Deviņdesmito gadu sākumā uzņēmumu privatizācija bija jāveic izsolēs par skaidru naudu, nevis par privatizācijas sertifikātiem, jo tad uzņēmumi būtu nonākuši pie īpašniekiem, kas būtu ieinteresēti to attīstībā. Privatizācija par sertifikātiem bija lielākā kļūda, ko Latvija pieļāva, norāda Latvijas Universitātes profesors un auditorfirmas BDO Invest Rīga vadītājs Andris Deniņš.

«Nevajadzēja privatizācijā izmantot sertifikātus. To es teicu arī deviņdesmitajos gados. Starptautiska pētnieku grupa, kuru vadīja Zviedrijas profesors Jans Ēriks Droijers un kurā es biju piesaistīts no Latvijas, veica pētījumu par privatizācijas gaitu Austrumeiropā. Pētījuma viennozīmīgs slēdziens bija tāds, ka privatizācijas sertifikāti bija neefektīvs līdzeklis. Tas bija nevajadzīgs un pat nepareizs līdzeklis, kas nedeva vajadzīgo rezultātu,» skaidroja Deniņš.

Kaimiņvalstī Igaunijā privatizācija notika par skaidru naudu, un tas bija pareizs risinājums. Ja Latvijā privatizācija būtu notikusi par skaidru naudu, tad daudzi procesi būtu attīstījušies pavisam citādi, uzskata Deniņš.

Latvijas Kuģniecība (LK) privatizācijai kopš 2000.gada līdz pat tās īstenošanai 2002.gadā kopīgās apspriedēs gatavojās Tautas partijas līderis Andris Šķēle, gāzes kompānijas Itera Latvija prezidents Juris Savickis, Ventspils mērs Aivars Lembergs, vairāki Ventspils uzņēmēji un viņus apkalpojoši juristi un menedžeri.

Pa to liecina šodien klajā nākušajā rokasgrāmatā "Kā nozagt miljardu?" publiskotās Savicka, uzņēmēju Olafa Berķa un Jurija Bespalova, kā arī bijušā baņķiera Arnolda Laksas liecības prokuratūrai, visticamāk, tā dēvētajā Lemberga krimināllietā.

Informācija par tā saukto Ventspils un Rīgas grupu vienošanos kopīgi privatizēt LK līdz šim vairākkārt izskanējusi neoficiāli vai arī kā pārstāsts no Lemberga krimināllietas sējumiem, taču grāmatā publiskotas pilnas ar parakstu apstiprinātas liecības, ko sniegušas vairākas personas, kas tieši iesaistītas šajā darījumā, kā arī citi tiesībsargājošo institūciju rīcībā esoši materiāli.

Pēc trim četriem gadiem, kad Latvijā beigsies privatizācijas process, uz esošās Privatizācijas aģentūras (PA) bāzes varētu izveidot jaunu institūciju - valsts aktīvu pārvaldīšanas aģentūru, kas nodarbotos ar valsts īpašumu kapitāldaļu pārvaldīšanu, intervijā biznesa portālam Nozare.lv stāstīja PA jaunieceltā valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere.

Zalpētere stāsta, ka PA restrukturizācijai iespējami divi scenāriji, par ko vajadzētu izšķirties valdībai. «Pirmkārt, PA pārvaldījumā varētu nodot vairāku valsts uzņēmumu kapitāldaļas. Otrkārt, ja valdība uzskata, ka PA resursi pēc privatizācijas pabeigšanas nav izmantojami, tad PA būtu jālikvidē. Manuprāt, PA resursi jāizmanto to valsts uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanā, kuras patlaban pārvalda ministriju valsts sekretāri, piemēram, SIA Latvijas Valsts mērnieks, SIA Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs, VAS Latvijas Loto, AS Jelgavas siltumtīklu uzņēmums un daudzi citi,» tā PA vadītāja.

