Skandalozais Kims Dotkoms (Kim Dotcom), kas vēl aizvien aizturēts saistībā ar pirātisko failu apmaiņas lapu MegaUpload, pavēstījis, ka MegaUpload jaunā versija kļūs par «masveida starptautisku tīklu» un sola «pagriezt pasauli kājām gaisā», informē Torrentfreak.com.

«Mega atgriezīsies. Lielāks. Labāks. Ātrāks. Bez maksas un pasargāts no uzbrukumiem! Evolūcija!» savā Twitter kontā rakstīja MegaUplaud dibinātājs K. Dotkoms.

K. Dotkoms jau šā gada jūnija beigās pavēstīja, ka nākotnē gaidāma MegaUpload labāka un lielāka versija, taču patlaban viņš atklājis vairāk informācijas par jauno interneta vietni.

«Izstrādātāji – gatavojaties! Mega API [application programming interface, lietotņu programmēšanas saskarne] sniegs neiedomājamu spēku. Mūsu API un jūsu Mega rīki mainīs pasauli!» sacīja K. Dotkoms. Tiek paredzēts, ka jaunākais MegaUpload failu lejupielādei piedāvās papildus lietotnes – tiek cerēts piedāvāt arī epasta un faksa pakalpojumus un video lietojumprogrammas. Tāpat K. Dotkoms sola, ka tiks nodrošināta datu pārraides šifrēšana, izmantojot vienu peles klikšķi, turklāt tas būs pieejams bez maksas. Šī projekta detaļas netiek atklātas.

Skandalozais failu apmaiņas pakalpojuma MegaUpload dibinātājs Kims Dotkoms pavēstījis, ka viņa jaunais projekts ir tik pat kā gatavs, un patlaban norisinās pēdējie noslēguma darbi, vēsta interneta vietne Torrentfreak.com.

«Izstrādāti jau 90% koda. Serveri ir sagatavoti. Advokāti, partneri un investori ir gatavi,» sociālajā tīklā Twitter paudis K. Dotkoms. Kā vēsta Torrentfreak.com, jaunais K. Dotkoma garabērns dienasgaismu varētu ieraudzīt šā gada nogalē.

Tāpat atzīmēšanas vērts esot fakts, ka, neskatoties uz kriminālizmeklēšanu, jaunajā projektā esot gatavi iesaistīties arī investori.

Db.lv jau ziņoja, ka K. Dotkoms iepriekš pavēstījis – MegaUpload jaunā versija kļūs par «masveida starptautisku tīklu» un solījis «pagriezt pasauli kājām gaisā». «Mega atgriezīsies. Lielāks. Labāks. Ātrāks. Bez maksas un pasargāts no uzbrukumiem! Evolūcija!» savā Twitter kontā rakstīja MegaUplaud dibinātājs K. Dotkoms.

Kompānija Samsung nākusi klajā ar līdz šim lielāko viedtālruni - Galaxy Mega ar 6,3 collu (16 cm) ekrānu. Šajā sērijā pieejams arī nedaudz mazāks Samsung Galaxy Mega viedtālrunis, kura ekrāna izmērs ir 5,8 collas.

Galaxy Mega 6.3, kas sver 199 g, aprīkots ar 1,7 GHz divu kodolu procesoru, 1,5 GB operatīvo atmiņu. Telefons pieejams gan ar 8 GB, gan 16 GB iekšējo atmiņu, taču abu modeļu atmiņu iespējams palielināt līdz 64 GB, izmantojot microSD karti. Galaxy Mega 6.3 ir 8 megapikseļu fotokamera ierīces aizmugurē un 1,9 megapikseļu kamera ierīces priekšpusē.

Tikmēr Galaxy Mega 5.8, kas ir arī nedaudz vieglāks - 182 g, darbojas ar 1,4 GHz divu kodolu procesoru un aprīkots ar 1,5 GB operatīvo atmiņu. Telefons pieejams ar 8 GB iebūvēto atmiņu, ko iespējams palielināt līdz 64 GB, izmantojot microSD karti. Fotokameras abiem Mega viedtālruņiem neatšķiras.

