Rīgas ostā šogad kravu apgrozījums varētu sasniegt ap 18 miljoniem tonnu, kas ir praktiski pagājušā gada rādītāju līmenī, sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

"Izslēdzot tranzīta energoresursu kravas - ogles, naftas produktus, gāzi, kuru daudzums ostā šogad saruka vēl par vairāk nekā pusi, pārējo kravu segmentu apmērs Rīgas ostā ir pieaudzis par 2%, salīdzinot ar pagājušo gadu," norādīja Šteins.

Viņš uzsvēra, ka Rīgas ostai šis gads ir bijis izaicinājumiem pilns, bet ar mērķtiecīgu attīstību un stabiliem darbības rādītājiem.

Šteins skaidroja, ka kravu apgrozījuma rādītājus Rīgas ostā un transporta loģistikas nozarē tieši ietekmē ekonomiskie procesi gan Latvijā, gan eksporta tirgos, kuri šogad ģeopolitiskās situācijas ietekmē vēl aizvien ir izaicinoši. "Nestabilitāte Ukrainā un Tuvajos Austrumos uztur augstu nenoteiktību arī ostai svarīgajos tirgos, un investīciju aktivitāte, tāpat kā pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, saglabājās salīdzinoši zemā līmenī," viņš minēja.

Latvijas pēcpadomju sapnis par tranzītvalsts statusu būtībā ir izsapņots. Austrumu-rietumu tranzīta apjomu kritums pēdējos gados ir bijis graujošs. Kādreiz 98 % Latvijas dzelzceļa kravu bija starptautiskie pārvadājumi, no kuriem lielāko daļu veidoja kravas no Krievijas un Baltkrievijas, kas plūda uz Latvijas ostām.

Krievijas sāktais karš un tam sekojošās sankcijas mainīja veco realitāti – kravu apjoms dramatiski nokritās, nozarē sekoja darbinieku atlaišanas un infrastruktūras dīkstāve.

Tomēr Latvijas ģeogrāfiskās priekšrocības neviens nav atcēlis. Latvija ir ideāli piemērota, lai vienkāršas tranzītvalsts vietā kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, kas savieno gan Eiropas, gan Eirāzijas tirgu. Lai to panāktu, nepieciešama stratēģiska apņemšanās valstiskā līmenī, kas dotu zaļo gaismu straujākai nozares transformācijai un paātrinātu privātās investīcijas šajā sektorā.

Uzskatu, ka Latvijai ir ne vien labas pozīcijas, lai kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, bet plašākā perspektīvā tā ir arī Latvijas stratēģiska nepieciešamība. Latvijai ir jārada skaidras konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar tādām alternatīvām kā Dānijas un Zviedrijas koridors.

Satiksmes ministrija (SM) Tiesību aktu projektu publiskajā portālā (TAP) ir iesniegusi Ministru kabineta noteikumus, lai Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam ietvaros 24,5 milj. eiro ieguldītu iekšzemes intermodālo termināļu jeb "sauso ostu" izveidē, nodrošinot pārvadājamo kravu pārvirzīšanu no autotransporta uz dzelzceļa infrastruktūru, informē SM.

"Sauso ostu" izveide ir viens no pasākumiem, kas samazinās transporta radīto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un uzlabos vides kvalitāti, tādējādi dodot ieguldījumu Eiropas zaļo mērķu sasniegšanā.

"Sausās ostas ir veids, kā mēs reizē varam atslogot ceļus no kravu transporta un atbalstīt uzņēmējus", atzīst satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

SM izstrādātie noteikumi paredz publiskās lietošanas infrastruktūras izbūvi intermodālo savienojumu izveidei un attīstīšanai, lai sekmētu kravu pārorientāciju uz videi draudzīgākiem kravu pārvadāšanas veidiem, kā arī uzlabotu multimodālo kravu pārvadājumu iespējas. Paredzēts izvērtēt un izveidot 2-3 multimodālos terminālus regulārai konteineru un puspiekabju apstrādei (Latgales un Vidzemes reģionos, piemēram, Rēzeknē, Daugavpilī, Valmierā), kraušanas laukumus apaļkoku, šķeldas un kūdras apstrādei (piemēram, Madonā, Gulbenē, Ludzā, Krustpilī, Jelgavā, Saldū, Stendē), dzelzceļa infrastruktūru savienojumu attīstību primāri graudiem un kokrūpniecībai (piemēram, Valkā, Daugavpilī, Vangažos, Inčukalnā u.c.).

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 117,196 miljoni eiro, kas ir par 8,8% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, savukārt koncerna zaudējumi pieauga par 33,7% - līdz 3,551 miljonam eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus paša LDz apgrozījums 2024.gada pirmajā pusgadā bija 75,204 miljoni eiro, kas ir par 6,3% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā. Tajā pašā laikā LDz apgrozījums šogad pirmajā pusgadā pirms finanšu līdzsvara maksājumiem bija 71,657 miljoni eiro, bet zaudējumi bija 3,546 miljoni eiro.

2024.gada pirmajā pusgadā LDz publiskās lietošanas infrastruktūra ir izmantota, lai pārvadātu 6,109 miljonu tonnu kravu, kas ir par 21,1% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā, un 8,99 miljonu pasažieru, kas ir pieaugums par 9,3%.

Šogad pirmajā pusgadā vilcienu nobraukto kilometru skaits, ieskaitot tehnoloģiskos vilcienus, bet bez LDz pašu vajadzībām veiktajiem kilometriem, salīdzinot ar 2023.gada pirmo pusgadu, kopumā ir palielinājies par 8,4%, tostarp pasažieru pārvadājumos palielinājies par 20,6%, bet kravu pārvadājumos samazinājies par 15,3%.

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šogad septiņos mēnešos Latvijā samazinājies par 22,4% salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu un bija 6,894 miljoni tonnu, liecina Satiksmes ministrijas apkopotie dati.

Tostarp starptautisko pārvadājumu apmērs veidoja 6,006 miljonus tonnu, kas ir kritums par 25,9%, salīdzinot ar pagājušā gada septiņiem mēnešiem, bet iekšzemes pārvadājumu apmērs palielinājies par 13,3% - līdz 888 000 tonnu.

Ministrijas apkopotā informācija liecina, ka tranzīta kravu apmērs 2024.gada septiņos mēnešos veidoja 5,034 miljonus tonnu, kas ir par 29,4% mazāk nekā pērn septiņos mēnešos.

Tostarp dzelzceļa tranzīta kravu apmērs caur ostām 2024.gada septiņos mēnešos veidoja 4,503 miljonus tonnu, kas ir par 31,8% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, bet sauszemes tranzīts caur Latvijas teritoriju - 531 000 tonnu, kas ir par 0,4% vairāk.

Eksporta pārvadājumi 2024.gada septiņos mēnešos veidoja 1,18 miljonus tonnu, kas ir 48,6% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, bet importa pārvadājumi veidoja 4,295 miljonus tonnu, kas ir samazinājums par 18,6%.

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šogad deviņos mēnešos Latvijā samazinājies par 25,5% salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu un bija 8,63 miljoni tonnu, liecina Satiksmes ministrijas apkopotie dati.

Tostarp starptautisko pārvadājumu apmērs veidoja 7,287 miljonus tonnu, kas ir kritums par 29,8%, salīdzinot ar pagājušā gada deviņiem mēnešiem, bet iekšzemes pārvadājumu apmērs palielinājies par 11,2% - līdz 1,343 miljoniem tonnu.

Ministrijas apkopotā informācija liecina, ka tranzīta kravu apmērs 2024.gada deviņos mēnešos veidoja 5,999 miljonus tonnu, kas ir par 33,8% mazāk nekā pērn deviņos mēnešos.

Tostarp dzelzceļa tranzīta kravu apmērs caur ostām 2024.gada deviņos mēnešos veidoja 5,355 miljonus tonnu, kas ir par 36,2% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, bet sauszemes tranzīts caur Latvijas teritoriju - 644 000 tonnu, kas ir par 4,6% mazāk.

Atjaunotās izmaksu un ieguvumu analīzes (Cost-Benefit Analysis) secinājumi apliecina, ka Rail Baltica ekonomiski pamatots un paredzams, ka tas radīs IKP pieaugumu no 0,5 līdz 0,7%, sniedzot 15,5 līdz 23,5 miljardu netiešo eiro IKP pieaugumu Baltijas valstīm, informē RB Rail AS.

Tāpat tam būs arī tiešas ekonomiskas neto ieguvumu vērtība 6,6 miljardu eiro apmērā. Ar to saistītie plašāki ekonomiskie ieguvumi ietver militāro mobilitāti, vides ilgtspēju, sociālās nevienlīdzības mazināšanu, veidos jaunas tirdzniecības plūsmas un piegādes ķēdes ar Eiropu.

Kopš iepriekšējās izmaksu un ieguvumu analīzes 2017. gadā projekts ir ievērojami attīstījies, un to ietekmējuši gan ārējie, gan iekšējie faktori, tostarp inflācija. Tiek lēsts, ka pirmā projekta posma īstenošanas izmaksas, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam izbūvēt Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa līniju visās trīs Baltijas valstīs, savienojot to ar Poliju, sasniegs 15,3 miljardus eiro. Izmaksas Latvijā varētu sasniegt līdz 6,4 miljardiem eiro.

Aizstāt sankciju un ierobežojumu dēļ zudušās kravas, kas vēsturiski plūdušas caur Latviju starp Eiropu un Austrumiem, īstermiņā ir neiespējami, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes priekšsēdētājs Jānis Kasalis.

Tomēr viņš teica, ka ir virkne pasākumu, ko var īstenot, lai ostas un transporta infrastruktūru noslogotu vismaz tādā apmērā, lai nozare varētu infrastruktūru uzturēt, piemēram, patlaban lielās ostas strauji attīsta industriālās zonas, radot pievienoto vērtību kravām.

"Latvijas ostu attīstībai svarīga ir arī kravu plūsma ar Centrālāzijas reģionu, un aktīvi tiek meklētas iespējas savienojumiem ar rietumu valstīm. Vienlaikus tiek stiprināta ostu nozīme valsts energoneatkarības veicināšanā, attīstot ostās dažādus "zaļos" projektus, tostarp vēja parkus un dzeramā ūdens terminālus," sacīja Kasalis.

Tāpat viņš teica, ka sadarbībā ar par nozari atbildīgajām ministrijām tiek risināti nacionāla mēroga nozares jautājumi - ostu reforma, valsts un Eiropas atbalsts nozares darbības pārorientācijai un jaunu klientu piesaistei, nodokļu atvieglojumi ostās krīzes pārvarēšanai un citi jautājumi.

Pabeigta būvprojektēšana diviem "Rail Baltica" pamattrases objektiem - otrajam infrastruktūras apkopes punktam pie Skultes un Salaspils intermodālajam loģistikas centram, liecina SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) publiskotā informācija.

EDzL informē, ka Latvijas teritorijā paredzēts izveidot divus infrastruktūras apkopes punktus - pie Skultes un Iecavas pusē. Lai gan apkopes punktu pamatfunkcija pēc pilna apjoma būvdarbu pabeigšanas būs "Rail Baltica" dzelzceļa tīkla uzturēšana un apkopes tehnikas uzglabāšana, tomēr tie sniegs pievienoto vērtību pirms tiešās darbības, skaidro uzņēmumā.

"Rail Baltica" pamattrases izbūves laikā apkopes punkts Iecavas pusē patlaban tiek iekārtots kā loģistikas bāze, nodrošinot būvmateriālu un būvtehnikas uzglabāšanu. Līdzīgi tiks izmantots Skultes apkopes punkts, būvējot "Rail Baltica" pamattrasi ziemeļu - Igaunijas virzienā.

EDzL atzīmē, ka Skultes infrastruktūras apkopes punktā paredzēts izbūvēt 1435 milimetru (mm) platuma sliežu ceļus aptuveni 14 kilometru garumā, kā arī izbūvēt pieslēgumus tuvumā esošajiem 1520 mm platuma sliežu ceļiem.

Trans-Kaspijas starptautiskais transporta maršruts, saukts arī par Vidējo koridoru, aizvietos Ziemeļu zīda ceļa koridoru, un atslēgas posms šajā stāstā ir Azerbaidžāna.

Maršruts cauri Dienvidkaukāza valstīm ir ne tikai par 3000 kilometriem īsāks, bet arī risina Rietumu sankciju ievērošanu, apejot Krieviju pilnībā. Vidējā koridora trūkums pagaidām ir tā jauda, kas ir ievērojami mazāka nekā Ziemeļu koridora gadījumā, tomēr problēma jau tiek risināta.

Āzijas kravu plūsma un vidējais koridors

Zīda ceļš vēsturiski ir aptuveni 8000 kilometru garš tirdzniecības ceļš, kas radies vēl pirms mūsu ēras un savienoja Ķīnu ar Eiropu, lai transportētu galveno Ķīnas eksportpreci – zīdu. Mūsu dienās ir runa par jauno zīda ceļu, tostarp pat izteiktu Ķīnas un citu Āzijas valstu vēlmi preces Eiropā un Āfrikā nogādāt pa sauszemes ceļiem. 2013. gadā Ķīna uzsāka iniciatīvu Viena josta, viens ceļš (The Belt and Road Initiative), kas stiprina Ķīnas tirdzniecības saites ar citām Āzijas valstīm, Eiropu un Āfriku. Sākotnēji samērā izteikts bija ziemeļu virziens cauri Krievijai un Baltkrievijai, kas solīja nelielu papildu noslodzi arī Baltijas ostām. Latvijas gadījumā varēja būt runa par konteineriem Ziemeļvalstīm. Preču pamatplūsma no dzelzceļa tika nokrauta vecajā Eiropā un pēc būtības Latvijas ekonomiku neietekmēja. Pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā un dažādu tirdzniecības sankciju parādīšanās ziemeļu virziens kļuva problemātisks un bija nepieciešams globāls risinājums. Kā viens no perspektīviem attīstības virzieniem tiek minēts Vidējais koridors, kas šķērso Azerbaidžānu un Gruziju. Tiek paredzēta arī Armēnijas iesaiste transporta koridora darbībā. Armēnijas un Azerbaidžānas attiecības līdz nesenai pagātnei bija visnotaļ sarežģītas. Situācija būtībā tika atrisināta šogad, pateicoties ASV iniciētajai miera deklarācijai, kas tika parakstīta 2025. gada 8. augustā starp Armēniju un Azerbaidžānu. Šis notikums atkārtoti apstiprināja Azerbaidžānas izvirzīto miera programmu pēc 2020. gada kara beigām. Attiecību normalizēšana paredz arī komunikāciju atvēršanu, tostarp Zangezūras koridora atvēršanu, kas nodrošinās netraucētu saziņu starp Azerbaidžānas Republikas galveno daļu un tās Nahčivānas Autonomo Republiku caur Armēniju. Šis plāns kļuva pazīstams kā Trampa maršruts starptautiskajam mieram un labklājībai (TRIPP).

Rīgas brīvostai ir pienākums ne tikai administrēt termināļus, bet arī aizsargāt valsts reputāciju un drošības intereses.

Šādu viedokli Dienai pauda Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (NA), komentējot faktu, ka Rīgas ostā tiek apkalpoti Krievijas ēnu flotes kuģi, piemēram, Zircone. Eiroparlamentārietis norāda, ka ostai ir jābūt partnerim sankciju ieviešanā, nevis pasīvam novērotājam.

Valstij jābūt iespējai iejaukties

R. Kols arī apgalvo, ka būtu nepieciešamas nacionālas sankcijas termināļu operatoriem, kuri nodrošina bunkurēšanu kuģiem, kas saistīti ar ēnu floti. «Jā, šādam instrumentam noteikti ir jābūt. Ja uzņēmuma darbība konsekventi un paredzami kļūst par atbalsta mehānismu Krievijas paralēlajai naftas loģistikai, valstij jābūt iespējai iejaukties. Tas ir preventīvs signāls visam sektoram, ka Latvijā šādas shēmas netiks pieļautas. Vienlaikus šādām sankcijām jābūt juridiski noturīgām. Tas nozīmē skaidrus kritērijus, pierādījumos balstītu faktu fiksēšanu un ciešu koordināciju starp ārpolitikas, finanšu uzraudzības, muitas un tiesībsargājošajām institūcijām. Tikai tā var nodrošināt, ka pieņemtais lēmums ir gan efektīvs, gan pamatots Eiropas Savienības (ES) tiesiskajā telpā,» uzskata R. Kols.