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) akcionāru sapulce ir apstiprinājusi PA vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.-2020. gadam.

Ministru kabinets (MK) iepriekš pieņēma lēmumu saglabāt valsts līdzdalību, definējot PA vispārējo stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī PA turējumā esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju. Ņemot vērā PA uzkrāto pieredzi, profesionālo kompetenci un valdības noteikto stratēģisko mērķi, turpmākā PA darbība vidējā termiņā tiks fokusēta uz privatizācijas procesa pabeigšanu un profesionālas valsts aktīvu pārdošanas platformas attīstīšanu.

Atbilstoši stratēģijai PA turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos - valsts zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu privatizācija un pārvaldīšana, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija, atsavināšana un pārvaldīšana, valsts kapitāla daļu pārvaldīšana, privatizācija, atsavināšana un problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību Reverta, Hiponia, FeLM un REAP) pārvaldīšana, noslēgto līgumu un tajos ietverto privatizācijas un pārdošanas nosacījumu izpildes kontrole, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas un to aprites nodrošināšana.

Valsts uzņēmumu privatizācija var būt veids, kā mazināt budžeta deficītu, un šādam solim laiks var pienākt jau nākamgad vai aiznākamgad.

To intervijā Nozare.lv atzinis Vienotības finanšu ministra amata kandidāts Andris Vilks.

Viņš uzsvēra, ka valsts uzņēmumu privatizācija būs iespējama tikai līdz ar Latvijas kredītreitingu uzlabošanos, ko Vilks izvirzījis par vienu no saviem galvenajiem mērķiem, kļūstot par finanšu ministru.

Taujāts, kādu uzņēmumu privatizācija būtu atbalstāma un arī veicama, Vilks par piemēriem minēja Lattelecom, Latvijas Mobilo telefonu un airBaltic, taču uzsvēra, ka saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu nav pieļaujama Latvenergo, Latvijas Pasta, Starptautiskās lidostas Rīga, Latvijas Dzelzceļa, Latvijas Gaisa satiksmes un Latvijas Valsts mežu privatizācija.

«Daudzi Privatizācijas aģentūras (PA) portfelī atlikušie valsts īpašumi ir problemātiski vai ar tik zemu pašreizējo tirgus vērtību, ka ienākumi no to pārdošanas nesedz uzturēšanas un privatizācijas sagatavošanas izdevumus. It sevišķi tas attiecas uz dzīvokļiem un dzīvojamām mājām, tomēr arī šie īpašumi saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem tiesību aktiem ir jāprivatizē,» stāsta PA valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere.

«Piemēram, izsolē Zilupes novadā piedāvājam iegādāties dzīvokli par 464 latiem un pircēju nav,» norāda I. Zalpētere.

Kopējie valsts a/s PA pērnā gada ieņēmumi no privatizācijas sasniedza 7,73 milj. Ls, kas ir par 24% vairāk nekā 2010. gadā. Lielāko ieņēmumu pieaugumu deva noslēgtie nekustamo īpašumu pārdošanas līgumi, no kuriem kopumā PA saņēma 3,43 miljonus Ls, un tas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Privatizācijas procesa un citu papildus funkciju nodrošināšanas izdevumi 2011. gadā kopumā samazinājušies par 717 339 latu.

Lielākās PA ieņēmumu pozīcijas 2011. gadā bija ieņēmumi no zemes privatizācijas, nekustamo īpašumu pārdošanas un nomas līgumiem. Zemes privatizācija PA ļāva saņemt kopumā 3,6 miljonus latu, nekustamo īpašumu privatizācija 3,43 miljonus latu, bet ieņēmumi no nomas līgumiem bija 0,6 miljoni latu.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Ja valdība atbalstīs nacionālās aviokompānijas airBaltic iecerēto termināli, nevis lidostas Rīga projektu, tiks īstenota slēpta lidostas privatizācija, norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Viņš intervijā laikrakstam Latvijas Avīze skaidro, ka lidostas saimniecisko jautājumu risināšanā vadībai patlaban nākas saskarties ar politiku. «Piemēram, tagad mums ir jāsaskaņo lidostas Rīga termināļa attīstības projekts. No otras puses, ir arī airBaltic projekts. Nepieciešama politiskā izšķiršanās. Skaidras atbildes pagaidām nav. Mums kā biznesa struktūrai jābūt skaidram attīstības virzienam. Ministru prezidents pēc aprīļa tikšanās pagarināja pārdomu laiku līdz septembrim. Mēs esam savu mājas uzdevumu sagatavojuši. Tur atkal politika pa vidu, jo ir ministri, kuri atbalsta vienu vai otru projektu. Ja valdībā tiks pieņemts airBaltic variants, kas paredz pilnīgi jauna termināļa būvi, tad lidostai paliks tikai skrejceļš. Bet tad es vismaz zināšu, kā rīkoties tālāk. Lidosta sastāv no peļņu nesošā termināļa ar kafejnīcām, veikaliņiem, citām apkalpojošām vienībām un lielus izdevumus prasošā skrejceļa, kas regulāri jātīra, jākopj,» stāstīja Luhse.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Lai gan lēmums par valsts uzņēmumu privatizāciju ir katras valdības ziņā, kopumā šis process ekonomikā var radīt pozitīvu efektu, norāda Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks.

Tomēr komentēt valsts uzņēmumu privatizēšanu vai pārdošanu Latvijā viņš izvairījās.

Privatizācija daudziem iepriekš valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem ir palīdzējusi modernizēties un padarīt darbu efektīvāku, tomēr lēmums par to, vai privatizēt valsts uzņēmumus, ir jāpieņem Latvijas valdībai, viņš uzskata.

Privatizācija ļauj ieviest jaunas tehnoloģijas un tā ir daļa no Centrālās un Austumeiropas valstu atkopšanās stratēģijām. Tomēr katras valsts pieeja šim jautājumam ir atšķirīga, kas ir atkarīga no nozares un vispārējā ekonomiskā klimata. Tomēr šis jautājums ir katras valdības dienaskārtībā.

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard01(353).jpg

Viena no lielākajām kļūdām, kas Latvijā privatizācijā pieļauta, ir gāzes infrastruktūru privatizācija. «Visas Baltijas valstis – viena veiksmīgāk, cita mazāk - gāzes infrastruktūru savulaik privatizēja. Latvijā tas, manuprāt, notika ļoti neveiksmīgi,» intervijā laikrakstam Diena norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars.

«Pašlaik tās ir privātas kompānijas, kur tiešām runa ir tikai par atpirkšanu. Cik man zināms, Gazprom un tās kompānijas, kas strādā Lietuvā un Igaunijā, šobrīd neizskata iespēju pārdot atpakaļ valstij vai šo valstu uzņēmumiem šos aktīvus,» skaidro ministrs, piebilstot, ka viņa rīcībā neesot informācijas par to, vai Igaunijas un Lietuvas nodomi atpirkt gāzes infrastruktūru realizēsies.

Privatizācijai Latvijā ir sena vēsture, tomēr jau 2003.gadā valdība apzinājās, ka tās mērķi ir sasniegti un privatizācijas process ir jāvirza noslēguma fāzē, uzskata Valsts kontrole.

2005.gadā tika pieņemts Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, radot normatīvo bāzi, kam vajadzēja sekmēt privatizācijas procesa drīzu pabeigšanu. Tomēr termiņi privatizācijas pabeigšanai tā arī netika noteikti, un privatizācija joprojām turpinās.

Kā konstatēja Valsts kontrole revīzijā Kas valstī notiek valsts īpašumu privatizācijas jomā?, privatizācija patiešām atrodas tās galējā noslēguma fāzē, un tā tas turpinās vismaz pēdējos septiņus gadus – to laikā papildus iepriekšējo gadu apjomam privatizēti vien 3% no kopējā privatizējamo valsts dzīvokļu skaita, izlietoti 2% privatizācijas sertifikātu. Privatizācijas aģentūras valdījumā atlicis vien neliels skaits privatizējamu īpašumu, un pēdējos gados to skaits nav būtiski mainījies, jo zema ir privātpersonu interese tos privatizēt. Starp šiem īpašumiem ir 20 dzīvojamās mājas, 81 dzīvokļu īpašums, 46 valsts nekustamā īpašuma objekti, 695 valsts zemesgabali, informē kontroles pārstāvji.

Laikrakstā: Nostāja veicināt pārtikas izejvielu ražošanu dara uzmanīgus alternatīvās enerģijas projektu īstenotājus.

Lauksaimniecības zeme ir jāizmanto lauksaimniecības produktu ražošanai, nevis apmežošanai zaļās enerģijas iegūšanai, reģionālajā konferencē «Esi informēts un pelni laukos» pavēstīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Zaļās enerģijas biznesā iesaistītie lauksaimnieki gan uzskata, ka vienādas iespējas jādod visiem ražotājiem un nevajadzētu ierobežot atjaunojamās enerģijas ražotājus.

Ar neparedzētiem izdevumiem ministrijas aizlāpa caurumus

2009. un 2010. gadā, proti, laikā, kad strauji tika samazināti valsts budžeta izdevumi, radikāli pieaudzis no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pieprasītā finansējuma apjoms.

Kopš privatizācijas procesa uzsākšanas līdz šā gada 1.jūnijam Rīgā ir izskatīti 12,5 tūkst. jeb 99,7%fizisko un juridisko personu privatizācijas ierosinājumi, kas reģistrēti Privatizācijas ierosinājumu reģistrā

Vairāk nekā 2,82 tūkst. gadījumu jeb 23% Rīgas domes lēmums bijis pozitīvs, savukārt 3,24 tūkst. - īpašumu privatizācija atteikta. No kopējā ierosinājumu skaita 6,19 tūkst. gadījumu jeb 50,5% izskatīšana tika izbeigta, jo atklāti nenovēršami šķēršļi, piemēram, ierosināta bija pašvaldībai nepiederoša īpašuma privatizācija vai personai nebija tiesību ierosināt konkrētā nekustamā īpašuma privatizāciju.

No 32 ierosinājumiem, kuru izskatīšana nav vēl pabeigta, 15 gadījumos notiek tiesvedība, deviņi ierosinājumi ir sagatavoti izskatīšanai Rīgas domē un astoņi ir sagatavošanas stadijā.

Šajās nedēļās bez liekas uzmanības noslēgumam pietuvojies vairākus gadus ilgušais Rīgas pašvaldībai piederošās Hotel de Rome ēkas privatizācijas process, šovakar vēsta LTV raidījums De facto.

Rīgas dome vēl vasarā lēma, ka viesnīcu pārdos izsolē. Taču nu rādās, ka viesnīcas ēku pašā Rīgas centrā, visticamāk, iegūs uzņēmēja Jāņa Lasmaņa vadītais SIA Reho, kurš viesnīcas telpas līdz šim nomāja.

De facto rīcībā esošā informācija liecina, ka Hotel de Rome privatizācija varētu noslēgties nākamnedēļ un viesnīcas ēku par 6,8 miljoniem latu iegūs tās iepriekšējais nomnieks Reho. Pastāv gan šaubas, vai pašvaldība ir izmantojusi visas iespējas iegūt sev maksimālo labumu no šī darījuma, norāda raidījums, jo darījuma summa ir krietni zemāka, nekā varēja iegūt par šo ēku vēl pirms pāris gadiem, turklāt pašvaldība ēku pārdod ar nomaksu.