Jaunzēlandes izlūkdienests nelegāli izsekojis failu apmaiņas vietnes Megaupload dibinātāju Kimu Dotkomu, secināts oficiālā ziņojumā. Tas licis Jaunzēlandes premjeram oficiāli atvainoties vietnes dibinātājam.

Ziņojumu izveidojusi Jauzēlandes izlūkdienestu pārraudzības institūcija. Tajā secināts, ka valdības Komunikāciju un drošības birojs (GCSB) pārkāpis Jaunzēlandes likumdošanu, kas aizliedz veikt valsts pilsoņu izsekošanu, vēsta britu laikraksts The Guardian. K. Dotkoms 2010. gadā ieguva pastāvīgās uzturēšanās atļauju Jaunzēlandē.

Pārraudzības institūcijas secinājumi likuši Janzēlandes premjeram Džonam Kejam (John Key) atvainoties gan K. Dotkomam, gan arī visiem valsts iedzīvotājiem. «Darboties likumdošanas ietvaros ir GCSB atbildība,» sacīja premjers, norādot, ka valsts pievīlusi cilvēkus un nespējusi nodrošināt, ka likums tos aizsargā.

Failu apmaiņas vietnes Pirate Bay līdzdibinātājs Peters Sunde iecerējis piedalīties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās 2014. gadā. Savā interneta blogā viņš atklājis, ka pārstāvēs Somijas Pirātu partiju.

«Es vēlos darīt to, ko es varu, lai atrisinātu tās problēmas, ar kurām mēs šobrīd saskaramies un kuras mūs gaida nākotnē. Tādēļ es esmu nolēmis piedalīties Eiropas Savienības (ES) parlamenta vēlēšanās 2014. gadā,» pauž P. Sunde, vienlaikus norādot, ka iecerējis reformēt autortiesību sistēmu.

Sevi Pirate Bay līdzdibinātājs nesauc par politiķi, bet savā aprakstā apvieno sociālistu, zaļo ideju atbalstītāju un «pirātu». «Es neiederos normālā politiskā partijā. Tāpēc esmu izlēmis kandidēt no partijas, kas pievērš savu uzmanību lietām, kuras es vēlos sasniegt,» skaidroja P. Sunde.

Somijas pirātu partija no sākuma apsvērusi izvirzīt Jaunzēlandē dzīvojošo vietnes Megaupload īpašnieku Kimu Dotkomu, kurš ir Vācijas pilsonis. Tomēr K. Dotkoms atteicies piedalīties EP vēlēšanās, un tad partija uzrunājusi Pirate Bay dibinātāju.

Tehnoloģiju kompānija Samsung uzsākusi sava jaunākā viedtālruņa Galaxy S4 tirdzniecību Dienvidkorejā. Pieprasījums pēc ierīces bijis tik liels, ka kompānijai esot grūtības izpildīt visus pasūtījumus.

Galaxy S4 ir aprīkots ar dažādām inovācijām, tostarp spēj atpazīt žestus un reaģēt uz lietotāja skatienu. Ierīce ir Samsung jaunākais trumpis cīņā ar spēcīgo konkurentu Apple, ar kuras palīdzību Dienvidkorejas kompānija cer vēl vairāk uzlabot savas pozīcijas viedtālruņu tirgū.

Gada pirmajos trijos mēnešos Samsung par 56% līdz 69,4 miljoniem vienību izdevies audzēt piegāžu apjomus, liecina tirgus analītiķu kompānijas Strategy Analytics apkopotie dati. Tikmēr Apple iPhone piegāžu apjomi auguši par 6,6% un visā pasaulē sasnieguši 37,4 miljonus vienību.

Analītiķi prognozē, ka liels pieprasījums saglabāsies arī pēc jaunā – Galaxy S4 -viedtālruņa nonākšanas tirdzniecībā visā pasaulē. «Pēc Galaxy S4, visticamāk, būs liels pieprasījums. Ja vien netiks piedzīvoti piegāžu traucējumi, Samsung turpinās uzrādīt augstus pārdošanas apjomus,» sacīja Strategy Analytics izpilddirektors Neils Mavstons.

