Latvijas lidsabiedrība airBaltic vakar uzsāka tiešos lidojumus maršrutā starp Rīgu un Dubaiju Apvienotajos Arābu Emirātos.

airBaltic lidojumus starp abām pilsētām nodrošina četras reizes nedēļā.

“Esam lepni, ka varam piedāvāt mūsu pasažieriem tādu unikālu galamērķi kā Dubaiju, kas tagad savieno Baltijas reģionu ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Tas ir viens no garākajiem lidojumiem mūsu maršrutu kartē. Dubaija jau kādu laiku bijis viens no mūsu pasažieru pieprasītākajiem galamērķiem, turklāt tajā norisināsies izstāde Expo 2020, kas šai pilsētai piesaistīs daudz interesentus,” komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

“Paplašinot no lidostas Rīga sasniedzamo galamērķu klāstu ar Dubaiju, jaunas iespējas pavērsies mūsu pasažieriem, kuri varēs ātrāk un ērtāk nokļūt pievilcīgajā Tuvo Austrumu atpūtas un biznesa centrā. Vienlaikus tas ir arī izaugsmes solis lidostai, turpinot stiprināt Rīgas kā nozīmīga aviācijas tranzīta punkta pozīcijas,” saka Laila Odiņa, lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja.

No šā gada 11. oktobra darbu Rīgā uzsāks Apvienoto Arābu Emirātu aviokompānija “flydubai”, kas trīs reizes nedēļā piedāvās ceļotājiem lidojumus starp Rīgu un Dubaiju.

Aviokompānija šodien izziņoja plānus šā gada laikā sākt lidojumus no Dubaijas uz Rīgu, Bāzeli, Tallinu un Viļņu, palielinot savu maršrutu tīklu Eiropā līdz 43 galamērķiem 21 Eiropas valstī.

“flydubai” izpilddirektors Gheits Al Gheits uzsver: “Mūsu jaunie maršruti uz Baltijas reģionu un Šveici ļaus ceļotājiem vēl ērtāk sasniegt Dubaiju, gan lai viesotos tajā, gan izmantotu Dubaijas kā aviācijas centra piedāvātās iespējas tālākiem savienotajiem lidojumiem.” “flydubai” galamērķu kartē iekļauti lidojumi, piemēram, uz Malaiziju, Maldīvu salām, Mombasu, Šrilanku, Taizemi un Zanzibāru.

Jaunajos maršrutos lidsabiedrība izmantos savus jaunākos “Boeing 737” gaisa kuģus. Lidojumos, kas notiks nu Dubaijas lidostas 3. termināļa, būs pieejamas gan biznesa, gan ekonomiskās klases sēdvietas. Turp un atpakaļ lidojums no Rīgas uz Dubaiju izmaksās, sākot no 380 eiro ekonomiskajā klasē līdz 1370 eiro biznesa klasē.

No novembra Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" sāks tiešos reisus starp Viļņu un Dubaiju Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), ceturtdien paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Kā informēja ministrs, drīzumā "airBaltic" saņems nozīmētās aviokompānijas statusu Viļņu-Dubaijas maršrutā saskaņā ar Lietuvas un AAE divpusējo nolīgumu par gaisa satiksmi.

Kompānija plānojot reisus sākt novembrī, lidojumus piedāvājot divas reizes nedēļā, Skuodis rakstīja vietnē "Facebook".

"Tiešie regulārie reisi ar AAE un kopumā tik gari regulārie reisi Lietuvai nekad nav bijuši. Mēs jau vairākus gadus kopā ar [Lietuvas starptautisko lidostu operatoru] "Lietuvos oro uostai" strādājam pie tāda lidojumu virziena, tādēļ ir ļoti patīkami, ka tirgus šeit redz potenciālu," viņš klāstīja.

Skuodis pauda, ka Lietuvas un AAE gaisa satiksmes savienojumi ir viens no prioritārajiem virzieniem, jo sniedz alternatīvu savienotajiem reisiem uz Āziju.

Latgalē, Rugāju novadā ar zīmolu "Metta Steel" tiek ražotas ilgtspējīgas dizaina mēbeles mājai un sabiedriskajai telpai - metāla lampas,locīta metāla un nelīmēta ozolkoka plaukti, bāra krēsli un citi produkti.

"Gribējās radīt kaut ko skaistu un paliekošu, kaut ko tādu, ko citi neražo. Produktu ar augstu pievienoto vērtību. Apmierināt savu tieksmi pēc pašizpausmes. Iepriekšējas nodarbes uzlika rāmjus, šī nē," stāsta zīmola "Metta Steel" idejas autors Andris Gals.

Uzņēmuma piedāvājumā ir dažādi plaukti un konsoles no locīta metāla un nelīmēta ozolkoka, kā arī radīti gaismas ķermeņi - stāvlampas un griestu lampas, mēbeļu komplekti guļamistabai, skaistumkopšanai un citi. "Mums ir vēlme parādīt to, ka pamatīgam un ilglaicīgam ir vērtība. Kāpēc cilvēkiem patīk braukt uz senatnīgām pilīm un skatīties, kā tās no akmeņiem būvētas? Skaisti! Masīvas kāpnes no ozolkoka turas jau gadus trīssimt. Un neviens nepriecājas par saplākšņa mēbelēm, kas izturējušas tikai līdz modes tendenču maiņai," komentē A.Gals.

2009. gads iezīmēja lūzuma punktu pasaules ekonomiskajā attīstībā. Ja vēl gada sākumā vairums analītiķu un ekspertu paredzēja strauju izaugsmes samazināšanos un vispasaules finanšu sistēmas drīzu sabrukumu, tad jau gada otrajā pusē, par spīti prognozēm un pārsteigumu ekspertiem, parādījās pirmie ekonomiskās izaugsmes iedīgļi un finanšu tirgu noskaņojums tikpat strauji (un tikpat neracionāli kā iepriekš) mainījās uz pretējo pusi.

Kādi tad bijuši 2009. gada būtiskākie notikumi un ko mums sagaidīt 2010.gadā?

Būtiskāko notikumu TOP 5

1. Valdības iegulda miljardus pasaules ekonomikā

Svarīgākie darbi tika paveikti jau pašā gada sākumā, kad pasaules vadošo valstu valdības, mācoties no pagātnes kļūdām, spēja vienoties un operatīvi reaģēt, lai ieguldītu savu valstu tautsaimniecībā miljardiem lielus līdzekļus, glābjot ekonomikas no pilnīga sabrukuma. Lai arī tā rezultātā budžeta deficīti daudzās valstīs ir pārsnieguši 10%, šis solis ļāvis apstādināt pasaules ekonomikas brīvo kritienu un viennozīmīgi stiprinājis globālo finanšu sistēmu. Protams, ka, lielā mērā, šāda «glābšana» veikta uz nākotnes izaugsmes rēķina. Jau 2010., un vēl lielākā mērā 2011. gadā, un arī tālākajos gados, vairums attīstīto valstu valdībām nāksies «samaksāt» par krīzes sekām, samazinot valdību izdevumus un ceļot nodokļus, lai savestu valsts finanses kārtībā. Tas, savukārt nozīmē, ka pēc atkopšanās ekonomiskā izaugsme visticamāk būs vājāka kā piedzīvots iepriekšējos gados.

Akciju tirgus galvenā ziņa janvārī – pasaules gals nav iestājies. Tie, kas neseko līdzi akciju tirgiem, droši vien būs pārsteigti par šādu ievadu un sarkastiski vaicās: «vai tad bija jābūt?». Atbildēšu, ka decembra beigās daudzi cilvēki to paredzēja un no tā baidījās.

Atgādināšu dažus faktus par 2018.gada decembri: tika piedzīvotas vislielākās svārstības decembrī akciju tirgus vēsturē, smagākais nedēļas kritums vairāku gadu laikā, sliktākais Ziemassvētku vakars tirgū un citi.

Kopumā jaunā gada brīvdienas visiem brokeriem un investoriem bija neskaidrību pilnas un viņi ar pesimismu gaidīja janvāri. Taču pasaules gals neiestājās.

Kopumā sakot, janvāris kārtējo reizi apstiprināja to, ko es ne reizi vien esmu teicis – tirgus var pievērst uzmanību kādai jaunai tēmai, pārspīlēti reaģējot uz katru ziņu, bet tikpat ātri zaudēt interesi par šo tēmu un vispār uz to nereaģēt. Tā bija arī ar ASV valdības darba apturēšanu – decembrī katrs jaunums, kas saistīts ar termiņa pagarināšanu vai, tieši pretēji, pārtraukšanu, izraisīja tirgus kritumu vai izaugsmi, savukārt janvārī uz šīm ziņām tirgus īpaši nereaģēja. Tā notika arī ar decembrī aktuālo tēmu par ASV un Federālo Rezervju sistēmas vadītāja pretrunām – janvārī tā tika atstumta otrajā plānā. Kopumā tirgū atkāpās visas bailes. Tiesa gan, pirmajā gada darbdienā tirgus gan piedzīvoja kritumu, reaģējot uz negaidīto Apple vēstuli akcionāriem, kurā kompānija pazemināja pārdošanas apjomu prognozes, taču pēc tam iestājās spēcīgas izaugsmes periods, kas turpinājās līdz pat mēneša beigām. Tirgus ignorēja ikvienu negatīvu ziņu (piemēram, neveiksmīgo Lielbritānijas parlamenta balsojumu saistībā ar Breksita plānu) un ar prieku uzņēma ikvienu pozitīvu ziņu. Tomēr jāatzīst, ka pozitīvo ziņu ir bijis pietiekami daudz. Starp tām var minēt valdības darba atsākšanu un FRS paziņojumu par vieglāku ASV monetāro politiku, arī veiksmīgu ASV un Ķīnas tirdzniecības politikas sarunu virzību. Rezultātā labais uzvarēja un visi ASV indeksi ievērojami pieauga. Interesanti, ka līdzīgu izaugsmi piedzīvoja visi indeksi – Dow, Nasdaq un S&P 500 – katrs palielinājās par aptuveni 8%.

Jau pavisam drīz, 1. oktobrī, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) tiks atklāta izstāde EXPO 2020 – notikums, kam Dubaija ir gatavojusies desmit gadus.

Tas būs viens no šī gada lielākajiem notikumiem pasaulē: kaut arī Covid-19 dēļ izstāde sāksies gadu vēlāk, nekā bija plānots sākotnēji, tās rīkotāji plāno uzņemt 25 miljonus apmeklētāju.

Arī Latvija dalīsies ar pārējo pasauli inovācijās un iespējās, kādas varam sniegt tikai mēs. Investīcijas, jauni sadarbības partneri, plašākas iespējas, pateicoties digitalizācijai, un Latvija kā augsne inovatīviem, ilgtspējīgiem risinājumiem – uz Dubaiju dodamies ar lieliem mērķiem, lielām cerībām un spēcīgu pieteikumu. Un es gribētu apgalvot, ka Tuvo Austrumu tirgus, kaut arī sarežģīts un nepazīstams, nebūt nav Latvijai nepieejams.

Šis EXPO no visiem iepriekšējiem atšķirsies ar to, ka tas būs pirmais lielais klātienes pasākums uzņēmējiem kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, līdz ar to uzņēmēju interese par šo notikumu ir milzīga. Latviju dažādos formātos pārstāvēs ap 200 dalībnieku: 120 uzņēmēju dosies uz Dubaiju, lai piedalītos pasaules izstādē klātienē, 80 to darīs neklātienē, un vēl daudz vairāk piedalīsies pastarpināti. Sešu mēnešu laikā īstenosim 13 tirdzniecības misijas, un mums būs astoņi nacionālie stendi EXPO prioritārajās nozarēs. Līdz ar to jaunu tirgu atrašana Tuvo Austrumu reģionā, kas līdz šim ir salīdzinoši maz apgūts, un vēl tālāk no vēlmes ir kļuvusi par reālu iespēju un vienu no Latvijas lielajiem mērķiem šajā pasākumā.

Pieprasījumam pēc apzaļumošanas materiāliem un rotaļu laukumu seguma pieaugot, SIA Aggregare plāno palielināt jaudu un paplašināt produkcijas klāstu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sējas novada SIA Aggregare ražotā priežu mizu mulča, krāsotā šķelda, substrāti un kūdra tiek eksportēta uz 12 pasaules valstīm. Uzņēmums startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 kategorijā Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā.

Šobrīd 35% SIA Aggregare saražotās priežu mulčas un krāsotās šķeldas tiek eksportēti uz Igauniju, Lietuvu, Zviedriju, Vāciju, Poliju, Franciju, Izraēlu, Bulgāriju, Libānu, Kataru, Dubaiju un Ķīnu. Lielākais produkcijas daudzums – aptuveni 50% – aizceļo uz Dubaiju. Pērn tika realizēti 14 tūkstoši kubikmetru mulčas, šogad to apjomi tiks palielināti par 15%, lēš SIA Aggregare tirdzniecības vadītājs Artis Mikāls.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic no 2021. gada 1. septembra plāno uzsākt regulāros lidojumus jaunā maršrutā starp Rīgu un Dubaiju Apvienotajos Arābu Emirātos.

Lidojumi starp abām pilsētām plānoti četras reizes nedēļā.

“Dubaija gadiem bijis viens no ievērojamākajiem galamērķiem, uz kuru no Rīgas netiek veikti lidojumi. Tagad, oktobrī sākoties Expo 2020, mēs piedāvāsim tiešos lidojumus no Rīgas, ko novērtēs liels skaits pasažieru Baltijas reģionā un Skandināvijā. Papildus jaunajam maršrutam mēs arī sniegsim lielisku savienojamību no Dubaijas starptautiskās lidostas uz galamērķiem Tuvajos Austrumos, Āzijas un Klusā okeāna reģionā, kā arī Āfrikā,” skaidro airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

“Expo 2020 Dubai būs pirmais globālais klātienes pasākums kopš pandēmijas sākuma, kas uzņems miljoniem apmeklētāju no visas pasaules. Tāpēc šo ērto un ātro lidojumu ieviešana starp Rīgu un Dubaiju pirms šī pasākuma ir lieliska iespēja, kas veicinās ne tikai ekonomisko attīstību, bet arī radīs papildu iespējas politiskajām, kultūras un cilvēku savstarpējām saitēm starp AAE un Latviju. Paši AAE iedzīvotāji un latvieši ir radījuši pieprasījumu pēc šiem lidojumiem, kas ir tiešs mūsu abu valstu ciešo attiecību rezultāts,“ uzsver Apvienoto Arābu Emirātu vēstniece Latvijā Hanāna Halfāna Ubaida Alī Almadhanī.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" sākusi 2023.gada ziemas sezonu no Viļņas, piedāvājot lidojumus uz četriem jauniem galamērķiem - Tenerifi, Dubaiju, Grankanāriju un Turīnu, informēja "airBaltic" pārstāvji.

Kompānijas pārstāvji informē, ka lidojumi maršrutā Viļņa-Tenerife notiks divas reizes nedēļā, maršrutā Viļņa-Dubaija vienu reizi nedēļā, Viļņa-Grankanārija vienu reizi nedēļā, savukārt Viļņa-Turīna divas reizes nedēļā.

Tāpat lidostas pārstāvji norāda, ka pirmais reiss no Viļņas uz Tenerifi izlidoja 31.oktobrī, bet pirmais reiss uz Dubaiju notika 1.novembrī. Savukārt maršrutā Viļņa-Grankanārija pirmais reiss paredzēts šā gada 2.decembrī, bet reiss uz Turīnu notiks 30.decembrī.

""airBaltic" ir nozīmīgs un ilgtermiņa Lietuvas lidostu partneris. Mēs novērtējam, ka "airBaltic" skaidri uzsver turpmākos plānus ieguldīt Viļņas lidostā un vienlaikus uzlabot Lietuvas ceļotāju savienojamības iespējas," atzīmē Lietuvas valsts lidostu operatora "Lietuvos oro uostai" aviācijas pakalpojumu pagaidu vadītājs Toms Zitikis.

Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) aviosabiedrība Emirates Airline, kas plānoja šī mēneša beigās veikt pasaulē ilgāko avioreisu starp Dubaiju un Panamu, nolēmusi to atlikt par apmēram vienu gadu.

Šis reiss, kuru bija paredzēts sākt 31.martā un kas ilgtu 17 stundas un 35 minūtes, «operatīvu faktoru» dēļ ir pārcelts uz 2016.gada beigām vai 2017.gada sākumu, aviokompānija pavēstīja trešdien Panamā publicētā paziņojumā.

Dubaijas lidsabiedrība Emirates Airline pērn augustā paziņoja par ieceri veikt šādu lidojumu, kas padarītu Panamu par šīs kompānijas avioreisu pirmo galamērķi Centrālamerikā.

Kompānija bija paziņojusi, ka piedāvās vienu reisu dienā uz Panamas galvaspilsētu ar lidmašīnu Boeing 777-200LR, kas var pārvadāt arī līdz 15 tonnām kravu.

Emirates Airline tagad ir nolēmusi atlikt šo reisu, «ņemot vērā visus operatīvos faktorus, tostarp [gaisa] flotes izmantošanu un komerciālo pieprasījumu».

Latvijas čārterlidojumu kompānija SmartLynx Airlines no sestdienas sadarbībā ar ceļojumu operatoriem Teztour un Novatours piedāvās savu garāko tiešā lidojuma reisu, kas būs maršrutā starp Tallinu un Dubaiju.

Reizi nedēļā sestdienās čārterreiss no Tallinas uz Dubaiju būs līdz nākamā gada februāra vidum.

Tiešajā reisā starp Tallinu un Dubaijas Šeiha Maktuma lidostu lidojums ilgs sešas stundas un 45 minūtes un tā garums sasniedz apmēram 4800 kilometrus. Reisus veiks lidmašīna Airbus 320.

Aviokompānija SmartLynx Airlines, kas ir dibināta 1992.gadā un bāzēta Rīgā, veic pasažieru čārterpārvadājumus ar lidmašīnām Airbus A-320. Tā piedāvā lidmašīnu un apkalpes nomas pakalpojumu un pilnu čārterreisu pakalpojumus savos bāzes tirgos Latvijā un Igaunijā. Kompānija galvenokārt strādā atpūtas lidojumu tirgū.

SIA Wims izgatavo apavus vairākiem zīmoliem Latvijā, kā arī ir izveidojis savu apavu kolekciju jeb ražošanas līniju; daļa jau ir pieejama uzņēmuma mājaslapā

Viena no uzņēmuma īpašniecēm un idejas autorēm ir Sanita Avotiņa, kura pirms trīs gadiem pirmos soļus apavu ražošanā spēra kopā ar Ingu Sabovicu, izveidojot apavu zīmolu SAZ. «Šis zīmols tiek attīstīts vēl aizvien, mēs gatavojam divas kolekcijas gadā, kuras atrādām ārvalstu izstādēs. SAZ projekts tiek lolots kā mazs bērns, bet vērienīgāku biznesa potenciālu saredzu ražojošajā uzņēmumā Wims, kuru pirms nepilniem diviem gadiem izveidoju kopā ar savu meistaru Viktoru Veļičko un Agri Avotiņu. Ar Viktoru sākām sastrādāties, veidojot SAZ kolekcijas, jo viņš bija viens no retajiem meistariem, kurš nebaidījās un prata izveidot sarežģītus apavu modeļus,» stāsta Sanita.

Gadījumā, ja piektdien, 21. decembrī pienāks pasaules gals, uzvarētāji būs tie, kas iegādājušies ASV kompānija Atlas Survival Shelters ražotās pazemes patvertnes. Kompānijas būvētās patvertnes spējot izturēt kodolkaru vai pat asteroīdu triecienu.

Atlas Survival Shelters ir viena no daudzām, strauji augošām kompānijām, kuras piedāvā izdzīvošanas līdzekļus dažādu katastrofu laikā. Vienas kompānijas būvētas patvertnes cena svārstās no 100 tūkstošiem līdz vairākiem miljoniem ASV dolāru.

Kompānijas vadītājs Rons Hubards (Ron Hubbard) norāda, ka patvertne aizsargās pret kodolkaru, ķīmiskiem uzbrukumiem, viesuļvētrām, savvaļas ugunsgrēkiem. Zemestrīces gadījumā patvertne varot kalpot kā lieliska pagaidu mājvieta.

Dzīvot pazemes patvertnē varot tik ilgi, kamēr pietiek dzeramā ūdens un pārtikas. Sarunā ar ASV mediju ABC News R. Hubards atminējās kādu paziņu, kurš šādā patvertnē bija nodzīvojis pusotru gadu.

Absolūtais vairākums (93%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem netic tam, ka šogad 21. decembrī būs pasaules gals.

To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes decembrī veiktais pētījums.

Lielākā daļa iedzīvotāju (78%) noteikti netic tam, ka 21. decembrī pienāks pasaules gals, savukārt 15% - tam drīzāk netic.

Pretējās domās ir tikai 3% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kas apgalvo, ka tic pasaules galam 21. decembrī (2% - noteikti jā; 1% - drīzāk jā). Savukārt 4% aptaujāto šajā jautājumā nav konkrēta viedokļa.

Aptauju pētījumu aģentūra TNS veica sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes laikā no 2012. gada 11. līdz 13. decembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 800 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Biznesa pasaulē izdevīgus līgumus izsist paradušais Donalds Tramps arī prezidenta amatā spēlēs pēc sev saprotamiem noteikumiem

Donalda Trampa prezidentūra ne tuvu nav pasaules gals. Iemesls tam ir vienkāršs – pasaule ir apaļa, tāpēc tai nemaz nav gala. Vēstures izpratnes un ekonomikas lineārums, kas visās jomās ir ieviesis arī progresa terminu, Rietumos ir pamatīgi iegājies, un tas nav slikti vai pilnīgi aplami. Nē, tas acīmredzami darbojas, un tam ir arī liela jēga. Tomēr tā nav absolūta patiesība, un tādi sistēmas «gļuki» kā Brexit vai Trampa kungs Ovālajā kabinetā mums to atgādina. Lietas nav pašsaprotamas un predestinētas, un aktīviem cilvēkiem ar tendenci uz brīvu darbošanos brīvā tirgū, kādi noteikti ir arī DB lasītāji, tā ir laba ziņa.

Jauno 2010. gadu pasaules finanšu-ekonomiskā sabiedrība sagaidīja ar īstu atvieglojuma sajūtu un optimismu. Pagājušajā 2009. gadā galvenajiem finanšu tirgiem beidzot izdevās atjēgties pēc trieciena, ko tiem nodarīja visā pasaules vēsturē lielākā finanšu krīze.

2009. gadā pasaules akciju tirgū cenas kompensēja lielāko 2008. gada zaudējumu daļu (sk. tabulu). Obligāciju tirgum 2009. gadā izdevās kompensēt gandrīz visus ciestos zaudējumus, jo šeit cenas atgriezās pie pirmskrīzes līmeņiem. Bet pasaules banku sistēma, kaut arī vēl joprojām ir stipri ievainota (un nav pilnīgi atguvusi savas funkcijas, īpaši kreditēšanas sfērā), vairs nestāv uz sabrukuma robežas. Lai arī krīze turpināja izdarīt triecienus uz šo sistēmu arī 2009. gadā – Amerikā vien gada laikā bankrotēja 140 bankas (salīdzinot ar tikai 25 bankām 2008. gadā) – tas nespēja satricināt sistēmas pamatus.

2008. gadā beigās pasaules vadošo valstu vadību paustā apņemšanās glābt sistēmu veidojošās bankas tika izpildīta - pat neskatoties uz glābšanas izmaksām. Pēc visa spriežot, šis lēmums bija pareizs. Iespējams, tieši tas ļāva izvairīties no 1929. gadam līdzīga ekonomiskā haosa pasaules mērogā. Pateicoties lielam valsts atbalstam un citām nozarēm, nacionālo ekonomiku lielākā daļa 2009. gada otrajā pusē atgriezās pie izaugsmes. Un kaut arī pasaules IKP 2009. gadā tomēr zaudēs ap 1% (pirmo reizi pēc Otrā pasaules kara), pozitīvas tendences ir acīmredzamas.

Latvijas sociālā medija one.lv pēdējā darbības diena būs 2013. gada 31. janvāris.

«Portālam one.lv pienācis pasaules gals, tiesa gan, tas attiecas tikai uz mums. Gals pienāks nevis 21. decembrī, bet 2013. gada janvārī,» pavēstījusi portāla administrācija.

Lēmums slēgt portālu one.lv pieņemts, jo portāls nav «komerciāli veiksmīgs», tāpat one.lv piedzīvo cilvēkresursu trūkumu, medijiem skaidroja Mail.Ru Group viceprezidents un portāla odnoklasniki.ru vadītājs Iļja Širokovs.

Portāls one.lv uzsāka darbību 2000. gadā, bet 2004. gadā tas kļuva par sociālu tīklu. 2000. gadu vidū one.lv bija lielākais sociālais tīkls Baltijas valstu krievvalodīgo iedzīvotāju auditorijai.

Bezdarba līmenis 2. ceturksnī saglabājās nemainīgs - 6,4%, bet gada laikā tas saruka par 0,2 procentpunktiem. Nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 7,2 tūkstošiem. 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887,6 tūkstoši jeb 64,4% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2023.gada otrajā ceturksnī bija 60 600 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 28200 mazāk nekā pirms gada, bet par 800 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Šogad otrajā ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija zemāks nekā Igaunijā (6,7%), bet augstāks nekā Lietuvā (6%).

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka ekonomikas izaugsmes impulss gada otrajā pusē joprojām būs vājš. "Pirktspējas atjaunošanās stabilizēs privāto patēriņu, taču ar grūtībām saskarsies apstrādes rūpniecība un eksports. Satricinājumi darba tirgū izpaliks, tomēr joprojām daudz negatīvie faktori norāda uz iespējami nelielu bezdarba pieaugumu gada beigās, tai skaitā sezonālo darbu noslēgšanās dēļ. Arējā vide, piemēram, Zviedrijas būvniecības un nekustamā īpašuma sektora problēmas Latviju skar mazāk, nekā abas kaimiņvalstis, kur tiek ziņots par darbinieku skaita samazināšanu kokrūpniecībā un mēbeļu ražotnēs. Tomēr atsevišķi uzņēmumi var būt spiesti rīkoties līdzīgi. Līdz šim ekonomiskās sadarbības korekcijas ar Krieviju ir bijušas nenozīmīgas. Un spiediens ierobežot sadarbību pastiprināsies, kas nozīmēs arī darbinieku skaita pārskatīšanu. Šādas korekcijas nebūs masveidīgas, lai arī jauna darba atrašana varētu prasīt vairāk laika nekā iepriekš. Tomēr iespējas joprojām būs," norāda ekonomists. Viņaprāt, darba devēji būs piesardzīgāki, bet izaugsmes plāni virzīsies uz priekšu. Tādēļ, lai arī par kādu grādu darba tirgus atdzisīs, tas joprojām būs gana silts. Primārais uzdevums ir un būs celt nodarbinātību. Tas nozīmē aktīvāk iesaistīt tos potenciālos darbiniekus, kuri šobrīd ir izvēlējušies būt ekonomiski neaktīvi.

1. oktobrī Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) tiks atklāta Pasaules izstāde EXPO 2020, kurā piedalīsies vismaz 192 valstis un tiek gaidīti vairāk nekā 25 miljoni viesu.

Tur patiešām būs visi – arī Latvija, kuras paviljons atradīsies "Iespēju" kvartālā. Tuvo Austrumu uzņēmēju kartē Latvija kā potenciāls biznesa partneris ir parādījusies nesen – pirms 5–6 gadiem. Mums vēl ir daudz, ko mācīties, bet vienlaikus arī brīvas rokas zīmēt šo karti tā, kā mēs gribam. Dubaijā mēdz teikt – ja tev ir ideja, kas šķiet neiespējama, te ir īstā vieta pierādīt, ka tā ir reāla! Iespēja sevi parādīt EXPO ir patiešām lieliska iespēja, kas jāizmanto, un ne tikai labu attiecību vārdā.

Uz Dubaiju – ar attieksmi

Dalība EXPO ir Latvijas un AAE pēdējo sešu gadu savstarpējo attiecību loģisks turpinājums: Latvija ir pirmā Baltijas valsts, kas atvēra vēstniecību AAE, pirmā, kas atvēra ekonomisko pārstāvniecību, un mēs joprojām esam vienīgā Baltijas valsts, kam ir tiešie lidojumi ar AAE. Savukārt AAE vēstniecība Latvijā līdz šim brīdim ir vienīgā Persijas līča valstu vēstniecība Baltijas valstīs.

Lai cik haotiska savā darbībā, tā sauktā Eiropas konverģences mašīna ir un paliks vadošais biznesa un labklājības faktors plašam reģionam. Tas pats sakāms par brīvā tirgus kapitālismu vispār.

Vai Eiropas Savienība uz tās karogus vicinošo ļaužu slaktēšanu Kijevā reaģēja neizlēmīgi? – Jā. Vai Baltkrievijas uzmestajai lūpai par ES Austrumu politikas divkosību ir pamats? – Principā jā. Vai Turcija dara pareizi, eksportu pēc iespējas pārorientējot no ES uz Āfriku un Tuvajiem Austrumiem? – Jā. Vai apkārtējām zemēm, Krieviju ieskaitot, bez ES pārvaldības un ekonomikas standartiem ir kāds cits ticams ilgtermiņa modelis? – Nē, nav.

Iemesls tam ir amerikāņu politikas ekonomista Frensisa Fukujamas savulaik pasludinātais un pēc tam viņa paša arī atsauktais vēstures gals jeb politiskais un ekonomiskais liberālisms kā cilvēces nākotnes vienīgā alternatīva. Tas aizvien tiek daudzu apsmiets, un iemesls tam ir nepamatots romantisms par cilvēka dabu.

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

8. septembrī negaidīti mūžībā aizsaukts viens no Latvijas 1. rokkafejnīcas dibinātājiem un ilggadējā festivāla Baltic Beach Party rīkotājiem, liepājnieks Mareks Mediņš, vēsta portāls liepajniekiem.lv.

Brāļu Mareka un Raivo Mediņu vārds ilgus gadus bija nesaraujami saistīts ar Liepājas mūzikas dzīvi. 2002. gadā viņi abi nodibināja Latvijas 1. rokkafejnīcu, kas Liepājā darbojās līdz pat 2013. gada sākumam un ilgus gadus bija centrālā mūziķu pulcēšanās vieta pilsētā, bet Rīgā tika atvērta 2012. gada sākumā, kur darbojas vēl joprojām. Tāpat Mareks un Raivo Mediņi desmit gadu garumā pulcēja tūkstošus festivālā Baltic Beach Party, vēsta portāls.

8. septembrī 46 gadu vecumā negaidīti mūžībā aizsaukts jaunākais no brāļiem Mareks. Atvadīšanās no M. Mediņa notiks 18. septembrī pulksten 12 Rīgas krematorijā.

LASI VĒL:

Papildināts - Latvijas 1. rokkafejnīcai Liepājā pienācis gals; vaino ekonomisko situāciju

Labāk, lai dzelzceļa pārvadājumi Latvijā paliek valsts rokās, uzskata Dzelzceļa, jūrniecības un transporta darbinieku nacionālās apvienības (RMT, Lielbritānijā) ģenerāldirektors Bobs Krovs (Bob Crow).

Viņš neredz ieguvumus no sabiedriskā transporta sfēras liberalizācijas un privatizācijas, un Anglijas dzelzceļa privatizāciju salīdzina ar šausmu filmu. Viņa vadītā arodbiedrība, kurā ir 80 tūkstoši biedru nav pret Eiropu, taču ir pret Eiropas Savienību ES). Viņaprāt, ES nepalīdz strādniekiem, jo tās dzinulis ir pilnīga visu pakalpojumu privatizācija, kas novedīs pie pakalpojumu cenu celšanās.

«Domāju, ka Eiropas Savienībai pienāks gals. Agrāk vai vēlāk Grieķija bankrotēs,» ir pārliecināts Bobs Krovs. Ja bankrotētu eirozonas valstis, un līdz ar to pienāktu vienotās valūtas – eiro – gals, zustu arī ES ideja, kas esot fiskālā kontrole. Turpmākajos gados viņš prognozē stagnāciju, sociālo problēmu un bezdarba pieaugumu.