Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar Latvijas Universitātes Matemātikas un Informātikas institūta Tīkla risinājumu daļas vadītāja vietnieci Katrīnu Sataki. Uzzini, kādas izmaiņas gaidāmas domēnu reģistrācijā Latvijā, kā arī kuri varētu būt Latvijā un citur pasaulē vērtīgākie domēni.

Autore: Lelde Petrāne, Db.lv žurnāliste

Cik .lv domēni pašlaik ir reģistrēti Latvijā?

Pagājušā gada janvārī kopējais aktīvo .lv domēnu skaits bija 25 861. Gada laikā aktīvo domēnu skaits palielinājās par 8 100 domēniem, taču gandrīz 4 500 domēnu īpašnieki nepagarināja reģistrāciju. Gada pēdējos mēnešos vidēji mēnesī tika reģistrēts par 330 domēniem vairāk nekā gada sākumā. Aktīvākie reģistrācijas mēneši bija marts un oktobris, kad mēnesī tika pieteikti vairāk kā 1 300 domēni. Šogad mums jau ir pirmais rekords - janvārī reģistrācijai tika pieteikti vairāk kā 1 600 domēni. Tomēr jāņem vērā, ka, kā liecina pieredze, ne visi no šiem domēniem turpmāk tiks lietoti.

Latvijā joprojām nav tiesiskā regulējuma ar interneta domēnu vārdiem saistītu jautājumu risināšanai. Normatīvo aktu „caurumi” veikliem darboņiem paver plašas iespējas savtīga labuma gūšanai. To kārtējo reizi apliecināja gan iespējamais mēģinājums gūt mantisku labumu par domēna ir.lv izmantošanu no žurnāla „IR”, gan tiesvedība par plaši pazīstamās preču zīmes PEPSI nelikumīgas lietošanas izbeigšanu un domēna vārda dzēšanu.

Domēna vārdi kalpo interneta objektu identificēšanai lietotājam ērtā un saprotamā veidā, un arvien biežāk spēlē biznesa identifikatoru lomu. Proti, domēna vārdi nereti apzīmē ne tikai interneta vietni, kurā rodama informācija par komersantu, bet identificējas arī ar to preču zīmēm. Savukārt Latvijas normatīvajos aktos nav atrodami noteikumi, kas būtu tieši paredzēti domēna vārdu lietošanas reglamentācijai un strīdu izšķiršanai. Domēnu vārdu lietotājiem ir saistoši vienīgi reģistra turētāja –

Latvijas Universitātes aģentūras "Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta" Tīkla risinājumu daļas (NIC) apstiprinātie „Domēnu vārdu lietošanas noteikumi augstākā līmeņa domēnā .lv”.

No šā gada 1.septembra ".lv" domēna reģistra uzturētājs NIC paaugstinās maksu par ".lv" domēna vārdu lietošanas tiesībām.

"Ņemot vērā resursu cenu un normatīvo aktu prasību sloga pieaugumu, lai arī turpmāk NIC spētu attīstīt un nodrošināt drošu un nepārtrauktu ".lv" domēna darbību atbilstoši starptautiski pieņemtajiem tehniskajiem standartiem, esam pieņēmuši lēmumu paaugstināt maksu par ".lv" domēna vārda lietošanas tiesībām līdz 12EUR (+PVN) gadā.", norāda ".lv" reģistra NIC vadītāja Katrīna Sataki.

Šī ir pirmā reize ".lv" domēna 30 gadu pastāvēšanas laikā, kad tiek paaugstināta tā cena.

Maksa par ".lv" domēna vārda reģistrēšanu un lietošanu tika ieviesta 1997.gada 1.aprīlī. Pirmos četrus ".lv" domēna pastāvēšanas gadus domēna vārdu reģistrācijas, uzturēšanas, infrastruktūras izbūves u.c. izdevumus sedza reģistra uzturētājs. Interneta pielietojumam vēršoties plašumā un piesaistot arvien vairāk ne tikai godprātību lietotāju, bet arī kiberuzbrucēju, radās nepieciešamība arvien vairāk resursu ieguldīt ".lv" domēna drošības un nepārtrauktas darbības nodrošināšanai, infrastruktūras attīstībā, ".lv" domēna vārdu lietošanas noteikumu izstrādē, strīdu un sūdzību izskatīšanā u.c. Bez papildu finansiālu līdzekļu piesaistes to visu paveikt bija neiespējami, tādēļ, sekojot pieredzei citās pasaules valstīs, tai skaitā, jau tajā laikā populārā domēna ".com" piemēram, tika ieviesta maksa arī par ".lv" domēna vārdu lietošanas tiesībām.

Sākot no 1. jūlija, domēna vārdu reģistrācija Latvijas līmeņa domēnā «.lv» notiks pēc jauniem līguma noteikumiem, Db norādīja NIC sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Jānis Riņķis.

Viņš paskaidroja, ka šobrīd spēkā esošos stingros noteikumus, kas aizliedz reģistrēt domēna vārdu, uz kuru kādam citam ir pirmtiesības, aizstās kārtība, kas pieļauj gandrīz jebkura domēna vārda reģistrāciju.

