Lielākais dimants, kāds jebkad piedāvāts izsolē, otrdienas vakarā tika pārdots izsolē Ženēvā par 33,5 miljoniem Šveices franku (28,7 miljoniem eiro), kas ir pasaules rekords šāda veida dārgakmenim, paziņoja izsoļu nams «Christie's».

163,41 karātu smagais nevainojamais D krāsas dimants, kas ir daļa no smaragdu un dimantu kaklarotas «The Art of Grisogono», tika pārdots «Christie's» rudens dārglietu izsolē par minēto rekordsummu.

Šī ir «jauna pasaules rekordcena D krāsas dimantam izsolē,» sacīja «Christie's» starptautiskās dārglietu nodaļas vadītājs Rahuls Kadakija.

D ir augstākā krāsas pakāpe dimantiem un nozīmē, ka šis dārgakmens ir pilnīgi bezkrāsains un tātad ļoti rets.

Vairāksolīšana sākās ar 20 miljoniem Šveices franku un noritēja diezgan strauji, līdz kaklarota ar šo dimantu tika pārdota vairāksolītājam pa telefonu, kurš vēlējās palikt anonīms.

Šis D krāsas 11A tipa dimants, kuram nav nekādu defektu, ir iegūts no 404 karātu smaga neapstrādāta dimanta, kas tika atrasts 2016.gada februārī Lulo raktuvē Angolā. Tas bija 27.lielākais neapstrādātais baltais dimants, kāds jebkad atrasts.

Nākamajā mēnesī Ženēvā tiks izsolīts liels rozā dimants, kas kopš Luija XIV laikiem rotājis daudzu Francijas valdnieku kroņus, trešdien paziņojis izsoļu nams «Christie's».

19,07 karātu rozā dimants 1661.gadā tika uzdāvināts Luijam XIV un rotāja kroņus teju visiem valdniekiem, kas sekoja Saules karalim, tostarp tika iestrādāts imperatora Napoleona I kronī.

Dimants ir «mūžīgs skaistuma simbols», Francijas karaliskais dārgums, kas rotājis ne mazāk kā septiņus karaļus un karalienes,» norādīja «Christie's» pārstāvis.

Dimanta nosaukums «Le Grand Mazarin» cēlies no itāļu kardināla un diplomāta Mazarīni vārda. Mazarīni bija Francijas pirmais ministrs karaļu Luija XIII un Luija XIV laikā. Viņš atstāja šo dimantu un citus dārgakmeņus mantojumā Luijam XIV.

«Christie's» atklāja, ka dimants pašreiz atrodas privātā kolekcijā. Izsoļu nams cer 14.novembrī izsolē pārdot to par 5,1 līdz 7,7 miljoniem eiro. Tā būs pirmā reize 130 gados, kad dimants nonācis izsolē.

Nu jau bijušais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ainārs Dimants, kura atbrīvošana no amata pēdējās nedēļās tika pacelta mediju brīvības apdraudējuma līmenī, ir iespītējies un oficiāli informējis, ka neatmaksās valsts budžetā 305 eiro, kurus Valsts kontroles (VK) ieskatā 2013. gadā neattaisnoti notērējis taksometru braucieniem, kas nav saistīti ar NEPLP darbu - uz Biznesa augstskolu Turība lasīt lekcijas žurnālistikas studentiem, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šomēnes ir pieprasījis no NEPLP čekus un citu informāciju, kas attiecas uz šiem braucieniem, un apstiprina Dienai, ka ir sākta pārbaude, bet tās norises laikā par konkrētiem pasākumiem komentāru nebūs.

A. Dimants no vienas puses atzīst, ka šo disputu par taksometru rēķiniem var izmantot viņa kritiķi, pamatojot atstādināšanu no amata ar finanšu pārkāpumiem, bet vienlaikus uzstāj, ka šī viņam ir principa lieta, kurā nepiekāpsies. «Kāpēc man ir jāatmaksā, ja es nepiekrītu, ka braucu privātiem mērķiem, jo likums man atļauj apvienot abus darbus? Kas mums te ir - Staļina laiki, ka jākaisa sev pelni uz galvas? 300 eiro man ir liela nauda, man ir divi bērni un nav uzkrājumu. Es arī principa pēc netaisos to maksāt!» Dienai saka no amata pirms divām nedēļām atbrīvotais NEPLP priekšsēdētājs.