Elektrisko automobiļu ražotāja «Tesla Motors» izpilddirektors Īlons Masks paziņojis, ka būvēs jaunu ražotni Vācijā, ziņo Forbes.

Publiskajā paziņojumā, ko uzņēmējs pauda žurnāla «Golden Wheel» apbalvošanas ceremonijā, netika atklātas detaļas, cik jaunās ražotnes celtniecība izmaksās un kad ir paredzēts uzsākt celtniecību.

Vāciju mega ražotnes attīstībai uzņēmējs izvēlējies, ņemot vērā valsts attīstītās iespējas inženierijā, reizē uzsverot, ka Berlīnē tiks atklāts arī «Tesla» inženierijas un dizaina centrs.

Savos sociālajos tīklos uzņēmējs paudis, ka ražotnē tiks izgatavotas baterijas, piedziņas sistēmas un automobiļi, tai skaitā «Tesla Model Y».

Īlons Musks pēdējo gadu laikā jau vairākkārt ir minējis, ka vēlas paplašināt uzņēmuma ražošanas apjomus pasaules mērogā.

Šobrīd visi «Tesla» elektriskie automobiļi tiek izgatavoti Kalifornijā, ASV, kuru baterijas top ASV ražotnē Nevadā.

Desmit stāvus zem zemes ASV pilsētā Lūivilā atvērts pasaulē lielākais iekštelpu veloparks, vēsta Business Insider.

Mega Underground Bike Park atrodas senā kaļķakmens raktuvē dziļi pazemē. Tas ir jaunākais Lūivilas izklaides kompleksa Mega Cavern papildinājums.

Lai ar savu vai nomātu velosipēdu izbaudītu dažādos šķēršļus četras stundas, jāšķiras no 24 ASV dolāriem.

Veloparka fotogrāfijas aplūkojamas raksta galerijā!

#1/10

Foto: AP/SCANPIX

#2/10

Avots: louisvillemegacavern.com

#3/10

Avots: louisvillemegacavern.com

#4/10

Avots: louisvillemegacavern.com

#5/10

Avots: louisvillemegacavern.com

#6/10

Avots: louisvillemegacavern.com

#7/10

Avots: louisvillemegacavern.com

#8/10

Avots: louisvillemegacavern.com

#9/10

Avots: louisvillemegacavern.com

#10/10

Avots: louisvillemegacavern.com

Skatīties pārējos attēlus

Astanā, Kazahstānā no 10.jūnija līdz 10.septembrim norisinājās vispasaules izstāde EXPO 2017. Ar savu paviljonu tajā tika pārstāvēta Latvija un savā ziņā arī Valmiera Glass Grupa, kuras ražotais materiāls izmantots Kazahstānas tirdzniecības centra MEGA Silk Way izveidošanā, informē Valmiera Glass Grupa pārstāve Marika Upnere.

Centra jumta elementi gan iekštelpās, gan ārējā fasādē aptuveni 20 tūkstošu kvadrātmetru platībā ir izgatavoti no Valmiera Glass Grupas uzņēmuma Valmiera Glass UK Ltd. ražotās Atex® tekstilmembrānas. Šis projekts ir unikāls ar to, ka Atex® tekstilmembrānu instalācija bija jāveic ziemas laikā, kad āra temperatūra sasniedza mīnus 25°C.

Tirdzniecības centra MEGA Silk Way kopējā platība ir aptuveni 140 tūkstoši kvadrātmetri, tā garums - apmēram 500 metri, platums 160 metri, savukārt augstums 25 metri. Tas ir līdzvērtīgs astoņstāvu ēkai. Aptuvenais tirdzniecības centra mēneša apmeklējumu skaits ir viens miljons, un šis skaitlis EXPO 2017 izstādes laikā pat dubultojās.

Uz karjera Francijā, Piolencā (Voklīzas departaments) ierīkota valstī pirmā un Eiropā lielākā peldošā saules enerģijas elektrostacija, kuru plānots atklāt septembrī.

Projektu «O’MEGA 1» ir izstrādājis Francijas vadošais neatkarīgais atjaunojamās enerģijas ražotājs Akuo Energy. Saules paneļus piegādāja saules enerģijas risinājumu uzņēmums Trina Solar.

