«Dombrovska vārdi vēl vairāk motivēja mūsu neatkarības kustību un raisīja bažas un neapmierinātību pārējā Spānijā. Vēl neviens ārvalstu līderis nebija paudis atbalstu,» intervijā laikrakstam Diena stāsta Horhe Garsija Martins, kurš nupat pārcēlies uz Rīgu, lai šeit mācītu spāņu valodu.
«Protams, tas nebija «supernozīmīgs» gadījums, taču notikušajam ir liels simbolisks spēks,» katalānis raksturo rezonansi, ko radīja V. Dombrovska paustais atbalsts.
Daļa katalāņu atdalīšanos vēlas vienkārši tāpēc, ka grib brīvi runāt katalāņu valodā, nevēlas maksāt nodokļus visai Spānijai, taču viņi situāciju neizprot globāli, uzskata H. G. Martins, jautāts par to, kā reģionā vērtē to, ka atdalīšanās no Spānijas nozīmē arī atdalīšanos no Eiropas Savienības.
Runājot par ekonomiskajām atšķirībām reģionā, katalānis skaidro, ka bezdarbs Katalonijā ir nedaudz virs desmit procentiem, bet tādos reģionos kā, piemēram, Estermadura un Andalūzija, darba nav 50% iedzīvotāju. «Tāpēc Madride bez problēmām pasaka – paņemsim naudu no Katalonijas, jo viņiem ir darbs, un iedosim to šiem abiem reģioniem, lai cilvēki var izdzīvot. Mums ir jāmaksā daudz lielāki nodokļi, lai tādā veidā palīdzētu nabadzīgākajai valsts daļai,» stāsta H. G. Martins.