Jaunākais izdevums

Alkohola patēriņš Igaunijā gadu no gada pamazām samazinās, tāpēc Liviko AS attīstības iespējas saredz eksporta tirgos – gan ar savu enkurzīmolu Vana Tallinn, gan šobrīd populāro džinu

Turklāt tieši pēdējā laikā Igaunijas alkoholisko dzērienu tirgū notiek viļņošanās un šūpošanās paaugstinātās akcīzes dēļ, no kā ieguvēji ir te, pāri robežai, stāsta Igaunijas alkohola ražotāja Liviko AS valdes priekšsēdētājs Janeks Kalvi (Janek Kalvi).

Akcīzes turbulence

«Šobrīd situācija ir diezgan turbulenta. Izmaiņas tirgū, normatīvos, visa veida ierobežojumi un regulējums spēcīgi ietekmē biznesu, un mums tam jāpielāgojas,» saka J. Kalvi. Viņš uzskata, ka Latvijas alkohola tirdzniecības juridiskais regulējums ir stabilāks. Igaunijas valdība akcīzes nodokli palielinājusi jau septiņus gadus pēc kārtas. Tas veido lielu daļu no alkohola cenas plauktā, un tad, kad valdība to palielina par 10 vai 15%, tas rada haosu – jo īpaši ražotājiem. «Laikā, kad nevari būt pārliecināts, vai atlaist vai pieņemt cilvēkus, ir sarežģīti vadīt biznesu. Man kā kompānijas vadītājam ir sāpīgi pieņemt lēmumus saistībā ar darbiniekiem, jo īpaši, ja ir jāatlaiž 20 vai 30 cilvēki. Taču tajā pašā laikā man ir atbildība pārējo darbinieku priekšā. Man jāuzver, ka neesam pret akcīzes nodokļa pieaugumu, saprotam, ka vienā brīdī patēriņš ir gājis pārāk tālu un sabiedrībā ir radījis daudz problēmu. Nedzīvojam sapnī, ka katrs igaunis ik gadu lietos vairāk alkohola, tas nav iespējams. Patēriņš katru gadu samazinās, paradumi mainās, cilvēki kļūst gudrāki. Taču tas nenozīmē, ka obligāti ir vajadzīgas ļoti straujas izmaiņas. Tās var radīt pretēju efektu. Kad vēlas mainīt paradumus un kultūru, ir jārēķinās, ka tas vienmēr prasa laiku. Piemēram, pirms 20 gadiem bija ļoti daudz problēmu ar autovadītājiem, kuri neizmantoja drošības jostas. Tagad to izmantošana ir pavisam normāla. Šis piemērs parāda, ka daudzas lietas prasa laiku. Ilgtermiņā alkohola patēriņš samazinās. Valdībai vajadzētu pieņemt saprātīgākus lēmumus, lai noteikumus padarītu stingrākus soli pa solim. Mūsu rekomendācija ir palielināt akcīzes nodokli par 5% gadā. Tas, iespējams, radīs sarežģījumus ražotājiem, taču ne tuvu tādus, kādi tie ir tagad,» saka J. Kalvi.

Ieguvums Latvijai

Akcīzes nodokļa pieaugums ir izraisījis jaunus pavērsienus tirgū, tostarp ir uzplaucis alkohola tirdzniecības bizness otrpus Igaunijas robežai – Latvijā. Līdzīga veida tirdzniecība igauņiem ir pazīstama lieta – jau vairāk nekā 20 gadus uz Igauniju brauc iepirkties somi. Vienīgi šajā gadījumā ieguvēji bija igauņi, kuri iekasēja somu alkohola tūristu naudu. «Tagad mēs savā ziņā sponsorējam Latviju. Nezinu precīzi, bet ticu, ka Latvijas ieguvums ir vismaz 10 vai 20 milj. gadā, šogad, iespējams, vairāk. Tā ir draudzīga dāvana no igauņiem,» spriež J. Kalvi. Vaicāts, kā akcīzes nodokļa izmaiņas ietekmē nelegālā alkohola tirgu, viņš teic, ka pagaidām nav redzama liela ietekme, jo vismaz Dienvidigaunijā pircēju grupa, kas ir jutīgākā attiecībā pret cenu, ir atraduši alternatīvu – iepērkas pierobežas veikalos Latvijā.

Plašāk lasiet rakstā Liviko izaugsmi saredz eksportā pirmdienas, 3. jūlija, laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izvēloties korporatīvās dāvanas, "tā dara visi" nav pareizākā stratēģija

Anda Asere, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dāvanas ir viens no efektīvākajiem korporatīvās attiecības veicinošajiem instrumentiem, taču mūsdienās šī kultūra nereti tiek uzturēta mākslīgi.

Tā uzskata Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta korporatīvo attiecību vadītāja un ilgtspējas eksperte Karīna Javtušenko.

To, ka dāvanas ir viens no efektīvākajiem korporatīvās attiecības veicinošajiem instrumentiem, apliecina dažādu starptautisku pētījumu rezultāti. Piemēram, pēc "Forbes" datiem 57% uzņēmēju atzīst, ka korporatīvās dāvanas var ietekmēt viņu viedokli par esošo vai potenciālo biznesa partneri, turklāt - kā pozitīvā, tā arī negatīvā nozīmē.

