Dolāru norēķini izzūd

2018. gada 19. marts plkst. 6:41
Autors: Elīza Grīnberga - speciāli DB
Sadaļa: Bankas
Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā dolāra loma Latvijas bankās, kas apkalpo nerezidentu klientus, ievērojami samazinājusies, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Bankas, kas apkalpo nerezidentus, atsakās no dolāru norēķiniem un prognozējams, ka tuvākajā laikā noguldījumu apjomi šajā valūtā saruks.

Nav iecienīti

Līdz ar ASV banku korespondējošo kontu slēgšanu un nerezidentu biznesa pamatīgo vētīšanu pēdējo gadu laikā ievērojami mazinājušies starptautisko klientu ASV dolāru noguldījumi Latvijas kredītiestādēs. Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati, pagājušā gada nogalē nerezidentu noguldījumi ASV dolāros sasniedza 4,3 miljardus eiro. Salīdzinājumam – vēl pirms pāris gadiem šo noguldījumu kopējais apmērs bija virs astoņiem miljardiem eiro. Eiro noguldījumu apjoms būtiski nav mainījies un turas virs trīs miljardiem eiro.

Vietējo banku vidū dolāru darījumi nav tik izplatīti, un, kā liecina FKTK dati, pērnā gada beigās rezidentu noguldījumi dolāros pārsniedza vienu miljardu eiro, salīdzinot ar gandrīz 11 miljardiem eiro valūtā.

Ņemot vērā tendences tirgū, paredzams, ka nākotnē dolāru noguldījumi turpinās vēl vairāk sarukt, ko veicinās fakts, ka Latvijā strādājošās nerezidentu bankas turpina vētīt savu klientu bāzi, atsijājot riskantākos segmentus, kā arī kļūstot sarežģītāk un dārgāk veikt dolāru darījumus.

IPAS Indexo valdes priekšsēdētājs, bijušais Nordea Latvijas filiāles vadītājs Valdis Siksnis, komentējot tendences, uzsver, ka Latvijas finanšu sektors šobrīd ir saņēmis masīvu negatīvu publicitāti un nenoliedzami vietējām nerezidentu bankām pat ļoti nevainīgu ASV dolāru maksājumu veikšana ir kļuvusi problemātiska vai pat vispār neiespējama. «Korespondējošas bankas noteikti pieturas pie «tālāk no grēka politikas», saskaroties ar dolāru maksājumu no vai uz kādu no Latvijas nerezidentu bankām. Savukārt piekļuve eiro maksājumu infrastruktūrai šobrīd ir līdzvērtīgi atvērta visām eirozonas bankām. Tajā pašā laikā darījumu valūtu ierobežošana, pēc viņa teiktā, nav nekāds problēmas risinājums – tā ir cīņa tikai ar simptomiem,» uzskata eksperts. «Tas ir tas pats, ja, parādoties iesnām, paziņotu, ka turpmāk elposim tikai caur muti, nevis ārstēsim pašu slimību,» salīdzina V. Siksnis. Ja problemātiski čaulu kompāniju norēķini masveidā tiks veikti eiro, tad ļoti īsā laikā Eiropas Centrālā banka vai citas uzraugošās institūcijas iejauksies, viņš skaidro. Tādējādi nerezidentu bankām biznesa modelis, pēc viņa teiktā, jāpārvērtē daudz vairāk, nekā tikai mainot norēķinu valūtu. Lai arī dolāru norēķinu problēma primāri skar nerezidentus apkalpojošās bankas, arī jebkuras bankas vietējiem klientiem vismaz tuvākajā nākotnē jārēķinās ar papildu skaidrojumiem un, iespējams, arī lielākām izmaksām, veicot ASV dolāru pārskaitījumus, viņš prognozē.

Visu rakstu Dolāru norēķini izzūd lasiet 19. marta laikrakstā Dienas Bizness.


Dalies ar šo rakstu