Jaunākais izdevums

Ugunsdrošības pasākumi, kuros jāiegulda finanšu līdzekļi, lielākoties Latvijas iedzīvotāju mājokļos nav īstenoti, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) dati.

Aizvadītajā gadā no 10.augusta līdz 3.decembrim VUGD amatpersonas no teritoriālajām struktūrvienībām visā Latvijā veica vairāk nekā 10 400 mājokļu īpašnieku (lietotāju) aptauju un konsultācijas par ugunsdrošību.

Kopumā četru mēnešu laikā konsultēti vairāk nekā 860 iedzīvotāji Rīgā un pierīgas teritorijā, 740 Zemgalē, 1705 Kurzemē, 3020 Vidzemē un 4100 mājokļu īpašnieku Latgalē. VUGD amatpersonas ieinteresētos iedzīvotājus konsultēja par ugunsdrošības prasībām, kas jāievēro privātmāju un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iemītniekiem, lai novērstu ugunsgrēkus vai mazinātu to sekas, kā arī veica aptauju, lai gūtu ieskatu mājokļu ugunsdrošībā kopumā.

Pozitīvi vērtējami aptaujas rezultāti, kas liecina, ka no 10 400 aptaujātajiem iedzīvotājiem 89% zina, kur zvanīt ugunsgrēka gadījumā, 76% aptaujāto ir veikuši sodrēju tīrīšanu no apkures ierīces un dūmvada. 96% aptaujāto ir sakopuši teritoriju ap dzīvojamo ēkām, bet 80% iedzīvotāju atklāja, ka pārzina, kur atrodas tuvākās ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietas.

Aptaujas rezultāti liecina par tendenci, ka ugunsdrošības pasākumi, kuru īstenošanā jāiegulda finanšu līdzekļi, lielākoties nav īstenoti - elektroinstalācijas pārbaudes nav veiktas 71% aptaujāto iedzīvotāju mājokļos, bet dūmu detektoru nav uzstādīts 83% aptaujāto iedzīvotāju mājokļos.

VUGD konsultācijas veiktas, lai sekmētu ugunsdrošības uzlabošanos valstī, informējot un atgādinot, ka mājokļos būtiskākos pasākumus ugunsnelaimju nepieļaušanai vai to seku mazināšanai ir jāveic un var veikt paši iedzīvotāji. Piemēram, uzstādīt mājokļos dūmu detektorus, kas ar skaņas signālu brīdinās par mājās izveidojušos sadūmojumu. No 2020.gada janvāra katrā mājoklī ir jābūt uzstādītam dūmu detektoram un tā izmaksas ir salīdzinoši nelielas - vienkāršākos modeļus var iegādāties par aptuveni pieciem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēmis informāciju par to, ka vairākiem iedzīvotājiem piedāvāts iegādāties dūmu detektoru par 80 līdz 100 eiro.

VUGD aicina iedzīvotājus neizmantot šo piedāvājumu un dūmu detektorus iegādāties oficiālās tirdzniecības vietās, kur vienkāršākie to modeļi maksā no 5 līdz 10 eiro.

Dūmu detektors ir viens no lētākajiem un efektīgākajiem veidiem, kā savlaicīgi pamanīt izcēlušos ugunsgrēku un pasargāt savu dzīvību un īpašumu no postošas ugunsnelaimes. Tā ir neliela izmēra ierīce, kura patstāvīgi spēj konstatēt telpā izveidojušos sadūmojumu un par to ar spalgu skaņas signālu brīdina mājokļa iemītniekus par izcēlušos ugunsnelaimi, tādējādi pievēršot ikviena tuvumā esošā cilvēka uzmanību vai pamodinot aizmigušus cilvēkus. Iegādājoties dūmu detektoru, jāpievērš uzmanība tam, lai uz tā korpusa būtu «CE» marķējums un informācija par detektora atbilstību Eiropas standartam EN 14604.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz izmaiņām likumdošanā, kas paredz īpašumu aprīkošanu ar nepieciešamo ugunsdrošības inventāru, «Maxima Latvija» veikalos tiks nodrošināta arī šo preču tirdzniecība.

«Produkti izvietoti īpašos stendos mūsu «Maxima XX» un «Maxima XXX» formāta veikalos. Ja līdz šim iedzīvotajiem šīs ierīces bija pārsvarā iespējams iegādāties specializētos veikalos, tad tagad tās iespējams nopirkt kopā ar ikdienas precēm, kā, piemēram, svaigiem augļiem vai pienu,» stāsta «Maxima Latvija» valdes loceklis Jānis Vanags.

Ar 2020.gada 1.janvāri stājas spēkā Ugunsdrošības noteikumu obligāta prasība, ka visiem iedzīvotājiem mājokļos ir jāuzstāda dūmu detektori un privātmājās jānodrošina arī ugunsdzēsības aparāti. Sadarbībā ar «FN serviss», kas nodrošina sertificētu ugunsdrošības produkciju, lielākajos «Maxima» veikalos būs pieejami trīs veidu dūmu detektori, gāzes un tvana gāzes detektors, mājas ugunsdzēsības līdzeklis un divu izmēru ugunsdzēsības aparāti cenu amplitūdā no 7,59 eiro līdz 25,70 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Parīzes Dievmātes katedrāles darbinieki nav varējuši atrast ugunsgrēku 23 minūtes

LETA--AP/RFE/RL, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parīzes Dievmātes katedrāles darbinieki nav varējuši atrast ugunsgrēku 23 minūtes pēc ugunsgrēka signalizācijas iedarbošanās, paziņojusi Parīzes prokuratūra.

Sirēna katedrālē atskanējusi plkst.18.20 pēc vietējā laika, pārsteidzot priesteri un vairākus simtus dievlūdzēju. Katedrāles darbinieki atbilstoši instrukcijai dažu minūšu laikā evakuējuši cilvēkus un mēģinājuši atrast degšanas vietu.

Pirmās 20 minūtes tā šķitusi kā viltus trauksme, nav bijusi jūtama dūmu smaka, taču 23 minūtes vēlāk nostrādājis otrs dūmu detektors un drīz jau no ārpuses bijis redzams, kā no katedrāles jumta ceļas dūmi. Kad ieradušies ugunsdzēsēji, liesmas jau bija apņēmušas katedrāles augšpusi.

Pēc ekspertu domām, uguns perēklis atradies pie smailes pamatnes. Kā vēsta izdevums «Le Parisien», ugunsgrēka cēlonis bija «problēmas ar elektrību», un speciālisti izskata dažādus variantus, tostarp īssavienojumu un slēpto vadu bojājumu. Notikušais tiek izmeklēts kā nelaimes gadījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zibens spēriens aizdedzinājis «Annas koku skolas» jumtu. Bojājumu novēršanai If Apdrošināšana atlīdzībā izmaksāja nepilnus 5 tūkstošus eiro.

Netiešu zibens spērienu radīti bojājumi, īpaši vasaras negaisu laikā, novērojami samērā bieži. Retāk gadās, ka nelaimi izraisa tieša zibens izlāde jeb spēriens, šo gadījumu komentē If Apdrošināšana. Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem pagājušajā gadā reģistrēti 28 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls ir zibens izlāde, 2017. gadā – 10, 2016. gadā – 27. Visbiežāk deguši koki un meža zemsedze (13 gadījumi), kā arī elektrolīnijas balsta stabi, transformatori (5 gadījumi). Tāpat degušas dažādas ēkas (3 gadījumi), saimniecības ēkas un citi objekti.

«Parasti zibens izlāde notiks augstāk esošajā objektā, piemēram, ja blakus ēkām atrodas liels koks, tad zibens drīzāk iespers tajā. Diemžēl šovasar «Annas koku skola» bija piemērs tam, ka tā vienmēr nenotiek. Ēkai blakus atradās liels, vecs koks, kas bija daudz augstāks par pašu ēku, kā arī ēkai bija uzstādīts zibens novedējs. Tomēr zibens spēriens trāpīja ēkas jumtā, un izcēlās lokāls ugunsgrēks,» skaidro If Apdrošināšanas Korporatīvā īpašuma apdrošināšanas produkta vadītājs Jānis Strods.

Komentāri

Pievienot komentāru