Plānots, ka pēc darbības uzsākšanas elektrostacija ražos 100% atjaunojamo enerģiju, nodrošinot vairāk nekā 4700 mājsaimniecību patēriņu. Paneļi uz ezera izvietoti 17 hektāru platībā, ļaujot izvairīties no aptuveni 11 100 tonnu CO2 izmešu gadā.

«O’MEGA 1» darbinās vairāk nekā 46 000 divstikla paneļu vienības.

Kaut arī peldošās saules enerģijas stacijas ir ļoti izplatītas Āzijā, īpaši Japānā un Ķīnā, Eiropā līdz šim nav nevienas peldošas elektrostacijas, kas izmēra ziņā būtu salīdzināmas ar tām, kas uzstādītas uz sauszemes.

Glābēji ir inovatori un problēmu risinātāji un neizvairās no izsaicinājumiem, bet grūtības, ar kādam var nākties sastapties milzīgu kuģu glābšanas gadījumos, var izrādīties neatrisināmas, brīdina Starptautiskās glābēju apvienības (SGA) prezidents Andreass Tsavliris, vēsta Bimco.org.

Pērn apvienībā ietilpstošās kompānijas kopumā savākušas 810,1 tonnu piesārņojuma, bet 2011. gadā šis apjoms bija 496,3 tonnas, liecina SGA dati. 18 gadu laikā uzkrātie statistikas dati gan liecina, ka piesārņojuma apjomi krītas, tāpat samazinās nelaimes gadījumu skaits, pateicoties uzlabojumiem gan pašos kuģos, gan to ekspluatācijas drošības jomā pēdējo 20 gadu laikā.

Ikgadējā SGA tikšanās laikā Londonā vairāki profesionāli glēbēji izteica bažas par savu spēju novērst problēmas, kas radušās ļoti lieliem kuģiem, īpaši jau «mega» konteinerkuģiem, kas lielā skaitā uzsāk darbību. Tika uzsvērtas grūtības atrast aprīkojumu, ko izmantot šādos gadījumos, piemēram, celtņus, kuri spētu nocelt kravu no šādiem kuģiem atklātā jūrā. Jāpiebilst, ka nepieciešamā tehnika tiek attīstīta, un Ziemeļjūrā testētais prototips parādījis, ka pie divu metru augstiem viļņiem uz baržas nostriprināts celtnis var tikt droši lietots.

Saeima aiziet vasaras brīvdienās, bet miers, visticamāk, būs mānīgs, jo ir sācies priekšvēlēšanu šovu laiks.

Stiepjot gumiju par svarīgu, taču politiski jutīgu jautājumu izšķiršanu un likumu pieņemšanu (piemēram, par samazinātu PVN pārtikai, kur valdības lēmums tikšot gaidīts līdz pat gadu mijai), 11. Saeima ir «nolauzusi» arī šā gada pavasara sesiju un ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa noslēdzošu uzrunu ir oficiāli izvadīta brīvdienās. Daudz, ko šīs Saeimas darbā izcelt, nebija arī prezidentam, kurš kā būtiskākos sasniegumus 11. Saeimas darbības laikā minēja pieņemtos Fiskālās disciplīnas un Euro ieviešanas kārtības likumus. Ņemot vērā, ka eiro ieviešana bija daudzu gadu garumā plānots un starptautiski koordinēts projekts, īpaša Saeimas sasnieguma šajā jautājumā laikam gan nav. Prezidents kā sasniegumu min arī jauno Būvniecības likumu. Ar šī likuma pieņemšanu gan Saeimai gāja kā pa celmiem, tā spēkā stāšanās termiņus vairākkārt pārceļot. Arī pašlaik Būvniecības likuma grozījumi, tāpat kā Maksātnespējas likuma un Lauku zemes privatizācijas likuma grozījumi vēl tikai gaida galīgo Saeimas balsojumu.

Tuvākajos gados Baltijas valstīs plānots uzbūvēt, paplašināt vai rekonstruēt vairāk nekā 10 brīvā laika un tirdzniecības centrus.

Starptautiskās nekustamā īpašuma konsultāciju sabiedrības «Newsec» eksperti uzskata, ka Lietuvā līdz 2020. gada beigām apmēram 30 % visas tirdzniecības centru platības veidos jaunuzceltas, atjauninātas vai paplašinātas platības. Latvijā šis rādītājs sasniegs 50 %, Igaunijā – 35 %.

Pēc «Newsec» tirdzniecības īpašuma vadības grupas vadītājas Jūrates Gasparjūnienes teiktā, Lietuvas tirdzniecības centri ir sasnieguši cikla robežu – apmēram 80 % tirdzniecības platību sāk skaitīt otro darbības gadu desmitu, tiek uzsāktas sarunas par atjaunināšanos. Tiek iezīmēti dažādi scenārijus, liela daļa – organizē paplašināšanos. Tiek izstrādāti jauni projekti – tādas intensitātes jau zināmu laiku mūsu reģionā nav bijis.

Elektrotransportlīdzekļu uzlādes vietu izveidei paredzētus 461 154 eiro no Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma novirzīs Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegādes projekta īstenošanai, šodien nolēma valdība.

Ministru Kabinets (MK) šodien atbalstīja Satiksmes ministrijas izstrādātos grozījumus MK 2015.gada 3.novembra noteikumos "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūru Latvijā" īstenošanas noteikumi". Grozījumi nosaka, ka līdz 2023.gada 31.decembrim projekta laikā Latvijā jāuzstāda 139 elektrotransportlīdzekļu uzlādes vietas iepriekš plānoto 150 vietā. Savukārt Latvijā reģistrēto elektrotransportlīdzekļu skaitam līdz 2023.gada 31.decembrim jāsasniedz 693 iepriekš plānoto 747 vietā.

Attiecīgi grozījumos noteikts, ka projektam paredzētais finansējums samazināts līdz 7,802 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums 6,631 miljons eiro un valsts budžeta finansējums 1,170 miljoni eiro. Kopā no projektam paredzētā finansējuma 542 eiro tiks novirzīti elektrovilcienu iepirkumam, tostarp 461 154 eiro ERAF līdzfinansējums un 81 380 eiro valsts budžeta finansējums.

Sākot no 2013. gada Ķīnas pilsētā Šenženā, kurā atrodas daudzi no Ķīnas lielākajiem elektronikas ražotājiem, par 13,3% plānots palielināt minimālo algu. Tas varētu izraisīt tehnoloģiju ierīču cenu kāpumu visā pasaulē, raksta Digitimes.

Ķīnas provinces pilsētā Šenženā tiek radītas detaļas tādu ražotāju kā Apple, HP, HTC, Samsung un Nokia produktiem. Tādējādi, palielinot Ķīnas pilsētiņas iedzīvotāju minimālās algas, visā pasaulē varētu pieaugt datoru, tālruņu un citas tehnikas cena.

Pilsētas amatpersonas nākamā gada sākumā cer palielināt minimālās algas apmērus Šenženā no 149 līdz 169 Lielbritānijas mārciņām. Jau patlaban Šenženā ir viena no lielākajām minimālajām algām visā Ķīnā – pilsētas minimālā alga vien nedaudz atpaliek no minimālās algas Pekinā.

Pilsētas vārds pasaules medijos izskanēja 2010. gadā saistībā ar bēdīgi slaveno Foxconn ražotni, kurā tiek ražoti Apple iPhone tālruņi. Kopš skandāla Foxconn un arī citas kompānijas palielināja darbinieku algas, kā arī uzlaboja darba apstākļus. Laikā, kad Foxconn paziņoja, ka 2012. gadā darbinieku algas tiks palielinātas no 16 līdz 25%, izskanēja Foxconn klientu kompāniju pārstāvju viedokļi un skaidrojums par šāda soļa ietekmi, piemēram, HP vadītāja Mega Vaitmena (Meg Whitman) pauda, ka «ja Foxconn darbaspēka izmaksas palielināsies, arī viņu produktu izmaksas augs. Tā būs nozares mēroga parādība, un mums būs jālemj, cik daudz izmaksu būs jāsedz klientiem un cik daudz spēsim absorbēt paši».

Godātā redakcija, šai laikā, kad dienas versmes nogurdināti prāti izverd dažādas sazvērestību teorijas par totālas kontroles laikmeta iestāšanos, vēlos teikt mierinājuma vārdus gan līdzcilvēkiem, gan likumdevējiem un, protams, arī pašiem kontrolētājiem un apkarotājiem.

Neveselīgu ažiotāžu izraisīja ziņa par jaunu kārtību naudas lietu informācijas jomā: kredītiestādēm būs jāziņo VID par visām personām, kuru gada apgrozījums pārsniedz 15 000 eiro gadā. Pirmajā brīdī varētu šķist, ka tas ir krietns kušķis, vairums nodokļu maksātāju reti kad tur rokās piecciparu skaitļu vērtas naudas paciņas, bet jāziņo būs par gada apgrozījumu, nevis atsevišķu transakciju vien. Mēroga sajūtai: tas iznāk vidēji 1250 mēnesī, kas vairs nav nekāds neuztverams lielums. Statistika stāsta, ka pērn vidējā alga valstī ir pārsniegusi 900 eiro mēnesī, tātad bruto gada ieņēmums vidējam strādājošam jau ir pāri 10 000. Ja klāt nāk kādi citi ieņēmumi – honorāri, mantas pārdošana vai telpu izīrēšana –, klakt, strīpai pāri, un banka sūtīs ziņas uz VID. Ko VID ar to darīs? Ak, šausmu šausmas, mūs cenšas iebiedēt dažādi konspirologi un vienkārši vājnervīgie. Blēņas, cienītie, pilnīgas blēņas. Teikšu prasti: VID ar šiem datiem sistēmiski darīs to pašu, ko parasti. Proti, neko.

Pasaules lielākie akciju tirgi jau ilgāku laiku jebko, ja vērtē ietekmi uz kopējo cenu izmaiņu bildi, uztver ar visai labu garastāvokli.

Tā saucamā cenu korekcija ASV akciju tirgū, par ko tiek saukta tirgus raksturojošā indikatora samazināšanās vismaz par 10%, nav notikusi jau vairāk nekā gadu. Turklāt ļoti ilgi nav piedzīvota pat krietni pliekanāka akciju cenu atkāpšanās par 5%.

Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš gan piebilst, ka sezonāli septembris un oktobris ir viens no vājākajiem periodiem gadā akciju tirgus snieguma ziņā. Savukārt, ņemot vērā ieilgušo tirgus pieaugumu bez 5% krituma, esot paaugstināta varbūtība, ka nākamajos mēnešos tomēr varam sagaidīt vismaz nelielu cenu korekciju. Viņš izceļ, ka saskaņā Ned Davis Research datiem jau vairāk nekā 210 dienas ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 indekss nav piedzīvojis kaut 5% kritumu. Kopš 1928. gada vidējais periods, kurā augšupejoša tendence tirgū turpinājusies bez šādām nelielām korekcijām, esot 84 dienas.

Ne tuvu nav skaidrs, vai plānotā Eiropas ekonomiku nomētāšana ar vērtspapīriem radīs reālu vērtību vai tikai papīrus, jo problēma nav naudas trūkums, bet gan dažnedažāda ekonomiskā nesabalansētība

Tieši nesabalansētības novēršana it kā ir nupat Eiropas Komisijas publiskai apspriešanai nodotās t.s. Zaļās grāmatas par ES kapitāla tirgu savienību mērķis. Proti, Eiropā bizness ir neproporcionāli atkarīgs no banku kredītiem un visai neliela daļa nāk no vērtspapīru segtā finansējuma. Tad nu Komisija ar atbildīgo britu komisāru lordu Hilu priekšgalā nāk klajā ar ES likumprojektu par vērtspapīru tirgus liberalizāciju jeb vērtspapīrošanu (securitization), kas ES finanšu tirgū radītu papildu likviditāti.

Principiāli slidens moments ir fakts, ka tieši necaurskatāmais vērtspapīru tirgus bija vainīgs pie 2008. gada globālās finanšu krīzes, no kuras neesam atkopušies aizvien. EK savu nodomu kreditēšanas trūkuma velnu izdzīt ar vērtspapīru Belcebulu pamato ar to, ka šie būs labie vērtspapīri – ļoti kvalitatīvi un caurskatāmi. Pēc pēdējos gados ieviestajiem stingrajiem regulējumiem, kas attiecībā pret 2007. gadu likuši Eiropas vērtspapīru tirgum sarukt uz pusi, finanšu industrija nu raugās cerīgi uz Komisiju, kas sola atvieglot gan banku pašu kapitāla, gan emitentam uzliktās prasības, ja darījumi notiks ar šiem augstas drošības vērtspapīriem.

«Manuprāt visiem ir skaidrs ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā. Pat ne kartībā. Tas ir bandītisms, mūžīga cīņa, reketierisms, reiderisms un melu pasaule,» savās pārdomās sociālajā tīklā Facebook dalās pavārs, Valtera restorāna saimnieks Valters Zirdziņš.

«Reti rakstu. Par šādām lietām vispār nekad nevēlos runāt.Šis pat nav viedoklis, šī ir vienkārši patiesība.Neskatoties pat uz pēdējiem notikumiem saistība ar Latvijas restorāniem un kriminālpoliciju. Manuprāt visiem ir skaidrs ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā. Pat ne kartībā. Tas ir bandītisms, mūžīga cīņa, reketierisms, reiderisms un melu pasaule. Un pats galvenais, manuprāt, ir aizliegums šinī valstī no sirds darīt prieku citiem, mīlēt ar to ko mēs nodarbojamies, darīt labāko ko esam mācījušies, būt godprātīgiem un darīt lietas pēc labākās sirdsapziņas. Šeit tas vienkārši ir aizliegts,» raksta V.Zirdziņš.

«Runājot par restorāniem, kafejnīcām un pavāra profesiju. Uz jautājumu vai kādam ieteiktu šeit atvērt savu restorānu un censties gatavot godīgu, īstu, labāko ēdienu ko esam mācījušies saredzēt un just? Atbilde noteikti būtu-nekad nedariet to! Jūs noteikti bankrotēsiet, ieliks cietumā, atnāks puiši no ofisa un atņems varbūt jūsu dzimtas mājas. Kļūsiet par zagli, ieslīgsiet parādos, arī paliksiet parādā par to ka strādāsiet 30 dienas mēnesī, gatavosiet savu pastu ar rokām, arī par to ka maizi mīcījāt paši. Tieši par to jums tā neveiksies un saņemsiet sodu. Nedariet tā,»! skarbs ir pavārs.

Ja kāds cer, ka influenceru jeb digitālā satura autoru ēra tuvojas izskaņai, tad lai šis kāds ievelk īpaši dziļu elpu, jo 2022. gads solās būt vēl spraigāks.

Pieprasījums pēc influenceru mārketinga pakalpojumiem pieaug ar katru gadu, taču salīdzinājumā ar citiem tieši pērnajā gadā bija vērojama vislielākā izaugsme, ko rāda arī skaitļi. Influencer Marketing Benchmark Report jaunākie dati vēsta, ka 2021. gadā influenceru mārketinga kopējā vērtība, salīdzinot ar 2020. gadu, provizoriski palielinājusies par 4,1 miljardu, kopumā sasniedzot 13,8 miljardus ASV dolāru.

Aizvadītā gada noslēgums arī Baltijas valstīs bijis īpaši spraigs, ar burtisku naudas cīņu starp aģentūrām un zīmoliem, lai tikai izveidotu sadarbību ar vēlamajiem digitālā satura autoriem. Iepriekš minētais atkal apliecina digitālā satura veidotāju nozīmīgumu mārketinga un reklāmas tirgū, kā arī zīmolu attīstībā. Tostarp arvien vairāk notiek sociālo un tradicionālo mediju robežu saplūšana, kad digitālā satura autori kļūst, piemēram, par televīzijas sejām. Ir pilnīgi skaidrs, ka šī tendence ne vien neplāno mazināties, bet tieši pretēji – kļūst aizvien pieprasītāka. Aizvadītais gads arī Latvijā bijis īpaši izaicinošs un interesants, un no tā ir vērts atcerēties arī dažas mācības.