Šobrīd domēna vārda reģistrācija tiek atteikta, ja uz pieteikto domēna vārdu ir tiesības citai personai. Piemēram, nedrīkst piešķirt Uzņēmumu reģistrā reģistrēto uzņēmumu nosaukumu, jo preču zīmju īpašniekiem ir pirmtiesības kļūt par atbilstoša nosaukuma domēna vārdu lietotājiem. Tāpat netiek reģistrēti personu vārdi, kā arī pastāv noteikti ierobežojumi ģeogrāfisku vietu vai objektu nosaukumiem. Reģistrāciju atsaka arī tad, ja domēna vārds ir nepieklājīgs vai aizskarošs.

Pēdējos gados domēnu vārdu nozīme komercdarbībā ir ievērojami pieaugusi, līdz ar to tiesības uz domēnu vārdu izmantošanu ne tikai praktiskā, bet juridiskā izpratnē dažādiem ražotājiem, tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem kļūst arvien aktuālākas, ko pierāda nesen izskanējusī informācija par strīdu saistībā ar tiesībām uz domēnu «draugiem.lv».

Ja sākotnēji domēnu vārdi tika radīti, lai vienkāršotu sarežģīto mājas lapu, e-pasta adrešu, FTP serveru un citu tīmekļa objektu identificēšanu «ierindas» lietotājam ērtā un saprotamā veidā, tad šodien tie arvien biežāk tiek izmantoti kā pilnvērtīgi biznesa komponenti. Tie apzīmē ne tikai vietni, kur rodama informācija par uzņēmumu, bet bieži arī tiek izmantoti uzņēmumu nosaukumos vai preču zīmēs, veidojot daļu uzņēmuma nemantisko aktīvu.

Fakts, ko vairākums no mums nezina, - domēna vārds tomēr nav īpašuma tiesību objekts, un, to reģistrējot, mēs iegūstam tikai tiesības šo vārdu lietot. Tai pašā laikā nodot domēna vārdu par maksu lietošanā citai personai ir iespējams.

Valsts ieņēmumu dienests apturējis SIA Internet, kas administrē Latvijā populārāko sludinājumu vietni ss.lv, saimniecisko darbību, informē VID.

Papildināta visa ziņa!

Patlaban ss.lv vēl darbojas, jo pēc lēmuma par saimnieciskās darbības apturēšanu, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļa pašu domēnu slēdz piecu dienu laikā.

Situācijā, kad ir apturēta uzņēmuma saimnieciskā darbība, VID aicina patērētājus neveikt maksājumus par sludinājumu ievietošanu.

VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine ceturtdien preses konferencē pastāstīja, ka VID nolēmis apturēt Latvijas lielākā sludinājumu portāla ss.lv darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem.

Kārliņa-Ādmine norādīja, ka VID, analizējot ar e-komerciju saistītos riskus, konstatēja, ka, izmantojot šo interneta vietni, notiek ne tikai legāla uzņēmējdarbība, bet ir daļa cilvēku, kas nereģistrē savu saimniecisko darbību un nodarbojas ar auto tirdzniecību.

Ja raugās no augstākā līmeņa domēnu puses, dažas valstis ir laimīgākas nekā citas, raksta BBC.

Kā piemēru medijs min Klusā okeāna Tuvalu salas, kurām ir raidorganizācijām pievilcīgs .tv domēns, kā arī Tongu, kuras .to domēns ir sekmējis tādu interneta vietņu kā go.to (doties uz) un how.to (kā) izveidi. Taču, iespējams, visvairāk šajā vārdu spēlē ir paveicies Melnkalnei. Pēc tam, kad tā 2006.gadā atdalījās no Serbijas, Melnkalne ieguva domēnu .me - ideālu domēnu sociālo mediju paaudzei.

«Jau no paša sākuma bija skaidrs, ka .me būs sava daļa tirgū,» stāstījis .me reģistra Melnkalnē izpilddirektors Predrags Lesiks (Predrag Lesic). BBC piebilst: «Šī daļa tagad ir milzīga.»

Kopš «palaišanas dzīvē» 2008.gadā reģistrēti vairāk nekā 320 tūkstoši domēna vārdu, padarot to par jebkad visātrāk pārdoto debitējušo augstākā līmeņa domēnu. Tas ir īss, personisks un populārs, sekmējot tādu domēna vārdu kā youand.me (tu un es) un whatabout.me (dziesmas nosaukums) izveidi. To bijis viegli izmantot uz darbību aicinošu domēna vārdu veidošanai, piemēram, notify.me (paziņo man).

Sākot no 1.jūlija, domēna vārdu reģistrācija Latvijas augstākā līmeņa domēnā .lv notiek saskaņā ar jauniem līguma noteikumiem, kuri pieļauj gandrīz jebkura domēna vārda reģistrāciju, Db norādīja NIC sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Jānis Riņķis.

Viņš atgādināja, ka līdz šim spēkā esošie stingrie noteikumi aizliedza reģistrēt domēna vārdu, uz kuru kādam citam ir pirmtiesības.

Nākamais solis, ko plāno spert NIC domēna vārdu reģistrācijas sistēmas pilnveidošanā, ir reģistratūru modeļa ieviešana. Jau septembrī NIC plāno aicināt potenciālos interesentus uz tikšanos, lai prezentētu un apspriestu reģistratūru darbības principus.

