Būvniecība un īpašums

DU rektors: Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju korpusa atklāšana dos stimulu zinātņietilpīgu ražotņu ienākšanai pilsētā

LETA, 22.08.2014

Jaunākais izdevums

Viena no modernākajiem studiju un pētniecības korpusiem Latvijā - Daugavpils Universitātes (DU) Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju korpusa - atklāšana varētu dot stimulu arī zinātņietilpīgu ražotņu ienākšanai pilsētā, jaunuzbūvētā objekta atklāšanas pasākumā atzina DU rektors akadēmiķis Arvīds Barševskis.

Jaunā korpusa nodošana ekspluatācijā, pēc rektora domām, gan veicinās zinātnes attīstību, jo šeit ir izvietotas arī tādas laboratorijas, kuras nebūtu bijis iespējams izvietot vecajos studiju korpusos, gan arī sekmēs studentu piesaisti, tostarp no ārvalstīm.

Savukārt, pateicoties arhitektu radošajai pieejai ēkas projektēšanā, Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju korpuss pēc savas formas atgādina stilizētu liliju, kas ir viens no Daugavpils simboliem.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Andis Geižāns pauda cerību, ka jaunais DU Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju korpuss varētu kļūt par vienu no Daugavpils vizītkartēm.

Savukārt valsts sekretāre Sanda Liepiņa norādīja, ka jaunā korpusa atklāšana būtībā norāda ceļu, kas augstākajai izglītībai un zinātnei būtu ejams Latvijas augstskolās, kā arī pauda cerību, ka katrā no deviņiem zinātniskajiem laboratoriju kompleksiem attīstīsies zinātniskās grupas, kurās darbosies arī studenti, kas, beidzot studijas, būs tie cilvēki, kas strādās Latvijas tautsaimniecībā un veidos uzņēmumus, kuru darbībā tiks izmantoti jaunākie zinātnes sasniegumi.

Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju korpusa atklāšana ir svarīga diena gan augstskolai, jo tādējādi ļaus tai konsolidēt dabas zinātnes, kuru studiju telpas un laboratorijas līdz šim bijušas izmētātas dažādos mācību korpusos, gan arī pilsētai un reģionam kopumā. Šeit notiks studijas, šeit strādās zinātnieki, un šurp nāks arī uzņēmēji, kas nav mazāk svarīgi. Jau vakar pie mums viesojās uzņēmēji no Alūksnes uz izteica piedāvājumu, kura rezultātā DU varētu tapt pat viena jauna studiju programma, klāstīja Barševskis.

DU rektors pauda cerību, ka nākamajā plānošanas periodā izdosies piesaistīt nepieciešamo finansējumu, lai ļautu jaunajiem talantīgajiem studenti, kas izstrādā interesantus un kvalitatīvus zinātniskos darbus, turpināt šeit strādāt un attīstīt zinātni.

Jaunais mūsdienīgais Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju korpuss tapis Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstītajā projektā Daugavpils Universitātes studiju programmu kvalitātes uzlabošana un vides pieejamības nodrošināšana.

Jaunā un mūsdienīgā ēka ir funkcionāla, šodienas nostādnēm atbilstoša zināšanu un jaunu tehnoloģiju apguves un izpētes vieta. Ēka ir pieejama arī cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, tajā ir izveidota uzbraukšanas vieta, ierīkots lifts cilvēkiem ratiņkrēslos, izvietoti uzraksti Braila rakstā un kontrastējošas krāsas orientieri.

Jaunajā Dzīvības zinātņu un un tehnoloģiju korpusā ir izvietotas ķīmijas, fizikas, kvartārvides, parazitoloģijas, hidroekoloģijas, biotehnoloģijas, histoloģijas un citas mācību laboratorijas, kā arī semināru telpa un darba telpas akadēmiskajam personālam. Laboratorijas ir aprīkotas ar modernu mūsdienu aprīkojumu. Lai ēkas vide būtu atbilstoša laboratoriju prasībām, būvniecības procesā izmantotas jaunākās tehnoloģijas.

Jaunais Dzīvībaszinātņu un tehnoloģiju korpuss ir viens no modernākajiem studiju un pētniecības korpusiem Latvijā, ar ļoti dārgu un unikālu aprīkojumu. Jau no septembra šajā mācību korpusā zināšanas iegūs pašreizējie un topošie fizikas, ķīmijas un bioloģijas studenti, tajā darbosies institūti un pētniecības centri, daudzās dabaszinātņu laboratorijas, kuras mācību procesā būs nepieciešamas arī fizioterapeitiem, informātiķiem un skolotājiem," stāsta Barševskis.

