Jaunākais izdevums

Pēc piecu gadu pārtraukuma no 2022. gada 12. līdz 16. septembrim Vācijas pilsētā Minhenē norisināsies starptautiskā dzērienu un šķidrās pārtikas tehnoloģiju izstāde drinktec 2022. Izstādes piedāvājums aptver ļoti plašu tehnoloģisko risinājumu spektru – no atsevišķām iekārtām, kas piemērotas konkrētai procesuālai darbībai, līdz pilna ražošanas cikla aprīkojumam, no produktu pildīšanas, iepakošanas sistēmām līdz loģistikas un pārdošanas risinājumiem.

Izstādes drinktec organizatori šā gada izstādei ir sarūpējuši virkni jaunumu, kam aicinām pievērst uzmanību arī Latvijas pārtikas un dzērienu ražotājus, kuri jau vistuvākajā laikā plāno doties uz Minheni.

Šeit jāmin sadaļas “eļļa un tauki” iekļaušana kopējā piedāvājumā, proti, produktu grupas ir papildinātas ar iekārtu, komponenšu un palīgierīču augu eļļu un dzīvnieku tauku ražošanai un pārstrādei piedāvājumu.

Pamatojoties uz patērētāju izvēles maiņu un pieprasījumu dzērienu un pārtikas nozarē, priekšroka tiek dota veselīgiem free-from un clean-label produktiem, produktiem ar samazinātu cukura daudzumu, bezalkoholiskiem un mazalkoholiskiem dzērieniem, uz sulu bāzes ražotiem produktiem un smūtijiem.

Pēdējo divu gadu laikā īpaši ir pieaudzis pieprasījums pēc NOLO (bezalkoholiskajiem un mazalkoholiskajiem) dzērieniem. Piemēram, Lielbritānijas tirgū veiktajā pētījumā konstatēts, ka NOLO dzērienu patēriņš 2020. gadā pieaudzis par 32,5%. Pieprasījums pēc džina vai aperitīva ar 0 tilp. procentu alkohola norāda uz to, ka patērētāju veselīguma apziņa prasa jaunu pieeju arī dzērienu un kokteiļu pasaulē.

Pēc Āzijas Eiropa ir spēcīgākais bezalkoholisko dzērienu tirgus. Saskaņā ar Euromonitor International datiem laika posmā no 2021. līdz 2026. gadam pārdošanas apjoms šajā segmentā palielināsies par 12%, sasniedzot 170 miljardus litru.

Jauno dzērienu impulsi ir apvienoti un viegli atrodami drinktec A5 hallē: jaunie dzērienu koncepti piedāvā izcilu platformu arī ideju kolekcionāriem. Produktu izstrādātāji, zīmolu vai inovāciju vadītāji, kā arī pircēji te varēs iegūt informāciju no piegādātājiem par jaunām saldināšanas iespējam, krāsvielām, aromātiem, sastāvdaļām, apstrādes līdzekļiem un piedevām. Degustācijas zonā to visu varēs nobaudīt, tādējādi saņemot visaptverošu informāciju par to, kas uzrunā jaunās pircēju grupas.

Nozares inovatīvais potenciāls joprojām tiek vērtēts kā milzīgs. Dzērienu un šķidro pārtikas produktu tehnologi vēl tikai sāk apgūt augu izcelsmes produktu iespējas, tāpēc nākotnē pastiprināsies testēšana un attīstīšana, alternatīvu produktu sastāva meklēšana un atrašana. Aukstā kafija no ASV parāda, kas ir iespējams: izmantojot reverso inženieriju, jaunuzņēmums Atomo ir izstrādājis molekulāro kafiju bez nevienas kafijas pupiņas.

Izstrādājot ražošanas metodes atlieku izmantošanai, vitamīnu ekstrakcijai vai arī proteīnu ekstrakcijai no tradicionālo dzērienu ražošanas atliekām, daži uzņēmumi parāda, kādu attīstības potenciālu vēl var izmantot.

Nav svarīgi, kurā posmā esat ar ideju par jauna produkta, dzēriena radīšanu, jums ir vismaz divas iespējas noskaidrot pamatjautājumus, kas saistīti ar procesa tehnoloģijām. Jūs varat izmantot online dalībnieku katalogu un atlasīt potenciālos iekārtu ražotājus un sazināties ar viņiem tiešsaistē vai doties uz Minheni un satikties klātienē, lai izmēģinātu savu koncepciju praksē tieši izstādē drinktec.

Izstādes apmeklējums sniegs atbildi, vai jūsu iecerētā jaunā produkta radīšanai pietiks ar esošās ražošanas līnijas paplašināšanu vai būs nepieciešama pilnīgi jauna līnija, vai arī būs nepieciešama pilnīgi jauna ražotne.

Pirms dodaties uz Minheni, ieejas biļetes iegādājieties internetā, izmantojot iepriekšpārdošanas cenu priekšrocības: dienas biļete vienai personai maksā 34 eiro, trīs dienu biļete vienai personai maksā 59 eiro, biļete visām izstādes dienām – 80 eiro.

Papildu informāciju par izstādi drinktec 2022 interesenti var skatīt izstādes mājaslapā www.drinktec.de.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā, bet "Maxima" tīklā - Lietuvā, liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) šogad jūnijā un jūlijā apkopotā informācija.

Kopumā AREI "Rimi" tīklam apkopojumu par cenu atšķirībām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veicis par 189 izvēlētiem pārtikas produktiem. Izvēlētie produkti ietver gan pārtikas pamata grupas, gan saldumus, sāļās uzkodas un ekskluzīvākas preces, piemēram, olīvas, riekstus un avokado. Analizēto produktu vidū ir arī ietverta virkne "Rimi" zīmola produkcijas.

No kopumā 189 produktiem Latvijā 80 precēm "Rimi" veikalos ir augstākā cena starp Baltijas valstīm, kamēr 58 precēm tā ir zemākā Baltijā. Vēl 38 produktiem cena ir vidējā līmenī.

Vienlaikus Lietuvā "Rimi" veikalos no izvēlētajiem produktiem 55 ir augstākā cena Baltijā, kamēr 83 precēm tā ir zemākā Baltijā. Vidējā līmenī cena Lietuvas "Rimi" veikalos ir 36 produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tirdzniecības tīklu internetveikalos dārgākās preces ir mazumtirdzniecības tīklā "Rimi", liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) apkopotā informācija.

AREI kopumā ir izvērtējis piecu tirdzniecības ķēžu internetveikalu piedāvājumus, tostarp "Rimi", "Barbora.lv", kas piedāvā produkciju no tirdzniecības tīkla "Maxima", "LaTS" internetveikalu, tīkla "TOP!" tirdzniecības vietni, kā arī "Citro" internetveikalu, kas apkalpo klientus Rēzeknes, Krāslavas un Ludzas apkaimē.

Datu apkopojumā analizēti 139 izvēlēti pārtikas produkti, tostarp virkne Latvijā ražotu produktu. No 139 produktiem "Rimi" tīklā nebija pieejami septiņi, "Barbora.lv" - deviņi, "LaTS" tīklā - 48 produkti, "TOP!" - 50 produktu, bet "Citro" e-platformā iztrūka 84 no aplūkotajiem pārtikas produktiem.

AREI: Baltijā Rimi tīklā visdārgākās preces ir Latvijā, bet Maxima tīklā - Lietuvā 

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā,...

No 139 produktiem "Rimi" tīklā dārgākie bija 84 produkti, kamēr lētākie - 16, bet vidējais cenu līmenis "Rimi" e-veikalā bija 21 produktam. "Barbora.lv" klāstā dārgāki salīdzinājumā ar citiem tirdzniecības tīkliem bija 54 produkti, lētāki - 22, bet vidējā cenu līmenī bija 45.

Savukārt "LaTS" tirdzniecības platformā dārgākā cena bija 13 produktiem, kamēr lētākā - 69. Vēl astoņi produkti bija vidējā cenā. Turpretī "TOP!" internetveikalā dārgākie bija 30 produkti, savukārt lētākā cena bija 22 pārtikas precēm, kamēr vidējā cena - 28.

Tikmēr "Citro" e-veikalā dārgākie produkti reģistrēti sešos gadījumos, lētākie - 19, bet vidējā cenu līmenī - 27.

