Koalīcijā 13.februārī panākta vienošanās, ka dzērājšoferiem konfiscētos auto varēs nodot Ukrainas armijas vajadzībām, pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Priekšlikumu rosinājusi Finanšu ministrija (FM), kas arī gatavos attiecīgos likuma grozījumus.

Kā ziņots, pērn novembrī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles.

Tāpat kriminālatbildība paredzēta par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.

Turklāt tiek konfiscēts transportlīdzeklis, ja īpašnieks to vadījis stiprā reibumā vai atteicies no apreibinošo vielu klātbūtnes organismā pārbaudes. Gadījumos, ja reibumā vadītais transportlīdzeklis pieder citai personai, tad no vainīgās personas piedzen pilnu vai daļēju šī transportlīdzekļa vērtību.

Turpmāk par ātruma pārsniegšanu no 51 līdz 60 kilometriem stundā netiks atņemtas tiesības, bet ierobežota to lietošana, paredz šodien valdībā apstiprinātie grozījumi Ceļu satiksmes likumā.

SM skaidro, ka likumprojekta «Grozījumi Ceļu satiksmes likumā» mērķis ir nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību uz ceļiem, kā arī atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas šajā jomā. Likumprojekts paredz noteikt administratīvos pārkāpumus ceļu satiksmes jomā, par tiem piemērojamos sodus un institūciju kompetenci sodu piemērošanā.

Lai īstenotu nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikāciju, SM izstrādājusi likumprojektu, kas papildina Ceļu satiksmes likumu ar nodaļu, kurā ir iekļauti ceļu satiksmes nozarē paredzētie administratīvie pārkāpumi un noteiktas kompetentās institūcijas, kurām būs piekritīgs administratīvo pārkāpuma process.

Kompetence administratīvo pārkāpumu procesa veikšanai ceļu satiksmes jomā atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam ir saglabāta Valsts policijai, Valsts robežsardzei, pašvaldības policijai, pašvaldības Transporta kontroles dienestam un pašvaldības administratīvajai komisijai un apakškomisijai. Katra no minētajām institūcijām realizē tām normatīvajos aktos noteiktās kontroles un uzraudzības funkcijas.

Latvijas tiesu līdzšinējie spriedumi neveicina finanšu noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu, trešdien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes vadītājs Kaspars Podiņš.

Viņš minēja, ka no 2004.gada līdz 2016.gadam tiesa nav piespriedusi nevienu reālu cietumsodu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, lai gan tas tiek uzskatīts par sevišķi smagu noziegumu, par kuru Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz 12 gadiem.

Vienlaikus Podiņš norādīja, ka kopumā laika posmā no 2004.gada līdz 2009.gadam par finanšu noziegumiem tiesas ir piespriedušas 20 cietumsodus, laikā no 2009.gada līdz 2013.gadam - divus cietumsodus, bet laikā no 2013.gada līdz 2016.gadam - trīs cietumsodus.

Laika posmā no 2014.gada līdz 2016.gadam tiesas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir izskatījusi trīs krimināllietas un visos trijos gadījumos piespriesta nosacīta brīvības atņemšana.

Eiropas Parlaments (EP) vēlas pārtraukt nesodāmību par pārgalvīgu braukšanu citās dalībvalstīs, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

EP deputāti paziņojuši, ka, ja autovadītāja tiesības atņemtas par smagiem ceļu satiksmes pārkāpumiem, piemēram, lielu ātruma pārsniegšanu vai braukšanu reibumā, tam jābūt spēkā visā Eiropas Savienībā (ES).

Patlaban, ja autovadītājs zaudē apliecību pēc satiksmes noteikumu pārkāpuma citā ES dalībvalstī, kas nav izsniegusi viņa vadītāja apliecību, vairumā gadījumu sods ir piemērojams tikai dalībvalstī, kurā izdarīts pārkāpums, un neizraisa ierobežojumus pārējā ES teritorijā.

Lai nodrošinātu, ka vadītāja apliecības apturēšana, ierobežošana vai atņemšana nerezidentam tiek piemērota visās ES dalībvalstīs, jaunie noteikumi paredz, ka informācija par šo lēmumu ir jānodod tai ES dalībvalstij, kas izsniegusi vadītāja apliecību.

Kopš ceļu satiksmē parādījušās netrafarētās policijas automašīnas, arvien biežāk likumsargi konstatē visdažādākos ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus – braukšanas ātruma neievērošanu, agresīvu braukšanu, apdzīšanu neatļautā vietā un citus pārkāpumus. Pagājušajā nedēļā Valsts policijas (VP) Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Speciālo uzdevumu nodaļas darbinieki, uzraugot ceļu satiksmes drošību, fiksējuši vairākus būtiskus ātrumpārkāpējus.

Video skatāms zemāk.

Netrafarētās policijas automašīnas sevi ir attaisnojušas – darbs ar tām parāda, ka šie spēkrati ir efektīvs līdzeklis satiksmes dalībnieku uzraudzībā. Novērojumi liecina, ka joprojām liela daļa autovadītāju ir bezatbildīgi un būtiski pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, tādējādi apdraudot ne tikai sevi, bet arī citus ceļu satiksmes dalībniekus, uzsver Valsts policija.

Pagājušajās ceturtdienas rītā, 17.augustā, VP ceļu policijas Speciālo uzdevumu nodaļas darbinieki, patrulējot uz autoceļa Rīga – Bauska, apturēja divus steidzīgus autobraucējus. Pulksten 7.18 Iecavas novadā kāds 1990.gadā dzimis vīrietis, vadot automašīnu BMW 318, pie atļautā braukšanas ātruma 90 kilometri stundā, traucās ar ātrumu 155 kilometri stundā. Savukārt, mirkli vēlāk uz autoceļa Rīga – Jelgava, Jaunolaines virzienā, pulksten 8.06, tika fiksēts vēl kāds BMW 320 markas spēkrats, kur 1985. gadā dzimis vadītājs pie atļautā braukšanas ātruma 90 kilometriem stundā brauca ar 148 kilometriem stundā.

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi lēmumu lietā "Rimšēvičs pret Latviju", izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2018.gada 26.jūnija iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 2.punktu (nevainīguma prezumpcija), apgalvoja, ka vairākas valsts augstākās amatpersonas ir pārkāpušas viņa nevainīguma prezumpciju, publiski izsakoties un komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pret iesniedzēju ierosināto kriminālprocesu.

Vispirms Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzība bija ārpus Konvencijas 6.panta 2.punkta materiāltiesiskā tvēruma, jo sūdzības iesniegšanas laikā kriminālprocess pret iesniedzēju bija pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nevis tiesā, kas varētu lemt par iesniedzējam izvirzītās apsūdzības pamatotību. Tiesa atzīmēja, ka Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertais jēdziens "persona, kas apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā" Konvencijas izpratnē ir autonoms un ir attiecināms arī uz situācijām, kad personas stāvokli būtiski ietekmē tiesībsargājošo iestāžu darbības, kas ir saistītas ar aizdomām pret šo personu. Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā iesniedzēja stāvokli būtiski ietekmēja pret viņu uzsāktais kriminālprocess, aizturēšana un piemērotie drošības līdzekļi. Līdz ar to Tiesa secināja, ka uz iesniedzēju bija attiecināma Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertā aizsardzība.

Valsts policijas (VP) sāktajā kriminālprocesā par futbola spēļu sarunāšanu ir aizturētas trīs personas, trešdien notikušajā preses konferencē atklāja VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Aģentūra LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka starp aizturētajām personām ir arī bijušais Daugavpils futbola kluba «Dinaburg» prezidents, uz mūžu no Latvijas futbola diskvalificētais Oļegs Gavrilovs, kurš ir apsūdzēts arī citā kriminālprocesā par spēļu sarunāšanu. Šajā kriminālprocesā nākamā tiesas sēde paredzēta Daugavpils tiesā 23.decembrī plkst.10.30.

Ķuzis medijiem norādīja, ka policija vēlējusies, lai galvenajam spēļu sarunāšanas organizatoram tiktu piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, taču tiesa šai personai noteikusi drošības naudu 30 000 eiro apmērā. Ķuzis atzīmēja, ka VP izvērtēs naudas izcelsmi.

Viņš arī atzina, ka lietā iesaistītās personas jau iepriekš bijušas VP redzeslokā par līdzīga rakstura noziegumiem. Ķuzis gan neatklāja nevienas personas identitāti, taču atklāja, ka visi trīs ir Latvijas valstspiederīgie. Tāpat viņš norādīja, ka lietā tiek izmeklētā spēļu rezultātu manipulēšana vairākās oficiālās futbola spēlēs, tostarp Latvijas čempionātā. Noziedzīgā kārtā iegūtās summas vēl tiek skaidrotas.

Cilvēki gatavi apzināti bojāt savus auto, lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību un atbrīvotos no līzinga nomaksas. Tādējādi tie vienlaikus riskē iedzīvoties milzīgās nepatikšanās un pat sēdēt cietumā.

«Ekonomiskās krīzes apstākļos, samazinoties finansiālās labklājības līmenim, arvien biežāk sastopami gadījumi, kad iedzīvotāji, kas līzingā iegādājušies īpašumu, galvenokārt automašīnas, mēģina izkrāpt apdrošināšanas atlīdzību, inscinējot līzingā iegādātā īpašuma bojāeju/nozagšanu, lai atbrīvotos no līzinga nomaksas,» atzina apdrošināšanas a/s BTA viceprezidente Jeļena Alfejeva. Viņa vienlaikus norāda, ka cilvēki neapzinās šādas rīcības nopietnās sekas un to, cik rūpīgi šādas darbības tiek izmeklētas un atklātas. Kopumā cilvēki gatavi inscinēt zādzības un avārijas, slīcināt, dedzināt, utt.

Piemēram, BTA drošības dienests pagājušajā gadā atklāja 8 gadījumus, kad tiek inscenēta apdrošinātā riska iestāšanās un kur kopējā summa bijusi 100 tūkstoši latu. BTA atklāja kādas lietuvietes vēlmi apkrāpt apdrošinātāju. Šādam nolūkam tā treilerī vedusi jau sasistu Audi, inscenējusi avāriju un piestādījusi apdrošinātājiem rēķinus par sasisto auto.

Tiesībsargs valdībai devis laiku līdz šī gada 1.oktobrim novērst konstatētos trūkumus un noteikt vecuma pensijas minimālo apmēru atbilstoši Satversmei, informē tiesībsarga pārstāve Ruta Siliņa.

Šī jau ir ceturtā pirmstiesas brīdinājuma vēstule, ko tiesībsargs nosūtījis valdībai, saistībā ar nabadzības riskam visvairāk pakļauto Latvijas iedzīvotāju tiesību aizsardzību. Ja valdība noteiktajā termiņā trūkumus nenovērsīs, tiesībsargs vērsīsies Satversmes tiesā.

Lēmumi sociālo tiesību jomā parasti vairāk atkarīgi nevis no juridiskiem, bet politiskiem apsvērumiem, kas savukārt atkarīgi no likumdevēja priekšstata par valsts sociālo pakalpojumu sniegšanas principiem, valsts ekonomiskās situācijas un sabiedrības vai kādas tās daļas īpašas nepieciešamības pēc valsts palīdzības vai atbalsta.

Tiesību akti paredz, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (SNP), kuram atkarībā no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža tiek piemērots koeficients. Tiesībsarga ieskatā šāds regulējums neatbilst Satversmei no diviem aspektiem:

Tā sauktajā «Rīgas Satiksmes» (RS) «nanoūdens» lietā apsūdzētie savu vainu sev inkriminētajos noziegumos neatzīst, šodien visi četri apsūdzētie norādīja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, kur tika uzsākta viņu krimināllietas iztiesāšana.

Sēdes sākumā prokurors nolasīja apsūdzības rakstu, no kura izriet, ka Vjačeslavs Stunžāns 2011.gadā tika pieņemts darbā RS, kur viens no viņa uzdevumiem bija ieviest jaunus tehnoloģiskus risinājumus transportlīdzekļu mazgāšanai, tostarp ieviešot nanotehnoloģiju risinājumus.

Attiecīgi, apsūdzības ieskatā, Stunžāns kopā ar grāmatvedi Vitu Baurovsku un fiktīvo «nanolīdzekļu» piegādātāju Aleksandru Bezkorovainiju, izveidoja shēmu, lai, izmantojot vairākus uzņēmumus, izveidotu karteli, kas piedalītos RS iepirkumos par nanotehnoloģiju piegādi.

Pēc uzvarām iepirkumos, ar Stunžānu saistītie uzņēmumi sāka RS piegādāt «nezināmas izcelsmes ķīmiju», kura tika marķēta kā nanotehnoloģiskie tīrīšanas līdzekļi. Pie produktu pieņemšanas RS piedalījās arī Stunžāns, kurš pārējiem RS darbiniekiem apliecināja, ka saņemtā produkcija tik tiešām ir tā, kas tika pasūtīta.

Katrai nozarei ir jāseko līdzi tiesību aktiem - gan nacionālajiem, gan starptautiskajiem -, tajā skaitā Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem, kas regulē konkrēto nozari, kontekstā ar sankcijām pret Krimu un Sevastopoli, kā arī tūrisma pakalpojumu darbībām, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM atgādina, ka sankcijas pret Krimu un Sevastopoli noteiktas saskaņā ar 2014.gada 23.jūnija ES Padomes lēmumu un regulu par ierobežojošiem pasākumiem, reaģējot uz Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju, kā arī šo tiesību aktu grozījumiem. Abi tiesību akti stājās spēkā pēc to publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī. Savukārt ierobežojumi sniegt pakalpojumus, kuri tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krimā vai Sevastopolē, noteikti vēlāk, un grozījumi stājās spēkā 2014.gada 20.decembrī.

Saskaņā ar regulu ir aizliegts sniegt pakalpojumus, kuri tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krimā vai Sevastopolē, jo īpaši visiem kuģiem, kuri nodrošina kruīza pakalpojumus, ir aizliegts iebraukt vai piestāt jebkurā Krimas pussalā esošā ostā, kura iekļauta III pielikumā. Ministrija norāda, ka atšķirībā no direktīvām un lēmumiem regulas nedrīkst pārņem valsts tiesību aktos, jo regulu pārņemšana radītu šķērsli regulu tiešajai iedarbībai un būtu apdraudēta regulu vienlaicīga un vienota piemērošana dalībvalstīs. Pēc regulu stāšanās spēkā tās kļūst saistošas ne tikai pašām dalībvalstīm, bet arī to iedzīvotājiem.

Valsts policijas izmeklētajā lietā par futbola spēļu rezultātu manipulāciju mantkārīgos nolūkos aizturēti astoņi cilvēki, piektdien preses konferencē pavēstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

«Aizturētas divas amatpersonas no kluba un divi spēlētāji, bet pārējie četri ir organizators un cilvēki, kuri viņus atbalstīja,» teica Grišins. «Šajā organizācijā bija izveidojies lomu sadalījums - gan uzpirktie cilvēki, gan tādi, kas atbalstīja finanšu plūsmas. Esam guvuši apstiprinājumu, ka nenomaksātie nodokļi varētu būt mērojami vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, līdz ar to varat iedomāties organizācijas apgrozījumu.»

Kā izteicās Grišins, apsūdzētajiem inkriminēta krāpšana lielā apjomā organizētā grupā un tiek izskatīti arī pierādījumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Eiropas Komisija un Eiropas Savienības (ES) patērētāju tiesību aizsardzības iestādes pirmdien aicinājušas naktsmītņu rezervēšanas uzņēmumu «Airbnb» saskaņot savu pakalpojumu sniegšanas noteikumus ar ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem un nodrošināt pārredzamību savu cenu atspoguļošanā, teikts EK paziņojumā.

Tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jourova teica: «Arvien vairāk patērētāju naktsmītni savām brīvdienām rezervē internetā, un šī nozare atpūtniekiem ir pavērusi daudzas jaunas iespējas. Tomēr popularitāte nevar būt attaisnojums ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu neievērošanai. Patērētājiem ir nepieciešama viegli saprotama informācija par to, cik viņi maksās par konkrētiem pakalpojumiem, un taisnīgi noteikumi, piemēram, attiecībā uz gadījumiem, kad naktsmītnes īpašnieks atceļ rezervāciju. Sagaidu, ka »Airbnb« drīzumā ierosinās pareizos risinājumus.»

«Airbnb» pašreizējā cenu atspoguļošanas prakse un vairāki noteikumi neatbilst Negodīgas komercprakses direktīvai, Negodīgu līguma noteikumu direktīvai un regulai par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās. Tādēļ Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības iestādes un EK ir pieprasījušas, lai «Airbnb» veiktu vairākas izmaiņas. Līdz augusta beigām tam ir jāiesniedz savi priekšlikumi. Tiklīdz «Airbnb» ierosinās risinājumus šo nepilnību novēršanai, Komisija un ES patērētāju tiesību aizsardzības iestādes izskatīs ierosinātās izmaiņas. Ja tās nebūs apmierinošas, attiecībā pret «Airbnb» varētu tikt veikti izpildes nodrošināšanas pasākumi.

„Tas ir tik vienkārši kā piezvanīt...” - šādas un līdzīgas masu mēdijos publicētās banku reklāmas cita par citu pārliecinošāk vēl nesen apgalvoja, ka saņemt bankā kredītu, lai iegādātos māju, dzīvokli, jaunu auto vai ko citu, ir tik vienkārši un pašsaprotami. Bankas pārliecināja cilvēkus aizņemties un, pateicoties vērienīgām reklāmas kampaņām, guva maksimālu peļņu. Skandināvu banku gada pārskati liecina, ka trešdaļu no savas peļņas tās guvušas tieši Baltijas valstīs.

Arī valsts amatpersonu paziņojumi par ekonomikas augšupeju kliedēja jebkuras šaubas tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuri ticēja valsts pārvaldei un pēdējo gadu laikā aizņēmās līdzekļus bankās.

Pateicoties banku, valdības un valsts amatpersonu solījumiem šobrīd Latvijā ir 500 000 kredītņēmēju, kuru kopējās kredītsaistības ir 15 mijardi latu. Šodienas ekonomiskajos apstākļos viņi ir palikuši vieni ar savām finansiālajām saistībām un problēmām.

Padziļinoties ekonomiskajai krīzei gan pasaulē, gan valstī, pieaugot dzīves dārdzībai un palielinoties bezdarbam, arvien vairāk mājsaimniecību un uzņēmumu izjūt nopietnas grūtības ar uzņemto kredītsaistību izpildi.

Visas nedēļas garumā, no 11. līdz 15. martam, individuāli praktizējoši advokāti un viņu palīgi visā Latvijā sniegs bezmaksas juridiskās konsultācijas. Bezmaksas juridiskās palīdzības dienas jau ceturto gadu organizē Latvijas Zvērinātu Advokātu padome.

Tradīcija sniegt bezmaksas juridiskās konsultācijas Advokatūras dienas ietvaros tiek iedibināta ar mērķi popularizēt zvērināta advokāta profesijas misiju - darboties sabiedrības interesēs, sniedzot tai efektīvu juridisko palīdzību.

Šogad bezmaksas konsultācijas sniedz vairāk nekā 20 zvērinātu advokātu biroji un vairāk nekā simts zvērināti advokāti un viņu palīgi visā Latvijā. Saraksts ar zvērinātu advokātu birojiem, individuāli praktizējošiem zvērinātiem advokātiem un viņu palīgiem, advokātu kontaktinformācija un konsultāciju jomas pieejamas Latvijas Zvērinātu Advokātu padomes (ZAP) mājas lapā. Informācija izdrukātā veidā pieejama arī ZAP metodiskajā kabinetā Rīgā, Brīvības bulvārī 34.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Saeima ceturtdien trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civillikumā, kas paredz risināt dalītā īpašuma problēmu, ieviešot tā dēvēto apbūves tiesību. Jaunais civiltiesiskais institūts regulēs personas tiesības uz sveša zemes gabala celt un lietot nedzīvojamas ēkas un inženierbūves, informē Saeimas Preses dienests.

Pašreizējais normatīvais regulējums, kas pieļauj dzīvojamo ēku atrašanos uz nomātas zemes, ir radījis daudz problēmu un apgrūtinājumu gan zemes, gan mājokļu īpašniekiem. Ir gadījumi, kad ģimene, kas nopirkusi dzīvokli ēkā, kas būvēta uz nomātas zemes, pēc nomas līguma beigām var zaudēt savu mājokli. Līdz ar apbūves tiesības ieviešanu šādas situācijas vairs nebūs iespējamas, jo uz svešas zemes uz līguma pamata varēs celt un lietot vienīgi nedzīvojamas ēkas un būves, iepriekš skaidroja par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Ar apbūves tiesību saprot ar līgumu piešķirtu mantojamu un atsavināmu lietu tiesību celt un lietot uz sveša zemes gabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Persona varēs iegūt zemes apbūves tiesību, piemēram, komercdarbības veikšanai.

Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

Saeimas Juridiskā komisija pabeigusi darbu pie likumprojekta, kas paredz risināt dalītā īpašuma problēmu, ieviešot tā dēvēto apbūves tiesību. Civillikuma izmaiņas regulēs personas tiesības uz sveša zemes gabala celt un lietot nedzīvojamas ēkas un inženierbūves.

«Pašreizējais normatīvais regulējums, kas pieļauj dzīvojamo ēku atrašanos uz nomātas zemes, ir radījis daudz problēmu un apgrūtinājumu gan zemes, gan mājokļu īpašniekiem. Ir gadījumi, kad ģimene, kas nopirkusi dzīvokli ēkā, kas būvēta uz nomātas zemes, pēc nomas līguma beigām var zaudēt savu mājokli. Līdz ar apbūves tiesības ieviešanu šādas situācijas vairs nebūs iespējamas, jo uz svešas zemes uz līguma pamata varēs celt un lietot vienīgi nedzīvojamas ēkas un būves, » iepriekš skaidroja par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Aizvadīto Līgo svētku statistika apliecināja – lai gan to cilvēku skaits, kuri sēžas pie stūres reibumā, samazinās, joprojām atrodas autovadītāji, kuri riskē ar savu un līdzcilvēku veselību un dzīvību.

Kamēr autovadītāji uzskatīs, ka viņiem ir iespēja izbēgt no soda, savā izvēlētajā maršrutā nesastopot ceļu policiju, dzērājšoferi nekur nepazudīs. Problēmu pilnībā izskaust nav iespējams. Naudas soda palielināšana par pārkāpumiem situāciju būtiski neuzlaboja – tas liecina, ka vairāk jāstrādā pie preventīviem pasākumiem un izpratnes veidošanas, nevis sodu politikas.

Arī viena alus glāze var izraisīt uzmanības traucējumus

Atskatoties uz aizvadītajiem Līgo svētkiem, fiksētā statistika nav visai iepriecinoša. Sabiedrība jau savlaicīgi tika informēta par pastiprinātu ceļu policijas ekipāžu darbību svētku periodā un pēc tā, taču daļai autovadītāju tas nebija pietiekams šķērslis un viņi sēdās pie stūres reibumā. Policija fiksēja 70 šādus autovadītājus, turklāt daļai no viņiem alkohola līmenis asinīs pārsniedza vienu promili. Kamēr autovadītāji uzskatīs, ka viņiem ir iespēja izbēgt no soda, nesastopot ceļu policiju savā izvēlētajā maršrutā, dzērājšoferi nekur nepazudīs. Tā nav likumsargu vaina, bet gan ļoti nepareizs domāšanas modelis, kas valda daļā sabiedrības. Neatkarīgi no soda apmēra vai veida vienmēr atradīsies kāds, kurš uzskatīs, ka drīkst braukt reibumā. Tāpat ir aplami domāt, ka trīs izdzertas alus pudeles neietekmē braucienu - arī neliels alkohola daudzums organismā var izraisīt uzmanības un koncentrēšanās samazināšanos. Palielinās arī agresivitāte un avāriju risks. Ja jāsēžas pie stūres, tad labāk nedzert pat vienu alus glāzi. To vienmēr cenšamies atgādināt autovadītājiem.

Valsts policijai (VP) pagājušais gads nebija viegls, un pērn reģistrēto noziegumu skaits ir pieaudzis, kas gan pamatā saistīts ar atbildības pastiprināšanu dzērājšoferiem, piektdien žurnālistiem atzina VP priekšnieks Armands Ruks.

Aizvadītais gads nebija viegls, jo norisinājās daudzi sarežģīti notikumi, ņemot vērā vispārējo stāvokli Baltijā, ģeopolitisko situāciju, karu Ukrainā, hibrīdkara izpausmes, policijas reformu, darbinieku motivāciju un vēlmi sniegt kvalitatīvāku darbu sabiedrībai. Tāpat bijušas pietiekami skaļas krimināllietas, kas saistītas ar jauniešiem, Gunāra Rusiņa gadījums, kara Ukrainā attaisnošana un Putina vadītās Krievijas slavināšana.

Pērn valstī reģistrēti 35 719 noziegumi, no kuriem 32 950 reģistrēti VP. 2022.gadā valstī reģistrēti 33 821 noziegums, bet VP reģistrēti 31 741. 2021.gadā reģistrēti 32 820 noziegumi, bet VP - 30 790 noziegumi. Vēl iepriekšējos gados noziegumu skaits bija daudz lielāks.

Iekšlietu ministrijas sagatavotajā grozījumu projektā, maksimālais naudas sods par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola vai narkotisko vielu reibumā paredzēts 1 000 latu līdzšinējo 500 latu vietā, savukārt, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniegs 1.5 promiles, vadīšanas tiesības plānots atņemt uz laiku līdz pat četriem gadiem, informē LTV ziņu dienests.

Deputāti komisijas sēdē uzsvēra, ka jāizvērtē vai administratīvais sods nebūs bargāks par kriminālsodu, jo par līdzīga smaguma kriminālnoziegumiem nereti tiek piemēroti gan nosacīti sodi, gan daudz mazāki naudas sodi.

Vairāki deputāti pauda viedokli, ka patlaban «dzērājšoferiem» piemērojamo administratīvo arestu būtu nepieciešams aizstāt ar piespiedu darbu, kas ļautu ietaupīt valsts budžeta līdzekļus un nestu ieguvumu arī sabiedrībai.

Komisija šodien vienojās par likumprojekta tālāku virzību, norādot, ka piedāvājums vēl ir jāpilnveido.