Jaunākais izdevums

Atvieglojumu saņēmēji varēs izvēlēties identifikācijas veidu; ministri neapmierināti ar ieviešanas termiņu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc vairāku gadu ņemšanās ap to, kā reizē identificēt sabiedriskajā transportā pasažierus, kuri saņem braukšanas maksas atvieglojumus, un ieviest bezskaidras naudas norēķinus, Ministru kabineta komiteja atbalstījusi valsts SIA Autrotransporta direkcija (ATD) piedāvāto modeli. Satiksmes ministrijai (SM) doti divi mēneši, lai nāktu klajā ar detalizētiem priekšlikumiem sistēmas ieviešanai.

DB jau rakstījis, ka ATD piedāvātā sistēma paredz, ka braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēji ‒ invalīdi, bāreņi vai politiski represētie ‒ varēs izvēlēties sev ērtāko identifikācijas līdzekli. Tas būs vai nu bankas bezkontakta maksājumu karte, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) izsniegta eID karte, e-talons Rīgā vai, iespējams, Labklājības ministrijas izsniegta invalīdu apliecība, kas būtu validējama sabiedriskajā transportā. Pēc ATD valdes priekšsēdētāja Kristiāna Godiņa teiktā, šādu atvērtu sistēmu atbalsta arī klienti, proti, nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv atvieglojumu saņēmējus. Patlaban šāds statuss ir 132 tūkst. personu, bet nākamā gada otrajā pusgadā tiem pievienosies arī daudzbērnu ģimenes.

Šajā gadījumā gan atvieglojums būs nevis 100%, bet 25% apmērā. Tā kā tikai 7% no kopējā pasažieru skaita ir tie, kuri par braucienu paši nemaksā un kam identifikācijas sistēma nepieciešama, to atmaksājas veidot gadījumā, ja to izmanto arī tie, kas par biļeti maksā, uzsver ATD vadītājs. Kopējās sistēmas izveides izmaksas, ieskaitot dažādu institūciju datu bāzes, SM lēš 1,97 milj. eiro apmērā, bet uzturēšana gadā izmaksātu 1,61 milj. eiro. Tas gan neietver sabiedrības informēšanas kampaņas izdevumus. «Šodien beidzot esam izkustējušies no vietas,» DB norāda K. Godiņš. Pēc viņa teiktā piedāvātais variants ir vispretimnākošākais gan klientiem, gan visām esošajām sistēmām.

Visu rakstu Dod zaļo gaismu bezkaidras naudas norēķiniem sabiedriskajā transportā lasiet otrdienas, 11.oktobra laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Liela daļa pirkumu aizvien notiek skaidrā naudā

Anda Asere, 09.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti cilvēki atsakās no pirkuma, ja par to nav iespējams norēķināties ar maksājumu karti, taču joprojām liela daļa darījumu notiek skaidrā naudā

66% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka elektronisko norēķinu trūkums tiem ir licis atteikties no kādu pakalpojumu izmantošanas vai pirkuma, liecina Swedbank veiktais pētījums. Savukārt vairāk nekā 70% analizēto uzņēmumu pēc karšu norēķinu ieviešanas uzlabojušies peļņas rādītāji un pieaudzis apgrozījums.

Maksājumi pieaug

2015. gadā Latvijā par 8% pieauga bezskaidras naudas darījumu skaits, liecina Bigbank un Banku augstskolas pētījums. Tas saskan ar kopējo tendenci pasaulē, kur katru gadu vērojams pieaugums vidēji par 5%. Pētījums parāda, ka patērētāji, izvēloties savas finanses pārvaldīt elektroniski, meklē ērtākus risinājumus, kā to īstenot, kas ne vienmēr ir tradicionālo banku piedāvātās maksājumu kartes vai internetbanku pārskaitījumi – alternatīvi bezskaidras naudas norēķini kopumā veido jau ap 10% no visa bezskaidras naudas operāciju apjoma. «Tagad, kad digitalizācijas procesi un tehnoloģiju ieplūšana finanšu jomā ir straujāka nekā jebkad iepriekš, mazām, specializētām finanšu institūcijām ir vienkāršāk pielāgoties mainīgajam klientu pieprasījumam. Par to liecina arī mobilo maksājumu risinājumu augstais pieprasījums,» uzsver Artis Bērziņš, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu darījumos jau no 1. maija norēķini notiks tikai bezskaidras naudas formā, transportlīdzekļu darījumiem nebūs sākotnēji piedāvāto samazināto skaidras naudas griestu

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, skatot priekšlikumus grozījumiem nodokļu un nodevu likumā. Vienlaikus tika nolemts, ka nekustamā īpašuma darījumiem, kuri būs noslēgti līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdim – 2019. gada 1. maijam – un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta pašlaik atļauto skaidras naudas griestu – 7200 eiro – apmērā, šie nosacījumi būs spēkā līdz 2019. gada 31. decembrim, bet ar 2020. gada 1. janvāri arī šiem nebeigtajiem darījumiem jau būs jāizmanto bezskaidras naudas norēķini.

Auto darījumi bez izņēmuma

Saeimas atbildīgās komisijas deputāti arī atbalstīja atteikšanos no sākotnēji iecerētās idejas par transportlīdzekļu darījumiem noteikt skaidras naudas griestus 1500 eiro apmērā. DB jau vēstīja, ka

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 2018. gada 1. pusgadā veikti 235,5 miljoni kredītiestāžu, elektroniskās naudas iestāžu, maksājumu iestāžu, Latvijas Bankas, VAS «Latvijas Pasts» un Valsts kases klientu bezskaidrās naudas maksājumu, liecina Latvijas Bankas dati.

Vidēji dienā veikti 1,4 miljoni maksājumu. To kopapjoms bija 104,7 miljardi eiro.

Salīdzinājumā ar 2017. gada 2. pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 3%.

Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (63.2% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (36.6% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2018. gada 1. pusgada beigās Latvijā bija izdoti 2.2 milj. maksājumu karšu (1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.

Iedzīvotājiem bija pieejami 42.1 tūkst. karšu pieņemšanas vietu (POS) un 1 025 bankomāti. Kopumā Latvijā 2018. gada 1. pusgada beigās bija 3.7 milj. klientu norēķinu kontu jeb 1.9 norēķinu konti uz vienu iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Skaidras naudas darījumu griestus grib samazināt līdz dažiem simtiem eiro

Māris Ķirsons, 17.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu ēnu ekonomiku, varētu liegt algu izmaksu skaidrā naudā, kā arī būtiski pazemināt skaidras naudas griestus privātos darījumos, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Topošās jaunās nodokļu stratēģijas kontekstā varētu tikt īstenoti arī pasākumi skaidras naudas aprites mazināšanai. «Ja jau šodien pat daudzas pensijas tiek pārskaitītas uz pasta norēķinu vai banku kontiem, kāpēc gan nevarētu pilnībā pāriet uz darba algu un cita veida atlīdzību izmaksu tikai bezskaidras naudas veidā,» gaisā virmojošo ideju komentē Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule. Viņa norāda, ka jāturpina darbs pie skaidras naudas aprites samazināšanas.

DB jau rakstīja, ka no 2017. gada privātpersonu darījumiem skaidrā naudā noteikti griesti 7200 eiro apmērā. «Varētu šos griestus samazināt līdz pat dažiem simtiem eiro gadā,» iespējamo scenāriju atklāj I. Cīrule. Viņa arī norāda, ka bezskaidras naudas darījumu veicināšanā varētu iesaistīt arī mazumtirgotājus. «Veikaliem būtu jābūt motivētiem izmantot bezskaidru naudu. Piemēram, veikalā nav nepieciešams kases aparāts, ja norēķini par fizisko personu iegādātajām precēm notiek bezskaidras naudas veidā,» uzskata I. Cīrule. Viņa arī nenoliedz, ka ir zināmi gadījumi, kur kādā veikalā pēkšņi parādās norēķini bezskaidras naudas veidā no neidentificētām kartēm, kuras izdotas ārzemēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Latvijā par 8% pieaudzis bezskaidras naudas darījumu skaits

Žanete Hāka, 25.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārsvarā visiem tradicionālo komercbanku piedāvātajiem pakalpojumiem, sākot no vērtspapīru pārvaldes līdz pat ikdienas starppersonu norēķiniem, ir pieejami alternatīvi pakalpojumu sniedzēji, informē AS BigBank.

Visspilgtāk ir redzami un visvairāk ir izmantojami alternatīvi risinājumi apdrošināšanas, kreditēšanas, noguldījumu, kapitāla piesaistes, tirgus nodrošināšanas un arī investīciju un maksājumu jomās.

Skaidrs, ka pārmaiņas finanšu jomā veicina tehnoloģiju attīstība, kas noved pie bezskaidras naudas pieauguma apgrozījumā. Latvijā 2015.gadā par 8% pieauga bezskaidras naudas darījumu skaits. Tas pilnībā saskan arī ar pasaules kopējo tendenci, kur katru gadu vērojams pieaugums vidēji par 5%. Patērētāji, izvēloties elektroniski pārvaldīt savas finanses, meklē ērtākus risinājumus, kā to īstenot, kas ne vienmēr ir tradicionālo banku piedāvātas maksājumu kartes vai internetbanku pārskaitījumi – alternatīvi bezskaidras naudas norēķini kopumā sastāda jau ap 10% no visa bezskaidras naudas operāciju apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrālās bankas digitālās naudas divi veidi – kas labāk monetārajai politikai?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Tiek bīdīta bankām izdevīga politika

Māris Ķirsons, 09.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidras naudas izskaušana no darījumiem turpināsies, tomēr pāreju uz 100% bezskaidras naudas norēķiniem neprognozē

Pēdējā laikā ārzemēs tiek veikti pasākumi skaidras naudas aprites ierobežošanā. Arī Latvija cenšas neatpalikt, piemēram, no nākamā gada ir vēlme ierobežot darījumus skaidrā naudā, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas — 7600 eiro –, tādējādi, lielākoties radot neērtības nekustamo īpašumu darījumos. Juridiskām personām atļautie skaidras naudas aprites limiti ir krietni zemāki.

«Ar lozungiem par cīņu pret ēnu ekonomiku – aplokšņu algām – , naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu tiek bīdīta bankām izdevīga politika bezskaidras naudas darījumu veidolā,» situāciju analizē nodokļu eksperts Ainis Dābols. Viņš atgādina, ka skaidras naudas aprites mazināšanā pēdējos gados Latvijā tiek ieviesti arvien jauni ierobežojumi. «Tas ir grūti prognozējams, taču noteikti nākamie soļi būs,» tā uz jautājumu par skaidru naudu ierobežojošajiem pasākumiem nākotnē atbild A. Dābols. Viņš norāda, ka vilinājumi ir lieli – vairāk nodokļu budžetā, mazāka ēnu ekonomika, tomēr bezskaidras naudas norēķini ir iespējami izolētā teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu darījumos jau no 1. maija norēķini notiks tikai bezskaidras naudas formā, bet sākotnēji iecerētā skaidras naudas darījumu sliekšņa pazemināšana no 7200 eiro līdz 3000 eiro nenotiks

To paredz Saeimā akceptētie grozījumi nodokļu un nodevu likumā. Vienlaikus tika nolemts nekustamā īpašuma darījumiem, kuri būs noslēgti līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdim – 2019. gada 1. maijam – un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta pašlaik atļauto skaidras naudas griestu – 7200 eiro – apmērā, būs spēkā esošie nosacījumi līdz 2019. gada 31. decembrim. Bet 2020. gada 1. janvārī arī šiem nebeigtajiem darījumiem jau būs jāizmanto bezskaidras naudas norēķini.

Legālā prezumpcija

Attiecībā par skaidras naudas ierobežošanu parlamentā izvērtās liela polemika, kurā iesaistījās gan valdošās koalīcijas, gan opozīcijas deputāti. Iemesls tam bija sākotnējā iecere skaidras naudas darījumu slieksni pazemināt no 7200 eiro līdz 3000 eiro, turklāt darījumos ar transportlīdzekļiem šo skaidras naudas limitu noteikt tikai 1500 eiro apmērā. Tomēr diskusiju rezultātā šādi darījumu griesti netika akceptēti. «Sākoties debatēm, sabijos, ko esam sastrādājuši, aizlieguši skaidrās naudas apriti. Izrādās, ka nekas tāds nav noticis. Ir norma, kas paredz, – ja ir darījums virs kaut kādas noteiktas summas, tad līdz nākamā mēneša 15. datumam VID ir jāiesniedz deklarācija par šo darījumu,» polemikā iesaistījās arī finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas: Nevajag ļauties panikai, bankomātos izņemot skaidru naudu

Žanete Hāka, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņas par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā radījušas vēlmi daļai iedzīvotāju nodrošināties ar skaidru naudu, taču banku pārstāvji uzsver, ka pastiprināti to nevajadzētu darīt, un jau vairāki tirgotāji paziņojuši, ka pieņem tikai bezskaidras naudas maksājumus.

"Bankomātu monitorings notiek nepārtraukti un šobrīd nav novērota palielināta klientu plūsma izņemt skaidras naudas līdzekļus," saka AS "Swedbank" Mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

"Protams, jāņem vērā, ka ārkārtas stāvokļa izsludināšana visā valstī var radīt vēlmi nodrošināties ar skaidras naudas krājumiem, tomēr gribētos atgādināt, ka nevajag ļauties panikai – bezskaidras naudas norēķini norit bez aizķeršanās, turklāt jāpatur prātā, ka skaidra nauda ir salīdzinoši netīra un pēc tās lietošanas īpaši rūpīgi jāievēro higiēna un jāmazgā rokas," viņš uzsver. Tāpat pārāk liela skaidras naudas glabāšana var radīt garnadžu vēlmi šo naudu iegūt savās rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izsludināts sabiedriskā transporta konkurss atlikušajām 4 lotēm

Zane Atlāce - Bistere, 06.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka Iepirkumu komisija pieņēma lēmumu par uzvarētājiem 12 maršrutu tīkla daļās no kopumā 16, ir izsludināts starptautisks konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu no 2021. līdz 2030. gadam izsludināšanu atlikušajās četrās maršrutu tīkla daļās - "Cēsis", "Limbaži, Sigulda", "Ogre, Aizkraukle" un "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni," infomē Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone..

Iepirkumu uzraudzības birojs ir akceptējis iepirkuma izsludināšanu un publicējis paziņojumu mājaslapā www.iub.gov.lv. Tādējādi līdz šī gada 17. augustam pretendenti varēs sagatavot un iesniegt Autotransporta direkcijai savu piedāvājumu.

Tukšo autobusu cena 

Pasažieru pārvadājumu ierobežojumi un nepārtraukti aicinājumi pārdomāt vajadzību braukt transportā...

Atklāts konkurss par pakalpojumu nodrošināšanu lotē "Cēsis", "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni", "Limbaži, Sigulda" un "Ogre, Aizkraukle" izsludināts atkārtoti, jo visu pretendentu sagatavotie piedāvājumi neatbilda iepirkuma nolikuma prasībām.

Konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu reģionālajā autobusu maršrutu tīklā tiks vērtēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kur cena veido 40%, bet tehniskais piedāvājums - 60%. Tehniskajā piedāvājumā tiks vērtēts autobusu vecums; pieejamības nodrošināšana personām ar funkcionāliem traucējumiem; autobusa tehniskais aprīkojums; pakalpojumu sniegšanas kvalitāte un drošība, piemēram, videonovērošana, kas fiksē autovadītāja veiktās darbības, un GPS; papildu bonusi, piemēram, bezskaidras naudas norēķini u.c.

Kopējais maršrutu tīkla apjoms jeb autobusu nobraukums šajās četrās lotēs ir nedaudz virs 15 miljoniem kilometru gadā, bet autobusu nobraukums visās 16 daļās ir aptuveni 65 miljoni kilometru gadā.

Visi pretendenti pieteikumus varēs iesniegt līdz 17. augustam. Plānots, ka iepirkuma rezultāti tiks paziņoti septembra beigās.

Saskaņā ar esošajiem konkursa rezultātiem 12 maršrutu tīkla daļās pasažieri iegūs augstas kvalitātes pakalpojumus, kas tiks nodrošināti ar autobusiem, kuru vidējais vecums 10 gadu periodā būs mazāks par pieciem gadiem; informācija par gaidāmajām pieturām autobusos tiks paziņota gan audio formātā, gan vizuāli; visi transportlīdzekļi būs aprīkoti ar elektronisku maršruta zīmi, drošības jostām, bezvadu internetu (wi-fi), kas izmanto vismaz LTE jeb 4G+ mobilo datu pārraides tehnoloģiju, kā arī tajos būs pieejami bezskaidras naudas norēķini; trešdaļa autobusu būs aprīkoti ar velosipēdu turētājiem; vismaz 70% autobusu būs uzstādīts pacēlājs, nodrošinot transportlīdzeklī vismaz vienu vietu, kas paredzēta personai ratiņkrēslā; aptuveni 10% no visiem pakalpojumu nodrošināšanā izmantojamajiem autobusiem būs bezizmešu.

Pretendenti Iepirkumu uzraudzības birojā ir iesnieguši 11 pārsūdzības par konkursa rezultātiem. Iepirkumu uzraudzības birojs tās vērtēs līdz septembrim. Savukārt piecās lotēs, kur pārsūdzību nebija, tiks slēgti līgumi ar uzvarētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viedtālruņu lietotājiem veikalos, restorānos un citās karšu pieņemšanas vietās būs iespēja maksāt ar mobilo telefonu, pieliekot to pie karšu nolasīšanas termināļa. Šādu pakalpojumu sadarbībā ar Mastercard ir izstrādājusi banka Citadele. Plašākai sabiedrībai tas būs pieejams šovasar visām Mastercard kartēm.

Maksāt ar telefonu varēs Citadeles klienti.

Maksājumiem ar mobilo telefonu tiks nodrošināta augsta drošība, tāpēc ar tiem varēs veikt arī maksājumus par summām virs 10 eiro, kas šobrīd ir limits, norēķinoties ar bezkontakta kartēm.

Citadeles mobilo maksājumu pakalpojums šobrīd darbojas t.s. beta testa programmas ietvaros, kur to izmēģina Citadeles darbinieki un atsevišķas klientu grupas, lai dažādās ikdienas maksājumu situācijās pārliecinātos, ka izstrādātais mobilo norēķinu risinājums ir ērti lietojams, drošs un pieejams pie dažādu modeļu maksājumu termināļiem Latvijā un ārzemēs. Beta testa programma ir pēdējais solis, pirms mobilo norēķinu risinājums tiek padarīts pieejams plašākai sabiedrībai, kas iecerēts šā gada vasarā. Lietuvā un Igaunijā Citadele mobilos norēķinus plāno ieviest vēlāk - gada otrajā pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Fiziskām personām liegs skaidras naudas darījumus no 7200 eiro

LETA, 20.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību, liegs skaidras naudas darījumus no 7200 eiro, paredz šodien valdībā atbalstītie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji šīs nedēļas laikā tiksies ar grāmatvežu asociāciju, lai precizētu piemērojamā soda apmēru un paplašinātu to subjektu loku, uz ko sods būtu attiecināms.

FM norāda, ka viens no svarīgiem aspektiem ēnu ekonomikas funkcionēšanai ir neierobežoti norēķini ar skaidru naudu, jo tos ir ļoti grūti izsekot. Ēnu ekonomika rada negodīgu konkurenci un izkropļo tirgu - komersanti, kas nenomaksā nodokļus vai nomaksā tos tikai daļēji, iegūst negodīgas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem komersantiem, kuri aprēķina un nomaksā nodokļus pilnā apmērā. Tādējādi patstāvīgi tiek īstenoti pasākumi, lai apkarotu ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Komersanti mēdz nelikumīgi piemērot atsevišķu maksu par skaidras un bezskaidras naudas norēķiniem

Zane Atlāce - Bistere, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķi komersanti, pārdodot preces un pakalpojumus, kā arī piedāvājot par tiem norēķināties skaidrā naudā vai izmantojot konkrētus maksājumu instrumentus, tai skaitā norēķinu kartes vai internetbankas, pieprasa papildu maksu, tā secinājis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot tirgus uzraudzību.

Piemēram, situācijā, kad pakalpojuma sniedzējs patērētājam piedāvā iespēju apmaksāt kārtējo rēķinu, no patērētāja papildu rēķinā norādītajai summai, pakalpojuma sniedzējs pieprasa arī «transakcijas maksu», «komisijas maksu» vai tml. par konkrētās internetbankas apmaksas veida izmantošanu.

Līdzīga situācija konstatēta internetveikalos, kur pārdevējs saistībā ar norēķināšanos par preces iegādi, patērētājam pieprasa «pirkuma apstrādes apkalpošanas maksu» vai tml. papildu maksu. Piemēram, norādot, ka «Pie pirkuma summas tiks pieskaitīta apstrādes apkalpošanas maksa 0,99 % apmērā.» Minētā papildu maksa tiek pieprasīta arī gadījumos, kad norēķins tiek veikts, tiešā veidā veicot pirkuma apmaksu pārdevējam un izmantojot skaidras naudas apmaksas veidu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no bitkoina sākotnējiem mērķiem bija aizvietot apgrozībā esošās centrālo banku emitētās banknotes un monētas ar vienotu globālo digitālo naudu. Tas ir ne tikai raisījis diskusijas sabiedrībā, bet arī rosinājis centrālās bankas vērtēt, vai digitālās transformācijas laikmetā centrālo banku emitētām banknotēm un monētām būtu jāmainās līdzi laikam un vai ir pienācis laiks domāt par digitālajām eiro banknotēm un monētām.

Liela Latvijas sabiedrības daļa pirmo reizi uzzināja par globāli pazīstamāko kriptoaktīvu (tā būtu pareizāk dēvēt to, kas faktiski ir ieguldījumu instruments, ne norēķinu līdzeklis) bitkoinu 2013. gada beigās, kad tā cena ar raķetes ātrumu no 150 ASV dolāriem uzlidoja līdz 1000 dolāriem par 1 bitmonētu. Pasaules mediji toreiz nemitīgi vēstīja par virtuālo brīnumu, kam ātri sekoja Eiropas Banku iestādes (European Banking authority - EBA), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas brīdinājumi par riskiem, ko nes Bitcoin, un aicinājums iedzīvotājiem atteikties no iesaistīšanās darījumos ar bitkoiniem. Neskatoties uz to, ka toreiz Bitcoin cena ātri vien noripoja lejā un visu 2014. gadu turējās vidēji pie 500 dolāru atzīmes, cilvēku prātus turpināja nodarbināt virtuālo valūtu ekosistēmas jautājumi, bet medijos plaši izskanēja ziņas par bitkoinu uzvaras gājienu, piemēram, nacionālās lidsabiedrības airBaltic lēmumu pieņemt bitkoinus apmaksai par aviobiļetēm (vienlaikus īpaši nereklamējot faktu, ka saņemtie bitkoini nekavējoties tika konvertēti naudā – eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Omniva pilnībā pārtrauc skaidras naudas norēķinus Latvijā

Lelde Petrāne, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot tirgus tendences un pārskatot iekšējo procedūru efektivizēšanas iespējas, Omniva ir pieņēmusi lēmumu no šā gada 1. jūlija pilnībā aizstāt skaidras naudas darījumus ar karšu norēķiniem.

Visbūtiskāk tas skars tieši kurjerpiegādes pakalpojumus, jo turpmāk, klientiem, izvēloties veikt preces apmaksu saņemšanas brīdī, pie Omniva kurjeriem būs iespēja norēķināties tikai bezskaidrā naudā.

«No 2017. gada esam ieviesuši iespēju pie Omniva kurjeriem par iegādāto preci norēķināties, veicot pēcapmaksu POS termināļos. Dati liecina, ka pusgada laikā vairāk nekā 70% klientu pakalpojumu apmaksai devuši priekšroku tieši bezskaidras naudas norēķiniem. Tādējādi arī kurjera pavadītais laiks viena klienta apkalpošanai samazinās par vairākām minūtēm. Tas ļauj optimizēt mūsu procesus, tādēļ šobrīd spējam nodrošināt arvien ātrāku un kvalitatīvāku klientu servisu. Redzot šo tendenci un veicot padziļinātu analīzi, esam nolēmuši no šā gada 1. jūlija uzņēmumā pilnībā pārtraukt skaidras naudas izmantošanu,» skaidro Omniva vadītāja Beāte Krauze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedriskajā transportā banku karšu izmantošanu vēl aizvien neparedz, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ilgstoši muļļātais jautājums par bezskaidras naudas norēķinu ieviešanu sabiedriskajā transportā visā Latvijā kārtējo reizi atdūries pret iesaistīto pušu dažādo izpratni un interesēm. Satiksmes ministrijas (SM) SIA Autotransporta direkcija (ATD) vēl decembrī sagatavotais informatīvais ziņojums, kurā tiek piedāvāti jautājuma risinājumi, līdz valdības sēdei kā netiek, tā netiek, bet ministriju pārstāvju tikšanās pie vienota kopsaucēja tā arī nav novedusi. DB jau rakstījis, ka gadiem ar dažādu intensitāti ilgušajās diskusijās SM/ATD pārstāvji norādījuši uz dažādām privātām interesēm, kas neesot racionālas, no valsts viedokļa raugoties. Proti, vispirms tika piesaukta SEB banka saistībā ar Jelgavnieka karti, ko gribot ieviest visā valstī. Vēlāk sliktā zēna lomu piedēvēja Norvik Bankai, kura gribot atņemt skandināvu bankām klientus. Tobrīd tā vienīgā bija gatava piedāvāt bezkontakta kartes, līdz ar ko pelnītu no transakcijām, kas tiktu veiktas, atvieglojumu saņēmējiem norēķinoties par braukšanu. Tāpat aizvien tiek piesauktas bijušās premjeres Laimdotas Straujumas ārštata padomnieka Normunda Berga intereses, kura uzņēmums saistīts ar attiecīgo IT sistēmu izstrādi norēķinu veikšanai. Savukārt otra puse pārmeta SM/ATD nevēlēšanos izskaust krāpniecību ar t.s. nulles biļetēm, kas nodarot valstij miljonos mērāmus zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajām bankām ir svarīgi iesaistīties kriptoaktīvu un citu jauno virtuālo maksājumu līdzekļu apritē, pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, piebilstot, tostarp digitālā eiro parādīšanās ir tikai laika jautājums.

"Tehnoloģiju attīstība ir ļoti strauja, un iedzīvotāju, uzņēmēju vēlme izmantot šīs tehnoloģijas ir ļoti augsta. Manuprāt, centrālajām bankām vienkārši nav iespējams tajā nepiedalīties. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ja tas iedzīvotājiem būs ērti un izdevīgi, tad viņi šos pakalpojumus izmantos. Taču tas var radīt virkni risku no centrālās bankas vai valsts viedokļa," uzsvēra Kazāks.

Viņš atgādināja, ka ikvienas centrālās bankas uzdevums ir nodrošināt ne tikai maksājumus un skaidrās naudas apgrozību, bet arī regulēt ekonomiku. Piemēram, kad ekonomika aug pārāk lēni, samazināt procentu likmes, lai stimulētu attīstību. Savukārt, kad ekonomika aug pārāk strauji un veidojas "burbuļi", likmes jāceļ un šis process jābremzē. Taču tas nebūs iespējams, ja naudas apriti kontrolēs kāds cits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Valsts grib mūs vērot un zināt, kā mēs tērējam savu naudu

Žanete Hāka, 11.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada ir ieviests ierobežojums veikt skaidras naudas darījumus fiziskām personām virs 7200 eiro. Savā ziņā ierobežojumi iejaucas indivīda dzīvē un iegrožo to, taču valsts grib mūs vērot un zināt, kā mēs tērējam savu naudu, Dienas Biznesa sadarbībā ar BDO un BDO LAW rīkotajā konferencē Nodokļi 2017 sacīja BDO LAW vecākais jurists Artūrs Surmovičs.

Tiesa gan, aizliegums nenozīmē to, ka skaidrā naudā nevar turēt summas, kas pārsniedz noteikto limitu. Līdz ar to, stājoties spēkā jaunajiem ierobežojumiem, iedzīvotajiem ir jāplāno savi skaidras naudas darījumi un jāpārdomā, vai būs iespējas tos atsevišķi un skaidri identificēt, lai nesaņemtu sodu, norādīja eksperts.

Salīdzinot Latviju ar pārējām Baltijas valstīm, viņš uzsvēra, ka Igaunijā nav nekādu skaidras naudas ierobežojumu.

Lietuvā regulējums nav tik liberāls kā Igaunijā, bet nav tik strikti kā Latvijā. Ierobežojumi nav, bet ir aizdevuma līgumi, ziņošanas pienākumi noteiktos gadījumos Kontroles dienestam un Nodokļu administrācijai. Lietuvā gan notiek diskusijas, vai ir vērts ierobežot skaidras naudas darījumus un plānots iet Latvijas virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #12

DB, 04.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Skaidras naudas norēķini Latvijā sarūk. Šo tendenci sekmē politiskie lēmumi banku darbībā. Darījumus ar skaidru naudu nevar tik brīvi veikt kā pirms pieciem, desmit gadiem, jo likumdošana piespiež bezskaidras naudas norēķiniem kļūt par dzīvesveidu.

Skaidras naudas darījumus ierobežo komisijas maksa par skaidras naudas izņemšanu, banku noteiktie limiti skaidras naudas iemaksā un izmaksā, valsts noteiktie darījumu griesti, bailes nonākt tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā un iespējamie sodi par šiem pārkāpumiem. Vai tās ir skaidras naudas ēras beigas?

Lasi žurnāla #DienasBizness 4. februāra numurā:

  • viedokļi - #Brexit ietekme
  • aktuāli - "ABLV Bank" Rīgā miljards gatavs izmaksai
  • numura tēma - skaidra nauda Latvijā
  • finanšu pakalpojumi - Latvija varētu kļūt par pievilcīgu strauji augošiem jaunuzņēmumiem
  • investors - kvalitatīvi saldumi ar augstu kakao īpatsvaru var sadārdzināties
  • energoefektivitāte - milzīgs siltuma patēriņš sabiedriskām ēkām
  • pakalpojumi - "Aerones" piedāvā fundamentāli jaunu tehnoloģiju vēja ģeneratoru apkopē
  • e-komercija - jauns spēlētājs interneta aptieku nozarē "AZETA.lv"
  • izklaides bizness - "Aerodium" paplašina darbību un atver jaunu atrakciju parku "ADVENTURES.zone"
  • pie stūres - jaunais "Audi Q3 Sportback"
  • brīvdienu ceļvedis ar Evitu Mackeviču, Eiro Personāls valdes locekli un vadītāju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu darījumos norēķini būs tikai bezskaidras naudas formā, tomēr būtu nepieciešami precizējumi attiecībā uz darījumiem, kas uzsākti, līdz attiecīgā norma stājās spēkā.

Valdības sēdē tika vērtēti 13 priekšlikumi grozījumiem Nodokļu un nodevu likumā, kas lielākoties vērsti uz skaidras naudas izmantošanu, un tiem paredzētais spēkā stāšanās termiņš ir šā gada 1. maijs. Par šo jautājumu vēl savs vārds ir sakāms Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un arī parlamentam kopumā.

Interesanti, ka, saskaņā ar Latvijas Bankas sniegto informāciju, patlaban maksājumi skaidrā naudā Latvijā veido 37%, bet bezskaidrā naudā - 63% no kopējā maksājumu skaita. Vienlaikus viens Latvijas iedzīvotājs nedēļā veic vidēji 4,8 maksājumus skaidrā naudā un 8,3 maksājumus bezskaidrā naudā.

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši priekšlikumu par skaidras naudas darījumu pašreizējo griestu 7200 eiro saglabāšanu, tos nepazeminot līdz sākotnēji iecerētajiem 3000 eiro un arī nenosakot transportlīdzekļu darījumiem skaidras naudas griestus 1500 eiro apmērā. Finanšu ministrs Jānis Reirs Ministru kabinetā skaidroja piedāvāto grozījumu būtību. Atbalstīts tika Saeimas deputātu Jutas Strīķes, Aleksandra Kiršteina un Artusa Kaimiņa priekšlikums - nodokļu maksātājiem, tai skaitā fiziskajām personām, kuras neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumus. DB jau vairākkārt rakstījis par skaidras naudas darījumu griestiem citās ES dalībvalstīs un par to samazināšanas uzraudzības kontroles problēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Baņķieris: Skaidra nauda pasaulē varētu izzust vienas līdz divu paaudžu laikā

LETA, 23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidra nauda pasaulē varētu izzust vienas līdz divu paaudžu laikā, prognozē «OP Corporate Bank» Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns.

«Pasaulei kopumā tas, visdrīzāk, ir vienas līdz divu paaudžu jautājums. Lai gan mums skaidra nauda liekas kā kaut kas pats par sevi saprotams, jaunajai paaudzei, kas pieradusi socializēties, izmantojot internetu, tiešsaistes norēķini, visdrīzāk, šķitīs daudz dabiskāki par darbošanos ar monētām un banknotēm,» teica Prikšāns.

Vienlaikus «OP Corporate Bank» eksperti atzīmēja, ka, piemēram, Zviedrijā šobrīd 15% maksājumu tiek veikti skaidrā naudā. Līdz ar to jau nākamo 10-15 gadu laikā Skandināvijā ir iespējama pāreja uz tikai bezskaidras naudas izmantošanu.

Tāpat bankas eksperti norādīja, ka pasaulē aizvien pieaug virtuālās naudas «Bitcoin» popularitāte, un paplašinās tās izmantošanas iespējas, lai norēķinātos par precēm un pakalpojumiem. Taču būtisks izaicinājums ir straujās kriptovalūtas vērtības svārstības. Šis naudas piedāvājums veidojas ļoti atšķirīgi no naudas piedāvājuma pasaules tradicionālajā banku sistēmā, kur ASV, Eiropas un citu centrālo banku monetārajai politikai ir būtiska nozīme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas turpinās kļūt aizvien digitalizētākas, un klients varēs visus sev nepieciešamos pakalpojumus saņemt visneiedomājamākajos veidos, taču tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst par klātbūtnes efektu, norāda kredītiestāžu pārstāvji.

Attīstoties tehnoloģijām bankās, palikuši tikai daži finanšu pakalpojumi, kas tiek sniegti klātienē, banku filiālēs, taču arī to skaits strauji sarūk. Patlaban dažādu ierīču skaits, kas savienotas ar internetu, pasaulē sasniedz 30 miljardus, taču analītiķi paredz, ka līdz 2025.gadam to skaits pārsniegs 75 miljardus. Līdz ar to tiek domāti aizvien jauni veidi, kā veikt maksājumus, un liela loma būs arī mākslīgajam intelektam. Jau tagad neparasts nešķiet maksājums, kas veikts, soļojot; maksājums, kas veikts, automašīnai izbraucot no stāvvietas; kredīts, kas tiek piedāvāts brīdī, kad tas visvairāk nepieciešams, pirms klients paspējis tam pieteikties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Globālais kriptovalūtu bums: kā aprēķināsim nodokļus Latvijā?

Jānis Gavars, PwC Legal jurists un Irēna Arbidāne, PwC Nodokļu konsultāciju vadītāja, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pasaulē kriptovalūtu bums turpinās jau vairākus gadus, Latvijā tas ir novērojams salīdzinoši nesen. Presē un citos medijos parādās raksti par izmaiņām kriptovalūtu tirgū, precēm un pakalpojumiem, par kuriem beidzot var norēķināties ar Bitcoin, kā arī dažādajiem riskiem, kas saistīti ar šiem ieguldījumiem.

Šīs publikācijas mērķis ir sniegt lasītājam īsu «ievadu kriptovalūtās», kā arī atbildēt uz jautājumu, kā fiziskām personām ir piemērojami nodokļi darījumos ar kriptovalūtu.

Ievads kriptovalūtās

Kriptovalūta ir virtuālā valūta, kas, līdzīgi kā jebkuras valsts valūta var tikt izmantota kā maiņas (maksājumu) līdzeklis. Taču atšķirībā no valūtas tradicionālā izpratnē, to neemitē un negarantē nevienas valsts centrālā banka. Darījumi ar kriptovalūtu tiek aizsargāti un kontrolēti, izmantojot kriptogrāfiju. Iepriekš jau pieminētā kriptovalūta Bitcoin tiek uzskatīta par pasaulē pirmo kriptovalūtu, taču tā nebūt nav vienīgā – tirgū ir pieejamas arī citas vairāk vai mazāk pazīstamas kriptovalūtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vidzemes plānošanas reģions: Reģionā par vismaz 150 plānots samazināt sabiedriskā transporta reisu skaitu

LETA, 15.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes plānošanas reģionā (VPR) par vismaz 150 reisiem plānots samazināt esošo sabiedriskā transporta maršrutu reisu skaitu, paziņoja Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību vadītāja Anita Āboliņa.

Šāds secinājums VPR radies, salīdzinot Autotransporta direkcijas (ATD) iesūtīto maršrutu reisu sarakstu ar pašreizējā maršruta tīklā esošajiem.

«Piemēram, veicot reisu salīdzinājumu, redzams, ka reisā Rīga-Valmiera ir par desmit reisiem mazāk, tajā pat laikā ar ideju par dzelzceļu kā «mugurkaulu» tur ir maz sakara, jo ar dzelzceļu sakrīt tikai reisa galapunkti. Tajā pat laikā ir samazināti arī četri Rīga-Cēsis reisi, kas arī darīts, sekojot jaunajai politikai - pārcelt pasažierus uz vilcieniem. Jā, konkrētajā maršrutā ceļā pavadītais laiks ir ievērojami īsāks, taču tajā pat laikā virknei pasažieru šis maršruts nav piemērots,» paziņoja VPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Inita Ozoliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taksometru izsaukšanas platformas Taxify pārstāvniecību Latvijā turpmāk vadīs Kārlis Ķezberis. Taxify tuvākā prioritāte Latvijā ir sadarbība ar valsts iestādēm, ietekmes pusēm un sabiedrību, lai sakārtotu situāciju ar esošo regulējumu, kas šobrīd būtiski ierobežo pakalpojuma pieejamību, informē K. Ķezberis.

K. Ķezberim ir vairāk nekā septiņu gadu pieredze biznesa vadības un finanšu konsultācijās dažāda veida industrijās, t.sk. loģistikā, ražošanā, mazumtirdzniecībā, finanšu un publiskajā sektorā. Viņa iepriekšējais amats bija konsultāciju uzņēmumā Deloitte.

K. Ķezberis pārņems pienākumus no līdzšinējā vadītāja Jura Krūmiņa, kurš turpinās strādāt Taxify galvenajā mītnē Tallinā jaunā amatā.

«Ir būtiski uzlabot privāto vadītāju regulējumu, kas dotu iespēju iedzīvotājiem gūt papildu ienākumus savā brīvajā laikā, izmantojot tos auto, kas jau ir ielās. Esošie noteikumi aptur nozares attīstību, ierobežo vadītāju vēlmi iesaistīties pārvadājumos ar savu privāto auto lielās birokrātijas, papildu izmaksu un skaidrās naudas maksājumu ierobežošanas dēļ. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc visā taksometru nozarē pēdējo nedēļu laikā ir manāmi samazinājies pieejamo vadītāju skaits un attiecīgi arī pakalpojuma pieejamība iedzīvotājiem,» skaidro K. Ķezberis.

Komentāri

Pievienot komentāru