ASV prezidents Donalds Tramps, kurš regulāri kritizē Savienoto Valstu centrālo banku - Federālo rezervju sistēmu (FRS) - par procentlikmju paaugstināšanu, otrdien paziņoja, ka FRS esot viņa lielākais drauds.

«Mans lielākais drauds ir FRS, jo FRS ceļ likmes pārāk strauji,» sacīja Tramps intervijā telekanālam «Fox Business».

«Tā ir neatkarīga, tāpēc es ar viņiem nerunāju, bet es neesmu apmierināts ar to, ko tā dara, jo tas [procentlikmju paaugstināšana] notiek pārāk ātri - paskatieties uz jaunākajiem inflācijas datiem, tie ir ļoti zemi,» sacīja Tramps.

Gada inflācija ASV septembrī bija 2,3%, un tas bija septiņos mēnešos zemākais līmenis. FRS noteiktais inflācijas mērķrādītājs ir aptuveni 2%.

Kad «Fox News» žurnāliste norādīja, ka Tramps pats pieņēmis lēmumu FRS vadītāja amatā nomainīt Dženetu Jelenu ar stingrākas monetārās politikas piekritēju Džeromu Pauelu, ASV prezidents atbildēja: «Ja drīkstu būt godīgs, es nevienu nevainoju. Es viņu [Pauelu] tur ieliku. Un varbūt tas bija pareizi, varbūt nē, bet es viņu tur ieliku.»

ASV FRS vadība 22. martā kārtējo reizi paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Jaunais bāzes procentu likmju koridors ir 4,75% - 5,00% (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi). Pirmo reizi kopš 2007. gada septembra dolāra bāzes procentu likmes augšējā robeža sasniegusi 5% atzīmi.

16 martā mēs atzīmējām pirmo gada dienu kopš ASV FRS uzsāka procentu likmju celšanas ciklu un pavisam šis ir jau devītais dolāra bāzes procentu likmju paaugstinājums deviņās sapulcēs pēc kārtas un kopējais procentu likmju kāpums jau sasniedzis rekorda augstus 475 bāzes punktus rekorda īsā laikā.

FRS paaugstina bāzes procentlikmi par ceturtdaļu procentpunkta 

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja trešdien nolēma paaugstināt bāzes...

Vienlaicīgi ASV FRS sola turpināt savu aktīvu mazināšanu. Vēl pagājušā gada martā ASV FRS aktīvi bija pārsnieguši 8,96 triljonus ASV dolāru, bet līdz šim brīdim aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 320 miljardiem dolāru. Tas ir neto rezultāts ņemot vērā arī to, ka sakarā ar dažu ASV banku bankrotiem un tiem sekojušajai nestabilitātei finanšu tirgū, centrālā banka tirgus likviditātes uzlabošanai pēdējās divās nedēļās ir palielinājusi savus aktīvus par gandrīz 300 miljardiem dolāru.

Lēmuma pamatojums

Neskatoties uz pēdējo pāris nedēļu satricinājumiem banku sektorā un to izraisītajiem viļņiem finanšu tirgū ASV dolāram turpinās straujākais procentu likmju kāpums kopš septiņdesmito gadu beigām. Tomēr pamazām jau ir saskatāmas procentu likmju celšanas cikla beigas un procentu likmju griesti šķiet ir tuvu. Šobrīd, spriežot pēc ASV FRS publicētajiem materiāliem, izskatās, ka tuvākajās sanāksmēs varētu būt sagaidāms vēl viens neliels procentu likmju paaugstinājums un tad ne pārāk ilgstoša pauze, kurai, iespējams, var sekot arī likmju pazeminājums gada beigās.

ASV FRS vadītājs prieku par likmju kāpuma beigām gan mazināja ar solījumu, ka, ja būs vajadzīgs cīnīties ar inflāciju, likmju paaugstināšana var tikt arī turpināta. Šobrīd viedoklis par to, kā varētu uzvesties dolāra procentu likmes ir mainījies, jo centrālā banka sagaida, ka pēdējo pāris nedēļu notikumi pasliktinās situāciju ASV kredītu tirgū, kas būs līdzvērtīgs efekts likmju paaugstināšanai. Ja centrālajai bankai ir taisnība, tad līdz šim veiktais kredītu sadārdzinājumu komplektā ar stingrākām prasībām kredītu ņēmējiem panākts patēriņa bremzēšanos un inflācijas līmeņa pazemināšanos.

