Ceturtdien daļēji slēgts viens no pasaulē lielākajiem tirdzniecības centriem Dubai Mall. Slēgšanas iemesls ir akvārija, kurā atrodas tūkstošiem zivju un jūras dzīvnieku, bojājums, atsaucoties uz policijas un aculiecinieku stāstīto, vēsta Reuters.

Dubaijas lielais parādnieks – Dubai World - uzsācis sarunas ar bankām par 26 miljardu ASV dolāru lielas parāda daļas pārstrukturizāciju, ieskaitot struktūrvienību Nakheel World un Limitless World saistības, ziņo Bloomberg.

Tādu Dubai World struktūrvienību kā Infinity World Holding un pelnošo ostas biznesu Ports & Free Zone parādsaistības netiks iekļautas pārrunās ar bankām, jo to finanšu situācija tiek uzskatīta par stabilu.

RBC Capital Markets analītiķis Niks Čeimijs (Nick Chamie) norāda, ka tagad, kad zināms, ka pārstrukturizēt plānots 26 miljardu dolāru lielu parāda daļu, pēdējo dienu laikā radītajai panikai tirgū vajadzētu pierimt, jo iepriekš tika lēts, ka pārstrukturizēt būs nepieciešams Dubai World parāds 60 miljardu dolāru apjomā.

Putam Investment eksperts Maikls Atkins (Michael Atkin) arī norāda, ka 26 miljardu dolāru lielas parāda daļas pārstrukturizācija parāda, ka problēmas ir nelielas, turklāt tās liecina, ka joprojām vēl neesam izkļuvuši no globālās finanšu krīzes.

Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) finanšu centrs Abu Dabi nolēmis nākt palīgā finanšu grūtībās nonākušajam emirātam Dubaijai un tā parādu sloga apkrautajai kompānijai Dubai World ar 10 miljardus ASV dolāru lielu finansējumu, ziņo CNN.

Ar šādu paziņojumu Dubaijas Augstākās fiskālās komiteja nākusi klajā tieši laikā, kad emirātam jāizpērk obligācijas 4.1 miljarda dolāru apmērā.

Dubaijas Augstākās finanšu komitejas priekšsēdētājs Šeihs Ahmeds bin Saēds Al-Maktoms norāda, ka atlikušie līdzekļi nodrošinās Dubai World apgrozāmo kapitālu līdz nākamā gada 30. aprīlim. Tāpat ar šo naudu tiks finansēti procentu maksājumi.

Db.lv jau vēstīja, ka Dubai World satrieca daudzus investorus visā pasaulē, kad kompānija šī gada 25. novembrī pieprasīja parāda atmaksas atlikšanu.

Db.lv arī ziņoja, ka Dubai World uzsāka sarunas ar bankām par 26 miljardu ASV dolāru lielas parāda daļas pārstrukturizāciju. Dubaijas valdība, savukārt, iepriekš paziņoja, ka tā nav garantējusi Dubai World aizdevumus. Tādējādi valstij piederošai kompānijai, kas cīnās ar 59 miljardu USD lielām kredītsaistībām, ir jātiek galā pašai.

Valsts īpašumā esošais konglomerāts Dubai World saņēmis apstiprinājumu no kreditoriem pārstrukturēt 24,9 miljardu ASV dolāru saistības, ziņo Bloomberg.

Dubai World panākusi vienošanos ar vairāk nekā 99 procentiem kreditoru.

«Šis milzīgais atbalsts nozīmē, ka kompānija ir labi pozicionēta, lai noslēgtu pārstrukturēšanu tuvākajās nedēļās,» teikts Dubai World paziņojumā.

Tajā arī norādīts, ka Dubaijas vadība joprojām ir atbalstošs akcionārs.

Dubai World galējo pārstrukturēšanas priekšlikumu kreditoriem prezentēja 22. jūlijā.

Jau vēstīts, ka pērn novembrī Dubaijas nekustamā īpašuma attīstītājs Dubai World satricināja pasaules finanšu tirgus, paziņojot, ka kavēs savu parādu atmaksu.

Dubaija pilnībā paredzēja savas parādu problēmas, savukārt Dubai World lūgums atlikt parāda atmaksu līdz nākamā gada maijam bijis «rūpīgi izplānots».

Tā pēc Dubaijas valdības paziņojuma izraisītā šoka pasaules tirgos norādījis Dubaijas Augstākās finanšu komitejas priekšsēdētājs Šeihs Ahmeds bin Saēds Al-Maktoms, raksta Associated Press.

Viņš norāda, ka emirāta vadība «ilgi un smagi» sprieda par kreditoru interesēm pirms paziņošanas, ka meklēs veidu kā aizkavēt Dubai World parāda atmaksu.

Db.lv jau vēstīja, ka Dubaijas valdība paziņoja, ka lūgs aizkavēt investīciju kompānijas Dubai World un tās nekustamā īpašuma struktūrvienības Nakheel obligāciju izpirkšanu 3.5 miljardu dolāru apjomā, kas bija noteikta šī gada decembrī.

Notikumi ar Dubaijas emirātam piederošo investīciju kompāniju Dubai World, kaslūgusi saviem kreditoriem par sešiemmēnešiem pagarināt 3.5 mljrd. USD liela parāda atmaksas termiņu, kārtējo reizi liek aizdomāties par lietu mainīgo un mānīgo dabu.

Kādreiz plaukstošais, nereti par investoru meku dēvētais emirāts un kompānija, kas izaugsmes gados ar plašu vērienu iegādājās aktīvus visā pasaulē,vienas dienas laikā ir kļuvuši par parādos ieslīgušu krīzes upuri, kam jālūdz savi kreditori atlikt parādu atmaksu. Taču, ja paraugās rūpīgāk, nekādas pārvērtības jau nemaz nav notikušas.

Dubaija būtībā ir tāda kā «krīzes paraugekonomika» — ar lēto naudu būvēts milzis ar nekustamā īpašuma un luksusa tūrisma māla kājām. Tie, kas šā emirāta sakarā runā par «naftas dolāriem», maldās — lielāko daļu tā IKP veido tieši abas iepriekšminētās nozares, melnā zelta nozarei atbildot tikai par aptuveni 5%. Jā, tieši Dubaija ir tā vieta, kur tiek būvēti ekskluzīvi debesskrāpji, kūrorti, mākslīgās salas un pat zemeslodes «makets». Tieši

Dubaijas investīciju kompānija Dubai World pārstrukturizācijas procesā varētu būt spiesta pārdod tai piederošos aktīvus ārvalstīs, taču pats emirāts, kam pieder ar parādiem noslogotā investīciju kompānija, nekādus aktīvus pārdot negatavojas, vēsta Financial Times.

Pirmdien, kad Dubaijas Finanšu departaments paziņoja, ka nepārdos nevienu no tai piederošajiem aktīviem, lai finansētu emirāta investīciju kompānijas parāda atmaksu, Dubaijas akciju tirgus nokrita par 6%.

Taču tajā pat laikā Finanšu departamenta vadītājs Adulrahamans Alalehs (Abdulrahman Al Saleh) norāda, ka tiek apsvērta iespēja, ka varētu tikt pārdoti kādi tieši Dubai World piederoši aktīvi ārvalstīs.

Db.lv jau vēstīja, ka Dubai World uzsāka sarunas ar bankām par 26 miljardu ASV dolāru lielas parāda daļas pārstrukturizāciju. Daži analītiķi uzskata, ka tas, ka pārstrukturizēt plānots tikai 26 miljardu dolāru lielu parāda daļu, ir labs rādītājs, kas varētu nomierināt tirgu, jo iepriekš tika lēsts, ka pārstrukturizēt būs nepieciešams Dubai World parādu 60 miljardu dolāru apjomā.

Lai nepieļautu potenciālu kapitāla aizplūdumu un nomierinātu tirgu pēc Dubaijas finanšu problēmu uzliesmojuma, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) Centrālā banka solījusi aizdot naudu bankām Dubaijā.

AAE Centrālā banka, cenšoties nomierināt satrauktos investorus, norādījusi, ka garantēs Dubaijas bankām piekļuvi «svaigam» finansējumam, kā arī solījusi, ka atbalstīs gan AAE bankas, gan ārvalstu banku struktūrvienības valstī, raksta Washington Post.

Centrālā banka arī noradījusi, ka AAE banku sistēmā patlaban ir ievērojami labākā situācija nekā pirms gada, kad pasauli pārņēma globālā finanšu krīze.

Investori gan Centrālā bankas centienus uztvēruši dalītām jūtām. Šorīt - pirmajā AAE vērtspapīru tirgu darba dienā pēc Dubaijas finanšu problēmu paziņošanas - Dubaijas Finanšu tirgus indekss samazinājies par vairāk nekā 7%, savukārt AAE finanšu centra Abu Dabi vērtspapīru tirgi krituši par vairāk nekā 8%.

Zviedrijas banku akciju cena Stokholmas vērtspapīru tirgū ievērojami samazinājusies pēc tam, kad Dubaija pavēstījusi, ka tā kavēs parāda atmaksu investoriem par ieguldījumiem superprojektā Dubai World, raksta Swedish Wire.

Dubaijas kopējais parāds ir 80 miljardi ASV dolāru, kas ir vairāk nekā emirāta iekšzemes kopprodukts (IKP). Lielāko daļu no parāda veido investīcijas projektā Dubai World. Šogad 14. decembrī projekta attīstītājiem ir jāatmaksā 3.52 miljardu dolāru liela summa obligāciju īpašniekiem. Investori domāja, ka šis maksājums tiks finansēts no 5 mijardu dolāru lielā valdības valdības finansējuma. Taču Finanšu ministrija paziņojusi, ka šī nauda nav domāta projekta attīstītāju parāda dzēšanai, tāpēc lūgusi kreditorus "pagaidīt" līdz 2010. gada 30. maijam. Dubai World projekta investoriem tā bija šokējoša vēsts.

Dubaijas valdība nolēmusi piešķirt tās paspārnē esošajam nekustamā īpašuma attīstītājam Dubai World 9,5 miljardus ASV dolāru, lai kompānija varētu restrukturizēt savu parādu, ziņo BBC.

Db.lv jau ziņoja, ka Dubai World saviem kreditoriem prezentējusi plānu 23,5 miljardu dolāru lielā parāda restrukturizēšanai, kurš paredz arī 8,9 miljardus dolāru lielas parāda daļas pārveidošanu kompānijas kapitālā.

Kreditori vēl lemj par to, vai pieņemt šādu plānu, jo citas alternatīvas Dubai World kreditoriem pagaidām nepiedāvā.

Jau vēstīts, ka pērn novembrī Dubaijas nekustamā īpašuma attīstītājs Dubai World satricināja pasaules finanšu tirgus, paziņojot, ka kavēs savu parādu atmaksu.

Pēc sākotnēji veiksmīgās debijas akciju tirgū Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco" akcijas cena samazinājusies, un papildu spiedienu radījuši notikumi Irākā.

Kompānijas akcijas cena, reaģējot uz ziņām par ģenerāļa Kasema Soleimani nonāvēšanu, kopš piektdienas ir sarukusi par 2%, tādējādi atspoguļojot tirgus dalībnieku bažas, ka Irāna varētu reaģēt, uzbrukumus vēršot arī uz ASV sabiedrotā šajā reģionā - Saūda Arābijas - naftas infrastruktūru.

Interesanti, ka akcijas cena virzās pretēji naftas cenas dinamikai, jo kopš aizvadītās nedēļas ceturtdienas melnā zelta cena pieaugusi par 6% līdz 70 dolāriem par barelu, un tādā veidā veicinātu pasaules vērtīgākās kompānijas ienākumus.

Tiesa gan, "Saudi Aramco" akcijas cena pakāpeniski uz leju slīdējusi jau kopš decembra vidus. 16.decembrī, nedēļu pēc ieiešanas biržā, akcijas cena sasniedza savu augstāko punktu, taču tad tās virziens pagriezās uz leju, un kopš šīs dienas uzņēmuma vērtība kopumā ir zaudējusi 10% jeb vairāk nekā 200 miljardus dolāru.

Radušās šaubas par Dubaijas - viena no septiņiem Apvienoto Arābu emirātiem - finansiālo stāvokli, jo liela, valdības īpašumā esoša investīciju kompānija lūgusi uz sešiem mēnešiem atlikt tās parādu atmaksu, vēsta BBC.

Dubai World, kuras kopējais parādu apjoms sasniedz 59 miljardus ASV dolāru, lūgusi kreditoriem atlikt gaidāmos maksājumus līdz nākamā gada maijam. Lūgums atlikt maksājumus attiecas arī uz nekustamā īpašuma attīstītāju Nakheel, Dubai World meitas uzņēmumu.

Dubai World ir arī nolīgusi grāmatvedības grupu Deloitte, lai tā palīdzētu ar finanšu pārstrukturēšanu.

Kompāniju smagi skārusi globālā kredītu krīze un lejupslīde, bet nākamajā mēnesī tai bija jāatmaksā 3.5 miljardi ASV dolāru.

Lūgums atlikt maksājumus novedis pie tā, ka kredītreitingu aģentūras pazeminājušas vairāku valsts kompāniju reitingus.

«Tas ir šokējoši, jo pēdējo mēnešu jaunumi deva investoriem mierinājumu, ka Dubaija, visticamāk, varēs izpildīt savas parādu saistības,» sacījis analītiķis Shakeel Sarwar no SICO Investīciju Bankas.

Dubaijas nekustamā īpašuma projekta Dubai World attīstītāji bankām iesniegs tikai vienu priekšlikumu 26 miljardu ASV dolāru lielā parāda atmaksai. Tas paredz naudas atmaksu septiņu gadu laikā ar procenta likmi, kas piesaistīta LIBOR, vēsta Reuters.

Dubaijas un Abu Dabi amatpersonas sadarbojušās ar restrukturizācijas ekspertiem, lai izstrādātu ilgtspējīgu parāda pārstrukturizācijas plānu, kurš šķistu pieņemams 97 emirāta kontrolētās kompānijas Dubai World kreditoriem.

Db.lv jau ziņoja, ka pērn novembrī šokēja pasaules investorus, lūdzot atlikt kreditoriem paredzētos maksājumus līdz 2010. gada maijam.

Tāpat arī vēstīts, ka pēc tam, kad Dubaija pavēstījusi, ka tā kavēs parāda atmaksu investoriem par ieguldījumiem Dubai World, Zviedrijas banku akciju cena Stokholmas vērtspapīru tirgū ievērojami samazinājusies. Tāpat šī iemesla dēļ ievērojami samazinājusies arī naftas cena.

Dubaijas parādu problēmu risināšanas plāns ir nomierinājis šī reģiona vērtspapīru tirgus, kas pēdējo divu dienu laikā pēc Dubaijas finanšu problēmu saasināšanās piedzīvoja smagu kritienu, raksta AFP.

Kuveitas birža, pēc 2.7% kritiena 1. decembrī, trešdienas rītā piedzīvojusi salīdzinoši nelielu kritumu pat par spīti situācijas uzlabojumiem banku sektorā. Bahreinas biržā, kas trešdien atvērusies pirmo reizi pēc sešu dienu ilgajām brīvdienām, vērojams kritums 0.5% apmērā.

Biržas Saūda Arābijā un Omānā joprojām ir brīvdienās, savukārt Dubaijas un Abu Dabi biržas ir slēgtas nacionālo svētku dēļ. Dubaijas un Abu Dabi tirgi pēc ziņām par Dubaijas parāda nedienām piedzīvojušas kritienu attiecīgi 12.5 un 11.5 procentu apmērā.

Pēc tam, kad Dubaija paziņoja, ka plāno pārstrukturizēt daļu valsts uzņēmuma Dubai World parāda starptautiskie tirgi guva pieaugumu, proti, Eiropā vērtspapīru tirgi piedzīvoja pieaugumu vairāk nekā 2% apmērā.

Neskatoties uz tā jau lielajām parādsaistībām, Dubaijai piederošā kompānija Dubai Airports meklē iespējas saņemt apstiprinājumu «vairāku miljardu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) dirhamu*» vērtam lidostas modernizācijas projektam, ziņo Bloomberg.

Dubai Airports izpilddirektors Pauls Grifitss (Paul Griffiths) norāda, ka viņa vadītā kompānija jau tuvākajā laikā prezentēs plānu palielināt lidostas kapacitāti. Sīkāk par projekta izmaksām gan viņš atteicies pagaidām runāt. Zināms vien tas, ka runa ir par vairākiem miljardiem AAE dirhamu.

Dubaija plāno paplašināt jau esošo lidostu un būvēt jaunu pat par spīti tam, ka emirāts bijis spiests lūgt palīdzību no Abu Dabi, lai atmaksātu parādus, kas ņemti nekustamā īpašuma projektu finansēšanai.

P. Grifitss norādījis, ka ienākumi no aviācijas nozare emirātam nodrošina aptuveni 25% no kopējiem ienākumiem.

Db.lv jau vēstīja, ka emirātam piederošā nekustamā īpašuma kompānija Dubai World satrieca daudzus investorus visā pasaulē, kad kompānija šī gada 25. novembrī pieprasīja parāda atmaksas atlikšanu.

The World, mērķtiecīgi būvēts salu arhipelāgs Dubaijā, kas veidots kā pasaules karte, grimst jūrā, vēsta telegraph.co.uk.

Salas, kuru mērķauditorija bija miljonāri, atrodas pie Dubaijas krasta un ir sasniedzamas ar jahtu vai motorlaivu.

Tagad to smiltis tiek izskalotas un navigācijas kanāli starp tām aizsērē, stāstījis britu advokāts, pārstāvot kompāniju, kas vērsusies pret valsts pārziņā esošo attīstītāju Nakheel.

«Salas pakāpeniski krīt atpakaļ jūrā,» viņš sacījis.

Visas, izņemot vienu no salām, ir neapdzīvotas, jo attīstības plānus apturēja finanšu krīze.

Attīstītājs Nakheel bija daļa no Dubai World, valsts īpašumā esoša konglomerāta, kas bija jāglābj no parādiem. Dubai World Tribunāls tika izveidots, lai izskatītu lietas, kas izriet no pārstrukturēšanas un iesaistīto kompāniju atdalīšanas.

Līdz maija beigām Dubaijas akciju tirgus indekss varētu palielināties par 9,7%, uzskata Shuaa Securities LLC.

Cenu kāpumu var veicināt Dubai World panāktā vienošanās par parāda restrukturizāciju, kā rezultātā Eiropas investori palielinās savu vietējo akciju īpatsvaru, raksta Bloomberg.

Indekss pieaugs līdz 1850 punktu līmenim, ja tas šķērsos tehniskās pretestības līmeni, kas ir 1825 punkti, liecina Shuaa Securities tehniskā analīze. Trešdien indekss nokrita par 1,7% līdz 1685,76 punktiem, kas ir zemākais līmenis kopš 11. marta.

Kopš 25. novembra, kad Dubai World paziņoja, ka meklēs iespēju atlikt parāda atmaksu, indekss ir sarucis par 19%.

Dubaija, kurai patlaban ir parādsaistību problēmas, atklājusi jaunu ārzonas naftas lauku. Šis ir emirāta pirmais jaunatklātais naftas lauks vairāku pēdējo desmitgažu laikā ziņo Associated Press.

Pagaidām netiek izpausta sīkāka informācija par jaunatklāto naftas lauku. Nav zināmi ne tā izmēri, ne arī tas, cik naftas varētu no tā saražot, līdz ar to nav iespējams prognozēt, kādu iespaidu uz emirāta finansēm atstās šis jaunatklājums.

Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) kopumā patlaban ir pasaulē trešā lielākā naftas eksportētājvalsts.

Db.lv jau vēstīja, ka emirātam piederošā nekustamā īpašuma kompānija Dubai World satrieca daudzus investorus visā pasaulē, kad kompānija šī gada 25. novembrī pieprasīja parāda atmaksas atlikšanu.

Tāpat tika arī ziņots, ka, neskatoties uz tā jau lielajām parādsaistībām, Dubaijai piederošā kompānija Dubai Airports meklē iespējas saņemt apstiprinājumu apjomīgam emirāta lidostas modernizācijas projektam.

Dubaijas aviācijas nozare svētdien nosvinējusi Al Maktoum starptautiskās lidostas atklāšanu. Lidosta ir daļa no Apvienoto Arābu emirātu «aviācijas pilsētas» - Dubai World Central, un tiek paredzēts, ka pēc tās pabeigšanas lidosta kļūs par pasaulē lielāko gaisa satiksmes centru, vēsta CNN.

Lidosta tika atvērta kravu pārvadājumiem kopš 2010. gada, taču pirmā pasažieru lidmašīna tajā nolaidās svētdien. Pirmā lidmašīna bija Ungāru zemo cenu aviokompānijas Wizz Air gaisa kuģis. Tāpat svētdien lidosta uzņēmuma Kuveitā bāzētā zemo cenu pasažieru pārvadātāja Jazeera Aiways lidmašīnu, kā arī Bahreinas aviokompānijas Gulf Air lidmašīnu.

Tāpat kā Dubaijas starptautiskā lidosta, kas atrodas aptuveni 50 kilometru attālumā, arī Al Maktoum lidosta pieder Dubaijas valdībai, un to pārvalda Dubai Airports Company.

Sākotnēji tika plānots, ka lidosta pilnā apjomā darbosies, sākot no 2017. gada, taču vērienīgā projekta pabeigšana kavēsies par desmit gadiem, un lidostas darbība ar pilnu jaudu paredzēta 2027. gadā. Tiek lēsts, ka kopējās Al Maktoum lidostas izveides izmaksas ir 120 miljardu AAE dirhēmu jeb aptuveni 32,67 miljardus ASV dolāru.

Kombučas ražotājs "Rudy"s Kombucha" ieguvis pirmo vietu starptautiskā kombučas konkursā "World Kombucha Awards 2023", kā arī plāno iekarot Āzijas tirgu.

Tējas sēnes dzērienu, kas pazīstams arī kā kombuča, gatavo jau izsenis visā pasaulē.

"Rudy"s Kombucha" ir ģimenes uzņēmums, kuru dibināja Darja un Egors Grabari, kā arī ģimenes mīlulis, suns - Rudys, kam par godu ir arī nosaukts uzņēmums. Uzņēmums darbība aizsākās 2019. gadā no tējas sēnes trīs litru burkā Ādažos uz palodzes, bet ar laiku Darja ar Egoru saprata, ka vēlas radīt unikālas garšas un piedāvāt kombučas cienītājiem garšas, kuras tirgū nemaz nav pieejamas. Tajā pašā laikā uzņēmums līdz pat šai dienai ir saglabājis savas pamatvērtības, izmantojot dabīgas izcelsmes produktus bez krāsvielām un citām pārtikas piedevām. Darjas pieredze mārketingā un sociālajā komunikācijā un Egora alus brūvēšanas zināšanas, ļāva uzņēmumam attīstīties diezgan ātri, kā arī atrast atbilstošu mērķauditoriju un produkta nišu.

Vairāku desmitgadu ilgās veiksmīgās izaugsmes pavadītā Dubaijas ekonomika ir nonākusi līdz lūzuma punktam. Valsts īpašumā esošais nekustamā īpašuma un ostu gigants Dubai World, kas ir par pamatu pēdējo gadu ekonomikas izaugsmei Dubaijā, lūdzis atlikt tā parāda atmaksu.

Ar šādu paziņojumu Dubaijas valdība nākusi klajā Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) brīvdienās, kad vērtspapīru tirgi valstī ir slēgti.

Īpašumi Dubaijā pieder vairākām pasaules mēroga slavenībām un sportistiem.

Grieķijas ekonomikas perspektīvas izskatās drūmi pat uz kopējās krīzes fona Eiropā. Šī valsts var kļūt par «nākamo Dubaiju», raksta newsru, atsaucoties uz žurnālu Times.

Pēdējo divu dienu laikā Grieķijas fondu tirgus ir sarucis par 9 %, bet kredītreitingu aģentūra Fitch samazinājusi valsts reitingu līdz zemākajam eirozonā – BBB+. Nākamgad Grieķijas valsts parāds palielināsies līdz 125 % no IKP.

Šāda rezultāta sākums meklējams faktā, ka Grieķija daudzus gadus dzīvojusi uz aizņēmumu rēķina un tai nav bijusi stingra fiskālā politika. Lai uzlabotu situāciju, nākamgad Grieķijai būtu jāsamazina budžeta deficīts no 12.7 % līdz vismaz 9.1 %. Grieķijas varasiestādes ir pastiprinājušas to cilvēku un uzņēmumu kontroli, kas izvairās no nodokļu nomaksas, tomēr nekādi soļi netiek sperti, lai samazinātu izdevumus.

Francijas avīze Le Monde ir pārliecināta, ka Grieķija ir pirmā valsts eirozonā, kurai draud defolts. Laikraksts gan norāda, ka diez vai pārējās Eiropas valstis pieļaus Grieķijas defoltu, jo tas nozīmētu arī eiro valūtas svārstības. Savukārt Vācijas laikraksts Die Welt pauž bažas par to, ka daudzmiljardu palīdzība Grieķijai tiks sniegta uz Vācijas rēķina, kas ir viena no bagātākajām ES valstīm.