Enerģētika

Draud ar lielo ražotāju likvidāciju elektroenerģijas cenu dēļ

Vēsma Lēvalde, 14.12.2012

Jaunākais izdevums

Ja netiks nodrošināta atlaide lielajiem elektroenerģijas patērētājiem Latvijā, tad Latvija piedzīvos galveno valstī esošo ražošanas uzņēmumu likvidāciju, atklātā vēstulē valdībai pauž Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācija.

Apdraudēta pirmkārt būtu a/s Liepājas metalurgs, kas šobrīd atrodas ļoti sarežģītos ekonomiskos apstākļos, līdzīgi kā visa metālrūpniecības nozare Eiropas Savienībā, ko daļēji ietekmē augstās elektroenerģijas cenas šim uzņēmumam, norādīts vēstulē.

Gaidāmais straujais elektroenerģijas cenu kāpums samazinās ražīgumu Latvijas lielajā rūpniecībā un var negatīvi ietekmēt tās finansiālo dzīvotspēju un konkurētspēju ne tikai Eiropas līmenī, bet arī salīdzinot ar globāliem konkurentiem. «Šis pārsteidzošs fakts ir uzskatāms par nenormālu, redzot nozīmīgus ieguldījumus, kas veikti Latvijas vadošajā rūpniecībā un milzīgas pūles, lai palielinātu tās ražīgumu un konkurētspēju (piemēram, nesenās ap 100 miljonu eiro lielās a/s Liepājas metalurgs investīcijas modernajā ražošanas tehnoloģijā). Prognozējamais elektroenerģijas cenu kāpums var sagraut visus ražīguma uzlabojumus Latvijas rūpniecībā, kas tika veikti pēdējos gados ar mērķi pārvarēt globālās ekonomiskās krīzes sekas,» norāda asociācija.

Tas faktiski nozīmē to, ka Latvijas tirdzniecības bilance var būtiski samazināties (a/s Liepājas metalurgs vien nodrošina ap 10% no gada eksporta), kam sekos nozīmīga valsts makroekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās.

A/s Liepājas metalurgs, a/s Latvijas Finieris, a/s Valmieras stikla šķiedra un SIA Cemex gada apgrozījums kopā ir 584.4 miljoni latu (2012), 90% no kura ir eksports. Šie uzņēmumi nodrošina teju 6200 darba vietas un ir samaksājušas nodokļus 23.3 miljonu latu apmērā. Tie patērē ap 11% no esošā elektroenerģijas pieprasījuma Latvijā.

«Nevar pārspīlēt arī sociālo ietekmi, ko izraisīs šo kompāniju finansiālās dzīvotspējas pasliktināšanās, it sevišķi ņemot vērā iespējamo likvidāciju, kurai potenciāli sekos lieli sabiedriski nemieri,» brīdina ražotāji.

Tāpat šī situācija būtiski ietekmē a/s Latvenergo. Būtisks vietējais elektroenerģijas pieprasījuma samazinājums nozīmē ieņēmumu zaudēšanu; būtiski samazināsies paredzētā naudas plūsma, kas prognozēta finanšu modeļos un biznesa plānos, ko Latvenergo ir uzrādījusi kreditoriem. Šāda situācija var novest pie a/s Latvenergo kredīta reitinga samazinājuma un palielināt tās kredītu izmaksas, ietekmējot maksājumus valsts budžetā, teikts vēstulē.

Būvmateriālu ražotāju asociācija (BRA) pieprasa, lai, cik ātri vien iespējams, ieviestu OIK atlaides lielajiem elektroenerģijas patērētājiem Latvijā.

Vēstule tapusi pēc Ministru kabineta protokollēmuma projekta saņemšanas, ko paredzēts parakstīt 18.decembrī, kā arī izskatot Ekonomikas ministrijas ziņojuma projektu Ministru kabinetam, kas ir izstrādāts, lai pamatotu šo protokolu. BRA konstatējusi ziņojumā vairākas nepilnības un uzaicinājusi pasaules ranga enerģētikas konsultantu (KPMG), lai skaidri un objektīvi izanalizētu situāciju.

Pirmkārt, norāda BRA, ziņojumā nav aprakstīta ietekme uz lielo elektroenerģijas patērētāju bruto pievienoto vērtību (BPV), ražīguma un rentabilitātes zudumiem. Līdz ar to, lēmuma pieņēmēji, iespējams, nevarēs objektīvi spriest par elektroenerģijas tīkla un vides maksājumu (OIK) ietekmi uz Latvijas lielo rūpniecību.

Šāda analīze ir pieejama KPMG ziņojumā, kas iesniegts Ekonomikas ministrijai.

Galvenie KPMG pētījuma rezultāti liecina, ka OIK ir liela ietekme uz mērķa kompāniju rentabilitāti un ražīgumu. Tāpēc KPMG iesaka izmantot Eiropā plaši lietotu atjaunojamās enerģijas uzcenojuma atlaidi lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, konkrēti iesakot Austrijas modeli, ko salīdzinoši viegli ieviest Latvijā, vienlaikus nodrošinot ievērojamus atvieglojumus lielajiem patērētājiem un neietekmējot mājsaimniecības. Austrijas modelis, ja tas tiks piemērots Latvijā, iespējams, tiks apstiprināts Eiropas Komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas Braathens Regional Airlines (BRA) 2020. gada 30. marta atklās jaunu tiešo reisu no starptautiskās lidostas Rīga uz Stokholmas pilsētas lidostu Brommā, informē aviokompānijā.

Reisus plānots veikt ar BRA jauno lidmašīnu ATR 72-600. Tā ir visekonomiskākā no degvielas viedokļa, kas pieejama reģionālajā aviācijā. Lidojuma laiks tiek lēsts 70 minūtes, un lidmašīnā ir 72 pasažieru vietas.

Uzņēmumā norāda, ka katrā biļetes centā tiks iekļauta pilnīga ogļskābās gāzes izmešu kompensācija, kā arī dzērieni un uzkodas lidojuma laikā.

BRA jaunos, starptautiskos tirgos paplašinās, jo ir pieprasījums pēc ilgtspējīgiem starptautiskiem reisiem, kas seko kaunināšanai par lidojumiem Zviedrijā.

2018.gadā BRA kļuva par pirmo lidsabiedrību pasaulē, kas visiem pasažieriem ļāva rezervēt lidojumus ar bioloģisko lidmašīnu degvielu bez fosilā kurināmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmums Baltcom sācis elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām komplektos ar telekomunikāciju pakalpojumiem, informēja uzņēmuma pārstāvji.

«Apmēram pusgadu esam intensīvi strādājuši pie šī biznesa virziena izveidošanas. Latvijā un pat Eiropas mērogā tā ir pilnībā jauna pieeja. Pasaulē atsevišķi gadījumi jau ir zināmi, un to uzskata par ļoti perspektīvu attīstības virzienu, jo telekomunikāciju pakalpojumi un elektroenerģija ir cieši saistīti pēc būtības, un tiem ir liela līdzība pakalpojuma piegādes un klientu servisa ziņā,» skaidro Baltcom valdes loceklis stāsta Gints Kiršteins, piebilstot, ka uzņēmums jau šobrīd ir ietaupījis ap simts tūkstošiem eiro, iegādājoties elektroenerģiju sava uzņēmuma vajadzībām nākamajiem trim gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Mazās HES gatavas augt

Dienas Bizness, 03.12.2013

Dobeles HES izbūvēta 1999. gadā pilnībā no jauna, HES atrodas pie Dobeles ūdenskrātuves pretī fabrikai Spodrība.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labvēlīgos apstākļos mazās hidroelektrostacijas (HES) varētu ievērojami palielināt savu lomu Latvijas energoapgādē, saražojot pat 3-4 reizes vairāk elektroenerģijas nekā šobrīd. Tā teorētisko izaugsmes potenciālu vērtē nozarē strādājošie uzņēmēji, vēsta laikraksts Diena.

Viņi gan neslēpj, ka ieviestā subsidētās elektroenerģijas nodokļa un jaunās dabas resursu nodokļa likmes iespaidā nozares izaugsmes iespējas jau drīzumā tiks apcirstas saknē, un grūtības turpināt darbu radīsies pat daudzām no jau esošajām mazajām HES, jo ar jauno nodokļu nastu tiks aplikta ne tikai elektroenerģija, par kuru tās saņem atbalstu, bet arī elektroenerģija, kuru ražotāji realizē par tirgus cenu.

Savukārt ar mazo hidroenerģētiku nesaistītie nozares eksperti par šo ražotņu izaugsmes iespējām runā ievērojami piesardzīgāk, pievēršot uzmanību tam, ka jaunas mazās HES bez vērā ņemamām subsīdijām attīstīties, visticamāk, nespēs, un arī no vides aizsardzības viedokļa nozares paplašināšana ne vienmēr ir pamatota, raksta laikraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atjaunīgo energoresursu patēriņš pērn samazinājās par 4,5 %

Ilze Žaime, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2017. gadu, atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš 2018.gadā samazinājies par 4,5 %, bet piecu gadu laikā pieaudzis par 13,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. AER patēriņa samazinājumu 2018. gadā ietekmēja hidroenerģijas (HES) un vēja enerģijas (VES) saražotā apjoma samazinājums.

2018. gadā kopējais AER patēriņš Latvijā bija 76,8 petadžouli.

Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) un hidroresursi. To īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā 2018. gadā veidoja 35,2 %.

Kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 1,4 procentpunktiem, savukārt salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir pieaudzis par 7 procentpunktiem, pērn sasniedzot 80,9 %. Piecu gadu laikā biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš pieaudzis par 16,2 %, bet salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir samazinājās par 6,6 %, 2018. gadā sasniedzot 3,6 PJ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 68,7 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP). Salīdzinot ar 2015. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 5,7 %, bet desmit gadu laikā - par 14,1 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana jeb visu valstu (arī Latvijas) kuģu apgāde ar naftas produktiem (degvielu) starptautisko reisu veikšanai no importējamiem energoresursiem – no 66,7 % 2006. gadā līdz 51,2 % 2015. gadā.

Ievērojami pieaudzis biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš - desmit gadu laikā tas palielinājies 12,7 reizes, 2016.gadā sasniedzot 3,8 PJ.

Kurināmās koksnes kopējais patēriņš desmit gadu laikā palielinājies par 9,3 % un 2016. gadā sasniedzis 54,3 PJ, bet salīdzinājumā ar 2015. gadu tas pieaudzis par 3,2 %. 2016. gadā kurināmās koksnes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 29,4 %, kas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā. Vienlaicīgi pieauga arī kurināmās koksnes eksports. 2016. gadā Latvija eksportēja 37,9 PJ kurināmās koksnes, kas ir par 12,6 % vairāk nekā 2015. gadā. No kopējā kurināmās koksnes apjoma 2016. gadā tika eksportēti 29,3 PJ koksnes granulu, kas ir par 4,7 % vairāk nekā 2015. gadā, savukārt eksportētās kurināmās šķeldas daudzums pieauga par 79,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Būvmateriālu ražotāji: OIK reformas grozījumi būtu bezatbildīgs solis

Zane Atlāce - Bistere, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Piemēram, Liepājas Metalurgam OIK maksājums gadā veidoja teju 10 miljonus eiro.

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) diferenciācija, kas stājās spēkā no 2018.gada 1.janvāra, mazinājusi pārmērīgo izmaksu slogu Latvijas energoietilpīgajiem uzņēmumiem. Bez īstenotās reformas notiktu ražošanas uzņēmumu aizplūšana no Latvijas, būtu kavēta jaunu investīciju ienākšana valstī, bet vairākiem Latvijas uzņēmumiem varētu draudēt pat darbību pārtraukušā uzņēmuma Liepājas Metalurgs liktenis, uzskata Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas (BRA) izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

Asociācijas vadītājs skaidro, ka lielie ražošanas uzņēmumi Latvijā ir lielākie elektroenerģijas patērētāji un tādējādi arī lielākie OIK maksātāji. Pirms OIK reformas uzsākšanas slogs, ko šie maksājumi radīja lielajiem uzņēmumiem, bija nesamērīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules autobūves enciklopēdijās kā viens no pionieriem ir minēts KRASTIN auto, kura radītājs bija latvietis, 19.gs. beigās no Latvijas uz Ameriku izceļojušais Augusts Krastiņš. Līdz šā gada sākumam Latvijas un ASV seno spēkratu entuziasti bija samierinājušies, ka KRASTIN auto ir pazudis Amerikas plašumos. Tomēr, pateicoties Latvijas Antīko automobiļu kluba biedru un viņu ASV kolēģu neatlaidībai, noklīdušais auto atrasts Nebraskas štatā.

Iesākumā tā īpašnieks no unikālā spēkrata nav vēlējies šķirties. Tikai ilgu sarunu, pārliecināšanas un sarežģītas maiņas rezultātā KRASTIN auto ir atceļojis uz Latviju, liecina Rīgas Motormuzeja sniegtā informācija.

KRASTIN auto pirms rekonstrukcijas no šā gada 19.oktobra varēs aplūkot Rīgas Motormuzejā.

Krastin Automobile Company Klīvlendā, kuru dibināja un vadīja latvietis Augusts Krastiņš, pastāvēja tikai nepilnus četrus gadus un tajā paspēja uzbūvēt mazāk nekā desmit auto. Kā informē muzejs, A.Krastiņa paša izstrādātā automobiļu konstrukcija bija vienreizēja ar tās neparastajiem tehniskajiem risinājumiem. Latvijas mehāniķis ASV reģistrēja 12 jaunus patentus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenas jūnijā nedaudz pieaugušas

Žanete Hāka, 19.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai ražotāju cenas samazinājās par 0,4%, bet eksportētajai produkcijai tās palielinājās par 0,6%.

Nozīmīgākais cenu kāpums galvenokārt siltumenerģijas realizācijas cenas pieauguma dēļ bija elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā - par 1,6% un gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā - par 0,5%.

Lielākā pazeminošā ietekme bija cenu samazinājumam koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeļu, ražošanā - par 1,2%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 1% un atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē - par 1,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Fakts, ka privātais sektors sācis tērēt pat nedaudz vairāk, kopējo kritumu ietekmēt nav spējis.

Pēdējos gados vērojama elektroenerģijas patēriņa pakāpeniska samazināšanās, ekspertu viedoklis par nākotnes tendencēm dalās, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas kopējais elektroenerģijas patēriņš samazinājies par 1531 GWh jeb 19%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai gan tendences mājsaimniecību un juridisko klientu segmentā ir atšķirīgas, fakts, ka privātais sektors sācis tērēt pat nedaudz vairāk, kopējo kritumu ietekmēt nav spējis.

Elektroenerģijas patēriņu Latvijā kopš 1991. gada var nosacīti iedalīt četros posmos, kur katru no tiem raksturo izteikts elektroenerģijas izlietojuma pieaugums vai kritums, norāda Lattelecom tet enerģijas tirgus eksperts Reinis Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atsevišķām iedzīvotāju grupām elektrības rēķins samazināsies par 3-15 eiro

Žanete Hāka, 30.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā elektroenerģiju par samazinātu cenu saņems trūcīga vai maznodrošināta ģimene, daudzbērnu ģimene, kā arī ģimene, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, un persona ar I invaliditātes grupu, informē Ekonomikas ministrija.

Līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu 2015. gada sākumā elektroenerģija vairs netiek subsidēta visām mājsaimniecībām. Vienlaikus ir svarīgi nodrošināt, ka elektrība ir pieejama arī mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem. Tāpēc Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktas vairākas mērķgrupas, kurām ir piešķirts aizsargāta lietotāja statuss, kas ļauj saņemt atbalstu norēķiniem par elektroenerģiju. Atbalstu var saņemt: trūcīga vai maznodrošināta ģimene (persona); daudzbērnu ģimene; ģimene (persona), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti; persona ar I invaliditātes grupu.

Kā iepriekš ziņots, Ministru kabinets šā gada 1. decembra sēdē apstiprināja kārtību, kādā turpmāk tiks nodrošināta aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšana un atbildīgās institūcijas sniegs informāciju par aizsargātā lietotāja statusu. Kārtība stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenas samazinājušās par 0,2%

Žanete Hāka, 19.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī salīdzinājumā ar 2015. gada decembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,1%, bet eksportētajai produkcijai samazinājās par 0,4%. Produkcijas cenu līmenis eksportam uz eirozonas valstīm samazinājās par 0,1%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,6%.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu kritums iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, kā arī elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā.

2016. gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada janvāri, vidējais ražotāju cenu līmenis samazinājās par 2%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas saruka par 2,9%, eksportētajai produkcijai – par 0,9%. Produkcijas cenas eksportam uz eirozonas valstīm samazinājās par 1,3%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 5.maijā apstiprinājusi AS Sadales tīkls iesniegto elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu (sadales tarifu) līdzsvarošanas projektu.

Plānots, ka līdzsvarotie tarifi varētu stāties spēkā ar 2016. gada 1. augustu, tādējādi pirmos rēķinus atbilstoši SPRK pieņemtajam tarifu projektam klienti no elektrības tirgotājiem saņems septembra sākumā, informē Sadales tīkls.

Līdzsvarotie sadales tarifi lielākajai daļai mājsaimniecību par 22% samazinās elektroenerģijas piegādes maksu, vienlaikus ieviešot fiksētu maksu par pieslēguma nodrošināšanu neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa apjoma. Aptuveni 700 tūkstošiem mājsaimniecību šādas izmaiņas elektrības gala rēķinu būtiski neietekmēs vai tas pat samazināsies. Savukārt juridiskajiem klientiem sadales tarifu struktūra tiks līdzsvarota, samazinot elektroenerģijas piegādes maksu un palielinot no pieslēguma jaudas atkarīgo fiksētās maksas īpatsvaru. Rezultātā juridiskajām personām, kas efektīvi izmanto pieslēguma jaudu, kopējais rēķins par elektroenerģiju nemainīsies vai samazināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Ražotāju cenas pērn augušas par 3,7%

Mārtiņš Apinis, 22.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada vidējo līmeni ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā palielinājās par 3,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētās produkcijas cenas pieauga par 5,2%, bet eksportētajai produkcijai – par 1,8%.

Vislielākie cenu kāpumi bija vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 12,5%), elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 9,6%), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 7,8%), citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā (par 6,2%).

Decembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pēdējo mēnesi ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā palielinājās par 3,6%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,2%, bet eksportētajai produkcijai – par 2,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Getliņi EKO vadītāju Imantu Stirānu

Lelde Petrāne, 08.01.2016

Šogad Latvijas Valsts svētkos saņēmu īpašu pagodinājumu, pateicoties savai darbībai Getliņos, kļuvu par Stopiņu novada Goda pilsoni.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Getliņi EKO atkritumu poligons attīstījies kopš 90. gadu vidus, kā bāzes vietu izmantojot padomju laikā radīto izgāztuvi, kalnu Getliņi. Getliņos nonāk visi Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju un komersantu radītie sadzīves atkritumi, kas ir puse no visas Latvijas atkritumiem. Getliņi apsaimnieko ievestos atkritumus, no tiem iegūstot gāzi, kas elektroblokā tiek pārstrādāta elektroenerģijā un siltumā. Elektroenerģija kā zaļās enerģijas veids tiek nodota Latvenergo, savukārt, siltums izmantots Getliņi siltumnīcu apkurei un tomātu ražošanai. Kopš 2011. gada, kad tika atklāta pirmā siltumnīca, tomāti ir kļuvuši par Getliņi atpazīstamības zīmi un nodrošina būtisku daļu no Getliņi saimnieciskās darbības. Getliņos tiek audzēti arī ziedi, neaktīvos kalnus vasaras sezonā apsaimnieko aitas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā samazinājies

Žanete Hāka, 19.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada jūlijā salīdzinājumā ar jūniju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palika nemainīgs, savukārt eksportētajai produkcijai – samazinājās par 0,3 %. Ražotāju cenu līmenis eksportam uz eirozonas valstīm saruka par 0,7 % un eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,1 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu kritums datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā un elektroenerģijā.

2016. gada jūlijā, salīdzinot ar 2015. gada jūliju, vidējais ražotāju cenu līmenis samazinājās par 3,1 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas saruka par 3,7 % un eksportētajai produkcijai – par 2,5 %. Produkcijas cenas eksportam uz eirozonas valstīm samazinājās par 2,0 % un eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksportēts par pusprocentu dārgāk

Mārtiņš Apinis, 22.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā oktobrī salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 0,2%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai vidējais ražotāju cenu līmenis palika nemainīgs, bet eksportētajai produkcijai ražotāju cenas pieauga par 0,5%, , liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā paaugstinošā ietekme uz kopējo ražotāju cenu indeksu bija cenu pārmaiņām pārtikas ražošanā (par 1,3%), koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 1,1%), poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (par 3,8%). Savukārt lielākā pazeminošā ietekme uz kopējo ražotāju cenu līmeni bija cenu samazinājumam atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē (par 3,1%), elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 0,2%).

Salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, kopējais ražotāju cenu līmenis palielinājās par 2,9%.

Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai pieauga par 3,7%, bet eksportētajai - par 1,9%. Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija vērojami elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 6,9%), pārtikas produktu ražošanā (par 3,4%), koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 2,3%) un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 21,0%). Savukārt lielākā pazeminošā ietekme uz kopējo ražotāju cenu indeksu bija cenu samazinājumam metālu ražošanā (par 5,2%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūlijā samazinājās par 0,5%

Dienas Bizness, 21.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada jūlijā salīdzinājumā ar jūniju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētai produkcijai ražotāju cenu līmenis pazeminājās par 0,6%, eksportētai produkcijai – par 0,4%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis saruka par 0,3%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,4%. Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu samazinājums siltumapgādē, gāzes apgādē, elektroenerģijā un gaisa kondicionēšanā, stipro alkoholisko dzērienu ražošanā, kā arī atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē.

2015. gada jūlijā, salīdzinot ar 2014. gada jūliju, vidējais ražotāju cenu līmenis samazinājās par 0,9%.Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas saruka par 1,6%, eksportētajai produkcijai par – 0,2%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis pazeminājās par 0,5%, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm cenu līmenis nemainījās. Ietekmīgākais cenu samazinājums bija pārtikas produktu ražošanā (par 0,8 procentpunktiem), koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 0,5 procentpunktiem) un elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 0,3 procentpunktiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lattelecom: ja Baltcom nerada inovatīvu produktu, klientiem mazs ieguvums

Sanita Igaune, 07.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreiz ir populāra tendence klientiem vienā komplektā piedāvāt dažādu nozaru pakalpojumus, un tas ir vērojams kā Latvijā, tā arī Eiropā. Tomēr, ja jaunizveidotā komplekta būtība ir tikai vēl viens papildus rēķins, nevis inovatīvs produkts, tad no šāda piedāvājuma klienti saņems salīdzinoši mazu ieguvumu, neizraisot revolucionāras pārmaiņas tirgū.

Tā DB norāda Lattelecom Komercdirektore Kerli Gabriloviča, vērtējot Baltcom plānus turpmāk komplektos ar televīzijas, telefonijas un interneta pakalpojumiem pārdot arī elektrību.

«Runājot par klientiem piedāvātā pakalpojuma pievienoto vērtību, vienmēr būtisks ir arī servisa jautājums, tāpēc jaunā pakalpojuma rezultātus noteiks tas, kā komplekta pārdevējs nodrošinās kvalitatīvu un vienotu klientu apkalpošanu, ja komplektā ietverti dažādu uzņēmumu pakalpojumi, par kuriem atbildību uzņemas katrs individuāli,» klāstīja K. Gabriloviča.

«Apmēram pusgadu esam intensīvi strādājuši pie šī biznesa virziena izveidošanas. Latvijā un pat Eiropas mērogā tā ir pilnībā jauna pieeja. Pasaulē atsevišķi gadījumi jau ir zināmi, un to uzskata par ļoti perspektīvu attīstības virzienu, jo telekomunikāciju pakalpojumi un elektroenerģija ir cieši saistīti pēc būtības, un tiem ir liela līdzība pakalpojuma piegādes un klientu servisa ziņā,» uzņēmuma pieņemto lēmumu pamatoja Baltcom valdes loceklis stāsta Gints Kiršteins, piebilstot, ka uzņēmums jau šobrīd ir ietaupījis ap simts tūkstošiem eiro, iegādājoties elektroenerģiju sava uzņēmuma vajadzībām nākamajiem trim gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka šomēnes pašvaldības uzņēmums SIA Rīgas satiksme no pašvaldības saņems dotācijas vēl 7 milj. Ls apmērā. Tad kopumā šogad Rīgas satiksmei no pašvaldības piešķirtas dotācijas 63,29 milj. Ls.

Uzņēmums šo gadu plāno beigt ar stabiliem finanšu rādītājiem, teikts paziņojumā, kurā arī norādīts, ka šo gadu Rīgas satiksme plāno pabeigt ar zaudējumiem 1,56 milj. Ls. Tas gan ir krietni mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad zaudējumi sasniedza 5,48 milj. Ls, bet 2011.gadā tie bija 3,19 milj. Ls. Pēdējo reizi ar peļņu Rīgas satiksme strādāja 2009. gadā, kad tā bija 0,67 milj. Ls.

Kopējais neto apgrozījums Rīgas satiksmei 2013.gadā plānots 103 milj. Ls apjomā, ko veidos jau minētās Rīgas domes piešķirtās dotācijas 63,29 milj. Ls apjomā, valsts dotācijas 3,64 milj. Ls un paša uzņēmuma nopelnītais. Rīgas satiksme gan norāda, ka izdevumi pieauguši vairākās būtiskās pozīcijās, piemēram, elektroenerģija, degviela, administratīvās izmaksas u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenas gada laikā augušas par 1,2%

Žanete Hāka, 19.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada novembri kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai pieauga par 0,1%, bet eksportētajai – par 2,4%. Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā un elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā.

Šā gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai ražotāju cenas palika nemainīgas, bet eksportētajai produkcijai tās samazinājās par 0,3%.

Lielākā pazeminošā ietekme bija cenu samazinājumam elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, kā arī koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenas sarukušas

Žanete Hāka, 21.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada februārī salīdzinājumā ar janvāri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 1,2%, eksportētajai produkcijai – par 0,5%. Produkcijas cenu līmenis eksportam uz eirozonas valstīm samazinājās par 0,6%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,5%.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu kritums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā.

2016. gada februārī, salīdzinot ar 2015. gada februāri, vidējais ražotāju cenu līmenis samazinājās par 2,7%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas saruka par 4%, eksportētajai produkcijai – par 1,4%. Produkcijas cenas eksportam uz eirozonas valstīm samazinājās par 1,4%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 1,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā samazinājies

Žanete Hāka, 23.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada aprīlī salīdzinājumā ar martu ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai, gan eksportētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,1%. Produkcijas cenu līmenis eksportam uz eirozonas valstīm samazinājās par 0,3%, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm palika nemainīgs.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu kritums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā.

2016. gada aprīlī, salīdzinot ar 2015. gada aprīli, vidējais ražotāju cenu līmenis samazinājās par 3,1%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas saruka par 3,9 %, eksportētajai produkcijai – par 2,2%. Produkcijas cenas eksportam uz eirozonas valstīm samazinājās par 1,5 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenas palielinājušās

Žanete Hāka, 23.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada aprīlī salīdzinājumā ar martu ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā palielinājušās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai palielinājās par 0,7%, bet eksportētajai samazinājās par 0,3%; tajā skaitā eksportam uz eiro zonas valstīm - par 0,7%, bet eksportam uz ārpus eiro zonas valstīm cenas nemainījās. Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā.

Aprīlī, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,8%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai ražotāju cenas pieauga par 0,1%, bet eksportētajai produkcijai – par 1,5%. Lielākā paaugstinošā ietekme bija cenu kāpumam koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 0,74 procentpunktiem) un elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 0,39 procentpunktiem). Savukārt lielākā pazeminošā ietekme bija cenu samazinājumam datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 0,5 procentpunktiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ķīmija un metāli kāpina ražotāju cenas

Mārtiņš Apinis, 21.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012.gada augustā salīdzinājumā ar jūliju kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 0,4%, bet eksportētajai produkcijai - par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā paaugstinošā ietekme uz kopējo ražotāju cenu indeksu bija cenu pārmaiņām elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 1,9%), metālu ražošanā (par 3,7%), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 2,4%), gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnas un iekārtas) ražošanā (par 1,4%).

Savukārt lielākā pazeminošā ietekme uz kopējā ražotāju cenu līmenī bija cenu samazinājumam koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 1,4%) un poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (par 5,6%).

Gada laikā, kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 2,2%. Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai pieauga par 2,9%, bet eksportētajai - par 1,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā samazinājies

Žanete Hāka, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada maijā salīdzinājumā ar aprīli ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,3 % un eksportētajai produkcijai – par 0,1 %. Ražotāju cenu līmenis eksportam uz eirozonas valstīm samazinājās par 0,1 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm palika nemainīgs.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu kritums elektroenerģijā, gāzes apgādē un gaisa kondicionēšanā, kā arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā.

2016. gada maijā, salīdzinot ar 2015. gada maiju, vidējais ražotāju cenu līmenis samazinājās par 3,3 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas saruka par 4,2 % un eksportētajai produkcijai – par 2,3 %. Produkcijas cenas eksportam uz eirozonas valstīm samazinājās par 1,9 % un eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,5 %.

Komentāri

Pievienot komentāru