"Tomēr korporatīvo dāvanu kultūra, kas savulaik izveidojās ļoti organiski (dāvanas tika izmantotas, lai nostiprinātu sadarbību un attīstītu to ilgtermiņā), mūsdienās tiek uzturēta mākslīgi. Un to ir veicinājis ne tikai fakts, ka korporatīvo dāvanu industrija gadu gaitā ir ievērojami attīstījusies, nodrošinot neierobežotas iespējas, kas dāvanu izvēli būtiski apgrūtina. Mainījusies ir arī izpratne par korporatīvo dāvanu mērķiem biznesa vidē," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Igaunijā maina plānus attiecībā uz akcīzes nodokļa palielināšanu alkoholam

LETA--BNS/ERR, 23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība ceturtdienas sēdē nolēmusi, ka akcīzes nodokļa palielinājums alkoholam nākamgad būs divreiz mazāks, nekā sākotnēji iecerēts.

Kā vēsta Igaunijas televīzijas programma «Aktuālā kamera», valdība ceturtdien sanāca uz sēdi, lai izvērtētu iespēju vispār atteikties no nākamā gada februārī paredzētās alkohola akcīzes nodokļa paaugstināšanas, un uzklausīja ekspertu atzinumus par nodokļu ieņēmumu dinamiku un pieaugošās pārrobežu tirdzniecības ietekmi.

Ņemot vērā, ka nākamā gada budžets jau izskatīts otrajā lasījumā, pilnībā atteikties no šā nodokļa palielināšanas nebija iespējams, tādēļ tika nolemts to paaugstināt divreiz mazāk par plānoto.

Konkrēti, nolemts, ka akcīzes nodoklis stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem tiks paaugstināts par 5% plānoto 10% vietā, bet alum un sidram šā nodokļa pieaugums būs 9% iepriekš paredzēto 18% vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo īsāks ir dāvanas noderīgais mūžs, jo lielāks risks, ka tai būs slikta ietekme uz pasauli.

«Mūsdienās, kad ir ļoti izplatīta t.s. zaļmaldināšana, vislabāk uzņēmuma zaļo tēlu veido laba izpratne par to, kas ir patiesi labi risinājumi mūsdienu vides problēmām. Tādēļ vērts domāt, vai dāvana ne tikai izskatās zaļa, bet sava mūža laikā tā palīdzēs risināt vairāk vides problēmu, nekā radīs,» saka Edmunds Cepurītis, biedrības Zero Waste Latvija pārstāvis. Viena no biežākajām kļūdām ir veidot ne pārāk noderīgus vai sliktas kvalitātes priekšmetus no pārstrādātiem materiāliem – lai arī tas ļauj izglābt nelielu materiālu daļu no izgāztuvēm, tas būs īslaicīgs ieguvums, ja pavisam drīz nederīgās dāvanas nonāks atkritumu tvertnē.

Atteikties no bezjēdzīgā

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO: Alkohola tirdzniecība Igaunijas pierobežā plaukst un zeļ

Sandra Dieziņa, 09.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā alkoholisko dzērienu tirdzniecība Igaunijas pierobežā plaukst un zeļ. Kā DB pārliecinājās Ainažos, igauņu un somu tūristi lielos apjomos iepērk alkoholiskos dzērienus, jo akcīzes starpība ar Igauniju dzērienus ļauj iegādāties krietni vien lētāk.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Alkohola veikalu Alko 1000 Market igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest izveidojusi bijušajā Latvijas-Igaunijas robežpunktā, kurš ilgu laiku stāvējis tukšs. Kompānijai vēl ir veikali Valkā, Apē un nule kā līdzīgs veikals atvērts Grenctālē. Ainažu Alko 1000 Market veikala vadītājs Oskars Kotāns neslēpj, ka alkohola tirdzniecība ir ienesīgs bizness. Kamēr ir iespēja, nauda ir jāpelna, viņš pamato veikalu izveidi.

Alko 1000 Market Ainažos darbu sācis maijā, bet jau pērn decembrī netālu durvis vēra igauņiem piederošs SuPerAlko, kam ir vesels veikalu tīkls Igaunijā. «Neesmu analītiķis, bet ekonomisti jau aprēķinājuši, ka alkohola akcīzes celšana valstij nekādu peļņu nenesīs. Varbūt īstermiņā būs ieguvums – mēnesi, divus, trīs, bet pēc tam viss aizies lejā. Ja izlīdzināsies cenas un akcīzes nodoklis ar Igauniju, tad kāda jēga igauņiem vai somiem būs braukt pie mums iepirkties. Tad arī somi vairs nebrauks, bet iepirksies Igaunijā,» vērtē Kotāns. Viņš atklāj, ka ziemeļvalstu kaimiņi Latvijā nepērk tikai alkoholiskos dzērienus, bet arī pārtiku un būvmateriālus, līdz ar to šī pārrobežu iepirkšanās dod savu artavu Latvijas ekonomikā. Uzņēmums sadarbojas ar lielākajiem pašmāju alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu ražotājiem un, kā lēš Kotāns, pēc akcīzes palielināšanas apjomi var sarukt. Strādāsim, kamēr būs izdevīgi. Ja nebūs izdevīgi, slēgsim veikalus, tā O. Kotāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samērīgi patēriņa kreditēšanas reklāmas ierobežojumi būtu nepieciešami, taču ir nepieciešama nopietnāka situācijas analīze un vienkārši akli skriet pakaļ igauņiem nav pareizais piegājiens, uzskata Bino.lv vadītājs Toms Jurjevs.

«Runājot par vecuma ierobežojumu, es noteikti atbalstu ierobežojumu, kas ierobežotu personām līdz 20 gadu vecumam saņemt dažāda veida aizdevumus. Taču domāju, ka šis jautājums būtu jāskata plašāk un vajadzētu arī ierobežot jauniešu iespējas izmantot banku kredītkartes un saņemt patēriņa kredītus. Jo tieši banku aizdevumi pārsvarā ir par ievērojami lielākām summām kā nebanku, tādēļ, ja mērķis ir pasargāt jauniešus no pārlieku lielām saistībām, tad tieši aizņemšanos bankās būtu īpaši jāierobežo, līdztekus ierobežojumiem aizņemties nebankās.» uzskata T. Jurjevs.

Latvijas Finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) biedri jau vairākus gadus ir vienojušies neizsniegt aizdevumus personām jaunākām par 20 gadiem, viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kultūras iezīmes reklāmā – kas jāzina, eksportējot uz Lietuvu un Igauniju?

Stratēģiskās zīmolu aģentūras Stereo partneris Vaidas Matulaitis, 22.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visas trīs Baltijas valstis tiek uztvertas kā viens veselums ārvalstu kontekstā – ne tikai ģeogrāfiskā novietojuma un līdzīgo vēsturisko notikumu dēļ, bet arī sociālajos, ekonomiskajos un politiskajos rādītājos.

Tomēr atšķirīgās mentalitātes un kultūras kodi nereti maina visu kopējo ainu. Jo īpaši tas attiecas uz dažādiem ieradumiem, tradīcijām, ikdienas paradumiem iepirkšanās un kultūras patēriņa jomā, turklāt rādās, ka visas kaimiņvalstis ir krasi atšķirīgas un to kultūras kodi atspoguļojas arī vizuālajā komunikācijā.

1. Kamēr igauņi klausās, lietuvieši vizualizē

Skaidrs, ka šīs robežas saplūst un viss nav viennozīmīgi balts un melns, tomēr, papētot vairākas kampaņas, nākas secināt, ka igauņi daudz lielāku uzsvaru liek uz ziņas nodošanu un spēcīgu vēstījumu radīšanu, kamēr lietuvieši fokusējas uz vizuāli spilgtiem vai iespaidīgiem kadriem. Arī lielie reklāmas laukumi ir labs piemērs, kas liek secināt, ka Igaunijā tas būs teikums ar «tvistu», kamēr Lietuvā galvenā ziņa tiks nodota ar spilgtiem vizuālajiem risinājumiem, ko varbūt papildinās kāds teksts. Arī Igaunijas TV reklāmas tiek balstītas uz spēcīgiem vārdu salikumiem, kamēr lietuvieši bagātinās savus stāstus ar īpašu poētiskumu, izteiktām vizuālām detaļām un efektīviem radošajiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ja Latvijā dominē divas lielās veikalu ķēdes, igauņiem un lietuviešiem ir vairākas, arī savi veikali, kas ir ieinteresēti vietējo produktu tirgošanā.

Izpētot dārzeņu cenas Latvijas un abu kaimiņvalstu lielākajos veikalos, Agroresursu un ekonomikas institūts nule kā secinājis – Latvijā vairumā gadījumu dārzeņu cenas vidēji ir augstākas, pat neskatoties uz samazināto PVN. Būtiski dārgāki nekā Lietuvā ir gan kartupeļi, gan šampinjoni, āboli, sīpoli un pat burkāni. Savukārt Latvijas ķiploki dārgāki par Lietuvas ķiplokiem tieši divas reizes – attiecīgi 5,01 un 2,51 eiro par kilogramu.

Te gan rodas jautājums – ar ko tik ļoti atšķiras abu kaimiņzemju garšaugu audzēšanas izmaksas un tirdzniecības uzcenojumi, ka valda tik liela cenu atšķirība? Par ķiploku ražas atšķirībām pagaidām skaidrības nav, bet tas, ka lielais mitrums pagājušā gada rudenī nodarīja skādi pašmāju dārzeņiem, lielai daļai burkānu un kartupeļu paliekot uz lauka, ir neapstrīdams fakts. Un viens no iemesliem, kāpēc, tuvojoties pavasarim, dārzeņu un kartupeļu cenas vēl var augt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lieliska dāvana izveido interaktīvu veikalu ar lāzera radara tehnoloģiju

Laura Mazbērziņa, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkšanās un izklaides centrā Akropole uzņēmums Lieliska dāvana izveidojis pārdošanas stendu, kas aprīkots ar lāzera radara tehnoloģiju.

«Jaunākie tehnoloģiskie risinājumi iepirkšanās laikā pircējiem nodrošina jaunu pieredzi – iluzoru iespēju atrasties dažādās vietās, telpās un izbaudīt piedzīvojumu sajūtu, piemēram, lidot ar gaisa balonu, sēsties pie ātra auto stūres, pabūt relaksējošā SPA u.c.,» stāsta Erika Dovydenaite, uzņēmuma Lieliska dāvana vadītāja.

