Vecākie speciālisti (123 660 darba vietas), bet augstākā vidējā stundas likme ir pamatgrupas Vadītāji darba vietās, proti, 8,71 eiro stundā.

Sagatavojot analītisko aprakstu, lietoti dati par nodarbināto ienākumiem un nostrādātajām stundām no darba devēju ziņojumiem un informācija par profesiju kodiem no ziņām par darba ņēmējiem. Analizētais taksācijas periods – 2013.gada novembris. Veicot profesiju analīzi, no iegūtajiem datiem tika izņemtas tās darba vietas, kurās nodarbināto skaits nepārsniedz 10 personas valstī. Šāda korekcija tika veikta, lai saglabātu analīzē pieejamo datu konfidencialitāti, skaidro VID.

Sagatavotajā analītiskajā pārskatā ir atspoguļota informācija par 10 profesiju grupām, kuras iekļautas Profesiju klasifikatorā:

- 0 Nacionālo bruņoto spēku profesijas;

Šodien, 2015. gada 12. novembrī stājas spēkā būtiskas izmaiņas gaisa telpas struktūrā un gaisa satiksmes vadības sistēmās, kas ļauj gaisa telpas lietotājiem četrās valstīs - Igaunijā, Latvijā, Norvēģijā un Somijā - elastīgāk un izmaksu ziņā efektīvāk izmantot gaisa telpu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Brīvo maršrutu gaisa telpu - risinājumu, kas aviokompānijām ļauj pašām plānot un izmantot sev izdevīgus maršrutus atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, valdošajiem vējiem, maršruta garuma vai ierobežojumiem gaisa telpā sakarā ar militārām mācībām, - ir izstrādājis un ievieš Ziemeļeiropas funkcionālais gaisa telpas bloks (NEFAB).

Šo izmaiņu galvenais rezultāts būs lidojuma laika, degvielas patēriņa un līdz ar to izmaksu samazinājums, kā arī mazāka ietekme uz vidi.

Brīvo maršrutu gaisa telpa ir daļa no NEFAB izstrādātā koncepta, kura mērķis ir palielināt operacionālo elastīgumu un radīt papildu priekšrocības gaisa telpas lietotājiem, kā arī uzlabot koordināciju starp gaisa satiksmes vadības centriem, tādējādi paaugstinot gaisa telpas kapacitāti un nodrošinot nemainīgi augstu drošuma līmeni.

Valsts sekretāru sanāksmē šodien, 4.jūnijā izsludināts Tieslietu ministrijas izstrādātais konceptuālais ziņojums Par valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanu, kurā piedāvāts ieviest valsts vienotu jurista kvalifikācijas eksāmenu, kā arī sakārtot juridisko profesiju klasifikāciju, tādējādi sekmējot juridiskās izglītības kvalitātes paaugstināšanos.

Latvijā saskaņā ar dažādu izglītības ekspertu vērtējumiem ir salīdzinoši zema juridiskās izglītības kvalitāte. Tiesību zinātņu studiju programmu konkurence savā starpā ir radījusi nevis šo programmu kvalitātes paaugstināšanos, bet tieši pretēji – kvalitātes strauju kritumu. Lielai daļai tiesību zinātņu studiju programmu absolventu ir salīdzinoši vājas zināšanas un prasmes jurisprudencē. Katra augstskola pēc saviem ieskatiem vērtē studentu teorētiskās zināšanas un prasmes, lai piešķirtu valsts atzītu augstākās izglītības diplomu ar jurista vai juriskonsulta kvalifikāciju. Darba tirgū viņi visi startē ar vienādiem valsts atzītiem diplomiem. Tāpēc šobrīd par piemērotāko līdzekli šīs problēmas risināšanai uzskatāms valsts vienotais jurista kvalifikācijas eksāmens, kura ieviešana nozīmētu, ka diploma ieguvējs patiešām atbilst vienotam un samērā augstam jurista profesionālās kvalitātes standartam.

No Profesiju klasifikatora plānots svītrot 230 profesijas, kas nav aktuālas darba tirgū. Vienlaikus Profesiju klasifikators papildināts ar 50 jaunām profesijām, kā arī precizēti profesiju nosaukumi un to kodi, informē Labklājības ministrija.

Profesiju klasifikatorā plānota izmainīta forma - klasifikācija būs tabulu veidā, lai tā lietotājam būtu vieglāk un saprotamāk atrast nepieciešamo profesiju un tās kodu.

Iepriekšminēto paredz ceturtdien, 19. janvāri, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Ministru kabineta (MK) Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Pašreizējie noteikumi ir spēkā līdz 2017. gada 31. maijam. Atbilstoši likumdošanai Profesiju klasifikators ir jāizdod kā jauni Ministru kabineta noteikumi, ko sagatavo Labklājības ministrija (LM). Jaunajos MK noteikumos ir iestrādāti visi atsūtītie priekšlikumi, kas iesniegti LM līdz 2016. gada 1. oktobrim.

2019. gada 2. ceturksnī Latvijā bija 30,5 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 5,9 tūkst. jeb 23,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 8,6 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 21,9 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 4,5 tūkst. jeb 25,6 %, bet sabiedriskajā – par 1,4 tūkst. jeb 19,3 %.

No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 3,2 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,9 %, bet privātajā sektorā – 3,3 %.

2019. gada 2. ceturksnī aizņemto darbvietu skaits valstī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, pieauga par 14,0 tūkst. jeb 1,5 %, privātajā sektorā – par 13,7 tūkst. jeb 2,2 %, sabiedriskajā – par 0,4 tūkst. jeb. 0,1 %. Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 5 % no visām darbvietām šajā pamatgrupā, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā – 4,1 %. Gada laikā straujāk audzis pieprasījums pēc kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem, kalpotājiem, vienkāršu profesiju darbiniekiem, iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem un vecākajiem speciālistiem.

2018. gada 2. ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā - 17,3 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9 %, savukārt sabiedriskajā - par 1,0 tūkst. jeb 16,8 %.

Saskaņā ar apsekojuma metodoloģiju par brīvu darbvietu tiek uzskatīta no jauna radīta vai esošā algota darbvieta, kas ir atbrīvojusies vai atbrīvosies tuvākajā laikā, un darba devējs veic aktīvus soļus, lai atrastu piemērotu kandidātu ārpus sava uzņēmuma, un gatavs to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā. Aizņemto un brīvo darbvietu aprēķiniem CSP izmanto uzņēmumu iesniegtos statistikas pārskatus un Valsts ieņēmumu dienesta datus.

Nule kā publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina – par brīvu darbavietu trūkumu valstī nevar sūdzēties. 2018. gadā Latvijā vidēji bija 22,7 tūkstoši brīvo darbavietu, kas ir par 33,4% vairāk nekā 2017. gadā. Turklāt pērn strauji pieaugušo brīvo darbavietu skaits nav saistāms ar pieaugošo darbaspēka aizbraukšanu no valsts, jo saskaņā ar CSP datiem pērn migrācija bijusi nulles līmenī, proti, no Latvijas uz ārvalstīm dzīvot pārcēlās apmēram tikpat iedzīvotāju, cik atgriezās Latvijā.

Visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 4 % no visām darbavietām šajā pamatgrupā, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā – 3 %. Savukārt visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars kopējā darbavietu skaitā atbilstošā nozarē bija valsts pārvaldē – 4,9 %, būvniecības nozarē – 3,5 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 3,2 %, apstrādes rūpniecības nozarē – 2,9 %, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarē – 2,8 %. Latvijā ir arī augstākais Baltijā brīvo darbavietu īpatsvars no visām darbavietām– 2,3%, kamēr Lietuvā – 1,3%, bet Igaunijā – 1,8%. Šī statistika liecina, ka uzņēmēju satraukumam par nespēju aizpildīt vakances ir nopietns pamats.

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, brīvo darba vietu skaits sarucis par 11.7 tūkstošiem. Darba meklētāji gada pirmajos trijos mēnešos varēja izvēlēties no 3.7 tūkstošiem darba vietām.

Savukārt brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā sarucis no 1.5% pērnā gada pirmā ceturkšņa beigās līdz 0.4% šā gada pirmā ceturkšņa beigās.

Sabiedriskajā sektorā brīvo darbvietu īpatsvars samazinājies no 2.7% 2008.gada pirmā ceturkšņa beigās līdz 0.8% 2009.gada pirmā ceturkšņa beigās, bet privātajā sektorā – attiecīgi no 0.9% līdz 0.2%.

Ekonomiskās lejupslīdes rezultātā krasi samazinās aizņemto darbvietu skaits. Salīdzinot ar pērnā gada decembra beigām, šā gada marta beigās to skaits valstī samazinājies par 83.8 tūkst. jeb 8.5%, tai skaitā privātajā sektorā – par 78.5 tūkst. jeb 12.0%, bet sabiedriskajā sektorā – par 5.3 tūkst. jeb par 1.6%. Kopā valstī vislielākais aizņemto darbvietu samazinājums šajā periodā ir būvniecībā – 20.5%, apstrādes rūpniecībā – 12.0% un tirdzniecībā – 11.3%.

Tautsaimniecības padome 28. jūnija sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājumu atvieglot nosacījumus augsti kvalificētu speciālistu piesaistei no ārvalstīm atsevišķās profesijās, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļa.

«Augsti kvalificētu speciālistu trūkums, kas šobrīd vērojams virknē uzņēmumu, īpaši apstrādes rūpniecības un IKT nozarēs, ierobežo Latvijas ekonomikas izaugsmi, uzņēmumu produktivitātes pieaugumu un investīciju piesaisti, un līdz ar to arī labi apmaksātu darba vietu veidošanos.Lai šo problēmu risinātu īstermiņā, Ekonomikas ministrija izstrādājusi un šobrīd dažādos forumos diskutē par sarakstu ar profesijām, kurās šobrīd vērojams būtisks darbaspēka trūkums un kurās varētu piesaistīt ārvalstu speciālistus, piemērojot atvieglotus nosacījumus,» skaidro ministrijā.

Profesiju saraksts tiek veidots, uzrunājot Latvijas darba devējus un darba devēju asociācijas ar lūgumu sniegt to rīcībā esošo informāciju par darba spēka iztrūkumu konkrētās profesijās, kā arī izmantojot EM rīcībā esošos datus par prognozēto darba spēka trūkumu, identificējot profesijas, kurās darba devēji jau šobrīd saskaras ar darbaspēka iztrūkumu un prognozējot, kurās profesijās tuvākajā nākotnē sagaidāms būtisks darbaspēka trūkums.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja atvieglotu nosacījumu piemērošanu augsti kvalificētu speciālistu piesaistei no ārvalstīm, informē Ekonomikas minsitrijas Sabiedrisko attiecību daļa.

Tie paredz, ka gadījumā, ja nodarbinātais vēlēsies saņemt ES zilo karti - minimālais atalgojums nedrīkstēs būt zemāks par vidējo bruto darba samaksu Latvijā iepriekšējā gadā reiz koeficients 1,2 (pašreizējā koeficienta 1.5 vietā). Ārvalstnieku varēs piesaistīt vakancei, kas Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēta vismaz 10 darba dienas (pašreizējā prasība – ne mazāk kā mēnesi).

Profesiju saraksts, uz kuru atvieglojumi attieksies, veidots izmantojot EM rīcībā esošos datus par prognozēto darba spēka trūkumu; identificējot profesijas, kurās darba devēji jau šobrīd saskaras ar darbaspēka iztrūkumu (darba devēju aptauja); prognozējot, kurās profesijās tuvākajā nākotnē sagaidāms būtisks darbaspēka trūkums.

No 1. septembra visā Eiropā Savienībā vairs nebūs iespējams iegādāties putekļusūcējus, kuru jauda pārsniedz 900 vatus (W).

Vai turpmāk būs jāuztraucas par tīrību mājās?

