Jaunākais izdevums

Kravu pārvadājumu līniju elektrificēšanas projektam, kura izmaksas ir 1,3 miljardi eiro, ir gan atbalstītāji, gan skeptiķi. Apdomīgāk noskaņotie norāda – šī projekta veiksmi lielā mērā noteiks Latvijas sadarbība ar austrumu kaimiņiem, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Tāpat projekta skeptiķi pauž viedokli, ka elektrifikācijas projekts var apgrūtināt Latvijas iespējas realizēt citus projektus, piemēram, Rail Baltica.

Tikmēr Latvijas Dzelzceļš (LDz) un satiksmes ministrs Anrijs Matīss pārliecināti, ka līdz ar iecerētā dzelzceļa kravu elektrificēšanu Latvija iegūs ekonomiskāku un klusāku dzelzceļu ar potenciālu palielināt pārvadāto kravu apjomu.

No kopējās dzelzceļa struktūras Latvijā pašlaik elektrificēti ir 260 kilometri, bez tam elektrificētie posmi ir aprīkoti ar veco, trīs kilovoltu līdzstrāvas elektroapgādi, kas ir piemērota vienīgi pasažieru vilcienu darbībai. Apjomīgais projekts gan tiek plānots, domājot, tieši par kravu pārvadājumiem, kas pašlaik veido lauvas tiesu no visas dzelzceļa satiksmes Latvijā un tiek nodrošināti ar dīzeļlokomotīvju palīdzību, Dienai skaidro LDz valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis. Viņš norāda, ka kravas lokomotīvēm nepieciešams tīkls, kas ievērojami atšķiras no jau esošā tīkla – pirmkārt, tajā tiks izmantota salīdzinoši efektīvākā maiņstrāva, kā arī lielāks spriegums – 25 kilovolti.

Tajā pašā laikā Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle neslēpj piesardzīgu attieksmi pret augsto Krievijas kravu pārvadājumu īpatsvaru Latvijā, norādot, ka visas kravas ar augstu pievienoto vērtību Krievija cenšas novirzīt uz savām ostām, piemēram, ogles un naftas produkti, kuras ir potenciāli bīstamas un kaitīgas videi. R. Zīle pārliecināts, ka elektrifikācijas projektam būtu jābūt, tomēr šim projektam būtu jāattīstās sinerģijā ar Rail Baltica 2 projektu.

Sākotnēji elektrificētas tiks ar kravu pārvadājumiem noslogotās līnijas, kas savieno Daugavpili un Rēzekni ar Rīgu un Ventspili.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LDz prezidents: Dzelzceļa efektivitātes un konkurētspējas paaugstināšana ir izšķiroši nozīmīga

Dienas Bizness, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Raugoties, kādi procesi notiek globālajā loģistikas tirgū, dzelzceļa efektivitātes un konkurētspējas paaugstināšana ir izšķiroši nozīmīga, ja Latvijas mērķis arī turpmāk ir attīstīt savu darbību tranzīta un loģistikas jomā. Viens no virzieniem ir dzelzceļa tīkla pakāpeniska elektrifikācija, nodrošinot gan efektīvāku un lētāku vilces jaudu pārvadātājiem, gan radot priekšnosacījumus smagāku un garāku sastāvu transportēšanai,» norāda VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš.

Valdības sēdē otrdien izskatīts informatīvais ziņojums par lielā projekta «Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija» sagatavošanas progresu un projekta īstenošanas risinājumiem. Tas paredz, ka plānots virzīt projekta «Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija» I posma īstenošanu, paredzot pieejamo Kohēzijas fonda finansējuma 346,639 miljonu eiro apmērā pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas Eiropas Komisijā. Paredzēts, ka projekta īstenošanai tiks izmantoti Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļi un LDz finansējums, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa.

Minēto risinājumu izdevies panākt, jo tehnoloģiju attīstības rezultātā LDz ir izdevies samazināt projekta pirmā posma kopējās izmaksas no 519 miljoniem eiro līdz 441 miljonam eiro. Tas ļaus nepieciešamo līdzfinansējumu uzņēmumam piesaistīt pašam, bez valsts ieguldījuma. Par to patlaban jau uzsāktas sarunas ar Eiropas Investīciju banku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Dzelzceļa elektrifikācijai no Kohēzijas fonda piešķirs vairāk nekā 318 miljonus eiro

Žanete Hāka, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir noslēgusi līgumu ar Latvijas Dzelzceļu par Kohēzijas fonda (KF) līdzekļu piešķiršanu elektrovilcienu infrastruktūras attīstīšanai.

No Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem šim mērķim paredzēti vairāk nekā 318 miljoni eiro. Lai attīstītu un modernizētu dzelzceļu tīklu Latvijā, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti, kā arī tas kļūtu draudzīgāks videi, projekta ietvaros tiks veikta dzelzceļa maģistrālo ceļu elektrifikācija ar 25 kV maiņstrāvas tehnoloģiju, tostarp rekonstruējot arī daļēji esošo elektrificēto dzelzceļa tīklu, aizstājot 3,3 kV sistēmu ar 25 kV sistēmu.

