Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Latvija kā viena no pirmajām valstīm saņēmusi oficiālo licenci Expo 2020 Dubaijā organizēšanā, tādējādi saņemot rīkotāju akceptu dalības nodrošināšanai, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Licence paredz, ka Latvija savā paviljonā var uzsākt būvniecību un ekspozīcijas organizēšanu, organizēt pasākumus un notikumus, kā arī nodarboties ar ēdienu, dzērienu un suvenīru tirdzniecību.

«Esam patiesi lepni, ka tik daudzu valstu vidū, esam jau saņēmuši licenci, lai turpinātu veiksmīgi uzsākto gatavošanos Expo 2020 Dubaijā,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs un Expo 2020 komisārs Jānis Endziņš, «no organizatoriem jau saņemti ļoti atzinīgi vārdi par izvēlēto paviljona arhitektūru un plānotajām aktivitātēm tajā, tādēļ esam pārliecināti, ka parādīsim Latviju no vislabākās puses, un uzņēmēji, kā arī sabiedrība būs ieguvēji ilgtermiņā.»

LTRK deleģējuma līgumu par Expo 2020 Dubaijā organizēšanu ar Ekonomikas ministriju noslēdza tikai 14.novembrī, nekavējoties uzsākot gatavošanos nozīmīgajam notikumam. Pašreiz izvēlēts paviljona mets, kā arī tiek risināti citi jautājumi, tostarp sarunas ar dažādiem uzņēmumiem par viņu iesaisti procesos, papildu finansējuma piesaiste, utt.

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

Nodokļu reformā paredzētie pasākumi veicinās mazo iemaksu veicēju līdzvērtīgu dalību pensiju izmaksā šodienas pensionāriem, kā arī uzlabos viņu aktivitāti sava sociālā nodrošinājuma veidošanā, uzskata Labklājības ministrija (LM).

Kā aģentūrai LETA pavēstīja LM sociālās apdrošināšanas departamenta direktora vietniece Airīna Dreimane, Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam paredz, ka saimnieciskās darbības veicēji, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, no ienākumiem veiks 5% maksājumu privātajā pensiju fondā, turklāt no autoratlīdzības izmaksātāja līdzekļiem par autoratlīdzības saņēmēju tiks veiktas 5% iemaksas pensiju apdrošināšanai.

Abi nodokļu politikas pamatnostādnes paredzētie pasākumi uzlabošot mazo iemaksu veicēju sociālo nodrošinājumu pensiju apdrošināšanai.Tāpat sociālā nodrošinājuma uzlabošanos veicinās nodokļu politikas pamatnostādnēs paredzētā minimālās algas palielināšana no 380 uz 430 eiro, skaidro Dreimane.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) šodien, 24.aprīlī, saņēma vienbalsīgu valdības atbalstu tam, lai Ekonomikas ministrija slēgtu deleģējuma līgumu par EXPO 2020 Dubaijā, informē LTRK.

Valdība arī uzdeva LTRK līdz 1.augustam izstrādāt tāmi par plānotajām izmaksām, uzņēmēju iesaisti un citiem būtiskiem jautājumiem, lai lemtu par valsts finansējuma piešķiršanu. Visi klātesošie ministri apliecināja, ka sniegs nepieciešamo atbalstu, lai biedrība veiksmīgi organizētu Latvijas pārstāvību EXPO 2020 Dubaijā.

«Organizējot EXPO Dubaijā noteikti liksim lietā savu uzkrāto pieredzi un zināšanas, tādējādi darot visu, lai katrs ieguldītais eiro ir investīcija, ko Latvija ar uzviju saņemtu atpakaļ. Tāpat arī mēs vēlamies, lai dalība izstādē ir jauns sākums daudziem uzņēmējiem eksporta uzsākšanai, stiprināšanai un palielināšanai gan reģiona līmenī, gan visā pasaulē,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, piebilstot, ka būtiski arī tas, lai paviljons un Latvijas pārstāvība būtu noorganizēta tik augstā līmenī, ka ikvienam apmeklētājam tā būtu pozitīva, neaizmirstama, aizraujoša un atmiņā paliekoša pieredze.

Pēc jaunā koronavīrusa uzliesmojuma Dubaijā no otrdienas līdz mēneša beigām slēgti visi bāri un krogi.

Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) Dubaijas emirāta varasiestādes norādīja, ka arvien biežāk tiek pārkāpti preventīvie pasākumi, un uz to reaģējot, tiks veikti vairāki pasākumi, tostarp slēgti bāri un krogi.

Kinoteātri, sporta klubi un citu pakalpojumu sniedzēji iekštelpās varēs uzņemt tikai pusi no maksimālā apmeklētāju skaita, bet iepirkšanās centri, viesnīcas, peldbaseini un privātās pludmales drīkstēs uzņemt 70% no maksimālā apmeklētāju skaita.

Restorāni un kafejnīcas drīkstēs strādāt ne ilgāk par vieniem naktī.

Krīžu un katastrofu pārvaldības komiteja uzsvēra, ka visi, kas pakļaus sabiedrības drošību riskam, tīšuprāt neievērojot preventīvos pasākumus vai ievērojot tos neprecīzi, tiks bargi sodīti.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Dalību starptautiskajā izstādē "Expo 2020 Dubai", kas rudenī sāksies Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) pilsētā Dubaijā, līdz šim apstiprinājuši 23 Latvijas uzņēmumi, bet vēlmi piedalīties izteikušas vēl 52 kompānijas, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

"Līdz šim lielākā interese ir no informācijas tehnoloģiju (IT) nozares, bet ir atsaukušies arī citu nozaru pārstāvji, kā, piemēram, farmācijas, būvniecības, kokapstrādes, pārtikas, loģistikas un citām jomām," papildina LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Viņš pieļauj, ka Tuvo Austrumu reģiona tirgū īpaši pieprasīti varētu būt dažādi tehnoloģiskie risinājumi, ekskluzīvi nišas produkti un pakalpojumi, piemēram, medicīnas tūrisms.

Šonedēļ no Rīgas ostas uz Dubaiju nosūtīts konteiners ar nepieciešamo aprīkojumu Latvijas paviljona izbūvei izstādē, bet tuvāko nedēļu laikā sāksies paviljona montāžas darbi.

Ar izstādes organizatoriem apstiprināts un saskaņots Latvijas paviljona tehniskais projekts, kura koncepcija paredz četrās dimensijās realizētu risinājumu. Db.lv jau vēstīja, ka tā centrālais elements būs kūdra, kas veido simbolisku saikni starp Latvijas vēsturi, mūsdienām un nākotnes sasniegumiem.

Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) no 12. līdz 15.septembrim notika viens no EXPO 2020 satelītnotikumiem - būvniecības nozares izstāde THE BIG 5, kurā Latviju tajā pārstāvēja astoņi uzņēmumi, kuriem iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits svārstās no 20 līdz 50, savukārt dažiem jau noslēgti sadarbības līgumi.

Izstādē piedalījās "Controlit Factory", "AM Energy", "WWL HOUSES", "Tetralia", "Groglass", "TENAX PANEL", "Wood ART.LV" un "Silk Plaster Group".

"Mēs protam piesaistīt uzmanību: izstādes apmeklētājiem patika stenda dizains, kas ievērojami atšķīrās no citu valstu piedāvājuma. Kamēr citas valstis izmantoja salīdzinoši vienkāršas konstrukcijas, Latvijas stendā varēja apbrīnot gan neparastus materiālus, gan 3D hologrammas. Iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits dažādiem uzņēmumiem svārstās diapazonā no 20 līdz 50, un dažiem ir jau noslēgti līgumi. Visi uzņēmēji teic, ka izstāde bijusi interesanta un vērtīga, jo palīdzējusi labāk izprast konkrēto tirgu, to, kādi produkti konkrētajā tirgū ir "ejošāki" un ko potenciāli varētu piedāvāt papildus. Savukārt tie, kas THE BIG 5 apmeklējuši iepriekš, norāda, ka šogad par spīti Covid-19 ierobežojumiem izstāde bija sevišķi labi apmeklēta, kas, iespējams, saistīts ar EXPO tuvošanos. Un vēl viena atziņa, pie kuras nonācām, - izstādes apmeklētājiem ir ļoti svarīgi, lai produkts būtu ražots Eiropā, nevis Ķīnā, kas mums sniedz savas priekšrocības," iespaidos dalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta veicināšanas nodaļas projektu vadītājs Toms Sudrabs.

Automašīnu skaits Dubaijā pēdējo astoņu gadu laikā dubultojies, un šobrīd valstī ir vairāk automobiļu uz vienu iedzīvotāju, nekā Ņujorkā vai Londonā, pirmdien paziņoja Dubaijas Ceļu un transporta pārvalde.

Pārvaldes dati liecina, ka Dubaijā ar 2,4 miljoniem iedzīvotāju šobrīd ir 1,4 miljoni automobiļu, kas ir līdzvērtīgi 540 automašīnām uz katriem 1000 iedzīvotājiem.

Londonā uz 1000 iedzīvotājiem ir 305 automašīnas, bet Ņujorkā - 213 automobiļi.

Pārvalde vēsta, ka reģistrēto automašīnu skaits Dubaijā pēdējos astoņos gados ir pieaudzis vidēji par 8,2% gadā, 2006.gadā šādu automobiļu skaitam veidojot vien 740 000.

Ja šī tendence turpināsies, tad reģistrēto automobiļu skaits Dubaijā līdz 2020.gadam varētu sasniegt 2,2 miljonus.

Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Lai nepieļautu potenciālu kapitāla aizplūdumu un nomierinātu tirgu pēc Dubaijas finanšu problēmu uzliesmojuma, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) Centrālā banka solījusi aizdot naudu bankām Dubaijā.

AAE Centrālā banka, cenšoties nomierināt satrauktos investorus, norādījusi, ka garantēs Dubaijas bankām piekļuvi «svaigam» finansējumam, kā arī solījusi, ka atbalstīs gan AAE bankas, gan ārvalstu banku struktūrvienības valstī, raksta Washington Post.

Centrālā banka arī noradījusi, ka AAE banku sistēmā patlaban ir ievērojami labākā situācija nekā pirms gada, kad pasauli pārņēma globālā finanšu krīze.

Investori gan Centrālā bankas centienus uztvēruši dalītām jūtām. Šorīt - pirmajā AAE vērtspapīru tirgu darba dienā pēc Dubaijas finanšu problēmu paziņošanas - Dubaijas Finanšu tirgus indekss samazinājies par vairāk nekā 7%, savukārt AAE finanšu centra Abu Dabi vērtspapīru tirgi krituši par vairāk nekā 8%.

Dubaijas lielais parādnieks – Dubai World - uzsācis sarunas ar bankām par 26 miljardu ASV dolāru lielas parāda daļas pārstrukturizāciju, ieskaitot struktūrvienību Nakheel World un Limitless World saistības, ziņo Bloomberg.

Tādu Dubai World struktūrvienību kā Infinity World Holding un pelnošo ostas biznesu Ports & Free Zone parādsaistības netiks iekļautas pārrunās ar bankām, jo to finanšu situācija tiek uzskatīta par stabilu.

RBC Capital Markets analītiķis Niks Čeimijs (Nick Chamie) norāda, ka tagad, kad zināms, ka pārstrukturizēt plānots 26 miljardu dolāru lielu parāda daļu, pēdējo dienu laikā radītajai panikai tirgū vajadzētu pierimt, jo iepriekš tika lēts, ka pārstrukturizēt būs nepieciešams Dubai World parāds 60 miljardu dolāru apjomā.

Putam Investment eksperts Maikls Atkins (Michael Atkin) arī norāda, ka 26 miljardu dolāru lielas parāda daļas pārstrukturizācija parāda, ka problēmas ir nelielas, turklāt tās liecina, ka joprojām vēl neesam izkļuvuši no globālās finanšu krīzes.

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

2009. gads iezīmēja lūzuma punktu pasaules ekonomiskajā attīstībā. Ja vēl gada sākumā vairums analītiķu un ekspertu paredzēja strauju izaugsmes samazināšanos un vispasaules finanšu sistēmas drīzu sabrukumu, tad jau gada otrajā pusē, par spīti prognozēm un pārsteigumu ekspertiem, parādījās pirmie ekonomiskās izaugsmes iedīgļi un finanšu tirgu noskaņojums tikpat strauji (un tikpat neracionāli kā iepriekš) mainījās uz pretējo pusi.

Kādi tad bijuši 2009. gada būtiskākie notikumi un ko mums sagaidīt 2010.gadā?

Būtiskāko notikumu TOP 5

1. Valdības iegulda miljardus pasaules ekonomikā

Svarīgākie darbi tika paveikti jau pašā gada sākumā, kad pasaules vadošo valstu valdības, mācoties no pagātnes kļūdām, spēja vienoties un operatīvi reaģēt, lai ieguldītu savu valstu tautsaimniecībā miljardiem lielus līdzekļus, glābjot ekonomikas no pilnīga sabrukuma. Lai arī tā rezultātā budžeta deficīti daudzās valstīs ir pārsnieguši 10%, šis solis ļāvis apstādināt pasaules ekonomikas brīvo kritienu un viennozīmīgi stiprinājis globālo finanšu sistēmu. Protams, ka, lielā mērā, šāda «glābšana» veikta uz nākotnes izaugsmes rēķina. Jau 2010., un vēl lielākā mērā 2011. gadā, un arī tālākajos gados, vairums attīstīto valstu valdībām nāksies «samaksāt» par krīzes sekām, samazinot valdību izdevumus un ceļot nodokļus, lai savestu valsts finanses kārtībā. Tas, savukārt nozīmē, ka pēc atkopšanās ekonomiskā izaugsme visticamāk būs vājāka kā piedzīvots iepriekšējos gados.

Latvijā jau septīto gadu norisinās Zviedrijas Biznesa gada balva, kuras galvenais mērķis ir izcelt veiksmīgus starptautiskas sadarbības un ilgtspējīga biznesa piemērus, kā arī aktualizēt korporatīvās atbildības pret sabiedrību un vidi nozīmīgumu, informē balvas pārstāvji.

Pasākums tiek veidots kā ikgadēja diskusiju platforma, korporatīvo līderu tikšanās vieta un iedvesmas, ideju avots ilgtspējīgas uzņēmējdarbības veicināšanai.

Zviedrijas Biznesa gada balvai var pieteikties vai tikt pieteikts ikviens uzņēmums vai organizācija, kas darbojas Latvijā. Pieteikumu šogad iespējams iesniegt kādā no trīs kategorijām: Ilgtspējīgas attīstības balva, Gada korporatīvās sociālās atbildības iniciatīva un Gada jaunais uzņēmējs.

Pasākumu rīko Zviedrijas vēstniecība un Zviedrijas Tirdzniecības un Investīciju padome.

«Ik gadu augošais pieteikumu skaits mūs priecē, ļaujot domāt, ka uzņēmēji arvien vairāk domā par ilgtspējīgu attīstību. Mēs ceram, ka šī pozitīvā tendence turpināsies arī šogad un īpaši iedrošināt vēlamies jaunās uzņēmējas. Pagājušā gada nogalē publiskotais Globālais uzņēmējdarbības monitorings parādīja, ka Latvijas sievietes ir aktīvākās starp jauno uzņēmumu dibinātājām Eiropā un veido 10% no pieaugušo sieviešu skaita. Uzmanības vērts ir arī otrs fakts no pētījuma – no tiem 35% iedzīvotāju, kas spēj saskatīt uzņēmējdarbības iespējas, tikai mazliet vairāk nekā puse jeb 60% uzskata, ka viņiem piemīt nepieciešamās biznesa vadības prasmes. Tas skaidri norāda uz neizmantotā uzņēmējdarbības potenciāla esamību. Mēs ticam, ka Zviedrijas Biznesa gada balva uzņēmējdarbībā un mūsu dalībnieku pieredze var palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem likt lietā savas biznesa vadības prasmes, lai valsts tautsaimniecība kopumā varētu attīstīties vēl straujāk,» saka Zviedrijas Tirdzniecības un Investīciju padomes Latvijā vadītājs Ansis Mūrnieks.

Radušās šaubas par Dubaijas - viena no septiņiem Apvienoto Arābu emirātiem - finansiālo stāvokli, jo liela, valdības īpašumā esoša investīciju kompānija lūgusi uz sešiem mēnešiem atlikt tās parādu atmaksu, vēsta BBC.

Dubai World, kuras kopējais parādu apjoms sasniedz 59 miljardus ASV dolāru, lūgusi kreditoriem atlikt gaidāmos maksājumus līdz nākamā gada maijam. Lūgums atlikt maksājumus attiecas arī uz nekustamā īpašuma attīstītāju Nakheel, Dubai World meitas uzņēmumu.

Dubai World ir arī nolīgusi grāmatvedības grupu Deloitte, lai tā palīdzētu ar finanšu pārstrukturēšanu.

Kompāniju smagi skārusi globālā kredītu krīze un lejupslīde, bet nākamajā mēnesī tai bija jāatmaksā 3.5 miljardi ASV dolāru.

Lūgums atlikt maksājumus novedis pie tā, ka kredītreitingu aģentūras pazeminājušas vairāku valsts kompāniju reitingus.

«Tas ir šokējoši, jo pēdējo mēnešu jaunumi deva investoriem mierinājumu, ka Dubaija, visticamāk, varēs izpildīt savas parādu saistības,» sacījis analītiķis Shakeel Sarwar no SICO Investīciju Bankas.

Notikumi ar Dubaijas emirātam piederošo investīciju kompāniju Dubai World, kaslūgusi saviem kreditoriem par sešiemmēnešiem pagarināt 3.5 mljrd. USD liela parāda atmaksas termiņu, kārtējo reizi liek aizdomāties par lietu mainīgo un mānīgo dabu.

Kādreiz plaukstošais, nereti par investoru meku dēvētais emirāts un kompānija, kas izaugsmes gados ar plašu vērienu iegādājās aktīvus visā pasaulē,vienas dienas laikā ir kļuvuši par parādos ieslīgušu krīzes upuri, kam jālūdz savi kreditori atlikt parādu atmaksu. Taču, ja paraugās rūpīgāk, nekādas pārvērtības jau nemaz nav notikušas.

Dubaija būtībā ir tāda kā «krīzes paraugekonomika» — ar lēto naudu būvēts milzis ar nekustamā īpašuma un luksusa tūrisma māla kājām. Tie, kas šā emirāta sakarā runā par «naftas dolāriem», maldās — lielāko daļu tā IKP veido tieši abas iepriekšminētās nozares, melnā zelta nozarei atbildot tikai par aptuveni 5%. Jā, tieši Dubaija ir tā vieta, kur tiek būvēti ekskluzīvi debesskrāpji, kūrorti, mākslīgās salas un pat zemeslodes «makets». Tieši

Nākamgad lielākie ieguvēji Zviedrijā būs finanšu sektora spēlētāji, kuri labumu gūs no globālās ekonomikas atgūšanās veicinātā pieauguma vairākās ieguldījumiem nozīmīgās tirgus nozarēs.

Pieaugums Zviedrijas fondu biržā OMX Stockholm 30, kas šogad jau sasniedzis 60%, vēl ne tuvu nav beidzies. Par to liecina Zviedrijas fondu pārvaldītāju uzskats, ka pieaugums akciju tirgū turpināsies arī nākamgad, ziņo Swedish Wire.

Ziemeļu reģiona lielākais tiešsaistes biržas brokera Nordnet pētījums liecina, ka trīs no 33 fondu pārvaldītājiem neuzskata, ka akciju tirgus augs arī 2010. gadā un to veicinās Zviedrijas un globālās ekonomikas nostiprināšanās, kā arī kompāniju ienākumu palielināšanās.

Fondu pārvaldītāji nākamgad Zviedrijai prognozē akciju tirgus pieaugumu vidēji 13% apmērā.

To apstiprina arī JPMorgan ziņojums, kurā ASV finanšu institūcija prognozē, ka Eiropas akciju tirgi līdz 2010. gada beigām gūs pieaugumu 20% apmērā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Ekonomikas ministrija parakstījusi līgumu par Latvijas pārstāvības organizēšanu Expo 2020 Dubaijā, informē LTRK.

14.novembrī LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis parakstīja līgumu par Expo 2020 organizēšanu. «Uzticēt LTRK organizēt Expo 2020 Dubaijā, mūsuprāt, ir gudrs valdības lēmums, jo, izmantojot šādu sadarbības modeli, projekta realizācijā tiks izmantots ne tikai valsts piešķirtais finansējums, bet piesaistīti arī papildu līdzekļi. Ņemot vērā to, ka esam bezpeļņas nevalstiskā organizācija, tad mums nav intereses gūt papildu labumus no Expo 2020 Dubaijā organizēšanas, kā vien tas, lai katrs ieguldītais eiro ar uzviju atnāk atpakaļ gan Latvijas uzņēmējiem, gan valsts ekonomikai,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs J.Endziņš.

Igaunijas uzņēmēju organizācijas paziņojušas, ka uzņēmēji nevēlas segt pusi no izdevumiem par valsts dalību pēc diviem gadiem Dubaijā paredzētajā starptautiskajā izstādē «Expo», tāpēc Igaunija šajā izstādē nepiedalīsies, otrdien ziņo Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Igaunijas valdība bija izvirzījusi nosacījumu, ka uzņēmējiem ir jāsedz puse no izdevumiem par dalību «Expo», un tādā gadījumā otru pusi šo izdevumu segtu valsts.

Atbildē valdībai Igaunijas uzņēmēju asociācijas norādījušas, ka uzņēmēji uzskata par lietderīgāku ieguldīt līdzekļus Igaunijas pārstāvniecības atvēršanā Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), jo ar vienreizēju dalību pasākumā nav pietiekami, lai attīstītu lietišķos kontaktus ar Persijas līča valstīm.

Igaunija šā gada otrajā pusē plāno atklāt AAE Investīciju un tirdzniecības aģentūras (EAS) pārstāvniecību. Tiek plānota arī vēstniecības atvēršana.

Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrija augustā ieteica valdībai neatbalstīt Igaunijas dalību Dubaijas «Expo», tomēr valdība nolēma, ka Igaunija varētu piedalīties, ja pusi finansējuma piešķirtu uzņēmēji.

Dubaija paziņojusi par milzīga, ar jaunākajām tehnoloģijām aprīkota tirdzniecības centra būvniecību, raksta CNN Travel.

Tirdzniecības centra nosaukums būs Dubai Square un tā būvniecībā tiks ieguldīti 2 miljardi ASV dolāru. Centra kopējā platība būs vairāk nekā 8 miljoni kvadrātmetru.

Pirmajā stāvā tiks izveidota arēna ar 3D projekciju iespējām, kurā plānots organizēt slavenību koncertus un teātru šovus. Tāpat ģimenēm tiks piedāvāts kino, ūdensparks, sporta arēna un lielveikals.

Tirdzniecības centrā būs izvietotas arī VIP ģērbtuves, viedās pielaikošanas kabīnes ar interaktīviem spoguļiem un privātās modes kolekcijas.

Tāpat tirdzniecības centrs piedāvās fiziskos veikalus ar digitālajām platformām, kurās ierīkotas jaunas tehnoloģijas un pirkumus būs iespējams veikt ar mobilo tālruni. Iepirkšanos būs iespējams papildināt ar aplikācijām, skenēšanas aplikācijām un radiofrekvences identifikāciju.