Ražošana

Dzēse atjaunos autoparku

Žanete Hāka, 05.07.2013

Jaunākais izdevums

Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība Dzēse reģistrējusi jaunu komercķīlu, liecina Lursoft dati.

Ķīlas ņēmējs ir VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka, bet ķīlas maksimālo summu veido 350 tūkstoši latu. Par labu bankai kooperatīvā sabiedrība ieķīlājusi sešus savus mehāniskos transporta līdzekļus.

Viens no galvenajiem darbiem šajā gadā ir kooperatīvās sabiedrības autoparka atjaunošana, kas, kā liecina reģistrētā ķīla, arī patlaban tiek realizēts, norādīts Lursoft.

Pagājušajā gadā Dzēse apgrozījums sasniedza 4,98 miljonus latu, kas salīdzinājumā ar 2011.gadu ir par 5,6% mazāk, savukārt peļņas daļa palielinājusies par 23,67%, sasniedzot 68,99 tūkstošus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad datu centru dzesē mamma daba. Air-to-air free cooling metode

Miks Stūrītis, www.citrus.lv, SIA Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs, 02.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vasaras nav visparedzamākās un vienmēr vispiemīlīgākās no laika apstākļu viedokļa, bet, kad runa ir par datu centru dzesēšanu, tad mūsu vēsais klimats ir gana pateicīgs. Ārējās vides temperatūras izmantošana jeb air-to-air free cooling ir tikai viens no datu centru dzesēšanas veidiem, bet šobrīd tas ir viens no inovatīvākajiem risinājumiem un piedzīvo savu zvaigžņu stundu gan Eiropā, gan Amerikā. Galvenā priekšrocība šim dzesēšanas veidam ir ārkārtīgi zemās lietošanas izmaksas, kas ļauj iegūt līdzekļu ekonomiju ilgtermiņā, turklāt šāds dzesēšanas veids ir viens no videi draudzīgākajiem.

Vispirms jau jāsaka, ka pastāv divas – un visai fundamentāli atšķirīgas – iespējas, kā šo metodi pielietot datu centru dzesēšanai. Viena no iespējām – ielaižot āra gaisu datu centra telpās, to dzesējot vai nedaudz uzsildot. Otrs variants – āra gaiss tiek laists caur siltummaini, kurā temperatūra tiek nodota no āra gaisa uz datu centra gaisu. Āra gaiss netiek novadīts uz datu centra telpu, bet tiek padots uz āru. No tā arī izriet nosaukums air-to-air free cooling, jo pārsvarā dzesēšanas procesā tiek izmantots tikai aukstais āra gaiss, kas ir par brīvu, kā zināms.

Pirmais air-to-air dzesēšanas veids šobrīd piedzīvo savu popularitātes vilni Eiropā un Amerikā, taču tā izmantošanai ir zināmi ierobežojumi. Viens no ierobežojumiem ir mitrums. Ir vietas, kur vidējais mitruma līmenis gadā ir ļoti augsts. Un nemaz nav tālu jāmeklē. Paveramies pa logu. Kas tad tur notiek? Slapjš sniegs, lietus, mitrums. Tādi apstākļi kā pie mums, Baltijas valstīs vai Skandināvijā, diktē savus noteikumus un saka – nē, mums neder air-to-air metode, kur datu centra telpās gaisu ielaiž no āra. Šādos klimatiskos apstākļos šis risinājums nav izmantojams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai zems energopatēriņš ir sasniedzams tikai ar augsto tehnoloģiju palīdzību? Vai šādas ēkas nav pārāk dārgas un atmaksājas ekonomiski?

Par šiem jautājumiem laikraksts Dienas bizness iztaujāja arhitektu Robertu Riekstiņu, kas specializējies energoefektīvu ēku projektēšanā, kā arī SIA Rīgas industriālais parks izpilddirektoru un līdzīpašnieku Gati Jansonu, kas saimnieko Latvijā unikālā zema energopatēriņa biroja ēkā Dzelzavas ielā 120z.

Atrodamies Rīgas industriālā parka ēkā Dzelzavas ielā 120z, kas ir saņēmusi virkni apbalvojumu un nomināciju. Tā ir zema energopatēriņa biroju ēka, kas atzīta kā Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2014. Ko nozīmē ilgtspējīga ēka, ar ko tā ir īpaša?

