Par spīti tam, ka zemi neklāj balta sniega sega, Ziemassvētku tirdziņos svētku atmosfēru tomēr izdodas sajust. Pagaidām kuplākais apmeklētāju skaits esot vērojams brīvdienās un reizēm darba dienu vakaros, bet lielākā andelēšanās vēl esot tikai priekšā, jo, kā ierasts, pēc Ziemassvētkiem Latvijā ieradīsies daudz tūristu no Krievijas, kas esot naski uz iepirkšanos un gatavi maciņus atvērt plašāk nekā vietējie pircēji.

Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā jūtama karstvīna, ceptu desiņu un sutinātu kāpostu smarža. Šeit atrodama kafejnīca, kur iespējams siltumā ieturēt maltīti, un turpat ārā var nogaršot karsto dzērienu, kas tiek sildīts prāva izmēra čuguna katlā. Līdzās vēderprieku apmierināšanai Doma laukuma tirdziņa būdiņās cits pie cita rosās vairāki desmiti tirgotāju, kas piedāvā gan ādas un vilnas izstrādājumus, gan rotas, suvenīrus, saldumus, meža gaļas desas, mājas vīnu, pītus grozus un pat marinētus gurķīšus, tā saucamo vīriešu zapti un konservētus tomātus – gluži kā no pagraba krājumiem.

Svētku duna un rosība notiek arī Līvu laukuma tirdziņā, kas izmēra ziņā ir nedaudz pieticīgāks: šeit tirgojas 25 pārstāvji, tostarp izveidots liels sveču veikals, kāds nav atrodams nevienā citā tirdziņā. DB novēroja, ka starp blīvi izvietotajiem plauktiem, kas pildīti ar dažādu izmērau un dizaina svecēm, cilvēku rosība ir liela. Vēl viens pozitīvs pluss Līvu laukuma tirdziņam – šeit iespējams ne vien sasildīties ziemas bārā Rockabilly House, bet arī brīvdienās lustīgi izdejoties. Reizēm šeit par muzikālo atmosfēru gādājot Pits Andersons, kura repertuārā ir 50. gadu amerikāņu rokenrola dziesmas.

Mazs rundālītis rožu un liels, neizmantots pilsētvides potenciāls – tāds patiesībā ir grupas Līvi apdziedātais Rožu laukums Liepājā.

Laukums pilsētas centrā savu nosaukumu un funkcijas laika gaitā ir mainījis ne reizi vien. 1797. gada Liepājas plānā tas nosaukts par Neue Markt jeb Jauno tirgu. Taču 1910. gadā pašvaldība nolēma laukumā izveidot atklātu dārzu ar rozēm, bet tirgu pārcelt kvartālu tālāk. Tika iestādīti ap 500 rožu stādu, un 1911. gadā laukumu nosauca par Rožu laukumu. 1945. gadā tas pārtapa par Uzvaras laukumu, bet kopš 1988. gada, ar vārdiem «Liepājas klēpī visi vēji ligzdu sev vij, un dvēselē – Rožu laukums,» romantisko nosaukumu atkal saulītē izcēla dzejnieks Aivars Neibarts un grupa Līvi. Lielu daļu apbūves laukums zaudēja Otrajā pasaules karā. Padomju gados tukšo robu izlika betona plāksnēm un uzstādīja Ļeņina pieminekli, turklāt projektētāji jauši vai nejauši to bija ieriktējuši tā, ka, pa gabalu skatoties, tautu vadonis turēja rokās blakus esošās Sv.Trīsvienības baznīcas krustu. Tagad te ir lielākā bezmaksas autostāvvieta pilsētā un palaikam aktualizējas ambiciozi apbūves projekti. 1999. gadā pašvaldība pēc arhitekta Andra Kokina projekta rekonstruēja Rožu laukumu, izveidojot simbolisku rožu rundāli, ap kuru virknējas Liepājas sadraudzības pilsētu ģerboņi. No rundāļa uz visām pusēm stiepjas zināmākie Liepājas maršruti ar bruģī iestrādātu metāla noti – Zivju iela ar nu jau ilgāku laiku slēgto, taču tik un tā reprezentatīvo Rokkafejnīcas ēku un Mūziķu slavas aleju, uz ziemeļrietumiem stiepjas agrāk rosīgā, tagad noskumusī Graudu iela, bet, izejot cauri Tirgoņu jeb gājēju ielai, tieši uz jūru ved Peldu iela. Ziemeļu – dienvidu virzienā pa Lielo ielu garām Liepājas Universitātei un senākajam lielveikalam Kurzeme aizdun vienīgās līnijas tramvajs. Rožu laukuma aizmugurē ir romantiskā, bruģētā Stendera ieliņa ar vēsturiskām – gan noplukušām, gan uzpucētām – lielām un mazām ēkām. Rožu laukums ir kā sirds, no kuras uz visām pusēm stiepjas asinsvadi, taču to pulss ir neritmisks.

Godinot 25 gadus kopš 1991.gada janvāra barikāžu notikumiem, no šodienas līdz pat rītdienai Doma laukumā notiek barikāžu rekonstrukcijas akcija, kuras laikā diennakti Doma laukumā degs ugunskuri, pie tiem dežūrēs brīvprātīgie, būs aplūkojama vēsturiskā barikāžu laika tehnika, uzstāsies pazīstamas mūzikas grupas un kolektīvi.

Barikāžu rekonstrukcijas akcijas laikā veselu diennakti pie ugunskuriem Doma laukumā pulcēsies un vēsturisko 1991.gada noskaņu centīsies restaurēt Jaunsardzes jaunieši, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti, brīvprātīgie un bijušie barikāžu dalībnieki, aģentūru LETA informēja biedrības I Did It pārstāve Madara Gruntmane.

Pasākuma laikā Doma laukumā varēs aplūkot vēsturisko smago tehniku, kas bija novietota Doma laukumā arī barikāžu laikā 1991.gadā. Būs aplūkojamas smagās automašīnas Kamaz, dažādu veidu traktori, Barikāžu muzeja autobuss Ikarus, kā arī speciālais transports.

Doma laukumā uzstāsies pazīstami mūziķu kolektīvi.

Televīzijas pakalpojumu sniedzējs Lattelecom uzsācis reklāmas kampaņu, kuras pamatā tiks izmantots tikai QR kods (quick response code). Latvijā šī būs pirmā šāda veida QR kodu kampaņa.

Vides reklāmas ar QR kodu, patlaban redzamas trīs ārvides plakātos Rīgā, Ventspilī un Bauskā, un nākamā mēneša laikā plānots esošās reklāmas papildināt ar citām QR kodu aktivitātēm, informē uzņēmuma pārstāvji.

Ar viedtālruni vai planšetdatoru noskenēts QR kods ved uz konkrētu interneta vietni. Lattelecom reklāmas kampaņas ietvaros paredzēts, ka QR kods vedīs uz vietni, kurā Lattelecom piedāvās bez maksas izmēģināt interneta televīzijas pakalpojumus.

Par QR kodu popularitātes pieaugumu liecina to plašais pielietojums drukātajos medijos un dažādas aktivitātes publiskajā telpā, piemēram, «dzīvie QR kodi», kurus veido cilvēki, turot rokās melnbaltas plāksnes, uzskata Lattelecom pārstāvji. Tā, piemēram, otrdien, pulksten 16.30 Doma laukumā pasaulē lielāko «dzīvo QR kodu» cer izveidot Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes studenti, iesaistot QR koda veidošanā 150 cilvēkus.

Rātsnama 2. stāva vestibilā šodien atklāta izstāde, kurā aplūkojami trīs konceptuāli risinājumi Līvu laukuma telpas organizēšanai. Tos izstrādāja Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Vides mākslas apakšnozares studentes sadarbībā ar Rīgas pilsētas arhitekta biroju, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju un Līvu laukuma kafejnīcu īpašniekiem. Piedāvātie projekti risina āra kafejnīcu izvietojuma, labiekārtojuma un aprīkojuma jautājumu ne tikai vasaras, bet arī ziemas sezonā, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Rīgā ar katru gadu pieaug tūristu skaits, tādēļ Līvu laukuma labiekārtošanā noteikti jāatrod saprātīgs kompromiss starp uzņēmējdarbības un vides estētikas prasībām,» norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Iepriekšējā mācību gada laikā trīs jauno vides mākslinieču grupas veica pētījumus mākslas un urbānās vides mijiedarbībā Rīgas vēsturiskā centra apbūvē, kas kļuva par pamatu priekšlikumiem Līvu laukuma labiekārtojumam. Būtiska loma studenšu vīzijās ir transformējamo konstrukciju pielietojumam.

