Enerģētika

Dod «zaļo gaismu» Pavļuta reformām enerģijas jomā

Zanda Zablovska, 28.08.2012

Jaunākais izdevums

Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājumu valsts atbalsta reformai zaļai enerģijai un koģenerācijai – priekšlikumus jauna zaļās enerģijas valsts atbalsta mehānisma izsrādei plānots sagatavot līdz šā gada 1. novembrim.

Jaunajam mehānismam jābūt vērstam uz to, lai nozare arī turpmāk var attīsties, bet vienlaikus sistēma būtu prognozējama un cenu pieauguma riski būtu kontrolējami, skaidro EM. Kamēr elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus, nav pieejams ilgtspējīgs, uz zemākām izmaksām vērsts atbalsta mehānisms, tai noteikts moratorijs. Ministrija piedāvā līdz 2016. gada 1. janvārim pagarināt pagaidu regulējuma darbību, kas cita starpā nosaka, ka EM neorganizē konkursus par tiesību iegūšanu pārdot biomasas, biogāzes, saules vai vēja elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, un ražotājs nevar kvalificēties elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par uzstādīto elektrisko jaudu.

EM rosina noteikt stingrākus nosacījumus un uzraudzību jau sāktajiem projektiem, piemēram, attiecībā uz koģenerāciju elektrostaciju ekspluatācijā nodošanas un elektroenerģijas razošanas uzsākšanas termiņiem, kā arī uz elektrostacijās izmantoto energoresursu. Iecerēts arī noteikt laiku, kurā uzņēmumi, kas saņēmuši tiesības pārdot elektroenerģiju, kas ražota augsti efektīvā koģenerācijā, ir tiesības elektroenerģiju pārdot obligātā iepirkuma ietvaros. Lai ierobežotu nepamatotu siltumenerģijas tarifu pieaugumu patērētājiem, plānots noteikt pārejas periodu līdz 2013. gada 1. jūlijam. «Tas ļauj elektroenerģijas ražotājiem un pašvaldībām pārkārtot savu saimniecisko darbību,» žurnālistiem skaidroja EM valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele.

Latvijā zaļās enerģijas ražošanas veicināšanai un atbalstam darbojas obligātā iepirkuma metode. Tā paredz pienākumu a/s Latvenergo iepirkt elektroenerģiju no AER un koģenerācijas ražotājiem par tarifu, kas pārsniedz tirgus cenu. «Latvijā ir dāsni (ar 445 lēmumiem) izsniegtas kvotas enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem, kuru pilna izmantošana Latvijas patērētājiem papildu varētu izmaksāt vairāk nekā 264 miljonus latu ik gadu jeb 78 latus gadā katrai mājsaimniecībai,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, aicinot pārtraukt līdzšinējo sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz aizdomām par iespējamu atsevišķu komersantu negodprātīgu rīcību ar piešķirtajām atļaujām ražot elektroenerģiju koģenerācijā, Ekonomikas ministrija (EM) veiks gan pieslēguma atļauju izsniegšanas kārtības, gan obligātās iepirkuma komponentes (OIK) saņēmēju auditu, informē ministrijā.

Lai valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijā būtu caurspīdīgs un bez krāpniecības iespējām, EM izstrādā grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, kā arī gatavo priekšlikumus iesniegšanai Ministru prezidentam tuvāko desmit dienu laikā.

«Situācija ar elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, kāda tā ir patlaban, attīstījusies kopš 2009. gada, un to ietekmējuši daudzi faktori un politiskas izšķiršanās. Ja aizdomas par krāpniecības mēģinājumu apstiprināsies, šis būs kliedzošs gadījums, kad uzņēmēji ļaunprātīgi izmanto normatīvo bāzi savtīgās interesēs, pakļauj aizdomām visu nozari, liek apšaubīt valsts atbalsta piešķiršanas godprātību un smagi iedragā sabiedrības uzticību valsts pārvaldes rīcībai. Tāpēc Ekonomikas ministrija uzņemas atbildību un, iesaistot līdzatbildīgās institūcijas, izstrādā tādu risinājumu kompleksu, kas sabiedrības interesēs fundamentāli sakārtos nozari, izslēdzot krāpniecības iespējas un padarot valsts atbalsta saņemšanu caurspīdīgu,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujas izmaiņas Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā esošajās nozarēs tuvāko gadu laikā netiek plānotas, pastiprināta uzmanība tiks veltīta normatīvo aktu sakārtošanai

To intervijā DB norāda jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš atklāj, ka nevēlas veikt straujas kustības, kurām uzņēmējiem ir grūti pielāgoties, tajā pašā laikā EM ir atvērta nefiskāliem priekšlikumiem, kas varētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Viņš pauž, ka kopumā valdības deklarācijā iekļautas trīs reformas - administratīvi teritoriālā, veselības un 2021. gadā plānotā nodokļu reforma.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Viens no skaļāk apspriestajiem jautājumiem enerģētikas nozarē pēdējā laikā ir obligātā iepirkuma komponente (OIK). Lai gan iepriekš OIK solīts atcelt jau šā gada pavasarī, nesen paziņojāt, ka strauja OIK atcelšana, visticamāk, nenotiks. Kāpēc tā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis vairākus likumprojektus, kas paredz ierobežot arī Latvijā tik aktuālās subsīdijas enerģijas ražotājiem, zaļā enerģija joprojām būs Eiropas prioritāte, Dienas Bizness organizētajā konfernecē Tīra enerģija visiem eiropiešiem uzsvēra EP deputāts Krišjānis Kariņš.

«Šobrīd vēlamies panākt to, ka zaļā enerģija Eiropā konkurē, balstoties uz tirgus principiem,» atklāj K.Kariņš, norādot, ka pašlaik Eiropa virzās prom no subsīdijām akmeņoglēm, dabasgāzei, naftas produktiem, kā arī atjaunojamajiem energoresursiem. «Nevar vieniem subsīdijas atņemt, bet otriem - atstāt. Tas kropļo tirgu. Turpmāk uzņēmējiem sava darbība būs jābalsta uz biznesa plānu, ņemot vērā konkurenci,» atzīmē EP deputāts.

Tajā pašā laikā K.Kariņš uzsver, ka EP pieņemtie lēmumi gan nenozīmē, ka zaļā enerģija vairs nebūs Eiropas prioritāte. «Zaļais virziens paliks nemainīgs, taču elektroenerģijas tirgū vairs nebūs vieta parazītiskai uzņēmējdarbībai,» pauž K.Kariņš, atgādinot, ka šobrīd EP tiek darīts viss iespējamais, lai tirgu atbrīvotu un panāktu lielāku konkurenci starp elektroenerģijas ražotājiem. «Jo vairāk ražotāju, jo asāka konkurence, kas spiedīs uz leju arī elektrības cenas. Iedzīvotāji un uzņēmēji šādā gadījumā būs tikai ieguvēji,» prognozē K.Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Nenovērtētas vērtību investīcijas krīzes laikā

Aigars Sudmalis, Finansu Partneri investīciju nodaļas pārstāvis, 18.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ļoti bieži cilvēki, iegādājoties akcijas fondu tirgū, izmanto nesaprotamas, neizzinātas akciju cenu līknes, algoritmus un pārāk daudz klausās citu ieteikumos. Reti kurš veic padziļinātu akciju analīzi – nosaka īsto akciju vērtību. Ja cilvēki vairāk iedziļinātos un izprastu vērtību investīciju plašo potenciālu un krīzes laikā spētu iegādāties aktīvus, ko pārdod vispārēju baiļu ietekmē, ieguldītie līdzekļi tiktu zaudēti reti!»

Īstā zelta vērtības novērtēšana

Kā izcilu piemēru var minēt zeltu. Pašlaik virmo uzskati, ka zelta vērtība tuvākajā laikā pieaugs par 30%, kas dotu labu peļņu. Tomēr nekur netiek teikts, ka zelts ilgu laiku ir bijis nenovērtēts aktīvs, vairāk kā piecus gadus nav izmantots un ilgi ir gulējis ziemas miegu. Šajos gados akcijas piedzīvoja uzplaukumu un attīstību. Ja agrāk (2000. - 2005. gads) zelta cena svārstījās no 300-400 USD, tad pašlaik vērtība ir sasniegusi jau 1500 USD par vienu trojas unci. Cena pieauga par 500% divu gadu laikā. Pašlaik daudzas valstis savas centralas bankas rezerves iegulda zeltā, tajā skaitā pensiju fondus. Interesanti, ka tagad Centrālās bankas uzskata, ka zelts ir izdevīga investīcija, kaut gan tā vērtība tuvāko 3 – 5 gadu laikā var krasi kristies, gadījumā, ja valstu finansu sistēmas stabilizēsies un ASV nekustamajiem īpašumiem pieaugs vērtība. Reti kurš aizdomājas:

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Globālā transformācija enerģētikā prasa lielas investīcijas

Natālija Poriete, 18.04.2019

Tehnoloģija Allama cikls (Allam Cycle) varētu veidot nākotni elektrostacijām, stāsta britu zinātnieks Rodnejs Džons Allams.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā VII samitā Globālā enerģija, kas 10.aprīlī notika Karlsrue Tehnoloģijas institūtā (KIT) Vācijā, secināja pasaules enerģētikas jomas eksperti.

Galvenā samita tēma bija «Enerģētika jaunā ciklā», un tā laikā eksperti prognozēja nākotnes enerģētikas tendences, skaidroja sabiedrības gatavību industriālajai revolūcijai un definēja problēmas, kas jārisina, lai sagatavotu enerģētikas jomu nozīmīgām pārmaiņām. Liela uzmanība tika veltīta drošu, nedārgu un mūsdienīgu enerģijas avotu pieejamības problēmai, kā arī starptautiskajai sadarbībai šajā sakarā. «Mūsu paaudze ir globālo tehnoloģiju pārmaiņu lieciniece, un tās skars visas sabiedrības dzīves sfēras. To izmērs ir salīdzināms ar tādiem izgudrojumiem kā tvaika mašīna, pirmā skaitļošanas tehnika un internets,» atzīmē asociācijas «Globāla enerģija» prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Ignatovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Karnīte: Par zaļo enerģiju ir ļoti daudz nepatiesas informācijas

Līva Melbārzde, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs sakām, ka negribam maksāt, bet mēs jau nezinām, cik būtu par zaļo enerģiju jāmaksā. Ja būtu godīga sistēma un mēs maksātu tikai zaļajai enerģijai,tad mums būtu jāmaksā par 2/3 mazāk nekā šobrīd.»

To intervijā DB saka ekonomiste Raita Karnīte, kura šovasar pabeigusi apjomīgu, 100 lapaspušu biezu Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījumu par obligātā iepirkuma sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas, jūsuprāt, ir svarīgākais, kas par šo pētījumu būtu jāpasaka?

Būtiski ir saprast, ka elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem nav liekama vienādības zīme ar OIK (elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti – red.). Bieži tiek teikts, ka ar OIK kompensē palīdzību zaļās enerģijas ražošanai, taču patiesībā zaļā jeb atjaunojamā enerģija saņem tikai 1/3 no kopējā OIK maksājuma, bet 2/3 no šī maksājuma aiziet ar dabasgāzi kurināmām stacijām. Dabasgāze nav atjaunojamā enerģija, un tā nebūtu jāatbalsta, bet sabiedrībai šī informācija tiek pasniegta maldinoši – it kā viss OIK aizietu zaļajai enerģijai. Būtiski arī uzsvērt, ka lielākās ar dabasgāzi apkurināmās spēkstacijas pieder valsts uzņēmumam – Latvenergo, kas jau tā strādā ar miljoniem eiro lielu peļņu. Tāpēc īpaši ciniski ir it kā samazināt OIK slogu patērētājiem, izmantojot peļņas pārpalikumu no Latvenergo. Sanāk, ka ieguvums no OIK ceļo no patērētājiem pie Latvenergo un tad no Latvenergo uz valsts budžetu. Vispirms šis mehānisms ir pilnībā jāsaprot, un tad var jautāt, ko Latvijas sabiedrība grib un var atbalstīt. Es uzskatu, ka zaļā enerģija pagaidām ir jāatbalsta, un to atbalsta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Turpretī dabasgāzi nevajag atbalstīt. Zaļo enerģiju atbalsta tāpēc, lai nebūtu jāpērk fosilie energoresursi, tajā skaitā dabasgāze, bet Latvijas situācija šajā ziņā ir pilnīgi absurda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

IKI un Lukoil Lietuvā izmantos tikai «zaļo» enerģiju

Lelde Petrāne, 20.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības ķēde IKI un degvielas uzpildes staciju ķēde Lukoil Lietuvā izmantos tikai enerģiju, kas tapusi no atjaunojamiem avotiem: Zaļo Lietuvas Enerģiju, ko piegādā kompānija Energijos Tiekimas, vēsta baltic-course.com.

Zaļā Lietuvas Enerģija tika prezentēta martā. To jau sešus mēnešus izmanto Lietuvas minerālūdens ražotājs Druskininku Rasa un mājdzīvnieku barības ražotājs Mars Lietuva.

Energijos Tiekimas ir lielākais neatkarīgais Lietuvas galvaspilsētas elektroenerģijas piegādātājs un Lietuvos Energija, lielākā elektroenerģijas ražotāja valstī, meitasuzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atjaunīgo energoresursu ražotājiem nosaka iekšējās peļņas normu 9% apmērā

LETA, 05.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu noteikt iekšējās peļņas normu 9% apmērā tiem komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunīgajiem energoresursiem (AER) vai augstas efektivitātes koģenerācijā, lai novērstu līdz šim īstenoto komersantu pārsubsidāciju jeb nesamērīgi lielu atbalstu.

EM skaidro - ja konkrētās elektrostacijas iekšējās peļņas norma būs virs 9%, tad ministrija, izmantojot cenas korekcijas koeficientu, samazinās attiecīgajai elektrostacijai izmaksājamo obligātā iepirkuma summu.

Valdība šodien atbalstīja noteikumus par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, un noteikumus par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot AER, un cenu noteikšanas kārtību. Abos noteikumos paredzētas izmaiņas esošajos atbalsta nosacījumos komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no AER un augstas efektivitātes koģenerācijā.

EM ieskatā, iekšējās peļņas normas ieviešana sniegs iespēju salīdzināt atdevi no dažādiem elektrostaciju projektiem visā atbalsta periodā. Papildus tam šī metode ļaus veikt izvērtējumu par dažādu vienas tehnoloģijas elektrostaciju ražošanas izmaksām un modelēt nākotnes projekcijas attiecībā uz šādu elektrostaciju attīstības iespējām pēc atbalsta perioda beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmei neatbilst regulējums, kas obligātā iepirkumā biogāzes elektrostacijām nosaka konkrētas prasības enerģijas ražošanas lietderībai un lietderīgai siltumenerģijas izmantošanai, ceturtdien nolēmusi Satversmes tiesa (ST).

Sūdzību tiesā iesniedza AS "Ziedi JP", SIA "AD Biogāzes stacija", SIA "Bio Future", SIA "Gas Stream", SIA "Conatus BIOenergy", AS "International Investments", SIA "Agro Iecava", SIA "RZS Energo", kā arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (iepriekš - Latvijas Lauksaimniecības universitāte) pētījumu saimniecība "Vecauce".

Pieteikuma iesniedzēji ražo elektroenerģiju koģenerācijas procesā, izmantojot biogāzi. To tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā ir saistītas ar "Noteikumiem par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" prasību ievērošanu.

Komersanti iebilduši pret konkrētām ar lietderīgās siltumenerģijas nodrošināšanu saistītām prasībām, kā arī pret lietderīgās siltumenerģijas sasaisti ar obligātā iepirkuma apjoma noteikšanu, aprēķinot enerģijas ražošanas lietderības koeficientu. Pēc pieteikuma iesniedzēju ieskata, minētās prasības nav izpildāmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Zaļā enerģija dārga, bet TEC maksājam vairāk

Līva Melbārzde, 08.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zaļo enerģiju maksājam dārgi, bet kopējais maksājumu apjoms par to ir mazāks nekā dabasgāzes koģenerācijas stacijām.

Tas izriet no enerģētikas eksperta Jura Ozoliņa apkopotajiem datiem. Tā kā skaidri dati par to, cik Latvijas patērētājiem izmaksā tā saucamā zaļā enerģija no atjaunīgajiem energoresursiem, cik dabasgāzes koģenerācija un cik daudz no šiem maksājumiem saņem katras konkrētās stacijas īpašnieki, nekur neparādās, tad J. Ozoliņš, kurš Latvenergo tīkla uzņēmumu Augstsprieguma tīkls un Centrālie elektrotīkli sistēmas vadības centrā nostrādājis teju 30 gadu, šos datus ir centies patērētājiem uzskatāmi parādīt. Ne visi šiem aprēķiniem nepieciešamie dati ir publiski pieejami regulatora mājaslapā vai citur, tāpēc J. Ozoliņš savus aprēķinus veicis, analizējot arī a/s Latvenergo koncerna gada pārskatus. Viņš norāda, ka skaitliskā ziņā šiem datiem ir iespējama neliela neprecizitāte, taču kopējai tendencei tie atbilstot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kaigu purvā ražos elektrību un veidos siltumnīcas

Māris Ķirsons, 08.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad uzsāks Kaigu purva energokompleksa — vēja stacijas + saules paneļi ar gada jaudu 300 000 MWh - īstenošanu, kam paralēli plānots izveidot zaļo industriālo parku, kurā patērētu saražoto elektroenerģiju, audzējot stādus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš atzīst, ka iecerētais vērienīgais, vairākus simtus miljonu eiro vērtais projekts būs Eiropas Zaļā kursa koncepta materializācija, kas ļaus sasniegt Laflora klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, ne tikai pilnībā kompensējot kūdras ieguvē un pārstrādē radītās SEG emisijas, bet arī dos iespēju radīt platformu tālākai ilgtspējīgai visa Zemgales reģiona attīstībai.

Kā kūdras ieguves un lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotājs nonāca līdz vēja parkam?

Savā ziņā elementāri. Proti, 2015. gadā kūdras ieguvē Latvijā parādījās izaicinājumi, turklāt tuvākajā paredzamajā nākotnē SIA Laflora īpašumā esošajā Kaigu purvā kūdras ieguve būs pabeigta, tāpēc tika izstrādāta uzņēmuma attīstības nākotnes stratēģija. Tās mērķis — nospraust uzņēmuma nākotnes darbības virzienus, vienlaikus meklējot risinājumus, ko darīt izstrādātajā Kaigu purvā. Šajā uzņēmuma stratēģijā (kuru šodienas izpratnē var uzskatīt par ilgtspējas plānu) tika ietverti gan ārējie izaicinājumi — vēsmas, kuras jau tolaik nāca no ES struktūrām, gan arī Latvijas iekšējie sarežģījumi — politiskie, ekonomiskie, demogrāfiskie. Rezultātā radās purvkopības koncepcija, kurā tika ietverti risinājumi — ko darīt Kaigu purvā pēc tam, kad kūdras ieguve tajā būs pabeigta. Zeme bija, ir un būs vērtīgs aktīvs, un tā ir efektīvi jāizmanto, vēl jo vairāk, ja Kaigu purva platība ir 764 ha. Tā ir liela platība, kurai bija jāatrod iespējas iedod otro dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

EK plāno investēt miljardu eiro klimata krīzi risinošos pētniecības un inovācijas projektos

LETA, 18.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piektdien izsludinājusi miljardu eiro vērtu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus pētniecības un inovācijas projektiem, kas piedāvā risinājumus saistībā ar klimata krīzi un palīdz aizsargāt Eiropas unikālās ekosistēmas un bioloģiski daudzveidību.

Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa, pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" finansētais Eiropas zaļā kursa uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, kas no sestdienas, 19.septembra, būs atvērts reģistrācijai, veicinās Eiropas atlabšanu no koronavīrusa krīzes, pārvēršot zaļās problēmas par inovācijas iespējām.

EK norādīja, ka šis zaļā kursa uzaicinājums atšķiras no iepriekšējiem pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" uzaicinājumiem. Ņemot vērā risināmo problēmu steidzamību, tā mērķis ir panākt skaidrus un jūtamus rezultātus īstermiņā un vidējā termiņā, bet ar ilgtermiņa pārmaiņu perspektīvu.

Paredzams, ka saskaņā ar šo uzaicinājumu finansētie projekti sniegs taustāmus ieguvumus desmit jomās, kurās atspoguļoti Eiropas zaļā kursa galvenie darbības virzieni. Tās ir vērienīgākas klimatiskās ieceres, tīra un droša enerģija par pieņemamu cenu, rūpniecības mobilizēšana pārejai uz nepiesārņojošu aprites ekonomiku, energoefektīvas un resursefektīvas ēkas, ilgtspējīga un vieda mobilitāte, stratēģija no "lauka līdz galdam", bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas, nulles piesārņojuma, no toksiskām vielām brīva vide. Tāpat ir iekļautas divas horizontālas jomas - zināšanu stiprināšana un iedzīvotāju iespēju palielināšana - piedāvā ilgtermiņa perspektīvu, lai panāktu Eiropas zaļajā kursā paredzētās pārmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Rīgas enerģija policijai lūdz pārbaudīt iespējamu pretlikumīgu vēršanos pret uzņēmumu OIK atļauju skandālā

LETA, 27.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Rīgas enerģija» vērsusies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā un Valsts policijā ar lūgumu pārbaudīt pēdējās nedēļās, pēc uzņēmuma pārstāvju domām, nelikumīgo un melīgo vēršanos pret «Rīgas enerģiju» saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandālu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

(Pievienots «Nekā personīga» producentes komentārs 8. un 9.rindkopā.)

«Vēršamies pie jums saistībā ar publiski izskanējušām ziņām par »Rīgas enerģijas« it kā pieļautajiem likuma pārkāpumiem. Uzskatām, ka šobrīd notiek aktīva pretlikumīga vēršanās pret uzņēmumu ar mērķi samazināt kompānijas vērtību un trešajām personām pārņemt kontroli pār uzņēmumu. Esam saņēmuši signālus, kas liek tā domāt,» iesniegumu Ģenerālprokuratūrā komentēja «Rīgas enerģijas» valdes priekšsēdētājs Valdis Šaplaks.

Uzņēmuma valde apgalvo, ka guvusi pierādījumus, ka 15.oktobrī TV3 raidījumā «Nekā personīga» demonstrēti video kadri, kuros minētais filmēšanas datums neatbilstot patiesībai, ir sagrozīti, lai apzināti maldinātu sabiedrību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gārsa, pieneņu lapas, nātres, kosas, virza, madaras, dadži, ceļmallapas un citi zaļumi kādam šķiet pļavas vai meža rota, citam – vērtīga vitamīnu «bumba»

Superbarības (superfood) popularitāte uzņēm apgriezienus, turklāt Latvijas ēdāji sāk novērtēt ne tikai ārvalstu brīnumproduktus, bet interesējas par vietējām dabas veltēm. Latvijas daba ir ļoti dāsna.

Nezāļu kokteilis

«Pirmos pavasara saulītē parādījušos nezāļu zaļumus var izmantot kā veselīgu hlorofila devu, kas pēc savas būtības ir fotosintēzes rezultātā pārstrādāta tīra saules enerģija. Nezālēs ir daudzveidīgas bioloģiski aktīvās vielas (ogļhidrāti, organiskās skābes, vitamīni, fitoncīdi, minerālvielas),» stāsta veikala Uz zaļa zara valdes locekle Inese Psarjova. Pirms diviem gadiem viņa sāka lolot sapni par savu zaļo lietu veikalu, taču tagad tas ir sācis darbību. Uz zaļa zara gatavo arī zaļos kokteiļus, piegādā tos uz darbavietām un mājām. Tajos ir gan pirmie pavasara zaļumi, gan jaunās aveņu un upeņu lapas. Vēlāk – kliņģerīšu lapiņas un ziedi. Labs garastāvoklis ir obligāts nosacījums zaļo kokteiļu pagatavošanai. Uz zaļa zara iegriežas cilvēki, kas ikdienā nevar paspēt sarūpēt sev un savai ģimenei ekoloģiski tīrus un daudzveidīgus augļus, dārzeņus, zaļumus, tomēr rūpējas par veselību un apzinās svaigo zaļumu lomu ēdienkartē, vēlas pēcpusdienas kafijas devu aizvietot ar kaut ko veselīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienības Attīstībai/ Par! kampaņa pret lielāko oponentu kopē populistu retoriku, otrdien raksta laikraksts Diena.

Par apvienības Attīstībai/ Par! (A/P) priekšvēlēšanu kampaņas virzītājelementu pēdējā mēnesī pirms 14. Saeimas vēlēšanām kļuvusi agresīva kampaņa pret premjeru Krišjāni Kariņu un viņa pārstāvēto Jauno Vienotību (JV). Kampaņa, pēc formas un satura soctīklos un publiskajā vidē kopējot populistisko politisko spēku retoriku. Vadošo kandidātu savstarpējās cīņas un nesaprašanās ar Vienotību un JV gan sakņojas senākos notikumos.

Kritizē Kariņu

A/P programmā teikts, ka "valsts var ilgstoši "iestrēgt" savā attīstības līmenī, iekļūt "attīstības slazdā", bieži dēļ strukturālajai transformācijai nepieciešama darbaspēka vai infrastruktūras kritiskās masas trūkuma". Vērojot A/P kampaņu, jāsecina, ka slazdi ir vairāki. Kampaņa arogancē atgādina ASV vēlēšanas – atrast sabiedrībai sāpīgu tēmu (apkure, drošība utt.) un tad vainot oponentu. Internetā redzami "dzelteni" Arta Pabrika un Jura Pūces video, kur visai tieši ar pirkstu rāda uz K. Kariņu. Kampaņā aktīvi piedalās arī Daniels Pavļuts, kurš daudz kritizēts saistībā ar Covid-19 krīzes risinājumiem. Viņš tagad kopā ar partijas kolēģiem izmanto visai radikālas nomelnošanas metodes pret premjeru, kura valdībā pats strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness bijušais premjers un uzņēmējs Māris Gailis stāsta, ar ko pašlaik nodarbojas un pauž savu viedokli par aktualitātēm Latvijā.

Zemāk publicēts fragments no intervijas, kas lasāma 9. marta laikrakstā Dienas Bizness. Laikrakstā publicētajā intervijā Māris Gailis un Lolita Tomsone runā par Žaņa Lipkes muzeju, bet tiek skarti arī citi jautājumi.

Ar kādiem biznesa projektiem pašlaik strādājat?

M.G.: Man ir viens padzīvojis, sešus gadus vecs jaunuzņēmums mākoņu skaitļošanā, kas nodrošina televīzijas apraidi ar aparatūru, kas tiek turēta mākonī. Finansējuma trūkuma dēļ mēs ilgu laiku stagnējām, taču pērn dubultojām apgrozījumu ik pēc trim mēnešiem. Kompāniju sauc Veset, un to vada mans dēls, taču arī es tajā piedalos.

Kad to pārdosiet?

M.G.: Kad cena būs 100 miljoni eiro, vēl kādi trīs gadi jāpagaida. Mūs nedaudz kavē ieiet apritē tas, ka pagaidām vēl esam nezināmi. Taču tirgus ir ļoti perspektīvs ar 5 miljardu eiro apgrozījumu, no kura mums pietiktu ar 5%. Vēl man ir būvkompānija un viens mazais HES.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2017.gada līdz 2022.gadam atjaunīgās enerģijas īpatsvars centrālajā siltumapgādes (CSA) sistēmā palielinājies no 44,3% līdz aptuveni 63%; šāda pieaugoša tendence, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars siltumapgādē jau ilgāku laiku pārsniedz 50%, norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), uzsverot, ka atjaunīgās enerģijas nozīme centralizētajā siltumapgādes sistēmā turpmākajos gados tikai pieaugs. Ministrijā atzīmē, ka 2022. gadā, reaģējot uz energoresursu un enerģijas cenu krīzi, CSA mazinājās dabasgāzes patēriņš, tajā pašā laikā arī kopumā mazinoties saražotajam un patērētajam siltumenerģijas apjomam. Vienlaikus KEM atgādina, ka siltumenerģija ir lielākais enerģijas patērētājs Latvijā, tāpēc CSA ir liela loma Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Piemēru netrūkst

CSA nākotnē sagaida daudz izaicinājumu, kas neaprobežosies tikai ar zaļāku resursu izmantošanu vien, domā Edgars Vīgants, enerģētikas eksperts. “Jau šobrīd CSA uzņēmumi arvien lielāku uzmanību pievērš energoefektivitātes uzlabošanas iespējām un procesu digitalizācijai, piemēram, tīklu temperatūras samazināšanai, industriālo tehnoloģiju siltumenerģijas atlikumu izmantošanai, visu procesu digitalizācijai un automatizētai vadības optimizēšanai. Tāpat CSA uzņēmumiem joprojām ir jārēķinās arī ar ilgstošo nenoteiktību nozares regulējumā, piemēram, saistībā ar obligāto pienākumu investēt siltumenerģijas patērētāju energoefektivitātes uzlabošanā vai obligātu pienākumu veikt tiešos norēķinus ar katru gala patērētāju. Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, es gan nezinu nevienu citu nozari Latvijā, kura būtu veikusi tik vērienīgu pāreju no importētu fosilo kurināmo izmantošanas tehnoloģijām uz enerģijas ražošanu no vietējiem energoresursiem, galvenokārt enerģētiskās koksnes šķeldas,” norāda E.Vīgants, piebilstot: kā viens no veiksmes stāstiem noteikti jāpiemin Latvijā īstenotais Baltijā lielākais saules kolektoru projekts, kas integrēts Salaspils centralizētās siltumapgādes sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2024. gads – enerģētiskās neatkarības stiprināšanas zīmē

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, 29.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējie gadi enerģētikā bijuši dažādu satricinājumu pārpilni, tomēr 2023. gadu varam dēvēt par stabila pagrieziena gadu uz valsts enerģētisko neatkarību un energoresursu portfeļa paplašināšanu, kā arī Latvijas elektroapgādes kritiskās infrastruktūras izturības testu.

Saules ģenerācija sākotnēji straujāk attīstījusies tieši sadales sistēmā – līdz 2023. gada beigām, kā iepriekš prognozēts, "Sadales tīklam" pieslēgto elektrostaciju un mikroģeneratoru kopējā jauda pārsniedz 300 MW, kas atbilstošos laikapstākļos ļauj saražot ap 30-40% no attiecīgā brīža patēriņa, tā veicinot Latvijas energoneatkarību un zaļo ražošanu. Sadales sistēmai pieslēgto saules elektrostaciju kopskaits gada beigās sasniedzis ap 700, bet mikroģeneratoru – ap 19 000.2023. gads parādīja arī to, cik būtiski ir stiprināt elektroapgādes infrastruktūras drošumu.

Šogad saskārāmies ar vairākām pamatīgām dabas stihijām – plūdiem janvārī, vētru oktobrī un snieglieci decembrī, ko veiksmīgi pārvarējām, un divu pēdējo dabas stihiju seku likvidēšanā varējām pat doties palīgā saviem kaimiņiem igauņiem. Vēl pirms pieciem gadiem arī Latvijā šādā sniegliecē iedzīvotājiem būtu bijis jārēķinās ar daudz ilgākiem elektroapgādes pārtraukumiem. Šogad, pateicoties līdzšinējām vidējā sprieguma kabelizācijas programmām un preventīvai trašu tīrīšanai, elektroapgādes traucējumi skāra salīdzinoši nelielu klientu skaitu, un neviens atsevišķs elektroapgādes pārtraukums klientiem nepārsniedza 24 stundas. Tas ir arī apliecinājums, ka savulaik izvēlētā elektrotīkla apkalpošanas stratēģija – savas Remontu un būvniecības daļas izveide – ir bijusi pareiza.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstādināt enerģijas izmaksu augšanu nav iespējams, taču, ierobežojot nesamērīgo atbalstu zaļajai enerģijai, var palēnināt cenu celšanos, intervijā žurnālam Playboy atzinis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

«Pieņemu, ka tas neizklausīsies pievilcīgi, bet varu apsolīt, ka, pateicoties manai darbībai, enerģijas izmaksas Latvijas iedzīvotājiem augs lēnāk. Tās augs, bet ne tik ātri,» atzīst ministrs.

Zaļā enerģija ir ļoti laba lieta – gan biodegviela, gan elektrība. Un it sevišķi laba tā ir tādai valstij kā Latvija, kurai nav savu fosilo resursu. Tomēr ir kaut kāds izmaksu līmenis patērētājam, pie kura tā zaudē jēgu. Latvijā no tā milzīgu virspeļņu gūst ļoti šaurs cilvēku loks, savukārt visi pārējie par to maksā. Turklāt maksā vairāk, nekā tas būtu tad, ja atbalsta sistēma būtu citāda. Pret šo atbalsta sistēmu es arī karoju, un jebkurš, kurš saka, ka es karoju pret zaļo enerģiju, vai nu neko nav sapratis, vai nodarbojas ar demagoģiju, skaidro Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sargā pamatvērtības un nevairās no inovācijām

Dienas Bizness, 27.10.2015

Sargājot zivju resursus Salacas upē, pašvaldība realizē vairākus projektus. Šogad upē pirmoreiz tiks pavairoti nēģu mazuļi, savukārt maluzvejnieku notveršanai iegādāts termovizieris. Pašvaldības kārtībnieks Didzis Žibals maluzvejnieku aizturēšanas reidos piedalās kopš pērnā gada un atzīst, ka šī rūpala pārstāvji jau esot zināmi, bet termovizieris tos palīdzēs notvert.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2010. gada salacgrīvieši savu novadu pasludinājuši par Zaļo novadu. Vienojoties vairākām organizācijām, uzņēmēju konsultatīvajai padomei, novada senioriem un ciemu vecāko padomei, viņi parakstījuši Salacgrīvas novada domes deklarāciju, ietverot tajā apņemšanos veicināt veselīgu, ekonomisku, dabai un cilvēkam draudzīgu ilgtspējīgu dzīvesveidu un saimniecisko darbību, pirmdien vēstīja laikraksts Diena.

Piecos gados Zaļais novads kļuvis par vienu no videi draudzīgajām teritorijām Latvijā, kur nevairās no inovatīviem eksperimentiem un drosmīgiem tehnoloģiskiem risinājumiem vides aizsardzības, energoresursu taupības un alternatīvo enerģiju izmantošanas jomā.

«Pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā – laikā, kad meklējām jaunus pašvaldības politikas mērķus un jaunus, globālus uzstādījumus, kā novadam tālāk attīstīties, – Zaļā novada deklarācijas pieņemšana bija politisks lēmums,» atzīst Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs.

Novadā ir teju 60 kilometru gara, visnotaļ jutīga un relatīvi no apbūves brīva jūras piekrastes teritorija ar nesabojātu dabu. Daļa novada teritorijas ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Novadu šķērso Salaca – Latvijā vienīgā upe ar dabisko lašu populāciju. «Sapratām, ka tās ir mūsu pamatvērtības. Vides sakārtošanas jautājumus ar projektu palīdzību tikām risinājuši jau iepriekš – vairākās vietās izbūvējām jaunas attīrīšanas ietaises, veicām ar amonjaku piesārņotā ūdens savākšanu, pirmie Latvijā uzstādījām hibrīdapgaismojumu. Nonācām pie secinājuma, ka jaunas tradīcijas var ieviest vienmēr, taču balstīties vajadzētu uz pamatvērtībām,» norāda D. Straubergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais zaļās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai tā pārvaldīto atjaunojamās enerģijas objektu tuvumā īstenos neparastu pētījumu par atjaunojamās enerģijas staciju ietekmi uz vidi.

Pētījums ilgs trīs gadus, izzinot izmaiņas florā un faunā teritorijā ap topošo solāro paneļu parku Tauraģes novadā Lietuvā.

Pētījumā gūtie dati ļaus uzņēmumam Ignitis Group turpmāk īstenot labāku praksi saules paneļu un vēja parku būvniecībā, pēc iespējas mazāk kaitējot apkārtējai videi. Tā tiks pielietota arī pārējos uzņēmuma projektos Lietuvā un citās valstīs, tostarp arī Latvijā.

Ignitis Renewables Vides un atļauju izsniegšanas nodaļas vadītāja Lina Žibiene (Lina Žibienė) uzsver, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir viens no uzņēmuma ilgtspējas stratēģijas galvenajiem mērķiem. Zaļā enerģija ir būtiski saistīta ar dabiskās vides saglabāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par spīti klimata mērķiem – nāk ogļu dedzināšanas rekordi

Jānis Šķupelis, 26.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan daļa pasaules centīgi mēģina spert soļus zaļākas dzīvošanas virzienā, atkarības mazināšana no kādiem mazāk zaļiem ieradumiem nebūt tik viegla nav.

Ja runā par energoresursiem, tad tradicionāli tiek uzskatīts, ka viens no pašiem netīrākajiem veidiem, kā iegūt enerģiju, ir ogļu dedzināšana. Tiesa gan, līdz ar ekonomiku atveseļošanos pēc pandēmijas pasaulei tāpat nav atlicis nekas cits kā tās dedzināt rekordapmēros.

Atliek dedzināt ogles

Uz globālo piegāžu traucējumu, augstas dabasgāzes cenas un liela pieprasījuma pēc elektrības un dažādiem materiāliem fona vairāk ogles tiek dedzinātas pat, piemēram, Vācijā. Jāņem vērā, ka Vācija ir Eiropas lielākā ekonomika, kur reģions uzņēmies līderību pasauli ievirzīt visai spējā cīņā pret klimata pārmaiņām. Pamatā tiek izcelta problēma – lai gan enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem aug, pieprasījums pēc enerģijas pasaulē aug vēl straujāk. Rezultātā neatliek nekas cits, kā šos caurumus aizpildīt ar veco labo fosilo degvielu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Infrastruktūras projektiem pieejami lieli līdzekļi, taču trūkst projektu, Dienas Bizness organizētajā konfernecē Tīra enerģija visiem eiropiešiem uzsvēra BaltCap Infrastructure Fund (BInF) Investment direktors Latvijā Matīss Paegle.

Viņš atklāj, ka BInF finansē dažādus infrastruktūras projektus, tajā skaitā atjaunojamo energoresursu (AER) un energoefektivitātes projektus. Infrastruktūras projektu, kuri varētu pretendēt uz finansiālo atbalstu, trūkumam ir vairāki iemesli, domā M.Paegle. «Pirmkārt, nenotiek aktīva publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu virzība un netiek domāts par to, no kādiem līdzekļiem tiks veiktas investīcijas infrastruktūrā pēc 2020.gada, kad samazināsies Eiropas Savienības fondu apjomi,» pauž M.Paegle, atgādinot, ka, kamēr Latvija joprojām ir pie sava pirmā PPP projekta, Polijā jau īstenoti 128 PPP projekti.

«Tāpat Latvijai joprojām nav nekādas vīzijas par nākotnes atbalsta mehānismiem AER. Gadiem atbalstot dabasgāzes koģenerāciju, tajā skaitā lauvas tiesu maksājot Latvenergo termoelektrostacijām, valsts ir pilnībā iznīcinājusi izpratni par to, kas patiešām ir zaļā enerģija,» atzīmē BInF Investment direktors Latvijā, uzsverot, ka bažīties liek arī priekšvēlēšanu populisms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap Infrastruktūras fonds uzsāk 42 miljonu eiro vērta vēja parka projekta būvniecību, kurā tiks uzstādītas sešas vēja turbīnas ar kopējo jaudu 30 MW. Vēja parks atradīsies pilsētā Žvirgždaičiai, Šaķu rajonā Lietuvā.

Projektu finansē BaltCap Infrastruktūras fonds, ieguldot 15 miljonus eiro, un Luminor banka Lietuvā, piešķirot finansējumu 27 miljonu eiro apmērā.

Projektu īsteno Žvirgždaičių energija — BaltCap Infrastruktūras fonda pārvaldībā esošs uzņēmums. Plānots, ka elektroenerģijas ražošana spēkstacijā sāksies 2023. gada otrajā ceturksnī.

Izveido kopuzņēmumu saules enerģijas ražošanai Latvijā  

BaltCap Infrastruktūras fonds, enerģētikas uzņēmumu grupa AJ Power un AJP Capital dibinātais...

"Elektroenerģijas ražošana no atjaunīgajiem resursiem šobrīd pasaulē pieaug straujāk nekā jebkad agrāk, veicinot jaunās globālās enerģētikas ekonomikas veidošanos. Šis ir jau trešais BaltCap vēja enerģijas projekts Baltijā — kopā ar partneriem 2016. gadā Lietuvā un Igaunijā esam attīstījuši un pārdevuši vēja elektrostaciju parkus ar kopējo jaudu 42 MW. Savukārt Latvijā kopā ar enerģētikas uzņēmumu grupu AJ Power un AJP Capital fondu šī gada aprīlī paziņojām par kopuzņēmuma izveidi, lai attīstītu saules enerģijas ražošanu Latvijā un izbūvētu saules enerģijas parkus 30 MW apmērā. Investīcijas “zaļajā” enerģijā veicina gan reģiona enerģētisko neatkarību, gan Zaļā kursa ilgtspējas mērķu sasniegšanu,” sacīja Matīss Paegle, BaltCap Investīciju direktors.

Spēkstaciju ražos un uzstādīs General Electric's GE Renewables 6 GE Cypress turbīnas, kas atradīsies uz 121 metru augstiem mastiem, un katra ģenerē 5,5 MW jaudu.

2014. gadā BaltCap investēja vēja parka attīstīšanā Lietuvā un Igaunijā. 2016. gadā abi uzņēmumi Eurakras un Tuulueenergia, kas pārvaldīja šos vēja parkus, tika pārdoti toreizējai Lietuvos Energija (tagad Ignitis).

BaltCap ir privātā kapitāla investors Baltijas valstīs kas fokusējas uz uzņēmumu attīstību, kas uzlabo mūsu sabiedrības dzīves kvalitāti. BaltCap Infrastruktūras fonda mērķis ir ieguldījumi klimata risku mazināšanai. BaltCap ir pārstāvēts visās trijās Baltijas valstīs ar vietējiem birojiem un pieredzējušām investīciju komandām Rīgā, Tallinā, Viļņā, Varšavā, Helsinkos un Stokholmā.

Komentāri

Pievienot komentāru