Roberts Riekstiņš. Energoefektivitāte ir ilgstpējīgas domāšanas sastāvdaļa. Pagaidām savādais vārds «ilgtspējība» pēc būtības nozīmē ļoti globālu domu, ka mēs dzīvojam un būvējam ēkas tā, lai šo pasauli mūsu bērniem atstātu tādā pašā kvalitātē vai labāku, nekā šodien. «Ilgtspējība» ir jēdziens, kas skar arī visu dzīvesveidu – ēšanu, pārvietošanos, transportu. Un arī to, kur un kā mēs dzīvojam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies SIA Rūjienas saldējums izsludinātais iepirkums par saldējuma ražošanas iekārtu iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemti divu uzņēmumu – SIA Maivro un SIA Motodepo piedāvājumi. Otrā posma sarunās piedalījies tikai SIA Motodepo, kas uzvarējis konkursā.

Kopējā iepirkumā piedāvātā līgumcena ir 420,5 tūkstoši eiro.

Uzņēmums paredzējies iegādāties saldējuma ražošanas iekārtu, veicot saldējuma masas dzesēšanas vannu nomaiņu, aizstājot 4 esošās vannas ar 4 jaunām, energoefektīvākām dzesēšanas vannām, saldējuma sasaldēšanas tuneļa nomaiņu, aizstājot esošo iekārtu ar amonjaka dzesēšanas sistēmu, ar freona dzesēšanu izmantojošu saldējuma sasaldēšanas tuneli.

Projekts tiek īstenots saskaņā ar Eiropas Savienības fondu programmu Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Lietuvā darbu sāk Austrumeiropā par efektīvāko atzītais datu centrs Data Inn

Gunta Kursiša, 07.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā darbu uzsāk Austrumeiropā par efektīvāko atzītais datu centrs Data Inn.

Jaunais datu centrs ir pirmais posms kompānijas Duomenu Logistikos Centras īstenotajā projektā Data Inn. Pašlaik datu centra platībā ir aptuveni 500 kvadrātmetri, jauda - tūkstoš kilovati. Tam ir simts serveru statņi. Kopējie ieguldījumi pirmajā posmā ir 2,89 miljoni eiro.

Nākamie Data Inn posmi tiks projektēti un celti «tuvākajā nākotnē». Pēc šo projektu īstenošanas Data Inn būs 3200 kv. m. plašs ar 6000 kilovatu jaudu un spēs izvietot aptuveni 600 serverus. Kopējā projekta vērtība ir aptuveni 12,1 miljons eiro.

Datu centram Data Inn piešķirts Uptime Institute Tier III trešās pakāpes sertifikāts. Uptime Institute noteicis centra energoefektivitātes indeksu, kas apzīmē elektrības lietošanas efektivitāti, - tas ir 1,3 (vidējais rādītājs pasaulē - 1,65).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps, iegādājoties maksātnespējīgā kooperatīva Trikāta KS piederošās 53,66% kapitāldaļas, kļūst par vadošo piena pārstrādes uzņēmuma SIA Latvijas Piens dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu, informēja uzņēmumā.

Līdz ar to pārējiem līdzšinējiem īpašniekiem piensaimnieku kooperatīvam Dzēse pieder 20,84% un Vidzemes graudkopības kooperatīvam VAKS- 5,88% kapitāldaļu.

Kā norādīja Trikāta KS administratore Rudīte Klikuča, šodien noslēgts līgums par Trikāta īpašumā esošo SIA Latvijas Piens kapitāldaļu un prasījuma tiesību pret uzņēmumu pārdošanu Latvijas lauksaimnieku kooperatīvam Latraps par 512 000 eiro.

«Jau janvārī publiski tika izsludināta iespēja pieteikties uzņēmuma kapitāldaļu iegādei. Sludinājumā noteiktajā termiņā pieteicās četri pretendenti, taču trīs no pretendentiem savus piedāvājumus atsauca. Vienīgi Latraps savu saistošo piedāvājumu uzturēja, to atbalstīja vairākums balsstiesīgo Trikāta nenodrošināto kreditoru, kā arī nodrošinātais kreditors AS Attīstības finanšu institūcija Altum,» norādīja Klikuča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Valmieras stikla šķiedra stikla masas izplūdes dēļ aptur vienas krāsns darbību

Žanete Hāka, 11.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktī uz 11.maiju AS Valmieras stikla šķiedra vienai no trijām stikla kausēšanas krāsnīm izveidojās caurums grīdā un stikla masa ieplūda rezerves drošības baseinā, 25 m2 platībā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Nekavējoties tika uzsākta noplūdušās stikla masas dzesēšana un kā papildus spēki tika izsaukti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Stikla masas dzesēšanas darbi pilnībā tika pabeigti plkst. 9.13.

Stikla masas dzesēšanas procesā ieelpojot tvaikus cieta AS Valmieras stikla šķiedra darbinieks, kurš tika nodots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem, un uzņēmums noskaidroja, ka darbinieka veselības stāvoklis ir stabils un viņš šodien tiks izrakstīts no slimnīcas.

Stikla kausēšanas krāsnij bija paredzēts uzsākt remonta darbus šā gada decembrī, bet, ņemot vērā situāciju, remonta darbi tiks uzsākti ātrāk un tiks pabeigti līdz augusta beigām. Tikmēr šīs krāsns darbība ir apturēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gaisa ventilācijas nozīme

Miks Stūrītis, citrus.lv, Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs, 06.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēkiem svarīgs komforts, un viņi vēlas, lai telpās būtu silti un jauki un mēs varētu justies moži. Taču, lai tā justos, ir vairāki priekšnosacījumi.

Ventilācija. Visi zina, kas tā ir. Teorētiski zina. Bet kā ir praktiski? Nelielam atgādinājumam noteikti noderēs definīcija. Vairumā gadījumu ar terminu „ventilācija” mēs varam apzīmēt gaisa masu apmaiņu starp āru un iekštelpām, kuras rezultātā no telpām tiek izvadīts gaiss ar paaugstinātu CO2 un no āra ievadīts svaigs gaiss, kurš nepieciešamības gadījumā tiek filtrēts, sildīts vai dzesēts un mitrināts.

Kļūdaini ir starp ventilāciju un kondicionēšanu likt vienādības zīmi. To atšķirība ir funkcijās. Ventilācija nodrošina svaigā gaisa pieplūdi iekštelpām no āra. Gaisa kondicionēšana nodrošina gaisa dzesēšanu un mitruma līmeņa samazinājumu, ja tas ir nepieciešams. Piemēram, ja ēkā ierīkota tikai ventilācija, tad telpām pieplūdīs svaigs gaiss, bet bez dzesēšanas un mitruma kontroles. Ja ir tikai kondicionēšana, tad telpā esošais gaiss tiks dzesēts, bet svaigā gaisa pieplūde būs nepieciešama no cita avota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

PKS Dzēse apgrozījums sarucis, peļņa - augusi

Žanete Hāka, 29.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Dzēse apgrozījums pērn sasniedzis 6,913 miljonus eiro, kas ir par 5,51% mazāk nekā gadu iepriekš, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pretstatā apgrozījumam, kooperatīva peļņa palielinājusies par 24,73%, sasniedzot 122,44 tūkstošus eiro.

Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība Dzēse aizvadītajā gadā no pašvaldības iegādājusies remontdarbnīcas, kas ļauj daudz rentablāk, kvalitatīvāk un arī operatīvāk apkalpot savu autoparku. 2013.gadā, lai atjaunotu un modernizētu kooperatīva autoparku, optimizētu piena transportēšanas izmaksas un uzlabotu ekonomiskās darbības rādītājus un konkurētspēju, iegādāta jauna piena pārvadāšanas mašīna, līdz ar to gada beigās kooperatīva autoparkā ietilpusi 21 automašīna un 3 piekabes.

Durbes novada Tadaiķu pagastā esošā Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība Dzēse reģistrēta 1997.gadā. Patlaban kooperatīvs iesaistījies pilnsabiedrībā Latvijas piensaimnieks, kā arī ir SIA Latvijas Piens kapitāldaļu turētājs. Sabiedrības galvenais uzdevums ir rūpēties par biedru saražotā piena savākšanu, transportēšanu un realizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nākošajā desmitgadē dominēs LED tehnoloģijas

Sandris Točs, speciāli DB, 27.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«LED gaismekļi ir tā niša, kur Latvijas uzņēmēji var un spēj iesaistīties lielajā Eiropas tirgū ar šo tehnoloģiju izstrādēm.»

To intervijā DB saka SIA Moduls interjers Projektu nodaļas vadītājs Ingars Ozoliņš.

Nesen tapis atvērts Mārupes Rimi projekts, kas ir lielveikals, kurā izmanto tikai LED apgaismojumu. Vai tā ir tendence?

Tā neapšaubāmi ir tendence. Jā, pilnīgi visur Mārupes Rimi projektā tiek izmantots LED apgaismojums – gan veikala tirdzniecības zālē, gan īrnieku telpās, noliktavās un teritorijā ārpusē. Šis ir pirmais pilnībā ar LED apgaismojumu aprīkotais Rimi veikals Latvijā. Uzņēmums mainīja veikala būvniecības projekta konceptu. Pamatiemesls, kāpēc tas bija jādara, bija uzstādītās jaudas trūkums, taču LED apgaismojuma ieviešana nebija vienīgais energoefektivitātes projektā, kas ļāva ietaupīt jaudu. Bija nepieciešams paveikt ko kardinālu, lai ietaupītu jaudu. Rezultātā tika panākts elektrības ietaupījums, līdz ar to investīcijas pašam Rimi kā attīstītājam atmaksājās. Tomēr jāsaka, ka LED apgaismojumu Rimi veikalos sadarbībā ar Moduls interjers projektu nodaļu sāka ieviest jau 2014. gadā. Taču pilnībā neviens veikals tikai uz LED apgaismojumu vēl līdz šim nebija pārgājis, jo LED tehnoloģijas tam vēl nebija gatavas. Lai gan minētās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, sākotnēji simtprocentīgas pārliecības nebija. Jo tehnoloģija ir jāpārbauda, pirms varam to pielietot klienta vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Siltumu iegūst, kombinējot zemes un saules enerģiju

Dienas Bizness, 02.11.2015

Uz Dabas izglītības centra jumta uzstādīti vakuuma saules kolektori. Vakuuma kolektors ir atdalīts no apkārtējās vides ar vakuuma telpu, kas ļauj gandrīz pilnībā novērst siltuma zudumus apkārtējā vidē.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kombinētās siltumnodrošinājuma sistēmas izmantošanas lietderība un efektivitāte ātrāk atmaksājas ēkās, kurās lielāks pieprasījums pēc karstā ūdens, pirmdien raksta laikraksts Diena.

«Pasaulē aizvien vairāk apzinās, ka dabas resursi jātaupa. Videi draudzīgs, energoefektīvs siltumnodrošinājums ir viens no veidiem, kā samazināt izmešus. Taču zaļās tehnoloģijas ir efektīvas tikai tad, ja pareizi strādā un to izmantošana ir ekonomiski pamatota,» uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Vidzemes reģionālās administrācijas vecākais referents nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jomā Gintārs Rubenis.

Administrācijas Salacgrīvas birojs Salacgrīvā, Rīgas ielā, atrodas ēkās, kur no 1998. gada saimnieko Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija. Pirms septiņiem gadiem, atjaunojot veco noliktavu un blakus tai esošo neapdzīvoto ēku, jaunajās renovētajās telpās tika uzstādīta kombinētā siltumnodrošinājuma sistēma, kas darbojas, izmantojot vakuuma saules kolektorus, zemes siltumsūkni ar termozondēm vertikālos dziļurbumos, dīzeļdegvielas kurināmā katlus un rekuperatīvo vēdināšanu. Šādas kombinētās siltumapgādes sistēmas izmanto tikai dažviet Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kāpina dzesēšanas paneļu eksportu

Kristīne Stepiņa, 12.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē Latvijā ražotās tehnoloģijas dzesēšanas iekārtu enerģijas un izmaksu ekonomijai kļūst pieprasītākas, iespējams, ka tieši globālās sasilšanas rezultātā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā konstruēto un Ogrē ražoto adiabātisko ECO paneļu Smart Cooling, kas palielina gaisa kondicionēšanas un saldēšanas iekārtu efektivitāti un dzesēšanas iekārtu jaudas, ļaujot samazināt enerģijas izmaksas līdz pat 30%, eksportu šogad plānots palielināt 2,5 reizes, sasniedzot apgrozījumu 500 tūkstošu eiro apjomā.

Adiabātiskie ECO paneļi Smart Cooling ir konstruēti un izgatavoti Latvijā. Blue Energy International (BEI) vadītājs Armands Mucenieks ir viens no paneļu izstrādātājiem. «Lai arī man nav nekādas speciālās tehniskās izglītības, esmu studējis ekonomiku, aizbraucot uz ASV un iepazīstoties ar līdzīgām tehnoloģijām, sapratu, ka mēs varam radīt labāku produktu, ko arī izdarījām. Šobrīd droši varu teikt, ka mūsu ECO paneļi ir kvalitatīvāki nekā, piemēram, tajā pašā ASV. Produkts ir dārgāks, tas ir pamatā balstīts uz kvalitāti, efektivitāti un ilgmūžību, savukārt konkurentiem, – uz salīdzinoši ātru un lētu risinājumu. Mūsu klientu vidū, kas to ir novērtējuši, ir tādi uzņēmumi, kā, piemēram, cigarešu ražotājs Philip Morris, IKEA hipermārketi, BEKO sadzīves tehnikas ražotājs, Orange mobilo sakaru operators u.c.,» par paveikto stāsta A. Mucenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas piens par 50% palielina piena iepirkumu; šogad iekrāto parādu zemniekiem neesot

LETA, 27.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvēršot darbību eksporta tirgos, Jelgavas rūpnīca Latvijas piens plāno palielināt kvalitatīva piena iepirkumu vismaz par 50% jau tuvākajos mēnešos, vienlaikus regulāri maksājot zemniekiem par piegādāto pienu, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Patlaban uzņēmums pārstrādā 80 līdz 100 tonnas piena dienā, kas tiek iepirkts no trim Latvijas kooperatīviem.

«Kvalitāte ir atslēga eksporta tirgu durvīm. Kvalitatīvs piens ir izejviela, par kuru esam gatavi slēgt jaunus ilgtermiņa sadarbības līgumus ar vietējiem piena ražotājiem un garantēt atbilstošu samaksu,» sacīja Skudra, neprecizējot uzņēmuma maksāto cenu par iepirkto pienu.

Viņa arī atzina, ka uzņēmumam joprojām ir parādi par iepriekšējā gadā piegādāto pienu, kas tiek atmaksāti atbilstoši grafikam, savukārt par šogad iepirkto pienu samaksa tiek veikta laicīgi.

«Par šogad iepirkto pienu zemnieki samaksu saņem laicīgi, un šogad iekrāto parādu uzņēmumam nav,» norādīja Skudra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta - PVD kavēšanās dēļ Latvijas piens joprojām nav saņēmis Baltkrievijas sertifikātu

NOZARE.LV, Žanete Hāka, 01.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan jau pirms vairākām nedēļām notikušas veiksmīgas pārrunas ar potenciāliem sadarbības partneriem Baltkrievijā par piena produkcijas eksportu, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) joprojām nav panācis Baltkrievijas inspektoru nepieciešamo vizīti Latvijā, informēja uzņēmuma Latvijas piens valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Viņa arī norādīja, ka tikmēr Polijas veterinārais dienests ir jau veicis nepieciešamās darbības un poļu piena produkti jau tiek eksportēti uz Baltkrieviju.

«Krīzes situācijā, ko patlaban piedzīvo piensaimnieki, nepieciešama operatīva valsts institūciju līdzdalība jaunu tirgu apgūšanā. Polijas pārtikas drošību uzraugošā iestāde rīkojusies operatīvi, sazinoties ar Baltkrievijas kolēģiem, kas jau ieradušies un sertificējuši produktu ražošanu. Diemžēl Latvijas PVD vadība joprojām sola sazināties,» sacīja Skudra.

Viņa atzina, ka Latvijas piena interesēs ir eksportēt uz Baltkrieviju ievērojamu pasterizētā piena apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pat 1% elektrības ekonomija 
veido būtisku naudu

Sandris Točs, speciāli DB, 13.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kā pilotprojekts ir šovasar atvērtais veikals Mārupē, kur viss veikala apgaismojums ir LED,» atklāj Rimi Latvia nekustamo īpašumu un mazumtirdzniecības tīkla attīstības direktors Didzis Kirstuks

Vai enerģijas taupības pasākumi ir īpašs virziens Rimi Latvia darbībā?

Tas noteikti tā ir – no diviem skatupunktiem. Pirmkārt, ekonomējot energoresursus, esam draudzīgāki videi, kas ir svarīgi mūsu uzņēmumam. Otrkārt, energoresursu patēriņš ir būtiska kopējo izmaksu sastāvdaļa. Uzņēmums ir viens no lielākajiem elektroenerģijas patērētājiem valstī. Tāpēc ar vērību izturamies pret enerģijas taupību un īstenojam īpašas energoefektivitātes programmas.

Kurās saimnieciskās darbības jomās lielveikalu tīklam ir lielākais enerģijas patēriņš?

Līdzīgi kā citiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem pārtikas sektorā elektroenerģijas patēriņam ir trīs galvenās grupas, kas ir diezgan līdzīgas. Viena ir aukstuma sistēmas, kuras ir īpaši svarīgas svaigas pārtikas tirdzniecībai, tās var sasniegt pat trešdaļu no kopējā elektroenerģijas patēriņa. Otrs ir apgaismojums. Un pārējais – dažādas ražošanas iekārtas un citu veidu patēriņš. Lai optimizētu patēriņu un būtu efektīvi, mēs rūpīgi strādājam ar katru no šīm sadaļām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltic Coal Terminal naktī notikusi ogļu pašaizdegšanās

Žanete Hāka, 05.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī, AS Baltic Coal Terminal slēgtajā ogļu noliktavā, 4. jūlijā konstatēts uzkarsušu ogļu perēklis. Tika uzsākta uzsilušo ogļu dzesēšana, tās izkliedējot.

5. jūlijā plkst. 2:44 notika ogļu pašaizdegšanās, informē Ventspils pilsētas dome.

Svētdien Ventspils pilsētas domē atkārtoti tika sasaukta Civilās aizsardzības komisijas sēde, kuras laikā vēlreiz tika apspriesta situācija un noklausīts atbildīgās iestādes - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ziņojums par aktuālo situāciju un darbu gaitu aizvadītajā naktī notikušajā ogļu pašaizdegšanās gadījumā AS Baltic Coal terminal slēgtajā ogļu noliktavā.

VUGD Ventspils daļas priekšnieka pienākumu izpildītājs Edijs Laterers informēja, ka degšana AS Baltic Coal terminal ir mazinājusies un turpinās situācijas lokalizēšanas un ogļu dzesēšanas darbi, kas ir ilgstošs un darbietilpīgs process.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā ir noslēgusies Vācijas izcelsmes uzņēmuma Wasserkabel Baltic ražotnes izveide, kur tiks ražotas energoefektīvas, videi un cilvēka veselībai draudzīgas un ilgmūžīgas apkures un gaisa dzesēšanas sistēmas. Ražotnes oficiālā atklāšana ir plānota 26. maijā.

Jaunais projekts ir Vācijā radītās zemas temperatūras apkures un dzesēšanas sistēmas komponentu ražotne. Sistēmas darbība ir balstīta uz siltuma starojuma un absorbcijas principa pamata, izmantojot no augstas kvalitātes polipropilēna izgatavotu ūdens kapilāru sistēmu, kas pēc nepieciešamības tiek instalēta griestos, sienās vai grīdā, ļaujot ietaupīt celtniecības izmaksas un palielināt stāvu skaitu ēkā, samazinot tehniskajām komunikācijām nepieciešamo platību katrā stāvā, kā arī nodrošinot izcilu komforta līmeni. Papildus uzņēmums piedāvās tirgū polipropilēna caurules ēku iekšdarbiem.

Kopējā ražotnes platība ir ap 1400 kvadrātmetriem. AS Wasserkabel Baltic līdz 2018. gadam plānot radīt vismaz 15 jaunas darba vietas, savukārt iekārtu iegādē un apgrozāmajos līdzekļos uzņēmums investējis ap 1,7 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Latvijas zemniekiem piederošās Jelgavas piena pārstrādes rūpnīcas Latvijas Piens lielākajiem īpašniekiem, kooperatīvs Trikāta KS, gatavojas pārdot savas kapitāldaļas uzņēmumā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Tāpat neoficiāli zināms, ka potenciālie pircēji varētu būt no Igaunijas, Lietuvas vai Ukrainas. Vienlaikus informācijas avots norāda, ka pircēju sarakstā varētu būt arī viens no lielākajiem lauksaimniecības biznesa īpašniekiem Latvijā.

Plānots, ka šodien notiks Trikāta KS valdes sēdē, kurā lems par lietu tālāko virzību un situāciju kooperatīvā. Kā ziņots, Trikāta KS 20.maijā Valmieras rajona tiesā iesniedza pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) ierosināšanu, savukārt tiesa noteica termiņu līdz rītdienai, 21.jūlijam tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna izstrādāšanai un saskaņošanai ar kreditoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Trikāta KS daļas Latvijas Pienā pārdod, jo parādā virs trim miljoniem eiro

LETA, 20.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvā sabiedrība Trikāta KS pārdod sev piederošās kapitāldaļas Jelgavas piena pārstrādes rūpnīcā SIA Latvijas Piens, jo uzņēmums nav norēķinājies par iepirkto pienu vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā, pēc kooperatīva valdes sēdes informēja tā valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

«Latvijas Piens ilgstoši kavējis maksājumus par pienu un parāds turpina pieaugt. Patlaban tas ir 3 036 600 eiro, bet sarunas ar uzņēmuma vadību nav nesušas nekādu rezultātu,» teica Kreivārs.

«No pagājušā gada augusta vedām pienu uz rūpnīcu stingri zem tirgus cenas, bet kopš oktobra līdz aprīlim vispār bijām vienīgais izejvielas piegādātājs. Trikātas KS biedri ir bijuši ļoti pacietīgi un, lai glābtu rūpnīcu, ir atdevuši pārāk daudz un pārāk ilgā laika posmā. Valdes galvenā prioritāte vienmēr bijusi kooperatīva stabilas darbības nodrošināšana, tai skaitā savlaicīgi norēķini ar biedriem - piena piegādātājiem,» sacīja Krievārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Piena dibinātāja un lielākā īpašnieka kooperatīva Trikāta KS piederošās daļas gatavs atpirkt viens no līdzīpašniekiem, graudkopības kooperatīvs Latraps, vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Patlaban Latraps pieder 32% Latvijas Piena daļu, savukārt Trikāta KS - 53,7%.

Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža informē, ka Trikātai ir izteikts piedāvājums pirms mēneša un tas varētu daudz ko risināt. «Pašlaik Trikāta vēl neesot izlēmusi,» piebilda Ruža.

Trikāta gaidot dažādus piedāvājumus. Investora meklējumos iesaistīts arī Latvijas Piena padomes priekšsēdētājs Valdis Siksnis, kurš ir bijušais baņķieris un nesen konsultēja ASV investorus bankas Citadele iegādes darījumā.

Latraps par Latvijas Piena dalībnieku kļuva pirms gada. «Uzņēmums tika reorganizēts tad, kad mēs ienācām. Kopumā mēs projektu saskatām un redzam kā dzīvotspējīgu, tāpēc mēs arī investējām,» minēja Ruža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) Latraps biedri atbalstījuši ieceri ieguldīt vienu miljonu eiro Jelgavas piena pārstrādes rūpnīcas Latvijas piens attīstībā, informē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāve Sabīne Puķe.

Viņa norāda, ka vakar notikušajā Latrapa biedru kopsapulcē zemnieki atbalstīja finanšu līdzekļu investēšanu trīs Latvijas zemnieku kooperatīviem piederošajā piena pārstrādes rūpnīcā Latvijas piens.

Latraps gatavi ieguldīt vienu miljonu eiro. Par konkrētiem līguma nosacījumiem, to skaitā investīciju plānu un grafiku, termiņiem un citiem saistītiem jautājumiem, kas attiecas uz Latvijas piena attīstību un iespējamām izmaiņām, vēl notiks sarunas, atzīmē Puķe.

Kā norāda LPKS Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža, biedru apsvērumi atbalstīt kooperatīviem piederošo piena pārstrādes uzņēmumu bijuši vairāki. Pirmkārt, ir svarīgi, ka spējam saglabāt Latvijas izcelsmes uzņēmumus mūsu pašu rokās, pārāk daudz jau esam pārdevuši ārvalstu investoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas rūpnīca SIA Latvijas Piens izstrādājusi piedāvājumu parādu nomaksai kooperatīvam Trikāta KS, paredzot līdztekus jaunajam parādu atmaksas grafikam piedāvāt kooperatīvam ķīlu pret parādsaistībām - zīmolu Trikāta, kas patlaban ir iekļauts uzņēmuma pamatkapitālā ar nominālvērtību apmēram divi miljoni eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Ja rūpnīca nepildīs parādsaistības, Trikāta KS būs tiesīga zīmolu pārdot.

Savukārt Latvijas Piena valdes priekšsēdētāja Anita Skudra atturējās komentēt piedāvājuma nianses, tomēr apliecināja, ka rūpnīca izstrādājusi piedāvājumu vairāk nekā trīs miljonu eiro parādu nomaksai kooperatīvam Trikāta KS, kā arī šodien akcionāru sapulces laikā iesniegusi šo piedāvājumu kooperatīva vadībai.

«Latvijas Piens izteica piedāvājumu Trikātai KS, kā rūpnīca plāno risināt parādsaistību jautājumu, jo uzņēmums pilnībā nav norēķinājies par 2014.gadā piegādāto pienu no kooperatīva. Trikāta KS piedāvājumu pieņēma izskatīšanai. Citi jautājumi sapulces laikā nav skatīti,» sacīja Skudra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Trikāta KS administratore: Latvijas piens nav neko atmaksājis no trīs miljonu parāda kooperatīvam

LETA, 24.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvs Trikāta KS līdz šim nav saņēmis nevienu maksājumu no SIA Latvijas piens, kas kooperatīvam parādā vairāk nekā trīs miljonus eiro, līdz ar to vairs netiks uzturēts spēkā mēģinājums atjaunot kooperatīva darbību, izmantojot tiesiskās aizsardzības pasākumu (TAP) plānu, aģentūrai LETA atzina uzņēmuma maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča.

«Neraugoties uz izsūtītajiem brīdinājumiem, rūpnīca neko nav atmaksājusi no parāda. Kooperatīva darbību nav iespējams atjaunot, tādēļ gatavoju kustamās mantas pārdošanas plānu, kam attiecīgi sekos bankrota procedūra. Interesenti var iepazīties ar mantas vērtējumu un izteikt piedāvājumu, kam jāpārsniedz noteiktā konkrētā īpašuma cena. Plānoju, ka īpašuma pārdošana reāli varētu notikt decembra beigās vai nākamā gada janvārī,» sacīja administratore.

Viņa arī norādīja, ka pārdodamā manta sastāv no debitoru parādiem, kooperatīva kapitāldaļām rūpnīcā, kā arī smagajām automašīnām, piekabēm un vieglajām automašīnām - kopumā 22 vienībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Datu centra sertifikācija — jūsu kritiskās informācijas «apdrošināšana»

Miks Stūrītis, Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs, www.citrus.lv, 24.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācija ir viens no vērtīgākajiem resursiem līdzās tādiem cilvēkam vitāli nepieciešamiem resursiem kā, piemēram, ūdens. Rūpīgi vākta, gadiem krāta, slepena, aizsargājama — informācija daudzām nozarēm ir lielākā vērtība. Dati nereti ir tie, kas nodrošina uzņēmējdarbības esamību, piemēram, sociālo tīklu nodrošinātājiem, ražošanas uzņēmumiem un citiem. Tāpēc loģiska ir vajadzība šo pamatlīdzekli attiecīgi sargāt. Ja naudu glabā bankā, par kuru ir pārliecība, ka tā ir droša, tad informāciju glabā datu centrā, kurš ir drošs. Kā, neesot inženierim, zināt, kurš ir drošs un kurš ne? Turpinot vienkāršotu līdzību, — bankām ir neatkarīgi kredītreitingi, datu centriem ir neatkarīgi izdoti sertifikāti.

Pasaulē ir ne mazums organizāciju, kas sertificē datu centrus. Piemēram, Amerikas Sertificēto auditoru institūts (American Institute of Certified Public Accountants — (AICPA)), kas izsniedz SAS70 sertifikātus. Vēl pastāv DCA Datu centru sertifikācija. Ja agrāk akreditāciju varēja atļauties tikai lielbudžeta datu centri, tad tagad programmas DCA Datu centru sertifikācija mērķis ir nodrošināt pieejamu un neatkarīgi auditētu sertifikācijas programmu, kurā ir apkopotas daudzas esošās pamatnostādnes un standarti. Telekomunikāciju nozares apvienības standarts TIA942 ir atzīts par nozīmīgu instrumentu datu centru projektēšanā un investīciju vērtības palielināšanā, un pēc būtības tā ir neatkarīgi auditēta sertifikācijas programma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas rūpnīca SIA Latvijas Piens turpina darbu ierastajā režīmā, neraugoties uz sarežģījumiem attiecībās ar lielāko akciju turētāju - kooperatīvu Trikāta KS, pēc šī rīta tikšanās ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS) sacīja Latvijas Piena valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Vienlaikus viņa informēja, ka Latvijas Piens nosūtījis vēstuli Valsts kasei ar lūgumu rast iespēju piešķirt uzņēmumam kredītu brīvdienas uz pusgadu.

«Visi kredītu maksājumi patlaban tiek veikti regulāri, tomēr vēlamies izmantot iespēju sarežģītajā situācijā atlikt pamatsummas maksājumu uz zināmu laiku,» sacīja Skudra.

Tāpat viņa sacīja, ka tikšanās notika pēc ministra iniciatīvas un uz to bija izsaukta uzņēmuma valde un padome.

«Apliecinājām ministram, ka rūpnīca turpina darbu, kā ierasts, iepērk pienu no zemniekiem, norēķinās, kā arī ražo produkciju. Tāpat izklāstījām ministram redzējumu par kopējo situāciju piena tirgū,» sacīja uzņēmuma vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Domstarpību dēļ no Latvijas piena izstājas viens no tā trim dibinātājiem Piena partneri KS

NOZARE.LV, 14.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piensaimnieku kooperatīvs Piena partneri KS, kas bija viens no zemniekiem piederošās Jelgavas rūpnīcas Latvijas piens dibinātājiem, izstājies no rūpnīcas akcionāru saraksta, nododot savus 25% kapitāldaļu pārējiem rūpnīcas īpašniekiem, liecina Firmas.lv informācija.

Līdz ar to patlaban 63,83% rūpnīcas kapitāldaļu pieder piena kooperatīvam Trikāta KS, 25% kapitāldaļu - piena kooperatīvam Dzēse, bet 11,17% kapitāldaļu - jaunajam investoram graudkopības kooperatīvam Latraps, kurš rūpnīcai pievienojās šā gada jūlijā ar viena miljona eiro investīcijām.

Kā atzina Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs, izmaiņas saistītas ar biedru domstarpībām par piena cenu un attīstības plāniem.

«Biznesa plānā nācās ieviest izmaiņas saistībā ar to, ka kopš rūpnīcas uzbūvēšanas 2012.gadā nav bijusi Krievijas sertifikācijas komisija, kā rezultātā Trikātas zīmolam nācās iziet no Krievijas tirgus. Līdz ar to viens no kooperatīviem, kurš bija klāt uzņēmuma dibināšanā, izstājās, jo daļai biedru bija svarīgāk saņemt augstāku piena cenu tūlīt, kamēr pārējie apzinās, ka ir jāturpina investēt savā rūpnīcā un eksporta tirgos. Latraps ienāk, lai ar savu svaru un pieredzi palīdzētu šim kooperācijas projektam sasniegt mērķus, jo Latvijas piens ir ilgtermiņa projekts,» sacīja Krievārs.

Komentāri

Pievienot komentāru