Koncepcija Līvu kvartāls ir racionāls, īsā laikā īstenojams projekts. Telpiskais risinājums slēpjas laukuma vēsturiskās struktūras un īpašumtiesību interpretācijā, atsedzot laukumu veidojošās apbūves fasādes no tām neraksturīgiem uzslāņojumiem (piemēram, marķīzēm un verandām Meistaru ielas frontē). Laukuma vidējā daļa izmantojama un organizējama ar oriģināla dizaina vissezonas moduļa tipa ārtelpas mēbelēm (piem., solemi, krēsliem, galdiem, saulessargiem/lietussargiem, tirdzniecības vietām u.tml.) atbilstoši sezonai vai pasākumam.

Atsevišķi Nordea klienti saņēmuši krāpnieciska satura e-pastus it kā bankas vārdā, kuros aicināti izmantot bankas internetbanku, informēja kredītiestādes pārstāve Signe Lonerte.

Banka šobrīd pārbauda šos gadījumus un aicina klientus nekādā gadījumā nereaģēt uz šādām viltus vēstulēm, par šādiem saņemtiem ziņojumiem nekavējoties informējot banku.

Banka aicina ņemt vērā:

• Neatbildēt zvaniem, īsziņām vai e-pastiem «it kā no Nordea» ar lūgumu atsūtīt savu paroli vai citus identifikācijas datus. Nordea nekad nezvana un neizsūta e-pastus, neveido internetbankā logus, kuros aicina ievadīt personīgu informāciju. Personīgas informācijas piemēri: maksājumu kartes numurs, kartes derīguma termiņš, PIN kods, internetbankas lietotāja kods, parole.

• Savus personas datus vai konta informāciju norādīt tikai tajās tīmekļa vietnēs, par kuru drošumu (SSL jeb HTTPS pieslēgums) klients ir pārliecināts un kuru apmeklēšanu iepriekš iniciējis.

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas komanda Rīgas Dinamo jaunās sezonas pirmajā spēlē ceturtdien savā laukumā ar rezultātu 2:1 (2:0, 0:0, 0:1) uzvarēja Baltkrievijas klubu Minskas Dinamo, pirmajās divās trešdaļās dominējot pār saviem pretiniekiem, bet cīņas izskaņā pašaizliedzīgi nosargājot pārsvaru.

Rīgas Dinamo labā vārtus guva Gints Meija un Kails Vilsons, bet Minskas kluba rindās izcēlās Džeikobs Mikflikērs.

Laukuma saimnieki spēli un jauno sezonu sāka ļoti veiksmīgi, kad jau otrajā minūtē pēc Marcela Hosas metiena pirmais pie Kevina Lalanda atsistās ripas piesteidzās Meija, kurš ļoti pārliecinoši raidīja to vārtu tīklā un guva ātrākos Dinamo vārtus visu KHL sezonu ievadmačos. Turpinājumā Rīgas klubs divas minūtes bija spiests spēlēt mazākumā, tomēr viena vīra deficīts tika izturēts, reizi spēlē veiksmīgi iesaistoties Mīkaelam Telkvistam. Pēc tam noraidījumu pretinieku rindās izpelnījās Andris Džeriņš, bet rīdzinieki spēles desmitajā minūtē spēja to pārvērst vārtu guvumā un panākt 2:0 savā labā, kad Krišjāņa Rēdliha piespēli no aizvārtes vārtu guvumā pārvērta Latvijas kluba debitants Vilsons.

Norit noslēdzošie darbi pie Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla dienvidu laukuma labiekārtošanas un apzaļumošanas projekta, kura uzdevums ir padarīt šo vietu Rīgas pilsētas iedzīvotājiem un viesiem pieejamu, mūsdienīgu un ērtu.

Rīgas Centrālā mezgla dienvidu daļas labiekārtošanas projektu BERERIX izstrādā sadarbībā ar uzņēmumu LABIE KOKI un starptautisko arhitektu biroju CREW.

“Ar labiekārtošanas un apzaļumošanas palīdzību Rīgas Centrālas stacijas dienvidu laukumam ir jārada sajūta par Rīgu kā piejūras valsts galvaspilsētu. Sajūtu, ka esi braucis cauri visai Eiropai un nonācis stacijā, kas atrodas ūdens tuvumā. Simboliski valsts diženumu un vēsturi attēlosim arī ar koku masu – dominēs lielie koki 5 līdz 7 metru augstumā, dažiem sasniedzot pat 11 metrus jeb 100 cm stumbra apkārtmēru. Rīgas centrs kļūs vairākas reizes zaļāks, kopumā projekta labiekārtotā teritorija sasniegs 8707 kvadrātmetrus, ” norāda LABIE KOKI vadītājs, arborists Edgars Neilands.

Konkursā par Alberta laukuma labiekārtojumu un Rīgas Melnā Balzama receptūras pamatlicēja – aptiekāra Abrahama Kunces – piemiņas vietas izveidi uzvarējis radošās apvienības U-R-A arhitektu piedāvājums, liecina medijiem sniegtā informācija.

Tas paredz veidot Alberta laukumu kā vietu, kura atspoguļo Rīgas senāko vēsturi. Laukuma centrālais objekts ir Rīgas kuģis, ko iezīmē kuģa siluetā veidots iedziļināts amfiteātris un sausā strūklaka, ko nākotnē nomainīs instalācija ar stikla pārsegumu, zem kura eksponētas arheoloģiskajos izrakumos atrastās vēsturiskās liecības. Rīgas kuģi ieskauj viļņu formā veidoti pakāpieni. Laukumā paredzēts iekodēt arī citas vēsturiskās metaforas - līvu ciemu, Rīdzenes upi, senās ostas krastus.

Savukārt atgādinājums par A.Kunces veikumu tiks iemūžināts spirāles formas vides mākslas objektā, kura veidolā var nolasīt Rīgas Melnā Balzama pudeles siluetu. Instalācijas nosaukums ir Kunces dzīves spirāle. Objektā varēs staigāt kā pa tuneli, fotografēties un izlasīt interesantus faktus par receptūras autoru.

Izvērtējot situāciju, kāda bijusi Latvijā 2018.gadā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatējis, ka nedeklarētās darba algas īpatsvars komercsektorā pērn veidojis 19,3% un, salīdzinot ar 2017.gadu, tas ir samazinājies vien par 0,6 procentpunktiem, informē VID.

Kopumā nodokļu zaudējumi saistībā ar «aplokšņu» algām pērn bijuši 1,07 miljardu eiro apmērā, kas ir pat vairāk, nekā gadu iepriekš, kad nodokļu zaudējumi šādā veidā sasniedza 927,01 miljonu eiro. Rīgas reģionā ir vislielākais «aplokšņu» algas saņēmēju īpatsvars - 37%.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka situācija saistībā ar algas nodokļu plaisas jeb «aplokšņu» apmēru ir dramatiska, un steidzami ir nepieciešama koordinēta rīcība, lai šo plaisu samazinātu.

«Skaidrs, ka VID darbība primāri jākoncentrē uz tām nozarēm, kurās ēnu ekonomikas īpatsvars ir vislielākais. Šobrīd tās ir būvniecība, pasažieru pārvadājumi, it īpaši taksometru pakalpojumi, kā arī apsardzes pakalpojumu sniedzēji. Tāpat skaidrs, ka valdības un Saeimas līmenī ir jāveic izmaiņas dažādos likumos, kas atraisītu atbildīgajām valsts institūcijām rokas cīņā ar ēnu ekonomiku,» uzsver VID ģenerāldirektore.

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka turpmāk Salacgrīvas ostas kā robežšķērsošanas vietas uzraudzību, kravu muitošanu un kontroli veiks Rīgas brīvostas muitas kontroles punkts (MKP), kas strādā diennakts režīmā.

Līdzīgi kā Mērsraga ostā un Rojas ostā, kur muitas kontroli pēc nepieciešamības veic diennakts režīmā strādājošā Ventspils ostas MKP amatpersonas, turpmāk arī Salacgrīvas ostā muitošanu būs iespējams nodrošināt diennakts režīmā. Muitas kontroli kuģiem vai to kravām Salacgrīvas ostā faktiski veiks Rīgas brīvostas MKP muitas amatpersonas, ierodoties fiziski vai veicot pārbaudes dokumentāri, pēc informācijas saņemšanas no kuģošanas komercsabiedrības, kuģa īpašnieka, kapteiņa, to pilnvarota kuģa aģenta vai, ja tas ir atpūtas kuģis, no jahtkluba, kurā attiecīgais kuģis piestāj.

Līdz šim Salacgrīvas ostā darbojās pastāvīgs muitas kontroles punkts, un muitas kontrole tika nodrošināta darba dienās no pulksten 8:30 līdz 17:00. Savukārt Rojas MKP un Mērsraga MKP muitas iestāžu kodi tika izmantoti tikai vietas apzīmēšanai bez muitas amatpersonu pastāvīgas klātbūtnes.

Latvijas basketbolam vēsturiskā cīņā, kurā pirmo reizi Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) laukumā aci pret aci tikās divi latviešu basketbolisti, Kristapa Porziņģa pārstāvētā Ņujorkas Knicks svinēja uzvaru pret Dāvi Bertānu un Sanantonio Spurs.

Aizraujošajā cīņā Knicks komanda, kura pēc ilgāka pārtraukuma spēli aizvadīja ar lielām emocijām un sparu, svinēja panākumu ar 94:90 (18:21, 24:27, 27:17, 25:25), pārtraucot četru zaudējumu sēriju.

Porziņģis šajā mačā guva 16 punktus, kamēr Bertāns izcēlās ar trīs punktiem. Abi latvieši vairākkārt šajā mačā cīnījās viens pret otru un šajos dueļos biežāk labāks bija laukuma saimnieka lomā esošais Porziņģis.

Knicks komandā spēlējošais latvietis laukumā pavadīja 36 minūtes un 51 sekundi, trāpot trīs no pieciem tālmetieniem un vienu no pieciem divpunktu metieniem, taču esot perfektam no soda metienu līnijas, realizējot piecus brīvmetienus.

Lai nosegtu brandmūra sienu Līvu laukumā, nākotnē būtu pieļaujams daļu laukuma apbūvēt, šodien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē pastāstīja Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja Ilze Purmale.

Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumā patlaban nav skaidri pateikts, cik daudz un kā laukums varētu tikt apbūvēts, bet ir atstāta iespēja, ka laukums nosacīti varētu tikt sadalīts divās daļās - potenciāli apbūvējamā daļā un neapbūvējamā, kurā nebūs atļautas ne īslaicīgas, ne arī sezonāla rakstura būves.

Potenciāli apbūvējamā daļa varētu būt starp Mazo Ķēniņa ielu pretī Rīgas Krievu drāmas teātrim, Kaļķu ielu un brandmūriem pie Kaļķu vārtiem, paredzot, ka apbūves līnija tiktu precizēta detālplānojumā. Purmale uzsvēra, ka saskaņā ar procedūru jebkuras apbūves ieceres pamatā būs telpiskais arhitektūras konkurss, uz kā bāzes tiks noteikti detālplānojuma risinājumi. Detālplānojumā tiks noteikta būvlaide, cik tālu pieļaujama jebkāda veida apbūve, lai nosegtu brandmūri.

Ķekavas novadā sākta Baložu vidusskolas piebūves un sporta laukuma būvniecība, informē Ķekavas novada pašvaldība.

Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2022. gada februārim.

Kā informē Ķekavas novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvalde, tad būvdarbu ietvaros kā pirmie darbi būs teritorijas iežogošana, būvtāfeles izvietošana, konteinertipa telpu izvietošana noliktavas un strādnieku sadzīves vajadzībām, būvmateriālu nokraušanas laukuma ierīkošana, nepieciešamās teritorijas atmežošana un citi būvlaukuma sagatavošanas darbi, kā arī tiks uzsākti zemes darbi – augsnes virskārtas noņemšana un izlīdzināšana.

Projekta ietvaros Baložu vidusskolas piebūve nodrošinās piemērotu mācību vidi un radīs papildus vietas vēl 280 bērniem. Skolā tiks izbūvēta piebūve divos stāvos ar šādām telpām: 12 mācību klašu telpas, tajā skaitā dabaszinību kabineti (fizika, ķīmija), aktu zāle ar paaugstinājumu, ēdamzāle, metodiskā telpa, sanitārie mezgli un palīgtelpas (siltummezgls, noliktavas inventāra novietnei, garderobe, ģērbtuves, gaiteņi u.c.); skolotāju telpas, ventkamera, palīgtelpas (inventāra novietnei, gaiteņi u.c.), nodrošinot ergonomisku mācību vidi, tiks ieviesti informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumi, tajā skaitā ierīkojot mobilās darba vietas izglītojamajiem darbam ar datoru (piecas mobilās datorklases).

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un Rīgas pilsētas pašvaldība aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumam, lai uzsāktu seguma atjaunošanu Strēlnieku laukumā 3, Rīgā, kas atrodas līdzās topošajam Okupācijas muzeja kompleksam un memoriālam līdz Latviešu strēlnieku piemineklim, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Daļa Strēlnieku laukuma pieder valstij, daļa pašvaldībai. VNĪ un Rīgas domes panāktā vienošanās paredz kopā renovēt pusi laukuma. Saskaņā ar iepirkumu Strēlnieku laukuma daļai līdz piemineklim tiks veikti labiekārtojuma darbi, t.sk. bruģa un lietus ūdens kanalizācijas sistēmas atjaunošana esošajai, bet otru pusi pašvaldība sola sakārtot pati tuvāko gadu laikā.

“Lai radītu iedzīvotājiem pievilcīgu un sakārtotu vidi, valstij svarīgi sadarboties ar pašvaldību. Līdz ar Okupācijas muzeja kompleksa atjaunošanu VNĪ uzņēmies iniciatīvu organizēt seguma atjaunošanu topošajam kompleksam līdzās esošajai Rīgas pašvaldības teritorijai, kas ir viens no pirmajiem piemēriem, kur valsts un pašvaldība sadarbojas kopējam mērķim. Paralēli sadarbojamies ar pilsētu arī Dailes teātra priekšlaukuma atjaunošanas projektā,” norāda R. Griškevičs.

Saistībā ar Lāčplēša dienas pasākumu norisi vairākās Rīgas ielās tiks ierobežota satiksme, tostarp, tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, informēja Rīgas domē.

Krastmala šodien būs slēgta līdz pusnaktij, kā arī līdz plkst.11 būs aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana ielās starp Herdera laukumu un Doma laukumu abās pusēs, kā arī Herdera laukumā un Doma laukumā.

Līdz šodienas pusnaktij tiks arī aizliegts apstāties un stāvēt 11.novembra krastmalas abās pusēs, posmā no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam un 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, kā arī būs liegts apstāties un stāvēt arī Aspazijas bulvāra labajā pusē, posmā no Teātra ielas līdz Kaļķu ielai (parka pusē), un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra labajā pusē, posmā no Kaļķu ielas līdz Smilšu ielai (parka pusē).

Tāpat apstāties un stāvēt šodien no plkst.6 līdz 13.30 būs liegts Aizsaules ielas abās pusēs, Varoņu ielas abās pusēs, posmā no Aizsaules ielas līdz ēkai Varoņu ielā 3A (pie Rīgas Brāļu kapiem) un autostāvvietā pie I Meža kapiem Aizsaules ielā. Bet no plkst.8 līdz 24 šis ierobežojums būs spēkā Valguma ielas posmā no Uzvaras bulvāra līdz Akmeņu ielai un Bāriņu ielas labajā pusē, posmā un virzienā no Uzvaras bulvāra līdz Hermaņa ielai.

Protestētāji ceturtdienas rītā atspieduši milicijas spēkus no Kijevas Neatkarības laukuma un ieņēmuši pozīcijas, kādās tie atradās otrdien pirms drošības spēku uzbrukuma.

Saņemtas ziņas, ka Neatkarības laukumā ceturtdien daudzi cilvēki ievainoti, bet vismaz viens gājis bojā.

Aģentūra Reuters publicējusi upura fotogrāfiju, kas uzņemta Neatkarības laukumā.

Kijevas Neatkarības laukumā atrodas vairāk nekā 30 000 cilvēku, un tiek nostiprinātas barikādes.

Protestētājiem ceturtdienas rītā izdevās atspiest milicijas spēkus no Neatkarības laukuma, un viņi virzījās organizētās kolonnās, savukārt specvienības Berkut kaujinieki atkāpās, raidot asaru gāzes granātas. Protestētāji drošībniekus aktīvi apmētāja ar akmeņiem un Molotova kokteiļiem.

Protestētāji atgriezušies pozīcijās Gruševska ielā, tagad viņus un drošības spēkus nodala betona bloku siena, kuru drošībnieki uzstādīja naktī uz trešdienu.

Vienlaikus ar atjaunoto Okupācijas muzeju un tā "Nākotnes namu" top memoriāls Padomju Okupācijas upuru piemiņai, kā arī tiks pilnībā sakārtota un labiekārtota Strēlnieku laukuma teritorija, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Šobrīd Okupācijas muzeja pārbūvē tuvojas noslēgumam būvkonstrukciju izbūve, turpinās inženierkomunikāciju izbūve un uzsākts darbs pie telpu iekšējās apdares. Par 90% pabeigta vēsturiskās Okupācijas muzeja ēkas siltināšana, noņemot esošās tumšās vara skārda loksnes un montējot tās atpakaļ pēc fasādes siltināšanas darbu pabeigšanas. Augustā tiks uzsākta fasādes apšūšana ar granīta plāksnēm, kas pasūtītas no Somijas, no jauna projektētajā ēkas daļā jeb "Nākotnes namā", to papildinot ar stiklotu fasāžu sistēmu.

Saskaņā ar arhitekta Gunāra Birkerta skicēm muzeja komplekss veido stāstu no tumšās pagātnes līdz apskaidrotai nākotnei – esošajai ēkai tiek saglabāta oriģinālā apdare tumšos toņos, simbolizējot pagātni, jaunā piebūve tiek veidota gaiša, simbolizējot tagadni, bet piebūve Grēcinieku ielas pusē noslēdzas ar stikla sienu, vēstot par apskaidrotu nākotni.

Latvijā izveidota sistēma LAIP – oriģinālu zīmolu izstrādājumu marķēšana ar identificējošām uzlīmēm. Sistēma radīta, lai palīdzētu atšķirt viltojumus no oriģināliem un tiks izmantota, piemēram, apavu, apģērbu, parfimērijas, dažādu ierīču un citu preču aizsardzībai.

LAIP sistēma darbojas, marķējot katru oriģinālo preci ar īpašu hologrāfisku uzlīmi (13 x 43 mm), uz kuras atrodas unikāls kods. Kods ir piesaistīts tiešsaistes datu bāzei un, ievadot to interneta vietnē laip.lv vai ar SMS starpniecību sūtot uz īpašu tālruņa numuru, pircējs var pārliecināties par preces autentiskumu. Ja LAIP sistēma sniedz atbildi, ka kods neeksistē, tātad prece ir viltota.

«Ja uzlīme būtu bez koda, to viegli varētu viltot, savukārt uzlīmēm piesaistītos kodus mēs piedāvāsim tikai un vienīgi preces ražotājam vai oficiālajam izplatītājam Latvijā, pieprasot attiecīgos sertifikātus. Šie preces autentiskumu apliecinošie sertifikāti būs apskatāmi arī LAIP interneta vietnē,» skaidro SIA LAIP valdes loceklis Artūrs Lūsis.

Gatavi gaidīt atjaunojamās enerģijas vērtspapīru cenu pieaugumu.

Līdzekļu pārvaldnieki arvien lielākā mērā sola ieguldīt uzņēmumos, kas sniedz kādu sociālo labumu un ir videi draudzīgi. Tas šobrīd ir modē, un ar šādiem saukļiem var iekarot arī jauno ieguldītāju sirdis. Tādējādi uz to kompāniju pusi, kuras sevi pasniedz kā zaļas, var velties lielāka naudas masa. Pārskatāmā nākotnē šāds modes kliedziens - investēt dabai draudzīgākos uzņēmumos – var kļūt vēl populārāks, un par iekļaušanos šajā kategorijā domās arvien vairāk lielo pasaules kompāniju. Būtībā attiecīgus investīciju produktus radīt liek arī arvien lielāks klientu pieprasījums, ko attiecīgi nekautrējas izmantot pasaules lielākie aktīvu pārvaldnieki.

Otrdien, 12. jūnijā, Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināti grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām. Grozījumi paredz izveidot publiski pieejamu datu bāzi, kurā tiks ievietota informācija par nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu (nodevu) parādu kopsumma pārsniedz 100 latus.

Informācija tiks aktualizēta divas reizes mēnesī. Ar datu bāzes izveidošanu tiks ietaupīti līdz šim izziņu sagatavošanā iesaistītie VID resursi, kā arī tiks novērsts izziņu viltošanas risks. Turklāt nodokļu maksātājiem minētās sistēmas izveidošana ļaus nepieciešamības gadījumā pārliecināties par darījuma partnera nodokļu maksāšanas disciplīnu.

Lai pārbaudītu informāciju par personas parāda esamību, personai būs jāievada nosaukums un reģistrācijas kods vai vārds, uzvārds un reģistrācijas kods, tādējādi tiks nodrošinātas fizisko personu pamattiesības attiecībā uz personas datu apstrādi.

Lai izveidotu minēto datu bāzi, ir nepieciešams izstrādāt attiecīgu programmatūru un integrēt to jau esošajā VID sistēmā, līdz ar to MK lēma, ka datu bāze ir jāizveido līdz 2013. gada 1. janvārim, kad tā kļūs publiski pieejama. Šobrīd saskaņā ar likumā par nodokļiem un nodevām noteikto VID pienākums ir publicēt informāciju par tiem simts nodokļu maksātājiem, kuriem ir lielākie nodokļu (nodevu) parādi.

Ja pārliecība par nākotni izkūp (un tam pēdējā laikā fons ir bijis labvēlīgs), tad ticība atsevišķām lietām tāpat tomēr saglabājas. Drošais patvērums finanšu pasaulē tiek meklēts, piemēram, zeltā un ASV dolāros. Tiesa gan, šāds statuss tiek piemērots gluži vai veselai valstij - Šveicei.

Proti, Šveices ekonomika, salīdzinot ar citiem, parasti tiek uztverta kā relatīvi droša un stabila. Tas var nozīmēt, ka šogad šīs valsts aktīvos var turpināt ieplūst nauda. Drošā patvēruma statusu iematojusi arī šīs valsts valūta. Eiro cena gada laikā Šveices frankos sarukusi par 6,4% un pietuvojusies paritātei (šīs nedēļas vidū eiro cena atradās pie 1,062 franku atzīmes). Turklāt, iespējams, nemaz tik slikta ideja nebūtu uzmanības pievēršana šīs valsts akciju tirgum. Kopš janvāra sākuma Šveices akciju tirgus "Swiss Market" indeksa vērtība palēkusies jau gandrīz par 6%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 30% apmērā.

Vairāki Swedbank klienti ir saņēmuši krāpnieciskus viltus e-pastus it kā bankas vārdā ar lūgumu sinhronizēt savas internetbankas kodu kartes, noklikšķinot uz saites, kurā pēc tam tiek lūgts ievadīt internetbankas kodu kartes paroles. Kredītiestāde aicina nekādā gadījumā to nedarīt un par šādiem e-pastiem informēt banku.

Šis ir pasaulē izplatīts krāpšanas veids, ko sauc par «phishing» jeb «pikšķerēšanu», kad ar viltus vēstulēm it kā bankas vai kādas citas iestādes vārdā cenšas maldināt cilvēkus un uzzināt viņu konfidenciālos datus, informē kredītiestādes pārstāve Vineta Savicka.

Banka pārbauda šo gadījumu un atgādina, ka banka nekad nelūgs klientam ievadīt visus kodus no internetbankas kodu kartes.

Nekādā gadījumā nedrīkst sūtīt pa e-pastu vai teikt pa telefonu sekojošus datus:

•internetbankas parole;

•kodu kartes vai kalkulatora pilnie numuri;

•kartes numurs;

•kartes derīguma termiņš,

No decembra vidus Rīgas starptautiskā autoosta slēgs taksometriem pieeju laukumam pie galvenās ieejas autoostā, aģentūrai LETA pastāstīja AS «Rīgas starptautiskā autoosta» valdes loceklis Jānis Briedītis.

Viņš norādīja, ka tāds ir valdes lēmums, kas pieņemts pēc tam, kad oktobra vidū spēkā stājās Administratīvās apgabaltiesas lēmums par pagaidu noregulējumu, ar kuru autoostas vadībai bija uzdots divu mēnešu laikā sākt ievērot vienlīdzības principu attiecībā uz visu taksometru kompāniju iespēju lietot laukumu pie autoostas ieejas. Ņemot vērā, ka tiesas lēmums spēkā stājās 16.oktobrī, liegums iebraukt autoostas laukumā pie ieejas stāsies spēkā 16.decembrī.

Briedītis skaidroja, ka par šādu lēmumu uzņēmuma valde izšķīrusies, izvērtējot pie galvenās ieejas esošā laukuma iespējas. Saprotot, ka laukuma platība ir maza, uzņēmuma vadība izlēma, ka ievērot tiesas noteikto vienlīdzības principu autoostā attiecībā uz visiem taksometriem būtu iespējams vien tad, ja šajā laukumā netiktu ielaists neviens taksometrs, jo pretējā gadījumā pie autoostas ieejas izveidosies haoss.