Šodien Davosā sākas ikgadējais Pasaules ekonomikas forums, kas ilgs līdz 19.janvārim un kuru apmeklēs ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, Izraēlas prezidents Ichaks Hercogs, jaunais Argentīnas prezidents Havjers Milejs un citas augsta ranga amatpersonas.

54.ikgadējā sanāksme Davosā piedalīsies aptuveni 2800 dalībnieki, tai skaitā vairāk nekā 60 valstu un valdību vadītāji. Latviju pārstāvēs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Sagaidāms, ka uzmanības centrā forumā būs Izraēlas un palestīniešu teroristu grupējuma "Hamās" karš un Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu.

Pasākumu apmeklēs arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, Ķīnas premjerministrs Li Cjans un Tuvo Austrumu līderi, kā arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš iepriekšējos gados forumā piedalījās attālināti.

Foruma prezidents Berge Brende norādījis, ka šoreiz pasākums "notiek uz sarežģītākā ģeopolitiskā un ģeoekonomiskā fona pēdējo desmitgažu laikā".

2021.gada Pasaules Ekonomikas foruma sanāksme, kam būtu jānotiek janvārī Šveices kalnu kūrortā Davosā, bet kas Covid-19 pandēmijas dēļ tika atlikta, tiks rīkota no 18. līdz 21.maijam citā Šveices pilsētā Lucernā, paziņojis Pasaules Ekonomikas forums.

Pasaules Ekonomikas foruma ikgadējā sanāksme tradicionāli ir notikusi janvārī Davosā un tajā ierasti pulcējas teju 3000 dalībnieku, kuru vidū ir gan politiskie līderi, gan lieluzņēmumu vadītāji.

Augustā šo sanāksmi tika nolemts atlikt, kā arī precīzu tās laiku paziņot, tiklīdz organizētāji būs pārliecināti, ka ir visi nepieciešamie apstākļi, lai dalībnieku veselība nebūtu apdraudēta. Toreiz tika pausta cerība, ka sanāksmi izdosies sarīkot vasaras sākumā.

Sanāksmes norises vieta būs luksusa viesnīca "Bürgenstock", kas atrodas netālu no Lucernas pilsētas Nidvaldenes puskantona Obbirgenes ciemā un no kuras paveras skats uz Lucernas ezeru.

"Sanāksme notiks, ja vien būs visi apstākļi, lai garantētu dalībnieku un vietējās kopienas veselību un drošību," paziņoja Pasaules Ekonomikas foruma preses sekretārs Adrians Monks.

Pasaules ekonomikas forumam Davosā šogad aprit 50 gadi, organizētājiem cenšoties pierādīt, ka tas izaudzis no ietekmīgo un vareno "tusiņa" jēgpilnā pasākumā.

Forumā šogad vairāk tiks uzklausīti vides aktīvisti, un dalībnieku vidū būs zviedru klimata aktīviste Grēta Tūnberga un Maika Vaits, kurš ir viens no kustības "Occupy Wall Street" izveidotājiem.

Vaits atzinis, ka piedalīšanās Davosas forumā, visticamāk, būs viņa reputācijas pašnāvība, bet paudis viedokli, ka ir nepieciešams veidot "sarežģītu aliansi" starp aktīvistiem un ekonomikas un sociālās elites locekļiem.

Pasaules ekonomikas forumu 1971.gadā izveidoja vācu ekonomists Klauss Švābs. Forums ik gadu pulcē pasaules biznesa, politisko un akadēmisko aprindu, kā arī mediju un nevalstisko organizāciju līderus, kas vēlas uzlabot ekonomisko, politisko un sociālo situāciju pasaulē.

Ierasts, ka katra jauna gada sākumā Šveices kūrorta pilsētelē Davosā pulcējas pasaules varenie, lai spriestu par esošajiem un nākamajiem pasaules nozīmīgākajiem izaicinājumiem.

Nekāds izņēmums nav arī šis gads, kad turklāt Davosas Pasaules Ekonomikas forums svin savu 50. dzimšanas dienu.

Šogad galvenā foruma tēma bez lieliem pārsteigumiem ir saistīta ar klimata izaicinājumiem, un pietiekami daudzi šajā ziņā gatavi piesaukt pat vides krīzi. Tādējādi liela enerģija šoreiz tiks patērēta tam, lai domātu, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Vēl Davosas galveno tēmu sarakstā ir jautājumi par ilgtermiņa parādu mazināšanu un ekonomikas spēju augt, lai tā atļautu lielāku "sociālo iekļaušanos". Attiecībā uz tehnoloģijām un rūpniecību tiks spriests par to, kā īstenot Ceturto Industriālās Revolūcijas vilni. Piemēram, lieli izaicinājumi saistīti ar darbinieku prasmju koriģēšanu. Proti, globālā nevienlīdzības problēma var saasināties vēl vairāk, ja ierindas cilvēki, kurus vislielākā mērā skars tehnoloģiju attīstība un automatizācijas vilnis, tiks nostumti kaut kur maliņā.

Stena Line izpilddirektors Niklass Mortensons (Niclas Mårtensson) kā jaunais Pasaules ekonomikas foruma piegādes ķēdes un transporta nozares kopienas priekšsēdētājs pārstāvēs Stena AB un aktīvi iesaistīsies nozares attīstības paātrināšanā nākamo divu gadu laikā.

Pasaules ekonomikas forums (PEF) ir starptautiska organizācija, kas vienkopus pulcina uzņēmējdarbības, valdību, pilsoniskās sabiedrības un akadēmisko aprindu līderus, lai izstrādātu pasaules mēroga, reģionālos un nozaru nākotnes plānus. Šogad ikgadējā forumā Davosā tika paziņots, ka Niklass Mortensons kļūs par priekšsēdētāju vienai no foruma 22 nozaru kopienām – piegādes ķēdes un transporta nozares kopienai. Nākamos divus gadus Niklass Mortensons kā priekšsēdētājs vadīs kopienu, palīdzot noteikt nozares darba kārtību un to, kurās jomās kolektīva rīcība var veicināt pozitīvus nozares, kā arī globālos rezultātus.

“Šī ir fantastiska iespēja iesaistīties procesos, kas palīdz nodrošināt pāreju uz iekļaujošu un drošu no fosilā kurināmā brīvu preču transportēšanu. Pasaules ekonomikas forums pulcē dažādus politiskos līderus un ietekmīgus biznesa un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kas sadarbojas, lai mainītu pasauli un tā kļūtu labāka,” stāsta Niklass Mortensons.

#Pilsētas dome publiskās un privātās partnerības projektā ar kompāniju ABB un vietējo sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju forumam nepieciešamo satiksmi nodrošina ar elektromobiļiem.

Biznesa, intelektuālos un politiskos līderus šogad Davosā vizinās elektromobiļos un biedēs ar esošo sistēmu sabrukumu

Gadskārtējais Pasaules ekonomikas forums Davosā, Šveicē, sākas ar savdabīgu iezīmi – ar tīri ekonomisku risku pabīdīšanu uzmanības starmešu perifērijā, priekšplānā izvirzoties bažām par ekoloģiju un kiberdrošību. Grozies, kā gribi, bet jebkurai riskanto jomu sadaļai ir tiešs sakars ar ekonomiku, tomēr tādas «cietās» ekonomiskās tēmas kā fiskālā disciplīna, tirdzniecība, darba tirgus vai vērtspapīru tirgus jau trešo gadu nav «Davosas cilvēku» tiešajā rūpju lokā.

Nākotnes satricinājumi jeb esošo sistēmu pēkšņu un dramatisku sabrukumu scenāriji ir jauninājums, ko savā gadskārtējā globālo risku apskatā Pasaules ekonomikas foruma dalībniekiem ceļ priekšā tā rīkotāji. Risku un apdrošināšanas pakalpojumu kompānija Marsh un partneri jau 13. reizi foruma vajadzībām izstrādā globālo risku apskatu.

#«Viņi sūta savus ražojumus mums - nekādu nodokļu, ļoti mazi nodokļi. Tas ir ļoti negodīgi.»

ASV prezidents Donalds Tramps intervijā britu televīzijai kritizējis Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības politiku, brīdinot, kas tas var «pāraugt lielā lietā».

«Mēs nevaram ievest mūsu ražojumus. Tas ir ļoti, ļoti grūti (..) neskatoties uz to, viņi sūta savus ražojumus mums - nekādu nodokļu, ļoti mazi nodokļi. Tas ir ļoti negodīgi,» Tramps sacīja intervijā britu telekanālam ITV.

«Man ir ļoti daudz problēmu ar Eiropas Savienību, un tas var pāraugt lielā lietā no šī skatupunkta - tirdzniecības skatupunkta,» brīdināja ASV prezidents.

Trampa brīdinājums tika pausts intervijā ceturtdien, kad viņš apmeklēja Pasaules Ekonomiskas forumu (PEF) Davosā.

ASV finanšu ministrs Stīvs Mnučins ceturtdien Pasaules Ekonomikas forumā Davosā ieteicis zviedru pusaugu vides aktīvistei Grētai Tūnbergai vispirms pamācīties ekonomiku un pēc tam dot padomus.

Jautāts par 17 gadus vecās aktīvistes prasību, lai nekavējoties tiek apturētas investīcijas fosilo enerģijas avotu ieguvē, Mnučins žurnālistiem sacīja: "Pēc tam, kad viņa būs devusies studēt ekonomiku koledžā, viņa varēs atgriezties un paskaidrot to mums."

Pasaules Ekonomikas forumā Tūnberga un ASV prezidents Donalds Tramps pārstāvēja diametrāli pretēju skatījumu uz pasauli.

Tramps otrdien runā, kuru klausījās arī Tūnberga, nodēvēja par muļķīgiem brīdinājumus par klimata krīzi un slavēja plaukstošo ASV ekonomiku un fosilos enerģijas avotus.

Neilgi pirms došanās prom no Davosas Tramps izteicās, ka būtu labprāt saticis Tūnbergu, kas otrdien nosodīja globālo bezdarbību cīņā ar klimata pārmaiņām.

No 23. līdz 26. janvārim Šveices Alpu kūrortpilsētā Davosā norisinājās jau 48. Pasaules Ekonomikas forums (PEF), par kura oficiālo tēmu kļuva sauklis «Kopīgas nākotnes radīšana sašķeltajā pasaulē». Forums jau sen kļuvis par platformu, kurā valstu un pasaules biznesa elites vadītāji kopā ar zinātniekiem neformālā gaisotnē apspriež mūsdienu pasaules problēmas un pasaules ekonomikas attīstības perspektīvas. Foruma nozīmīgumu un efektivitāti apliecina fakts, ka tajā piedalās gandrīz visas kompānijas no pasaules lielāko korporāciju pirmā tūkstoša.

Foruma pastāvēšanas laikā tajā piedalījušies gandrīz visu pasaules valstu līderi, savukārt 2018. gada 100 valstis pārstāvošo gandrīz 3000 viesu vidū bija aptuveni 70 prezidenti un premjerministri. Foruma dalībnieku - arī daudz slavenu zinātnieku, ieskaitot 12 Nobela prēmijas laureātus, kas, neapšaubāmi, akcentē pasākuma nozīmīgumu.

2018. gada PEF pozitīvo toni piešķīra panākumi ekonomikā 2017. gadā, jo pasaules ekonomikai izdevās pārvarēt pēdējos gados novēroto attīstības tempu palēnināšanās tendenci. Pasaules IKP pieaugums 2017. gadā var sastādīt 3,7 % pēc 3,6 % pieauguma 2014. gadā, 3,4 % – 2015. gadā un 3,2 % – 2016. gadā. Attīstības tempu pieaugumu pasaules ekonomikai lielā mērā nodrošināja augstie ASV IKP pieauguma tempi – 2,3 % pret 1,5 % 2016. gadā, kā arī eirozonas – 2,3 % pret 1,8 % 2016. gadā, Japānas (1,6 % pret 0,9 %) un Ķīnas (6,9 % pret 6,7 %). Vāji jūtamu, taču pozitīvu ieguldījumu šajā pieaugumā devusi arī Latvijas ekonomika, kas 2017. gadā var izaugt par 4,2 % pēc 2 % izaugsmes 2016. gadā.

Šveices pilsētā Davosā nākamnedēļ sākas Pasaules ekonomikas forums, kurā piedalīsies 52 valstu un valdību vadītāji un gandrīz 600 uzņēmumu vadītāji, otrdien paziņojuši foruma organizatori.

"Nav šaubu, ka mūsu 53.ikgadējā sanāksme Davosā notiks uz vissarežģītākā ģeopolitiskā un ekonomiskā fona pēdējo desmitu gadu laikā," paziņoja foruma prezidents Berge Brende, norādot uz tādām problēmām kā pieaugošās enerģijas un pārtikas preču cenas un nepieciešamību efektīvāk risināt globālās sasilšanas problēmu.

Krievijas gandrīz gadu ilgais karš Ukrainā, Covid-19 ierobežojumi un jaunais Covid-19 vilnis Ķīnā ir vājinājis globālo ekonomiku.

Brende norādīja, ka šoreiz forumā piedalīsies rekordliels politisko līderu skaits un gandrīz puse no 52 valstu un valdību vadītājiem būs no Eiropas, kā arī vairāki līderi, kas nesen nākuši pie varas, piemēram, Dienvidkorejas prezidents Juns Sukjols, Kolumbijas prezidents Gustavo Petro un Filipīnu prezidents Ferdinands Markoss jaunākais.

24. novembrī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu pilsētiņā Ķīpsalā, Paula Valdena ielā 3, notiks Baltijas Biomateriālu ekselences centra (BBCE) jaunās ēkas spāru svētki.

Jaunajā ēkā zinātnieki pētīs un sintezēs cilvēka "rezerves daļas" – implantmateriālus, kas veidoti no kalcija fosfātiem un domāti bojāto audu un orgānu aizvietošanai.

BBCE ēkā strādās RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra zinātnieki, kuri šobrīd biomateriālus pēta un attīsta netālu no Ķīpsalas, Pulka ielā. Centra zinātnieki fokusējas uz materiālu un tehnoloģiju izstrādi personalizētai medicīnai – personalizētām zāļu piegādes sistēmām, implantmateriālu formas un ķīmiskā sastāva pielāgošanu.

Pārceļoties uz RTU studentu pilsētiņu un atrodoties līdzās MLĶF, kā arī citām RTU fakultātēm un strādājot kopā ar citu jomu kolēģiem, zinātnieki varēs paplašināt starpdisciplinārus pētījumus un attīstīt jaunu pētniecības virzienu, kas saistīts ar padziļinātu implantmateriālu izpēti šūnu vidē.

Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible (Wolfgang Schäuble) Pasaules ekonomikas forumā piektdien atklājis, ka viņa pirmā reakcija uz Brexit (Lielbritānijā notikušais balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības) bijusi asarām pilna, ziņo thelocal.de.

«Mana pirmā reakcija bija tāda, ka es raudāju,» Šeible atzinis diskusijas laikā Davosā, Šveicē.

Viņš jau 2015. gadā publiski pauda, ka Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības būtu «katastrofa».

Lielbritānija, izstājoties no ES, atstās arī bloka vienoto tirgu, lai tādējādi atgūtu kontroli pār ES pilsoņu ieceļošanu, šonedēļ otrdien paziņoja Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Veicinot sadarbību un zināšanu apmaiņu starp vietējām un starptautiskām pētniecības organizācijām un industriju, apvienojot kompetences un attīstot infrastruktūru, Rīgā sāk veidot Baltijas Biomateriālu ekselences centru, informē Rīgas Tehniskā universitāte.

Centrs stiprinās biomateriālu nozari reģionā – ļaus zinātniekiem pētīt, izstrādāt un komercializēt jaunus biomateriālus kaulaudu atjaunošanai, sejas, mutes un žokļa ķirurģijai, ortopēdijai un citām jomām.

«Baltijas Biomateriālu ekselences centrs (Baltic Biomaterials Centre of Excellence – BBCE) nodrošinās pilnu biomateriālu attīstības ciklu no idejas laboratorijā līdz klīniskam pielietojumam,» uzsver profesors Jānis Ločs, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vispārīgas ķīmijas tehnoloģijas institūta direktors un BBCE koordinators.

Zinātniskā projekta īstenošanai apvienojušās starptautiski atzītas pētniecības institūcijas un industrijas pārstāvji – RTU, Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), RSU Stomatoloģijas institūts (RSU SI), AO Pētniecības institūts Davosā, Šveicē, un Fridriha-Aleksandra Erlangenas-Nirnbergas universitātes Biomateriālu centrs Vācijā.

Pašlaik finanšu tirgos esot svinības, kuras pārtrauks realitātes iestāšanās, teic Džordžs Soross

Dažkārt investīciju pasaules uzmanības starmešu gaismā nonāk tas, ko saka dažas šīs jomas lielākās leģendas. Savu viedokli par visai pesimistisko skatījumu uz finanšu tirgus nākotni pēdējo dienu laikā turpinājis deklarēt viens no slavenākajiem spekulantiem Soros Fund Management vadītājs Džordžs Soross. Viņš Pasaules Ekonomikas forumā Davosā izteicies, ka ASV prezidenta amatā nonācis potenciāls diktators, Eiropas Savienība sairst, briti atrodas politiskās nestabilitātes priekšvakarā, un arī Ķīna kļūstot par arvien represīvāku sabiedrību.

Britu sakarā Dž. Soross paudis pārliecību, ka pašreizējā Apvienotās Karalistes premjere Terēza Meja nespēs ilgi noturēties pie varas, jo birtu politiķi un arī sabiedrība ir visai sašķelti attiecībā uz Brexit perspektīvām. Džordžs Soross, kurš pazīstams kā cilvēks, kas salauza Anglijas centrālo banku, norāda, ka arī D. Trampam neizdosies īstenot viņa pretrunīgās idejas, jo ASV politiķi lielāku laiku pavadīs, viens ar otru strīdoties, nevis darot ko produktīvu. Rezultātā slavenais investors izsaka prognozi, ka ASV akciju tirgū kāpumam pienākšot gals.

Latvijas Organiskās sintēzes institūts paplašina zinātnisko kompetenci un Baltijas Biomateriālu ekselences centra ietvaros uzsāk biomateriālu pētījumus, kas ir jauns pētījumu virziens līdzšinējā institūta pastāvēšanas vēsturē.

Topošais Baltijas Biomateriālu ekselences centrs būs visaptveroša biomateriālu pētījumu platforma, kas nodrošinās zinātnieku ideju nonākšanu mediķu rīcībā pacientu veselības uzlabošanai. Latvijas Organiskās sintēzes institūts šajā virzībā nodrošinās svarīgo preklīnisko pētījumu fāzi, kas aizpildīs posmu no zinātniskās idejas līdz pirmajām efektivitātes pārbaudēm klīnikā.

"Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI) ir Baltijas, Eiropas un pasaules līmenī pazīstama jaunu zāļu atklāšanas vieta. OSI Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas pētnieki daudzus gadus piedalās jaunu zāļu kandidātvielu izstrādes un izpētes projektos, pētot to bioloģisko aktivitāti un nosakot toksicitāti. Līdz šim OSI ir atklātas un attīstītas 18 oriģinālas zāļvielas un vairāk nekā 70 tehnoloģijas patentbrīvo zāļu ražošanai. Jaunajā Baltijas Biomateriālu ekselences centrā (Baltic Biomaterials Centre of Excellence - BBCE), izmantojot uzkrātās zināšanas, sāksim arī biomateriālu pētījumus. Sadarbība ar izciliem Latvijas un ārvalstu partneriem ļaus mums pētīt šo materiālu saderību ar šūnu un orgānu kultūrām, pārbaudīt materiālu drošību un izmantošanas iespējas dažādu medicīnisku problēmu risināšanā," norāda profesore Maija Dambrova, OSI Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, mazinoties investoru cerībām par drīzu procentlikmju pazemināšanu un pieaugot saspīlējumam Tuvajos Austrumos.

Naftas cenas mainījās dažādos virzienos, pastāvot bažām par ekonomikas izaugsmi.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) pārstāvis Kristofers Volers atzina, ka FRS varēs šogad pazemināt procentlikmes, bet piebilda, ka tās "jāpazemina metodiski un uzmanīgi".

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklis Roberts Holcmans pirmdien Davosā atzina par iespējamu, ka procentlikmes šogad netiks pazeminātas. Iepriekš bija prognozēta ECB procentlikmju pazemināšana aprīlī.

Akciju cenas Eiropas un Ziemeļamerikas biržās 2023.gada beigās pieauga, jo inflācijas samazināšanās vedināja investorus prognozēt, ka FRS gatavojas šogad vairākkārt pazemināt procentlikmes un šim piemēram var drīz sekot ECB un Anglijas Banka.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) saņēmusi ielūgumu piedalīties Pasaules Ekonomikas forumā Davosā, aģentūrai LETA sacīja ministres pārstāvis Arno Pjatkins.

Viņš informēja, ka ekonomikas forums notiks nākamā gada janvārī.

Vaicāts, vai Reizniece-Ozola aicināta arī piedalīties kādā diskusiju panelī, Pjatkins norādīja, ka pagaidām foruma dienaskārtība tikai top.

Informācija Pasaules Ekonomikas foruma mājaslapā liecina, ka ikgadējais pasaules līderu forums norisināsies no 23.janvāra līdz 26.janvārim.

Šis būs 48.forums un tiks veltīts tematam «Kopīgas nākotnes veidošana sadrumstalotā pasaulē».

Iepriekšējos gados Latvijas amatpersonas nav tikušais uzaicinātas piedalīties Pasaules Ekonomikas forumā.

Eiropas Centrālā banka (ECB) procentlikmes varētu sākt samazināt šovasar, trešdien paziņoja bankas prezidente Kristīne Lagarda, vienlaikus gan uzsverot, ka šāda rīcība būs atkarīga no jaunākajiem ekonomikas datiem.

Intervijā ziņu aģentūrai "Bloomberg" Davosā notiekošā Pasaules ekonomikas foruma laikā Lagarda tika lūgta komentēt ECB padomes locekļu mājienus, ka banka procentlikmes varētu sākt samazināt šī gada vasarā.

"Es arī teiktu, ka tas ir ļoti ticams," sacīja Lagarda. "Taču man arī jāsaglabā atturība, jo viss atkarīgs no datiem un joprojām pastāv neskaidrība, kā arī daļa rādītāju vēl nav nostabilizējušies līmenī, kādā mēs to vēlētos."

Jaunākie Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" dati liecina, ka inflācija eirozonā decembrī veidoja 2,9%, kas joprojām ir virs ECB noteiktā 2% mērķa.

Lagarda norādīja, ka inflācija "atrodas uz pareizā ceļa", taču ir pāragri svinēt uzvaru. Viņa uzsver, ka enerģijas cenas un iespējami traucējumi piegāžu tīklos ir galvenie riska faktori.

Rīdzinieku dibinātā «bitcoin» blokķēdes transakciju kompānija «BitFury» popularizē blokķēžu risinājumu izmantošanu valsts pārvaldē, un šādi risinājumi var būt veiksmīgi arī Latvijas publiskajā sektorā, intervijā aģentūrai LETA teica «BitFury» informācijas tehnoloģiju direktors Aleksejs Petrovs.

Kompānija jau sadarbojas ar Gruzijas un Ukrainas valdībām elektroniskās pārvaldes sfērā, jo tā uzskata, ka blokķēdes risinājumi var ievērojami atvieglot valsts pārvaldi.

«Blokķēdes iederas ne tikai dokumentu apritē valsts iestādēs. Tā ir ļoti parocīga, bet galvenais, efektīvāka un lētāka sistēma vairumam reģistru, balsošanas platformu, un šī instrumenta izmantošana sniedz priekšrocības konkurences cīņā,» norāda Petrovs.

Pēc Petrova teiktā, viņš ik pa laikam apspriežas ar Latvijas politiķiem un ierēdņiem. Piemēram, ar Danielu Pavļutu, kurš dibinājis Latvijas jaunuzņēmumu asociāciju, Latvijas Bankas, Finanšu ministrijas un Tiesu administrācijas pārstāvjiem.

ASV noteiks ļoti augstus importa tarifus precēm no Eiropas Savienības (ES), ja bloks nespēs ar Savienotajām Valstīm panākt tirdzniecības vienošanos, trešdien brīdināja ASV prezidents Donalds Tramps.

"Ar Eiropu panākt vienprātību ir ļoti, ļoti grūti," intervijā ASV raidorganizācijai CNBC Davosā notiekošajā Pasaules Ekonomikas forumā sacīja Tramps.

Viņš norādīja, ka ES valstis eksportē ievērojami vairāk preču uz Savienotajām Valstīm nekā ASV uz bloka valstīm.

Tāpat Tramps apgalvoja, ka līdz šim viņš ir atturējies no tarifu paaugstināšanas importam no ES, jo bijis aizņemts ar tirdzniecības nesaskaņu risināšanu ar Ķīnu.

"Ja mēs nespēsim vienoties, mums nāksies rīkoties, un šī rīcība būs ļoti augsti tarifi automobiļiem un citām precēm, kas tiek importētas mūsu valstī," uzsver Tramps.

Vienlaikus ASV prezidents gan pauda pārliecību, ka vienošanās ar ES galu galā tiks panākta.

Bitkoins un citas kriptovalūtas nav īpaši laba naudas versija, ņemot vērā to cenu svārstības, atsaucoties uz Zviedrijas Centrālās bankas vadītāja vietnieci Cecīliju Skingsliju, raksta CNBC.

Viņa norāda, ka digitālās valūtas nav efektīvs līdzeklis vērtības saglabāšanai vai apmaiņas līdzeklis, taču tās var dēvēt par aktīviem.

«Pēc maniem uzskatiem, kriptovalūtas, bitkoinu un citas – tās neatbilst kritērijiem, lai tās dēvētu par naudu,» viņa uzsvērusi Davosā notiekošajā Pasaules ekonomikas forumā.

Atsaucoties uz naudas vēsturisko attīstību, viņa norādījusi, ka nauda ir stabils vērtības uzkrāšanas līdzeklis ar pietiekami lielu pieprasījumu valstī vai valūtas savienībā.

? http://www.db.lv/diskusija/vai-kriptovalutam-ir-nakotne

Lielbritānija digitālo pakalpojumu nodokli tehnoloģiju uzņēmumiem ieviesīs aprīlī, kā tas iepriekš bija paredzēts, neskatoties uz ASV draudiem par atbildes reakciju, trešdien paziņoja Lielbritānijas finanšu ministrs Sadžids Džavids.

"Mēs plānojam neatteikties no savas ieceres par digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanu aprīlī," Davosā notiekošajā Pasaules Ekonomikas forumā sacīja Džavids.

Viņš ieplānoto nodokli raksturoja kā samērīgu, un skaidroja, ka tā ieviešana paredzēta uz noteiktu laiku.

"Tas tiks atcelts, kad tiks izstrādāts starptautiska līmeņa risinājums," norādīja ministrs.

Savukārt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs Anhels Gurrija aicinājis Lielbritāniju atlikt digitālā nodokļa ieviešanu, jo tas traucētu starptautiskajiem centieniem vienoties par šāda nodokļa ieviešanu.

Atsevišķām valstīm ieviešot digitālo nodokli, būs tikai "kakofonija un haoss", kā arī pieaugs spriedze, par Gurrijas teikto vēsta BBC.

ASV un Ķīnai ejot pa sava tirdzniecības kariņa fāzes soļiem, cietēja var būt Eiropa. Piemēram, Vācijas "Kiel Institute for the World Economy" pārstāvji norādījuši, ka Ķīnas solījumi par apjomīgāku ASV preču uzpirkšanu, visticamāk, notiks uz trešo valstu rēķina.

Tie rēķina, ka galu galā tas Eiropai nākamgad vien var izmaksāt aptuveni 11 miljardus ASV dolārus (9,93 miljardus eiro).

DB jau ziņojis, ka formāli jaunā ASV un Ķīnas vienošanās noslēgta it kā starp diviem vienlīdzīgiem spēlētājiem. Patiesībā gan Ķīna izskatās ir tā, kas demonstrējusi gatavību ASV piekāpties gandrīz visās ar tirdzniecību saistītajās jomās - šī valsts piekrita palielināt ASV produktu iegādi par 200 miljardiem dolāriem, vairāk pavērt savu tirgu ārvalstu investīcijām un pastiprināt intelektuālā īpašuma un komercnoslēpumu aizsardzību.

Var vien spekulēt, ka nu Ķīna tā vietā, lai iegādātos kādas vecā kontinenta preces, pirks ASV produkciju.Arī minēto pētnieku teiktais un rēķinātais liek domāt, ka ļoti ticams ir scenārijs, kad Eiropai uz šādas vienošanās fona nāksies atdot savu Ķīnas tirgus daļu. Tiek izcelts, ka galveno cietēju vidū būs Vācija un Francija, un negatīvāk notiekošais process ietekmēs reģiona aviācijas, transporta, rūpniecības un medicīnas iekārtu, farmācijas un lauksaimniecības nozares. Ķīniešiem vienojoties ar ASV, var ciest arī daudzu citu valstu eksperts uz šo valsti. Līdzīgs satraukums vērojams, piemēram, Brazīlijā, Argentīnā, Austrālijā utt.

#Visai pasaulei vēlreiz būs zināt, ka Donaldam Trampam ASV vienmēr pirmajā vietā, un tāpat vajadzētu rīkoties arī citu valstu vadītājiem.

Kā ierasts, arī šogad Šveices Alpos kopā sanāca pasaules politiskā un biznesa elite, lai šoreiz spriestu par kopīgas nākotnes veidošanu sašķeltā pasaulē. Uz to visu raugoties, mēģināšu iejusties Latvijas iedzīvotāju ādā. Lasām virsrakstus un ziņas LETA. Kučinskis: Eiropas valstīm jābūt atvērtām vienai pret otras viedokli, pat ja tie atšķiras. Ļoti diplomātiski, teiks viens. Tādēļ jau nebija jābrauc pāri pus Eiropai, lai parādītu, ka spēj savirknēt maz ko izsakošus vārdus, atcirtīs otrs. Savukārt trešais vīpsnās, ka vismaz grieķus un itāļus mūsu premjeram pārliecināt diez vai izdosies, jo tie kritizē Centrālās un Austrumeiropas valstis par solidaritātes trūkumu migrācijas krīzē, pie reizes brīdinot, ka viņu nostājas dēļ var ciest viņu maciņš gaidāmajās ES budžeta sarunās.

Pasaulē aktīvi šobrīd tiek spriests ne tikai par klimata pārmaiņām - daudzi pasaules līderi demonstrē gatavību arvien aktīvāk iesaistīties dažāda veida nosacītas sociālās vienlīdzības projektu īstenošanas ziņā.

Nupat Davosā Volstrītas granda "Goldman Sachs" vadītājs Dāvids Solomons ziņojis par jauna veida ultimātu šajā frontē. Proti, investīciju banka visai skaidri norādījusi, ka pētīs uzņēmumu vadītāju ādas krāsu un seksuālo piederību.

Visa rezultātā no šā gada 1. jūlija "Goldman" vairs neparakstīsies uz kādu ASV un Eiropas sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), ja šīs attiecīgās kompānijas valdē nebūs kāda sieviete vai persona, kas tiek atzīta par pietiekami atšķirīgu (diverse).

Nākamgad šī kvota jau tikšot paaugstināta līdz divām šādām personām, raksta "Bloomberg".

Arī aktīvu pārvaldīšanas milži jau kādu laiku pieslējušies daudzām šīs kustības idejām. Piemēram, "Street Global Advisors" un "BlackRock", kas ir ievērojami akcionāri daudzos pasaules lielākajos uzņēmumos, norādījuši, ka akcionāru sapulcēs iestāsies pret uzņēmumu valdēm (vai konkrētām personām, kuras ir atbildīgas par šiem lēmumiem), ja tās dzimumu ziņā nākotnē nedemonstrēs vēlmi kļūt diversificētākas.