Lidar jeb 3D lāzerskenēšanas tehnoloģijas integrēšana tirdzniecības vietas vizuālajā koncepcijā uzņēmumam esot liels projekts. Ideja ir īstenota kopā ar Lietuvas inovatīvā dizaina studiju Surikatos. Akropolē ir pirmais Lieliska dāvana stends, kurā izmantota lāzera radara tehnoloģija.

«Rotējošais lāzera stars mēra un fiksē apkārtējos objektus. Iegūtos datus pēc tam analizē ierīces sensors, kas atjauno apkārtējās vides zīmējumu un iegūto algoritmu pārraida tālākai analīzei. Iegūtie dati tiek sapludināti kopā ar jau iepriekš uzņemtiem video failiem un pārraidīti ekrānā atbilstoši objekta kustībai reālā laikā. Līdzīga tehnoloģija parasti tiek izmantota arī robotikā un viedajos automobiļos. Lāzeriekārta ir iebūvēta veikala stendā - tas ir rotējošs lāzera stars, kas mēra un fiksē apkārtējos objektus, tātad, piemēram, cilvēkus, kas ienākuši veikalā. Iegūtie dati (attēls - piemēram, veikalā ienākušais cilvēks) tiek sapludināti kopā ar jau iepriekš uzņemtiem video failiem un pārraidīti ekrānā atbilstoši objekta (cilvēka) kustībai reālā laikā,» stāsta E.Dovydenaite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemassvētku vecītis uzskata, ka labākā dāvana ir laiks. Ziemassvētkos svarīgākais ir sirsnīga kopā būšana un materiālas dāvanas ir kā suvenīrs, lai mēs atcerētos šo brīdi.

Biznesa portāls db.lv viesojās Ziemassvētku vecīša birojā Pāvilostas novada Ziemupē. Jau vairākus gadus svētku laikā Rūķupē ikviens var satikt īstu Ziemassvētku vecīti.

Kā stāsta viena no Rūķupes aktīvistēm Daiga Kadeģe, šis stāsts ir gana sens. Ideju par Ziemupi kā Ziemassvētku vecīša mājvietu pasviedis kāds Austrālijas latvietis un tā vietējiem ļoti iepatikusies.

Ziemassvētku vecīša biroju biedrība Ziemupīte sāka veidot 2006.gadā. D.Kadeģe atzīst, ka sākumā bija raizes par to, kāda būs cilvēku atsaucība. «Sākām šo projektu ar bailēm, bet sapratām, ka interese ir pārsteidzoši liela. Visi pieaugušie pēkšņi šeit kļūst par bērniem. Pie mums brauc gan tādi, kuriem ir divi gadi, gan tādi, kam astoņdesmit,» lepojas D.Kadeģe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Idejas ģimenes locekļu un radu Ziemassvētku dāvanām, ko varat iegādāties arī pēdējā brīdī

Dāvanas

Līdz Ziemassvētku vakaram palikušas vairs tikai dažas dienas, un ne visiem izdevies īstenot apņemšanos šogad sagādāt dāvanas laikus. Visu vēl var vērst par labu, pat nešturmējot veikalus un nenīkstot rindās. Internetveikalu ekspansija mainījusi iepirkšanās ieradumus, un tagad dāvanas pašas ierodas pie jums. Piemēram, Lattelecomveikals.lv pirmssvētku laikā daudzas no tām par velti piegādā līdz pašām namdurvīm.

Piedāvājam dažas idejas, kā iepriecināt tuviniekus svētkos ar atbilstošām dāvanām. Pat ja ģimenē esat vienojušies izvairīties no apdāvināšanās, decembra nogale ir ļoti piemērots laiks dažādu preču iegādei, jo šajā laikā daudzas preces nopērkamas ar tādām atlaidēm, kādas citos mēnešos neredzēsiet.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Rīkojot vērienīgu vides festivālu visai ģimenei, pateiksies par iedzīvotāju nopelniem atkritumu šķirošanā

Zaļā josta, 24.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Droša un tīra vide, iespēja izmantot mūsdienu tehnoloģiju dotās iespējas, tie ir galvenie priekšnosacījumi, lai liekot lietā savas zināšanas, cilvēks, kurš to vēlas, vairotu savu labklājību, būtu ilgtspējīgs un konkurētspējīgs. Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija ir guvusi iespēju uzlabot savu konkurētspēju krietni ātrāk. Eiropas Savienības fondu atbalsta mērķis ir nodrošināt nozaru sakārtošanu un attīstību, panākot ekonomisko izaugsmi.

Ievērojams ieguldījums ar Eiropas Savienības fondu atbalstu ir veikts transporta un sakaru jomās Latvijā. Tās ir nozares, kas nodrošina kustību uz sauszemes, jūrā un gaisā, ļaujot pārvietoties pietiekamā ātrumā gan cilvēkam, gan informācijai, gan milzīgam kravu apjomam. Videi draudzīgs transports un autoceļu kvalitāte ir galvenie priekšnosacījumi, kas tiek ņemti vērā attīstot autoceļu infrastruktūru. Tas attiecās arī uz sabiedriskā transporta infrastruktūru, kas paredz gan pilsētas videi draudzīga sabiedriskā transporta, gan pasažieru elektrovilcienu tīkla paplašināšanu un jaunu maršrutu ieviešanu, ar laiku būtiski palielinot videi draudzīga sabiedriskā transporta pārvadāto pasažieru skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Inovāciju attīstību Latvijā kavē nabadzība, aprobežotība un zema pašapziņa

Dr. Ilona Baumane-Vītoliņa - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asociētā profesore, 22.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētot un salīdzinot Latvijas, Igaunijas, Nīderlandes un Polijas inovāciju ekosistēmas, nonācu pie secinājuma, ka ir trīs galvenie iemesli, kāpēc mūsu valsts vēl joprojām atpaliek no citām valstīm vairākos rādītājos.

Pirmais iemesls, protams, ir saistīts ar ekonomisko situāciju. Vienkāršojot ir jāsaka, ka tā ir nabadzība, kas neļauj Latvijai pilnībā attīstīt inovatīvo potenciālu, kas mūsu valstī neapšaubāmi ir. Ar to domāju ne tikai finansējuma nepietiekamību jaunuzņēmumu sākuma fāzēs (pēdējo gadu laikā dažādu Eiropas Savienības fondu klātesamība situāciju ir krietni uzlabojusi), bet arī kopējo nabadzības līmeni valstī, kas neļauj daudziem talantīgiem bērniem tikt tālāk par sava pagasta slieksni un sapņot par ko vairāk nekā viesstrādnieka statusu Īrijā.

Interesanti ir tas, ka Latvijā, pēc SKDS aptauju datiem, aizvien pieaug cilvēku daļa, kas uzskata, ka nabadzības iemesls ir slinkums un cilvēku neuzņēmība. Šķietami loģisks uzskats, taču bieži vien netiek ņemts vērā tas, ka no nabadzības apburtā apļa ir ļoti grūti izrauties. Nesen lasīju interesantu pētījumu par to, ka ilglaicīga dzīvošana ierobežotu iztikas līdzekļu situācijā samazina IQ līmeni par 12 līdz 14 punktiem, kas salīdzināms ar alkoholisma vai bezmiega ietekmi uz mūsu spriestspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Uzņēmējs: Latvijas kokrūpniekiem ciešāk jākooperējas ar uzņēmējiem Igaunijā

LETA, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kokrūpniekiem nepieciešams ciešāk kooperēties ar nozares uzņēmējiem Igaunijā, sekmējot produkcijas realizācijas apmēru pieaugumu, piemēram, Skandināvijā, uzskata mēbeļu ražošanas uzņēmuma «Urbix 2» īpašnieks Normunds Štefenhagens.

Viņš pieļāva, ka kooperāciju vislabāk var izdoties attīstīt, kādai no nevalstiskajām organizācijām uzņemoties iniciatīvu organizēt regulāras uzņēmēju tikšanās, lai līdzīgi domājoši uzņēmēji abās valstīs savstarpēji iepazītos.

«Kādam vajadzētu uzņemties tādu kā mazo šefību, konkrēti bikstot Latvijas «kociniekus» dibināt saikni ar igauņiem,» sacīja Štefenhagens, norādot, ka kopīgiem spēkiem iespējams realizēt lielākus pasūtījumus un attīstīt eksportu.

Komentējot to, kāpēc vajadzētu dibināt saikni tieši ar uzņēmējiem Igaunijā, nevis kādā citā valstī, viņš sacīja, ka igauņiem ir laba slava biznesa vidē, kā arī šī valsts atrodas ģeogrāfiski tuvu Latvijai un arī Skandināvijas valstīm, kurās ir iespējams atrast pirktspējīgus klientus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mums ir laimējies, ka piederam paši sev un paši arī pieņemam lēmumus.Iespējams, ka citreiz ne visai labus un arī daudz kļūdāmies, taču ātri reaģējam uz tirgu, un tas ir viens no mūsu veiksmes faktoriem,» intervijā Dienas Biznesam atklāja AS Sakret Holdings valdes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings 2018.gadu noslēdzis ar 21,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10% lielāks nekā 2017. gadā, bet, pēc neauditētajiem datiem, 2018.gadā Sakret Holdings peļņa bija 0,4 miljoni eiro. Kas to ietekmēja?

Mūsu industrijā katrs ekonomiskais cikls nosaka ļoti daudz ko – vai mums pieaug vai krīt apgrozījums. Ja ekonomiskais pieaugums IKP ir virs 1%, tas nozīmē, ka mūsu pieaugums apgrozījumā būs katrā no valstīm, kurā darbojamies. Salīdzinot 2018. gadu ar 2017. gadu, viens no galvenajiem apgrozījuma pieauguma iemesliem Latvijā bija, ka Altum veiksmīgi sāka un turpināja daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmu. Savukārt Igaunijā, sākot no aptuveni 2012. gada, ir lēzens un mērens kāpums. Nav bijuši kritumi ne ekonomikā, ne būvniecības industrijā, un tur mums ar katru gadu iet arvien labāk. Vēl jāņem vērā, ka privātais patēriņš katrā no valstīm – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā -, mūsuprāt, ir veiksmīgs un tas pieaug. Redzam, ka tiek būvēts arvien vairāk privātmāju. Katra nauda, kas tiek ieguldīta infrastruktūrā – valsts vai pašvaldības – , nozīmē, ka vietējiem iedzīvotājiem ir darbs. Tas nozīmē, ka viņi nopelna, tērē, un tas savukārt dod kopējo ekonomisko stimulu. Mēs uzskatām, ka šajā biznesā ir tā - ja mums ir rūpnīca konkrētajā valstī, tad esam viens no noteicošajiem tirgus daļas turētājiem un spēlētājiem. Varam salīdzināt savā starpā gan izmaksu, gan produkcijas cenas. Mūsu galvenais nosacījums, ka katrā no valstīm mums ir mūsu mājas tirgus. Neesam klasiskajā izpratnē eksportētājuzņēmums, jo mūsu produkcija ir relatīvi smaga un salīdzinoši lēta. Rūpnīcas produktu realizācijas rādiuss ir aptuveni 300 kilometri. Tālāk var vest, ja ir maksātspējīgāks vai relatīvi tuvs tirgus, tad tās ir mūsu eksporta iespējas. Lai varētu būt veiksmīgi katrā no valstīm un eksportēt, produkti ir jākomplektē, piemēram, grīdu sistēmai, sākot no parastā betona un beidzot ar pašizlīdzinošām grīdām. Tas nozīmē, ka viens ražotājs spēj klientam piegādāt visu sistēmu. Līdzīgi ir ar siltināšanas sistēmu. Ir produkti, kurus mēs ražojam, bet ir arī tādi, kurus iepērkam un pārdodam. Nepieciešama nepārtraukta attīstība, rokas turēšana uz pulsa ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un Vācijā, kas ir viens no tirgiem, kas ir kā flagmanis Eiropā. Tāpat apmeklējam izstādes, runājam ar izejvielu piegādātājiem, sadarbojamies ar laboratorijām, visu laiku strādājam pie jaunu produktu izstrādes, un tas palīdz noturēt un kāpināt apgrozījumu, arī krīzes un ekonomiskās lejupslīdes ciklā, kas ir samērā nereta parādība Baltijas valstīs. Mums ir pietiekami labs produktu grozs, bet visu laiku jādomā, ko mums vēl ražot, attīstīt, piedāvāt, lai mēs noturētu un audzētu apgrozījumu un finanšu rādītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Izņem akcīzes āķi no igauņu lūpām

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 20.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiek apgalvots, ka līdz ar nodokļu izmaiņām Latvijas iedzīvotāju makos nākamgad tiks dāsni atstāti pārdesmit miljoni eiro, bet vienlaikus tomēr jārēķinās ar lielākiem tēriņiem. Viens no straujāk sajūtamajiem spiedieniem uz mūsu makiem būs degvielas cenu pieaugums līdz ar akcīzes nodokļa kāpumu no nākamā gada.

Degvielas sadārdzināšanās kā sēne izpletīs sava micēlija neredzamos pavedienus, iestiepjoties gan katrā mājsaimniecībā, gan uzņēmumā. Tā rezultātā sadārdzināsies preču transportēšana, pakalpojumi, ražošanas izmaksas. Tātad – dzīve kopumā gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Kā DB (18.12.) skaidroja SIA Neste Latvija mazumtirdzniecības vadītājs Armands Beiziķis, degvielas nozare šo gadu noslēgs ar 5% tirgus izaugsmi pārdotās degvielas apjomu ziņā, bet jau nākamā gada attīstības dinamiku ietekmēs akcīzes likmes pieaugums. Kopsummā jārēķinās ar to, ka līdz ar Jaungada uguņošanu par 4,8 centiem dārgāks būs kļuvis benzīns un par 3,8 centiem sadārdzinājusies dīzeļdegviela. Tas visai ievērojami izlīdzinās degvielas cenu atšķirības starp Latviju un Igauniju un, visticamāk, slāpēs kaimiņu tautas lielo kāri pēc letiņu degvielas. Cenu plaisai savelkoties, droši vien vairāk igauņu lems nevis par svešas, bet savas valdības akcīzes rīkles barošanu. Tomēr atšķirības pavisam neizzudīs, sevišķi dīzeļdegvielai, tāpēc jādomā, ka igauņu upes straume vai vismaz tērcīte uz mūspusi saglabāsies arī jaunajā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas premjera padomnieks: Ar Latviju nav izdevies vienoties par sašķidrinātās gāzes tirgu; mēģināsim runāt ar Igauniju

LETA, 30.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvai nav izdevies ar Latviju panākt vienošanos jautājumā par sašķidrinātās gāzes tirgu, bet tā vēl mēģinās runāt ar Igauniju, ziņu aģentūrai BNS trešdien sacījis Lietuvas premjerministra Sauļus Skverneļa padomnieks Deivids Matuļonis, reaģējot uz informāciju, ka Latvijas Ekonomikas ministrija (EM) Baltijas valstu kolēģiem prasīs papildu informāciju par reģionālā sašķidrinātās gāzes risinājuma izmaksām un ieguvumiem.

