Uzņēmumi, kuru vadības groži ir Jāņu rokās, pērn uzrādījuši izcilu apgrozījumu, novērojis Lursoft.

Uzņēmumu, kuru amatpersona ir Jānis, vidējais apgrozījums 2012. gadā bijis 549,514 tūkst. Ls, kas ir divas reizes vairāk nekā valstī kopumā vidēji uz vienu uzņēmumu. Savukārt vidējais apgrozījums kompānijām, kuras vada Līga – 139,019 tūkst. Ls.

Noskaidrots, ka Jāņu vadītajiem uzņēmumiem arī izdevies strādāt ar lielāku peļņu – pērn vidējā peļņa Jāņu vadītajiem uzņēmumiem bijusi 25,463 tūkst. Ls, tomēr Līgu vadīto uzņēmumu vidējais rādītājs bija zaudējumi 12,646 tūkst. Ls apmērā.

Līdzīgi kā ar Jāņu vadītajiem uzņēmumiem, arī Jāņiem piederošie uzņēmumi aizvadītajā gadā uzrādījuši labākus finanšu rādītājus nekā Līgām piederošie.

Sociālās vietnes MySpace dibinātāji Kriss Devolfs (Chris DeWolfe) un Toms Andersons (Tom Anderson) gatavojas pamest amatus, ziņo brandrepublic.com.

Devolfs un Andersons gatavojas pamest savus amatus pirms izbeidzies darba līguma termiņš ar vietnes īpašnieku kompāniju News Corporation. Devolfs turpinās darbu MySpace valdē Ķīnā un būs stratēģiskais padomdevējs News Corp., kamēr viņa biedrs Andersons iesaistījies sarunās ar News Corp. jaunievēlēto digitālās pārvaldes vadītāju Džonatanu Milleru (Jonathan Miller) par jaunu pienākumu veikšanu uzņēmumā.

Ziņots, ka News Corp. ir tuvu tam, lai par izpilddirektoru ieceltu Ouenu Van Natu (Owen Van Natta), kurš pirms tam bijis Facebook tehniskās daļas vadītājs.

TOP 20 amatpersonas ar lielāko aktīvo amatu skaitu patlaban ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos. Līderi to vidū ir Ralfs Jansons ar 72 amatiem un itālietis Paolo Bettiol ar 62 amatiem, liecina Lursoft pētījums par amatpersonām, kuras Latvijā reģistrētajos uzņēmumos patlaban ieņem visvairāk amatus.

Dati atklāj, ka atsevišķi cilvēki patlaban ieņem amatus pat vairāk nekā 50 uzņēmumos, informē Lursoft komunikāciju vadītāja Indra Urtāne.

Kamēr R. Jansona vārds pārsvarā saistīts ar nekustamo īpašumu jomā strādājošiem uzņēmumiem, no kuriem senākais reģistrēts 1996.gadā, Paolo Bettiol ieņem amatus lielākoties uzņēmumos, kuri reģistrēti pēdējo divu gadu laikā un pārsvarā to darbība saistīta ar citur neklasificētu individuālo pakalpojumu sniegšanu. Izpētot Lursoft pieejamo NACE nozaru klasifikatoru, redzams, ka attiecīgā nozare ietver, piemēram, dažādu pašapkalpošanās automātu ekspluatāciju u.tml. uzņēmējdarbības jomas. Par šo Paolo Bettiol vadīto uzņēmumu darbības efektivitāti pāragri spriest, jo vēl nav pieejami to 2016.gada pārskati, taču jācer, ka to panākumi būs bijuši labāki nekā 2014.gada martā reģistrētajam SIA Winter, kas 2015.gadā apgrozījis 59 eiro un strādājis ar 183 eiro zaudējumiem.

Eiropas Savienības (ES) tiesa saņēmusi izskatīšanai miljardiera Pjotra Avena un viņa biznesa partnera Mihaila Fridmana pieteikumus par ES noteikto sankciju pārsūdzēšanu.

Līdz paziņojumam par abu tiesvedību ierosināšanu ES Tiesas Oficiālajā Vēstnesī lietas pamatojums ir ierobežotas pieejamības informācija.

Avens un Fridmans jau iepriekš publiski pauduši gatavību vērsties atbildīgajās instancēs, lai apstrīdētu viņiem piemērotās sankcijas. Uzņēmēji uzskata, ka viņiem piemērotās sankcijas nebija pamatotas.

Iepriekš tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) pauda viedokli, ka Avens ar savām darbībām ir sniedzis tostarp propagandisku atbalstu agresorvalstij - Krievijai, līdz ar ko viņam būtu jāatņem Latvijas pilsonība.

Saeimā aprīlī pieņemtie grozījumi Pilsonības likumā paredz Latvijas pilsonības atņemšanu personai, kura sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu valstīm vai personām, kuras ir veikušas darbības, tai skaitā genocīdu, noziegumu pret mieru, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis sākt kriminālvajāšanu pret Kolkas pagasta padomes priekšsēdētāju par prettiesisku rīcību saistībā ar pašvaldības nekustamajiem īpašumiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs nosūtījis prokuratūrai 2004.gada 25.novembrī uzsāktā kriminālprocesa materiālus, ierosinot saukt pie kriminālatbildības Talsu rajona Kolkas pagasta padomes priekšsēdētāju par prettiesisku rīcību saistībā ar pašvaldības nekustamajiem īpašumiem.

KNAB rīcībā esošie materiāli liecina, ka Kolkas pagasta padomes amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vairākkārtīgi tīši ļaunprātīgi izmantojusi savu dienesta stāvokli, nav pildījusi tai ar likumu un uzliktu uzdevumu uzdotās darbības, lai novērstu kaitējumu valsts varai un pārvaldības kārtībai, ar likumu aizsargātām personu tiesībām, veicinājusi un personiskās ieinteresētības dēļ piedalījusies valsts amatpersonai neatļautos mantiskos darījumos, ar ko nodarījusi būtisku kaitējumu valsts varai un radot kopumā pašvaldībai zaudējumus ne mazāk kā 84 500 latu apmērā.

No 20 personām, kas ieņem amatus vairāk nekā 20 uzņēmumos, divas personas - Dzidris Mickevičs un Ralfs Jansons - katra vienlaikus ieņem amatus vairāk nekā 70 uzņēmumos, izpētījusi SIA Lursoft.

Izpētot tuvāk abu personu darbību, Lursoft norāda, ka Jansons visu savu uzmanību koncentrējis nekustamo īpašumu jomai, jo 73 no 75 uzņēmumiem darbojas nekustamo īpašumu nozarē, kamēr Mickevičs ar saviem amatiem pārstāv plašu uzņēmējdarbības spektru, sākot no ūdensapgādes sistēmu būvniecības un beidzot ar apģērbu mazumtirdzniecību un konditorejas izstrādājumu ražošanu.

Uzņēmēji Guntis Rāvis un Edgars Šķenderis katrs ieņem amatus 54 uzņēmumos, Paolo Betiols - 45 uzņēmumos, Arkādijs Kalvītis - 43, Edgars Turlajs - 32, bet Arturs Jeresjko - 30 uzņēmumos.

«Ņemot vērā ievērojamo amatu skaitu, kurus vienlaicīgi uzņēmušās sarakstā iekļuvušās personas, rodas jautājums par šo uzņēmumu efektivitāti. Vienlaikus būt vairāku desmitu uzņēmumu vadītājam, protams, izklausās ļoti respektabli un liek apbrīnot cilvēka talantus, taču būtiski ir ņemt vērā arī šo uzņēmumu darbības efektivitāti un sasniegtos finanšu rezultātus,» norāda Lursoft pārstāvji.

Premjera amata kandidāta Valda Dombrovska iecerētajā Ministru kabinetā amatus saglabās daudzi Ivara Godmaņa valdības ministri. V. Dombrovskis šodien paziņoja, ka tas nepieciešams, lai saglabātu pēctecību.

V. Dombrovska pārstāvētajam Jaunajam laikam valdībā būs četri ministru krēsli. Jaunā laika Saeimas frakcijas deputāti Einars Repše, Artis Kampars un Linda Mūrniece ieņems attiecīgi finanšu, ekonomikas un iekšlietu ministru amatus.

Amatus saglabās arī divi Zaļo un zemnieku savienību pārstāvoši ministri- izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe un vides ministrs Raimonds Vējonis, labklājības ministra amatu ieņems Uldis Augulis, bet zemkopības ministra amatu – Jānis Dūklavs.

Tēvzemei un Brīvībai/LNNK pārstāvošais ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards jaunajā valdībā varētu ieņemt satiksmes ministra amatu.

Pieci ASV valdības palīdzību saņēmušā apdrošinātāja American International Group (AIG) augstākā līmeņa vadītāji paziņojuši, ka viņi varētu pamest savus amatus, ja tiks ievērojami samazinātas viņu kompensācijas, vēsta Reuters.

Šādus draudus apdrošinātāja darbinieki izteikuši rakstiskos paziņojumos. Viņi esot gatavi pamest savus amatus līdz gada beigām.

Divi no viņiem gan it kā tagad esot mainījuši savu nostāju.

AIG no ASV valdības saņēmis aptuveni 180 miljardus ASV dolāru kā glābšanas naudu.

Kā norāda Reuters, savu amatu pamest pagājušajā mēnesī draudēja pat apdrošinātāja vadītājs Roberts Benmoše (Robert Benmosche). Daļēji tāpēc, ka viņam neesot varas pār vadošo darbinieku atalgojuma paketēm.

Db.lv jau rakstīja, ka līdzīgu soli spēruši Lielbritānijas bankas Royal Bank of Scotland (RBS) direktori, kuri draud atkāpties, ja valdība liegs prēmiju 1.5 miljardu Lielbritānijas sterliņu mārciņu apmērā izmaksāšanu darbiniekiem investīciju vienībā.

Inflācija būs vienīgais faktors, kas tuvākajos gados liegs trijām Baltijas valstīm pievienoties eirozonai. Ātrākais iespējamais eiro ieviešanas datums Baltijā ir 2010.gads, bet, ņemot vērā pašlaik augsto inflāciju, Latvijai reālāks eiro ieviešanas termiņš varētu būt 2011.-2012.gads, uzskata Hansabankas analītiķi.

Kā secināts jaunākajā Hansabankas Baltijas makroekonomikas apskatā, par spīti pārkaršanas riskiem (jaudu trūkums, pārlieks optimisms), pozitīvam scenārijam joprojām ir lielāka varbūtība nekā negatīvam jeb krīzes scenārijam. Tomēr, lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas turpmāku veiksmīgu attīstību, nepieciešama visu tirgus dalībnieku saskaņota rīcība.

Valdībai nepieciešams ievērot stingrāku fiskālo politiku, piemēram, veidojot bezdeficīta budžetu. Uzņēmumiem vairāk uzmanības jāvelta inovāciju stimulēšanai un produktivitātes celšanai, lai mazinātu atkarību no darbaspēka trūkuma. Iedzīvotājiem, aizņemoties naudu, nepieciešama rūpīga risku novērtēšana, kā arī jāveido uzkrājumus un jāiegulda līdzekļi izglītībā un prasmju attīstīšanā. Bankām jāīsteno salīdzinoši konservatīvāka kredītpolitika, rūpīgi vērtējot klienta kredītu mērķus un klientu iespējamos nākotnes ienākumus, norādīts pētījumā.

Satversmes tiesas (ST) 2. kolēģija 2019. gada 26. martā ierosinājusi lietu grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā 1. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105.pantam, informē ST priekšsēdētājas palīdze Ketija Strazda.

2018. gada 4. oktobra likuma «Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā» 1. panta pirmā daļa paredz izteikt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 2.3daļu šādā redakcijā: «(23) Par šā panta 2.2 daļā minētajām prasībām neatbilstošām uzskata tādas kredīta kopējās izmaksas patērētājam, kuras pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas. Kredīta kopējo izmaksu ierobežojumu patērētājam nepiemēro tādiem patērētāju kreditēšanas līgumiem, kurus noslēdzot kredīta devēja glabāšanā kā nodrošinājums nododama kāda lieta un saskaņā ar kuriem patērētāja atbildība ir ierobežota tikai ar ieķīlāto lietu.»

Lieta ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību «Ondo» pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja atbilstoši saņemtajai licencei nodarbojas ar patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma, kas stāsies spēkā 2019. gada 1. jūlijā un kurā tiek noteikts ierobežojums maksimālajai procentu likmei dienā no aizdevuma summas, liegs iespēju saņemt pienācīgu kapitāla lietošanas maksu par izsniegtajiem aizdevumiem. Apstrīdētā norma būtiski samazināšot pieteikuma iesniedzējas ienākumus un tādējādi liegs tai iespēju turpināt komercdarbību izvēlētajā jomā.

Pirmdien, 2009.gada 9.martā, ASV akciju tirgi kārtējo reizi saruka. Piektdien, 6.martā, vērojamais pieaugums neturpinājās un S&P 500 indekss samazinājās līdz 12 gadu zemākajam līmenim, tirdzniecības sesijas noslēgumā sasniedzot 676,53 punktus.

Īpaši slikta šī diena bija augsto tehnoloģiju investoriem. Tehnoloģiju kompāniju augstākā punkta sasniegšanas 9 gadu jubilejā (proti, 2000.gada 9.martā NASDAQ indeksa vērtība sasniedza vēsturiski augstāko atzīmi) NASDAQ indekss nogāzās līdz atzīmei, kas bija tieši četras reizes zemāk nekā pirms deviņiem gadiem sasniegtais augstākais līmenis.

Pesimisms un apātija – šie vārdi vislabāk raksturo ieguldītāju noskaņojumu šajā periodā. Cerības uz strauju indeksu atgūšanos pēc 2008.gada straujā krituma nepiepildījās, un tirgus pakāpeniski slīdēja aizvien zemāk. Tomēr arī krīzes pirmajiem mēnešiem raksturīgais paniskais noskaņojums (kad bija dzirdami izteikumi par visas ASV ekonomikas sabrukumu) bija izzudis. Analītiķu prognozes par turpmāko dienu notikumiem atšķīrās – daļa uzskatīja, ka tirgus lejupslīde turpināsies, taču lielākā daļa gaidīja nelielu tehnisko pieaugumu pēc piedzīvotā 25% krituma kopš gada sākuma.

Kompānijas Google izpilddirektors Ēriks Šmits (Eric Schmidt) nolēmis atkāpties no sava amata Apple valdē. Šajā amatā Google boss pavadījis trīs gadus, ziņo Times.

Db.lv jau ziņoja, ka ASV Federālā tirdzniecības komisija izmeklē iespējamu pārkāpumu konkurences likumā, Ē. Šmitam ieņemot augstus amatus kompānijās Google un Apple, jo abas kompānijas ir savstarpēji konkurējošas, izstrādājot interneta pārlūkprogrammas un tālruņu operētājsistēmas, tādējādi rezultātā ir iespējams interešu konflikts.

Db.lv arī vēstīja, ka Google nākamgad plāno prezentēt arī savu operētājsistēmu, kas nozīmē, ka kompānijai būs vēl viens ar Apple konkurējošs produkts.

Latvijā nav daudz cilvēku, kuru vārdi tiek piesaukti brīžos, kad tiek meklēti kandidāti kādam nozīmīgam amatam. Bijusī Hansabankas (tagad – Swedbank) vadītāja Ingrīda Blūma ir viens no tiem, taču viņa ir apņēmusies šādai atbildībais nastai vairs nepiekrist.

No darba Hansabankā Ingrīda Blūma aizgāja faktiski ekonomiskās krīzes priekšvakarā. Tas bija brīdis, kad daļa no mums nojauta par to, kas tuvojas, bet vismaz daļa baņķieru to saprata jau visnotaļ skaidri. Zināmā mērā var teikt, ka šī intervija ir kā Latvijas kreditēšanas buma un norieta anatomijas kursa sastāvdaļa.

Bieži, runājot par ekonomiskās krīzes iemesliem Latvijā, teju kā galvenās vaininieces tiek pieminētas šeit strādājošās bankas, to realizētā politika. Kādi, jūsuprāt, ir šīs krīzes galvenie iemesli?

Ekonomikas ministrija (EM), izanalizējot starptautisko pieredzi un Latvijas specifisko situāciju, izstrādājusi un apspriedusi priekšlikumus patērētāju kreditēšanas normatīvā regulējuma pilnveidei, kas nodrošinātu stingrāku ātro kredītu regulējumu.

Kā informēja EM, priekšlikumi paredz aizliegt bezatbildīgu aizņemšanos veicinošu reklāmu, ierobežo gada procentu likmi (GPL) līdz 100% un nosaka nokavējuma procentu apmēra robežu, kā arī stigrākas prasības pārbaudīt kredītņēmēja maksātspēju.

«Lai arī nozare ir nākusi klajā ar vairākām pašregulācijas iniciatīvām, jābūt daudz stingrākam regulējumam no valsts puses, kas attiektos uz visiem tirgus spēlētājiem un efektīvi aizsargātu kredītņēmējus. Ne visus EM izstrādātos priekšlikumus atbalsta ātro kredītu izsniedzēji, bet, mūsuprāt, ir radīts samērīgs risinājums, kas saglabās šo pakalpojumu pieejamību tirgū, bet vienlaikus nodrošinās stingrāku regulējumu un uzraudzību, kontrolētas pakalpojumu izmaksas un pats galvenais arī patērētāju interešu aizstāvību,» uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Tā kā Saeimas vēlēšanās varētu startēt daudzi uzņēmēji, būtu nepieciešams atvieglot biznesa aprindu cilvēku iespējas savienot deputāta darbu ar atrašanos uzņēmuma pārvaldē. Tā uzskata Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers, šodien raksta laikraksts Diena.

Viņš domā, ka uzņēmējs varētu nodeklarēt savus amatus, bet tos nezaudētu, taču viņš nesaņemtu atalgojumu parlamentā. Šādas idejas oponenti saskata vismaz divus riskus - biznesa un politikas vēl lielāku saplūšanu, kā arī draudus parlamenta darba kvalitātei, kurā deputātam būtu jāstrādā pilna darba diena tāpat kā jebkura uzņēmuma vadībā.

Patlaban likums ļauj valsts amatpersonām, starp kurām ir arī Saeimas deputāti, būt savu uzņēmumu īpašniekiem, bet liedz ieņemt amatus kapitālsabiedrību valdēs vai padomēs. Deputāta amatu var savienot tikai ar pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komiteja piekritusi atļaut SIA Lucavsalas attīstība padomes loceklim Ziedonim Ziediņam savienot amatus. Viņš iecelts par Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras Projektu, plānošanas un informācijas tehnoloģiju departamenta direktoru.

Db jau rakstīja (31.05.2006.), ka bijušais Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas vadītājs par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu tika sodīts ar 3 gadu cietumsodu un liegumu 5 gadus pēc tā izciešanas ieņemt vadošus amatus. Vēlāk Apgabaltiesa daļēji atcēla šo spriedumu, bet Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā naudas sodu 80 minimālo mēnešalgu apmērā, bet atcēla aizliegumu ieņemt vadošus amatus.

Pēdējās dienās panākts ievērojams progress attiecībā uz jaunās koalīcijas darba virzieniem un vienošanās par atbildības jomu sadali, 14.novembrī pēc tikšanās ar "Jaunās vienotības" (JV) līderi, Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) pavēstīja Valsts prezidents Egils Levits un apliecināja arī Kariņš.

Papildus jau Kariņa piedāvātajam risinājumam pie Nacionālās apvienības (NA) pārraudzībā gaidāmās Aizsardzības ministrijas tiks izveidots ministra biedra postenis, ko ieņemtu "Apvienotā saraksta" pārstāvis. Ministra biedra konkrētie uzdevumi un to apjoms tiks laika gaitā precizēts - visticamāk, tie būšot saistīti ar to, kā militāra apdraudējuma gadījumā plaša sabiedrība tiek iesaistīta militāri civilajā aizsardzībā, skaidroja JV politiķis.

Otra vienošanās paredz, ka vides bloks pamatā paliks Reģionālās attīstības un digitālo lietu ministrijā, pastāstīja Kariņš. Savukārt Klimata departaments pāries uz jauno Klimata un enerģētikas ministriju. Starp partijām vēl būs diskusijas, kuri departamenti tai būtu jāpārņem, lai jaunā ministrija varētu pilnvērtīgi strādāt.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz automātisku naudas sodu piemērošanu par deklarāciju neiesniegšanu.

Grozījumi paredz bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā. Tie paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere valdības sēdē norādīja, ka LPS vēlētos, lai automātisko sodīšanu ievieš saprātīgi. Piemēram, LPS ieskatā būtu vēlams nepiemērot automātisko sodu fiziskajām personām, kuras ir nodarbinātas vairākos darbos. LPS ieskatā arī mazie un ļoti jaunie uzņēmumi nebūtu jāsoda automātiski, bet jāizvērtē visus apstākļos.

Igaunijas bankas «Luminor» Lietuvas filiāle paziņojusi, ka atlaidīs mazāk cilvēku nekā sākotnēji bija plānots.

Jūnijā «Luminor» Lietuvā, kas īsteno biznesa modeļa maiņu un šogad plānoja atlaist vairāk nekā trešdaļu strādājošo, par darba attiecību pārtraukšanu informēja 194 cilvēkus, vēsta Nodarbinātības dienests.

Bankas preses pārstāve Ģiedre Beļskīte norādīja, ka jūnijā bija pēdējais šogad plānotais atlaišanas vilnis, bet kopumā atlaisto cilvēku skaits būs mazāks nekā sākotnēji plānots.

«Jūnijā mēs informējām pēdējo cilvēku grupu, kas tiks atlaista līdz šī gada beigām,» viņa sacīja ziņu aģentūrai BNS. «Tā ir pēdējā šogad plānotā atlaišana. Mūsu komandas samazinājums nebūs tik liels, kā tika plānots, jo mēs cenšamies piedāvāt jaunus amatus atlaistajiem cilvēkiem savā jaunajā struktūrā,» paskaidroja «Luminor» preses pārstāve.

Eksperti min, ka aizliegums pašvaldību deputātiem savienot konkrētus amatus var apdraudēt mazās pašvaldības.

Kopumā gan piedāvātie grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā un likumā Par pašvaldībām, lai nodalītu lēmējvaru un izpildvaru, tiek vērtēti atzinīgi. «Pašlaik šajā jautājumā ir redzamas milzīgas problēmas, piemēram, Rīgā, arī citās lielajās pilsētās – Jūrmalā, Venstpilī, Liepājā, kur arī dzirdams par korupcijas skandāliem,» stāsta sabiedrības par atklātību Delna direktors Kristaps Petermanis.

Par otru vienlaikus virzīto ieceri – samazināt deputātu skaitu pašvaldībās – ekspertiem konkrēta viedokļa nav, jo lielas problēmas ar to neesot manāmas.

Tā dēvētajā Vācijas autobūves koncerna Daimler kukuļošanas lietā nedēļas nogalē aizturēts bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomnieks transporta jautājumos un SIA Rīgas satiksme (RS) padomes priekšsēdētāja vietnieks Leonards Tenis.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piektdien veica kratīšanu RS telpās un, iespējams, vēl citur lietā par Daimler dotajiem kukuļiem Rīgas domes amatpersonām.

Nedēļas nogalē izmeklētāji veikuši vēl vairākas procesuālās darbības šajā lietā. Kopējo aizturēto skaitu un citas ar lietu saistītas detaļas KNAB izmeklēšanas interesēs neatklāj. Aģentūrai LETA zināms, ka Tenis aizturēts sestdienas vakarā Daugavpilī.

50 gadus vecais daugavpilietis Tenis savulaik ieņēmis daudzus ietekmīgus amatus, liecina aģentūras LETA arhīva dati.

Padomju laikā ieguvis dzelzceļnieka izglītību un strādājis Rīgas vagonu rūpnīcā, kā arī bijis aktīvs komjaunietis, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Tenis pievērsās uzņēmējdarbībai, bet nedaudz vēlāk - arī politikai. Viņš bija 6.Saeimas deputāts (ievēlēts no Demokrātiskās partijas Saimnieks), Akcizēto preču padomes un Spirta monopola padomes priekšsēdētājs.

Šī gada 14.novembrī Rīgas apgabaltiesa pasludināja spriedumu krimināllietā piecu muitas darbinieku apsūdzībā par to, ka, būdami valsts amatpersonas, 2002.gada martā un aprīlī, strādājot muitas kontroles punktā "Subate" pienācīgi neievēroja muitas darbinieku darbību reglamentējošās normas un nolaidīgi veica uzlikto pienākumu izpildi attiecībā par Latvijā ienākošo kravu un transportlīdzekļu fizisko kontroli, muitas procedūru ievērošanu un informācijas reģistrēšanu. Tādējādi viņi deva iespēju nelikumīgas gaļas kontrabandas ievešanai Latvijā.

Viņiem tika celta apsūdzība pēc Krimināllikuma 319.panta 2.daļas (redakcijā līdz 2005.gada 1.janvārim) par valsts amatpersonas nolaidību, kuras rezultātā netika veiktas darbības, kas pēc likuma un uzliktā uzdevuma ir veicamas, lai novērstu kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai. Muitnieki ar savām darbībām radīja būtisku kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai un tās ar likumu aizsargātām interesēm, izraisot smagas sekas.

Tiesa apsūdzētos atzina par vainīgiem noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 319.panta 2.daļā redakcijā līdz 2005.gada 1.janvārim. Šī likuma redakcija paredzēja par šādu nodarījumu sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai naudas sodu 100 minimālo mēnešalgu apmērā. Likums līdz 2005.gada 1.janvārim kā soda veidu neparedzēja arī piespiedu darbu vai aizliegumu ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena līdz pieciem gadiem.

Bijušajam Olaines novada Pašvaldības policijas priekšniekam Antonam Mikutēnam Rīgas apgabaltiesa šodien par kukuļņemšanu piesprieda trīs gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju, uz pieciem gadiem atņemot tiesības ieņemt amatus pašvaldību iestādēs.

Uzreiz pēc sprieduma nolasīšanas Mikutēns apcietināts netika. Cietumā viņam būs jāiet vien tad, kad šis spriedums stāsies likumīgā spēkā, ja augstākas instances tiesa to neatcels.

Pilns šodien pasludinātā sprieduma teksts būs pieejams no 18.decembra, bet pēc tam desmit dienu laikā to varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Kā ziņots, izskatot šo krimināllietu pirmajā instancē, Rīgas rajona tiesa 2011.gada 4.aprīlī Mikutēnam piesprieda nosacītu brīvības atņemšanas sodu uz četriem gadiem ar tikpat ilgu pārbaudes laiku, kā arī mantas konfiskāciju un aizliegumu piecus gadus ieņemt amatus pašvaldību iestādēs.

Prokuratūra jau toreiz bija lūgusi Mikutēnam piespriest reālu cietumsodu uz trim gadiem, nosakot piecu gadu aizliegumu ieņemt amatus pašvaldību iestādēs. Savukārt pats apsūdzētais tiesas izmeklēšanā savu vainu bija noliedzis.

Valdība nākamnedēļ plāno lemt par izmaiņām Rīgas un Ventspils brīvostu valdēs - tiks lemts par O. Pulka un J. Vaskāna atcelšanu no amata, liecina piektdien pēcpusdienā publicētā 26. jūnija Ministru kabineta sēdes darba kārtība.

No Rīgas ostas valdes locekļa amata plānots atcelt ekonomikas ministra virzīto pārstāvi Olafu Pulku (Vienotība), viņa vietā ieceļot Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektoru Ģirtu Greiškalnu.

Rīgas ostas valdē paredzēts nomainīt arī satiksmes ministra pārstāvi, savulaik Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deleģētā Jura Vaskāna vietā virzot Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieci Džinetu Innusu. Viņa ir valsts kapitāla daļu turētāja pārstāve valsts a/s Starptautiskā lidosta Rīga, valsts a/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs un Rojas ostas valdes locekle, tādēļ valdībai būs jālemj arī par atļauju Dž. Innusai savienot amatus.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šodien četrus žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanās krimināllietā apsūdzētos finanšu policistus atzina par vainīgiem dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un piesprieda viņiem naudas sodus. Diviem bijušajiem policistiem jāšķiras no 25 tūkstošiem latu.

Četriem finanšu policijas darbiniekiem, kurus apsūdzēja par nelikumīgu žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos, tiesa atzinusi par vainīgiem un piespriedusi tiem naudas sodu.

Savukārt Aldim Klemem, kurš vienīgais no apsūdzētajiem bija atzinis savu vainu, piespriests 3600 latu liels naudas sods un aizliegums vienu gadu ieņemt amatus valsts pārvaldē.

I. Jaunanalksne par viņas telefona sarunu noklausīšanos no valsts jau iztiesājusi 100 tūkstošu latu lielu kompensāciju par viņas sarunu nelikumīgu noklausīšanos. Žurnāliste gan prasīja 300 tūkstošus, taču tiesa šādu summu neatzina par pamatotu.