Iepriekš domēna vārda reģistrācija tika atteikta, ja uz pieteikto vārdu bija tiesības citai personai. Piemēram, nedrīkstēja piešķirt Uzņēmumu reģistrā reģistrēto uzņēmumu nosaukumus, jo preču zīmju īpašniekiem bija pirmtiesības kļūt par attiecīgā nosaukuma domēna vārdu lietotājiem. Tāpat netika reģistrēti personu vārdi, kā arī pastāvēja noteikti ierobežojumi ģeogrāfisku vietu vai objektu nosaukumiem. Reģistrāciju atteica arī tad, ja domēna vārds ir nepieklājīgs vai aizskarošs.

Saskaņā ar NIC (Network Information Center) datiem, šobrīd Latvijā darbojas vairāki taiposkvateri (typosquaters). Tie ir cilvēki, kuri ar nolūku reģistrē domēna vārdus (interneta adreses), kas ir līdzīgi preču zīmēm vai citiem atpazīstamiem nosaukumiem, Db.lv informēja NIC preses sekretārs Jānis Riņķis.

Pēdējā laikā vērojams aktivitātes pieaugums no taiposkvateru puses. Tādēļ NIC aicina domēna vārdu reģistrētājus būt uzmanīgiem un nepakļauties šo labās slavas "zagļu" centieniem iedzīvoties uz citu rēķina.

Interneta lietotāji, meklējot kādu populāru adresi, pazīstamu preču zīmi vai nosaukumu, nereti kļūdās. To izmanto taiposkvateri. Labās slavas "zagļi" pieliek vai atņem domēna vārdam kādu burtu, aizstāj to ar skaitli, vai izmanto citu paņēmienu, kas ļauj piesavināties pazīstamā nosaukuma reputāciju. Kad līdzīgais domēna vārds ir reģistrēts, taiposkvateris mēģina šo interneta adresi pārdot vai iznomāt īstā nosaukuma īpašniekam.

Pati par sevi šāda rīcība nav krimināli sodāma. Taču, ja tiek skartas trešās personas intereses, pret taiposkvateriem var vērsties civiltiesiskā kārtā, ceļot tiesā prasību, sakarā ar nodarīto kaitējumu. Ir kompānijas, kas tieši tā arī rīkojas.

Latvijā ir aktivizējušies "domēnu skvoteri", kuri reģistrē zināmu zīmolu un uzņēmumu mājaslapu nosaukumu latvisko versiju un mēģina to pārdot otrreizējā tirgū, informēja Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļā (NIC).

Pēdējā gada laikā dubultojies to domēna vārdu skaits, kuros izmantoti latviešu valodas burti ar diakritiskajām zīmēm, piemēram, "tūdaliņ.lv", jeb latviskie domēna vārdi. Turklāt interesi izrāda ne tikai uzņēmēji, bet arī tā sauktie "domēnu skvoteri". Ja latviskie domēna vārdi primāri maksā 8,47 eiro (ieskaitot PVN), tad otrreizējā tirgus cenas svārstās no 500 līdz pat 15 000 eiro un vairāk.

"Aicinām uzņēmējus būt vērīgiem un reģistrēt savas mājaslapas nosaukuma latvisko versiju, pirms to ir paspējis izdarīt kāds cits," uzsvēra NIC ārējo attiecību speciāliste Dana Ludviga.

Domēna vārdi, kuros izmantotas no pierastā latīņu alfabēta atšķirīgas rakstu zīmes, piemēram, "tūdaliņ.lv", "пример.рф" vai "??.??", sen vairs nav nekāds jaunums. Patlaban pasaulē ir reģistrēti jau 8,3 miljoni šādu domēna vārdu.

Eiropas interneta domēns .eu 7. aprīlī svinēja gada jubileju, kopš tas ir pieejams sabiedrībai. Arī vairāki uzņēmumi, kas nav Eiropas uzņēmumi, bet ir ar spēcīgu komerciālo klātbūtni Eiropā, sākuši izmantot .eu domēnu savās reklāmas kampaņās, tostarp Lexus un Sony.

Eiropas interneta domēns .eu 7. aprīlī svinēja gada jubileju, kopš tas ir pieejams sabiedrībai. Tajā reģistrēts vairāk nekā 2,5 miljoni domēna nosaukumu. Milzīgā aktīvo izmantotāju skaita dēļ .eu ir trešais populārākais augšējā līmeņa domēns (Top Level Domains -- TLD) Eiropā un septītais populārākais pasaulē. Tā kā pēdējos piecos mēnešos reģistrāciju skaits palielinājās par 17%, .eu ir arī viens no ātrāk augošajiem augšējā līmeņa domēna nosaukumiem, biznesa portālu Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā .

Vislielākais pieprasījums pēc šī domēna bijis Vācijā (31%), Apvienotajā Karalistē (17%) un Nīderlandē (12%).

"Domēna .eu ieviešana noritēja bez aizķeršanās - sistēmas tika galā ļoti labi, neskatoties uz ļoti daudzajiem reģistrēšanas pieprasījumiem. Kulminācija bija 2006. gada aprīlī, kad ik sekundi domēnā tika sekmīgi reģistrēti 76 nosaukumi," liecina Eiropas Komisijas pārstāvniecības sniegtā informācija.

Latvijā ir ieviests domēna vārdu paplašinājums «.mobi», kas ir izveidots mobilā satura popularizēšanai un nodrošināšanai. Tādējādi visi «.lv» domēna vārdu lietotāji varēs saviem domēna vārdiem aktivizēt atbilstošus domēna vārdus ar paplašinājumu «.lv.mobi» bez maksas, DB informē LU Matemātikas un Informātikas institūta Tīkla risinājumu daļas (NIC) sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Jānis Riņķis.