Pretēji ECB, kura eiro zonas IKP prognozi šim gadam paaugstināja uz 1%, ASV FRS ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam pazemināja no 0,5% uz 0,4%. Joprojām tiek gaidīts bezdarba līmeņa kāpums 4,5% virzienā, bet centrālā banka atzīst, ka brīvo darba vietu joprojām ir daudz un darba tirgus ir spēcīgs. Katrā ziņā jebkuras izteiktās prognozes apdraud liela nenoteiktība, un centrālās bankas abās okeāna pusēs ir gatavas ātri reaģēt uz ekonomikas vai finanšu tirgus izmaiņām, ko ASV FRS pēdējo pāris nedēļu laikā uzskatāmi pierādīja.

Ekonomikas uzrāviens, kas sekojis pasaules cīņai ar pandēmiju, nozīmējis milzīgu pieprasījumu pēc dažādām izejvielām un detaļām. Savukārt to piedāvājums ne vienmēr šim pieprasījumam spējis tikt līdzi.

Rezultātā dažādu piegāžu problēmas rada riskus daudzmaz vienmērīgam ekonomikas kāpienam augstāk. Tāpat notiekošais var nozīmēt, ka paaugstināta kādu laiku saglabājas inflācija. Faktiski lielas problēmas pasaulē ir dažādas lietas vajadzīgajā apmērā no punkta A nogādāt līdz punktam B, kas kādā brīdī var arvien jūtamāk ietekmēt visu pēcpandēmijas ekonomikas atveseļošanos.

Valdot šādam fonam, piemēram, The Wall Steet Journal izceļ, ka gan ekonomisti, gan biznesa līderi šobrīd prognozē, ka saspringta situācija piegāžu frontē un fiskālo stimulu iedrošināts liels pieprasījums teju pēc visa saglabāsies vismaz līdz šā gada beigām vai ilgāk.

Arī Institute of International Finance prognozes liecina, ka dažādi piegāžu traucējumi, kas globālā mērogā cēluši ražotāju cenas, visticamāk, aktuāli būs arī 2022. gadā. Tas savukārt palīdzēšot vairot bažas par inflāciju. "Tas, kas notiek tagad, ir tādā mērogā, ka pārsniedz jebko, kas noticis nesenā vēsturē," piebilst minētās organizācijas pārstāvji.

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

ASV biržu indeksi trešdien pieauga un ASV dolāra vērtība kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) signāliem, ka tā drīz varētu pazemināt procentlikmes, ņemot vērā neskaidrību par ekonomikas prognozi.

Kā jau bija gaidāms, FRS atstāja procentlikmes nemainīgas, bet FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka tirdzniecības nesaskaņas un ekonomikas pieauguma palēnināšanās pasaulē ir pamudinājušas daudzus FRS administratorus uzskatīt, ka ir «pastiprinājies» iemesls procentlikmju pazemināšanai.

FRS savā paziņojumā solīja, ka tā «pienācīgi rīkosies, lai uzturētu ekonomikas paplašināšanos", un atmeta iepriekšējo formulējumu, ka tā būs «pacietīga» ekonomikas datu izvērtēšanā. Šī formulējuma atmešana vairoja cerības, ka FRS jau jūlijā samazinās procentlikmes.

«National Securities» galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans sacīja, ka FRS nostāja par labu procentlikmju pazemināšanai atbilst prognozēm.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pārsvarā kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi, savukārt britu mārciņas vērtība samazinājās, turpinoties haosam «Breksita» jomā.

ASV uzņēmumu akciju cenas neilgu laiku pieauga pēc FRS lēmuma saglabāt bāzes procentlikmi nemainīgu un prognozes, ka šogad to nepaaugstinās, bet varētu paaugstināt nākamgad.

Akciju cenas sāka kristies pēc preses konferences, kurā FRS vadītājs Džeroms Pauels uzsvēra, ka ASV ekonomika ir stabila, lai gan FRS trešdien samazināja ekonomikas pieauguma prognozi šim gadam no 2,3% līdz 2,1%, nākamajam gadam no 2% līdz 1,9%, bet 2020.gadam to saglabāja 1,8% līmenī.

Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu, bet indekss «Nasdaq Composite» nedaudz pieauga.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs sacīja, ka tirgus sākotnējais kāpums bija automātiska reakcija uz FRS lēmumu, bet investori vēlāk pārdomāja.

Nav tā, ka uz ASV dolāra fona ļoti labi izskatītos kāda cita lielā valūta, – būtībā notiek sacensība, kura no tām varētu būt mazāk neglīta.

Kopš šā gada sākuma eiro cena ASV dolāros ir paspējusi pieaugt, sarukt, pieaugt atkal un pēc tam vēlreiz sarukt. Ja janvāra pirmajā pusē eiro cena bija palēkusies līdz 1,155 ASV dolāru atzīmei, tad piektdien tā dzīvojās pie 1,134 ASV dolāriem. Pašlaik joprojām tiek gaidīts, ka šis gads eiro cenai varētu būt veiksmīgs, lai gan tirgus dalībnieki, runājot par eiro/ASV dolāra pieaugumu, pārsvarā mīl šīm prognozēm piekabināt klāt dažādas atrunas. Daļēji par to, ka nākotne ir visai neskaidra, liecina arī minētā šā gada sākuma eiro/ASV dolāra «mētāšanās». Gaidas ietekmējis skatījums uz varenāko centrālo banku rīcību. No ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vairs netiek gaidīti likmju paaugstinājumi, un arī Eiropas Centrālā banka (ECB) droši vien ko tādu nedarīs.

ASV akciju cenas trešdien pieauga un ASV dolāra vērtība kritās pēc tam, kad ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels savā ziņojumā ASV Kongresā norādīja uz iespējamu procentlikmju samazināšanu.

Sava pusgada ziņojuma Kongresam pirmajā dienā Pauels sacīja, ka daudzi centrālās bankas administratori uzskata, ka iemesls zemākām procentlikmēm «ir pastiprinājies», jo daudzi tirdzniecības konflikti ietekmē ekonomikas izaugsmes perspektīvu.

Kopš FRS jūnija sanāksmes, kad Pauela izteikumi tika interpretēti kā signāls par iespējamu procentlikmju pazemināšanu, «izrādās, ka neskaidrība ap tirdzniecības saspīlējumu un bažas par globālās ekonomikas stiprumu turpina nomākt ASV ekonomikas perspektīvu», sacīja Pauels.

Viņa teiktais atbilda plašām investoru cerībām un apslāpēja pieņēmumu, ka piektdien publicētais Nodarbinātības ministrijas ziņojums par ASV tautsaimniecībā nodarbināto skaita ievērojamu pieaugumu jūnijā atturētu FRS no procentlikmju pazemināšanas šomēnes.

Akciju tirgus galvenā ziņa janvārī – pasaules gals nav iestājies. Tie, kas neseko līdzi akciju tirgiem, droši vien būs pārsteigti par šādu ievadu un sarkastiski vaicās: «vai tad bija jābūt?». Atbildēšu, ka decembra beigās daudzi cilvēki to paredzēja un no tā baidījās.

Atgādināšu dažus faktus par 2018.gada decembri: tika piedzīvotas vislielākās svārstības decembrī akciju tirgus vēsturē, smagākais nedēļas kritums vairāku gadu laikā, sliktākais Ziemassvētku vakars tirgū un citi.

Kopumā jaunā gada brīvdienas visiem brokeriem un investoriem bija neskaidrību pilnas un viņi ar pesimismu gaidīja janvāri. Taču pasaules gals neiestājās.

Kopumā sakot, janvāris kārtējo reizi apstiprināja to, ko es ne reizi vien esmu teicis – tirgus var pievērst uzmanību kādai jaunai tēmai, pārspīlēti reaģējot uz katru ziņu, bet tikpat ātri zaudēt interesi par šo tēmu un vispār uz to nereaģēt. Tā bija arī ar ASV valdības darba apturēšanu – decembrī katrs jaunums, kas saistīts ar termiņa pagarināšanu vai, tieši pretēji, pārtraukšanu, izraisīja tirgus kritumu vai izaugsmi, savukārt janvārī uz šīm ziņām tirgus īpaši nereaģēja. Tā notika arī ar decembrī aktuālo tēmu par ASV un Federālo Rezervju sistēmas vadītāja pretrunām – janvārī tā tika atstumta otrajā plānā. Kopumā tirgū atkāpās visas bailes. Tiesa gan, pirmajā gada darbdienā tirgus gan piedzīvoja kritumu, reaģējot uz negaidīto Apple vēstuli akcionāriem, kurā kompānija pazemināja pārdošanas apjomu prognozes, taču pēc tam iestājās spēcīgas izaugsmes periods, kas turpinājās līdz pat mēneša beigām. Tirgus ignorēja ikvienu negatīvu ziņu (piemēram, neveiksmīgo Lielbritānijas parlamenta balsojumu saistībā ar Breksita plānu) un ar prieku uzņēma ikvienu pozitīvu ziņu. Tomēr jāatzīst, ka pozitīvo ziņu ir bijis pietiekami daudz. Starp tām var minēt valdības darba atsākšanu un FRS paziņojumu par vieglāku ASV monetāro politiku, arī veiksmīgu ASV un Ķīnas tirdzniecības politikas sarunu virzību. Rezultātā labais uzvarēja un visi ASV indeksi ievērojami pieauga. Interesanti, ka līdzīgu izaugsmi piedzīvoja visi indeksi – Dow, Nasdaq un S&P 500 – katrs palielinājās par aptuveni 8%.

Pasaules biržu indeksi ceturtdien lielākoties pieauga un ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām palielinājās pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien pacēla procentlikmes un investori piekrita FRS uzskatam, ka ASV ekonomika solīdi pieaug bez pārkaršanas riska.

Izņēmums bija Milānas birža, kuras indekss kritās pēc bažām par gaidāmo Itālijas budžetu, un elektrisko automašīnu ražošanas firma «Tesla Motors», kuras akcijas cena kritās pēc ziņas, ka ASV Vērtspapīru un biržu komisija apsūdzējusi šīs firmas vadītāju Īlonu Masku investoru maldināšanā.

FRS trešdien pacēla procentlikmes trešoreiz šī gada laikā, atsaucoties uz aizvien spēcīgāku ASV ekonomiku un darba tirgu, un FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka nesaskata nekādas vājās vietas ASV finanšu sistēmā.

Lai gan Volstrītas indeksi trešdien bija kritušies, ceturtdien tie pieauga. Solīds kāpums bija arī Eiropas biržās, izņemot Milānu.

Pauels «bija mierīgs un runāja par to, cik pārliecināti viņi [FRS] ir pat to, ka inflācija paliks iegrožota,» sacīja «FTN Financial» eksperts Kriss Lovs.

ASV FRS vadība piektajā sapulcē pēc kārtas 21. septembrī paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Latvijā saka, ka dubults neplīst, bet ASV FRS uzskata, ka ar diviem agresīviem procentu likmju paaugstinājumiem, lai apkarotu “lipīgo” inflāciju, nepietiek un trešo reizi pēc kārtas veica paaugstinājumu par 75 bāzes punktiem, no 2,25%/2,50% uz 3,00%/3,25% koridoru.

75 bāzes punktu paaugstinājums trīs reizes viena gada laikā pēdējo reizi bijis tālajā 1973. gadā. Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Šogad ASV FRS aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 130 miljardiem dolāru. Centrālā banka sola turpināt cīņu ar pēdējos četrdesmit gados augstāko inflāciju.

Globālā ietekme

Pasaulē uzņēmumi un valdības ir aizņēmušās triljoniem dolāru, kas nozīmē šo parādu apkalpošanas turpmāku izmaksu pieaugumu un tas atsauksies gan uz uzņēmumu peļņas rādītājiem, gan uz valstu budžeta izdevumiem. Likmju celšana noteikti bremzēs ASV ekonomikas izaugsmi un bremzējoties pasaules lielākās ekonomikas izaugsmei atskaņas būs jūtamas visā pasaulē. To mēs redzam vērtspapīru tirgū. Akciju tirgum nepatīk procentu likmju celšana un kas notiek ASV akciju tirgū, ietekmē arī Eiropas un Āzijas akciju tirgus.

Varenākās centrālās bankas likmju kāpināšanu uzliek uz pauzes. Tas liek domāt par augstāko šādu likmju punktu.

Rudens pēdējo mēnešu mija pagāja pasaulē varenāko centrālo banku sapulču zīmē. Pašā novembra sākumā tikās globālā mērogā paši ietekmīgāki centrālie baņķieri - ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) politikas noteicēji. Tāpat tirgus dalībnieki joprojām mēģināja sagremot oktobra beigu Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmes toni. Par svaigākajiem monetārās politikas lēmumiem informēja arī britu baņķieri.

Visi finanšu pasaulē grib zināt, kas notiks ar naudas cenu, un FRS ir atbildīga par karaļa - ASV dolāra - šādu cenu. Šajā ziņā gan patiešām izskatās, ka dolāru uguņošana varētu būt beigusies vai pasaule tam ir ļoti tuvu. ASV FRS savu galveno refinansēšanas likmi minētajā sanāksmē atstāja nemainīgu 5,25-5,5% koridorā. Tas ir augstākais šo likmju līmenis 22 gados.

ASV un Eiropas biržās akciju cenas pirmdien pārsvarā pieauga, globālajiem akciju tirgiem piesardzīgi sākot tirdzniecības nedēļu pirms ļoti gaidītas ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmes.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" kāpa līdz jauniem rekordiem, ko sekmēja tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu palielināšanās, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" saruka.

"Apple", "Facebook" un "Netflix" akciju cenas pieauga par vismaz 1%.

Šīs nedēļas pasākumu kalendārā dominē FRS divu dienu sanāksme. Ir gaidāms, ka tajā FRS saglabās savu pašreizējo monetāro politiku, nemainot procentlikmes, bet FRS vadītājam Džeromam Pauelam preses konferencē pēc sanāksmes noslēguma trešdien būs jāatbild uz daudziem jautājumiem par cenu kāpumu.

Pauels varētu no jauna apliecināt, ka FRS modri sekos cenu spiedienam, un uzsvērt, ka ASV centrālajai bankai ir līdzekļi inflācijas iegrožošanai.

Volstrītā akciju cenas trešdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība kritās, pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi, kas sekoja labiem firmu peļņas rādītājiem un ASV nodarbinātības datiem.

ASV biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 1,5%, reaģējot uz FRS bāzes procentlikmes nemainīšanu un piesardzīgo pieeju turpmākām darbībām. ASV centrālā banka bāzes procentlikmes mērķrādītāju saglabāja 2,25%-2,5% apmērā.

FRS vadītājs Džeroms Pauels preses konferencē sacīja, ka pamatojums turpmākām procentlikmju celšanām ir «kļuvis vājāks».

«Šajā vidē mēs uzskatām, ka mēs vislabāk varam atbalstīt ekonomiku, esot pacietīgi perspektīvas izvērtēšanā pirms tālāku izmaiņu veikšanas savā politikā,» teica Pauels.

FRS arī paziņoja, ka varētu mainīt savu vērtspapīru portfeļu samazināšanas tempu.

«Investoriem visvairāk patīk tas, ka viņi panākuši [no FRS] vairāk, nekā gaidīja,» sacīja «National Securities» galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien kritās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) jūlija sanāksmes atšifrējuma publicēšanas, kas liecina par FRS nodomu līdz gada beigām samazināt ekonomikas stimulēšanas pasākumus.

FRS sanāksmes atšifrējums liecina par FRS politikas noteicēju plašu vienprātību jautājumā par obligāciju uzpirkšanas apjomu samazināšanu tuvākajos mēnešos.

Lai gan tas nebija pārsteigums, ņemot vērā FRS amatpersonu nesenos izteikumus, akciju cenas krasi saruka tirdzniecības sesijas pēdējā stundā.

"Vasarai tuvojoties noslēgumam, tirgus noskaņojumu, domājams, turpinās iespaidot" tādi faktori kā bažas par Covid-19 delta variantu un Afganistānu, kā arī gaidīts paziņojums par FRS obligāciju uzpirkšanas samazināšanas grafiku, sacīja ''CFRA Research" analītiķis Sems Stovols.

Volstrītas indeksi kritās otro dienu pēc kārtas. Londonas un Parīzes biržu indeksi saruka, bet Frankfurtes biržas indekss pieauga.

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

ASV biržu indeksi un ASV dolāra vērtība trešdien kritās pēc tam, kad ASV centrālā banka – Federālā rezervju sistēma (FRS) – nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi, bet lika saprast, ka nepaātrinās tempu jaunām procentlikmju paaugstināšanām šogad.

Eiropas biržu indeksi trešdien mainījās nedaudz, pārsvarā samazinoties.

Dolāra vērtības kritums apliecināja vilšanos ārvalstu valūtu tirgū par to, ka FRS lika saprast, ka ir paredzējusi šogad paaugstināt procentlikmes trīs, nevis četras reizes.

Jaunieceltais FRS vadītājs Džeroms Pauels norādīja uz faktoriem, kas pēdējos mēnešos uzlabojuši ekonomikas pieauguma prognozes, tai skaitā uz «stimulējošāku» fiskālo politiku, pēc decembrī ASV Kongresā pieņemtās nodokļu pazemināšanas.

ASV biržu indeksi sākotnēji pieauga pēc FRS paziņojuma, bet vēlāk kritās Pauela preses konferences laikā, kurā viņš atbildēja uz jautājumiem par ekonomikas pieauguma prognožu riskiem, tostarp tiem, ko radītu iespējams tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu.

ASV Federālo rezervju sistēma šogad jau trešo reizi palielina likmes.

ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) šonedēļ spērusi vēl vienu soli augstāku likmju virzienā. Pasaules ietekmīgākā centrālā banka dolāra refinansēšanas likmi noteikusi par 25 bāzes procentpunktiem augstāk – 2% līdz 2,25% koridorā. Šāda ASV centrālo baņķieru rosīšanās vēlreiz apliecina, ka ASV atrodas uz likmju paaugstināšanas ceļa – FRS vadība arī deva mājienus, ka līdz šā gada beigām dolāra bāzes procentlikme tiks palielināta vēl vienu reizi. Pašlaik tirgus dalībnieki paredz, ka aptuveni par procentpunktu FRS dolāra likmes palielinās arī visā nākamajā gadā kopumā. Tādējādi 2018.gada beigās, ja šie pieņēmumi piepildīsies, varēsim tās redzēt jau pie 3,25–3,5% atzīmes.

ASV biržās trešdien, nerimstot bažām par Savienoto Valstu procentlikmju kāpumu, turpināja krist akciju cenas, un lielākie indeksi zaudēja vairāk nekā trīs procentus vērtības.

Savukārt Eiropas biržas turpina negatīvi ietekmēt Itālijas valdības un Eiropas Komisijas (EK) nesaskaņas par Itālijas nākamā gada valsts budžeta deficītu.

«Investoriem pašlaik ir par ko raizēties- no [ASV] obligāciju procentlikmju kāpuma tempa un tā ietekmi uz investoru noskaņojumu līdz Itālijas populistu koalīcijas spēlītēm ar Eiropas Komisiju, buksējošajām »Breksita« sarunām un ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikta turpināšanos,» norādīja «Oanda» vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

Investori ir bijuši nervozi, kopš ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums pārsniedza 3,0%. Tas pieauga pēc spēcīgu ASV ekonomikas datu publicēšanas, kuri veicina iespējamību, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) turpinās celt procentlikmes.

ASV centrālā banka Federālā rezervju sistēma trešdien samazināja bāzes procentlikmi, taču FRS prezidenta Džeroma Pauela sacītais, ka šis samazinājums nav sākums regulārai procentlikmes pazemināšanai izraisīja akciju cenu kritumu Savienoto Valstu biržās un ASV dolāra kursa kāpumu.

FRS trešdien pirmo reizi kopš 2008.gada nolēma samazināt bāzes procentlikmi. FRS Atvērtā tirgus komiteja pēc kārtējās divu dienu sanāksmes paziņoja, ka pazemina bāzes procentlimes mērķrādītāju par 0,25 procentpunktiem līdz 2-2,25%.

Preses konferencē pēc FRS Atvērtā tirgus komitejas sēdes Pauels uzsvēra, ka lēmums samazināt bāzes procentlikmi nenozīmē to, ka šis ir vienreizējs pasākums, bet nav arī uzskatāms par sākumu regulārai bāzes procentlikmes pazemināšanai.

«Gribu pateikt skaidri. Es sacīju, ka tas nav sākums garai procentlikmes samazināšanu sērijai. Es neteicu, ka tā ir vienreizēja [pazemināšana] vai kaut kas tamlīdzīgs,» norādīja FRS prezidents.

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Marta otrajā pusē atmestas formalitātes - ekonomikas ugunsgrēka dzēšanai pretī nu tiek likta naudas drukāšana bez formāla limita.

Proti, šīs nedēļas sākumā pasaules ietekmīgākā centrālā banka – ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) – paziņoja, ka īstenos bezlimita kvantitatīvo mīkstināšanu, kas bieži vien tautā tiek saukta par "dolāru drukāšanu". Nekas gan fiziski drukāts netiek, jo tad droši vien nāktos izcirst veselu lērumu ar mežiem, un notiek vien elektroniska gigantisku ciparu ierakstīšana vajadzīgajās tabulās. Pamatā kvantitatīvā mīkstināšana paredz, ka centrālā banka no tirgus izpērk un uz savas bilances uzliek valdību, pašvaldību un arī augstāk novērtēto uzņēmumu parādu izpirkšanu.

Vēl pirmdienas sākumā izskatījās, ka šī nedēļa finanšu tirgiem atkal būs sākusies uz ļoti depresīvas nots. Tiesa gan, šāda FRS aktivitāte tirgos atgrieza cerību, lai gan gluži no mīnusiem lielākos pasaules akciju tirgus pat šāda "monetārā atombumba" "izvilkt" nespēja.

Pasaules akciju cenas pirmdien kritās, valdot bažām par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un mazinoties cerībām, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu samazināt procentlikmes.

Volstrītas indeksi, kā arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi samazinājās otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

ASV akciju cenas ir kritušās pēc tam, kad visi trīs Volstrītas indeksi pagājušo trešdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem saistībā ar pamieru ASV-Ķīnas tirdzniecības karā un cerībām uz FRS monetārās politikas mīkstināšanu.

Piektdien publicētais ASV Nodarbinātības ministrijas ziņojums par ASV tautsaimniecībā nodarbināto skaita ievērojamu pieaugumu jūnijā tomēr ir samazinājis FRS motivāciju pazemināt procentlikmes.

Investoru uzmanība tagad ir pievērsta FRS vadītājam Džeromam Pauelam, kurš šonedēļ sniegs pusgada ziņojumu Kongresā. Investori arī paturēs acīs patēriņa cenu datus, kas ir vēl viens faktors, kuru ņem vērā FRS savu lēmumu pieņemšanā.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pieauga, investoriem reaģējot uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) signāliem.

FRS sanāksmes protokols radīja labāku priekšstatu par ASV centrālās bankas 30.janvāra lēmumu nemainīt bāzes procentlikmi, kā arī apstiprināja piesardzīgu pieeju turpmākām darbībām, ko bija paudis FRS vadītājs Džeroms Pauels.

Protokolā bija atzīmēts, ka, palielinoties globāliem riskiem un pastāvot bažām par tirdzniecības saspīlējumu, ASV ekonomikas pieaugumam vajadzētu «atkāpties» no pērnā gada straujā tempa.

«Jebkurš, kas domāja, ka varbūt FRS nebija nodoma sūtīt vēsti, ar kuru Pauels nāca klajā preses konferencē, var beigt brīnīties,» sacīja «FTN Financial» ekonomists Kriss Lovs. «FRS tiešām ir noskaņota uz procentlikmju nemainīšanu ilgtermiņā, un nākamais tās politikas solis patiesībā varētu būt procentlikmju samazināšana.»

ASV biržu indeksi trešdien kritās un ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) pacēla procentlikmes un deva signālu, ka paredz turpināt likmju pakāpenisku celšanu. Eiropas biržu indeksi pirms tam pieauga.

Kā jau bija gaidāms, FRS pacēla bāzes procentlikmes mērķrādītāju par 0,25 procentpunktiem līdz 2% - 2,25%, paziņojot, ka darba tirgus ir turpinājis nostiprināties un ekonomiskā aktivitāte ir pieaugusi spēcīgā tempā.

ASV biržu indeksi dienas lielāko daļu bija pieauguši, bet samazinājās pēc FRS vadītāja Džeroma Pauela preses konferences un noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

FRS paziņojums «tika diezgan ātri uztverts», sacīja «TD Ameritrade» galvenais tirgus stratēģis Dž.Kinahans.

Kinahans tviterī atzina, ka FRS politikas virziena maiņa ir loģiska tai ziņā, ka «tirgum, šķiet, tagad nav vajadzīgs tik liels atbalsts».

ASV dolāra vērtība pieauga attiecībā pret eiro un britu mārciņu, bet kritās attiecībā pret jenu, analītiķiem sakot, ka ASV centrālā banka var būt pieņēmusi agresīvāku toni monetārās politikas jomā.