Tāpat konstatēti gadījumi, kad tirdzniecības platformās konkrētā produkta cena ir vienāda. Piemēram, "Rīgas miesnieka" cīsiņi "Rakveres" 500 gramu iepakojumā datu ievākšanas brīdī četros e-veikalos maksāja 3,79 eiro, kamēr vienā platformā tie nebija pieejami. Tāpat arī "Limbažu piens" plūmju jogurts 320 gramu iepakojumā visās tirdzniecības ķēdēs, kurās šis produkts bija pieejams, maksāja 1,05 eiro, jogurts "Baltais" ar musli - 1,05 eiro, "Baltais" biezpiena sieriņi "Skudrupūznis" - 0,42 eiro un tamlīdzīgi. Šādi gadījumi konstatēti kopumā 13 reizes.

AREI dati liecina, ka ir arī gadījumi, kad cena kādam pārtikas produktam vairākās tirdzniecības vietnēs ir vienāda, kamēr citā atšķirīga, piemēram, "Jaunpils" pilnpiena biezpiens "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" maksāja 2,55 eiro, kamēr citviet - 2,19 eiro un mazāk.

Ierēķinot iztrūkstošās preces, "Rimi" tīkla interneta veikalā preces visdārgākās bija 63,6% gadījumu, "Barbora.lv" - 41,5%, "LaTS" - 14,3%, "TOP!" - 33,7%, bet "Citro" - 10,9%.

Aplūkojot datus par pārtikas grupām, cita starpā piens cenu apkopojumā analizēts ar septiņiem produktiem, tostarp iekļauti AS "Tukuma piens" zīmola "Baltais" produkti, koncerna "Food Union" pārstāvētais "Limbažu piens", Lietuvā ražotās "Annele" produkcija un poļu izcelsmes "Marge".

No septiņiem produktiem "Rimi" tīklā visdārgākais piens bija trijos gadījumos, vidējā cenā - divos gadījumos, bet vēl divi no produktiem internetveikalā nebija pieejami. Turpretī "Barbora.lv" bija pieejami visi attiecīgie piena veidi, no kuriem trīs bija lētākie, bet viens - dārgāks nekā citviet. Savukārt "LaTS" tīklā no sešiem pieejamiem piena veidiem četri bija lētākie, kamēr divi - dārgākie. "TOP!" tīklā bija pieejami divi piena veidi, no kuriem viens bija lētākais, bet otrs bija vidējā cenu līmenī, kamēr "Citro" veikalā no diviem pieejamiem piena veidiem abi bija starp dārgākajiem.

Arī maizes kategorijā, kur aplūkoti 13 produkti, "Rimi" e-veikalā tā bija dārgākā - kopumā desmit gadījumos, seko "Barbora.lv" ar pieciem dārgākajiem produktiem no 11 un "TOP!" ar četriem dārgākajiem produktiem no internetveikalā pieejamajiem septiņiem. "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" pieejamajā klāstā katrā divi produkti atzīti par lētākajiem, vēl viens produkts visos trijos internetveikalos maksāja līdzvērtīgi.

Vienlaikus "LaTS" tīklā no izvēlētajiem maizes produktiem bija pieejami seši, no kuriem pieci atzīti par lētākajiem. Tikmēr "Citro" tīmekļvietnē bija pieejami septiņi maizes veidi, no kuriem par dārgāko atzīts viens, bet par lētākajiem - trīs.

Maizes grupā AREI iekļāvis AS "Latvijas maiznieks", gan AS "Hanzas maiznīca", SIA "Fazer Latvija", zemnieku saimniecības "Ķelmēni", SIA "Dona" un SIA "Lāči" produkciju.

Gaļas izstrādājumu, tādu kā desu un cīsiņu, kategorijā kopumā aplūkoti desmit produkti, kurus ražojuši SIA "HKScan Latvia" AS "Jelgavas gaļas kombināts", SIA "Gaļas nams "Ādaži"" un citi.

No desmit produktiem "Rimi" tīkla e-veikalā par dārgākajiem atzīti septiņi, "Barbora.lv" - viens no desmit pieejamiem, "LaTS" - viens no četriem, "TOP!" - viens no septiņiem, bet "Citro" - divi no pieciem.