Pieredze darbā Skype devusi iedvesmu attīstīt uzņēmumu, kas piedāvā nišas pakalpojumus IT nozarē

SIA TestDevLab izveidotāji un vadītāji Ervins Grīnfelds un Andrejs Frišfelds ideju radīt kompāniju, kas nodrošina dažādu lietotņu jeb aplikāciju testēšanas servisu, guvuši, strādājot Skype. E. Grīnfelds igauņu radītajā mega zīmolā vadīja komandu, kas nodarbojās ar Skype mobilo lietotņu izstrādi iPhone un citām iOS ierīcēm. A. Frišfelds savukārt bija atbildīgs par kvalitātes nodrošināšanas un testēšanas inženieru komandām, kuri strādāja ar Skype lietotnēm BlackBerry un dažādām Android ierīcēm.

Pieredze lieti noderējusi, lai 2011. gada nogalē dibinātu savu uzņēmumu. Šobrīd uzņēmumam ir divi ofisi – viens Rīgā, bet otrs Ventspilī. «Gadu no gada dubultojam apgrozījumu, mērķis ir to turpināt, bet ar nosacījumu, ka tas nenotiek tikai uz jaunu darbinieku rēķina. Jācenšas radīt lielākas pievienotās vērtības produktus,» norāda E. Grīnfelds. Pērno gadu kompānija noslēdza ar teju 2,3 milj. eiro apgrozījumu.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM) pirmo reizi pārstāvēs Latviju Londonas Dizaina biennālē 2018 ar jaunā dizainera Artūra Analta interaktīvo instalāciju «Matter to Matter», informē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.

«Matter to Matter» ir instalācija, kurā izmantoti dabīgi materiāli (koks, ūdens) un atspoguļota dabas loma Latvijas kultūrā un ikdienā. Mākslas objekta autors Artūrs Analts iedvesmojies no savas dzimtās pilsētas Rīgas un tās apkārtnes mežiem, kurus ietekmē Baltijas jūras tuvums, veidojot gaisotni un klimatu. Eksponētajā darbā to iemieso zaļā stikla siena, kas ar eksperimentālu tehnoloģiju starpniecību nodrošina dabīgu ūdens agregātstāvokļa pārejas procesu no gāzes līdz šķidrumam. Stikla pamatne pārtop par interaktīvu platformu komunikācijai, kas rekonstruē visiem zināmu fizikālu parādību - kondensāciju. Biennāles apmeklētāji tiks aicināti uz stikla virsmas atstāt pašiem savu vēstījumu, gluži kā bērnībā, kad tika zīmēts uz norasojuša loga.

Ikgadējam konkursam Latvijas Būvniecības gada balva 2022 iesniegti 123 pieteikumi 10 nominācijās, aptverot arhitektūras, restaurācijas, teritorijas labiekārtojuma un inženierbūvju projektus no dažādiem Latvijas novadiem.

GRAND PRIX un godalgas ieguvušie projekti tiks paziņoti 2023.gada 7.martā konkursa Gala ceremonijā.

Īpaši liela konkurence šogad ir nominācijās – Koka būve, Pārbūve, Restaurācija, bet mega projektu realizācijas ir iesniegtas nominācijās Inženierbūve jaunbūve, Inženierbūve pārbūve, Ražotnes.

Dzīvojamo ēku segmentā konkurence nav tik liela, bet toties vērojama tipveida projektu dažādošanās un pievilcīgi arhitektūras risinājumi, kā arī izcili paraugi privātmāju jomā. Konkursam pieteikti 2022. gadā ekspluatācijā nodoti objekti no Rīgas, Jelgavas, Liepājas, Ventspils, Kuldīgas, Blīdenes, Ogres, Mūrmuižas, Skrundas, Rēzeknes, Siguldas, Cēsīm, Daugavpils, Palangas, Lubānas, Salacgrīvas, Grebņevas, Valmieras, Jūrmalas, Kokneses, Skrundas, Saldus, Elejas, Ādažiem, Līgatnes, Cesvaines, Saulkrastiem, Carnikavas, Alūksnes, Mežotnes, Jaunmokām, Rūjienas, Rundāles.