Jaunais Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periods, kas aizsāksies 2021. gadā, aktualizē jautājumu par Latvijas ekonomikas attīstības finansēšanu. Lai arī vēl nav pilnīgas skaidrības par to, ar kādu fondu finansējuma apjomu Latvija varēs rēķināties, vienlaikus atbildīgi būtu jau šobrīd ielikt spēcīgus pamatus alternatīviem finansējuma piesaistes veidiem, lai saglabātu valsts attīstībai tik ļoti nepieciešamo kopējo ieguldījumu līmeni, nākotnē neradot apgrūtinājumu valsts budžetam.

Runa ir gan par vietējo lielo uzņēmumu iespējamo kotāciju biržā, gan par uzkrātā pensiju kapitāla prasmīgu izmantošanu. Ārvalstu investīciju piesaistē “spēles laukums” ir salīdzinoši skaidrs, proti, lai kļūtu investoriem pievilcīgākiem ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā, mums jātiek galā ar korupcijas riskiem, konkurences ierobežojumiem, atsevišķām nepilnībām likumos, kā arī jāpaaugstina tiesu darba efektivitāte. Protams, arī pašiem proaktīvi jāklaudzina pie potenciālo investoru durvīm.

Valsts uzņēmumu akciju kotācija biržā nav privatizācija, kad kāds valsts uzņēmums tiek pārdots privātajam īpašniekam.

Savukārt, runājot par vietējā kapitāla piesaisti, ir vēl daudz neskaidrību, pārpratumu un bažu, kas kavē būtisku lēmumu pieņemšanu. Piemēram, jautājums par valsts uzņēmumu akciju kotāciju biržā, par ko ir spriests vismaz gadus desmit, taču “iekustēties” tas tā arī nav spējis. Šā gada maijā tika apturēts Pārresoru koordinācijas centra (PKC) priekšlikums par lielāko valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā, “lai pārtrauktu sabiedrībā radītās bažas par iespējamu valsts kapitālsabiedrību privatizāciju”. Ticu, ka šī pilnībā atbalstāmā un Latvijas interesēm atbilstošā iecere “labo ideju atvilktnē” ir iegūlusi tikai uz laiku, un, cerams, pēc vēlēšanām putekļi tai tiks notrausti un jautājums atkal aktualizēts.

Igaunijā paredzēts privatizēt valsts ceļu būves, remonta un uzturēšanas uzņēmumu "Eesti Teed".

Uzņēmums tiks pārdots Ekonomikas un sakaru ministrijas rīkotā izsolē, liecina ministrijas sniegtā informācija.

Visām kompānijas akcijām kopā sākumcena noteikta 16,9 miljoni eiro.

Paredzēts, ka privatizācija notiks otrajā ceturksnī.

Tā kā līdz 2012.gadam ceļu uzturēšanas tirgus privatizācija nebija radījusi efektīvu konkurences vidi, valsts uzskatīja par nepieciešamu pilnībā pārņemt "Eesti Teed", lai sniegtu ceļu apsaimniekošanas pakalpojumus, kurus finansē no valsts budžeta.

Kopš 2017.gada novembra "Eesti Teed" darbojies pēc tirgus noteikumiem un veicis ceļu uzturēšanas darbus atbilstoši brīvā tirgū noslēgtiem līgumiem.

Konkurence ir uzlabojusi ceļu apsaimniekošanas tirgu, un kopš 2017.gada sākuma iepirkumos par valsts ceļu apsaimniekošanu vidēji ir bijuši pieci pretendenti. Tādēļ "Eesti Teed" paturēšana valsts īpašumā vairs nav pamatota, norādījis ministrs Tāvi Āss.

Gadījumā, ja Jāņa Bordāna valdība tiks izveidota, visticamāk, sabiedrība nekad neuzzinās «Meroni stipendiātu» sarakstu.

Gadījumā, ja Bordāna valdību izgāzīs, visticamāk, tuvākajā laikā mēs uzzināsim par Meroni sponsorēto cilvēku sarakstu, līdzīgi kā savulaik runāja par «Lemberga stipendiātiem». Ir absolūti naivi iedomāties, ka opozīcijas politiķis Artuss Kaimiņš ir vienīgais, kuru finansēt ir interesējis Rūdolfam Meroni – jaunajam oligarham.

Patiesībā ne tik jaunajam. Ir jau pagājis zināms laiks, kopš Meroni sagrāba Ventspils uzņēmumus. «Aizmirstiet par Lembergu, «ventspilniekiem»! Visa bijusī Lemberga un «ventspilnieku» saimniecība nu ir vienās – Rūdolfa Meroni rokās,» šovasar izsaucās politikas eksperts Jurģis Liepnieks. To jau atzīst pat LTV ziņas: «Advokāts no Šveices Rūdolfs Meroni, kuram prokuratūra uzticējusi glabāt, iespējams, Aivara Lemberga ģimenei piederošo mantu, varētu būt kļuvis par vienīgo noteicēju lielākajās Ventspils tranzīta kompānijās. Viņa pārvaldītas ārzemju firmas, iespējams, izpirkušas citus akcionārus, izbeidzot gadiem ilgušos strīdus, liecina mūsu izpētītais. Pēdējā laikā Meroni vārds arvien biežāk tiek locīts arī Latvijas politikā. Tomēr Meroni darbošanās likumību pašlaik pārbauda Valsts policija, izmeklējot iespējamu piesavināšanos un noziedzīgas naudas legalizāciju.»

Vārdi "Black Duck Invest", Vojteks Kačens un Tibors Bokors kopš aprīļa Latvijas medijos izskan biežāk nekā daža laba vietējā slavenība. Melnās pīles un tās pārstāvju knābieni gan ir ļoti konkrēti un mērķtiecīgi - vērsti uz viena no vadošajiem Latvijas un reģiona farmācijas uzņēmumiem - A/S "Olainfarm" - pārņemšanu savā kontrolē.

"Reiderisma mēģinājumi pret Olainfarm", "Prasība tiesā pret Olmafarm", "Tiesa noraida Black Duck Invest prasību", "Čehijas uzņēmums apgalvo, ka kļuvis par lielāko Olainfarm akcionāru", "Policija lidostā aiztur divus čehu pilsoņus un bijušo "Olmafarm" valdes locekli Milanu Beļeviču", šie ir tikai daži no virsrakstiem nepilnu divu mēnešu laikā, kas publicēti Latvijas presē.

Par spīti arestiem, akcionāru iebildēm, "Black Duck Invest" mērķtiecīgi turpina savus centienus pārņemt kontroli uzņēmuma valdē, lai turpinātu iesākto afēru, proti, uzņēmuma akciju iegūšanu. Kas ir šis "Black Duck Invest" un kur tas smēlies tik lielu pārliecību par saviem spēkiem?

Termināļu saglabāšana ostas rīcībā deviņdesmitajos gados bija iespējama, tā vietā tika veikta privatizācija

To sarunā ar DB norāda Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Vaicāts, vai nebūtu pienācis laiks mainīt brīvostu darbības principus, lai tās no zemju izmantotājām un infrastruktūras attīstītājām kļūtu par kravu piesaistītājām, veidojot savas loģistikas kompānijas, kā to dara un arī Latvijai iesaka Rietumvalstu ostu pārstāvji, L. Loginovs norāda, ka tad būtu jābūvē arī terminālis. Citādi iznāktu, ka visa loģistikas ķēdīte līdz ostai ir sakārtota, brīvosta piedāvā izdevīgus tarifus, bet privātie termināļi «vārtus vaļā never».