AREI ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Blokķēdes tehnoloģijas plašo ieviešanu un atpazīstamību būtiski ietekmējuši Bitcoin un Ethereum panākumi — divas vadošās kriptovalūtas, kas ir aizrāvušas tehnoloģiju pasaules iztēli un ne tikai. Šīs novatoriskās digitālās valūtas ir ne tikai izveidojušas pamatu blokķēdes revolūcijai, bet arī izcēlušas šīs tehnoloģijas milzīgo potenciālu.

Bitcoin: pirmā decentralizētā kriptovalūta

Bitkoin parādījās kā pirmā decentralizētā kriptovalūta 2009. gadā, iezīmējot blokķēdes tehnoloģijas rašanās sākumu. To izveidoja anonīma persona vai grupa, kas pazīstama kā Satoshi Nakamoto. Bitkoin pamatā esošā tehnoloģija — blokķēde — piedāvāja drošu, pārredzamu un decentralizētu platformu vienādranga darījumiem, ko nekontrolē valdības vai finanšu iestādes.

Bitkoin straujajam popularitātes un vērtības pieaugumam ir bijusi nozīmīga loma blokķēdes tehnoloģijas izvirzīšanā sabiedrības apziņas priekšplānā. Tā kā digitālā valūta turpina pieaugt, tā vienlaikus uzsver blokķēdes potenciālu, lai pārveidotu finanšu ainavu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bez precīzi definētiem mērķiem panākumus sasniegt grūti

Guntars Gūte, Diena, 23.11.2022

Neils Kalniņš: “Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā.”

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomes (KP) pētījumā par pārtikas preču piecenojumu veikalos iesaistītie uzņēmumi noliedz Latvijā ražotām precēm lielāku piecenojumu nekā importētajām, pauda aptaujātie uzņēmumi.

Kopumā KP tirgus uzraudzībā par olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgu tika analizēti septiņi tirdzniecības tīkli - "Maxima", "Rimi", "Lidl", "Elvi", "Mego", "Stockmann" un "Depo".

"Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris sacīja, ka mazumtirgotājs nenosaka pārdošanas cenu atkarībā no preces izcelsmes valsts.

"Ņemot vērā, ka konkrētajā pētījumā bija iekļauta tikai šaura preču izlase no dažādiem mazumtirgotājiem, neapskatot plašāku produktu klāstu attiecīgajās kategorijās, no pētījuma ir sarežģīti izdarīt visaptverošos secinājumus, kas būtu attiecināmi uz visām preču grupām," teica Beseris, piebilstot, ka kopumā, vērtējot dažādas preču grupas, "Maxima Latvija" gadījumā secinājumus par augstāku piecenojumu Latvijā ražotai produkcijai izdarīt nevar, jo uzcenojums atkarībā no to veida un specifikas dažādiem produktiem var atšķirties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Lielākais augstas kvalitātes rokas darbarīku vairumtirgotājs Baltijas valstīs – Toolmarketing – tagad sauksies Werkado

Sadarbības materiāls, 15.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms 15 gadiem dibinātais uzņēmums Toolmarketing izaudzis par vienu no lielākajiem un ietekmīgākajiem augstas kvalitātes rokas darbarīku un individuālā aizsargaprīkojuma vairumtirgotājiem Baltijas reģionā, pateicoties sadarbības partneru klientu pastāvīgajai uzticībai. Uzņēmums, kopš šī gada sākuma turpinot darbību izmantojot Werkado zīmolu, ir apņēmies saglabāt pirmatklājēja un līdera pozīciju savā darbības jomā.

Vai labs produkts spēj pats sevi pārdot?