Japānas policija piektdien izvērsusi operāciju centienos atrast 1,65 miljonus eiro vērtu dimantu, kas tika nozagts dārglietu izstādē netālu no Tokijas.

«Ceturtdien nozagtais dimants bija 200 miljonus jenu vērts. Mēs uzskatam, ka tas tika nozagts no vitrīnas,» sacīja policijas pārstāvis sakariem ar presi.

50 karātu dimants bija izlikts apskatīšanai Jokohamā trīs dienu izstādē, kurā piedalās uzņēmumi no Japānas, Ķīnas, Krievijas un citām valstīm.

Zādzību pamanījis kāds darbinieks, kurš ievērojis, ka dimants ir pazudis un vitrīna nav aizslēgta, vēsta raidsabiedrība NHK.

Nekas cits izstādē nav nozagts. Izstādes darbs zādzības dēļ nav apturēts, un tā noslēgsies piektdien.

Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sākusi administratīvo lietvedību par Pirmā Baltijas kanāla (PBK) 4.oktobra raidījumu «Cilvēks un likums».

Kā pēc padomes sēdes teica NEPLP vadītājs Ainārs Dimants, raidījumā saskatāmi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumi. Konkrēti, iespējams, pārkāpts likuma 24.pants, kas nosaka, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmaiņu un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem.

Par minētā likuma pārkāpumu paredzēts administratīvais naudas sods līdz 1500 latiem.

Tiks arī izvērtēts, vai minētais raidījums satur krimināltiesiska pārkāpuma pazīmes. NEPLP trīs dienu laikā pieprasīs paskaidrojumus no PBK.

Kā ziņots, šodien NEPLP vērtēja situāciju, kāda izveidojusies pēc PBK pārraides «Cilvēks un likums», kurā pausta nicinoša attieksme pret Lietuvas brīvības cīņām un 1991. gada 13. janvāra traģiskajiem notikumiem.

Kanāli Rīga TV24 un Re:TV februārī ir spējuši izpildīt sabiedrisko pasūtījumu, tā šodien, uzklausot revīzijas komisijas ziņojumu, secinājusi Nacionālā plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), un tās locekļi nolēmuši piešķirt abiem kanāliem finansējumu par februāri, savukārt OTV joprojām neatbilst nepieciešamajiem kritērijiem, tādēļ pagaidām paliek bez finansējuma.

Kā pastāstīja NEPLP vadītājs Ainārs Dimants, OTV, ko nodrošina SIA Ogres televīzija, pagaidām nav saņēmusi maksājumu arī par janvāri, un nav zināms, kā situācija veidosies tālāk. OTV, kas uzvarēja konkursā par bērnu un jauniešu programmas veidošanu, nav izpildījusi daudzas nolikuma prasības.

Kā norādīja Dimants, ir noteikts, ka televīzijas izdevumi, izpildot sabiedrisko pasūtījumu, jāpārskaita no atsevišķa konta, kas nav ticis izdarīts. No citiem kontiem pārskaitītu naudu NEPLP neatmaksā. Padomei nav pārliecības, vai sižeti, kas tiek rādīti, patiešām atbilst sabiedriskā pasūtījuma izpildei, turklāt OTV joprojām nav bijusi spējīga izveidot televīzijas programmu un joprojām nav skaidrības arī par kanāla kopējo saturu. Tiesa, patlaban OTV ir iesniegusi papilddokumentus par februāri, kuri tiks vērtēti.

Dimants ar nosaukumu «Rozā mantojums» izsoļu namā Christie’s pārdots par rekordaugstu cenu – 50 miljoniem ASV dolāru, raksta CNBC.

19 karātu dimantu iegādājies ASV luksusa juvelierizstrādājumu ražotājs Harry Winston. Pārdevēja identitāte netiek atklāta.

«Dimants pārdots par ārkārtīgi augstu cenu – 50 miljoniem dolāru jeb 2,6 miljoniem dolāru par karātu, kas ir rekordaugsta cena pasaulē par rozā dimantu,» skaidro Christie’s luksusa grupas vadītājs Fransuā Kjurels. «Šis dimants man ir dimantu Leonardo da Vinči, un es nedomāju, ka pasaulē ir atrodams kas labāks,» viņš uzsver.

Ik pusgadu rīkotajā Ženēvas juvelierizstrādājumu izsolē pārdošanas apjomi sasniedza 110 miljonus dolāru, un 86% no lotēm atrada jaunos īpašniekus, savukārt 11 no objektiem tika pārdoti par vairāk nekā 1 miljonu dolāru.

Rets sārtais dimants, kas iegūts no lielākā Krievijā atrastā šīs krāsas neslīpētā dimanta, trešdien tika pārdots "Sotheby's" izsolē Ženēvā par 26,6 miljoniem ASV dolāru (22,6 miljoniem eiro).

Par "Rozes garu" nosauktā 14,83 karātu dimanta galīgā izsoles cena, ieskaitot komisijas maksu, bija pasaules rekords purpursārtam dimantam.Ovālais dārgakmens tika nosolīts dažu minūšu laikā interneta izsolē. Tā pircējs bija anonīms.

"Sotheby's" izsoļu rīkotājs Benuā Repelēns nosauca šo dimantu par "īstu dabas brīnumu" un piebilda, ka sārto dimantu cenas pieaug, jo tie kļūst arvien retāki.

"Rozes gars" tika noslīpēts no 27,85 karātu dārgakmeņa, kuru 2017.gadā atrada dimantu ieguves kompānija "Alrosa" Sahas Republikā.

Apmēram gadu ilgā darbā dimants tika noslīpēts līdz ovālai formai, saglabājot tā sārto krāsu.

Sārtie dimanti ir visretākais dimantu paveids, un tie ir visvairāk pieprasīti globālajā dimantu tirgū.

Dimantu un zelta uzpirkšana nav kadri no vēsturiskām filmām. Investīcijas dārglietās un cēlmetālos ir populāras joprojām, un šis ieguldījums ir labs veids kā dažādot savu investīciju portfeli vai stāties pretī inflācijai.

Lai gan šobrīd par vērtīgiem uzskata astoņus metālus, populārākās ir investīcijas zeltā, sudrabā un platīnā, bet vērtīgākais dārgakmens ir rubīns.

Latvijā investīcijas dārglietās noteikti nav populārākais ieguldījumu veids, tomēr klienti, kuri vēlas vēl vairāk dažādot savu investīciju portfeli, salīdzinoši bieži izvēlas zeltu. Parasti interese par to palielinās krīzes vai satricinājumu laikā, jo pieaug uztraukums, ka “virtuālā” nauda var pazust, bet fiziskā – zaudēt vērtību, kamēr zelts vai citi dārgmetāli vērtību noturēs.

Dažādība vienmēr ir laba, ja kādā brīdī akciju vai obligāciju tirgus sāk svārstīties, aktīviem zeltā vērtība var attīstīties citā virzienā. Ieguldīt zeltā var dažādi Zelts ir pateicīgs materiāls, jo tas ir ļoti izturīgs – nerūsē, ir viegli veidojams, vada siltumu un elektrību. Pateicoties šīm īpašībām, zelta pielietošanas veidi ir ļoti dažādi – tas tiek izmantots ne tikai kā valūta vai juvelierizstrādājumu nozarē, bet, piemērām, arī ražošanā.

Spēļu zāles Zilais dimants operators SIA DLV apņēmies nepieļaut zāles slēgšanu Valdeķu ielā 53/1, saka DLV pārstāvis Guntis Lībers.

Viņš norādīja, ka gadījumā, ja Rīgas dome pieņems lēmumu slēgt šo zāli, uzņēmums vērsīsies tiesā, lai nepieļautu zāles slēgšanu, jo likumdošana neparedz spēļu vietas licences anulēšanu tāpēc, ka objektā noticis traģisks nelaimes gadījums.

«Sekojot deputātu loģikai, būtu jāslēdz vai jāatlaiž Rīgas dome, ja, nedod Dievs, šāda traģēdija notiktu Rātslaukumā 1,» komentējot domes deputātu ieceri, kas paredz sagatavot Rīgas domes lēmuma projektu par spēļu zāles Valdeķu ielā 53/1 slēgšanu, ironizēja Lībers.

