Itālijas motociklu ražotājs Ducati Motor Holding par godu Ducati komandas motobraucējam Lorisam Kapirosi ir izlaidis jaunu modeli Monster 620 Capirex. Monster 620 Capirex pieder pie Ducati monstru saimes, kura tika radīta pirms desmit gadiem, šajā laikā saražojot 130†000 šī veida motociklus. Šīs saimes tipa motociklus izceļ regulāri tehnisko rādītāju uzlabojumi, pievilcīgs un aerodinamisks dizains, izturīga konstrukcija, droša un ērta vadāmība. Monster 620 Capirex savā klasē ir visvieglākais, turklāt tas ir vienīgais motocikls pasaulē, kurā tiek pielietota jaunās paaudzes «Power Torque Clutch» sistēma, padarot pārnesumu pārslēgšanu unikāli vieglu un samazinot līdz minimumam pakaļējā riteņa izslīdēšanas risku pie lielākām slodzēm. Jaunais modelis ir Ducati raksturīgajā sarkanā krāsā ar baltām svītrām. Modelim piemīt augsti tehnoloģiskie parametri – alumīnija stūres amortizētājs, oglekļa šķiedras priekšējais dubļusargs un vadības panelis, regulējams sēdeklis un sešu pakāpju pārnesumkārba, kas nodrošina dinamisku paātrinājumu. Motocikls spēj attīstīt 60 zirgaspēku lielu jaudu pie 9500 apgriezieniem minūtē un sasniegt griezes momentu, kurš ir pielīdzināms 88 ņūtonmetriem pie 5750 apgriezieniem minūtē. Ducati Desmosedici komanda šogad debitēja pasaules čempionātā motošosejā Moto GP klasē, izcīnot otro vietu ražotāju sezonas vērtējumā. Īpaši nopelni šajā sakarā ir komandas motosportistiem – Lorisam Kapirosi un Trojam Beilisam, kuri individuālajā kopvērtējumā ieņēma attiecīgi ceturto un sesto vietu. Monster 620 Capirex būs pieejams no 2004.gada marta.

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Šā gada 29. novembrī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par transporta politikas jautājumiem Žaks Barro pasniedza apbalvojumus par izcilību, kas paredzēti saistībā ar Eiropas Ceļu satiksmes drošības hartu. Šie apbalvojumi apliecina atzinību, kas izteikta sešām organizācijām, kuras katra savā kategorijā ir sniegušas vislielāko ieguldījumu šāda kopējā mērķa sasniegšanā: no šā brīža līdz 2010. gadam ik gadus glābt 25 000 cilvēku dzīvību. Pēc Komisijas dienestu veikta neatkarīga vērtējuma uzvarētājus izraudzījās no vairāk nekā 500 hartas parakstītājām personām, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā.

Hartas parakstītājas personas ir iedalītas sešās kategorijās, no kurām izvēlēti laureāti apbalvojumam par izcilību:

• Lielie uzņēmumi: Statoil (degvielas uzpildes staciju īpašnieks, Latvija) iniciatīvas nolūks bija veicināt drošības jostu lietošanu (uzstādot atgādinājuma zīmes savu uzpildes staciju izbraukšanas vietās), kā arī savā degvielas uzpildes staciju tīklā visas valsts teritorijā veikt kampaņu, lai padziļinātu autovadītāju izpratni par briesmām, kas saistītas ar atrašanos pie stūres alkohola reibumā. Uzņēmums uzsāks arī jaunu kampaņu ar nosaukumu Redzi. Esi redzams. (Drošs paliek drošs), kurā paredzēts izdalīt bērniem atstarotājus un Statoil tīkla uzpildes stacijās bez maksas veikt transportlīdzekļa gaismas lukturu pārbaudi.

No 16. līdz 18. aprīlim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiek izstādes aktīvās atpūtas un aktīvā dzīvesveida cienītājiem – 11. Baltijas reģionālā atpūtas, tūrisma un sporta izstāde “Atpūta un Sports 2004”, 5. motociklu un aksesuāru izstāde “Motocikls 2004” un 8. laivu un jahtu izstāde “Boat Show 2004”. Lai iepriecinātu 200 000 aktīvo makšķernieku, šajā pat laikā sadarbībā ar Latvijas Makšķernieku asociāciju pirmoreiz tiek veidota izstāde “Makšķerēšana 2004”. Ķīpsalā – viss aktīvai atpūtai! Izstādē "Atpūta un Sports" būs plašs preču un pakalpojumu piedāvājums un ikviens aktīvās atpūtas cienītājs varēs atrast sev daudz interesanta un saistoša. “2004. gadā mēs akcentējam jaunu tēmu – vasaras ceļojums. Tie pamatā būs ceļojumu piedāvājumi tiem, kas plāno aktīvu ģimenes atpūtas programmu šai vasarai tieši Latvijā,” uzsver projekta vadītājs Mārtiņš Refbergs. Trīs dienas Ķīpsalā būs sastopami dažādi uzņēmumi, aktīvās atpūtas interešu klubi un sporta bāzes, kas piedāvās visdažādākās iespējas brīvā laika pavadīšanai. Būtībā šīs ir dzīvesstila izstādes tiem, kas vēlas bagātināt un padarīt interesantāku savu ikdienu. Tāpēc šeit vienkopus ir atrodami velosipēdi, tūrisma inventārs, sporta apģērbs, kā arī plašs aprīkojuma klāsts – līdz pat zemūdens niršanai nepieciešamajai atribūtikai. Gatavojies motociklu sezonai Sadaļā “Motocikls” vienuviet varēs izvēlēties jebkuru sev vēlamo marku un veidu motorizētos braucamos. Izstāde būs lieliska vieta, kur, konsultējoties ar speciālistiem, varēs izvēlēties tieši savām vajadzībām atbilstošāko motociklu. Šajā sadaļā būs apskatāmi ne tikai jauni un mazlietoti motocikli un to piederumi – visa sadaļa tiek veidota kā konkrēta dzīvesstila izstāde. Būs iespēja dibināt kontaktus ar lielāko daļu aktīvajiem motoklubiem, kā arī apskatīt motoklubu skaistākos un oriģinālākos braucamos, kuros ir ieguldīts daudzu stundu roku darbs un ne viens vien lats. “Ja kāds ir izlēmis nākamo sezonu uzsākt kā aktīvs motobraucējs, tad šī izstāde būs īstā vieta, kur iegūt nepieciešamo informāciju. Protams, arī esošajiem motobraucējiem izstāde ir lieliska iespēja un arī iemesls sagatavoties sezonai, jo tikai divas nedēļas pēc izstādes tiks atklāta motociklu sezona, kad visam jau ir jābūt sagatavotam,” norāda Mārtiņš Refbergs. Izstādē būs apskatāmas prečzīmes no visas pasaules: Cagiva, Ducati, GAS GAS, KTM, Gilera, Harley Davidson, Honda, Husaberg, Husqvarna, Hyosung, Italjet, Kawasaki, Kymco, MV Agusta, Suzuki, Polaris, Triumph, Yamaha, Peugeot. Piedalīsies arī motociklistu klubi: Drakons, Vecie Blēži, Vēja Brāļu Ordenis, Brīvības Gari, Dzelzs Ērgļi, Brīvie Vanagi, Biker.lv un Superbike.lv. Stendos tiks piedāvātas arī motociklu un to dzinēju tūninga, apkopes un remonta iespējas, rezerves daļas, riepas, apģērbs un aksesuāri. Ielūkojies laivu pasaulē Sadaļā “Boat Show” būs unikāla iespēja tieši pirms sezonas uzsākšanas vienuviet satikt visā pasaulē atzītu un Latvijā piedāvātu laivu, kuteru, jahtu un ūdensmotociklu dīlerus, kā arī pašmāju ražotājus. Jau ilgu laiku tieši “Boat Show” ir lielākā un populārākā nozares izstāde Baltijas valstīs, tāpēc dalību pasākumā jau ir pieteikuši Latvijas vadošie uzņēmumi. Izstādē būs iespēja ne tikai noskatīt sev piemērotāko ūdenstransportu, bet arī izmantot daudzās eksponentu akcijas un speciālos izstādes piedāvājumus, lai lēmums par preces iegādi tiktu pieņemts nešauboties. Šogad ikviens laivu īpašnieks vai vienkārši interesents izstādē varēs uzzināt jaunumus par mainīto ūdenstransporta reģistrācijas kārtību. Pirmoreiz Ķīpsalā – izstāde makšķerniekiem Jaunais projekts "Makšķerēšana 2004" ietvers visu makšķernieku īpašā dzīvesstila plašo spektru – gan makšķerēšanas preces un iespējas, gan "copes mačus" Daugavā, mērķī iemešanas un citas sacensības, kā arī dažādas izdarības Izstāžu centra hallēs. Tāpat Ķīpsalā pulcēsies dažādu biedrību un pašvaldību pārstāvji, kā arī vienkārši "copes lietu" gudrinieki, lai tiktos un apspriestu sev būtiskus jautājumus. Šajās dienās Ķīpsalā notiks dažādi ar makšķerēšanu saistīti pasākumi. Izst

Malaizijas posma Moto GP sacīkstēs finišējot trešais kārtējo čempiona titulu sev nodrošināja Valentīno Rossi. Šis slavenajam itālim prestižajā Moto GP klasē bija jau septītais tituls, bet kopā viņa kontā jau ir deviņi čempiontituli.

Sepangas trasē Malaizijā, kur sacīkšu dienā braucējus pārsteidza spēcīgs lietus uzvaru guva austrālietis Keisijs Stouners, kurš savu tuvāko sekotāju spāni Dani Pedrosu apsteidza par vairāk nekā 14 sekundēm. Kā trešais finiša līniju šķērsoja Valentīno Rossi, savācot nepieciešamo punktu skaitu, lai vienu posmu pirms sezonas noslēguma izcīnītu kārtējo čempiontitulu prestižajā Moto GP klasē.

Sīkstākais konkurents un vienlaikus arī komandas biedrs spānis Horhe Lorenco šoreiz finišēja tikai ceturtais. Vienu posmu pirms čempionāta beigām Rossi kontā ir 286 punkti, bet spānim Horhe Lorenco ir 245 punkti. Tas nozīmē, ka talantīgajam spānim Moto GP karaļa gāšana no troņa būs jāatliek uz nākamo gadu. Trešajā vietā kopvērtējumā ir austrālietis Keisijs Stouners, no kura 11 punktus atpaliek Dani Pedrosa. 2009. gada Moto GP sezonas pēdējais posms notiks 8. novembrī Valensijā.

No 23. līdz 25. martam Ķīpsalā norisināsies aktīvās atpūtas izstādes. Klātienē būs iespējams redzēt motociklus, jahtas un laivas, iegādāties velosipēdus, preces sportam, tūrismam, makšķerēšanai un medībām.

Ķīpsalā notiks izstādes «Atpūta un sports», «Medības un makšķerēšana», «Motocikls» un «Baltic Boat Show».

Tā, piemēram, būs apskatāms Latvijas simtgadei veltīts tricikls, kas tikko izripojis no motodarbnīcas «Tanders». Spēkrats veidots uz 1987. gada «Harley-Davidson» motocikla bāzes, pilnībā atjaunots un pārveidots par triciklu. Dzelzs rumakam ir veikta pārbūves reģistrācija, un tas ir pilnībā gatavs braukšanai.

Tāpat izstādē būs apskatāma pašdarināta koka kanoe laiva. Tā ir izgatavota no 6 mm bieziem, 2 cm platiem un 6 m gariem dēļiem. Kanoe garums ir 5,3 m, platums – 1 m, svars – 28 kg, bet kravnesība – 320 kg. Laivu savam priekam ir izgatavojis jūrnieks Jurijs Ņečiporenko, kurš strādā par glābēju uz kuģa Ziemeļu jūrā.

Sākoties vasaras sezonas izpārdošanai, tirdzniecības parks Alfa piedāvās līdztekus citām ikdienas patēriņa un mājsaimniecības precēm iegādāties arī automašīnas.

Divas nedēļas nogales (4.-6. jūlijs un 11.-13. jūlijs) pie tirdzniecības parka tiks atvērts Alfas autoplacis, kurā vadošie Latvijas automašīnu tirgotāji izstādīs un piedāvās iegādāties jaunākos un populārākos auto un moto modeļus, Db.lv informē Linda Štokmane,

t/p Alfa sabiedrisko attiecību konsultante.

Dalību Alfas autoplacim jau pieteikuši Mitsubishi, Ducati, Škoda, Toyota, Hyundai, Nissan automašīnu dīleri, kas īpaši šim notikumam par godu būs sagatavojuši speciālos piedāvājumus. Automašīnas varēs gan apskatīt un izmēģināt testa braucienos, gan arī turpat uz vietas iegādāties.

„Cilvēki mūsdienās arvien vairām novērtē iespēju visu sev nepieciešamo iegādāties vienuviet. Lai apbraukātu visus autosalonus, vajadzīgs diezgan daudz laika, tādēļ Alfa izlēma uz lielo izpārdošanas laiku nākt pretī saviem pircējiem un sortimentu papildināt ar jaunām automašīnām, kas pie mums būs nopērkamas par labām cenām,” uzsver tirdzniecības parka Alfa direktors Zigmunds Vīķis.

No 26. līdz 29. martam Ķīpsalā notiks 10. motociklu un aksesuāru izstāde Motocikls 2009.

Izstādē Motocikls 2009 piedalīsies ievērojamāko motociklu marku pārstāvji un izplatītāji, tādēļ izstādes apmeklētāji varēs gūt vispusīgu ieskatu motociklu pasaulē un, konsultējoties ar speciālistiem, izvēlēties jebkuru sev vēlamo marku un veidu motociklus, motorollerus un kvadriciklus. Aprilia, BMW, Derbi, Ducati, Gilera, Harley Davidson, Husaberg, Husqvarna, Jordan, Kawasaki, KTM, Kymco, Piaggio, Suzuki, Polaris, Yamaha, Vespa un citas zīmolu preces varēs iegādāties Ķīpsalā. Tāpat būs iespējams iegādāties motociklu rezerves daļas, apģērbus, ķiveres un aksesuārus gan ielas braukšanai, gan sportam. Domājot par mazajiem braucējiem, izstādē tiks prezentēti arī bērniem piemēroti jaudīgi elektriskie kvadricikli ar gumijas riteņiem.

Tirdzniecības parks Alfa vēl vienu nedēļas nogali nolēmis sarīkot Alfas autoplaci. Šoreiz pie tirdzniecības parka būs iespējams apskatīt un iegādāties Toyota, Hyundai, Saab, Cadillac un Hummer automašīnas, kā arī Ducati motociklus.

Atgādinām ka, sākoties vasaras sezonas izpārdošanai, tirdzniecības parks Alfa nolēma saviem pircējiem, līdztekus citām ikdienas patēriņa un mājsaimniecības precēm, iegādāties arī automašīnas un motociklus, kas Alfas autoplacī būs pieejami par īpašām cenām.

„Cilvēki mūsdienās arvien vairām novērtē iespēju visu sev nepieciešamo iegādāties vienuviet. Lai apbraukātu visus autosalonus, vajadzīgs diezgan daudz laika, tādēļ Alfa izlēma uz lielo izpārdošanas laiku nākt pretī saviem pircējiem un sortimentu papildināt ar jaunām automašīnām, kas pie mums būs nopērkamas par labām cenām,” uzsver tirdzniecības parka Alfa direktors Zigmunds Vīķis.

AS Citadele banka vadītāja Gunta Beļavska alga pērn sasniegusi 175,5 tūkstošus eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā pieejamā deklarācija.

G. Beļavska ienākumi no saimnieciskās darbības un komercdarbības AS Citadele banka sasnieguši 7704 eiro, citi ienājumi bankā – 160,36 eiro, bet procenti – 37,26 eiro.

Bankas vadītājs kredītiestādē uzkrājis 8347 eiro, savukārt AS CBL Atklātais pensiju fonds uzkrājums sasniedzis 12,2 tūkstošus eiro. Skaidrās naudas uzkrājuma summa sasniegusi 11 tūkstošus eiro.

G. Beļavskim pieder motocikli Kawasaki ZR 1100 un Ducati Multistrada 1000 DS, motorlaiva Progress 2M un valdījumā ir vieglais auto Mercedes Benz ML 280.

Viņa īpašumā ir piecas SIA Bamaco daļas 2133,71 eiro vērtībā un 26 SIA Darba rezerves kapitāla daļas 365,56 eiro vērtībā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Pasaules Bankas veiktajā pētījumā Doing Business 2014 Latvija pakāpusies par vienu vietu līdz 24.vietai, liecina bankas paziņojums. Lai pārliecinošāk uzlabotu pozīcijas nākamajos pētījumos, nepieciešamas reformas jomās, kur Latvija būtiski atpaliek no citām valstīm, piemēram, uzņēmējdarbības uzsākšanā, nodokļu nomaksā, investoru tiesību aizsardzībā, līgumsaistību izpildē un citās, norāda Ekonomikas ministrija (EM).

Pārējās Baltijas valstis atrodas augstāk nekā Latvija – Igaunija ierindojusies 22. vietā, bet Lietuva – 17. vietā. Lietuva augsto pozīciju ir ieguvusi, pateicoties reformām uzņēmējdarbības uzsākšanā, atceļot minimālā pamatkapitāla prasību, un kredītu pieejamības indeksā, pateicoties ārpus tiesas izpildes institūta ieviešanai un kustamā īpašuma tvērumu paplašināšanai kā nodrošinājumam galvojuma līgumos.

Savukārt Igaunija ir veikusi reformas līgumsaistību izpildē, samazinot tiesu nodevas un tādējādi samazinot kopējo izmaksu rādītāju pozīciju par 0,4% no prasības apjoma salīdzinot ar gadu iepriekš.

Dāņu cūkkopības celmlauzis Latvijā, viena no lielākajiem ražotājiem SIA Gaižēni direktors Alekss Rasmusens (Alex Rasmussen) domā, ka sabiedrībā joprojām valda mīti par dāņu cūkkopju darbību Latvijā, turklāt sabiedrība tiek mākslīgi tracināta. Pēdējā laikā uzbangojušie nemieri Gudeniekos, arī Sesavā, kur dāņi plāno būvēt cūkkopības kompleksus, liek izvērtēt situāciju kopumā.

A. Rasmusens, kurš Latvijā darbojas kopš 90. gadu sākuma, domā, ka vainīga arī lēmējvaras neizglītotība, pieņemot lēmumus. Uzņēmējs ir pārliecināts, ka šeit iespējams taisīt biznesu, taču atgādina, ka konkurence ir milzīga.

Kāpēc atkal un atkal uzbango sabiedrības nemieri pret dāņu plāniem attīstīt jaunus cūkkopības kompleksus Latvijā?

Latvijā dzīvoju kopš 1993. gada - faktiski uzskatu sevi par vietējo, kaut gan mans uzvārds ir nevis Bērziņš, bet Rasmusens. Tas mani jau sāk mazliet personiski aizskart, ka aizvien vairāk tiek teikts «dānis, dānis», piesaukta cūkkopība un piesārņojums - sabiedrība tā ļoti tiek tracināta ar negatīvismu. Šeit ir daudz subjektīvisma, nepatiesu apgalvojumu, ļoti daudz mītu un nepatiesības.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Ēnu ekonomika parasti nav novērojama eksportējošos uzņēmumos, bet drīzāk vietējos uzņēmumos, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), komentējot Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktora Arņa Saukas veikto ēnu ekonomikas pētījumu.

Premjers norādīja, ka būtu jārunā arī par izglītības stiprināšanu un to, lai nākotnē cilvēki ar labām prasmēm darba tirgū nebūtu spiesti izdzīvot, bet arī varētu strādāt ar atdevi eksportējošos uzņēmumos, kur nav izaicinājumu saistībā ar ēnu ekonomiku.

Vienlaikus ir arī jāturpina pētīt, tomēr "ir skaidrs, ka, ja cilvēkam ir laba izglītība un viņš strādā uzņēmumā, kas ir eksportējošs, tur nav ēnu ekonomikas," sacīja premjers.

Kariņš norādīja, ka vienlaikus dažādi pētījumi uzrāda nedaudz atšķirīgus rādījumus. "Šodienas Saukas kunga pētījums balstās uz aptaujām, bet vienlaikus ir arī otrs pētījums, ko veic Eiropas komisija (EK), kas balstīts uz ekonomiskajiem datiem".

2015. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 66,1 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2014. gadu, AER patēriņš samazinājies par 3,2 %, bet desmit gadu laikā tas pieaudzis par 6,2 %. Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana no importējamiem energoresursiem – no 63,9 % 2005. gadā līdz 40,6 % 2014. gadā.

Ievērojami pieaudzis biodegvielas (bioetanols, biodīzeļdegviela) patēriņš – 19,9 reizes pēdējo desmit gadu laikā, bet salīdzinājumā ar 2014. gadu – par 213 %. Arī biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš desmit gadu laikā palielinājies 10,8 reizes, un salīdzinājumā ar 2014. gadu – par 17 %.

Latvijā mirstība gan no profilaktiski, gan no medicīniski novēršamiem cēloņiem ir otrā augstākā Eiropas Savienībā, veselīgais dzīves ilgums Latvijā gan sievietēm, gan vīriešiem ir visīsākais visā Eiropā, un tas norāda uz to, ka daudz cilvēku slimot sāk darbaspējīgā vecumā un jau krietni pirms pensijas vecuma sasniegšanas vairāk laika pavada, cīnoties ar slimībām nekā darbā.

Par problēmu ne tikai spriež profesionālās mediķu organizācijas, bet vēsta arī visaptverošu pētījumu (State of Health in the EU Latvija Valsts veselības profils 2021) dati.

Sabiedrības veselība ir gan valsts drošības, gan tautsaimniecības pamats, un jebkuram, pat medicīniski vai ekonomiski īpaši neizglītotam cilvēkam, ir skaidrs, ka slimi pilsoņi nespēs pastāvēt par valsti, kā arī nespēs būt labi darbinieki un ražot produktus vai sniegt pakalpojumus, tāpat maksāt nodokļus, tādēļ veselības aprūpes risināšana šobrīd ir primārs jautājums. Nelaime, ka valsts budžetā jau tā ir pamatīgs robs un naudas meklējumos atkal nonākam pie lietas, kas pirmkārt var ieņēmumus radīt un to dara jebkurā valstī – uzņēmējdarbības vide un uzņēmēji, turklāt privātuzņēmējs var būt labs risinājums veselības aprūpē.