Uzņēmuma dibinātājs un vadītājs Martins Koorts darbojas darbarīku nozarē jau kopš 1996. gada. “Laika gaitā esmu iepazinis daudzus dažādus zīmolus. Diemžēl pārāk bieži ir nācies saskarties ar standartiem neatbilstošu produkciju un, tādejādi, radusies vēlme un vajadzība labot situāciju. Mēs jau gadiem ilgi esam peldējuši pret straumi, taču tagad varu ar prieku pavēstīt, ka patērētāju informētība pēdejo 15 gadu laikā ir ievērojami uzlabojusies,” viņš stāsta. "Mūsu produktiem ir viens kopsaucējs – ilgtspēja. Augstas klases darbarīki pirmajā brīdī varbūt šķiet dārgi, taču to īstā vērtība lietotājam atklājas darbā gaitā ar attiecīgo produktu. Ja darbarīks lietotājam ir ergonomisks, kalpo ilgi un palīdz paveikt darbu bez pūlēm, tad parasti cena neizraisa liekus jautājumus. Tomēr mūsu komandai ir krietni jāpacenšas, lai pierunātu klientu spert pirmo soli produkta izmēģināšanā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopā ar budžetu 2024.gadam Saeimā tiekskatīta virkne nodokļu likumprojektu. Liela daļa no tiem vairāk ir tehniski grozījumi. Daļa noteikti nāk par labu nodokļu maksātājiem, piemēram, papildus iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi.

Taču, kā jau tas ierasts, bieži vien kā “kompensējošie pasākumi” tiek virzīts arī akcīzes nodokļa palielinājums. Te īsti gan nav skaidrs, kas tiem jākompensē, turklāt, vai nebūs tā “ka bija domāts labi, bet sanāca kā vienmēr”. Proti, vai nodokļa palielinājums nepalielinās nelegālo tirgu un ieņēmumu samazinājums no akcīzes nodokļa drīzāk būs jākompensē ar citiem ieņēmumiem.

Akcīzes nodokļa primāram mērķim būtu jāsamazina kaitīgo preču patēriņu un nodokļa ieņēmumiem nevajadzētu “lāpīt budžetu”. Akcīzes nodokļa likmes jau tā ir augstas, turklāt tām jau bija paredzēts pieaugums. Nodoklis nav no gumijas. Vēl vairāk to stiepjot, gumija var pārtrūkt…

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstis pēdējos gados ir audzējušas eksporta tirgus daļas, kas norāda uz spēju konkurēt globālajos tirgos, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Matīss Mirošņikovs un Santa Bērziņa.

Ekonomisti atzīst, ka ārējās tirdzniecības nosacījumi Latvijai bijuši labvēlīgi - eksporta cenas gan globālo cenu kāpuma, gan tagad krituma apstākļos pārsniedz importēto produktu cenas.Latvijas uzņēmumu konkurētspējas noturību var skaidrot ar joprojām zemākām darbaspēka izmaksām salīdzinājumā ar konkurentiem, kā arī produktu kvalitāti un atbilstību patērētāju gaumei.

Latvijas preču eksporta tirgus daļa pasaulē ir augoša, raksta ekonomisti. Tirgus daļu svārstību mazināšanai palīdz eksporta diversificēšana gan produktu, gan valstu skatījumā.

Baltijas valstu eksportētāji lielākoties pielāgojas cenām ārējos tirgos, tas ir, ir cenu ņēmēji, jo ar salīdzinoši nelielajiem apjomiem noieta tirgos nevar ietekmēt cenas. Tā visu Baltijas valstu eksporta cenu pieaugums krīžu laikos atspoguļoja globālo cenu kāpumu, skaidro ekonomisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptopasaule šobrīd piedzīvo īstu ziemu gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Kriptovalūtu vērtībai strauji samazinoties, daudzi ir cietuši zaudējumus, bet citi šajā situācija saredz jaunas iespējas. Tostarp, viens no kriptopasaules vecbiedriem, kas veiksmīgi pārdzīvojis ne vienu vien kriptoziemu ir kriptobirža Binance.

Uz sarunu par to, kā biržai sokas šajā tirgus lejupslīdes periodā un, kas cilvēkus vispār mudina pievērsties blokķēžu tehnoloģijām un kriptovalūtām, uz sarunu aicinājām Binance pārstāvi Latvijā un Igaunijā Polinu Brotjē (Polina Brottier).

Kā nokļuvāt kriptovalūtu pasaulē un cik ilgi jau pārstāvat Binance Latvijā un Igaunijā?

