Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

SIA Igaunijas Latvijas dzelzceļš (ILDC) ir norēķinājusies ar Valmieras un Limbažu rajonu pašvaldībam par dzelzceļa posma Skulte — Ipiķi nomu. Db jau vēstīja, ka par pagājušo gadu abām pašvaldībām kopumā ILDC ir parādā 9 700 latu, kādēļ tās lauza līgumus ar dzelzceļa nomnieku. ILDC ir iesniegusi maksātnespējas pieteikumu Vidzemes apgabaltiesā. Pēc parāda nokārtošanas abās pašvaldībās pieļauj, ka līgums ar līdzšinējo dzelzceļa apsaimniekotāju varētu tikt atjaunots. Limbažu rajona padomes izpilddirektors Juris Žūriņš spriež, ka acīmredzot ILDC ir atradusi investoru, lai uzsāktu uzņēmuma sanāciju un dzelzceļa Skulte — Ipiķi sakārtošanu, jo jau iepriekš SIA ILDC vadītājs Sergejs Semjonovs, pašvaldībām ir apgalvojis, ka līdzekļus firma gūs no stratēģiskā investora Vācijā Baltic Rail Development.

Vidzemes apgabaltiesa jau otro reizi atlikusi SIA Igaunijas — Latvijas dzelzceļš (ILDC) maksātnespējas lietas izskatīšanu — Db noskaidroja tiesā. Nākamā tiesas sēde nozīmēta 25. novembrī. Maksātnespējas lieta ir ierosināta pēc pašas SIA ILDC iesnieguma (Db 24.07.2002.). ILDC ir dzelzceļa posma Skulte — Ipiķi nomnieks, ar kuru 2000. gadā Limbažu un Valmieras rajona padomes uzsāka sadarbību nolūkā atjaunot satiksmi minētajā sliežu ceļa posmā. Taču šovasar pašvaldības lauza līgumu, jo nomnieks nepildīja uzņemtās saistības. Arī patlaban, kad ILDC ir samaksājusi nomas parādu abām pašvaldībām, tās tālākā darbība nav skaidra, jo, neraugoties uz ierosināto maksātnespēju, firmas pārstāvis Sergejs Semjonovs pašvaldībām šovasar ir solījis, ka tiks uzsākta ILDC sanācija un līdzekļu piesaiste dzelzceļa atjaunošanai no stratēģiskā investora Vācijā Baltic Rail Development.

Lai arī daudzas biroju ēkas ir pustukšas, veikali «neapdzīvoti» un to skatlogi tumši, meklējot telpas biznesam, var izrādīties, ka atrast sev ko piemērotu, nemaz nebūs tik vienkārši.

Kāda ir pašreizējā situācija komercplatību tirgū, ar ko jārēķinās, meklējot telpas, Saldo skaidroja SIA Immostate komercplatību speciāliste Agnese Groševa.

Dažādu kompāniju tirgus apskatos aktivitāte tirdzniecības, biroju, noliktavu telpu tirgū tiek raksturota visai atšķirīgi. Vieni ir optimistiskāki un piesauc potenciālo nomnieku interesi, citi ir pesimistiskāki un akcentē brīvo telpu lielo īpatsvaru. Kā jūs raksturotu tirgu?

Immostate sevi pieskaita pie piesardzīgiem optimistiem. Jūtams, ka pēc sasaluma, kas tirgū iestājās 2008. gada beigās, aktivitāte ir atgriezusies. Nomnieku rotācija, mainība ir liela.

Vidzemes apgabaltiesa ir atzinusi bijušā dzelzceļa posma Skulte — Ipiķi apsaimniekotāja SIA Igaunijas — Latvijas dzelzceļš (ILDC) maksātnespēju — Db noskaidroja tiesā. Maksātnespēja atzīta, pamatojoties uz SIA ILDC pašu pieteikumu. Kā skaidro SIA līdzšinējais direktors Mihails Širins, maksātnespējas iemesls ir neveiksmīgā investoru piesaite kravu un pasažieru pārvadājumu atjaunošanā šajā dzelzceļa posmā. Līdz ar to uzņēmuma rīcībā nav līdzekļu sliežu ceļa apsaimniekošanai, kādēļ nomas līgumu ar apsaimniekotāju ir lauzušas Valmieras un Limbažu rajonu padomes. Uzņēmuma parādsaistības ir 23 000 latu, pamatlīdzekļi — 185 latu un bankas kontā — viens lats — informē maksātnespējīgā SIA ILDC administrators Normunds Dinsbergs. Pašvaldībām ILDC ir parādā 9 700 latu, pārējie kreditori ir dažādu pakalpojumu firmas.

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Sākot ar 2009. gada sākumu nekustamā īpašuma nozares eksperti konstatējuši aktivitāti komerctelpu nomas tirgū, tomēr diemžēl netiek runāts par aktivitāti kā tirgus augšupeju šī jēdziena tradicionālā izpratnē, ar pieprasījuma un darījumu apjoma pieaugumu, un sekojošu nomas cenu kāpumu, — norāda SIA Immostate komerctelpu speciālistes Agnese Groševa.

Komerctelpu nomas segments pēdējā laikā būtiski cietis no ekonomiskās lejupslīdes ietekmes. Nomas maksas komerctelpu nomas segmentā šī gada 1. ceturksnī samazinājušās pat līdz 25%. Ņemot vērā to, ka cenu samazinājums notika arī 2008. gada laikā, kopējais samazinājums kopš 2007. gada vasaras sasniedz 50 %. Tomēr nomas cenu samazinājums nav vienīgais ietekmes faktors.

Pēdējā laikā šādu darījumu trūkumu galvenokārt ietekmē pasaules finanšu krīze, kā rezultātā vairums fondu ir vienkārši slēgti un privātā kapitāla turētāji ir ļoti piesardzīgi vērtējot ieguldījumu iespējas. Turklāt Latvijas komerctelpu nomas tirgus kopumā arvien attālinās no vispārpieņemtajiem standartiem un pieaug spriedze iznomātāju un nomnieku attiecībās, — akcentē A. Groševa.

Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

Izmantojot situāciju un gada laikā nespējot nodrošināt pozitīvus savas darbības rādītājus, "Centrālo Gastro Tirgu" pārstāvošā SIA "International SV" savās finansiālās grūtībās vaino AS "Rīgas Centrāltirgus" (RCT) vadību un augsto nomas maksu, uzskata RCT.

Izvērtējot publiskā telpā pausto informāciju, RCT secina, ka SIA "International SV" apzināti ir noklusējusi atsevišķus faktus. Tirgus vadības ieskatā SIA "International SV", izmantojot Covid-19 izraisīto situāciju, pauž nepatiesu informāciju par tai piemēroto neatbilstošu nomas maksu, apzināti neminot, ka nomas maksai, kas tika noteikta 2018.gadā, kad tika noslēgts sadarbības līgums, nav nekāda sakara ar šī brīža situāciju.

Db.lv jau vēstīja, ka ilgstoši nepildītu finansiālo saistību dēļ RCT nolēmusi lauzt nomas līgumu ar Centrālais Gastro Tirgus īpašnieku SIA "International SV", kas savukārt sola šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

Lai pilnveidotu dzelzceļa nozares regulējumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 16.februārī, noslēdza darbu pie Dzelzceļa likuma grozījumiem, informē Saeimas Preses dienests.

Tie paredz izveidot vienu regulējošo iestādi dzelzceļa nozarē, kā arī ieviest Eiropas Savienības prasības, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu.

Grozījumi paredz noteikt vienu regulējošo iestādi dzelzceļa nozarē - tā būs Valsts dzelzceļa administrācija. Tai paredzētas plašākas pilnvaras, un tā no sabiedrisko pakalpojumu regulatora pārņems dzelzceļa pārvadātāju licencēšanu, pasažieru pārvadājumu tirgus uzraudzību, kā arī sūdzību izskatīšanu saistībā ar piekļuves maksu dzelzceļa infrastruktūrai.

Tāpat paplašinās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskākās funkcijas, papildinot tās ar maksas noteikšanu un iekasēšanu visiem pārvadātājiem attiecīgajā dzelzceļa tīklā. Patlaban tajās ietverta lēmuma pieņemšana par dzelzceļa infrastruktūras maksu, jaudas sadali un konkrēta pārvadātāja vilciena nozīmēšanu. Kopš 2011.gada janvāra akciju sabiedrība LatRailNet veic publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas.

Veselības ministrija un tai padotās iestādes pēc diviem gadiem plāno pārvākties uz jaunajām telpām, kuru nomas maksa paredzēta ievērojami augstāka nekā šobrīd vidēji tirgū.

Veselības ministrija (VM), Veselības inspekcija, Zāļu cenu valsts aģentūra, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra, Medicīnas profesionālās izglītības centrs, Zāļu valsts aģentūra, Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra, Sporta medicīnas valsts aģentūra un Latvijas medicīnas bibliotēka šobrīd atrodas deviņās dažādās vietās Rīgā. Pamatojot to ar līdzekļu taupīšanu un ērtumu, pēc diviem gadiem visas šīs iestādes strādās vienā ēkā ārpus centra - kādreizējās fabrikas VEF teritorijā. Lai gan šie nodomi ir apsveicami, tomēr cenu, par kādu plānots nomāt ministrijas un tās iestāžu telpas, nekustamo īpašumu nozares eksperti vērtē kā pārlieku augstu un šī brīža tirgus situācijai neatbilstošu. Jaunās veselības nozares iestāžu ēkas, kas atradīsies Ūnijas ielā 16b, telpu kopējā platība būs vairāk nekā 26 tūkst. kvadrātmetru, bet nomas maksa noteikta 16 eiro/m2 mēnesī, lai gan vēl šovasar VM valdību informēja, ka biroju ēku nomas maksa ir vidēji 11 eiro/m2 mēnesī. Pēc Db aprēķiniem gadā valstij par šo telpu nomu nāksies maksāt 3.6 milj. Ls. Nomas līgums tiks slēgts uz 25 gadiem.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrība SIA "LDz Cargo", izmantojot dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, apgrūtināja jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū un konkurenci esošo uzņēmumu vidū, trešdien žurnālistiem norādīja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Viņš norādīja, ka 5,7 miljonu eiro sods kompānijai piemērots par darbību laika periodā no 2007.gada līdz pagājušā gada augustam, kad spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtajiem pakalpojumiem pierobežas iecirkņos, kas tostarp nosaka, ka "LDz Cargo" vietā par sadarbības partneri pierobežas posmos kļūs LDz.

Gaiķis pauda, ka "LDz Cargo" noteiktajā periodā klientiem, kas vēlējās nosūtīt vai saņemt kravu caur Latviju, bija neizbēgams sadarbības partneris kravas pārvešanai pierobežā. Turklāt kompānija, neesot konkurences spiedienam, varēja brīvi noteikt pārvadājumu maksu.

"Ņemot to vērā, "LDz Cargo" saviem klientiem, kas izmanto kapitālsabiedrības pakalpojumus visā maršrutā, nevis tikai pierobežas zonā, piemēro dažādus atvieglojumus, piemēram, atlaides un citus sadarbību veicinošus noteikumus. Savukārt klientiem, kas dzelzceļa kravu pārvadājumu sniegšanu Latvijā uztic kādam no trim konkurējošiem privātajiem komersantiem, "LDz Cargo" piemēro standarta tarifu par pakalpojumiem pierobežā," pauda KP pārstāvis.

Liela daļa uzņēmēju nogaidīšanas un vērošanas politikas vietā ķērušies pie savas darbības pārskatīšanas un efektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, ņemot vērā apgrozījuma samazināšanos un līdz ar to savas maksātspējas risku.

„Ekonomika, kas iepriekšējos gados lielā mērā balstījās uz nekustamā īpašuma tirgus izaugsmi, šobrīd piedzīvo strauju izaugsmes tempu bremzēšanos. Rezultātā praktiski visos tautsaimniecības segmentos notiek izmaksu reducēšana, arī darbinieku skaita samazināšana, darba algu iesaldēšana, iesāktu attīstības projektu apturēšana. Tas atstāj iespaidu ne tikai uz dzīvokļu cenām, bet arī uz komercobjektu nomas cenām. Nomnieki nav gatavi maksāt pagājušā gada cenas, un telpu īpašniekiem nākas piekāpties šīs dienas situācijai. Iepriekšējos gados bijusī nekustamā īpašuma tirgus straujā izaugsme ir veicinājusi tautsaimniecības nesabalansētu attīstību, piesaistot šīm nozarēm būtiskus resursus. Situācijas maiņu noteiks strukturālo reformu ātrums tautsaimniecībā. Tāpēc nekustamā īpašuma tirgus lejupslīde sagaidāma arī nākamos mēnešos,” uzsver Māris Grīnbergs, Latio tirgus analītiķis.

Veids, kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, Valsts kontrolei (VK) liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm.

Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, informē VK.

Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.

Valstij pieder liels skaits nekustamo īpašumu ar visdažādāko pielietojumu, un vienlaikus nekustamais īpašums ir viens no pamata resursiem, kas nepieciešams valsts institūciju funkciju veikšanai. Valsts kontroles veiktās revīzijas fokusā šoreiz bija VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VNĪ nekustamie īpašumi.

Nododot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras aktīvus, tostarp zemi, Latvijas Dzelzceļa (LDz) rokās, tiktu strauji palielināta uzņēmuma vērtība. Tas vedina domāt par plāniem LDz privatizācijai. Šī ir viena no versijām, kas šobrīd tiek apspriesta tranzīta nozares kuluāros, attiecībā uz Satiksmes ministrijas (SM) paziņojumu, ka tā vēlas, lai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras aktīvi, tostarp zeme, tiek nodoti vienas juridiskās personas rokās.

Par labu tai liecina arī tas, ka šobrīd ir noslēgusies LDz restrukturizācija, kas padarīja daudz skaidrāku uzņēmuma pārvaldes formu un nodalīja visas LDz darbības virzienus. Tiesa, satiksmes ministrs Ainārs Šlesers Db jau norādījis, ka šobrīd netiekot plānota un skatīta iespēja privatizēt LDz vai kādu no koncerna meitas kompānijām. "Mēs pašreiz nevērtējām šādas iespējas," iepriekš norādīja A. Šlesers, piebilstot, ka viņš arī nākotnē neparedz nekādu privatizāciju LDz.

Šobrīd situācija ir tāda, ka līdz ar valsts uzņēmuma LDz pārveidošanu par valsts AS 1994. gadā, infrastruktūras objekti, kas tika ieguldīti sabiedrības pamatkapitālā, kļuva par LDz īpašumu. Savukārt zeme, uz kuras atradās un atrodas LDz īpašumā esošie infrastruktūras objekti, netika ieguldīta VAS pamatkapitālā un līdz pat šim brīdim ir valsts īpašums.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Iecerētā dzelzceļa tarifu kāpuma dēļ Liepājas lielākā stividorkompānija Liepājas osta LM var zaudēt 20% savu kravu. To sarunā ar Db norādīja valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks, kurš iespējamo dzelzceļa tarifu kāpumu nosauca par krīzi, kuras rezultātā aktualizēsies jautājums par kompānijas dzīvotspēju.

"Mēs pašreizējās konkurences apstākļos nevaram atļauties pat 2% tarifu kāpumu, jo tas draud ar tranzītkravu zaudējumu. Ja situāciju neizdosies mainīt, mēs pilnīgi droši zaudēsim visas metāla tranzītkravas un arī daļu no birstošajām kravām, kas būtu ap 20% no kravu apgrozījuma jeb 300 000-400 000 t," Db sacīja P. Iesalnieks.

Šādas pesimistiskas prognozes Db izteikuši arī citi tranzītbiznesa nozares pārstāvji, uzzinot, ka Latvijas dzelzceļa (LDz) iesniegtais projekts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) par dzelzceļa infrastruktūras maksām kravu pārvadājumos paredz 23% maksu pieaugumu. Ja vēl 2006./2007. gadā dzelzceļa kravu pārvadātājiem par vienu vilciena kilometru bija jāmaksā 4.62 lati, taču no maija, kad, visticamāk, regulators apstiprinās jauno tarifu projektu, būs jāmaksā 5.68 lati par katru vilciena kilometru. Maksas palielinājumam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksu pieaugums inflācijas un vispārējo izmaksu augšanas dēļ. Otrkārt, šogad turpina samazināties dzelzceļa pārvadājumu apjoms, taču infrastruktūras izmaksas tiek sadalītas uz faktiskajiem pārvadājumiem. Lai kompensētu izdevumus, kas radīsies paaugstinātās dzelzceļa infrastruktūras maksas dēļ, pārvadātājiem vidēji par 7 līdz 15% atkarībā no kravu veida nāksies pacelt savu pakalpojumu tarifus.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Rail Baltica līnijas izbūves uzraudzību un kvalitātes ekspertīzes Centrālajā dzelzceļa stacijā Rīgā veiks apvienība EGIS RAIL SA, DB Engineering & Consulting GMbH un EGIS Batiments International, informē Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja Rita Voronkova.

Darbu veicējs noskaidrots atklātā starptautiskā konkursā. Konkursa uzvarētājam 5 gadus, kas ietver visu projektēšanas un būvdarbu periodu, un 5 gadus, kas ietver garantijas periodu, būs jāveic Rail Baltica līnijas izbūves Centrālajā dzelzceļa stacijā Rīgā un arī jauna tilta un uzbēruma kompleksās apbūves konsultanta/inženiera pienākumus, kā arī jāveic ekspertīze un būvuzraudzība. Kopējā līguma summa ir 23 959 441,56 EUR bez PVN.

Ņemot vērā komplicēto darba uzdevumu, līguma izpildītājam būs jānodrošina daudzu speciālistu un sertificētu ekspertu, piemēram, dzelzceļa sliežu ceļu būvprojektu, elektroietaišu būvprojektu, arhitektūras risinājumu, ēku konstrukciju būvprojektu, ceļu būvprojektu ekspertu, kā arī dzelzceļa kontakttīklu projektētāja un būvdarbu būvuzraugi, BIM speciālista u.c., iesaiste.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvās ēkas Talejas ielā 1 telpu nomas maksai, apsaimniekošanas maksai un apdrošināšanai turpmākajos 27 gados katru gadu būs nepieciešami 8 923 436 eiro gadā. Savukārt VID plānotie izdevumi komunālo pakalpojumu maksas segšanai 2016.gadam un turpmākajiem gadiem ir 1 368 579 eiro gadā, šodien nolēma valdība.

Valdība nolēma, ka ilgtermiņa saistību apmērs VID administratīvās ēkas Talejas ielā 1 telpu nomas maksas izdevumu segšanai VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 2016.gadā un turpmākajos 27 gados ik gadu ir 7 645 355 eiro, bet 2044.gadā 2 548 452 eiro apmērā.

Saskaņā ar apakšnomas līguma nosacījumiem telpu Talejas ielā 1 apsaimniekošanas maksa nedrīkst pārsniegt 2,19 eiro par kvadrātmetru (bez PVN) mēnesī. Ņemot vērā, ka VID iznomāta mazāka platība, nekā sākotnēji tika plānots, nepieciešamais finansējums telpu Talejas ielā 1 apsaimniekošanas izdevumu segšanai 2016.gadā un turpmāk ir 1 258 897 eiro gadā un nekustamā īpašuma apdrošināšanas izdevumu segšanai 19 184 eiro (kopā 1 278 081 eiro).

Vislielākais cenu kritums 2008. gadā ir bijis tirdzniecības platībām, kurās nomas maksa samazinājusies līdz pat 50%. Dotajā brīdī tirdzniecības telpu izvēle Rīgā ir liela – pat uz centrālajām pilsētas ielām, kur iepriekš bija vērojams telpu deficīts. Šāda telpu izvēle vislabākajās vietās jau pāris gadus nav bijusi novērojama, norāda nekustamo īpašumu kompānija Balsts.

Nomas maksa uz centrālajām Rīgas ielām, kurās iepriekš bija visaugstākās nomas maksas, šobrīd ir maksimums līdz 40 eiro kvadrātmetrā. "Daļa veikalu, kuri telpas šajās vietās sāka nomāt pagājušajā gadā par 60 – 80 eiro kvadrātmetrā, ir beiguši savu darbību un izvākušies no telpām tieši augsto nomas maksu dēļ", apgalvo Balsts Komercnodaļas vadītājs Kristaps Jankovskis.

Komerctelpu tirgus šobrīd kopumā ir kritiska posma priekšā, jo ir sācies ziemas apkures periods, kas tukšo telpu īpašniekiem liks ļoti nopietni izvērtēt nomas maksas apmēru un savas iespējas piepildīt šīs telpas ar nomniekiem.

Biroju segmentā lielākā daļa darījumu notiek telpu maiņas rezultātā, kad uzņēmumi mēģina optimizēt izmaksas, apvienojot filiāles vai pārvācoties uz mazākām telpām. Lielākā daļa potenciālo nomnieku šobrīd ir gatavi maksāt no 8 – 10 eiro/m². Piedāvājums ir liels un iznomātāji ir gatavi piekāpties dažādām nomnieku prasībām. Cenu kritums biroju segmentā šogad ir sasniedzis 30-35%.

Konkurences padome (KP) par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū piemērojusi VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) 5,7 miljonu eiro sodu, aģentūrai LETA apstiprināja LDz pārstāve Ella Pētermane.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka LDz nepiekrīt KP pārmetumiem un uzskata tos par nepamatotiem. LDz plāno iesniegt Administratīvajai apgabaltiesai pieteikumu par KP lēmuma atcelšanu.

LDz ieskatā, ne mātes kompānija kā publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ne par dzelzceļa kravu pārvadājumu organizēšanu atbildīgā meitas sabiedrība "LDz Cargo" nav radījuši tādus apstākļus, kas liegtu citiem komersantiem nodarboties ar pārrobežu kravu pārvadājumiem.

LDz pārstāve skaidroja, ka KP lietu par "LDz Cargo" un LDz darbību dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū Latvijā ierosināja 2018.gada 28.decembrī pēc 2017.gada 7.novembrī saņemtā AS "Baltijas ekspresis" iesnieguma un tā vēlākiem papildinājumiem. Lietas izpētē KP vērtēja "LDz Cargo" un LDz darbības, kas saistītas ar pārvadātāju piekļuvi pierobežu zonai un kravu pāradresāciju.