Ņemot vērā, ka putekļsūcēja jauda nereti ir viens no galvenajiem kritērijiem jaunas ierīces izvēlē, var rasties jautājums – vai ar mazjaudīgākām ierīcēm būs pietiekami, lai panāktu mājās ierasto tīrības līmeni? Par to nav jāuztraucas, jo patiesībā svarīgāka ir ierīces sūkšanas efektivitāte, nevis jauda. Tāpēc ražotāji iet līdzi laikam un izstrādā tādus risinājumus, kas samazina jaudu un tātad arī elektroenerģijas patēriņu, vienlaikus palielinot tīrīšanas jeb sūkšanas efektivitāti. Tas ir saistīts ar gaisa cirkulācijas tehnoloģijām, kā arī dažādiem grīdas segumiem piemērotiem uzgaļiem, kuri var būtiski ietekmēt to, cik labi tiek iztīrītas atšķirīgas virsmas.

Nākamgad atsevišķu reglamentēto profesiju pārstāvjiem, kuri vēlas strādāt citās Eiropas valstīs, plānots izsniegt Eiropas Profesionālās kartes, tādējādi atvieglojot izglītības un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. To paredz grozījumi likumā Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, kas otrdien, 6.oktobrī, konceptuāli atbalstīti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, informē Saeimas Preses dienests.

Eiropas Profesionālā karte tiks izdota elektroniskā formātā, un to varēs saņemt noteiktu reglamentēto profesiju pārstāvji, kuri vēlas strādāt citā Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstī. Karte apliecinās, ka šīs personas profesionālā kvalifikācija tiks atzīta uzņemošajā valstī kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam, uzņēmējdarbības veikšanai, kā arī īslaicīgu pakalpojumu sniegšanai.

Kartes saņemšana nebūs obligāta, un personas varēs izvēlēties arī līdzšinējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūru.

Kā komisijas sēdē deputātus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, Eiropas Profesionālo karti sākotnēji plānots izsniegt piecu profesiju speciālistiem, tostarp trīs no tām ir reglamentētas arī Latvijā – fizioterapeiti, farmaceiti un vispārējās aprūpes māsas. Tiek plānots, ka profesiju loks, kurās tiek izsniegta karte, pakāpeniski pieaugs.

Nākamgad atsevišķu reglamentēto profesiju pārstāvjiem, kuri vēlas strādāt citās Eiropas valstīs, plānots izsniegt Eiropas Profesionālās kartes, tādējādi atvieglojot izglītības un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.

To paredz grozījumi likumā Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, kas otrdien, 10.novembrī, kā steidzami otrajā lasījumā atbalstīti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, informē Saeimas Preses dienests.

Eiropas Profesionālā karte tiks izdota elektroniskā formātā, un to varēs saņemt noteiktu reglamentēto profesiju pārstāvji, kuri vēlas strādāt citā Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī. Karte apliecinās, ka šīs personas profesionālā kvalifikācija tiks atzīta uzņemošajā valstī kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam, uzņēmējdarbības veikšanai, kā arī īslaicīgu pakalpojumu sniegšanai.

2017. gada 3. ceturkšņa beigās Latvijā bija 17,3 tūkst. brīvo darbvietu un,salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni,to skaits ir pieaudzis par 3,1 tūkst. jeb 21,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 6,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 11,1 tūkst. No visām Latvijā pieejamajām darbvietām 1,9 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,1 %, bet privātajā sektorā – 1,8 %. Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku pamatgrupā – 2,7 % un speciālistu pamatgrupā – 2,2 %.

Saskaņā ar CSP metodoloģiju brīva darbvieta ir tā, kurai ceturkšņa beigās pretendents nav izvēlēts un līgums nav noslēgts un darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu tai piemērotu pretendentu, kā arī gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā.

CSP dati atklāj, ka 3. ceturkšņa beigās Latvijā bija 898,6 tūkst. aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn to skaits ir palielinājies par 3,3 tūkst. jeb par 0,4 %. Gada laikā privātajā sektorā aizņemto darbvietu skaitspalielinājies par 2,2 tūkst. jeb 0,4 %, sasniedzot 611,5 tūkst. Sabiedriskajā sektorā bija287,2 tūkst. aizņemto darbvietu, kas ir par1,1 tūkst. jeb 0,4 % vairāk nekā 2016. gada 3. ceturksnī.