Binance sāku strādāt pērnā gada septembrī. Mani ieintriģēja kriptovalūtas un blokķēdes tehnoloģijas. Pirmo kriptovalūtu pati iegādājos 2021. gada sākumā. Pirms manis blokķēdes un kriptovalūtas iesāka apgūt mana māsa. Mums ir kopīgs draugs, kurš mums ieteica izveidot kontus Binance. Māsa to izdarīja pirmā, iepazinās ar platformu un pēc tam apmācīja arī mani. Tāpat kā daudzi citi, sākotnēji arī es biju nedaudz apmaldījusies milzīgajā informācijas apjomā par kripto un vēlējos, lai kāds, kuram es uzticos, man palīdzētu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krišjāņa Kariņa otrā valdība šobrīd darbojas vispārpieņemto 100 dienu saudzēšanas režīmā, tāpēc šobrīd vēlēsim visiem mums laimi un panākumus jaunajā gadā, pārāk bargi vēl nekritizējot jaunos un ne tik jaunos ministrus. Tāpēc te būs daži novēlējumi jaunajiem/vecajiem ministriem, jauno darbu cēlienu sākot, no laikraksta Diena un izdevuma Dienas Bizness.

Diena iepriekšējās valdības laikā ir pamanījusi un neatlaidīgi izgaismojusi vairākus notikumus, kas radījuši vai potenciāli var radīt būtisku ietekmi uz mūsu valsts iedzīvotāju un uzņēmēju ikdienu, nākotni, dzīves kvalitāti un tādiem izšķirošiem lēmumiem kā – sākt pašam savu biznesu, mainīt darbu, pirkt nekustamo īpašumu, ņemt kredītu, laist pasaulē pirmo bērnu, laist pasaulē otro, trešo bērnu, godīgi maksāt nodokļus, uzrakstīt sūdzību par pāridarījumu utt. Lai šādus lēmumus pieņemtu ikdienā, ir jāizvērtē visādi notikumi un realitātes, taču valdība nedrīkst radīt/pieļaut situāciju, ka vienīgais un galvenais impulss/iemesls lēmumiem par dzīves/darba/biznesa kvalitātes pasliktināšanu ir valdības un valsts pārvaldes nepārdomāti/neizskaidroti un slikti lēmumi, faktiskās rīcības un uzvedības modelis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas biroju tirgū šobrīd ir viens no lielākajiem biroju fondu apjomiem būvniecības stadijā - patlaban tiek būvēti vairāk nekā 134 000 kvadrātmetri jaunu biroju platību, informē nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers" pārstāvji.

Attīstītāji ir piesardzīgi attiecībā uz jaunu būvniecību augsto būvniecības izmaksu salīdzinājumā ar potenciāli sasniedzamo nomas maksu un pieaugošo finansējuma izmaksu dēļ, tāpēc pēdējo 12 mēnešu laikā nav sākti liela mēroga spekulatīvie projekti.

"Colliers Baltic" partneris un aģentūras vadītājs Ēriks Bergmans norāda, ka, lai gan priekšiznomāšanas aktivitāte Rīgas tirgū ir uzlabojusies un daži biroji ir nodoti ekspluatācijā ar noslogotību virs 70%, tomēr impulss tiek sasniegts tikai tad, kad ēka ir pabeigta.

Lielākā daļa pieprasījuma nāk no vietējiem uzņēmumiem, kas vēlas uzlabot savu biroju energoefektivitāti un darbinieku darba apstākļus, tirgū trūkst jaunpienācēju, izņemot kopstrādes operatorus, kas šobrīd ir nodrošinājuši atrašanās vietas gandrīz visos ievērojamākajos lielo biroju projektos, norāda Bergmans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jurisprudences vide Latvijā: 30 gadu ilgas pārmaiņas un tas, kam mainīties nevajadzētu

Ivars Grunte, advokātu biroja TGS Baltic vadošais partneris, 01.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad pirms 30 gadiem tika dibināts advokātu birojs TGS Baltic, jurisprudences nozarē Latvijā viss bija citādi – jurisprudences vide, attieksme pret tiesībām, klientu prasības, ārējie apstākļi. Šodien ir izaugusi jauna, dedzīga un vispusīgi izglītota advokātu paaudze, savstarpējā konkurence kļuvusi daudz spēcīgāka, un kopumā mēs ejam kopsolī ar Eiropas advokātu saimi.

