Šogad budžeta deficītu valdība spēs noturēt, nepārsniedzot 8,5% no IKP robežu, arī pērn tas noturēts aptuveni 9% līmenī.
Tā LNT raidījumā 900 sekundes apgalvoja premjeministrs Valdis Dombrovskis. Lai gan aprēķini vēl neesot pabeigti, taču aptuvenie rezultāti liecinot, ka pērn nospraustā 10% robeža nav sasniegta un deficīts bijis zemāks. V. Dombrovskis daļēji piekrīt Starptautiskā Valūtas fonda aizrādījumam, ka Latvija neprot plānot izdevumus, sevišķi vidējā termiņā - premjerministrs gan to attiecina uz iepriekšējo gadu fiskālo politiku. Patlaban notiek darbs pie Fiskālās disciplīnas likuma izstrādes, kas noteiks, cik liels budžeta dficīts var būt atkarībā no ekonomiskā cikla fāzes, un līdz ar to vidējā termiņa plānošana būšot sakārtota, uzskata V. Dombrovskis. Svarīgi būšot valdībai nepieļaut, ka Saeimas deputātu iesniegto priekšlikumu rezultātā var pieaugt budžeta deficīts. Tas esot galvenokāt koalīcijas disciplīnas jautājums. Stingrāk valdība vērtēs līdzekļu pieprasījumu neparedzētiem gadījumiem, jo ar to nevajadzētu aizrauties, uzsvēra V. Dombrovskis.
Uztraucoši ir tas, ka Saeimā tiek virzīti likumprojekti vai grozījumi dažu personu interesēs, norādīja V. Dombrovskis, kā piemēru minot grozījumus Kredītiestāžu likumā. Lai gan šis likumprojekts ir apturēts, tas esot nevēlams precedents.