«Protams, nav nozīmes tam, kādu domēna vārdu izmantot, lai piedāvātu mobilo tālruņu lietotājiem draudzīgu saturu. Arī risinājums, piemēram, www vietā ierakstot m, ir lietotājiem ērts. Bet mēs vēlējāmies piedāvāt iespēju izmantot «lv.mobi», lai pievērstu uzņēmumu, iestāžu un mājas lapu uzturētāju uzmanību neapstrīdamam faktam – internets piedzīvo jaunu attīstības lēcienu un to nedrīkst ignorēt,» uzsver NIC vadītāja Katrīna Sataki.

DB jau rakstīja, ka Latvijā tuvākajā laikā ir plānots ieviest jaunu domēna vārdu paplašinājumu «.mobi».

«NIC iecere - visām mobilajām lapām ieviest vienotu domēna vārda sistēmu - ir apsveicama. No vienas puses, tas atvieglos mobilo telefonu lietotāju ikdienu, no otras puses - uzņēmumu un iestāžu komunikāciju ar klientiem. Klientiem nebūs jālauza galva, kāda varētu būt lapas mobilā versija, savukārt uzņēmumi varēs vieglāk komunikācijā ar klientu izmantot vēl vienu kanālu - mobilo telefonu,» DB norādīja Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis.

Tiesāšanās strīda ābols ir Lattelecom piedāvātā domēna reģistrācijas maksa, kas ir divas reizes mazāka nekā līdzšinēji NIC piedāvātie septiņi lati.

Tā noskaidroja DB. Vasarā ar Satiksmes ministrijas (SM) lēmumu par domēna «.lv» reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas turētāju konkursa kārtībā tika atzīts Lattelecom. Savukārt pašreizējais domēna «.lv» reģistra turētājs Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts saistībā ar šo lēmumu ir vērsies administratīvajā tiesā.

«Lattelecom piedāvātā cena ir 3,10 Ls, neskaitot PVN. Diemžēl mūsu rīcībā nav pilnas informācijas par Lattelecom piedāvājumu - tā ir komercinformācija un mums sniegta netiek,» DB norādīja LU Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļas (NIC) vadītāja Katrīna Sataki. Cenu ietekmē vairāki faktori un viens no būtiskākajiem ir reģistrēto domēna vārdu skaits, proti, jo vairāk domēna vārdu, jo lētāku var noteikt cenu.

Administratīvā rajona tiesa ar pagaidu noregulējumu ir nolēmusi apmierināt Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļas (NIC) lūgumu par Satiksmes ministrijas (SM) lēmumu par domēna «.lv» reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas turētāja izvēles konkursu darbības apturēšanu, DB norādīja Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājas palīdze Inese Deme.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka lieta nav skatīta pēc būtības. Tādējādi SM lēmums netiek atcelts, jo par tā atstāšanu vai atcelšanu tiesa vēl tikai lems. Datums tiesas sēdei šobrīd vēl nav nozīmēts.

DB jau rakstīja, ka vasarā ar SM lēmumu par domēna «.lv» reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas turētāju konkursa kārtībā tika atzīts Lattelecom. Savukārt pašreizējais domēna «.lv» reģistra turētājs Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts saistībā ar šo lēmumu vērsās administratīvajā tiesā.

Kā noskaidroja DB, tiesāšanās strīda ābols ir Lattelecom piedāvātā domēna reģistrācijas maksa, kas ir divas reizes mazāka nekā līdzšinēji NIC piedāvātie septiņi lati.

Ministru kabinets šodien lēma virzīt izskatīšanai Saeimā Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu atļaut Valsts ieņēmumu dienestam (VID) bloķēt tīmekļa vietnes par informācijas nesniegšanu.

Minētais priekšlikums ietverts grozījumos likumā par nodokļiem un nodevām.

FM norādīja uz pieaugošo ekonomikas digitalizāciju Latvijā, kad arvien vairāk darījumu notiek, izmantojot tīmekļa vietnes un mobilās lietotnes. «Ņemot vērā, ka tradicionālās nodokļu administrēšanas metodes ne vienmēr ir pietiekami efektīvas digitālās ekonomikas jomā, nodokļu administrēšanas procesā nepieciešams stiprināt metodes un regulējumu, kas ir piemērots nodokļu nomaksas kontrolei nodokļu maksātājiem, kas gūst ienākumu, piedāvājot preci vai pakalpojumus internetā,» atzina ministrijā.

Veicot tīmekļa vietņu monitoringu 2017.gada pirmajā pusgadā, VID identificēja vismaz piecas tīmekļa vietnes, kurās ir norādīts tikai tālruņa numurs un/vai e-pasts. Līdz ar to, lai gan saimnieciskās darbības veicēja dati daļēji ir norādīti, no tīmekļa vietnē norādītajiem datiem saimnieciskās darbības veicējs nav identificējams, līdz ar ko ir būtiski apgrūtināta iespēja pārliecināties, vai saistībā ar saimniecisko darbību, kas tiek veikta, izmantojot minētās tīmekļa vietnes, tiek nomaksāti nodokļi valsts budžetā.

Pandēmijai ievelkoties, saguris arī Eiropas auto tirgus. Šī nozare tradicionāli ir ļoti cikliska un spēkrata iegāde, kā visai liels pirkums, pieprasa zināmu skaidrību par nākotni. Šai skaidrībai izpaliekot, šādi pirkumi tiek atlikti. Katrā ziņā pieejamie dati liecina, ka vecajā kontinentā auto tirgus vasaras otrajā pusē sācis virzīties grāvja virzienā.