Projekta Daugavpils Universitātes studiju programmu kvalitātes uzlabošana un vides pieejamības nodrošināšana kopējais finansējums ir 23,78 miljoni eiro, no tiem ERAF finansējums - 20,22 miljoni eiro, valsts budžeta finansējums - 1,7 miljoni eiro un DU līdzfinansējums - 1,86 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO,VIDEO: Atklāj 36 miljonus eiro vērto Zinātņu māju Torņakalnā

Laura Mazbērziņa, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā pabeigusi Zinātņu mājas izbūvi. Līdz ar tās izbūvi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu studiju un pētniecības virzieni būs koncentrēti vienuviet, veicinot studiju un pētniecības nozaru sinerģiju un nodrošinot LU resursu efektīvu izmantošanu.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ieguldījums veido nozīmīgāko daļu no ēkas būvniecības un moderna aprīkojuma iegādes izmaksām 36 miljonu eiro apmērā. Zinātņu mājas izveide ir viens no veiksmīgākajiem Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu izmantošanas piemēriem Latvijas izglītības un zinātnes sektorā. Akadēmiskā centra izbūves finansējumu veido ERAF līdzekļi, tos kombinējot ar Eiropas starptautisko finanšu institūciju - Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Padomes Attīstības bankas (EPAB) aizdevumiem un LU pašu finansējumu.

Zinātņu mājas būvniecība tika uzsākta 2017. gada vasarā un noslēdzās 2018. gada decembrī, radot modernu vidi ar mūsdienīgu infrastruktūru divām LU fakultātēm un sešiem zinātniski pētnieciskajiem institūtiem. Zinātņu mājā turpmāk atradīsies: Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Stradiņa slimnīcas A korpusa būvniecības nākamā kārta aizkavējusies par vairākiem mēnešiem

LETA, 19.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) A korpusa būvniecības pirmā kārta noritot, kā plānots, tomēr otrā kārta aizkavējusies par vairākiem mēnešiem, šodien Saeimas komisiju kopsēdē atzina Slimnīcas Jaunās būvniecības daļas vadītājs Jānis Komisārs.

Viņš norādīja, ka projekta pirmajā kārtā netiek saskatīti riski, ka A korpusa funkcionalitāte varētu netikt sasniegta, tomēr vienlaikus divu sūdzību dēļ aizkavējusies A korpusa būvniecības otrā kārta.

Vienlaikus Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Diāna Rancāne norādīja, ka A korpusa pirmā kārtas projekta situācija ir ļoti apmierinoša, jo uzraudzība notiek korekti.

Turklāt ministrija ir gandarīta, ka Veselības ministrija (VM) un slimnīca ņēmušas vērā to, ka riski ir jāvērtē jau projekta sākuma stadijā.

Rancāne norādīja, ka, runājot par A korpusa 2.kārtu, patlaban projekta laika gaitā būtu noderīgi padomāt par rezerves termiņu, jo patlaban grafiks ir ļoti saspringts un neparedz ievērojamos riskus, kas varētu rasties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājis vēl viens gads, tiek apkopota statistika, un viena lieta, kas mani interesē jau vairākus gadus, ir tas, kad beidzot dzīvības apdrošināšanas īpatsvars kopējā apdrošināšanas groziņā tuvosies attīstīto rietumvalstu līmenim.

Varētu šķist, ka Austrumeiropas, t. sk. arī Latvijas iedzīvotāji, atšķirībā no Rietumeiropas iedzīvotājiem, kopš dzelzs aizkara krišanas dzelzi vērtē augstāk par dzīvību. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka mūsu cilvēks naudiņu sagrabina visupirms OCTA iegādei. Pēc tam, ja naudas līdzekļi ļauj, tiek apdrošināts auto (KASKO) un nekustamais īpašums, kaut ļoti bieži īpašumus liela daļa mūsu cilvēku apdrošina tikai tad, ja banka vai līzinga kompānija to pieprasa. Arī dzīvību lielākā daļa mūsu cilvēku apdrošina tikai kāda spiediena rezultātā. Brīvprātīgi dzīvību vai citus ar cilvēku saistītus apdrošināšanas veidus iegādājas vien neliela daļa Latvijas iedzīvotāju. Bet vai kaut kas mainās? Šoreiz apskatīsim vairākus apdrošināšanas veidus, to attīstības tendences un mēģināsim saprast, vai un kas tad mūsos mainās un vai sākam augstāk vērtēt ne tūlītēju labumu – dzelzi, bet gan ilgtermiņa ieguvumu – dzīvību, vai varam atļauties vairāk tērēt nākotnei un bērniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

2021. gadā LU akadēmiskais centrs būs izbūvēts

Rūta Kesnere, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte (LU) šā gada septembrī ir sākusi Zinātņu mājas būvniecību LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā

To DB Uzņēmēju klubā pavēstīja LU rektors Indriķis Muižnieks.

