Covid-19 krīzes ietekmē darbaspēks Latvijā ir kļuvis pieejamāks, taču ilgstoša problēma ir tas, ka darbaspēka kvalifikācija neatbilst darba tirgus vajadzībām, intervijā aģentūrai LETA atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Viņa norādīja, ka krīzes ietekmē apmēram puse ārvalstu investoru samazināja darbinieku skaitu. "Tajā pašā laikā tā bija īstermiņa darbinieku skaita samazināšana un bija aptuveni 5% robežās. Ārvalstu investori nespēra lielus soļus, ticot, ka ekonomika atgūsies salīdzinoši drīz," piebilda Jēkabsone.

ĀIPL vadītāja sacīja, ka Covid-19 ietekmē darbaspēks ir kļuvis pieejamāks. "Darbaspēks ir kļuvis pieejamāks, varētu pat izteikt pieņēmumu, ka tas ir pietiekamā daudzumā skaitliski. Taču problēma ir tā, ka darbaspēka kvalifikācija neatbilst pieprasījumam. Tas ir izaicinājums," teica Jēkabsone.

Viņa uzsvēra, ka tādēļ ir vairāk jādomā par darbinieku pārkvalifikāciju. "Ir nepieciešams zināt, kādas prasmes un zināšanas ekonomikai ir nepieciešamas ilgtermiņā, jau apzināti veidojot apmācību programmas. Nodarbinātības valsts aģentūra varētu uzņemties lielāku lomu nākotnes darbaspēka salāgošanai ar tirgus vajadzībām. Darbaspēka jautājumā liels izaicinājums ir arī mobilitāte, cik vienkārši uzņēmējam ir piesaistīt darba rokas ārpus Rīgas," norādīja Jēkabsone.

Latvijā mirstība gan no profilaktiski, gan no medicīniski novēršamiem cēloņiem ir otrā augstākā Eiropas Savienībā, veselīgais dzīves ilgums Latvijā gan sievietēm, gan vīriešiem ir visīsākais visā Eiropā, un tas norāda uz to, ka daudz cilvēku slimot sāk darbaspējīgā vecumā un jau krietni pirms pensijas vecuma sasniegšanas vairāk laika pavada, cīnoties ar slimībām nekā darbā.

Par problēmu ne tikai spriež profesionālās mediķu organizācijas, bet vēsta arī visaptverošu pētījumu (State of Health in the EU Latvija Valsts veselības profils 2021) dati.

Sabiedrības veselība ir gan valsts drošības, gan tautsaimniecības pamats, un jebkuram, pat medicīniski vai ekonomiski īpaši neizglītotam cilvēkam, ir skaidrs, ka slimi pilsoņi nespēs pastāvēt par valsti, kā arī nespēs būt labi darbinieki un ražot produktus vai sniegt pakalpojumus, tāpat maksāt nodokļus, tādēļ veselības aprūpes risināšana šobrīd ir primārs jautājums. Nelaime, ka valsts budžetā jau tā ir pamatīgs robs un naudas meklējumos atkal nonākam pie lietas, kas pirmkārt var ieņēmumus radīt un to dara jebkurā valstī – uzņēmējdarbības vide un uzņēmēji, turklāt privātuzņēmējs var būt labs risinājums veselības aprūpē.

Pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu varētu kāpināt no esošajiem 2,5% uz vairāk nekā 5% gadā, tā Latvijas Bankas rīkotajās ekspertu sarunās "Kā panākt noturīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi?" 13.martā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš atzina, ka Latvija patlaban arvien vairāk atpaliek no kaimiņiem - Lietuvas un Igaunijas, un arī virzība uz Eiropas Savienības (ES) vidējo turīguma līmeni ir tik lēna, ka par šo mērķi varēs runāt nu jau vairāku paaudžu perspektīvā, ja savā darbībā neko nemainīsim.

Latvijas Bankas vērtējums liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciāls ir ap 2,5% gadā - tātad, neveicot reformas un kardināli nemainot esošo situāciju, Latvijas ekonomika labākajā gadījumā bez krīzēm, satricinājumiem un politikas kļūdām, augs ap 2-3% gadā vidējā termiņā, uzsvēra Rutkaste.

Atslēga straujākai izaugsmei ir trīs faktoru mijiedarbībā - darbaspēks, kapitāls, zināšanas, tātad potenciālo izaugsmi var palielināt uzlabojot katru no šiem elementiem - pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, sacīja Rutkaste.

Galvenais faktors, kas apgrūtina pārtikas ražošanu Latvijā, ir nodokļu nesamērīgums starp Baltijas valstīm, intervijā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Kā skaidroja Šure, Latvijas ražotāji nodokļos samaksā vairāk nekā tādi paši ražotāji Lietuvā un Igaunijā, tādēļ "konkurētspēja ir, kāda ir, - jeb tādas nav".

Vienlaikus viņa pieminēja, ka, lai gan izejvielu cenu krīze ir apstājusies un pierimusi, karš Ukrainā turpinās un ir daudz neskaidrību graudu un pārtikas cenās.

"Mūsu gadījumā svārstības pret šodienu izejvielām ir 10-20% atkarībā no reģiona, sausuma un klimatiskajām pārmaiņām. Labā ziņa ir tā, ka izejvielu cenas nav dubultā, kā tas bija pagājušajā gadā," teica LPUF pārstāve. Pēc viņas teiktā, patlaban visvairāk izejvielu dārdzību izjūt saldumu ražošana, konditoreja un kakao produkti.

Šure skaidroja, ka inflācijas rādītāji Latvijā un kaimiņvalstīs bija vieni no visaugstākajiem Eiropā, jo valstu atkarība visās jomās, tostarp enerģētikā, no Krievijas bija vislielākā.

Progress saistībā ar risinājumiem darbaspēka pieejamības jomā pēdējā laikā nav vērojams, par problēmām regulāri politiķu vidū tiek spriests, taču reāla, mērķtiecīga rīcība neseko, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījuma "Ārvalstu investīciju vides indekss 2019" ietvaros notiekošajā ekspertu diskusijā atzina eksperti.

"Situācija darbaspēka jomā ir kritiska, un pēc idejas mēs runājam par darbaspēka neesamību," atzīst "PwC" Latvijas biroja vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Tomēr, pēc viņas teiktā, šīs jomas jāsadala divos problēmu blokos - īstermiņa un ilgtermiņa problēmas.

"Ilgtermiņā mēs varam runāt par izglītības un veselības jomu attīstību, taču īstermiņā jārunā, ka darba rokas mums vajadzīgas tūlīt, un diemžēl ar dažādiem produktivitātes uzlabojumiem mēs nespējam panākt virzību. Iepriekšējā gadā esam runājuši ar politiķiem par mobilitātes programmām, taču virzība šajā jautājumā nav vērojama," viņa pauž.

Tādēļ būtu nepieciešama rīcība no politiķu puses, jo uzņēmēji, ja tas būs iespējams, atradīs variantus, kā ievest darbaspēku un nodarbināt, bet tam jānotiek godīgi, konkurētspējīgi un prognozējami, piebilda FICIL vadītāja.

Pirms trīs gadiem latviete Marta Rožkalne vēl neplānoja Šrilankā uzsākt biznesu. Šodien viņa ir saimniece jau diviem restorāniem un neizslēdz iespēju nākotnē atvērt vēl kādu.

Pirmo reizi M.Rožkalne Šrilanku iepazina 2016. gada augustā, kad trīs nedēļas ceļoja apkārt pa salu. Iemīlēja tās dabu, kultūru un cilvēkus. Latvietei tā šķitusi kā paradīze - kalni, okeāns, safari. Nepagāja ilgs laiks, kad jau divu mēnešu laikā M.Rožkalne bija pārcēlusies uz Šrilanku.

"Sākumā mans plāns nebija atvērt šeit restorānu, jo pieredze tajā jomā man bija īsti nekāda, taču tad satiku savu esošo draugu, kura plāns bija atvērt pludmales restorānu/bāru skaistā sērferu ciemā - Arugam bay. Sāku apsvērt domu, ka mēs varētu kļūt par biznesa partneriem. Jau pēc divām nedēļām tika nokārtotas visas nepieciešamās formalitātes un lielie darbi varēja sākties," stāsta M.Rožkalne.

Brāļu Kronīšu kokapstrādes uzņēmuma pirmais klients bija kaimiņiene dzimtajos Sproģos, nelielā apdzīvotā vietā Neretas novadā. Šobrīd uzņēmums domā par paplašināšanos, tomēr viens no lielākajiem šķēršļiem ir kvalitatīvs darbaspēks.

Kaimiņiene 2012. gadā lūdza uztaisīt koka karkasa siltumnīcu, un tā kalpo joprojām. Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Kokapstrādes katedras absolvents Artis Kronītis uzskata, ka Latvijā kokapstrādei ir neizsmeļamas iespējas un paveicies uzreiz atrast savu nišu vietējā tirgū.

"Esam novērojuši, ka mūsu klienti mainās pēc sezonalitātes. Tuvojoties pavasarim, izjūtam lielāku interesi no privātmāju saimniekiem, kuri vēlas savā dārzā uzlikt koka karkasa siltumnīcu. Savukārt vasaras izskaņā, vairāk uz rudens pusi saņemam pieprasījumus no uzņēmumiem, piemēram, stādaudzētājiem, kuri savas sezonas laikā iekrājuši finanses un vēlas attīstīt savu saimniecību, šādam nolūkam pasūtot lielformāta angārus. Tiem ir izturīgākas, smagākas konstrukcijas, kas piemērotas lielākām slodzēm, bet vienalga paliekam uzticīgi kokam," stāsta A. Kronītis.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina iespējami ātri Latvijā atcelt striktos Covid-19 izplatības apturēšanai ieviestos ierobežojumus, dodot iespēju visām nozarēm pilnvērtīgi strādāt un ļaujot ekonomikai atkopties.

Ilgāka ierobežojumu saglabāšana nozīmē apdraudējumu ekonomikas atveseļošanai un Latvijas konkurētspējas samazināšanos.

Viena pēc otras valstis mīkstina uzliktos Covid-19 ierobežojumus, dodot iespēju atsākt strādāt slēgtajām nozarēm un veicinot ekonomikas atveseļošanos pēc diviem grūtiem gadiem. Arī kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija – dodas liberālākas un konkurētspējīgākas ierobežojumu politikas virzienā.

LTRK aicina ar steigu Latvijā atcelt Covid-19 sertifikātu izmantošanu, obligāto vakcināciju darbiniekiem, tāpat arī slēgtajām nozarēm jāatļauj strādāt, katram uzņēmumam deleģējot pašam uzraudzīt epidemioloģiskās drošības noteikumu ievērošanu darbinieku un klientu vidū. Ja striktie ierobežojumi netiks iespējami ātrāk atcelti, tiek nopietni apdraudēta gan ekonomikas atkopšanās, gan Latvijas konkurētspēja. Uz kaimiņvalstīm aizplūst gan darbaspēks, gan preču un pakalpojumu pircēji, radot zaudējumus uzņēmējiem un ekonomiskās izaugsmes plaisu starp Baltijas valstīm.

Lai gan tehnoloģijas, tostarp robotika un mākslīgais intelekts nepārtraukti attīstās un pilnveidojas, jāņem vērā, ka roboti nekad pilnībā neaizstās cilvēkus. Bailes no tā ir radušās zinātniskās fantastikas darbu iespaidā.

Roboti un mākslīgā intelekta risinājumi patiesībā var būtiski atvieglot mūsu ikdienu un darbu, ļaujot cilvēkiem strādāt labākos apstākļos, augstāk kvalificētu darbu, saņemot atbilstošu atalgojumu. Maldīgi baidīties arī no karjeras tehnoloģiju jomā – matemātika, programmēšana un fizika patiesībā ir ļoti aizraujošas disciplīnas, kas sniedz iespēju sniegt ieguldījumu sabiedrības attīstībā.

Automatizācija – sadarbība ar robotu

Zināšanas un praktiskās iemaņas STEM jomās (zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā) paver ļoti plašas karjeras iespējas – patiesībā teju ikvienā industrijā nepieciešami šādi profesionāļi: no ražošanas līdz veselības aprūpei, no loģistikas līdz izklaides industrijai. Tehnoloģiju attīstība skar dažādus dzīves aspektus un mēs varam izvēlēties – apgūt, kā to pielietot savā labā, vai raudzīties uz attīstību no malas?

Svarīgi saprast, ka jaunas IT sistēmas ir nepieciešams ieviest, nevis tāpēc ka tas ir “moderni” un “visur attīstītajā pasaulē tā dara”, vai apgūt pieejamo IT budžetu, bet tāpēc ka valstij ieguldījumi digitalizācijā ir kritiski svarīgi, lai Latvija spētu saglabāt globālo konkurētspēju, un lai Latvijas cilvēkiem būtu droša un pārtikusi nākotne.

Sekmīgi īstenoti digitalizācijas projekti nozīmē to, ka Latvijā iespējams pieņemt datos balstītus lēmumus, objektīvi analizējot iespējamās alternatīvas, nevis viena vai otra lēmumu pieņēmēja subjektīvajās pārdomās. Otra nozīmīgā priekšrocība – digitalizēti procesi notiek ievērojami efektīvāk, bieži vien ātrāk, ērtāk un ar mazāku cilvēkresursu iesaisti.

Darbaspēks kļūst arvien dārgāks resurss

Pēc jaunākajiem statistikas datiem, bezdarba līmenis Latvijā ir sasniedzis zemākos rādītājus kopš PSRS sistēmas sabrukuma, kad bezdarbs kā tāds nepastāvēja. Par darbinieku trūkumu runā gan valsts un pašvaldību iestādes, gan arī privātais sektors. Nereti dzirdams, ka mums ir spēcīgi eksportējošie uzņēmumi, kuri labprāt paplašinātu savu darbību, bet to nav iespējams izdarīt, jo vienkārši trūkst darbaspēka. Vienlaicīgi algu līmenis Latvijā joprojām ievērojami atpaliek gan no Rietumvalstīm, gan arī mūsu kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas.

Andrejs Ēķis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Vai kino industrija ir Latvijas iespēja pasaules mērogā, kāda ir situācija valsts kino nozarē – uz šiem un citiem jautājumiem sarunā ar "Dienas Biznesu" atbild producents un režisors Andrejs Ēķis.

2019. gadā kopumā Igaunijas valdība kino industrijas atbalstam atvēlēja 10,7 milj. eiro, Lietuvas valdība – 6,4 milj. eiro, kamēr Latvijas – nepilnus 6,4 milj. eiro. Cik būtiski būtu šo budžetu palielināt, un vai tas ir izšķirošais faktors tam, cik skatīts būs vietējais kino, cik naudas ieplūdīs atpakaļ valsts kasē un kā uz mums skatīsies ārvalstu producenti, skaidro producents.

A. Ēķis kino industriju Latvijā salīdzina ar vietējo tipogrāfijas nozari. Tehniskajam personālam sokas labi – iespiedēji drukā grāmatas arī eksporta tirgum, kamēr satura veidotāju panākumi ir mazliet vājāki. "Mums ir ārkārtīgi precīzs un augsti kvalificēts darbaspēks, cilvēki, kuri runā angļu valodā un galvenais – labas filmēšanas vietas: dažādu laika posmu vēsturiskās vietas, meži. Filmu šeit var uzņemt ļoti ātri.

VAS "Latvijas pasts" īstenojis pēdējo gadu vērienīgāko investīciju projektu un ekspluatācijā nodevis pirmo pilnībā automatizēto sūtījumu svēršanas, skenēšanas, mērīšanas un šķirošanas iekārtu.

Jaunā iekārta nodrošinās daudz kvalitatīvāku sūtījumu apstrādi, ātrāku apriti šķirošanas kompleksā un precīzākus datus norēķiniem.

Līdzīgi kā citviet pasaulē, arī Latvijā būtiski samazinās tradicionālo pasta sūtījumu apjomi, bet, pateicoties e-komercijas straujajai attīstībai un augošajām attālinātās iepirkšanās iespējām, palielinās sīkpaku un paku sūtījumu īpatsvars. Jaunā līnija ar mākslīgā intelekta palīdzību ļaus efektīvi apstrādāt visa veida pasta sūtījumus, stundas laikā spējot sašķirot līdz pat 6000 sūtījumu vienību un kopumā ar esošajiem darbaspēka resursiem nodrošinot divreiz ātrāku divreiz lielāka sūtījumu skaita apstrādi

Digitalizācija un e-komercija ir atslēgas jēdzieni, kas transformējuši pasta nozari un izvirzījuši jaunos izaicinājumus. “Revolucionārās pārmaiņas tehnoloģiju jomā ir būtiski mainījušas globālo pasta nozari. Pirms desmit gadiem mūsu pakalpojumu apjomā lielākais īpatsvars bija tradicionālajiem pasta sūtījumiem, piemēram, vēstulēm, bet līdz ar e-komercijas straujo izaugsmi un iepirkšanos visdažādākajās interneta tirdzniecības platformās pēdējos gados strauji mainās arī pasta uzņēmumu funkcionalitāte un piedāvāto pakalpojumu klāsts. Datu apmaiņa, apstrādes un piegādes ātrums, izsniegšanas vietu daudzveidība ir mūsdienu patērētājam elementāras prasības. Lai tās nodrošinātu, vairs nepietiek tikai ar cilvēkresursiem, ir nepieciešama ievērojama mākslīgā intelekta klātbūtne,” norāda Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

SIA Light Guide Optics International vidējā darba alga ir ap 3,5 tūkstošiem eiro, kas pašlaik starp ražojošajiem uzņēmumiem varētu būt augstākais atalgojums Latvijā, spriež Daumants Pfafrods, Light Guide Optics International vadītājs.

Tas ir stāsts par uzņēmuma filozofiju un attieksmi pret saviem darbiniekiem, atzīst D. Pfafrods, uzsverot, ka cilvēka darbs ir jānovērtē. Pirmkārt, kvalificēts darbaspēks mūsu valstī ir ļoti ierobežotā daudzumā, otrkārt, cilvēks ar salīdzinoši zemu atalgojumu kompānijai nav tik lojāls un vienmēr meklēs iespējas strādāt kaut kur citur, domā D. Pfafrods. Manuprāt, darba laikā cilvēkiem nav jādomā par ikdienišķām problēmām, bet maksimāli jākoncentrējas uz darāmo, atzīmē Light Guide Optics International vadītājs, piebilstot, ka ieguldījums darbiniekos ilgtermiņā vienmēr atmaksājas.

Fragments no intervijas

Light Guide Optics International vairākkārt iekļuvis dažādos Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topos. Kas ir uzņēmumam ļāvis tik veiksmīgi augt un attīstīties?

Latvijā bāzētais biotehnoloģiju uzņēmums “Latvia MGI Tech” sāk gēnu sekvencēšanas iekārtu un reaģentu ražošanu, lai zinātņietilpīgus produktus eksportētu uz ASV un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Uzņēmuma ražošanas centrs 7000 m2 platībā atrodas “Lidostas parka” teritorijā. “Latvia MGI Tech” ir “MGI” ražošanas centrs Eiropā, kas paredzēts starptautiskai biznesa attīstībai ES un ASV.

Latvijā uzņēmums turpmāk ražos genomu sekvencēšanas iekārtas “DNBSEQ-G400” un pavadošos reaģentus “HotMPS”, lai audzētu eksportspēju mērķa tirgos. “DNBSEQ-G400” sekvencēšanas iekārta šobrīd ir visvairāk pieprasītā biotehnoloģija uzņēmuma produktu portfelī un tiek plaši izmantota gan zinātniskos institūtos, gan medicīnas diagnostikas centros visā pasaulē.

“Šis ir nozīmīgs atskaites punkts ne vien uzņēmuma attīstībā, bet arī biotehnoloģiju ražošanas līdera pozīcijas nostiprināšanā Baltijas valstīs. Viens no modernākajiem Eiropas mēroga ražošanas centriem tapis, pateicoties intensīvam darbam un ilgtermiņa investīcijām aptuveni 20 miljonu eiro vērtībā. Šeit mūsu enerģiskā komanda ražos augstas tehnoloģiskās sarežģītības produktus ar augošu pieprasījumu pasaulē. Tas palīdzēs veikt jaunus atklājumus zinātnē, kā arī cīņā ar onkoloģiskām vai citām smagām slimībām, uzlabojot agrīnas diagnostikas iespējas, un tādējādi piemeklēt labākās ārstēšanas metodes. Mēs pakāpeniski palielināsim savu ražošanas jaudu, attīstīsim eksportu uz ASV un ES valstīm, vienlaicīgi radot jaunas darba vietas,” akcentē biotehnoloģiju uzņēmuma “Latvia MGI Tech” izpildviceprezidents Dr. Andis Šlaitas.

Pasaules mērogā novērojama arvien aktīvāka virzība uz procesu automatizāciju, robotizāciju, elektrifikāciju un energoefektivitāti, kas nākotnē varētu veicināt vēl lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu.

Ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0 noteikti ieviesīs būtiskas izmaiņas ražošanas procesos gan globālā, gan nacionālā līmenī, teic Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Viņš atzīmē, ka nākotnē pieprasījums pēc enerģijas, visticamāk, turpinās augt, kas attiecīgi veicinās arī cenu kāpumu, tā ietekmi uzņēmēji var mazināt, investējot energoefektivitātē un ilgtspējīgos risinājumos.

Jāpielāgojas tirgum

Pēdējos gados Baltijas valstis ir panākušas būtisku progresu, strādājot pie reģiona elektrifikācijas un virzības uz ilgtspēju, domā A. Veliks. “Mēs cenšamies būt mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā, lai sasniegtu vides mērķus, un motivējam uzņēmējus atrast veidus, kā pielāgoties jaunajai realitātei un konkrētajos apstākļos, integrējot ABB produktus, kļūt energoefektīvākiem un konkurētspējīgākiem. Šajā gadījumā atbildi mēs redzam tā sauktajās viedajās ēkās un gudrās enerģijas risinājumos, kā arī enerģijas avotu dažādošanā. Arī ABB vairāku gadu garumā ir bijis uzticams partneris progresīvo tehnoloģiju integrēšanā ar mērķi optimizēt enerģijas patēriņu un dažādot energoapgādi. Ieguldām gan saules enerģijā un energoefektivitātē, gan e-mobilitātes infrastruktūrā un citos risinājumos. Tāpat ABB nodrošina uzņēmumus, tajā skaitā dažādus datu centrus, birojus un slimnīcas, ar UPS sistēmām un citiem viedajiem risinājumiem,” teic A. Veliks.

Vācijas valdība ceturtdien panākusi vienošanos, lai ielaistu valstī steidzami nepieciešamos sezonas viesstrādniekus augļu un dārzeņu ražas novākšanai.

Aptuveni 40 000 viesstrādnieku būs atļauts iebraukt Vācijā aprīlī un maijā, paziņoja lauksaimniecības ministre Jūlija Klēknere.

Saskaņā ar vienošanos viesstrādniekiem valstī būs jāierodas ar lidmašīnu un darba devējiem būs jāpārbauda viņu veselība pēc ierašanās.

Atbraukušajiem viesstrādniekiem arī būs 14 dienas jādzīvo un jāstrādā atsevišķi no citiem strādniekiem un viņiem netiks ļauts pamest kompānijas teritoriju.

Pārtikas krāšana novedusi pie krietni dārgākiem kviešiem  

Pārtikas preču pirkšanas trakums apvienojumā ar protekcionismu var novest pie augstākām cenām,...

Vācija pagājušā nedēļā aizliedza iebraukt valstī visiem sezonas strādniekiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) un ES valstīm, kas neietilpst eirozonā, tostarp Bulgārijas un Rumānijas. Sezonas strādnieki nevarēs ierasties arī no valstīm, kas koronavīrusa dēļ uz laiku atjaunojušas robežkontroli, tostarp no Polijas un Austrijas.

Vācijas lauksaimniecības nozare ik gadu nodarbina gandrīz 300 000 sezonas strādnieku, no kuriem vairums ir no Austrumeiropas.

Pēc aizlieguma ieviešanas lauksaimnieki cēla trauksmi, ka šī lēmuma rezultātā var aptrūkties darbaspēks jaunās ražas novākšanai.

Šveices telekomunikāciju un programmatūras izstrādes uzņēmums "Swisscom" Rīgā atvēris savu otro DevOps centru ārpus Šveices. Investīciju projekts realizēts ciešā sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).

Lēmums par paplašināšanos ārpus Šveices pieņemts saskaņā ar "Swisscom" stratēģiju līdz 2025. gadam uzņēmuma paspārnē izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Pieprasījums pēc IT pakalpojumiem un inovācijām arvien pieaug, bet piesaistīt nepieciešamos profesionāļus šī pieprasījuma apmierināšanai kļūst arvien sarežģītāk, tādēļ lēmums par paplašināšanos ārpus Šveices ir loģisks solis, kā turpināt savu attīstības ceļu. Latvijai un, jo īpaši, Rīgai ir starptautiski laba reputācija kā strauji augošam tehnoloģiju attīstības un programmatūras izstrādes centram. Valsts iegulda kvalificētu IT speciālistu izglītībā, kas veido labu pamatu tam, lai Latvija veidotos par nozīmīgu digitalizācijas izcilības centru, norāda LIAA.

20. un 21. jūnijā Rīgā notiek Trīs jūru samits un Biznesa forums 2022, kurā piedalās desmit valstu prezidenti, valdību pārstāvji, kā arī augsta līmeņa vadītāji no tādiem uzņēmumiem kā Google, Microsoft, Rolls-Royce un Orlen.

Par Biznesa foruma organizēšanu atbild Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), tādēļ arī jautājumi par plānoto un sasniedzamo tās direktoram Kasparam Rožkalnam.

Kāda ir LIAA loma Trīs jūru samitā?

LIAA Trīs jūru samitā ir uzdota Biznesa foruma organizēšana. Proti, Trīs jūru iniciatīva sastāv no divām daļām – politiskās un ekonomiskās. Politiskais formāts ir Trīs jūru samits, ekonomiskais formāts ir Biznesa forums, kas parasti notiek paralēli politiskajai sadaļai.

Kādas ir Latvijas prioritātes Trīs jūru iniciatīvas Biznesa forumā 2022?

Latvijas prioritāte ir ar šīs iniciatīvas starpniecību veidot lielāku savienojamību starp Eiropas ziemeļu un dienvidu daļu, kas ir priekšnoteikums ekonomisko attiecību stiprināšanai. Vēlamies piesaistīt ilgtspējīgus investīciju projektus, kurus varētu realizēt kopā ar partnervalstīm. Viens no instrumentiem ir Trīs jūru iniciatīvas fonds, kurš investē līdzekļus investīciju projektos trīs galvenajās sadaļās vai galvenajos virzienos – enerģētika, digitalizācija un transporta infrastruktūras sistēmas. Šobrīd ir skaidrs, ka enerģētika ir prioritāte numur viens, un to diktē pašreizējā ģeopolitiskā situācija. To parāda arī FICIL jeb Ārvalstu investoru padomes pētījums, kur uzņēmēji pirmkārt satraukumu izrāda par enerģētiku, pēc tam tikai seko darbaspēks un citas lietas. Enerģētika un inflācija, kas ar to saistīta, ir šodienas TOP problēma. Mūsu uzdevums ir šīs enerģētikas problēmas izcelt, runāt ar starptautiskajiem investoriem un atrast risinājumu Latvijas interesei kļūt enerģētiski neatkarīgai, līdztekus domājot arī par saprātīgu cenu. Mūsu uzdevums ir nodrošināt to, ka uzņēmējiem enerģijas cena vēl aizvien dod iespēju būt konkurētspējīgiem.

Latvija nav unikāla tajā ziņā, ka vēlmju un vajadzību ir vairāk nekā budžeta iespēju. Nevienai nozarei nepietiek līdzekļu, bet veselības aprūpes finansējums mūsu valstī ir kritiski zems. To būs nepieciešams palielināt arī bez Covid-19, jautājums tikai, kur rast šos brīnumlīdzekļus. Un varianti ir.

Ik pa laikam dzirdam sabiedrības pārmetumus, ka nav skaidrs, kur paliek nomaksātie nodokļi un kā veidojas valsts, tajā skaitā arī veselības budžets. Patiesi budžeta veidošanas procesu Latvijā tāpat kā citās valstīs vienkāršiem vārdiem izskaidrot ir grūti. Piekrītu viedoklim, ka laba pārskata, kur, cik, kam tiek tērēts, mums īsti nav. Arī tad, kad Saeima pieņem budžetu, ir sarežģīti atrast pareizās lapaspuses, lai varētu saprast lielos ciparus.

Ja Latvijas gadījumā finansējums veselības aprūpei ir ap 4% no iekšzemes kopprodukta, kas ir viens no zemākajiem Eiropā, tad jautājums, cik no tiem 4% veido algas, kāds ir investīciju apmērs. Neatkarīgi no tā, cik procenti no iekšzemes kopprodukta patlaban tiek atvēlēti veselības aprūpei, pie jebkādiem aprēķiniem tas finansējums ir dramatiski zems. Jā, nozares finansējums sasniedza miljardu eiro, taču būs nepieciešams rast vēl mazliet vairāk.

Valsts atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai līdz šim veido aptuveni 3,69 miljardus eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotie aprēķini par atbalsta pasākumiem un to ietekmi uz valsts vispārējā budžeta bilanci 2020.gadā un 2021.gadā.

Pēc FDP aprēķiniem, valsts atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai sasniedzis aptuveni 3,69 miljardus eiro, lielāko atbalstu novirzot uzņēmumiem, kā arī valsts kapitālsabiedrībām. Uzņēmumu atbalstam Covid-19 krīzē novirzīti 1,45 miljardi eiro, bet valsts kapitālsabiedrībām - 1,72 miljardi eiro.

Krīze ieilgst, situācija ir ekstremāla, tāpēc jākoriģē atbalsta instrumenti 

Valsts ekonomikas atbalsta pasākumus, visticamāk, vajadzēs turpināt vēl vairākus mēnešus, taču...

Iedzīvotājiem un darbaspēkam atbalsts aplēsts 522,95 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus FDP uzteic konservatīvo valsts budžetu 2021.gadam, kas ļauj būtiski fiskāli stimulēt ekonomiku vienlaicīgi nodrošinot valsts fiskālo ilgtspēju. Kā valdības tuvāko prioritāti FDP iezīmējusi Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma ātru un efektīvu izmantošanu tuvākajos divos gados, lai stiprinātu Latvijas ekonomikas potenciālu.

Šobrīd turpinās 2. Covid-19 vilnis un Ministru kabinets ir pagarinājis ārkārtas situāciju Latvijā līdz 2021. gada 7. februārim. Ņemot vērā vakcinācijas lēno gaitu un inficēto skaitu, ir liela varbūtība, ka ārkārtas situācija varētu vēl tikt pagarināta arī pēc 7. februāra.

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek no Somijas un Zviedrijas līmeņa, taču līdz Skandināvijas pilsoņu labklājībai ir tālu, līdztekus mūsu pirktspēja ir tuvāka Rumānijai vai Bulgārijai.

Šādas disonanses sekas ilgtermiņā būs postošas.

Augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, salīdzinājumam – Igaunijā 38,1%, Lietuvā – 37,6%, liecina OECD dati. Zīmīgi, ka Lietuva ar zemāku slogu ekonomiskajā attīstībā ir apsteigusi Latviju, kura tagad jau ir pēdējā Baltijā. No Igaunijas, kuras darbaspēka nodokļu slogs visu laiku bijis konsekventi zemāks, mūs šķir nepārvarama plaisa ekonomiskajā attīstībā. Latvija bija un ir Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Ironiski, bet varbūt par laimi mums, Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs 2021. gadā ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija Igauniju apsteidz vairāk nekā par diviem procentpunktiem, bet Lietuvu – pat vairāk nekā par trim procentpunktiem.

Latvija pēc inovāciju un tehnoloģiju potenciāla ir trešā vissliktākā ES dalībvalsts

Man bija tā fantastiskā iespēja 2017. gada septembrī apmeklēt Latvijas Bankas rīkoto tautsaimniecības konferenci, kura bija “veltīta sabiedrībā ļoti gaidītajām reformām izglītības nozarē”. Tolaik LB prezidents bija Ilmārs Rimšēvičs, kurš solīja, ka parādīs “iedvesmojošus piemērus, lai kopīgi domātu, kā mums aizvest Latvijas izglītību no pašreizējās viduvējības uz izcilību nākotnē”. Tika deklarēts, ka “Latvija vienmēr ir vēlējusies būt pasaules bagātāko valstu vidū, bet to nav iespējams panākt, ja ar domām un darbiem sevi rādām tikai kā lētā darbaspēka valsti. Mūsu bagātības receptes atslēgvārds ir inovācijas, bet to radīšanā atrodamies Eiropas valstu lejasdaļā. Un tas nav nekāds pārsteigums, jo izcilas inovācijas nevar radīt cilvēki, kas pārsvarā gadījumu pie pārslogota un slikti atalgota skolotāja ieguvuši viduvēji vērtējamu izglītību”. Tolaik ar ievadreferātu uzstājās Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kura galvenās idejas bija par to, “kas jādara, lai skolās strādātu labākie speciālisti, augtu skolotāju konkurence un atalgojums; kam par ko jāatbild, kam jārod risinājums, kāda loma ir Izglītības un zinātnes ministrijai, kāda – pašvaldībām?” Uzstājās vienas pašvaldības pārstāvis (vairs neatceros uzvārdu), kurš bija no Smiltenes. Viņš stāstīja, ka ceļš uz izcilību ir vidusskolu apvienošana. Tikai izdzēšot no paaudžu atmiņām senilo vidusskolu tradīcijas, kaut kādas senilas “himnas”, absolventu vēsturi utt., var sasniegt izcilību, bez tās nekādas izcilības nebūs nekad un nekur. Likvidēsim visu, kas ir mazs, apvienosim visu vienā skolā, un tad būs izcilība, turklāt tāda, ka Latvija kā kosmiskā raķete strauji trauksies augšup inovāciju kosmosā. Kā atceros, Smiltene tolaik bija vidusskolu apvieno šanas priekšgalā. Šī uzņemtā inerce vēl nav rimusies. Smiltenes novada vadība tagad lemj likvidēt mazās skolas kādreizējā Apes novadā, kura ļaudis teritoriālās reformas laikā izvēlējās pievienoties pie bagātā Smiltenes novada, nevis apvienoties ar nabadzīgo Alūksnes novadu, ar kuru Ape savulaik bija kopā teju vai pusgadsimtu. Kādreizējā izglītības ministre Mārīte Seile vēl pērn izkliedza saukli, ka “Latvijas izglītības sistēmā katastrofāli trūkst izcilības, un vispārējais līmenis, salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm, ir ļoti viduvējs”.

Jūras atjaunojamie energoresursi, pārtika no sālsūdens un saldūdens resursiem, ilgtspējīgs piekrastes un jūras tūrisms un citi faktori, kas veido zilo bioekonomiku, palīdz Vidzemes reģionam transformēties un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kādas iespējas jau tiek izmantotas un kas vēl gaida potenciālos ieguldītājus?

Lai gan līdz šim zilā bioekonomika Vidzemē tiek saistīta galvenokārt ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, nozarē ienāk inovācijas, darbojas arī novatoriski uzņēmumi. Zilajai bioekonomikai kā jaunai pieejai nozarē šajā Latvijas reģionā saredz lielu potenciālu, kas aptver krietni plašākas jomas par tradicionālo zivsaimniecību un zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē un reģiona iekšējos ūdeņos.

“Zilā bioekonomika ietver visu, kas ir saistīts ar ūdeņiem: sākot no enerģijas ražošanas (ar vēja ģeneratoriem, no viļņiem, no aļģu biomasas) un ūdenstilpju resursu izmantošanas, visbeidzot ar tūrismu pie ūdens. Ja ūdenstilpēs iegūto biomasu apvieno ar biotehnoloģijām, rodas inovācijas: zināšanu ietilpīgā zilā bioekonomika. Šai nozarei svarīgs ir pārtikas sektors, jo zilā biomasa var nākt palīgā risināt globālo pārtikas iztrūkumu, un tas ir līdz šim neizmantots potenciāls,” atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zināšanu ietilpīgas bioekonomikas vadošā eksperte un vadības grupas koordinatore Inese Skapste.

No neparedzēto līdzekļu programmas rezervētā nauda jāiegulda ražojošajos uzņēmumos un zinātnē, kā arī valdībai jādomā par izdevumu samazināšanu valsts aparātā, tiešsaistes konferencē "Paliec mājās - paliec cilvēks" pauda "Preiļu siera" valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.

Pēc viņa domām, patlaban nav priekšnosacījumu, lai Latvijā no krīzes būtu iespējams iziet stiprākiem un gudrākiem. Viņš atgādināja, ka Latvija ir pakalpojumu sniedzēju valsts, par ko liecina tās iekšzemes kopprodukta struktūra. Kopš iepriekšējās krīzes ierēdņu aparātam Latvijā radīta normatīvo aktu bāze, uz kuras pamata tie sniedz pakalpojumus, tostarp sertifikācijas un atļaujas uzņēmumiem, no kā tieša ekonomiska labuma nav.

Kā uzskata Šņepsts, šīs prasības sadārdzina Latvijā ražoto preču vērtību, padarot tās nekonkurētspējīgas citos pasaules valstu tirgus. Tāpat uzņēmumu konkurētspēju Latvijā mazina arī augstās izejvielu un energoresursu cenas, lielāki izdevumi par tranzītu un loģistiku un augstāki darbaspēka nodokļi salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm.

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir viens no tiem – tur pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, cenu svārstības bija īslaicīgas un nelielas, toties tagad visai skaidri nojaušams, ka tās tikai turpinās kāpt.

Tā nozares eksperti spriež žurnāla "Dienas Bizness" speciālizdevumā "Nekustamais īpašums", kas pie lasītājiem nonāk otrdien, 30.martā.

Nekustamā īpašuma nozarē pandēmija pērn pavasarī bremzi nospieda vien uz pāris mēnešiem, bet jau vasaras mēnešos aktivitāte sāka atgriezties ar dažādām korekcijām pieprasījumā. Piemēram, aktuāli kļuva jaunāki un plašāki mājokļi, privātmājas vai zeme to būvniecībai aktīvajā Pierīgā.

Fragments no raksta

Nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Colliers asociētā direktore Agija Vērdiņa teic, ka jauno un renovēto dzīvokļu tirgū darījumu aktivitātē pirmais rekordmēnesis bija septembris un oktobrī jau atgūti pirmskovida rādītāji. Decembrī attīstītāji pārdeva vairāk nekā 310 jaunos un renovētos dzīvokļus, kas kopumā ļāva par 14% pārsniegt 2019. gadā pārdoto dzīvokļu skaitu un par 21% pārsniegt darījumu kopējo vērtību. Darījumu kopsumma pirmreizējā tirgū 2020.gadā pārsniedza 255 miljonus eiro. “Jāsaka godīgi, ka otrā Covid-19 viļņa ietekmi uz pieprasījumu mēs neredzam vispār,” viņa teic. Arī attīstītāji, kas vasarā vēl piesardzīgi nogaidīja, uz rudens pusi jau nolēma turpināt projektus un atklāja rezervācijas. Tomēr optimisms un eiforija tirgū gluži nevalda. “Pašlaik riskanti prognozēt, vai pārdošanas apjomi būs lielāki nekā pērn, bet ir sajūta, ka šogad ierobežojumu periods kopumā būs ilgāks, kas attiecīgi ietekmē dažādus projektus, budžetus utt., līdz ar to valda neskaidrība. Un mazliet mazāk ir projektu būvniecības stadijā – runa ir par dažiem procentiem, bet tas tomēr ietekmē potenciālo darījumu skaitu. Var just to dažu mēnešu pauzīti, kad netika izsludināti jauni projekti, un tie būtu tie, kas būtu jānodod ekspluatācijā 2021.gada beigās, bet realitātē tas notiks 2022.gadā,” skaidro A.Vērdiņa.