Latvijas tiesību nozare ir piedzīvojusi milzīgu attīstības lēcienu un pie tā nebūt neapstāsies. Taču ir lietas, kam nekad nevajadzētu mainīties.

Tiesību jomā darbojos jau četrdesmit gadu, arī mani vecāki strādāja šajā nozarē, tāpēc no pieredzes varu teikt: laikā no 1970. līdz 1990. gadiem tiesību vide piedzīvoja labi ja niecīgas pārmaiņas, bet no deviņdesmitajiem līdz šodienai tas ir bijis milzīgs lēciens. Līdz ar neatkarības atgūšanu Latvijā strauji attīstījās komerctiesības, jo uzplaukumu piedzīvoja tas, kas bija aizliegts Padomju Savienībā – brīva tirdzniecība un valūtas aprite. Savukārt līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā nāca klāt jauns tiesiskais regulējums, un joma uzņēma jaunus apgriezienus, nozarei kopumā strauji kļūstot arvien komplicētākai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu produktu izstrāde un ieviešana ražošanā, jauni produkcijas realizācijas noieta tirgi ir galvenie AS Olainfarm nākotnes izaugsmes stūrakmeņi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Olainfarm padomes loceklis Andrejs Leibovičs. Viņš atklāj, ka, pārņemot uzņēmumu, izrādījies - 2021. gadā tas bijis tādā pat stāvoklī kā 2017. gadā, bet tie ir pazaudēti gadi, kurus nav iespējams atgūt, pat investējot lielas summas.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija 1,5 gadus pēc tam, kad SIA AB City kļuva par viena no lielākajiem farmācijas uzņēmumiem Latvijā — Olainfarm - īpašnieku?

Vispirms šajā — 1,5 gadu laikā – ir būtiski mainījusies visa pasaule, jo īpaši pēc 2022. gada 24. februāra, kad Ukrainā sākās karš, jo tajā iesaistītās valstis — Krievija, Baltkrievija un Ukraina - ģenerēja apmēram 57% Olainfarm ienākumu. Faktiski pusgadu pēc tam, kad kļuvām par Olainfarm īpašniekiem, lielākais noieta tirgus atrodas karadarbības zonā, un tas nozīmē, ka tas kā ienākumu avots ir ļoti nedrošs un jebkurā brīdī var būt pilnībā slēgts. Tā ir vājākā pozīcija, tāpēc notiek intensīvs darbs pie jauniem produktiem un to jaunajiem potenciālajiem noieta tirgiem. Nenoliedzami, ka šis process prasa daudz laika, un šodien uzdevums ir, cik vien iespējams, saīsināt šo termiņu. To var saīsināt, iegādājoties jau esošu medikamentu reģistrācijas apliecības vai nepieciešamā produkta licenci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Automatizācijas un mākslīgā intelekta "bruņošanās sacensības" biznesā

Db.lv, 16.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

65% uzņēmumu pasaulē jau iegulda robotikas un automatizācijas iniciatīvās, bet gandrīz tikpat, jeb 64% jau veic ieguldījumus mākslīgā intelekta (AI) un analītikas risinājumos, liecina EY jauno tehnoloģiju ieviešanas pētījums EY Reimagining Industry Futures Study 2023.

Tāpat vēl attiecīgi 14% un 16% plāno veikt investīcijas šajos tehnoloģiju virzienos jau nākamgad, nostiprinot robotiku, automatizāciju un mākslīgo intelektu jauno tehnoloģiju popularitātes vadībā. EY pētījums veikts visos pasaules reģionos, tostarp Austrumeiropā.

“Tas, ko mēs novērojam uzņēmējdarbības vidē šobrīd ir automatizācijas un mākslīgā intelekta “bruņošanās sacensības”. Proti, uzņēmējiem Latvijā jāņem vērā, ka mākslīgā intelekta, automatizācijas risinājumi, lietu internets, 5G un citas “uzlēcošās” tehnoloģijas dramatiski izmaina uzņēmumu konkurētspēju, radot jaunu produktu un pakalpojumu piedāvājumu un samazinot esošo produktu portfeļu izmaksas. Attiecīgi, ja uzņēmums šīs jaunās tehnoloģijas neizmanto, tad tas visdrīzāk zaudēs tirgus pozīcijas jau tuvāko gadu laikā. Tas arī izskaidro augsto investīciju īpatsvaru jauno tehnoloģiju klāstā, ” saka Nauris Kļava, EY partneris Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Reaģējot uz rietumvalstu noteiktajiem cenu griestiem, Krievija samazinās naftas ieguvi

