Aktualizējusies ideja par iespējamo dividenžu aplikšanu ar ienākuma nodokli var likt mazajam biznesam pamest uzņēmējdarbību.Pēdējo divu gadu laikā, kopš samazināts uzņēmumu ienākuma nodoklis līdz 15 %, ir būtiski pieaugusi ne tikai Latvijā strādājošo uzņēmumu kopējā tīrā peļņa, bet arī izmaksāto dividenžu apmērs.
Uzņēmumu īpašniekiem, vadītājiem - fiziskajām personām -šobrīd ir izdevīgāk (lētāk) izmaksāt dividendes no tīrās peļņas, par kuru nomaksāts 15 % lielais uzņēmumu ienākuma nodoklis, nekā lielu darba algu, par kuras saņemšanu jāmaksā ne tikai 33 % lielais socnodoklis, bet arī 25 % iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Daļa īpašnieku arī legāli izmanto iespēju maksāt 15 % uzņēmumu ienākuma nodokli un saņemt dividendes, nevis saņemt lielas darba algas. Tieši šis fakts arī nereti tiek izmantots kā arguments, ka biznesmeņi - uzņēmumu vadītāji un īpašnieki vienā personā optimizējot savas izmaksas, kamēr strādājošie maksā ievērojami lielākus nodokļus.
Nav jauna ideja
Idejas par dividenžu aplikšanu ar ienākuma nodokli gaisā virmo visus pēdējos gadus. Visaugstākajā līmenī -Eināra Repšes vadītā valdība - savulaik 2002. un 2003.gadā skatīja Finanšu ministrijas priekšlikumu, kas paredzēja aplikt ienākumus no dividendēm ar 10 % lielu nodokli, taču pēc ekspertu iebildumiem, ka nodokļa ieviešana var sagraut Latvijas akciju tirgu, valdība no šīs idejas atteicās. Eiroparlamenta deputāts Valdis Dombrovskis (Jaunais laiks), kurš toreiz ieņēma finanšu ministra amatu, Db stāstīja, ka tolaik iecere par dividenžu aplikšanu ar papildu nodokli radusies tādēļ, ka Eiropas Komisija aizrādījusi Latvijai par diskriminējošu attieksmi pret nerezidentiem, kuriem izmaksātās dividendes tika apliktas ar nodokli.
"Problēma atrisināta, atceļot normas, kas paredzēja nerezidentiem izmaksātās dividendes aplikt ar nodokli," norāda V. Dombrovskis. ES nodokļu politikas un muitas savienības komisārs Lāslo Kovāčs, jūlija beigās apmeklējot Latviju, intervijā Db gan apgalvoja, ka diskusijas par uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes harmonizāciju nekādā veidā nav saistītas ar iedzīvotāju ienākumu aplikšanu ar nodokļiem - šī joma esot tikai ES dalībvalstu kompetence.
Vecā ES grib izlīdzināt
"Nevaru apgalvot, ka Latvijā dividendes nekad netiks apliktas ar nodokli," atzīst finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Viņš norāda, ka tādas vecās ES dalībvalstis kā Vācija, Francija runā par uzņēmumu ienākumu nodokļa vienādošanu visā ES (jo daudzās jaunajās ES dalībvalstīs likme ir zemāka nekā vecajās), taču nodokļu jautājumu pieņemšanai ir vajadzīgs konsensuss un pret to iestājas ne tikai Latvija, bet arī vairākas jaunās ES dalībvalstis. Finanšu ministrs pieļauj, ka nodokļa vienādošanas aizstāvji ES var censties atrisināt citādāk, it īpaši, ja Vācija jau bija spiesta palielināt nodokļus. "Šobrīd Latvijā aplikt dividendes ar nodokli ir pāragri, jo valstī joprojām nav izveidojies stiprs vidusslānis un arī Pasaules bankas speciālisti tuvāko gadu laikā ievest neiesaka," skaidro O. Spurdziņš. Viņš norāda, ka valdība nav plānojusi ieviest kādus jaunus nodokļus.
Dažādi skatupunkti
Auditorkompānijas KPMG nodokļu menedžere Gunta Kauliņa norāda, ka uz iespējamo dividenžu aplikšanu ar nodokli var paraudzīties vismaz no diviem dažādiem skatpunktiem. "Pieļauju, ka daudziem situācija, kad uzņēmumos vadītāji - īpašnieki maksā sev minimālo vai nedaudz augstāku algu, no kuras arī maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli un socnodokli, bet pārējo izņem dividendēs, par kurām jāmaksā teju četras reizes mazāks nodoklis, šķiet netaisnīga, kaut arī tā ir likumīga," atzīst G. Kauliņa. Tieši tāpēc viņa pieļauj iespēju, ka, masu medijos redzot, kādas dividendes (simtu tūkstošu un pat miljonu Ls apmērā) saņem konkrētas personas, daudziem rodas vēlme arī šiem ienākumiem piemērot nodokli. Tā kā publiski nav pieejama informācija par to, cik daudz dividendēs šogad izmaksāts, nav arī iespējams precīzi aprēķināt, cik valsts maks tādējādi varētu gūt papildu ienākumus. Taču tikai no Db publicētajiem 100 lielo dividenžu saņēmējiem vien valsts papildus varētu gūt ap 13 milj. latu, ja šim ienākumam tiktu piemērots nodoklis. "Protams, uz dividenžu aplikšanu ar nodokli citādi skatīsies dividenžu saņēmēji, kas būs kategoriski pret tāda ieviešanu Latvijā," uzsver G. Kauliņa. Viņa norāda, ka atšķirībā no Latvijas praktiski visās citās Eiropas valstīs ienākums no dividendēm, kā arī citi ienākumi no kapitāla pieauguma tiek aplikti ar nodokli. šībrīža situācijā Latvija ar saviem atbrīvojumiem varētu sākt veidoties par sava veida peļņas izņemšanas centru, un ir jau vērojama ārvalstu pilsoņu vēlme kļūt par Latvijas rezidentiem nodokļu vajadzībām. Pēc G. Kauliņas domām, tomēr tuvākajā laikā dividenžu aplikšana ar ienākuma nodokli, visticamāk, nedraudot, jo pašreizējie lēmumu pieņēmēji lielā mērā ir atkarīgi no šī ienākuma guvējiem.
"Situācijā, kad valstī ir neadekvāti zems neapliekamais minimums un ar nodokli tiek aplikti praktiski visi ārstniecības izdevumi un mācību maksa, būtu jāmeklē ceļi, kā atvieglot nodokļu slogu maznodrošināto iedzīvotāju slānim, bet papildināt valsts maku ar cita veida ieņēmumiem," tā G. Kauliņa.
Neaiztiks ziedotājus
Pēc vairāku aptaujāto speciālistu domām, dividenžu aplikšana ar ienākuma nodokli, ja vien to neprasīs ES, nebūs iespējama, jo politiķu priekšvēlēšanu kampaņas taču tiek finansētas no uzņēmēju ziedojumiem un diez vai partijas spēs nostāties pret saviem sponsoriem, liekot tiem maksāt ienākuma nodokli par saņemamajām dividendēm, no kurām, kaut arī neliela daļa, nonāk partiju kasē.
Uzņēmēji iebilst pret jauna nodokļa ieceri
Uzņēmēji iestājas pret dividenžu aplikšanu ar nodokli. Tādu ieviešot, vissāpīgāk ciestu nelielo dividenžu saņēmēji.
"Nenoliedzami, ka valstij vajag vairāk naudas, jo tā nepieciešama gan veselībai, gan kultūrai, izglītībai un vēl daudz kam citam, taču tāpēc jau nav jāapliek dividendes ar ienākuma nodokli vai kādu nodevu," uzsver mēbeļu ražošanas SIA Marks M īpašnieks Juris Griķis. Viņaprāt, papildu nodokļu ieņēmumus valsts var gūt, "piegriežot skābekli" pelēkajam un melnajam biznesam, kas tirgū ir daudz konkurētspējīgāks par nodokļus maksājošajiem uzņēmumiem.
J. Griķis arī norāda, ka viņš kā uzņēmuma vadītājs sev noteicis pieklājīgu algu, kas ievērojami pārsniedz minimālo algu, bet dividendēs kā īpašnieks saņem tikai nelielu daļu no nopelnītā.
Uzņēmējs uzskata, ka valstij vajadzētu vairāk rūpēties par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu Latvijā, nevis domāt par kādu "jaunu slazdu" izlikšanu uzņēmējiem. Turklāt dividenžu aplikšana vairāk šobrīd skādētu nelielo uzņēmumu īpašniekiem, kuri dividendēs saņem daudz mazāk.
"Uzņēmums strādā un maksā visus nodokļus, arī peļņas nodokli, un tā būtu cūcība, ja būtu jāmaksā vēl nodoklis no dividendēm.Cilvēks, saņemot naudu no dividendēm, to iztērē par precēm veikalā, par kurām arī tiek maksāti nodokļi," uzskata a/s Lode valdes priekšsēdētājs Jānis Slesars.
A/s Aizkraukles banka līdzīpašnieks Oļegs Fiļs (ar pērn saņemtajiem 0.929 milj. Ls ierindojas 14 - 15. dividenžu saņēmēju topā) dividenžu aplikšanu ar ienākuma nodokli, skatoties nevis no liela dividenžu saņēmēja, bet uzņēmēja un bankas īpašnieka viedokļa, vērtē negatīvi. "Mūsu ekonomika vēl nav tik spēcīgi attīstīta, salīdzinot ar citām ES valstīm. Mums ir vitāli svarīgi turpināt ekonomikas attīstību. Mēs, gan vietējie, gan arī ārzemju uzņēmēji, kas aktīvi iegulda naudu Latvijā, būsim aizvainoti par tādu attieksmi no valsts puses. Statistika liecina par investīciju pieplūdi uz Latviju, nevis aizplūšanu no valsts, tāpēc valstij ir svarīgi uzturēt investoru pārliecību par Latviju kā valsti, kur ir izdevīgi ieguldīt naudu vai attīstīt biznesu. Mūsu bankas prakse rāda, ka mēs varam atļauties izmaksāt dividendēs tikai nelielu daļu no tīrās peļņas (līdz 10%), pārējo daļu atstājot bankās attīstībā," tā viņš.
Par agru šādai idejai
"Šobrīd esmu pret dividenžu aplikšanu ar nodokli," skaidro ceļu būves a/s A.C.B. valdes priekšsēdētājs Valdis Lejnieks.
Nesen tika samazināts uzņēmumu ienākuma nodoklis no 25 uz 15 %, tad kāpēc ar vienu roku dod, bet ar otru ņem nost. Spēles noteikumus nevar mainīt. "Tālākā nākotnē varētu piekrist šai idejai, bet tad vēl ir jānoiet attiecīgs posms. šobrīd šai idejai tas ir par ātru," norāda V. Lejnieks.
ES faktors
Vairāku citu uzņēmumu īpašnieki atzina, ka viena lieta ir, ko vēlas Latvijas uzņēmēji, bet kas cits - ko grib ES, it īpaši vecās ES dalībvalstis. Minēto iemeslu dēļ tiek atzīts, ka Latvija nodokļu jautājumos nebūt nav patstāvīga, jo to nosaka ES direktīvas - ko var un ko nevar aplikt ar nodokļiem un pat ar kādām minimālajām likmēm. Līdz ar to lielā mērā dividenžu aplikšanu ar ienākuma nodokli Latvijā var izšķirt ES, neatkarīgi no tā, vai biznesam tas patīk vai ne.