Patlaban ostām nav liegts būvēt savus termināļus, saka brīvostas pārvaldnieks. Taču sava biznesa, proti, velkoņu pakalpojumu, organizēšana novedusi pie konkurentu pretestības un tiesvedībām, lai gan velkoņu bizness bijis ekonomiski pamatots un svarīgs no ostas drošības viedokļa. Te gan jāatgādina, ka Konkurences padomi «uzcepināja» ne tik daudz tas, ka brīvosta pati sniedza velkoņu pakalpojumus, bet gan tas, ka tika diskriminēts privātais pakalpojumu sniedzējs. Rezultātā soda naudā vien Rīgas brīvosta bija spiesta maksāt 622,4 tūkst. eiro. Savukārt patlaban norit tiesvedība, kur L. Loginovs un viņa vietnieks Aigars Pečaks tiek vainoti dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, tostarp nelikumīgu prēmiju izmaksā.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) privatizācija, manuprāt, būtu loģiska – nekādu valstisku funkciju, ko nevarētu privātie uzņēmumi, LVRTC jau sen neveic, Twitter vietnē raksta Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Latvijā ir vairāk nekā 600 elektronisko pakalpojumu sniedzēju ar visdažādāko infrastruktūru, norāda J. Gulbis, piebilstot, ka centra pārziņā ir unikāls Rīgas TV tornis, bet arī tas nekādu valstisku funkciju neveic.

Kopumā Lattelecom vadītājs pozitīvi vērtē ieceri pārdot valstij piederošās Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT) daļas kopā ar LVRTC. «Domāju, ka valsts nopelnīs vairāk un ilgtermiņā uzlabosies konkurences vide,» atzīmē J. Gulbis, tādējādi šis uzņēmums nekropļotu tirgu, pildot politiskos uzstādījumus.

DB jau rakstīja, ka vienā no Latvijas valstij piederošo Lattelecom un LMT kapitāldaļu pārdošanas scenārijiem varētu tikt izvērtēta arī LVRTC privatizācija.

Jau šo ceturtdien sāksies 18. Nacionālais Ķīnas Komunistiskās partijas kongress. Tās laikā notiks Kompartijas vadības maiņa un pašreizējā valsts prezidenta Hu Dziņtao vietā stāsies viceprezidents Sji Dziņpins. Bet ko tad līdz ar Ķīnas vadošo politiķu nomaiņu gaidīt no Ķīnas ekonomikas?

Šobrīd valda pārliecība, ka neviens no Ķīnas jaunajiem līderiem nav izteikts reformators un, ja tiks lemts par kādām pārmaiņām, tad tas, visticamāk, notiks lēni. Līdz ar to gaidīt kādas krasas izmaiņas Ķīnas politiskajā vai ekonomikas politikā diez vai būtu ļoti pamatoti.

Līdzīgi uzskata arī eksperti. «Runājot par to, kādu ietekmi atstās uz Ķīnas un pasaules ekonomiku Ķīnas valsts un Kompartijas līderu maiņa, jāpiemin, ka līdz šim (kopš 1980-tajiem gadiem) politiskas elites izmaiņas Ķīnā nebija saistītas ar tūlītējam izmaiņām ekonomiskajā kursā. Ekonomikas politikas ziņā Ķīnā līdz šim bija nodrošināta pēctecība un konsekvence, bet jebkādas izmaiņas kursā tiek ieviestas pakāpeniski. Visdrīzāk arī šoreiz būs tā. Ķīnas valsts un Komunistiskās partijas līderu maiņa neizraisīs lielas izmaiņas valsts ekonomiskajā politikā īstermiņa perspektīvā. Turklāt Ķīnas politiskās elites maiņa pati par sevi aizņems pietiekami ilgu laiku, un Komunistiskas partijas delegātu sapulce, kas atvērsies Pekinā pēc dažām dienām, ir tikai šī procesa sākums,» skaidro Hipo fondu valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

Labāk, lai dzelzceļa pārvadājumi Latvijā paliek valsts rokās, uzskata Dzelzceļa, jūrniecības un transporta darbinieku nacionālās apvienības (RMT, Lielbritānijā) ģenerāldirektors Bobs Krovs (Bob Crow).

Viņš neredz ieguvumus no sabiedriskā transporta sfēras liberalizācijas un privatizācijas, un Anglijas dzelzceļa privatizāciju salīdzina ar šausmu filmu. Viņa vadītā arodbiedrība, kurā ir 80 tūkstoši biedru nav pret Eiropu, taču ir pret Eiropas Savienību ES). Viņaprāt, ES nepalīdz strādniekiem, jo tās dzinulis ir pilnīga visu pakalpojumu privatizācija, kas novedīs pie pakalpojumu cenu celšanās.

«Domāju, ka Eiropas Savienībai pienāks gals. Agrāk vai vēlāk Grieķija bankrotēs,» ir pārliecināts Bobs Krovs. Ja bankrotētu eirozonas valstis, un līdz ar to pienāktu vienotās valūtas – eiro – gals, zustu arī ES ideja, kas esot fiskālā kontrole. Turpmākajos gados viņš prognozē stagnāciju, sociālo problēmu un bezdarba pieaugumu.

Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss tuvākajā laikā iesniegs valdībā plānu valstij piederošās ceļu būves kompānijas «Eesti Teed» privatizācijai, kā arī pieņems lēmumu par nacionālo lidsabiedrību «Nordica», par kuras darbību Āss ir kritiski noskaņots.

«Jautājumu par Eesti Teed es drīzumā iesniegšu valdības sēdē, ka uzņēmumu varētu drīzumā privatizēt. Tas varētu notikt rudenī», Igaunijas ekonomikas ministrs sacījis trešdien publicētā intervijā laikrakstam «Eesti Paevaleht».

Āss precizēja, ka «Eesti Teed» pārdošanā nonāks ne par tirgus cenu, bet pēc bilances vērtības, kas ir 15-17 miljoni eiro.

Ministrs arī paziņoja, ka joprojām ir kritiski noskaņots par valstij piederošās nacionālās lidsabiedrības «Nordica» darbību un solīja tuvāko mēnešu laikā pieņemt lēmumu par kompāniju, bet viņš neprecizēja, kāds tieši šis lēmums varētu būt.

Jautājums par «Eesti Teed» privatizāciju tiek apspriests jau vairākus gadus. Pagājušā gada beigās Ekonomikas ministrija piedāvāja valdībai atteikties no valsts kompānijas privatizācijas plāna, jo tās tirgus vērtība samazinājās. Turklāt ministrija uzskatīja, ka tajā brīdī privatizācija kaitētu konkurencei ceļu apsaimniekošanas sektorā, jo «Eesti Teed» potenciālais pircējs, visticamāk, būtu kāda konkurējošā kompānija.

Ņemot vērā, ka pēc Latvijas Krājbankas atzīšanas par maksātnespējīgu, neviena komercbanka nav izrādījusi interesi par iespēju uzņemties Latvijas Krājbankā esošo privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu, šie konti tiks pārcelti uz valstij piederošo Latvijas Hipotēku un zemes banku.

Tiesa gan, lai arī Hipotēku banka jau šobrīd ir viena no privatizācijas sertifikātu kontu apkalpotājām, arī šis process būs sarežģīts, jo, saskaņā ar valdības lēmumu pārveidot Hipotēku banku par attīstības institūciju, ir nolemts arī pārtraukt tai izsniegtās komercpakalpojumu sniedzēja licences darbību

Ņemot vērā izveidojušos situāciju, likumos ir plānots noteikt, ka privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošana nav uzskatāma par komercpakalpojumu. Turklāt, lai pārceltu Latvijas Krājbankā esošos privatizācijas sertifikātu kontus uz Hipotēku banku, būs nepieciešams saņemt attiecīgu Eiropas Komisijas atļauju, otrdien Ministru kabineta sēdē klāstīja Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Kaspars Lore.