Jaunu automašīnu reģistrācija augustā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn Eiropas Savienībā (ES) sarukusi par 19%, liecina Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) apkopotā informācija. Auto tirgum ļoti neveiksmīgs bijis arī jūlijs, kad jaunu spēkratu reģistrācija sarukusi par 24%. Pagaidām gan visa šā gada skatījumā auto tirgus uz priekšu brauc ar plusa zīmi. Proti, janvāra-augusta (ieskaitot) periodā ES jaunu auto reģistrācija ir pieaugusi par 11,2%.

Čipu trūkums

Tiek izcelts, ka spēkratu ražošanai sprunguļus spieķos iemetušas globālās piegāžu problēmas. Piemēram, Eiropas autoražotājiem ir lielas grūtības vajadzīgajā apmērā iegūt pusvadītājus. Piemēram, tai pašai auto parka nomaiņai, kas pamatā paredz atteikšanos no spēkratiem ar iekšdedzes dzinēju par labu elektroauto, vajadzēs ļoti daudz pusvadītāju.

Pandēmija milzīgus izaicinājumus atnesusi spēkratu industrijai. Auto ir pietiekami liels pirkums, un tādējādi visai saprotama ir situācija, ja neskaidros laikos tas tiek atlikts.

Britu auto industrijas pētnieki no "AutoAnalysis" aprīlī rēķināja, ka Eiropā pandēmijas iespaidā spēkratu pārdošana varētu samazināties par 2,6 miljoniem vienību un ASV – par diviem miljoniem. Tas novedīšot pie tā, ka Eiropā no jaunu auto pārdošanas netiks gūti ieņēmumi vismaz 66 miljardu ASV dolāru apmērā un ASV – 52 miljardu ASV dolāru apmērā.

Arī lietotas automašīnas pērk internetā 

AS "Longo Group" saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu sākusi piedāvāt attālināto lietotu automašīnu...

Neskatoties uz šādu visai drūmu bildi, šajā tirgū negaisa mākoņiem tomēr tiek saskatīta arī neliela zelta maliņa. Iesmels ir pandēmijas potenciālā ietekme uz patērētāju paradumu maiņu. To apliecina, piemēram, kāda "Financial Times" aptaujāta Ņujorkas iedzīvotāja, kas norāda, ka nupat internetā iegādājusies "Honda" automašīnu: "Man kopš 1999. gada nav bijis personīgā auto. Es to negribēju. Tomēr tagad man ir nepieciešams veids, kā droši pārvietoties."

Vai mainīs tendenci

Milzīgas pārmaiņas auto tirgū pēdējos gados saistītas ar demogrāfiju. Pieņemts, ka izteikta vēlme tikt pie personīgā auto bijusi tā saucamajai Baby Boomers paaudzei (pēckara demogrāfiskais sprādziens), bet jaunieši šādu nepieciešamību neizjūt. Gados jauni pilsētnieki arvien vairāk pēdējos gados lūkojušies dažādu personīgā auto alternatīvu virzienā, kur popularitāti guvusi ideja, piemēram, par mašīnas dalīšanu, kas nāk komplektā ar dažādu mobilo aplikāciju attīstību. Būtībā jauniešu vidū arvien pieņemamākas kļuvušas dažādas pārvietošanās alternatīvas, un personīgā mašīna līdz ar arvien attālākām domām, piemēram, par ģimenes dibināšanu vairs nav bijusi tik aktuāla vajadzība.

Tomēr šo tendenci pa spēkam pašķobīt var būt Covid-19, uz ko uzmanību vērš arī "Financial Times". Turklāt par to liekot domāt, piemēram, notiekošais Ķīnā, kuras ekonomikai pēc pandēmijas viļņa atveroties salīdzinoši ātrāk, vērojams pieprasījuma pieaugums pēc privātajiem spēkratiem. Aprīlī šajā valstī jaunu auto pārdošana, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, negaidīti palielinājusies par veseliem 4,4%, liecina China Association of Automobile Manufacturers pieejamie dati. Martā Ķīnas spēkratu pārdošana saruka par 43% un februārī – par 80%.

"Mēnesi pēc Covid-19 dziļākā punkta Ķīnā bija vērojama interese par iespēju pārslēgties prom no sabiedriskā transporta," novērojuši arī "Volkswagen" pārstāvji.

"Mums ir aizdomas, ka nesenā Ķīnas patērētāju interese par privāto transportu saglabāsies tik ilgi, kamēr vien būs bailes par Covid-19," "Financial Times" klāsta arī "Bernstein" auto analītiķi.

Faktiski, ja agrāk privāto auto pircējus vārēja pievilināt, piemēram, ar dzinēja jaudu vai komfortu, tad tagad to jau var darīt, piesolot labumu veselībai. Protams, jāņem vērā, ka pasaules tautsaimniecība šogad atradīsies asā recesijā, kura sliktākā gadījumā var pārvērsties par ekonomikas depresiju. Šādos brīžos daudz cerību izteikti cikliskiem biznesiem lolot nevajadzētu. Tomēr šādi dati auto industrijai rada nelielu cerību, ka laiki tomēr varētu būt nedaudz mazāk slikti.

"Ir kaut kas tāds, ko jūs gandrīz varētu nosaukt par tādu kā "spītīgu pirkšanas aktivitāti". Cilvēkiem ir apnicis ieslēgtiem sēdēt mājās, un viņi vēlas iet ārā un pirkt," piebildusi arī "Volvo" vadība.

Interese arī britiem

Jautājums, protams, ir par to, vai šāda tendence atbalsosies arī Eiropā un Ziemeļamerikā.

"Financial Times" vēl, piemēram, izceļ, ka Apvienotās Karalistes valdība mudinājusi savus iedzīvotājus pēc iespējas lielākā mērā izvairīties no sabiedriskā transporta. Viens no viediem, kā to var darīt, protams, ir pārvietošanās ar privāto auto.

Valdot šādam fonam, dienā, kad Apvienotās Karalistes premjers Boriss Džonsons nāca klajā ar šādu valdības paziņojumu, piemēram, tiešsaistes spēkratu tirdzniecības "Auto Trader" platformā interesentu aktivitāte esot palēkusies līdz jaunam rekordam. Tiek izcelta arī aptauja, kur aptuveni puse no šīs valsts autovadītāju apliecību ieguvējiem, kuriem spēkrats vēl nepieder, apsverot tā iegādi, lai izvairītos tieši no sabiedriskā transporta lietošanas arī pēc pandēmijas ierobežojumu beigām.

"Tas, kas sākās kā niecīga plūsma, pārvērtās par veselu straumi. Pasaule ir pamodusies dramatiskā veidā," savukārt teic cita auto pārdevēja "Citygate Automotive" pārstāvji.

"Pandēmijai ir potenciāls pretējā virzienā pavērst tendenci, kas pirms tam nozīmēja, ka jauniešiem nav intereses par personīgā auto iegādi. 35% no viņiem nu norāda, ka meklē iespēju, kā to tomēr iegādāties," savukārt piebilst konsultāciju uzņēmuma "Capgemini" analītiķi. Interesanti arī tas, ka no ASV no 15. marta līdz 21. martam, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, internetā meklējumu skaits frāzei "Vai šis ir labs brīdis, lai iegādātos auto" palielinājies septiņas reizes.

Nav gan izslēgts, ka notiekošais būs vien īstermiņa atlēciens. "Nav iedomājams, ka mēs visās lielākajās pilsētās aizstāsim sabiedrisko transportu ar individuālo. Notiekošais gan var veicināt pieprasījumu īsākā laika posmā," klāsta "Volkswagen" pārdošanas daļas vadītājs Kristians Dalhaims.

Gandrīz apstājies

Šonedēļ publicētie Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) dati par spēkratu reģistrāciju vecajā kontinentā (Eiropas Savienības valstīs) bija vairāk nekā vāji. Jaunu auto reģistrācija aprīlī gada skatījumā sarukusi par 76,3%. Savukārt kopumā gada četros pirmajos mēnešos tā noplanējusi gandrīz par 40% zemāk. Jau pirms tam nevarēja teikt, ka šis tirgus atradās uz stabila seguma. 2018. gada skatījumā Eiropas Savienībā šis tirgus stagnēja. Savukārt pagājušajā gadā Eiropā autoražotājiem bija jāspēj pielāgoties stigrākiem izmešu regulējumiem, kas prasījis auto atsaukšanu un nozīmēja papildu izmaksas.

Grafikā: Jaunu auto reģistrācija ES. Avots: ACEA

Auto reģistrācija gada četros mēnešos strauji samazinājās visos lielākajos tirgos – Vācijā par 31%, Apvienotajā Karalistē – par 43,4%, Francijā, Spānijā un Itālijā – aptuveni par 50%. Mūsu valstī tie šajā periodā saplakuši par ceturto daļu.

Neziņa par nākotni skaudri atbalsojas Latvijas auto tirgū 

2020. gada aprīlī Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā, kas...

Līdzīgi ir arī Igaunijas mērījumi, bet Lietuvā jaunu spēkratu reģistrācija četros mēnešos sarukusi nedaudz mazāk dramatiski - par 17,3%.

Kopumā Eiropā nav tādas valsts, kurā situācija neapliecinātu šī tirgus krahu vai pat pilnīgu apstāšanos. Nosacīta sacensība drīzāk ir par mazākajiem mīnusiem. Aprīļa skatījumā jaunu auto reģistrācija vairāk nekā par 90% samazinājusies, piemēram, Beļģijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Spānijā, Īrijā, tie ir attiecīgi 97,6%, 97,3%, 96,5% un 96,1%. Savukārt nupat pieminētie mazākie mīnusi Eiropā aprīlī šajā ziņā bijuši Dānijā (-37%), Zviedrijā (-37,5%) un Somijā (-38,6%).

Var arī salīdzināt, kādas tieši mašīnas eiropieši izvēlējušies vai, ņemot vērā unikālo pandēmijas dabu, tieši pretēji – sevišķi aktīvi neizvēlējušies. ACEA dati liecina, ka "Volkswagen" grupas (pieder arī "Audi", "Škoda", "Seat", "Porsche" zīmoli) automašīnu reģistrācija gada četros mēnešos saplakusi par trešo daļu, kas ir visai "OK", ja ņem vērā, ka daudziem citiem kritums bijis straujāks. Kopumā Eiropā 26,8% no reģistrētajiem auto nākuši no "Volkswagen" grupai piederošajām ražotnēm. Tas gada laikā ir kāpums par veseliem 2,4 procentpunktiem.

Šogad straujāk - par 44,4% - saruksi "PSA" grupas (pieder "Peugeot", "Opel", "Citroen" zīmoli) jaunu auto reģistrācija. Tā par veseliem 47% samazinājusies arī "Renault" grupai un par 48% - "FCA" grupai (pieder "Fiat", "Jeep", "Lancia", "Chrysler", "Alfa Romeo" zīmoli), bet "Ford" – par 47%.

Mazāk slikti klājies "Hyundai", kuras zīmolu auto reģistrācija samazinājusies par 31%, "BMW" grupai (kritums par 27,3%) un "Toyota" grupai (kritums par 24,4%). Jaunu "Daimler" ("Mercedes", "Smart" zīmoli) auto reģistrācija savukārt samazinājusies par 37,2%.

Protams, notiekošais ietekmē arī akciju investoru omu. "Volkswagen" akcijas cena Frankfurtes biržā šogad sarukusi par piekto daļu līdz 138 eiro atzīmei. Tiesa gan, kopš marta vidus tā ir palēkusies par 36%.

Grafikā: Volkswagen akcijas cena

Francijas "Renault" bilde ir bēdīgāka - šī uzņēmuma akcijas vērtība šogad noplanējusi par 60% zemāk. Turklāt šī uzņēmuma akciju nav skārusi "Volkswagen tipa" atveseļošanās. Līdzīgi depresīva ASV Ņujorkas biržā izskatās "Ford" akcijas cenas līkne.

Grafikā: Renault akcijas cena

Savukārt Japānas "Toyota Motor" akcija Tokijas biržā šogad kļuvusi "vien" par 17% lētāka.

Lai veicinātu interneta telefonijas izmantošanu un citu elektronisko sakaru pakalpojumu attīstību, Latvijā ir jāievieš elektroniskās numurēšanas sistēma (ENUM).

To paredz Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta «Noteikumos par augstākā līmeņa domēna «.lv» reģistra turētāja noteikšanas kārtību, prasībām un to izpildes uzraudzību», kas ceturtdien, 12. maijā, tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

ENUM ir jānodrošina tālruņa numuru pārveidošana par interneta domēna vārdu un otrādi, kas, savukārt, ļaus lietotājiem sazināties savā starpā gan interneta, gan balss telefonijas pakalpojumu vidē.

«Interneta telefonijas lietotāju skaits Latvijā pastāvīgi palielinās, un ENUM tehnoloģijas ieviešana to veicinās vēl vairāk. ENUM lietotāja informācijā varēs iekļaut informāciju par fiksētā un mobilā tālruņa numuru, balss pastkastīti, faksu vai par e-pastu un mājaslapu. Tāpēc šīs sistēmas lietotāji varēs sazināties savā starpā, zinot tikai viens otra tālruņa numurus,» skaidro SM Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis.

Domēna vārdu tiešsaistes tirdzniecības organizētājam Sedo domēna vārdu poker.org izdevies pārdot par vienu miljonu ASV dolāru. To iegādājusies PokerCompany.com, ziņo The Washington Post.

Tā ir lielākā summa, par kādu līdz šim pārdots .org domēna vārds.

Pirms poker.org pārdošanas dārgākais .org domēna vārds bija engineering.org, kas tika pārdots par 198 tūkstošiem ASV dolāru. Savukārt sexe.org tika pārdots par 151 400 ASV dolāriem.

Taču par poker.org iegūtā summa ir daudz mazāka nekā tās, kas iegūtas par atsevišķiem .com domēna vārdiem. Piemēram, toys.com pārdots par 5,1 miljonu ASV dolāru, bet candy.com - par trīs miljoniem ASV dolāru. Sex.com ir visdārgāk pārdotais .com domēna vārds, jo par to tika iegūti 14 miljoni ASV dolāru.

Jau ziņojām, ka šogad domēna reģistrācija Latvijā maksās gandrīz uz pusi lētāk - 8,5 LVL. NIC sniegtā informācija medijiem liecina, ka domēnu vārdu reģistrēšanas un uzturēšanas maksa saruks arī turpmāk.

Šogad ar jauno tarifu stāšanos spēkā līdzšinējo 16,00 LVL vietā domēna vārda reģistrēšanas un apkalpošanas maksa būs tikai 8,50 LVL gadā (ieskaitot PVN).

Neraugoties uz cenu samazinājumu, arī turpmāk NIC ieguldīs darbu klientu apkalpošanas standarta paaugstināšanā un tehnisko risinājumu attīstīšanā. Pagājušajā gadā vairāk nekā 100 000 LVL ieguldīti aparatūras atjaunošanā. Tikpat daudz šī gada pirmajā pusē NIC plāno ieguldīt infrastruktūras attīstībā. Taču NIC rūpējas ne tikai par tehnoloģiju modernizāciju - jau tuvākajā laikā darbu uzsāks arī sen iecerētā klientu tiešsaistes sistēma. Ar tās palīdzību tiks vienkāršota virkne procesu, kā arī ietaupīts laiks, kas jāvelta domēnu vārdu reģistrēšanai un pārvaldīšanai.

Saeimā pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) priekšlikums piešķirt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības bloķēt piekļuvi negodprātīgām tīmekļa vietnēm var neatbilst Satversmei, atzinumā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par grozījumiem likumos Par nodokļiem un nodevām un Elektronisko sakaru likumā norāda Saeimas Juridiskais birojs.

Birojs atzīst, ka atsevišķi grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām neatbilst Satversmei. Proti, paredzot likumā VID tiesības lemt par domēna vārda atslēgšanu un tā lietošanas tiesību nodošanas liegumu un piemērojot šīs normas vienīgi attiecībā uz tīmekļa vietnēm, kas ir reģistrētas augstākā līmeņa .lv zonā, likumā par vienādu pārkāpumu nodokļa maksātājiem iestāsiesbūtiski atšķirīgas sekas.

Juridiskā biroja ieskatā šādai atšķirīgai attieksmei nav pietiekama pamatojuma. Juridiskais birojs tāpat aicina uzklausīt likumprojekta autorus un vērtēt, vai šo VID piešķirto tiesību īstenošanā tiks nodrošināta trešo personu interešu aizsardzība, vai ir novērsti visi riski šo trešo personu tiesību un likumisko interešu apdraudējumam.

Kāds Vācijas iedzīvotājs trīs gadus pēc Eiropas Savienības interneta domēna .eu ieviešanas 11. janvārī ir reģistrējis trīsmiljono domēna .eu nosaukumu.

«Trīs miljoni domēnu .eu liecina, ka Eiropas interneta lietotāji uzticas tam,» sacīja ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviāna Redinga. «Šis sasniegums dažus mēnešus pirms domēna izveides trešās gadskārtas norāda, cik nepārprotami tas iemantojis sabiedrības labvēlību: aizvien vairāk interneta lietotāju izmanto iespēju tiešsaistē apliecināt savu eiropeisko piederību. Īpaši priecājos, ka palielinās to mazo un vidējo uzņēmumu skaits, kuri pieņēmuši .eu kā neatņemamu daļu no sava uzņēmuma identitātes, un ar nepacietību gaidu, kad vēl vairāk uzņēmumu sāks izmantot šī domēna nodrošinātās priekšrocības».

Valsts ieņēmumu dienests (VID) iesniegs priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem, kā rezultātā varētu apturēt arī domēna ss.com darbību, biznesa portālam db.lv pastāstīja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Tā kā pašlaik sludinājumu portāls ss.lv, kura domēna lietotāja - SIA Internet - saimniecisko darbību VID ir apturējis, ir nomainījis domēna vārdu uz ss.com, dienests tā darbību apturēt nevar, jo tam nav tiesību slēgt paplašinājuma domēnus «.com». Līdz ar to ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos.

Priekšlikumi jau būtībā ir sagatavoti, jo VID jau iepriekš norādījis uz šādiem riskiem, bet nozares spiediena rezultātā tas netika sadzirdēts un VID priekšlikumi, kas paredz, ka dienests var prasīt apturēt jebkuru domēnu darbību, netika apstiprināti.

Jaunizveidotajā interneta vietnē ss.com nav norādīta informācija par pakalpojumu sniedzēju, tāpat nav pieejama kontaktinformācija, kas esot patērētāju tiesību aizsardzības pārkāpums. Vienlaikus viņa norādīja, ka dienests pētīs iespējamās turpmākās darbības metodes, tās sabiedrībai gan neatklājot. «Mēs no savas puses izmantosim likumā noteiktās iespējas,» viņa teica.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2017. gada 23.augustā ir pieņēmis lēmumu atjaunot SIA Internet saimniecisko darbību, līdz ar to arī domēnu ss.lv, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa.

«Lēmums par uzņēmuma saimnieciskās darbības atjaunošanu pieņemts, jo komersants jau ir nodevis VID rīcībā daļu pieprasītās informācijas par sludinājumu portālā “SS” ievietotajiem sludinājumiem. Tāpat uzņēmums ir rakstiski paudis apņemšanos arī turpmāk sadarboties ar VID un sniegt tam nepieciešamo informāciju,» skaidro VID.

Līdz ar saimnieciskās darbības atjaunošanu tiek atjaunota arī citu uzņēmumam piederošo domēna vārdu darbība. Lēmums par saimnieciskās darbības atjaunošanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

VID cer uz turpmāku konstruktīvu sadarbību, kuras ietvaros komersants pildīs rakstveidā pausto apņemšanos.

LASI ARĪ:

SS.LV domēna vārds ir atslēgts

Slavenais uzņēmējs Sers Ričards Brensons cīņā ar kiberskvoteri veiksmīgi atguvis tiesības uz savu .xxx domēna vārdu, vēsta metro.co.uk.

Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO) lēmusi, ka Virgin Group dibinātājam jābūt tiesībām uz šo adresi, jo kiberskvoteris, pēc viņa paša piekrišanas, to iegādājies tikai kā suvenīru.

Lemts, ka Šonam Trumenam, 23 gadus vecam austrālietim, nav nekādu tiesību uz richardbranson.xxx, un domēna vārds tagad tiek nodots Virgin.

Trumens, savukārt, apgalvo, ka Brensonam bijis pietiekami daudz iespēju reģistrēt šo vārdu, ja viņš uzskata, ka kāda cita persona var apdraudēt viņa tiesības.

Ņemot vērā, ka Virgin nav ar pornogrāfiju saistīts uzņēmums, domēna vārds netikšot aktivizēts, kas nozīmē, ka tas nestrādās, ja tiks ievadīts interneta adrešu joslā.