«Iedrošinos apgalvot, ka mums diemžēl nav izdevies panākt vienošanos. Ja tas būs vajadzīgs, mēs informāciju varam sniegt, bet šobrīd attiecībā uz šo projektu Latvija ir piesardzīga, un varbūt mums jādomā ar igauņiem, ko darīt tālāk,» viņš atzinis.

Pēc Matuļoņa teiktā, tiks meklēti ceļi, kā nodrošināt Eiropas Savienības (ES) atbalstu Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa izpirkšanai, runājot par to tikai ar Igauniju, taču pagaidām vēl grūti spriest, vai Eiropas Komisija atzītu tikai divu Baltijas valstu pieteikumu par reģionālu, kas nepieciešams, lai tas varētu pretendēt uz atbalstu gāzes infrastruktūrai.

«Grūti pateikt, nekur nav sacīts, vai tā ir divu, triju vai četru valstu darīšana. Vai divu valstu projektus nevarētu traktēt kā reģionālos?» retoriski vaicājis Lietuvas premjera padomnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DNB banka un Deloitte Latvija skaidro, kādu ietekmi uzņēmumu ikdienā atstās jaunā nodokļu reforma.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas

Iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtiskākā būs likmes maiņa kapitāla ienākumiem. Patlaban ir vairākas likmes - 10 un 15 %. 10 % banka ietur no depozīta procentiem, arī uz dividenžu izmaksu fiziskām personām. 15 % jāmaksā, piemēram, atsavinot nekustamo īpašumu, ja tas pieder fiziskai personai. Abas šīs likmes, domājams, tiks paceltas līdz 20 % vai pat tiks piemērota tā pati diferencētā likme, kas algas ienākumam. Savukārt algota darba ienākumiem piemērojamās likmes šobrīd tiek aktīvi apspriestas. Sākotnējais piedāvājums paredzēja ieviest 20% likmi visiem ienākumiem, bet šobrīd jau tiek runāts par diferencētām likmēm: 20% piemērojot tikai pirmajiem 20 tūkstošiem EUR gada ienākuma, pēc tam - 23% likme līdz 55 tūkstošiem EUR gadā un 31% likme ienākumam, kas pārsniedz 55 tūkstošus gadā. Pirms brīža NTSP jau izskanēja versija, ka augšējā likme varētu būt pat 33.5% apmērā, tā daļēji saglabājot vai asimilējot solidaritātes nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valka pārvērtusies par alkohola tirdzniecības galvaspilsētu; igauņi un somi mūsu valstī turpina ierasties lētāka alkohola meklējumos.

Jāteic, ka igauņi naski ir iesaistījušies arī šī biznesa attīstībā Latvijā. Tā, piemēram, igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest 2015. gadā izveidoja veikalu Alko 1000 Market Valkā, Apē, Ainažos un Grenctālē. «Sākumā veikals bija pavisam neliels, taču šo gadu laikā esam ievērojami paplašinājuši telpas. Nekad iepriekš nebijām domājuši, ka šis bizness Valkā būs tik sekmīgs. Paplašinot veikalu, mums šķita, ka visiem dzērieniem būs vairāk vietas, taču tagad, kad esam krietni lielākās telpās, joprojām šķiet, ka arī tagad vietas ir pārāk maz. Bizness patiesi attīstās,» stāsta Mēliss Reiljans (Meelis Reiljan), Alko 1000 Market komunikācijas menedžeris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaudīga dārza tehnika ir nopietna investīcija, tādēļ lēmumam par iegādi jābūt pamatotam un pārdomātam. Nesezona, kad aiz loga ir tumšs, kluss un apsnidzis, ir īstais laiks, kad pārdomāt pirkumus nākamajam darba cēlienam. Lūk, pieci iemesli, kāpēc ir vērts nopietnus lēmumus pieņemt tieši ziemā!

1. Nav steigas

Tehnika, kas tiek iegādāta dārza sezonas laikā, visbiežāk ir akūti nepieciešama, līdz ar to šī nepieciešamība darbojas kā spiediens un steidzina lēmuma pieņemšanu. Ziemā savukārt nav nekādu neatliekamu darbu dārzā, tādēļ mierīgi var apdomāt visus par un pret, izsvērt vajadzības un pārskatīt budžetu.

2. Tirgotāju cenu politika

Aktīvi sekojot piedāvājumam ilgākā laika posmā, iespējams izvēlēties labāko brīdi, kad tiek piedāvāta izdevīgākā cena. Piemēram, robotizētais zāles pļāvējs ir dārgs pirkums, taču reti – akūts. Attiecīgi pirms iegādes var mierīgi pārlūkot piedāvājumu, noskaidrot tirgotāju atlaižu politiku un iegādāties tieši tad, kad cena ir vislabākā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Korporatīvās dāvanas izvēlas pasūtīt Ķīnā

Kristīne Stepiņa, 11.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ražoto preču īpatsvars korporatīvo dāvanu un suvenīru grozā palielinās, taču tas joprojām ir niecīgs, īpaši – valsts sektorā.

Valsts iestādes reprezentācijas mērķiem vietējos darinājumus izvēlas īpašos gadījumos, pārsvarā tiek apdrukāti salīdzinoši daudz lētākie darinājumi, kuri galvenokārt ir ražoti Ķīnā. Publisko iepirkumu jomu regulē Publisko iepirkumu likums, kas nepieļauj iespēju tajos pieprasīt konkrētu ražotāju, zīmolu vai noteiktas valsts preces. Pasūtītājs var iekļaut iepirkuma dokumentācijā nosacījumus attiecībā uz preču kvalitāti, izvēlētajiem materiāliem, kā arī citas prasības, un, ja ārpus mūsu valsts ražotās preces tām atbilst, pasūtītājs nav tiesīgs noraidīt pretendentu, ja tā izstrādājumi nav izgatavoti Latvijā.

«Pēdējos gados vērojama tendence, ka gan privātie, gan valsts un pašvaldības uzņēmumi cenšas dāvināt Latvijā ražotas preces – linu vai keramikas izstrādājumus, kā arī dažādus kārumus, piemēram, medu, konfektes un sukādes. Tāpat uz dažādiem importētiem priekšmetiem, piemēram, stikla šķīvjiem, tiek uzdrukāti latvju raksti,» stāsta SIA Parnass presentreklam valdes priekšsēdētājs Jānis Bankovičs, norādot, ka kopumā citviet ražoto suvenīru un dāvanu īpatsvars joprojām ir ievērojami lielāks. To nosaka gan zemāka cena, gan piedāvājuma daudzveidība, jo Latvijā vairums no priekšmetiem, kurus parasti izmanto klientu, sadarbības partneru un īpaši nozīmīgu personu apdāvināšanai, netiek izgatavoti. Tās valsts iestādes, kurām ir tas gods nest Latvijas vārdu pasaulē, rūpīgāk piedomā, kādas dāvanas sarūpēt. Tiek dāvinātas gan latviešu mākslinieku gleznas, gan dzintara aproču pogas, gan koka tauriņi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporatīvajā vidē dāvanas ar Latvijas simtgades simboliku vismaz pagaidām nav guvušas plašu atsaucību.

Valsts simtgades akcentēšana biznesa vidē nav aktuāla tendence, un uzņēmumi tāpat kā iepriekš saviem sadarbības partneriem pasniedz veltes, kas vai nu izceļ to darbības jomu, vērtības, vai kādu svarīgu notikumu, piemēram, kompānijas jubileju, novērojušas DB aptaujāto sabiedrisko attiecību aģentūru pārstāves, kuras nereti palīdz saviem klientiem neapjukt plašajā korporatīvo dāvanu klāstā.

Latvijas simtgades birojā līdz šim gatavību savus ražotos produktus papildināt ar valsts simtgades simboliku, aizpildot speciālu anketu, izrādījuši teju 600 uzņēmumi. Daudzi no tiem ražo suvenīrus un veltes, kas varētu kalpot arī kā korporatīvās dāvanas. Plašajā sarakstā atrodamas grāmatas, dažādi ādas izstrādājumi, tekstilizstrādājumi, adījumi, šalles ar Lielvārdes jostas rakstiem, sveces, atmiņu spēle, medus, dažādi saldumi, kā arī porcelāna medaļas un krūzītes, organiskā stikla suvenīri u.c. Svinību ietvars veidots atvērts sabiedrības un uzņēmēju iesaistei, tāpēc simtgades piederības zīme uzņēmējiem pieejama bez maksas. DB jau iepriekš ziņoja, ka, ievērojot vizuālās vadlīnijas piederības zīmes lietošanai, uzņēmējiem ir iespēja valsts jubilejā veidot jaunus produktus un pakalpojumus, pilnveidot mārketinga instrumentus gan pašu mājās, gan starptautiski. Latvijas valsts simtgades piederības zīmi veido uzraksts Latvija, valsts karogs un skaitlis 100 ar integrētu bezgalības simbolu kā nepārtrauktu jaunradīšanas ciklu. Grafiskās zīmes pamatā ir fonts Cīrulis, kas aizgūts no pagājušā gadsimta sākuma lietišķās mākslas meistara Anša Cīruļa darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka piektdien, 22.jūnijā izlaidīs Likteņdārzam veltītu sudraba kolekcijas monētu, kuras priekšpusē attēlots Daugavas ūdeņu ieskautais Likteņdārza amfiteātris, bet aizmugurē – cilvēku seju atspulgs sudrabā, informē bankā.

Kolekcijas monētas «Likteņdārzs» mākslinieces ir Frančeska Kirke (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums). Monēta izgatavota kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt, Nīderlandē.

Likteņdārza iecere radās kā atbilde uz sabiedrībā izjustu nepieciešamību izveidot nacionālu piemiņas vietu 20. gadsimta totalitāro režīmu dēļ cietušajiem un bojā gājušajiem 600 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Tālab 2005. gada 7. jūnijā domubiedru kopa nodibināja Kokneses fondu. Tā mērķis ir izveidot atceres dārzu, kas simbolizētu mūsu tautas sāpes par upuriem un apliecinātu nebeidzamu piemiņu, kur smeļamies spēku no viņu izturības. Sākotnējo Kokneses fonda rīcības kapitālu veidoja Viļa un Martas Vītolu ziedotie 640 tūkstoši eiro. Kopš izveides sākuma projektā ieguldīti 2,5 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru