Kravu pārvadājumu līniju elektrificēšanas projektam, kura izmaksas ir 1,3 miljardi eiro, ir gan atbalstītāji, gan skeptiķi. Apdomīgāk noskaņotie norāda – šī projekta veiksmi lielā mērā noteiks Latvijas sadarbība ar austrumu kaimiņiem, otrdien vēsta laikraksts Diena.
Tāpat projekta skeptiķi pauž viedokli, ka elektrifikācijas projekts var apgrūtināt Latvijas iespējas realizēt citus projektus, piemēram, Rail Baltica.
Tikmēr Latvijas Dzelzceļš (LDz) un satiksmes ministrs Anrijs Matīss pārliecināti, ka līdz ar iecerētā dzelzceļa kravu elektrificēšanu Latvija iegūs ekonomiskāku un klusāku dzelzceļu ar potenciālu palielināt pārvadāto kravu apjomu.
No kopējās dzelzceļa struktūras Latvijā pašlaik elektrificēti ir 260 kilometri, bez tam elektrificētie posmi ir aprīkoti ar veco, trīs kilovoltu līdzstrāvas elektroapgādi, kas ir piemērota vienīgi pasažieru vilcienu darbībai. Apjomīgais projekts gan tiek plānots, domājot, tieši par kravu pārvadājumiem, kas pašlaik veido lauvas tiesu no visas dzelzceļa satiksmes Latvijā un tiek nodrošināti ar dīzeļlokomotīvju palīdzību, Dienai skaidro LDz valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis. Viņš norāda, ka kravas lokomotīvēm nepieciešams tīkls, kas ievērojami atšķiras no jau esošā tīkla – pirmkārt, tajā tiks izmantota salīdzinoši efektīvākā maiņstrāva, kā arī lielāks spriegums – 25 kilovolti.
Tajā pašā laikā Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle neslēpj piesardzīgu attieksmi pret augsto Krievijas kravu pārvadājumu īpatsvaru Latvijā, norādot, ka visas kravas ar augstu pievienoto vērtību Krievija cenšas novirzīt uz savām ostām, piemēram, ogles un naftas produkti, kuras ir potenciāli bīstamas un kaitīgas videi. R. Zīle pārliecināts, ka elektrifikācijas projektam būtu jābūt, tomēr šim projektam būtu jāattīstās sinerģijā ar Rail Baltica 2 projektu.
Sākotnēji elektrificētas tiks ar kravu pārvadājumiem noslogotās līnijas, kas savieno Daugavpili un Rēzekni ar Rīgu un Ventspili.