Stāstot par LU Akadēmiskā centra attīstību, rektors minēja, ka tur atradīsies Rakstu māja, Dabas māja, Zinātņu māja, kā arī Tehnoloģiju centrs. Līdztekus plānots izbūvēt viesnīcas un apartamentus ar 3000 vietām, koncertzāli un daudzfunkcionālu sporta zāli. No visa minētā pašlaik ekspluatācijā jau ir nodota Dabas māja (2015. gadā), kur atrodas šādas fakultātes: Bioloģijas, Ķīmijas, Optometrijas un redzes zinātnes, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu, Farmācijas. Tāpat Dabas mājā izvietoti vairāki valsts nozīmes pētniecības centri. Dabas mājas kopējā platība ir 20 000 kvadrātmetru un tajā var uzņemt 2500 studentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvības zinātņu uzņēmumu apgrozījums Lietuvā veido 1% no valsts IKP, un piecu gadu ambīcija ir to palielināt līdz 5%

«Lietuva ir kontrastu valsts – te ir spēcīgi pārstāvētas tradicionālās nozares, piemēram, pārtika un kokapstrāde, tāpat tā sevi nostiprina tādās globālās jomās kā informācijas tehnoloģijas (IT) un dzīvības zinātnes. Lietuva ir maza valsts, tāpēc tai ir ātri «jākustas», lai pielāgotos. Šādā situācijā ir nepieciešams fokuss uz inovācijām, jo tās paver jaunus apvāršņus, un tas prasa zinātnes un biznesa sadarbību,» saka Daina Klepone (Daina Kleponė), Enterprise Lithuania izpilddirektore.

Viena no straujāk augošajām nozarēm Lietuvā ir dzīvības zinātnes, un šīs jomas uzņēmumu apgrozījums veido 1% no Lietuvas IKP. «Izaugsme ir bijusi strauja, jo īpaši pēdējās divās dekādēs. 90% no saražotā tiek eksportēts, un galvenais tirgus ir ASV, Lielbritānija, Vācija, Nīderlande, bet kopumā noieta ģeogrāfija ir plaša. Šajā jomā Lietuvā ikgadējā izaugsme ir 4,4 reizes straujāka, nekā vispārējā ekonomikas izaugsme,» apgalvo D. Klepone. Viņa uzskata, ka mazai valstij nav citas izejas, kā būt gudrai un ieguldīt augstas pievienotās vērtības jomās, jo tradicionālajās nozarēs nevar saražot tik daudz, lai apkalpotu ASV vai Ķīnu. Turpretī specifiskās jomās ir iespēja izmantot savu potenciālu, zināšanas, izglītību un būt ļoti konkurētspējīgai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Viedoklis: Pasaulē pazīstams apdrošinātājs pamet Latvijas tirgu

Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija, 20.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoriez Latviju visai klusi atstāj viens no pasaules lielākajiem dzīvības apdrošinātājiem - Metlife. Uz modernās biroja ēkas K.Ulmaņa gatvē 86F jau kādu laiku stāv paziņojums par telpu izīrēšanu. Te vietā ir jautājums – kāpēc? Kas notiek Latvijā? Metlife lēmums likvidēt savu Latvijas filiāli nav reakcija ne uz Ukrainas konfliktu, ne uz Krievijas sankcijām, bet gan tā ir citu apstākļu izsaukta attīstība.

Šis varenais ASV dzīvības apdrošinātājs no saviem pirmsākumiem ASV ilgus gadus bija apdrošinājis ASV karavīrus invaliditātes un citiem gadījumiem, Pasaules kara laikā Metlife bija lielākais privātais ASV kara aktivitāšu finansētājs, bet tagad nākas atzīt, ka Latvijā tas ir cietis neveiksmi. Iespējams, tas saistīts ar īpašuma formas maiņu – Metlife salīdzinoši nesen no savstarpējā apdrošinātāja kļuva par akciju sabiedrību, un sekojoši sākās arī Metlife stratēģijas maiņa. Nesen Metlife augstākā vadība par savu Raison d'être – eksistences galveno mērķi, pasludināja peļņas gūšanu un atdevi no kapitāla, kurai būtu jāsasniedz vismaz 12%, bet jāmērķē vismaz uz 14%. Zaudējumus nesošas operācijas nelielā valstī acīmredzami neiederējās šajā jaunajā globālā uzņēmuma darbības koncepcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Intervija: Studijas nav nošķiramas no zinātnes - tās viena otru veido un balsta

Kristīne Stepiņa, 28.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī jaunais Valsts prezidents ir biologs, intervijā Dienas Biznesam atgādina jaunais Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks. Šis fakts liecina par to, ka universitātes izglītība patiešām ir universāla un absolventu izaugsmes iespējas ir ļoti dažādas.

Intervijas rītā pie rektora kabineta jau izveidojusies rinda. Lai arī I.Muižnieks vēl oficiāli skaitās atvaļinājumā, viņš pieņem apmeklētājus un jau ir pielicis roku pie jaunā LU pārvaldības modeļa ieviešanas.

Nesen esmu pabeigusi maģistrantūru LU, šobrīd dēls studē, bet pie rektora nekad neesmu izsaukta? Kam ir jānotiek, lai students vai viņa vecāki tiktu izsaukti pie rektora?