Dzelzceļa elektrifikācijas pirmajā posmā, par kura īstenošanu noslēgts līgums, līdz 2023. gadam plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas Daugavpils–Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga. Būvdarbi paredzēti laika posmā no 2020. gada beigām līdz 2023. gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ernst&Young: Elektrifikācijas projekts ir dzīvotspējīgs arī pie kravu apgrozījuma 30 miljoni tonnu

LETA, 16.10.2017

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (no kreisās), auditorkompānijas "Ernst&Young" partneris Andris Lauciņš, AS "Latvijas dzelzceļš" viceprezidents Aivars Strakšas, diskusijas vadītājs Haralds Burkovskis, biedrības "Baltijas asociācija - transports un loģistika" (BATL) prezidente Inga Antāne, ekonomists Eiropas Komisijā Gatis Eglītis, transporta nozares eksperts Tālis Linkaits un bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa elektrifikācijas projekts ir ekonomiski dzīvotspējīgs arī tad, ja kravu apgrozījums Latvijas dzelzceļa sistēmā ir 30 miljoni tonnu gadā, diskusijā Dramatiskā situācija tranzītā. Vai varam atļauties dzelzceļa elektrifikāciju? sacīja auditorkompānijas Ernst&Young partneris Andris Lauciņš.

Ernst&Young pēc AS Latvijas dzelzceļš pasūtījuma izstrādāja attiecīgā projekta izmaksu un ieguvumu analīzi. Latvijā dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šogad deviņos mēnešos bija 33,314 miljoni tonnu, kas ir par 2,8% mazāk nekā gadu iepriekš. Pērn pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru pārvadāja 47,8 miljonus tonnu kravu.

Atbildot uz biedrības Baltijas asociācija - transports un loģistika (BATL) bažām par elektrifikācijas projekta ietekmi uz kravu pārvadātājiem pa dzelzceļu rūkoša kravu apgrozījuma apstākļos, Lauciņš norādīja, ka analīzē pētīts arī projekta ekonomiskā izdevīguma jutīgums pie konkrētiem kravu apgrozījuma apmēriem. Zemākas vērtētais punkts bija 30 miljonu tonnu gadā, un projekts arī pie šāda apmēra esot ekonomiski dzīvotspējīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvija un Baltkrievija sadarbosies dzelzceļa elektrifikācijā

Gunta Kursiša, 20.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) Minskā slēdza vienošanos ar Baltkrievijas dzelzceļu par sadarbību dzelzceļa posma Daugavpils-Polocka elektrifikācijā.

LDz delegācija 19. un 20.maijā tikās ar Baltkrievijas dzelzceļa vadību, lai pārrunātu sadarbības iespējas nākotnes projektu attīstībā. Tikšanās laikā parakstīta Vienošanās par rīcības koordinēšanu elektrifikācijas jomā.

Baltkrievijas dzelzceļa vadītājs Vladimirs Morozovs atzina, ka LDz Baltkrievijai ir nozīmīgs sadarbības partneris, tādēļ dzelzceļa elektrifikācija Latvijas virzienā iekļauta valsts attīstības plānā.

Dzelzceļu vadītāji vienojās par kopīgas darba grupas izveidi, kuras uzdevums būs koordinēt kopējos plānus, grafikus un rīcību Daugavpils-Polocka virziena elektrifikācijā, kā arī saskaņot vilces iespējas un kravu plūsmas apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties kravu pārvadājumu apjoma kritumam, kura lejupslīde aizsākās jau 2019. gada pirmajā pusgadā, un ņemot vērā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) nespēju 2020. gadā nodrošināt finanšu līdzsvaru bez papildus finansējuma no valsts budžeta, LDz ir pārskatījis plānoto un uzsākto Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansēto projektu īstenošanas iespējas.

VAS "Latvijas dzelzceļš" Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" ietvaros līdz šim plānoja īstenot divus cieši saistītus projektus – "Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstība" un "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija".

VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs skaidro: "Šo abu projektu plānošana un sagatavošana tika veikta periodā, kad pa dzelzceļa infrastruktūru tika pārvadāti 45-55 miljoni tonnu gadā. Šobrīd situācija ir būtiski mainījusies, un globālo tendenču un ģeopolitiskās situācijas radītās izmaiņas kravu pārvadājumu kopējā apjomā un kravu segmentos liek veikt korekcijas arī dzelzceļa investīciju projektos."

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Latvijas Dzelzceļa elektrifikācija nav futbols vienos vārtos

Nordea bankas ekonomists Gints Belēvičs, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevienam nav noslēpums, ka dzelzceļa kravu apjoms Latvijā šogad ir krities par teju 20%, kas skaidrojams gan ar nelabvēlīgām tendencēm izejvielu cenās, ogļu pieprasījuma kritumu Rietumos, gan Krievijas politisku lēmumu novirzīt lielāku daļu kravu uz savām Baltijas jūras ostām.

Pēdējā laikā arvien vairāk novērojam, ka Krievijas vārdi pārvēršas darbos – valsts uzņēmumiem pavēlēts kravas virzīt caur savām ostām, apejot Latviju. Šādam lēmumam ir ne tikai politisks motīvs, bet arī ekonomisks – ir jāatpelna milzīgās investīcijas Sanktpēterburgā, Ustjlugā un Primorskā. Šajā brīdī paziņot par vairāku simtu miljonu eiro investīcijām Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā varētu šķist kā likt naudu kabatās nelaiķim, kurš tiek guldīts zemes klēpī, tomēr situācija nav tik viennozīmīga kā sākotnēji izskatās.

Viens no iemesliem, kāpēc dzelzceļa elektrifikācija ir nepieciešama, ir tendences mūsdienu dzelzceļa infrastruktūrā. Kā agrākos laikos esam atteikušies no tvaika lokomotīvēm, tā šobrīd dīzeļlokomotīves jau ir pagātne. Tās ir neefektīvākas par elektrolokomotīvēm, prasa biežākas apkopes, piesārņo vidi ar kaitīgajiem izmešiem. Elektromagnētiskās levitācijas paklāji, pa kuriem varētu sūtīt kastītes ar kravām un pasažieriem vēl ir tāla nākotnes vīzija, tāpēc nākas samierināties ar daudz piezemētākām tehnoloģijām. Tāpat jāņem vērā, ka pašreizējā Latvijas dzelzceļa lokomotīvju flotē ir eksemplāri, kuru vieta drīzāk būtu muzejā nevis un maģistrālajiem sliežu ceļiem, to apkopes un remonti prasa lielus ieguldījumus, turklāt būtiska dīzeļlokomotīvju flotes daļas nomaiņa būs jāveic neatkarīgi no tā vai tiek veikta dzelzceļa elektrifikācija vai nē. Novecojušas ir arī esošās dzelzceļa elektrolīnijas, kas tuvākajā laikā būs jāmaina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Strakšas: Lietuva uzlikusi ķepu kravu plūsmai par pusmiljardu eiro

Jānis Goldbergs, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva turpinās agresīvu tranzīta politiku arī nākotnē, un vienoties par sadarbību, kas vestu pie Latvijas ostu attīstības, neizdosies, tādēļ ar steigu nepieciešama Latvijas dzelzceļa elektrifikācija posmā Rīga–Daugavpils

Ar šādiem secinājumiem Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas izbraukuma sēdē, kas notika Rīgas brīvostas pārvaldē, klajā nāca trīs Latvijas lielāko ostu un Latvijas dzelzceļa vadība, norādot, ka Lietuvas negribīgie centieni atjaunot nojaukto Liepājas–Romnas dzelceļa posmu notiek paralēli lēmumam par Viļņas–Klaipēdas dzelzceļa līnijas elektrifikāciju, kurai jānoslēdzas 2022. gadā. Dzelzceļa elektrifikācija abu valstu gadījumā ļauj samazināt kravu pārvadājumu izmaksas līdz 20% un var būtiski mainīt operatoru izvēli par labu Latvijas ostām vai, tieši otrādi, – Klaipēdu Lietuvā.

Tranzīta cerība

«Latvijas dzelzceļa pārvadājumi ir efektīvi. Mums ir labāks piedāvājums nekā igauņiem un labāks nekā lietuviešiem. Uzdevums ir pabeigt pašreizējo elektrifikāciju Baltkrievijas virzienā, kas ir mūsu tranzīta cerība. Elektrifikācija dod līdz 20% lielu līdzekļu ekonomiju iepretī dīzeļvilcieniem, un tās ir tarifa iespējas. Lietuvieši, uzzinot par mūsu plānu, arī uzsāka darbus pie dzelzceļa elektrifikācijas uz Klaipēdu,» klātesošajiem Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputātiem sacīja VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes loceklis Aivars Strakšas. Jautāts par iespējamo dzelzceļa posma atjaunošanu, kas pirms 10 gadiem nojaukts Lietuvā, A. Strakšas uzsvēra, ka Lietuvas pusē ir noslēdzies iepirkums un līnijas atjaunošanas darbi sāksies, tomēr cerēt uz Lietuvas valsts sadarbību tranzīta jomā ir velti arī turpmākajā desmitgadē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izsludina iepirkumu dzelzceļa elektrifikācijas projekta pirmajai kārtai

Zane Atlāce - Bistere, 10.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekta Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija ietvaros 10. augustā izsludināta sarunu procedūra Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija: būvniecība, kas ir līdz 2030.gadam plānotās elektrifikācijas programmas pirmā posma iepirkums, informē VAS Latvijas dzelzceļš pārstāve Ieva Kārkliņa.

Pretendenti kvalifikācijas dokumentus var iesniegt līdz 2018.gada 20.septembrim. Iepirkuma dokumentācija pieejama VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) mājas lapā, kā arī informācija par iepirkumu pieejama Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) sistēmā un Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī.

Dzelzceļa elektrifikācijas pirmā posma kopējās izmaksas plānotas 441 miljona eiro apmērā (no tā izsludinātā iepirkuma plānotā summa – 425 miljoni eiro). No kopējām pirmā posma izmaksām 347 miljoni eiro paredzēti kā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet atlikušie 94 miljoni eiro – VAS Latvijas dzelzceļš finansējums.

Elektrifikācijas pirmā posma ietvaros līdz 2023.gada beigām plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas – Daugavpils–Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Uzsāks dzelzceļa elektrifikācijas projekta sagatavošanu

Lelde Petrāne, 29.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dzelzceļš (LDz) parakstījis līgumu ar Čehijas uzņēmumu AŽD Sudo Praha par Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas skiču projekta izstrādi. Projekts paredz pusgada laikā sagatavot tehniski daudz detalizētāku jauna LDz elektrotīkla izbūves un esošā kontakttīkla modernizācijas projekta darba uzdevumu, kas ietvers precīzāku informāciju par iespējamiem tehniskajiem risinājumiem, izmaksām un paredzētajiem darba apjomiem, informē uzņēmumā.

Projekta izpildes laikā tiks sagatavota tehniskās dokumentācijas pakete, kas nodrošina nepieciešamos Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas būvniecības ieceres tehniskos un organizatoriskos risinājumus, kas ļaus sagatavot projekta pieteikumu ES finansējuma saņemšanai un precīzāk definēs darba uzdevumu turpmākai tehniskā projekta izstrādei.

Pāreja uz elektrisko vilci galvenajās dzelzceļa līnijās samazinās dzelzceļa transporta negatīvo ietekmi uz vidi (kaitīgus izmešu apjomu, trokšņus, vibrāciju), kā arī dos izmaksu ietaupījumu, kas paaugstinātu dzelzceļa konkurētspēju ar citiem transporta veidiem.

Līguma summa ir 1,48 miljoni eiro, no kuras pusi finansē TEN_T fonds, bet pusi veido LDz finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas dzelzceļš kravu pārvadājumu tarifa samazināšanas meklējumos

Roberts Škapars - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 25.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transports un loģistika ir otra lielākā tautsaimniecības nozare, kas ik gadu valsts budžetam ienes vairāk nekā vienu miljardu eiro lielus ienākumus jeb astoto daļu no visa valsts budžeta un tieši vai pastarpināti nodarbina līdz pat 70 tūkstošiem cilvēku Latvijā. Nozīmīga nozares sastāvdaļa ir dzelzceļa transports.

Pēdējos gados ir vērojams dzelzceļa kravu pārvadājumu kritums, kam ir tendence kristies arī šogad. Dzelzceļa pārvadājumi pērn samazinājās par 15%, bet četru gadu laikā dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms samazinājies par 23%.

Dzelzceļa pārvadājumi galvenokārt ir atkarīgi no tranzītkravām no Krievijas, Baltkrievijas un citām NVS valstīm, kas izmanto Latvijas ostas savu energomateriālu un izejvielu eksportam, kā arī produkcijas importam no Eiropas Savienības. Strauji samazinās kravu apjomi no Krievijas, kas veic ievērojamas investīcijas ostu infrastruktūras attīstībā, lai maksimāli novirzītu kravas uz savām ostām.

Svarīgi ir palielināt kravu apjomus no Baltkrievijas, kurā Ķīna izveidojusi nozīmīgu loģistikas centru savām kravām. Pašreiz daudz veiksmīgāka šo kravu transportēšanā pa dzelzceļu ir Lietuva, kurā kravas uz galamērķiem tiek virzītas caur Klaipēdas ostu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) izteiktie pārmetumi AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) valdei var apdraudēt lielo dzelzceļa projektu realizēšanu, pastāstīja Latvijas Dzelzceļa nozares darba devēju organizācijas izpilddirektors Jānis Irbe.

Viņš uzsvēra, ka ministra izteikumi par iespējamo korupciju uzņēmumā un veids, kādā Linkaits vēršas pret LDz valdi, ir nepieņemams. Irbe pauda, ka tas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) principu pārkāpums, un, ja ir aizdomas par pārkāpumiem uzņēmumā, satiksmes ministram bija jāuzdod to izvērtēt LDz padomei.

«Valde nav zvērējusi uzticību ministram un tās darbu sākotnēji ir jāvērtē padomei, kura tikko apstiprināja uzņēmuma gada pārskatu un valdes darbību novērtēja kā ļoti labu,» pauda Irbe, piebilstot, ka LDz valde pilda Ministru kabineta (MK) uzdoto un strādā atbilstoši noslēgtajam daudzgadu līgumam un indikatīvajam plānam, kas ir apstiprināts MK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

TEN-T dzelzceļa tīkla uzlabojumiem paredzēti 346,6 miljoni eiro KF līdzfinansējuma

Žanete Hāka, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 10.novembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Satiksmes ministrijas sagatavotais noteikumu projekts par nosacījumiem Kohēzijas fonda līdzfinansējuma izmantošanai Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pasākuma ietvaros, informē Satiksmes ministrija.

Pasākuma Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija mērķis ir uzlabot TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti. Pasākuma ietvaros pieejamais kopējais Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 346.6 miljoni eiro. Paredzēts, ka nacionālais līdzfinansējums, ko nodrošinās projekta īstenotājs, būtu vismaz 61.2 miljoni eiro.

Tā ietvaros atbalstāmās darbības ir Eiropas transporta tīkla (TEN-T) dzelzceļa infrastruktūras būvniecība, esošas infrastruktūras pārbūve un atjaunošana.

Projektu iesniegumu atlasi un vērtēšanu organizēs Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.

Par noteikumu projektu Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība prioritārā virziena Ilgtspējīga transporta sistēma 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" 6.2.1.1. pasākuma Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija īstenošanas noteikumi vēl lems valdība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Matīss: Vispirms elektrificēs dzelzceļu Krustpils virzienā

LETA, 17.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot kravu plūsmu tendences, Satiksmes ministrija nolēmusi, ka dzelzceļa elektrifikācijas projekts jāsadala pa posmiem, jo ir skaidrs, ka nevarēs elektrificēt visu dzelzceļu vienlaikus, norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Viņš skaidro, ka pirmā prioritāte noteikti būtu Krustpils virziens, iespējams, arī Daugavpils virziens. Ar baltkrieviem ir iesāktas sarunas, ka viņi pretī Latvijas sliedēm elektrificēs dzelzceļa posmu savā teritorijā. Matīss norāda, ka tālāk varētu skatīties Krievijas virzienā. Būtisks esot arī savienojums ar Ventspils ostu. Liepājas osta deviņos mēnešos ir apkalpojusi tikai divus miljonus tonnu, un elektrifikācija šajā virzienā pirmajā posmā netiktu veikta. Jādomā esot arī par pasažieru vilcienu tīkla modernizēšanu.

«Gribu uzsvērt, elektrifikācijas projekts netiks atlikts, bet tas tiks sadalīts pa posmiem, lai tas būtu ekonomiski paceļams un pamatots. Pirms elektrifikācijas sākšanas būtiski ir rēķināties ar aktualizētām kravu plūsmu prognozēm. Turklāt projekts nav atliekams, jo Eiropas Savienības finansējums jau ir izdalīts. Visus darbus līdz 2020.gadam izdarīt gan nevarēsim un sāksim ar to, kas ir visvairāk vajadzīgs,» uzsver ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumu prognozes, uz kurām tika balstīts Latvijas Dzelzceļa (LDz) tīkla elektrifikācijas projekts, nav piepildījušās un nepiepildīsies, līdz ar to ir jāpārvērtē šī projekta riski un tas, cik racionāli to būtu patlaban realizēt, trešdien Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).

Viņš norādīja, ka uz Krievijas pusi kravu apjomi samazinās un nav pamata prognozēt strauju kravu pieaugumu. Līdz ar to ir jāpārskata šī projekta ekonomiskais pamatojums. Tāpat ministrs norādīja, ka Krievijas uzņēmēji kravas pārorientē uz Krievijas ostā, un arī kaimiņvalstīs ir fiksēts kravu apjomu samazinājums.

Ostu padomē tika nolemts, ka pēc elektrifikācijas skiču projekta izstrādes un analīzes, līdz nākamā gada otram ceturksnim būtu izvērtē, kādas pēc projekta realizācijas būs infrastruktūras maksas un vai iesaistītās puses šo projektu vispār gatavas realizēt, jo gala lēmums vēl nav pieņemts.

Arī LDz pārstāve Aija Poča norādīja, ka septembris un oktobris iezīmē tendenci kravu apjomu kritumam, un secināja, ka ir jāņem vērā jaunākās ģeopolitiskās tendences un jāizvērtē riski, lai saprastu, kuri posmi būtu jāelektrificē pirmie, un varbūt jāsāk ar pasažieru pārvadājumu līniju elektrifikāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noteikti ir jārealizē uzdevums elektrificēt dzelzceļa līniju no Aizkraukles līdz Krustpilij, jo tas ir būtiski no funkcionalitātes viedokļa, intervijā sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš papildināja, ka ar paredzēto finansējumu to var īstenot, bet laika grafiks būvniecībai ir izaicinošs.

"Jaunajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā mūsu plāns ir pagarināt elektrificēto zonu no Aizkraukles līdz Krustpilij. Tādēļ ļoti interesants varētu būt risinājums, ka Rīga un Krustpils ir savienota ar elektrolīniju, bet trīsstūrī Krustpils-Daugavpils-Rēzekne kursē dīzeļvilcieni vai nākotnē bateriju vilcieni," piebilda Pļavnieks.

LDz vadītājs arī sacīja, ka tad Krustpilī būtu jāpārsēžas uz elektrovilcienu, bet, sinhronizējot vilcienu kustību, pārvadājumi varētu būtiski palielināties ar to pašu ritošo sastāvu, nevis dažas reizes dienā brauktu vilciens Daugavpils-Rīga un dažas reizes dienā Rēzekne-Rīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļa valdes locekļa amatā atkārtoti apstiprina Ēriku Šmukstu

Rūta Lapiņa, 07.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) valdes locekļa un viceprezidenta Ērika Šmuksta darbu uzņēmuma vadības komandā un augstu novērtējot viņa profesionalitāti un kompetenci, LDz padome ir pieņēmusi lēmumu par Ē. Šmuksta atkārtotu apstiprināšanu valdes locekļa amatā uz turpmākajiem pieciem gadiem, informē LDz Sabiedrisko un korporatīvo attiecību daļa.

Ē. Šmuksts LDz atbild par tehniskās vadības un kravu pārvadājumu jautājumiem, tostarp bijis atbildīgs par nozīmīgu infrastruktūras projektu īstenošanu, nodrošinot, ka projektu realizācijas laikā turpinās efektīva dzelzceļa ikdienas darbība. LDz atzīmē, ka tas ir būtisks priekšnosacījums arī vairāku apjomīgu infrastruktūras projektu realizēšanai nākotnē, tai skaitā Rīgas un Daugavpils dzelzceļa mezglu modernizācijā un dzelzceļa tīkla elektrifikācijā.

Ē. Šmuksts LDz valdes locekļa amatā ir kopš 2008. gada. Pirms tam bijis gan LDz Kravu pārvadājumu pārvaldes direktors, gan arī LDz meitasuzņēmumka SIA «LDz Cargo» valdes priekšsēdētājs. Savas darba gaitas dzelzceļā sācis pirms 34 gadiem – 1983.gadā kā pārmijas posteņa dežurants. Šī gada vasarā Ē.Šmuksts saņēma LDz augstāko apbalvojumu – Zelta lokomotīvi, ko pasniedz par personisku ieguldījumu dzelzceļa transporta nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija arvien neskaidra

Roberts Škapars, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes prof., 18.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no vadošajiem Latvijas uzņēmumiem VAS Latvijas dzelzceļš (LDZ) plāno pilnīgu galvenā dzelzceļa tīkla elektrifikāciju, kuru paredzēts veikt trijos posmos. Pirmajā posmā paredzēts elektrificēt posmus Rēzekne–Krustpils, Daugavpils–Krustpils un Krustpils–Rīga, tādējādi līdz 2023. gadam nodrošinot viena pilna tranzīta koridora funkcionalitāti ar elektrovilci. Otrā posma ietvaros līdz 2027. gadam iecerēts elektrificēt Ventspils virzienu 376 km garumā, bet trešajā posmā līdz 2030. gadam arī Pierīgas elektrolīniju atjaunošanu.

Pirmā posma elektrifikācijas izmaksas tiek lēstas 441 miljons eiro. Savukārt pieejamais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apmērs ir gandrīz 347 miljoni eiro. No valsts budžeta netiek plānots iedalīt līdzekļus projekta īstenošanai, tāpēc atlikušās izmaksas būs jāsedz pašam Latvijas dzelzceļam. Šis būs līdz šim apjomīgākais Latvijas Eiropas Savienības (ES) fondu projekts, kurā plānots veikt dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un modernizāciju 314 kilometru garumā. Ir jau noslēgusies LDz izsludinātā iepirkuma Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija: būvniecība pirmā kārta, kurā pieteikušies četri kandidāti.

Projekta īstenošana tā dzīves ciklā no 2024. līdz 2047.gadam noteikti dos virkni pozitīvu rezultātu. Piemēram, ievērojamās investīcijas celtniecībā var atstāt pozitīvu efektu uz IKP un valsts budžetu, nākotnē samazināt arī CO2 emisiju un uzlabot Latvijas konkurētspēju kravu pārvadājumos, kā arī samazināt transporta izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) izsludinātajā iepirkuma Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija: būvniecība” pirmajā kārtā saņemti četru kandidātu pieteikumi un kvalifikācijas dokumenti, informē uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane.

Interesi piedalīties iepirkumā paudusi personu apvienība INABELEC, personu apvienība Siemens-TSO-BMGS, personu apvienība Cobra-Arčers un personu apvienība LREC.

Iepirkuma komisija izskatīs kandidātu iesniegtos kvalifikācijas dokumentus un rakstiski informēs kandidātus par tālāko dalību iepirkumā. Iepirkums attiecas uz Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmā posma īstenošanu. Tā ietvaros līdz 2023.gada beigām plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas – Daugavpils–Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga, veicot to elektroapgādes sistēmas, kontakttīkla, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas un sakaru sistēmas, sliežu ceļu, tehniskās drošības sistēmas, ēku un būvju izbūvi/pārbūvi, tādējādi līdz 2023.gadam nodrošinot viena pilnībā elektrificēta tranzīta koridora funkcionalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdība lemj par LDz peļņas novirzīšanu konkurētspējas nodrošināšanai

Monta Glumane, 03.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība konceptuāli atbalstījusi atļaut noteikt VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 2018.-2020.gadam 0% apmērā, atstājot peļņu kapitālsabiedrības rīcībā un novirzot to publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras attīstībai un atjaunošanai, tajā skaitā, rezerves veidošanai, kas var tikt izmantota valsts akciju sabiedrības «Latvijas dzelzceļš» darbības ilgtspējas saglabāšanai un plānoto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanai, informē Satiksmes ministrija.

Minētais nosacījums jāņem vērā, izstrādājot likumprojektu «Par valsts budžetu 2019.gadam» un likumprojektiem turpmākajiem trim gadiem.

«LDZ pēdējos gados ir paaugstinājis darbības efektivitāti, kā arī izstrādājis jaunus pakalpojumus un paplašinājis pārvadājumu teritoriju, apguvis jaunus tirgus, veidojot gan jaunas partnerības, gan attīstot esošās. Līdz šim paveiktais atspoguļojas uzņēmuma gada finanšu rezultātos, kas esošajā tirgus situācijā ir vērtējami kā stabili,» valdības sēdē uzsvēra satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Nepieciešamība nodrošināt infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvaru ir noteikta Eiropas Savienības direktīvā par vienotas dzelzceļa telpas izveidi. Lai nodrošinātu infrastruktūras uzturēšanu nemainīgi augstā līmenī un izmaksu stabilitāti pārvadātājiem, būtisks faktors ir uzņēmuma finanšu stabilitātes nodrošināšana neatkarīgi no pārvadājumu apjoma izmaiņām. Līdz ar to peļņas atstāšana uzņēmuma rīcībā ļauj nodrošināt stabilu un paredzamu darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tranzītbizness vētī elektrifikāciju

Egons Mudulis, 02.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudz jautājumu par lietderību, maršrutiem, izmaksām un ekonomisko pamatojumu

Elektrifikācija ir liels projekts, kas būtiski ietekmē VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) saistības un naudas plūsmu, Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) sēdē norādīja tās vadītājs Aivars Lembergs, aicinot LDz sadarboties ar LTBA, lai nebūtu vajadzības šo jautājumu skatīt koalīcijas partiju darba grupā par ES fondu jautājumiem, dialogam no nozares izejot politiskajā līmenī. Projekta tālākai vētīšanai LTBA biedri izveidoja darba grupu, kurā būs gan dzelzceļa kravu pārvadātāji, gan brīvostas, gan atsevišķi termināļi.

Elektrifikācijas mērķis ir elektrificēt galvenās kravu pārvadājumu līnijas Eiropas transporta tīkla (TEN-T) koridorus savienojošajā Latvijas austrumu‒rietumu dzelzceļa koridorā ar 2x25kV maiņstrāvas sistēmu, kas ir jaudīgāka un ekonomiskāka ekspluatācijā, norādīja LDz Projektu vadības daļas vadītāja Aija Poča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem «kumosiem», uz ko šogad cer Latvijas energobūvniecības kompānijas, ir Latvijas Dzelzceļa infrastruktūras modernizēšanas iepirkumi, piemēram, elektrifikācija un sakaru tīkla izveide, sacīja energobūvniecības kompānijas SIA Reck valdes priekšsēdētājs Viesturs Kaģis.

A/s Latvenergo ir lielākais pasūtītājs energobūvniecības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem un Latvenergo mājaslapā var redzēt, ka vismaz darbam sadales tīklos ir kvalificēti pāri par 40 uzņēmumi, informēja V.Kaģis.

«Pieņemu, ka uzņēmumu ir vēl vairāk, jo Latvenergo nav vienīgais pasūtītājs. Ļoti lieli energobūvniecības darbu pasūtītāji ir Latvijas Dzelzceļš, ostas, telekomunikāciju uzņēmumi. Tāpat lieli klienti ir arī lidosta Rīga, pašvaldības, kurās tiek veikta ielu apgaismojuma izbūve,» sacīja V. Kaģis.

Viņš piebilda, ka energobūvniecības tirgu Latvijā ir grūti novērtēt, pasūtījumu grozs katru gadu varētu dalīties citādāk un atšķirties, jo ir brīži, kad ar infrastruktūras sakārtošanas projektiem ar ES līdzfinansējumu tirgū parādās pašvaldības, lieli objekti ir ostās, tāpat dienaskārtībā ir Latvijas Dzelzceļš ar saviem infrastruktūras objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" finanšu līdzsvara nodrošināšanai 2020. gadā ir nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta aptuveni 25 milj. eiro apmērā, kā arī papildus finanšu līdzekļi 15,8 milj. eiro apmērā, lai kompensētu neattiecināmās izmaksas pilnā apmērā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai visa 2020.gada laikā, informē uzņēmumā.

LDz skaidro, ka 2019. gads Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis sarežģīts gan globālā, gan reģionālā līmenī - dažādu ārēju faktoru rezultātā ir ievērojami samazinājušies kravu pārvadājumu apjomi. Šī situācija ir būtiski ietekmējusi visu Latvijas transporta nozari, bet visspēcīgāk tas ir skāris tranzīta jomā darbojošos uzņēmumus, t.sk., VAS "Latvijas dzelzceļš".

Arī 2020. gada pirmo divarpus mēnešu kravu pārvadājumu tendences, kā arī pašreizējie pasaules un reģiona ekonomiku potenciāli satricinošie notikumi liecina, ka situācija, kas saistīta ar kravu pārvadājumu apjomiem, būtiski neuzlabosies vai, iespējams, pat pasliktināsies.

Tādējādi, lai gan Latvijas tautsaimniecības interesēs dzelzceļa tīkla darbību nepieciešams saglabāt pilnā apjomā, neskatoties uz jau pagājušā gada nogalē uzsāktajiem striktajiem izmaksu optimizācijas un darbības efektivitātes palielināšanas pasākumiem, "Latvijas dzelzceļš" 2020. gadā nespēs īstenot finanšu līdzsvara nosacījumus, jo ieņēmumi ir samazinājušies tik būtiski, ka tie nesedz izmaksas, kuras jau šobrīd ir samazinātas iespējami zemākajā līmenī, vienlaikus neapdraudot dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti un kustības drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas dzelzceļš šogad attīstībā investēs 220,15 miljonus eiro, bet nākamgad – 166,73 miljonus

Žanete Hāka, 04.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) investīciju apjoms veido 220,15 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa paredzēta Eiropas Savienības fondu atbalstīto projektu īstenošanai, informē uzņēmuma pārstāvji.

Līdzās jau uzsāktiem ES atbalstītiem projektiem – otrā sliežu ceļa būvniecība posmā Skrīveri-Krustpils, Rīgas Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna modernizēšana, stacijas Bolderāja 2 būvniecība ar savienojošo ceļu uz Krievu salu – LDz šogad uzsācis vairākus projektus, saņemot ES Kohēzijas fonda papildu finansējumu.

Šo projektu laikā tiek modernizēts LDz maģistrālais datu pārraides tīkls, notiek Liepājas stacijas signalizācijas sistēmas modernizācija un sliežu ceļu rekonstrukcija, kā arī Rīgas Šķirotavas stacijā tiks ieviesta moderna kustības vadības sistēma. Tāpat tiks rekonstruēti sliežu ceļi un nomainītas pārmijas, bet Jūrmalas un Jelgavas virzienos LDz veiks 16 staciju un pieturas punktu modernizāciju, nodrošinot ērtāku piekļuvi stacijas ēkām un paaugstinot platformas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par globālā uzņēmuma Siemens vadītāju Latvijā ir kļuvis IKT un enerģētikas nozares eksperts Ilvars Pētersons, kas par savu galveno uzdevumu izvirzījis uzņēmuma darbības paplašināšanu, piedaloties dzelzceļa infrastruktūras, vilcienu un lokomotīvju, elektroenerģijas un gāzes infrastruktūras projektu realizācijā, informē uzņēmums.

«Siemens Latvijā ir senas tradīcijas, īstenojot pirmo infrastruktūras projektu jau 19.gadsimtā. Mēs piedāvājam risinājumus ne tikai dzelzceļa un enerģētikas infrastruktūrai, bet arī energoefektīvus risinājumus rūpniecības un veselības aprūpes nozarē, īpaši specializējoties elektrifikācijas, automatizācijas un digitalizācijas jomā,» uzsver I. Pētersons.

«Kā viens no mūsu pēdējiem realizētajiem infrastruktūras projektiem, kas ir starp modernākajiem Eiropā, bija VAS Latvijas Dzelzceļš Rīgas Šķirotavas stacijas projekts, kurā nodrošinājām Siemens ražoto tehnoloģisko aprīkojumu un centralizētu vadības sistēmu vagonu šķirošanas uzkalnam. Mūsu risinājumi Latvijai nozīmīgākā dzelzceļa satiksmes mezgla darbībai ir palīdzējuši padarīt konkurētspējīgāku vilcienu pārvadājumu tranzīta ceļu uz Latvijas ostām. Šādu un līdzīgu projektu realizācija, kā, piemēram, Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija un Rail Baltica projekti, ir tie, kuros Siemens inovatīvās tehnoloģijas var veicināt Latvijas produktivitātes kāpumu,» skaidro I. Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru