EQUAL projekta Profesiju segregācijas cēloņu mazināšana ietvaros prezentētētais pētījums par Latvijas pašvaldību attīstības stratēģijām no dzimumu līdztiesības un profesiju segregācijas aspekta liecina, ka profesiju segregācijas mazināšana ilgtermiņā ietaupītu valsts, pašvaldības un ražotāju resursus, Db.lv informēja EQUAL projekta komunikāciju un starptautiskās sadarbības koordinatore Ilze Krieviņa.
Ar nozīmīgākajiem pētījuma rezultātiem klātesošos iepazīstināja socioloģe Sanita Vanaga un ekonomikas un finanšu eksperts Daniels Jeļisejevs.
Pētījumā tika iesaistītas četras Latvijas pašvaldības – Jelgava, Valmiera, Daugavpils un Ventspils, un tajās tika izvērtēti šo pašvaldību stratēģiskās attīstības plāni un noskaidrota pašvaldību pārstāvju un iedzīvotāju izpratne un informētība par profesiju segregācijas problēmu. Tāpat tika aplēsti profesiju segregācijas sociālie un ekonomiskie efekti, kā arī iespējamais finansiālais ieguvums, ja pašvaldības pievērstos profesiju segregācijas problēmjautājumu risināšanai.
Analizējot pētījumā iesaistīto pašvaldību attīstības dokumentus, ekspertiem nācās secināt, ka tajos ne prioritāšu, ne stratēģisko mērķu vidū nav tieši paredzēts risināt profesiju segregācijas un dzimumu nevienlīdzības jautājumus. Tomēr jāatzīmē, ka pašvaldībā īstenotie pasākumi bezdarba samazināšanai, konkurētspējīga darbaspēka pilnveidoanai, izglītības tuvināšanai darba tirgus vajadzībām un jauniešu iekļaušanai darba tirgū dod ieguldījumu gan profesiju segregācijas, gan dzimumu nevienlīdzības mazināšanā.
Profesiju segregācijas mazināšana ir viena no iespējām, kā veiksmīgāk integrēt pieejamos cilvēkresursus un ilgtermiņā ietaupīt valsts, pašvaldības un ražotāju resursus, secināts pētījumā.
Ekonomiskās analīzes ietvaros tika aprēķināts potenciālais ekonomiskais ieguvums katrā no pašvaldībām, ja tā ņemtu vērā 4 iespējamos risinājumus profesiju segregācijas mazināšanai, kas ir sekojoši:
1) Cilvēkresursu efektīva izmantošana, pārvarot stereotipu barjeras un piesaistot sievietes-bezdarbnieces tā sauktajām vīriešu profesijām;
2) Absolventu adekvāta nodarbinātība, izskaužot diskriminācijas barjeras, kas nereti sievietēm liedz savā reģionā atrast darbu profesijā, ko viņas apguvušas, taču kas sabiedrībā tiek uzskatītas par "vīriešu" nodarbēm;
3) Cilvēkkapitāla uzlabošana, sekmējot sieviešu profesijas izvēli, kas balstīta uz pašas interesēm un kas nereti sakrīt ar vīriešu interesēm, tādējādi izmantojot sieviešu potenciālu pilnībā;
4) Darba tirgus elastības veicināšana, kas sekmētu no stereotipiem brīvu izvēļu izdarīšanu profesijas apguves un pārkvalificēšanās gadījumos, īpaši pievēršot uzmanību bezdarbniekiem.
Ja katra no pētījumā iesaistītajām pašvaldībām realizētu minētos pasākumus, kopējais ekonomisko ieguvumu potenciāls viena gada laikā Jelgavas pašvaldībai būtu 723 605 lati, Valmierai – 534 177 lati, Ventspils pašvaldībai – 693 491 lats, bet Daugavpilij – 1 152 548 lati.
Pētījuma eksperts Daniels Jeļisejevs atzīst, ka katras pašvaldības pašas kompetencē ir izvērtēt ieguvuma nozīmi, apzināt un novērtēt, kā segregācijas novēršanas un mazināšanas radītais efekts turpmāk ietekmēs pilsētas ekonomiskās un sociālās vides attīstību, kā arī attiecīgi izvēlēties piemērotāko stratēģiju.
Eksperti pētījuma gaitā izstrādāja vairākus ieteikumus, kas pašvaldību pārstāvjiem palīdzētu skaidrāk saskatīt un līdz ar to mazināt profesiju segregācijas un dzimumu nevienlīdzības problēmas. Tie uzsver profesiju segregācijas mazināšanas nozīmi, pašvaldībām, organizācijām un sektoriem savā starpā sadarbojoties, izglītības un pārkvalifikācijas lomu, kā arī struktūrfondu līdzekļu piesaistīšanu, kā iespēju attīstīties.
Aplūkojot profesiju segregācijas jautājumus pašvaldību iedzīvotāju skatījumā, secināts, ka vēl arvien lielākās daļas Latvijas iedzīvotāju uzskatus nosaka dziļi iesakņojušies stereotipi. 70% aptaujāto iedzīvotāju profesiju dalījumu tā sauktajās "sieviešu" un "vīriešu" profesijās atzīst par normālu parādību, tomēr jāatzīmē, ka sievietes šo tendenci vērtē negatīvāk, nekā vīrieši. Faktori, kas cilvēkus visvairāk motivētu strādāt it kā konkrētajam dzimumam netipiskā sfērā, ir labs atalgojums un tas, ka darbs patīk.