(Smejas.) Nu, nav jau tā, ka studenti tiktu saukti pie rektora uz sarkanā tepiķa, tiktu norāti vai izslēgti. Studenti paši nāk pie rektora ar visdažādākajiem ierosinājumiem, visbiežāk tie ir studentu padomes pārstāvji vai ārzemju studenti, kuriem ir cits redzējums par to, kā vajadzētu organizēt mācību procesu. Ceru, ka studenti nekautrēsies un nāks pie manis ar saviem ierosinājumiem, mums būs iespējams aprunāties par visu, kas viņiem ir svarīgs. Studentu iniciatīvas centīšos iespēju robežās atbalstīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negatīvās tendences pasaules finanšu tirgos ietekmē arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu, taču apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda, ka šobrīd atbrīvoties no šiem ieguldījumiem nebūtu prātīgi, drīzāk tieši pretēji, un vērts veikt ieguldījumus.

Runājot par atlīdzības izmaksu gadījumā, ja polises īpašnieks miris no koronavīrusa, apdrošinātāji norāda, ka visdrīzāk tā tiks veikta.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa vai sapņa īstenošanai, vienlaikus nodrošinot materiālu aizsardzību savai ģimenei personas nāves gadījumā, skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Šī apdrošināšanas veida ietvaros ir iespēja veidot uzkrājumu ar garantētu jeb fiksētu peļņu (%) vai arī veidot uzkrājumu, kas piesaistīts ieguldījumu fondiem. Ieguldot līdzekļus fondos, ir iespējams nopelnīt vairāk, vienlaicīgi gan jāapzinās, ka peļņas iespējamība un apmērs ir atkarīgs no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas un ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Lai pilnībā apmaksātu Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību, papildus nepieciešami 16 miljoni eiro

LETA, 30.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pilnībā segtu izmaksas par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecību, Veselības ministrija (VM) lūgs nākamā un aiznākamā gada valsts budžetā šim mērķim paredzēt kopumā 16 062 374 eiro.

Kā VM norāda informatīvajā ziņojumā par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības un iekārtošanas finansējuma jautājumiem, kuru rīt, 31.martā, plānots skatīt valdības sēdē, papildu finansējums nepieciešams lietus ūdens novadīšanas kolektora izbūvei, līguma izpildei ar būvnieku SBRE, valsts galvotā aizdevuma daļas kompensēšanai, kura tika zaudēta Latvijas Krājbankas maksātnespējas rezultātā, kā arī jaunu slimnīcas iekārtu un aprīkojuma iegādei.

Lietus ūdens kolektora izbūvei nākamajā gadā nepieciešams 385 587 eiro liels papildu finansējums. Kā teikts ziņojumā, problēmas ar kolektora izbūvi radušās jau vairākus gadus iepriekš. Pirms tam bijis plāns, ka notekūdeņu novadīšana notiktu caur zemes gabalu Mārupes ielā 19, tomēr šai zemei mainījies īpašnieks, kurš vairs nepiekrīt kolektora izbūvei savā īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekts «Dzīvības poga» darbu sāka pērnā gada jūlijā. «Kad mans vectēvs, kurš dzīvo viens, nokrita un nespēja tikt pie telefona, lai mums piezvanītu, es sāku interesēties, vai Latvijā pieejams tāds pakalpojums kā SOS poga, taču nebija. Tā radās ideja izveidot šādu pakalpojumu un palīdzēt ne tikai manam vectēvam, bet arī citiem cilvēkiem,» stāsta SIA Dzīvības poga īpašniece un psiholoģe Marina Pjanova.

Marina zināja, ka šāda veida pakalpojumi ir ārkārtīgi populāri citās Eiropas valstīs, taču Latvijā šāda pakalpojuma saņemšana bija ļoti sarežģīta – SOS pogas bija pieejamas tikai kā speciāla, ierobežota valsts palīdzība. Tā rezultātā Marina ar savu biznesa partneri nolēma Latvijā nolēma izveidot šādu pakalpojumu un piedāvāt nepieciešamo tehnisko aprīkojumu. Pēc tam, kad tika veikta virkne testu, kāda Latvijas tehnoloģiju kompānija veiksmīgi izstrādāja un izveidoja īpašu sistēmu, kas nodrošina klientiem saziņu ar speciālu zvanu centru un uzticības personām, kuras izvēlas pats klients.

Projekta mērķauditorija ir Latvijā dzīvojošie cilvēki gados, kā arī cilvēki ar sliktu veselību vai ierobežotām kustībām; cilvēki, kuriem var būt nepieciešama medicīniskā vai sociālā palīdzība, cilvēki, kas cieš no demences, epilepsijas vai sirds slimībām. Saziņa ar operatoru iespējama 24 stundas diennaktī, un viņš var ne tikai izsaukt cilvēkam nepieciešamo palīdzību, bet arī atbalstīt grūtā situācijā un pat kontrolēt zāļu lietošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa otro kārtu plāno uzbūvēt par 62 miljoniem eiro lētāk, nekā piedāvāja tagadējais būvnieks

LETA, 09.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa otro kārtu plāno uzbūvēt par aptuveni 62 miljoniem eiro lētāk, nekā to piedāvāja izdarīt pašreizējais būvnieks pilnsabiedrība SBRE jeb apvienība SIA Skonto būve un SIA Re&Re, liecina Veselības ministrijas (VM) sagatavotais informatīvais ziņojums par slimnīcas jaunā korpusa otrās kārtas attīstību.

Informatīvais ziņojums šodien izskatīts Ministru kabinetā.

Ziņojumā teikts, ka viens no attīstības variantiem bijis korpusu turpināt atbilstoši SBRE finanšu piedāvājumu izmaksām un slimnīcas veiktajam aprēķinam par aprīkošanas izmaksām, kas paredz kopējās izmaksas vairāk nekā 153 miljonu eiro apmērā. Tomēr VM sarēķinājusi, ka Stradiņa slimnīcas otrās kārtas attīstībai, tai skaitā projektēšanai, būvniecībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī telpu aprīkošanai nepieciešami 91,07 miljoni eiro.

Aprēķināts, ka projektēšana izmaksās 3,42 miljonus eiro, autoruzraudzība - 684 727 eiro, būvniecība - 68,47 miljonus eiro jeb 1815 eiro ar pievienotās vērtības nodokli par vienu izbūvējamo kvadrātmetru. Būvuzraudzība izmaksās 1,36 miljonus eiro, bet telpu aprīkošana - 17,11 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kredītņēmēju dzīvības apdrošināšana vidēji ir katram trešajam hipotekārā kredīta ņēmēju

Žanete Hāka, 24.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai aptuveni katrs trešais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs ir pārliecināts, ka dzīvības apdrošināšana būtu nepieciešama cilvēkiem ar lielām kredītsaistībām.

Vienlaikus DNB bankas un apdrošināšanas sabiedrības ERGO statistika rāda, ka kopš 2010. gada ir bijuši jau gandrīz 20 negadījumu, kad ģimene ar hipotekārajā kredītā iegādātu mājokli ir palikusi bez viena no ģimenes apgādniekiem, taču apdrošināšana palīdzējusi atrisināt atlikušās finanšu saistības un nereti glābusi no mājokļa zaudēšanas.

Kopumā sabiedrības izpratne par dzīvības apdrošināšanu lēnām pieaug – pērn Latvijā dzīvības apdrošināšanas segments audzis par 8%, sasniedzot ceturtdaļu no apdrošināšanas tirgus. Tomēr tas aizvien vērtējams kā zems un nav vēl pietuvojies attīstīto Eiropas valstu vidējiem rādītājiem, kur dzīvības apdrošināšana ieņem līdz pat 70% no tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Eiropas Komisijai radušies jautājumi par Stradiņa slimnīcas projekta izmaksu pieaugumu

LETA, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijai (EK) radušies jautājumi par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecības projekta izmaksu pieaugumu, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Diāna Rancāne.

Viņa sacīja, ka EK projekts ar kopējām izmaksām 91 miljona eiro apmērā tika iesniegts 2018.gada rudenī, tomēr tagad projekta izmaksas pieaugušas par 30,7 miljoniem eiro, un EK radušies jautājumi par to, kā Latvija plāno projektus.

Rancāne skaidroja, ka ļoti svarīgi skaidrot, uz kā rēķina noticis izmaksu pieaugums, jo tas nav būvniecības izmaksu pieaugums klasiskajā izpratnē, bet gan saistīts ar izmaiņām, kas nepieciešamas ar ilgtermiņa un racionālai telpu izmantošanai. Topošajā ziņojumā par izmaksu pieaugumu gan Veselības ministrija (VM) spējusi nodalīt klasisko izmaksu pieaugumu no «ambiciozākiem» risinājumiem, sacīja Rancāne.

Vienlaikus viņa sacīja, ka nav tā, ka EK apstiprinātos projektus nav iespējams mainīt, tomēr mainītais projekts no jauna jāapstiprina valdībā un tad vēlreiz - EK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja papildu 16 miljonu eiro piešķiršanu no valsts budžeta Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa pirmās kārtas būvniecībai.

Valdība Veselības ministrijas (VM) lūgumu akceptēja ar norunu, ka ar būvniekiem tiks panākta vienošanās, ka par 2016.gadā veiktajiem būvdarbiem samaksa būs 2017.gadā. Arī iepirkumi tiks organizēti 2016.gadā, bet apmaksāti - 2017.gadā.

Finanšu ministrija norādīja, ka rīkojuma projektā ir jāparedz, ka valdība piešķir tiešām ne vairāk kā 16 miljonus eiro, turklāt atsevišķi jānodala, cik liels finansējums atvēlams būvniecībai, un cik - aprīkojumam. Turklāt papildus jāpiefiksē, ka vairs līdzekļi šim projektam netiks prasīti.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) aicināja apsolīt, ka slimnīcas būvniecības otrajai kārtai līdzekļi netiks prasīti un VM nesāks jaunus būvniecības projektus. Tāpat valdības protokollēmumā esot skaidri jāpasaka, ka būvniecība beigsies nākamā gada martā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) tika atklāts centrālās ēkas Dzirciema ielā 16 renovētais B korpuss, informē RSU pārstāvji.

Šis vērienīgs studiju vides uzlabošanas projekts RSU, kura ietvaros tika izremontētas telpas 2730 m2 platībā. Papildus atjaunotajām lekciju un laboratoriju telpām RSU tagad ir ierīkota bērnu rotaļu istaba, kur augstskolas studenti un darbinieki var atstāt pieskatīšanai savas atvases.

Pirms dažiem mēnešiem renovācijas darbi tika pabeigti arī RSU centrālās ēkas C korpusā 425 m2 platībā. Kopumā abu projektu realizēšanā ir ieguldīts 1,5 miljoni eiro. Remonts tika finansēts no RSU pašu pelnītajiem līdzekļiem. Daļa no projekta summas ir segta no SEB bankas piešķirtajiem kredītresursiem 585 tūkstošu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī studentiem tiks vērtas 32 milj. eiro vērtā Latvijas Universitātes Dabaszinātņu centra durvis; augstskola meklē līdzekļus studentu pilsētiņas būvniecības turpināšanai.

Jaunā zinātnes svētnīca ir pirmais objekts Latvijas Universitātes (LU) studiju un zinātnes akadēmiskā centra būvniecībā. 4,5 ha plašajā teritorijā Torņakalnā starp Jelgavas ielu un dzelzceļu, kur vēl pirms dažiem gadiem pletās mazdārziņi, līdzās jaunbūvētajam Dabaszinātņu centram jeb Dabas mājai jau iezīmēta vieta gan Sociālo un humanitāro zinātņu ēkai, gan Eksakto un dzīvības zinātņu ēkai, paredzēti arī studentu apartamenti. «Nākotnē visa universitāte pārcelsies uz šejieni – šeit būs studijas un pētniecība, arī dzīvošana. Ēka Raiņa bulvārī paliks kā Universitātes sirds ar rektora sēdekli, taču mēs jauno kompleksu būvējam tik labu, lai rektors lūgtu nākamajās ēkās paredzēt kādu kabinetu arī viņam,» ar smaidu saka LU projekta koordinators Imants Klāvs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Stradiņa slimnīcas 32.korpusā atjaunota kustība kāpņu telpās

Dienas Bizness, 08.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertīzes atzinums liecina, ka 32.korpusa kāpņu telpu tehniskais stāvoklis atbilst drošības prasībām un konstrukciju ekspluatācija ir droša cilvēku plūsmai, līdz ar to kāpņu telpās ir atjaunota kustība.

Lai nodrošinātu pacientu, apmeklētāju un darbinieku drošu pārvietošanos pa kāpnēm, Slimnīcas Saimniecības daļa turpinās kāpņu nobīžu monitorēšanu, savukārt Slimnīcas valdes locekle Arta Biruma atzīst, «Šobrīd visaugstāk vērtējam pacientu un darbinieku drošību, kā arī sakarā ar plānotajiem remontdarbiem esam nolēmuši samazināt cilvēku plūsmu pa 32.korpusa pacientu kāpnēm un divu nedēļu laikā plānojam dažu nodaļu pārcelšanu uz citiem korpusiem.»

Jau zināms, ka Kardioloģijas centra ambulatorā daļa, kura līdz šim atradās 32.korpusa 2.stāvā tiek pārcelta uz 38.korpusu, Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas centrs pārceļas no 32.korpusa 4.stāva uz 15.korpusa 1.stāvu (Centra reģistratūra atrodas ienākot 15.korpusa 1.stāvā aiz liftiem gaitenī pa kreisi), un Neiroloģijas klīnikas Dienas stacionārs pārceļas uz jaunā, A korpusa 3.stāvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Stradiņa slimnīcas A korpusa 2.kārtas būvniecības projekts iesniegts saskaņošanai EK

LETA, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas A korpusa 2.kārtas būvniecības projekts iesniegts saskaņošanai Eiropas Komisijai (EK), šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē tika informēti deputāti.

Komisija šodien diskutēja par Stradiņa slimnīcas A korpusa 2.kārtas būvniecības progresu, kā arī B korpusa projektu. Slimnīcas pārstāvji informēja, ka projekts par A korpusa 2.kārtas būvniecību 30.augustā ir iesniegts Eiropas Komisijai saskaņošanai. Ja trīs mēnešu laikā netiek pieņemts lēmums par tā noraidīšanu, tad tas tiek uzskatīts par apstiprinātu.

Būvnieka izraudzīšanai patlaban norit konkurss ar sarunām, un dalībai otrajā kārtā izvirzīti seši kandidāti. Būvdarbu iepirkuma otrā kārtā tiks izsludināta pēc dokumentācijas saņemšanas no projektētājiem. Savukārt stāvlaukuma projektēšanas iepirkumam saņemti pieci piedāvājumi, kas tiek vērtēti. Kopumā būvdarbus plānots pabeigt līdz 2022.gada beigām. Pārcelšanās uz A korpusa otrās kārtas telpām plānota 2022.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FM: Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projekts patlaban iepauzēts

LETA, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas projekts patlaban «iepauzēts», kamēr nav lielākas skaidrības par projekta finansiālo situāciju, otrdien Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne.

Saskaņā ar jaunākajiem slimnīcas aprēķiniem, projektam nepieciešami papildu 29,1 miljons eiro, kas ir par 1,6 miljoniem mazāk nekā sākotnēji lēsts, kas saistīts ar noslēgto līgumu ietaupījumu.

Rancāne deputātiem norādīja, ka pirmajā ziņojumā par projekta sadārdzināšanos ministrija nesaskatīja pietiekamu pamatojumu, tomēr patlaban pilnveides procesā ir jauns ziņojums, kurā būtiski papildināta informācija par sadārdzinājuma iemesliem. Rancānes ieskatā, tas ļaušot lēmējiem saprast, vai papildu izmaksas ir tā vērtas.

Pēc Rancānes paustā, jautājumi par finanšu avotiem, lai segtu projekta sadārdzināšanās izmaksas, jāskata budžeta kontekstā, turklāt svarīgi meklēt risinājumus, kas būtu neitrāli uz fiskālo telpu, iespējams, jārunā par finansējuma pārdalēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvalde ir izsniegusi būvatļauju Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Rakstu mājas būvniecībai.

Būvdarbus LU Akadēmiskā centra teritorijā Torņakalnā, Jelgavas ielā ir plānots uzsākt rudenī, savukārt jaunās mājas atklāšana paredzēta 2023. gadā.

Rakstu māja atradīsies uz dienvidiem no Zinātņu mājas, blakus Vienības gatvei, un tās nodošana ekspluatācijā paredzēta 2023. gadā.

Pēc Rakstu mājas atklāšanas uz šo jauno LU ēku pārcelsies sešas LU humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes: Vēstures un filozofijas fakultāte, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, Sociālo zinātņu fakultāte, Humanitāro zinātņu fakultāte, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte un Teoloģijas fakultāte.

Plānots, ka jaunajā ēkā atradīsies arī trīs institūti: Latvijas Vēstures institūts, Filozofijas un socioloģijas institūts un Latviešu valodas institūts. Tāpat uz ēku pārcelsies arī LU Studentu biznesa inkubators, LU Starpnozaru izglītības inovāciju centrs, LU bibliotēka, Studentu pašpārvalde un Radio Naba studija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Izsludināts konkurss par 56,8 miljonus eiro vērtajiem Stradiņa slimnīcas A korpusa būvdarbiem

LETA, 08.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināts konkurss par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšanu, liecina Iepirkumu uzraudzības birojā mājaslapā publicētā informācija.

Iepirkuma prognozētā līgumcena ir 56 589 000 eiro. Konkurss sākotnēji izsludināts 9.februārī ar pieteikumu iesniegšanas termiņu marta sākumā, bet vēlāk veikti grozījumi un tagad savus piedāvājumus ieinteresētie būvnieki var iesniegt līdz 26.marta plkst.10

Patlaban norisinās arī konkurss par Stradiņa slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvprojekta ekspertīzes veikšanu. Arī tam pietiekumus var iesniegt līdz 26.martam. Šī iepirkuma prognozējamā līgumcena ir 185 423 eiro.

Minētais iepirkums norisinās no pērnā gada novembra - vienreiz par to saņemta sūdzība, kas noraidīta, bet divas reizes konkurss sludināts no jauna. Tam par iemeslu vienā gadījumā norādīts, ka netika saņemts neviens piedāvājums vai pieteikums, vai visi piedāvājumi vai pieteikumi tika noraidīti, bet otro reizi norādīts, ka tam bijuši citi iemesli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd aktīvi notiek Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa 2. kārtas būvprojekta izstrāde, lai 2019. gada pavasarī varētu uzsākt būvdarbus ēkai, kuras kopējā platība pārsniegs 37 000 m2.

Vairāk par slimnīcas nākamo soli A korpusa būvniecības plānā slimnīcas vadības pārstāvji un veselības ministre Anda Čakša medijiem sola pastāstīt otrdien, 8.maijā.

Stradiņu slimnīca savā mājaslapā publiskojusi A korpusa 2. kārtas būvniecības plānus – telpu plānojumus un principiālos ēkas inženiertehniskos risinājumus.

Šobrīd aktīvi notiek A korpusa 2. kārtas būvprojekta izstrāde, lai 2019. gada pavasarī varētu uzsākt būvdarbus ēkai, kuras kopējā platība pārsniegs 37 000 m2. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2022. gada beigām.

Pārcelšanos uz A korpusa otrās kārtas telpām plānots veikt 2022. gadā. A korpusa 2. kārtas ēkā atradīsies Neatliekamās medicīnas centrs (uzņemšana), operāciju zāles, ķirurģijas un neiroķirurģijas profili, neiroloģijas nodaļa un insulta vienība, sejas un žokļu ķirurģija, kā arī intensīvā terapija un Sievietes un bērna klīnika kopā ar dzemdību bloku. Jaunajā korpusā ārstniecība noritēs mūsdienu prasībām atbilstošās telpās. Pacientiem plānotas pārsvarā divvietīgas un atsevišķas vienvietīgas palātas (infekciju izplatības ierobežošanai).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mežu sertifikācijas padome sadarbībā ar Daugavpils Universitāti un Latvijas valsts mežzinātnes institūtu "Silava" 10. decembrī rīkoja jau 5. konferenci par meža un saistītajām nozarēm aktuālām tēmām.

Konference, kas skar tautsaimniecības, ilgtspējīgas attīstības, kā arī sociālo, vides un ekonomisko aspektu sabalansēšanas nozīmi klimata izmaiņu laikmetā, šogad norisinājās tiešsaistē.

Atzinumā par Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam Vides pārskatu ir uzsvērts, ka vieni no Latvijas vērtīgākiem dabas resursiem ir atzīmēti meži, jo mežu zemes aizņem 52% no Latvijas kopējās teritorijas un Latvija ir uzskatāma par vienu no mežiem bagātākām valstīm Eiropā.

Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā līdz 2030. gadam mežsaimniecība ir apskatīta kā viena no tautsaimniecības nozarēm, kura jāpasargā no klimata pārmaiņu negatīvajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Parakstīts sadarbības memorands dzīvības zinātņu un tehnoloģiju parka izveidošanai Latvijā

Dienas Bizness, 04.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestā Ķīnas, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu līderu samita 16+1 laikā parakstīts trīspusējs sadarbības memorands starp pasaulē lielāko gēnu sekvencēšanas organizāciju no Ķīnas – BGI, Wuhanas Nacionālo bioindustriju bāzi (Wuhan National Bio-industry Base) un Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju par sadarbību dzīvības zinātņu un tehnoloģiju parka izveidošanai Latvijā, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, Latvijas puses vārdā parakstot memorandu, uzsvēra, ka «šā dokumenta parakstīšana ir nopietns solis ceļā uz Eiropas mēroga dzīvības zinātņu un tehnoloģiju parka izveidi un sadarbība ar tik spēcīgiem partneriem ļaus Latvijai kļūt par vienu no Eiropas līderiem dzīvības zinātņu jomā».

Parks darbosies kā inovāciju un sadarbības platforma dzīvības zinātņu jomas uzņēmumiem un pētniekiem, nodrošinot pieeju laboratorijām, mentoru pakalpojumiem un atbalstu komercializācijai.

BGI ir vislielākā gēnu sekvencēšanas organizācija pasaulē, nodarbinot vairāk nekā 5000 pētnieku vairākās pasaules valstīs. Viens no inovatīvākajiem Ķīnas uzņēmumiem tika dibināts 1999. gadā Šendženā, Ķīnā ar mērķi palīdzēt sabiedrībai, izmantojot gēnu sekvencēšanas sniegtās iespējas. BGI veic ar gēnu inženieriju saistītas pētniecības aktivitātes, rodot tām pielietojumu veselības aprūpē, lauksaimniecībā, vides aizsardzībā, u.c. jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Straujuma neizslēdz, ka Stradiņa slimnīcas jaunajam korpusam būs jāmeklē cits būvnieks

LETA, 04.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevar izslēgt iespēju, ka Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunajam korpusam nāksies meklēt citu būvnieku, šorīt telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Stradiņa slimnīcas jauno korpusu būvē pilnsabiedrība SBRE, bet kopš 11.februāra būvdarbi ir apturēti.

Valdības vadītāja šorīt 900 sekundēs uzsvēra, ka slimnīcas valde kopā ar Veselības ministriju (VM) strādā, lai radušos problēmu risinātu. «Iespējams, šis būvniecības etaps tiks apturēts, lai novērstu trūkumus, bet skaidrs, ka būvniecība tiks atjaunota vai nu nākamajā vai šajā fondu periodā, iespējams, meklējot citu būvnieku, ja būs problēmas ar konkrēto būvnieku. Bet skaidrs, ka būvniecība notiks,» norādīja valdības vadītāja.

Straujuma atzīmēja, ka vispirms situāciju rūpīgi izpētīs un risinājumus piedāvās VM, bet, «ja vajadzēs, valdība iejauksies». Rīt, 5.martā, Ministru prezidentei esot plānota tikšanās ar PSKUS vadītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru