Finanšu ministrijas skatījumā dominē divi finansējuma avoti, kur ņemt veselības aprūpei nepieciešamos papildus 150 milj. eiro nākamajam gadam, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Kā norāda Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis, viens no finansējuma avotiem ir jau iepriekš pārrunāta versija – Eiropas Komisijas (EK) atkāpe pārejas periodā. Proti, Latvija varēs pretendēt uz budžeta deficīta palielinājumu veselības reformu finansēšanai. Jau iepriekš EK pieļāva Latvijai palielināt budžeta deficītu šim mērķim, tādējādi veselības nozarei novirzot papildu finansējumu. Iespējamā budžeta atkāpe 2018. gadā ir 0,4% no IKP un 0,5% no IKP 2019. gadā. Tā gan ir nauda, kas ir visai mazs un nestabils risinājums, uzskata LDDK sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns.
Otrs risinājums, ko rosina FM, ir sociālās apdrošināšanas maksājumu sasaiste ar veselības nozares finansējumu: 1% (ap 90 milj. eiro) iezīmēšana no sociālajām iemaksām. «Būtu skaisti, ja mēs to vienkārši varētu paņemt no jau sadalītas naudas, kam funkcija ir arī tikt uzkrātai jebkura veida svārstību rezervei. Ja pasakām, ka tā nav svarīga, var sanākt «ķīselis», jo šī nauda jau ir ieprogrammēta vidēja termiņa budžetā citām izdevumu pozīcijām. Līdz ar to šim priekšlikumam raksturīgi, ka tas nerada jaunu naudu, ja vien nav domāts kaut ko samazināt no sociālajām garantijām. Pieļauju varbūtību – FM cer, ka reizē ar nodokļu reformu varētu būtiski pieaugt sociālā budžeta ieņēmumi vairāk nekā par šo vienu procentpunktu virs jau iepriekš plānotā pieauguma. Bet tā ir maz ticama versija,» spriež P. Leiškalns.
Visu rakstu Uz budžeta deficīta rēķina lasiet 7. marta laikrakstā Dienas Bizness.