Viņaprāt, šī iecere ir priekšvēlēšanu iespaidā tapis priekšlikums.

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nolēmusi uzlikt sešu tūkstošu Ls administratīvo sodu SIA TV3 Latvia par aizlieguma reklamēt azartspēles ārpus azartspēļu norises vietas pārkāpumu.

SIA TV3 Latvia ir pieļāvusi šo pārkāpumu, reklamējot Optibet sporta bāru un norādot uz to kā uz raidījuma Overtime TV sponsoru, tādā veidā netieši reklamējot azartspēles, kas ir SIA Optibet pamatnodarbošanās.

«NEPLP nebija šaubu, ka SIA TV3 Latvia pieļautā azartspēļu reklamēšana televīzijā ir pretrunā ar Azartspēļu un izložu likumā noteikto aizliegumu un ka par šo pārkāpumu pienākas atbilstošs sods. Jāatzīmē, ka pārbaudes lietu NEPLP uzsāka jau pērnā gada decembrī, bet pārkāpumi no SIA TV3 Latvia puses tika turpināti,» norāda NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants.

«Kāpēc no valsts budžeta var dotēt LVRTC, kas arī ir miljonus pelnošs uzņēmums, bet nevar komerciālos medijus, ja šī dotēšana ir uz sociālā pakalpojuma sniegšanas pamata? Jo milzīgam mediju koncernam, kāds ir MTG, šī summa būtībā neko neizšķir. Stāsts ir drīzāk par principu un regulējumu – kā panākt, lai tas veicinātu konkurenci TV mediju starpā,» laikrakstam Diena pauda NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants.

Viens no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) piedāvātajiem modeļiem, kā aizpildīt brīvās vietas bezmaksas virszemes apraides, paredz: ja uz brīvajām divām trim vietām bezmaksas apraidē tiktu rīkots konkurss, iespēja būt redzamiem bezmaksas pakā konkursā uzvarējušiem komerciālajiem medijiem pienāktos bez maksas. Tādējādi uzvarējušie mediji ietaupītu vairāk nekā miljons latu jeb summu, ko no nākamā gada par kopējo bezmaksas platformas apraidi būs jāmaksā va/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC). Būtībā tas nozīmētu, ka no nodokļu maksātāju naudas tiktu dotēti konkursā uzvarējušie komerciālie mediji.

Botsvānā atrasts 1111 karātu dimants, kas ir lielākais šī veida dārgakmens vairāk nekā 100 gadu laikā, raksta Bloomberg.

Dimantu, kura izmērs ir tikai nedaudz mazāks par tenisa bumbiņu, atklājusi ieguves kompānija Lucara Diamond Corp.

«Šādas kvalitātes dārgakmeņa, kas ir lielāks par 1000 karātiem, atrašana nevar tikt atstāta bez ievērības, jo tas ir lielākais atradums vairāk nekā gadsimta laikā,» norādījis Lucara vadītājs Viljams Lambs.

Iepriekš šajā gadsimtā lielākais atrastais dimants bija 603 karātu.

«Ir gandrīz neiespējami aprēķināt vērtību šādam dārgakmenim, ņemot vērā, ka novērtējums ir ļoti atkarīgs no krāsām, tīrības un apstrādes kvalitātes,» sacījis BMO Capital Markets analītiķis Edvards Sterks.

Lucara šā gada jūlijā pārdeva 341,9 karātu 2.A tipa dimantu par 20,6 miljoniem dolāru jeb 60 tūkstošiem dolāru par karātu, stāstīja analītiķis.

Austrālijas kompānija Lucapa Diamond Company Dienvidāfrikā atradusi vairāk nekā 10 miljonu ASV dolāru vērtu 404 karātu dimantu, raksta Nydailynews.com.

Kompānijas vadītājs Mails Kenedijs lēsis, ka dimanta vērtība ir aptuveni 14 miljoni dolāru, un tas ir lielākais dimants, kas atrasts Angolā.

Dārgakmens atrasts Lulo Diamond Project projekta laikā, sadarbojoties Lucapa, privātai Angolas kompānijai Rosas e Petalas un Angolas nacionālajai dimanta kompānijai Endiama. Lucapa, kurai projektā pieder 40%, sāka ieguves darbus augustā.

«Sākotnēji īpašums bija 3000 kvadrātkilometru neaiztiktas zemes, un tā atradās 700 kilometrus no piekrastes, tā ir ārkārtīgi pamesta vieta,» sacīja Kenedijs, piebilstot, ka šodienas guvums ir lielisks apbalvojums astoņu gadu smagam darbam.

Dimants ir 7 centimetrus garš, un pārspēj 2007.gadā atrasto dimantu, kas bija 217 karāti un tika dēvēts par Angoliešu zvaigzni.

Drēzdenē vienā no lielākajiem dārglietu muzejiem Eiropā pirmdien notikusi ielaušanās, paziņojusi Vācijas policija. Ielaušanās notikusi muzejā "Zaļā velve".

Kā pavēstīja muzeja direktore Mariona Akermane, nozagti trīs dimantu un rubīnu dārglietu komplekti, kas ir nenovērtējami. Viņa nesniedza nozagto dārglietu aptuvenu vērtību, norādot, ka tām ir "nenovērtējama kulturālā un vēsturiskā vērtība". "Mēs nevaram noteikt vērtību, jo tās nav iespējams pārdot," sacīja Akermane, aicinot zagļus nesadalīt dārglietas pa dārgakmeņiem. "Materiālā vērtība neatspoguļo vēsturisko nozīmīgumu."

Pēc viņas teiktā, komplektos ietilpušas 18.gadsimta kolekcijas dārglietas, kuras vācis muzeja dibinātājs. Cits muzeja direktors Dirks Sindrams pavēstīja, ka nozagtajos dārglietu komplektos ir aptuveni 100 dārgakmeņi un tie ir pielīdzināmi pasaules mantojumam. Varasiestādes pavēstīja, ka zagļi atlauzuši tikai vienu stikla kasti, kurā atradās trīs 18.gadsimta baroka dārglietu komplekti. Vācijas valdības kultūras komisāre Monika Grītersa paziņoja, ka nozagtās dārglietas ir daļa no Vācijas kā "kulturālas valsts" identitātes. Muzejs tika izveidots Saksijas kūrfirsta Augusta II Stiprā laikā no 1723.gada līdz 1730.gadam.

Kompānija Gem Diamonds Lesoto raktuvē Āfrikā atradusi divus milzīgus, vairāk nekā 100 karātu, dimantus, raksta Bloomberg.

Kompānija atradusi vienu 117 karātu un vienu 110 karātu dimantu. Dimants ir IIa tipa, kas ir visdārgākie dārgakmeņi.

Uzņēmums jau pērn atrada vismaz septiņus dārgakmeņus, kuri pārsniedza 100 karātus, un piecus – 2016.gadā. Tāpat kompānija atradusi vairākus šādus dimantus arī 2015.gadā.

Arī kompānija Lucapa Diamond pirmdien ziņoja, ka atklājusi 103 un 83 karātu dimantus Angolā. Kompānijas lielākais guvums bija 404 karātu dārgakmens, ko tā par 16 miljoniem dolāru pārdeva 2016.gadā.

#1/2

Foto: Gem Diamonds

#2/2

Foto: Gem Diamonds

Skatīties pārējos attēlus

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot dalību «Astana EXPO 2017» uzskata, ka izvirzītie mērķi ir sasniegti, par ko liecina uzņēmēju atsauksmes, interese par Latviju ne tikai Kazahstānā, bet arī citu «EXPO» dalībnieku vidū, kā arī saņemtais Latvijas paviljona apbalvojums, informē LTRK Sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

Sākot gatavoties «Astana EXPO 2017», LTRK par mērķi izvirzīja veicināt Latvijas labu attiecību veidošanu ar Kazahstānu, kā arī radīt cienījamu iespaidu par valsti kopumā globālā līmenī. Savukārt no uzņēmēju viedokļa, biedrības vēlējās nostiprināt jau izveidotās attiecības ar Kazahstānas partneriem, kā arī palīdzēt iegūt jaunus sadarbības partnerus. «Analizējot izstādes norisi un rezultātus, varu droši teikt, ka sākumā noteiktie mērķi ir sasniegti un ceram, ka nākotnē nesīs lielu pienesumu Latvijas ekonomikai,» sacīja LTRK valdes loceklis un «EXPO 2017» komisārs Jānis Endziņš.

Par vienu no centrālajiem notikumiem uzskatāma «Latvijas dzelzceļa» (LDz) kopā ar partneriem rīkotā Tranzīta un loģistikas nedēļa, kuras ietvaros LDz rīkoja konferenci «Globālās transporta kustības vīzija. Eirāzijas potenciāls», kā arī tematiskās diskusijas par Konteinerpārvadājumu attīstību Eirāzijas teritorijā un «Zaļās ekonomikas» attīstību transporta sektorā, kā arī citus pasākumus. LDz prezidents Edvīns Bērziņš ir pārliecināts, ka atbalsts dalībai šajā izstādē ir devis ļoti ievērojamu pienesumu: «Mūsu dalība šajā izstādē bija ļoti nepieciešama ne tikai transporta nozarei, bet visai valsts tautsaimniecībai. Mūsu piedalīšanos ļoti novērtēja Kazahstānas partneri, par ko liecina fakts, ka ļoti īsā laikā pēc izstādes - septembra beigās Rīgā ieradās Kazahstānas pirmais vicepremjers Askars Mamins. Viņa vizītes ietvaros mēs parakstījām sadarbības memorandu ar Kazahstānas dzelzceļu par konteinermaršrutu attīstību, vienojāmies par sadarbību Kazahstānas jaunā loģistikas mezgla, Horgosas attīstībā, kā arī kopīgiem spēkiem noorganizējām konteinervilcienu no Urumči uz Rīgu, kura maršruts bez Kazahstānas nav iespējams.»

Līdz ar pieczvaigžņu viesnīcas Grand Hotel Kempinski Riga atvēršanu Latvija var sagaidīt jaunus ārvalstu viesus

Tā intervijā Dienas Biznesam teic Grand Hotel Kempinski Riga direktors Georgs Gančevs. Šāda līmeņa viesnīca, starptautisks zīmols rada iespēju uzrunāt jaunu mērķauditoriju.

Fragments no intervijas:

Viesnīca Grand Hotel Kempinski Riga tiks atvērta tūrisma aktīvās sezonas noslēgumā. Jūsuprāt, tas vairāk ir pluss vai tomēr mīnuss?

Ieņēmumu ziņā tas noteikti ir mīnuss, taču tas mums paver iespējas vairāk fokusēties un apmācīt darbiniekus, pievērst lielāku uzmanību detaļām. Kā starptautiskai kompānijai mums ir savi iekšējie standarti, procedūras, kurām jāseko. Aicinām speciālistus no citām Kempinski viesnīcām ierādīt šos standartus, nodemonstrēt, kā Kempinski strādā citviet pasaulē. Esmu priecīgs, ka bija iespēja nosūtīt arī Latvijas viesnīcas darbiniekus uz citām valstīm, kur darbojas Kempinski, tostarp, piemēram, uz Viļņu, Minheni devās mūsu šefpavāre. Šis ir laiks, kad mēs īpaši investējam cilvēkos. Tas mums ir ļoti svarīgi, jo laimīgi darbinieki darīs mūsu viesus laimīgus.

Īstenojot Rīgas domes lēmumu par 42 spēļu zāļu likvidēšanu, visvairāk - kopumā 16 - tiks slēgtas SIA «Alfor» piederošās «Fenikss» laimētavas, paredz Rīgas domes lēmums.

No uzņēmumiem «DLV» un «Olympic Casino Latvia» piederošajām azartspēļu zālēm kopumā slēgs 14 - katram pa septiņām. «DLV» pārziņā ir «Zilais dimants» un «Dimanta Bingo» zāles, bet «Olympic Casino Latvia» - «Olympic casino» laimētavas.

Tāpat šis lēmums ietekmēs sešu SIA «Furors» pārziņā esošo spēļu zāļu likteni, kas sabiedrībā plašāk atpazīstamas kā «Klondaika» laimētavas.

Likvidēs arī trīs «Admirāļu klubs» azartspēļu vietas, divas - «Joker LTD» un vienu uzņēmuma «Bliks» jeb «Aladins» spēļu zāli.

Solis tuvāk spēļu zāļu slēgšanai Rīgas vēsturiskajā centrā

Neregulēta jeb bezvienošanās Brexit gadījumā Valsts Ieņēmumu dienests prognozē pārslodzi Latvijas muitas zonās, kurās obligāti visiem preču ievedējiem būs jādeklarē katra pa sauszemi ievestā kravas vienība no Lielbritānijas. VID pagaidām vēl arī nav izdevies tā dēļ papildināt muitnieku skaitu par vismaz 45 cilvēkiem, svētdien vēstīja LNT Ziņas.

VID Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītāja vietniece Irēna Knoka pieļauj, ka, iespējams, daļa komercsūtījumu pārvadātāju paši atteiksies no Lielbitānijas kā tirgus. Brexit dēļ valstij kļūstot par trešo valsti, preču ievešana Eiropas Savienībā būs pārāk apgrūtinoša: «Tā kā līdz šim darīja, ka busiņš pa taisno veda uz mājām laimīgajam saņēmējam paciņas, tā vairs nevarēs. Precei ir jābūt atmuitotai, un tikai tad var nodot saņēmējam tieši rokās.»

Atmuitošana nozīmē, ka pēc ierašanās Latvijā būs jābrauc uz VID muitas punktu kādā no Latvijas pilsētām, un tur par katru sīkpaku jātaisa deklerācija. Blēdīties nevarēšot, jo jau sākotnēji pēc Lamanša šauruma šķērsošanas un ierašanās, piemēram, Francijā, tiks atvērta muitas procedūra un jāsniedz finansiāls galvojums par visu kravas vērtību. Tranzītprocedūra jānoslēdz Latvijā.

Šodien debatēs Saeimas sēdē Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) tika pārmesta bezatbildība un no opozīcijas puses izskanēja aicinājums apsvērt iespēju mainīt padomes locekļus.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir saskārusies ar satraucošu NEPLP bezatbildību un nespēju pusgada laikā izstrādāt bezmaksas televīzijas apraides modeli, šodien Saeimas debatēs sacīja komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).

To viņa pauda debatēs par šodien Saeimā konceptuāli atbalstītajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz konkursa rīkošanu uz bezmaksas televīzijas apraides brīvajām programmām.

Lai gan komisija aicināja NEPLP strādāt pie šī jautājuma, tas netika izdarīts termiņā. Tāpēc komisija pati izstrādāja šodien Saeimā konceptuāli atbalstītos grozījumus, skaidroja Mūrniece.

Lielbritānijas gaidāmā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) palielinājusi finanšu grūtībās nonākušo Latvijas pilsoņu interesi par bankrota procedūru Lielbritānijā. Tur šis process ir ievērojami lētāks un vienkāršāks, kā arī ļauj dzēst parādsaistības Latvijā, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Dzīvojot Lielbritānijā, latviešu emigranti spēj gada laikā pilnībā atbrīvoties no parādiem Latvijā. Tiek dzēsti patēriņa kredīti, apjomīgi komunālo pakalpojumu parādi, desmitos un simtos tūkstošos eiro mērāmi hipotekārie kredīti. To, ka bankrota procesa sākšana Lielbritānijā attiecas arī uz parādiem Latvijā, paredz ES regula par pārrobežu maksātnespēju.

Anglijas pilsētā Mančestrā bāzētais parādu konsultāciju birojs Insolbaltika līdz šim palīdzējis 117 latviešiem.

«60 000-130 000 eiro - šī ir vidējā kredīta summa, ko latvieši ar bankrotu dzēš. Pēdējā laikā ir arī nekustamo īpašumu darboņi no Latvijas, kas lūguši konsultēt viņus uzsākt bankrotu, lai atbrīvotos no ievērojami lielākām parādsaistībām - diviem līdz trīs miljoniem eiro,» stāstīja Insolbaltika kvalificētais parādu konsultants Andrejs Smoļenko.

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesā bija vērsusies azartspēļu organizētāja Alfor, pārsūdzot tai nelabvēlīgo Rīgas domes lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles Rīgā, Brīvības ielā 48/50 - Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Pēc pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105.panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo tā liedz azartspēļu organizētājiem veikt savu komercdarbību. Pieteikuma iesniedzējs pauda nostāju, ka Rīgas dome nav pienācīgi izvērtējusi ierobežojuma nepieciešamību un tas nav samērīgs.