LETA--AP, 10.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija nākammēnes samazinās naftas ieguves apjomu par 500 000 barelu dienā, tādējādi reaģējot uz rietumvalstu noteiktajiem cenu griestiem Krievijas naftas produktiem saistībā ar tās īstenoto karu Ukrainā, piektdien paziņoja valsts premjerministra vietnieks Aleksandrs Novaks.

Vienlaikus Novaks pavēstīja, ka Krievija nepārdos naftu valstīm, kuras tieši vai netieši ievēro noteiktos cenu griestus.

"Reaģējot uz to, Krievija samazinās naftas ieguves apjomu par 500 000 barelu dienā. Tas palīdzēs atjaunot situāciju tirgū," Novaka teikto citē Krievijas mediji.

Kā ziņots, svētdien spēkā stājās Eiropas Savienības (ES), G7 valstu un Austrālijas vienošanās par cenas griestiem Krievijas naftas produktiem, lai samazinātu Krievijas ienākumus, kas tai ļauj turpināt karu pret Ukrainu.

Cenas griestiem ir divi līmeņi - 100 dolāri par barelu dārgākiem naftas produktiem, tādiem kā dīzelis, un 45 dolāri par barelu zemākas kvalitātes produktiem, tādiem kā mazuts, pavēstīja amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pēc 5 gadiem tirgū karsējamā tabaka veido 14% no tabakas produktu tirgus

Db.lv, 18.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pēdējo 5 gadu laikā cigarešu smēķēšana Latvijā ir nedaudz samazinājusies, tomēr bezdūmu karsējamās tabakas produktu tirgus daļa šobrīd ir tikai 14%, un no cigarešu lietošanas ir atteicies katrs desmitais pieaugušais smēķētājs Latvijā, liecina Philip Morris Latvia aplēses.

Philip Morris Latvia pārstāvji norāda, ka visā pasaulē tabakas industrija piedzīvo būtiskas pārmaiņas, un pieaugušie smēķētāji pakāpeniski atsakās no tradicionālo cigarešu lietošanas, izvēloties mazāk kaitīgas alternatīvas. Atteikšanās no cigaretēm ir jāpadara pēc iespējas pieejamāka visām sabiedrības grupām, arī mazāk nodrošinātiem pieaugušajiem cigarešu smēķētājiem, kuri citādi turpinātu lietot kaitīgākos tabakas produktus – cigaretes.

Philip Morris Latvia vadītāja Lelde Kļaviņa: “Philip Morris International veicina bezdūmu nākotnes veidošanu visā pasaulē, iesaistot inovācijas un zinātni, lai mazinātu cigarešu smēķēšanas radīto kaitējumu. Tāpēc mēs aktīvi strādājam pie salīdzinoši mazāk kaitīgiem produktiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) 2023.gada pavasarī uzsāka tirgus uzraudzību olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgū.

Pētījums par piena produktu grupu neatklāj tirgotāju aizliegtas vienošanās par cenu vai Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbībā. Vienlaikus dažādu piena produktu (siera, skābā krējuma) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Lai uzlabotu situāciju nozarē, KP sniedza priekšlikumus tostarp atbildīgajām nozares institūcijām.

Pētījums aptver laika periodu no 2021.gada janvāra līdz 2023.gada maijam. KP vērtēja piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbību, kā arī vērtēja cenu izmaiņu korelāciju piegādes ķēdes posmos un mazumtirdzniecības cenu mainību. Kopā tika pieprasīti dati no 28 mazumtirgotājiem un 40 ražotājiem/piegādātājiem no Latvijas un ārpus Latvijas, piemēram, no Baltijas valstīm, Vācijas, Itālijas. Kopā izanalizēti vairāk nekā 100 000 pirmajā kārtā iegūtie dati un vairāk nekā 70 000 otrajā kārtā iegūtie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru