Eksperti

Dzērienu ražošanā ilgtspēja kļūst par noteicošu tirgus prasību un konkurences priekšrocību

Marijus Valdas Kirstukas, “Cido Grupa” valdes loceklis, 12.05.2023

Jaunākais izdevums

Ilgtspējīga uzņēmējdarbības veidošana un attīstīšana nav viegls uzdevums nevienai no nozarēm, taču dzērienu ražošanas nozarei tas ir īpaši liels izaicinājums. Atguvusies no globālās pandēmijas strauji mainīgajām un smagajām sekām – izejvielu trūkuma un piegādes problēmām, nozare saskarās ar jauniem izaicinājumiem – izejvielu, energoresursu cenu pieaugumu un ievērojami augsto inflāciju.

Konkurētspējīgs dzērienu ražošanas zīmols ir un būs tāds, kas atbilst ilgtspējības vērtībām. Ne tikai patērētāji, bet arī klienti, biznesa partneri un uzņēmumu darbinieki ilgtspēju atkārtoti uzsver kā būtisku apsvērumu, lemjot, no kā pirkt, ar ko sadarboties un ar ko strādāt. Saskaņā ar 2022. gada dzērienu nozares viedokļu aptaujas datiem* – TOP 3 ar reputāciju un ilgtspējību saistītie uzņēmuma parametri, kas svarīgi partneriem Latvijā ir – uzticams komercpartneris, ražo un pārdod augstas kvalitātes produktus un nodrošina veselīgu dzērienu izvēli.

Šos trīs parametrus noteikti var attiecināt arī uz patērētāju vēlmēm, kas tiek sagaidīts no konkrētā produkta un uzņēmuma. Kā rāda aptaujas dati – vairāk nekā pusei jeb 58% mazumtirdzniecības ķēžu, restorānu un kafejnīcu pārstāvjiem ilgtspējīga uzņēmuma darbība ir viens no galvenajiem faktoriem, izvērtējot turpmāko sadarbību ar piegādātājiem. Tikai 7% respondentu atzīst, ka ilgtspējas faktors neietekmē lēmumu sadarboties.

Savukārt patērētāji sagaida plašāku dzērienu produktu klāstu ar mazāku cukura, kaloriju, alkohola saturu un pieprasa otrreiz pārstrādātu materiālu izmantošanu, atbildīgāku ražošanas resursu ieguvi un izmantošanu, zīmola autentiskumu un citas prasības, kas atbilstu mūsdienu patērētāja individuālajam domāšanas veidam. Kā sabiedrība esam daudzveidīgāki kā jebkad agrāk, tāpēc dzērienu ražošana, kas pilnībā atbilstu ikvienai patērētāju prasībai ir sarežģīta un gandrīz neiespējama, taču mums jācenšas darīt visu iespējamo, turpinot strādāt pie uzlabojumiem un investēt jaunās iniciatīvās.

Mums, Cido Grupa, pāreja uz ilgtspējīgu dzērienu ražošanu ir bijusi veiksmīga un efektīva sakritība starp uzņēmuma attīstības mērķiem un ekonomisko izdevīgumu, kas jau šobrīd rezultējies uzņēmuma spējā piedāvāt patērētājiem labākas kvalitātes produktus gan sastāva, gan iepakojuma ziņā. Esam ievērojami samazinājuši pievienotā cukura daudzumu vairumam bezalkoholisko dzērienu – divos gados (2021. un 2022. gadā) tas tika samazināts par vairāk nekā 20% un cukura samazinājumu turpinām arī šogad. Kā arī tiek paplašināts to produktu klāsts, kuriem cukurs netiek pievienots vispār – tos var atpazīt pēc atzīmes uz produkta “bez cukura”. Cido Grupa ir pirmais dzērienu ražošanas uzņēmums Eiropas Savienībā, kas sadarbībā ar “Tetra Pak” 2021. gadā ieviesa videi draudzīgākus korķus visiem 1L TETRA PAK kartona iepakojumiem. Korķus atskrūvējot, tie paliek piestiprināti pie iepakojuma, ar mērķi samazināt sīko plastmasas atkritumu nonākšanu dabā un to radīto piesārņojumu.

Dzērienu ražošanas nozares ilgtspējības priekšrocības un izaicinājumi

Ilgtspējīga uzņēmējdarbības prakse nav tikai par pareizu rīcību. Galvenajam uzņēmuma mērķim ir jābūt vēlmei optimizēt un samazināt resursu izmantošanu, jo tas ir abpusēji izdevīgi ilgtermiņā gan videi, gan uzņēmējdarbībai kopumā, gan gala patērētājam. Lai arī šobrīd Latvijā esam vēl vidusceļā uz ilgtspējīgu dzērienu ražošanu – jau šobrīd ir sperts liels solis – depozīta sistēmas ieviešana 2022. gada sākumā. Saskaņā ar DIO datiem – 2022. gada beigās kopējais savākto iepakojuma apjoms bija 80%, kas ir ļoti labs rezultāts pirmajam darbības gadam. Pirmkārt, tas ir ļoti liels ieguvums videi, palīdzot savākt iepakojumu un nepiesārņot dabu, otrkārt, tas ļauj pāris gadu laikā samazināt kopējo atkritumu daudzumu, jo visu, ko varam savākt depozīta sistēmā, var pārstrādāt un no tā atkārtoti radīt jaunu iepakojuma materiālu. Saskaņā ar DIO datiem – 2023. gada mērķis ir sasniegt 88% depozītā nodotā iepakojuma kopējo apjomu, savukārt trīs gadu mērķis ir sasniegt “nobriedušas” sistēmas rādītāju, tas ir 90%.

Protams, kā jebkurā nozarē arī dzērienu ražošanā ir izaicinājumi – pirmkārt, jebkuras izmaiņas materiālu plūsmā ir ārkārtīgi sarežģīts un komplekss process, piemēram, depozīta sistēma piegāžu ķēdēs. Tāpat arī pāreja uz jaunu, videi draudzīgāku iepakojumu ir apjomīgs loģistikas “vingrinājums”, saplānot visu tā, lai pāreja notiktu raiti un efektīvi, neietekmējot produktu pieejamību. Mūsu ilgtspējas mērķos ir līdz 2025. gadam pilnībā pāriet uz 100% pārstrādātu, pārstrādājamu vai atkārtoti lietojamu iepakojumu. Šobrīd apmēram puse no mūsu Latvijā pārdotās produkcijas PET iepakojumā ir ražota, izmantojot otrreizējās pārstrādes materiālus. Pāreja uz videi draudzīgāku iepakojumu mums kā ražotājam neprasa nekādus ievērojamus papildu ieguldījumus, izņemot ļoti daudz testu, taču katrs šāds zaļāks risinājums palielina iepakojuma izmaksas.

Tas nozīmē, salīdzinot ar nepārstrādātiem materiāliem, tā ir nepieciešamība ieguldīt daudz naudas materiālu savākšanā un otrreizējā pārstrādē, lai atkārtoti ražotu augstas kvalitātes iepakojuma materiālu. Lai arī šobrīd otrreizējās pārstrādes tehnoloģijas Latvijā vēl nav tik attīstītas un pieejamas tādā mērogā, lai ļautu izlīdzināt pārstrādāta materiāla un jauna materiāla cenas, cerams, ka ar gadiem tas uzlabosies un mēs sasniegsim līmeni, kad otrreizējais iepakojums ir, ja ne lētāks, tad vismaz cenas ziņā salīdzināms ar neapstrādātu materiālu.

Lai izveidot ilgtspējīgu nākotni, ne tikai samazinot ietekmi uz vidi, bet arī dodot ieguldījumu sabiedrības un ekonomikas labklājībā – dzērienu ražošanas nozarē ir svarīgi uztvert ilgtspējību nevis kā stratēģiju, bet gan kā pamatvērtību, kas nosaka visu darbību un lēmumu virzienu. Kopumā dzērienu ražošanas ilgtspējības nākotni turpinās veidot galveno prasību kombinācija – atjaunojamā enerģija, efektīvāki loģistikas risinājumi, patērētāju pieprasījums pēc videi draudzīgiem produktiem, kas nozīmē ilgtspējīgu materiālu un iepakojuma izmantošanas palielināšanos un nepārtrauktu jaunu tehnoloģiju attīstību.

*Pētījuma kompānijas "Kantar" veiktā Royal Unibrew Baltic grupas Latvijas klientu aptaujā piedalījās 101 uzņēmums, kuru vidū bija mazumtirdzniecības ķēžu, kafejnīcu un restorānu pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Cido Grupa novērtēta kā ilgtspējīgākais partneris dzērienu nozarē Latvijā

Sadarbības materiāls, 23.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzērienu nozares viedokļu aptaujas dati* rāda, ka vairāk nekā pusei (58%) mazumtirdzniecības ķēžu, restorānu un kafejnīcu pārstāvjiem ilgtspējīga uzņēmuma darbība ir viens no galvenajiem faktoriem, izvērtējot turpmāko sadarbību ar piegādātājiem. Tikai 7% atzīst, ka ilgtspējas faktors neietekmē lēmumu sadarboties. Dzērienu nozares viedokļu aptaujā kā ilgtspējīgākais partneris 2022. gadā ar augstāko reputācijas indeksu Latvijā, novērtēts vadošais dzērienu ražotājs “Cido Grupa”.

Sadarbības partneri “Cido Grupa” reputāciju novērtējuši visaugstāk dzērienu ražošanas nozarē – ar 77 punktiem. Aptaujas dati rāda, ka TOP3 ar reputāciju un ilgtspējību saistītie uzņēmuma parametri, kas svarīgi partneriem Latvijā ir: uzticams komercpartneris (82%), ražo un pārdod augstas kvalitātes produktus (82%) un nodrošina veselīgu dzērienu izvēli (67%).

"Esam priecīgi par partneru izrādīto uzticību un augsti vērtējam viņu viedokli – tik augsts reputācijas vērtējums tikai apliecina, ka esam uz pareizā ceļa. Uzskatām, ka, īstenojot ilgtspējas stratēģijas mērķus, mēs vēl vairāk attaisnosim cerības būt par labāko partneri", saka Marijus Valdas Kirstukas, “Cido Grupa” valdes loceklis

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cido grupa nav kompensējusi Baltkrievijas un Krievijas eksporta tirgus apjomu

LETA, 08.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzērienu ražotāja "Cido grupa" nav pilnībā kompensējusi zaudēto eksporta tirgus apjomu Krievijā un Baltkrievijā, atzina "Cido grupas" valdes loceklis Marijus Valds Kirstuks.

Eksports veido 30% no "Cido grupas" kopējiem pārdošanas apjomiem. Krievijas un Baltkrievijas tirgus 2021.gadā veidoja 6-7% no eksporta apjoma jeb vien 2% no kopējā pārdošanas apjoma, "tādēļ šiem tirgiem nebija lielas ietekmes," uzsvēra Kirstuks, norādot, ka "Cido grupas" eksports uz Krieviju un Baltkrieviju pēdējos trijos gados ir samazinājies.

Vienlaikus viņš stāstīja, ka uzņēmums pilnībā nav kompensējis Baltkrievijas un Krievijas tirgus apjomu, lai arī tas bija salīdzinoši neliels, jo eksportu kopumā ietekmēja ražošanas izmaksu kāpums Eiropā, īpaši Baltijas reģionā, kur enerģijas cenu kāpums bija vislielākais Eiropā.

"Tas ļoti ietekmēja mūsu konkurētspēju, un Baltijas valstu eksportētājiem bija liels trieciens. Jā, tagad mēs meklējam veidus, kā to kompensēt, ne konkrēti Krievijas tirgu, bet kā kopumā palielināt eksporta apjomus," teica Kirstuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu SIA "Bauskas alus" valdē atstājis valdes loceklis Paulis Dālbergs, liecina "Firmas.lv" informācija.

Dālbergs uzņēmumā strādāja no 2019.gada 4.novembra līdz 2022.gada 23.novembrim.

Līdz ar Dālberga aiziešanu valdē pieņemts Nils Kazaks, kā arī valdē darbu turpina Gatis Auziņš un Dānijas pilsoņi Sērens Petersens un Kims Sune Sorensens.

Izmaiņas reģistrētas trešdien, 23.novembrī.

Alus ražotājs "Bauskas alus" 2021.gadā strādāja ar 6,903 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,8% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 12,7% un bija 2,526 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kompānija "Bauskas alus" reģistrēta 1999.gadā, un tās pamatkapitāls ir 932 064 eiro. "Bauskas alus" vienīgā īpašniece ir SIA "Lāčplēša alus", kura savukārt pieder SIA "Cido grupa", kuras lielākā īpašniece ir Dānijas "Royal Unibrew" (99,99%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Līgumus par depozīta iepakojuma pieņemšanu nav noslēguši četri komersanti

LETA, 12.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgumus ar SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) par izlietotā depozīta iepakojuma pieņemšanu nav noslēguši četri komersanti par piecām pieņemšanas vietām, pavēstīja Valsts vides dienestā (VVD).Konkrētus komersantus VVD gan nenorādīja.

Vienlaikus VVD informēja, ka dienests līdz šim ir izdevis 29 izpildrīkojumus, piemērojot sodus kopumā 26 600 eiro apmērā kā piespiedu līdzekli, lai panāktu lēmuma par līgumu slēgšanu ar depozīta sistēmas operatoru un izlietotā iepakojuma pieņemšanu izpildi.

No minētajiem 29 gadījumiem 14 izpildrīkojumi par piemēroto soda naudu ir nosūtīti arī tiesu izpildītājiem, lai piedzītu nenomaksāto sodu.

Līdz šim piecos gadījumos soda nauda nav bijusi pilnībā apmaksāta, summai, kas nav apmaksāta, veidojot 3510 eiro, norādīja VVD.

Tostarp VVD minēja, ka SIA "Ranvus", kas ir tirdzniecības veikalu tīkla "Beta" pārvaldītājs, dienests līdz šim ir izdevis trīs izpildrīkojumus par piespiedu naudu, piemērojot soda naudu kopumā 17 000 eiro apmērā, un kompānija pilnā apmērā ir apmaksājusi tai piemēroto sodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Depozīta Iepakojuma Operators (DIO) sadarbībā ar SIA “Tomra Collection Latvia” un mazumtirgotāju SIA “Maxima Latvija” uzstādījis Latvijā pirmo lielapjoma taromātu jeb beramtaromātu, kurā iespējams nodot līdz pat 100 PET iepakojumiem un skārdenēm vienlaikus.

Jaunais taromāta modelis uzstādīts pie Maxima XXX veikala Andreja Saharova ielā, Rīgā, un pieejams ikvienam depozīta sistēmas lietotājam. Plānots, ka jau tuvākajā laikā darbību uzsāks arī otrs beramtaromāts, kas jau ir uzstādīts pie tirdzniecības centra “Spice”, bet gaida apstiprinājumu no Rīgas būvvaldes.

“Pieredze rāda, ka iedzīvotāji taromātos vienā reizē nodod vidēji 20 iepakojumus, taču ir lietotāji, kas uzkrāj lielus tukšo iepakojumu apjomus, līdz ar to esam spēruši soli pretim arī šiem klientiem, lai nodrošinātu vēl ātrāku un ērtāku iepakojumu nodošana procesu. Beramtaromātu ietilpība un pieņemšanas ātrums ir būtiski lielāks, un arī apkopes tiem ir jāveic retāk, turklāt turpat blakus atradīsies jau esošais kiosks ar diviem taromātiem, kas būs piemērotāks mazāku apjomu nodošanai. Esmu patiesi priecīgs, ka tik agrīnā depozīta sistēmas darbības posmā varam papildināt taromātu tīklu ar šo jauno lielapjoma modeli, tādēļ izsaku pateicību tirgotājiem un taromātu uzstādītājiem par operatīvo sadarbību,” komentē SIA Depozīta Iepakojuma Operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Komentāri

Pievienot komentāru