Jaunākais izdevums

Dienai

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

5G - dārgāk, bet ar plašākām iespējām

Anda Asere, 20.08.2018

Telekomunikāciju operatora Bite tehniskais direktors Gints Butens (Gintas Butenas)

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

5G jeb piektās mobilo sakaru standartu paaudzes ieviešana telekomunikāciju kompānijām izmaksās 20 līdz 25% vairāk nekā 4G ieviešana, taču tās varēs piedāvāt nebijušus pakalpojumus

Ap 2022. gadu tā būs nobriedusi tehnoloģija, tā intervijā Dienas Biznesam norāda telekomunikāciju operatora Bite tehniskais direktors Gints Butens (Gintas Butenas). Viņš uzskata, ka Latvija Baltijas valstīs ir labākajā situācijā šīs jaunās tehnoloģijas ieviešanai un viens no iemesliem ir tas, ka no nākamā gada būs brīvas radio frekvences datu pārraidei.

Fragments no intervijas

Telekomunikāciju lauciņā visi jau pāris gadus runā par 5G. Kas šobrīd notiek? Kādā stadijā esam?

Pirmsākumi idejai par 5G meklējami jau 2012. gadā, kad radās doma par nākamās paaudzes tehnoloģiju, kas varētu aizstāt 4G, un tika definētas tās teorētiskās prasības – ļoti liels ātrums, labs iekštelpu pārklājums, maza aizture. Par tehniskajām iespējām tobrīd neviens nedomāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

VIDEO: Ar interaktīvām cenu zīmēm izglītos patērētājus

Monta Glumane, 05.07.2019

SIA Vivid Tech valdes loceklis Andris Lūkins (no kreisās), Alvils Mežals un Ivars Mirošnikovs kopā ar komandu radījuši interaktīcas neu zīmes, ar kurām pamatā fokusējas uz eksporta tirgiem.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vivid Tech rada interaktīvas cenu zīmes, kas rāda ne tikai produkta cenu, bet sniedz arī informāciju par to.

Video skatāms zemāk!

Latvijas uzņēmums Vivid Tech radījis un ieviesis jaunu tehnoloģisku inovāciju mazumtirdzniecības nozarē - interaktīvas cenu zīmes ar skārienjutīgu displeju, kas piedāvā pircējiem uzzināt ne vien produkta cenu, bet arī tā sastāvu, atlikumu noliktavā, izmantošanas iespējas un citu informāciju.

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami pirms trīs gadiem, bet SIA Vivid Tech reģistrēts 2017. gada vasarā. «Pietiekami ilgi darbojos tirdzniecībā un novēroju zināmas problēmas, piemēram, cenu izdrukāšana veikalā aizņem ļoti daudz laika un patērē daudz papīra. Konkrēti, ja veikalā ir jānomaina ap 1000 cenu zīmēm mēnesī, tad tas prasa laiku. Sāku pētīt, kas tiek piedāvāts tirgū. Protams, piedāvājumā ir elektroniskās cenu zīmes, bet man likās, ka var labāk, un radās doma radīt interaktīvas cenu zīmes ar krāsainu un skārienjutīgu displeju. Uzrunāju Alvilu Mežalu un Ivaru Mirošnikovu, un mēs pieņēmām traku lēmumu - pamēģināt uztaisīt paši. Te nu mēs šodien esam - mums ir industriāli ražotas cenu zīmes, un pamazām sākam tās ieviest tirdzniecībā,» stāsta SIA Vivid Tech valdes loceklis Andris Lūkins. Kopumā projekta izstrādē tika iesaistīti vairāk nekā 15 cilvēki. A.Lūkinam ir pieredze pārdošanā un tirdzniecībā, I.Mirošnikovam - IT nozarē, dažādu sistēmu izstrādē un tehniskās lietās, bet A.Mežals pārzina juridisko, finanšu un loģistikas nozari. Pārējo komandu veido Latvijas speciālisti – elektronikas profesionāļi, inženieri, programmēšanas inženieri, dizaineri, finansisti un citi. Pēc uzņēmēju domām, ir savākta spēcīga komanda, kas bija veiksmes atslēga, lai nonāktu līdz mērķim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiskā un biznesa gatavība sola izvēršanos Latvijai attālajos tirgos, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Austrumāzijas visstraujāk augošajā Latvijas eksporta tirgū Korejā nule kā iesniegta diplomātiskā nota misijas atvēršanai, «lai tuvāko divu trīs mēnešu laikā mūsu pirmais diplomāts varētu ierasties Seulā sākt praktiskus darbus un nākamajā gadu mijā varētu arī akreditēt Latvijas pirmo rezidējošo vēstnieku Korejā,» sarunā ar DB saka Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs. Tas sakrīt ar šonedēļ Rīgā notiekošo «Āzijas nedēļu», kā to raksturo diplomāts – Āzijas-Eiropas sanāksmēm (ASEM jeb Asia-Europe Meeting) izglītības un zinātnes un satiksmes ministru līmenī. «Tik plaša mēroga starptautiski sarīkojumi Latvijā nekad nav bijuši, kad tiekas 52 dalībvalstu un vēl vairāku starptautisko organizāciju pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Augstu laimi Latvijai!

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 16.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es mīlu gan šo zemi, gan šo valsti. Jo, kā Rainis rakstīja savā poēmā Daugava, kas tapusi no 1915. līdz 1919. gadam, zeme - tā ir valsts. Bez valsts arī zemei nav vērtības.

Valsts, tāpat kā ģimene, dod ietvaru un piederības sajūtu. Latvijas valsts, kas svin savu simtgadi, patiesībā vēl ir ļoti jauna, taču jau tik daudz piedzīvojusi un pārdzīvojusi. Tā piedzīvojusi īsu, bet spožu uzplaukumu, karus un deportācijas, nodevības no kaimiņiem un savējiem. Taču tā ir tikusi arī karsti mīlēta. Mīlēta līdz pēdējai asins lāsei un elpas vilcienam. Latvijas valstij ziedoja dzīvības brīvības cīnītāji Neatkarības kara laikā, par to cīnījās leģionāri, ar Dievs svētī, Latviju! uz lūpām gan uz Sibīriju, gan trimdā devās mūsu tautieši.

Līdztekus daudzajiem kolaborantiem un stukačiem Latvijas valstsgriba un apziņa bija dzīva daudziem cilvēkiem padomju okupācijas gados, kas tās dēļ bija gatavi izciest sodu gan cietumos, gan izsūtījumā. Valstsgriba bija tā, kas iedvesmoja Trešo, dziesmoto, atmodu, kas lika stāvēt uz barikādēm, aizmirstot par sevi. Valstsgriba spīdēja arī to bērnu un jauniešu, kā arī viņu vecāku acīs, kuri pirms nedēļas Lācplēša dienā iededza svecītes krastmalā. Lai gan tik daudz pārdzīvojusi, Latvijas valsts nav kļuvusi senila un vecuma visgudrības pārņemta. Patiesībā mēs vēl esam jauni un pilni vēlmes dzīvot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Smags darbs kompānijā Netflix ir «nepiedienīgs»

Jolanta Sēnele, speciāli DB, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par saviem globālajiem panākumiem video straumēšanas kompānijai Netflix ir jāpasakās netradicionālajai darba kultūrai

Sākumā Netflix bija tāda pati kompānija kā daudzas citas pa pastu DVD izsūtošās kompānijas. Nekā īpaša. Pēc internetburbuļa plīšanas kompānija bija «mēslos» līdz ausīm, un, lai izbēgtu no bankrota, tika atlaista trešdaļa darbinieku. «Sākumā sajūtas bija sliktas, bet tad... pēkšņi bija labi,» tos laikus raidsabiedrībai NPR atceras toreizējā personāla direktore Patija Makorda (Patty MacCord). «Ar mazāk cilvēkiem mēs varējām izdarīt vairāk.»

Vienudien viņa mašīnā brauca kopā ar kompānijas līdzdibinātāju un vadītāju Rīdu Hastingu (Reed Hasting) un sprieda, ka, neskatoties uz to, ka ir jau vēls, viņai nemaz negribas mājās, ka viņai ļoti patīk strādāt un ka dažreiz viņa nevar sagaidīt nākamo dienu. Hastings iesmējās un teica, lai tad uzliek uz papīra, kāpēc tā ir. 2011. gadā Makkordas pārdomas rezultējās 124 slaidu garā Power Point prezentācijā, kurā tika apkopots tas, ko Netflix uzskata par svarīgu. Šī prezentācija, ko internetā ir skatījuši jau vairāk nekā 13 miljoni cilvēku un kas, pēc Šerilas Sandbergas, Facebook izpilddirektores, vārdiem, ir, iespējams, svarīgākais dokuments, ko Silīcija ieleja jebkad laidusi klajā, ir kalpojusi par modeli daudziem amerikāņu tehnoloģiju uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Mūzika kā aicinājums

Linda Zalāne, 30.05.2018

Privātās mūzikas skolas BJMK Rokskola idejas virzītāji un pasniedzēji Ervīns Ramiņš un Ieva Reinberga-Ramiņa.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados privātajā mūzikas skolā BJMK Rokskola mācījušies simtiem bērnu gan no Jelgavas, gan citām Latvijas pilsētām

Pirms desmit gadiem skolu izveidoja Endijs Rožkalns, kurš laika gaitā komandā sapulcējis vēl citus profesionālus mūziķus – Zani Rožkalni, Ervīnu Ramiņu un Ievu Reinbergu-Ramiņu. «Katram ir savs amats, piemēram, es esmu direktora vietniece mācību un finanšu jomā, Ervīns ir direktora vietnieks mākslinieciskajos jautājumos, bet Zane ir skolas direktore. Tomēr pāri visam mēs esam mūziķi, kuri vēlējās citiem piedāvāt tādu mācību programmu, kāda klasiskajās pašvaldību mācību iestādēs nav pieejama. Akreditētas privātās mūzikas skolas Latvijā ir tikai divas – šī un vēl viena Rēzeknē,» paskaidro I. Reinberga-Ramiņa.

Dod iespēju

Pirmie idejas aizmetņi parādījušies pirms 13 gadiem, kad E. Rožkalns sācis privāti pasniegt ģitārspēli. Gribētāju kļuvis aizvien vairāk, tad tika izveidota biedrība Bērnu un jauniešu mūzikas klubs. Skola ir šīs biedrības turpinājums un papildinājums jau ar profesionālu ievirzi. Pirms desmit gadiem tika nodibināts SIA BJMK, kas piedāvā divas apmācību programmas – profesionālo, kas ir akreditēta mācību programma, līdz ar to audzēkņi pēc piecu gadu mācīšanās iegūst diplomu, kā arī interešu izglītības, kurā bērni un jaunieši nāk un mācās pēc savām vēlmēm un ieskatiem. Cits – vien dažus mēnešus, cits – vairākus gadus. «Viss sākās ar ģitāras apmācību, bet patlaban spektrs jau ir krietni plašāks. Audzēkņi pie mums mācās arī elektriskās ģitāras spēli, apgūst basģitāru, saksofonu, bungas, klavieres un vokālu, dzied nelielos ansambļos,» stāsta E. Ramiņš. Viņš piebilst, ka pirms desmit gadiem radās doma, ka ir jāizveido skola tiem cilvēkiem, kuri izdomā mācīties mūziku tad, kad klasiskajā mūzikas skolā sasniegtā vecuma dēļ vairs netiek uzņemti. «Viss it kā ir nokavēts, bet mēs šiem jauniešiem gribējām dot iespēju apgūt mūziku tad, kad viņi tam ir nobrieduši,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vai airBaltic rīkojās gudri, kalpojot par CSeries izmēģinājuma trusīti?

Egons Mudulis, 03.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To laikrakstam Dienas Bizness pirms 10. maijā gaidāmā Rīgas Aviācijas foruma komentē partneris MIDAS Aviation Džons Grānts, kurš nozarē darbojas jau vairāk nekā 20 gadu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Jums ir ļoti garš CV, darbojoties aviācijas jomā. Kas ir jūsu kompetenču jomas?

Esmu komerciālās aviācijas analītiķis ar specializāciju jaunu aviācijas pakalpojumu izstrādē lidostām, valdības institūcijām un citām ieinteresētajām pusēm visā pasaulē.

Kā jūs raksturotu situāciju aviācijā salīdzinājumā ar citām ekonomikas jomām?

Patlaban aviācija, iespējams, ir rentabilitātes cikla virsotnē un nes daudz lielāku peļņu aviolīnijām un akcionāriem pēdējos 4‒5 gados, balstoties uz zemām naftas cenām, lielu pieprasījumu, lidsabiedrību konsolidācijām Ziemeļamerikā. Reisu noslogojums bieži vien pieaudzis līdz 85‒90%. Aviācija ieguvusi arī no jauniem tirgiem Indijā un Ķīnā, kā arī no jaunām tehnoloģijām tādos modeļos kā, piemēram, Boeing 787, A350 un nesen arī Bombardier CSeries, ko veiksmīgi izmanto airBaltic. Salīdzinājumā ar citām nozarēm, aviācija ir bijis diezgan labs bizness. Taču tajā aizvien ir daudz risku, no kuriem nebūt ne mazākais ir degvielas cenas, naftas cenām gada laikā pieaugot par 35%. Līdz ar to aviācijas nozarē nav vietas pašapmierinātībai, vienmēr var notikt kaut kas negaidīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Rīgā velo infrastruktūru plāno attīstīt; svarīgākais - vienots tīklojums

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 11.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā Rīgā izbūvēti velo ceļi 50 kilometru garumā, savukārt pērn ieviestas pirmās velo joslas Dzirnavu, Elizabetes un Lāčplēša ielās, portālu db.lv informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta komunikāciju speciāliste Ilze Dišlere.

Pagājušā gada nogalē arī izbūvēta speciāla nobrauktuve velobraucējiem no Akmens tilta un velo ceļš Vecmīlgrāvis – Vecāķi.

Students Artūrs Buzijans, kurš Rīgā aktīvi pārvietojas ar velosipēdu, dalās pieredzē ar db.lv: «No sākuma, kad velo joslas uztaisīja, man šķita forši, ka tās ir, bet tajā pašā laikā es brīnījos, vai vispār kāds pa tām bija pabraucis. Brīžiem tās bija nebraucamā stāvoklī. Tādas bedres gar sāniem, ka jābrauc iekšā mašīnu joslā. Ar laiku sāka lāpīt bedres un tagad ir diezgan labi.»

«Latviešu valoda ir ļoti veiksmīga ar to, ka brauktuve ir braukšanai un ietve - iešanai. Ar velosipēdu brauc, tāpēc ar braucamo uz ietves nav ko rādīties,» db.lv norāda Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Mīda skudras, bet lāci neredz

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 11.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu apkarošanā līdz šim labākā likusies stratēģija skaitīt kapeikas, nevis miljonus. Iemesli – tajās pašās ēnās tīti

Intensīva un mērķtiecīga ēnu apkarošana valsts maku varētu piepildīt ar vairāk nekā 1,5 miljardiem eiro nodokļu maksājumos, kas pašlaik sagulst nevis publiska, bet privāta rakstura interešu kabatās. Aplēses par šo summu paliks tikai aplēses līdz brīdim, kad politiskā ieinteresētība šo naudu pārbērt valsts makā būs nobriedusi tiktāl, ka vairs neizskatīsies pēc ēnu apkarošanas plānu zīmēšanas tikai zīmēšanas pēc.

Gadu no gada par vienu no lielākajiem ēnu ekonomikas iemesliem tiek piesaukta sabiedrības lielā iecietība pret šo sērgu. Tā teikt, roka nepastiepjas prasīt čeku no friziera vai auto mazgātāja. Tomēr tie ir sīkumi. Tāda pati tolerance, tikai efektā daudzkārt spēcīgāka, ir kliķes politiķiem. Tiem pie varas esošajiem, kurus, acīmredzot, iespējams raustīt un grūstīt pēc sirds patikas, lai mēs kā valsts mīdītu ēnu ekonomikas skudras, bet lāčus izliktos nemanām, kaut nāsīs jau sistos dvaka no lāča mutes zobainā dobuma. Kurš kuru te spoguļo – sabiedrība varu vai tomēr otrādi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Fromane: Uzņēmējiem pašiem šī situācija ir apnikusi

Lāsma Vaivare, 31.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs gadu laikā iespējams būtiski samazināt ēnu ekonomiku būvniecības nozarē, ir pārliecināta Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane

Būvniecības nozare šodien paraksta sadarbības memorandu ar premjeru, ekonomikas ministru un finanšu ministri. Ar to līdz 2019. gadam plānots gan mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru vismaz uz pusi, salīdzinot ar 2015. gadu, gan audzēt nozarē nodarbināto algas, celt nozares konkurētspēju, veicinot eksportu, profesionālo izglītību tuvinot darba tirgus prasībām, gan uzlabot investīciju vidi, piemēram, pilnveidojot publisko iepirkumu regulējumu, izstrādājot finansēšanas modeli autoceļu infrastruktūras attīstībai utt.

Fragments no intervijas:

Gadiem zinām, ka pastāv ēnu ekonomika, taču situācija no tā nemainās. Kāpēc?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākās paaudzes Opel Astra ir nobriedusi atgriezt iepriekšējo gadu spozmi, kas pēdējos gados ne tikai uz klasisko, bet arī uz jauno konkurentu fona ir krietni pabalējusi

Vieglāka un kompaktāka pēc saviem apkārtmēriem, bet pēc ražotāja solītajiem salona izmēriem tā ir pamanījusies kļūt ērtāka nekā līdz šim, palielinot ērtības gan priekšā, gan aizmugurē sēdošo kājām.

Opel Astra ir viena no sava žanra klasiķēm, kura allaž likusi saspicēt ausis pircējiem Eiropā. Lai ieintriģētu auditoriju, tostarp arī tos, kas iepriekš nav pievērsuši uzmanību Opel kompaktklases modelim, jaunā Astra ceļ galdā veselu lērumu dažādas aktīvās un pasīvās drošības sistēmas, kas parasti ir sastopamas augstāka plaukta automobiļiem. Līniju un ceļa zīmju lasītājs, pirmssadursmes brīdinājuma sistēma ar autonomo bremzēšanas funkciju, aklās zonas brīdinājuma sistēma, distances ievērošanas palīgsistēma ir tikai daļa no visiem t.s. bling-bling palīgiem, ko ir iespējams piešūt Astra mundierim. Tajā pašā laikā standarta jaunie krēsli ir gaužām neērti un noteikti nav piemēroti garākiem pārbraucieniem. To uz savas ādas izbaudīja šo rindu autors, kas bija izvirzījis mērķi ar jauno Astru aizbraukt līdz Tallinai un atpakaļ. Nākamajiem Astra pircējiem noteikti vajadzēs piemaksāt vismaz 353 eiro, lai pilota un blakussēdētāja krēsliem iegūtu regulējamu atzveltnes izliekumu un izbīdāmu sēdekļa apakšējo daļu. Visbeidzot tiem, kas vēlas maksimāli palutināt savu mugurkaulu, nāksies pirkt Astru dārgākajos – Innovation vai Dynamic – izpildījumos un saņemt zaļo gaismu par 2017 eiro piepirkt klāt vācu ortopēdu savienības atzītos AGR priekšējos krēslus, kam bez daudzveidīgām regulēšanas iespējām ir pieejamas arī masāžas un ventilācijas funkcijas. Jāpiebilst, ka Astras aizmugurējie krēsli arī nav labsajūtas etalons, vietas kājām ir kļuvis vairāk, taču pati sēdpozīcija ir pārāk dziļa un nav diez ko relaksējoša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka ir pirmā no bijušajām «nerezidentu bankām», kas ir publiski paziņojusi par principiālu sava biznesa transformāciju. Par vienu no galvenajiem jaunās stratēģijas akcentiem tika nosaukta Latvijas uzņēmēju kreditēšana.

Par to, kā banka redz sevi šajā tirgū un kādus oriģinālus risinājumus ir gatava piedāvāt vietējiem uzņēmumiem, intervijā Dienas Biznesam pastāstīja Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs.

Rietumu Bankas valdes priekšsēdētājs Rolfs Fulss intervijā sacīja, ka viena no bankas prioritātēm būs vietējo uzņēmumu kreditēšana. Vai jums ir kādi know-how, kas palīdzēs šīs stratēģijas īstenošanā?

Rietumu Banka vienmēr ir attīstījusies kā korporatīvā banka, tapēc mums ir sava izteikta specifika. Tās galvenā iezīme vienmēr ir bijusi personīga pieeja ‒ mēs cenšamies izprast klienta biznesa būtību, saprast un novērtēt tā riskus, iespējas un perspektīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

LETA, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta "Eurostat" ceturtdien publicētie dati.

Eurostat dati rāda, ka 2017.gadā Latvijas iedzīvotāji no citu valstu iedzīvotājiem personīgos maksājumos saņēma 546 miljonus eiro, tostarp 269 miljoni eiro tika saņemti no citās ES valstīs dzīvojošajiem, bet 278 miljoni eiro saņemti no ārpus bloka esošo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt no Latvijas citu valstu iedzīvotājiem tika pārskaitīts 329 miljoni eiro, tostarp 207 miljoni eiro citās ES dalībvalstīs dzīvojošajiem un 122 miljoni eiro ārpus bloka dzīvojošajiem.

Eurostat apkopotie dati rāda, ka vislielākā starpība starp pārskaitījumiem, kurus valsts iedzīvotāji saņēmuši no ārvalstīs dzīvojošajiem, un tiem, kas veikti uz citām valstīm, 2017.gadā bijusi Portugālē (+trīs miljardi eiro) (Portugāles dati attiecas tikai uz strādājošo pārskaitījumiem), kam sekoja Polija (+2,8 miljardi eiro), Rumānija (+2,6 miljardi eiro), Bulgārija (+1,1 miljards eiro), Ungārija (755 miljoni eiro) un Lietuva (+711 miljoni eiro). Igaunijā šis pārsvars veidoja 118 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji 2016.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 173 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta «Eurostat» pirmdien publicētie dati.

«Eurostat» dati rāda, ka 2016.gadā Latvijas iedzīvotāji no citu valstu iedzīvotājiem personīgos maksājumos saņēma 494 miljonus eiro, tostarp 249 miljoni eiro tika saņemti no citās ES valstīs dzīvojošajiem, bet 245 miljoni eiro saņemti no ārpus bloka esošo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt no Latvijas citu valstu iedzīvotājiem tika pārskaitīts 321 miljons eiro, tostarp 194 miljoni eiro citās ES dalībvalstīs dzīvojošajiem un 127 miljoni eiro ārpus bloka dzīvojošajiem.

«Eurostat» apkopotie dati rāda, ka vislielākā starpība starp pārskaitījumiem, kurus valsts iedzīvotāji saņēmuši no ārvalstīs dzīvojošajiem, un tiem, kas veikti uz citām valstīm, 2016.gadā bijusi Polijā (+2,822 miljardi eiro), kam sekoja Portugāle (+2,809 miljardi eiro), Rumānija (+2,236 miljardi eiro), Bulgārija (+860 miljoni eiro), Lietuva (+666 miljoni eiro), Ungārija (+563 miljoni eiro), Horvātija (+245 miljoni eiro), Latvija (+173 miljoni eiro), Slovākija (+166 miljoni eiro), Zviedrija (+67 miljoni eiro), Igaunija (+65 miljoni eiro), Čehija (+31 miljons eiro) un Slovēnija (+pieci miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Eiro var paspītēt agrākajām prognozēm

Jānis Šķupelis, DB sadaļas Investors redaktors, 12.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas politisko neskaidrību plīvuram kļūstot plānākam, viens no blakusefektiem var būt spēcīgāks eiro. Noskaidrojoties, ka pagaidām vecais kontinents tomēr vēl nav krasu politisko izmaiņu priekšā, daudzi finanšu iestāžu analītiķi jau steidz paaugstināt, piemēram, savas eiro/dolāra cenas prognozes. Tāpat pēdējā laikā nostiprinājies pieņēmums, ka straujākai izaugsmei beidzot nobriedusi Eiropas tautsaimniecība, kam arī vajadzētu nākt par labu kopējās valūtas vērtībai. Turklāt jārēķinās, ka mūžīgi ar milzu stimuliem tautsaimniecību neapgādās arī Eiropas Centrālā banka (ECB). Ja tirgus dalībnieki jutīs, ka ECB sāk pašķobīties noskaņojums attiecībā uz kvantitatīvo mīkstināšanu (eiro drukāšanu) un likmju politiku, tad potenciālās izmaiņas, visticamāk, tiks jau laicīgi ietvertas eiro vērtībā.

Pēdējo tirdzniecības sesiju laikā eiro cena gan nedaudz sarukusi – vēl pagājušajā piektdienā tā atradās pie 1,10 ASV dolāru atzīmes, bet šo ceturtdien tā bija noslīdējusi līdz 1,087 ASV dolāru atzīmei. Tas, visticamāk, saistīts ar to, ka optimisms par Francijas prezidenta vēlēšanu iznākumu eiro cenā jau pirms tam lielā mērā bija ierēķināts un tika piedzīvots vairāk vai mazāk klasisks «pērc baumas, pārdod ziņas» fenomens.

Pašlaik apstākļi liek domāt, ka būs jāpārskata vēl nesen aktuālie eiro vērtības pareģojumi. Protams, skatīties svārstīgajā valūtu kursu kristāla bumbā un solīt precīzas prognozes ir muļķīgi. Tā pati ECB valde tradicionāli norāda, ka savus lēmumus nepieņem, lūkojoties uz valūtu kursiem. Tiesa gan, ECB eiro cenu var aplūkot cenu stabilitātes kontekstā (proti, ECB var mēģināt bremzēt eiro cenas pieaugumu, ja jutīs, ka tas var ietekmēt cenu atgūšanos).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Uzrāviens un kritums vienlaikus

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 13.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Baltijā pagājušajā gadā samazinājies uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu skaits, Latvija spējusi uzrādīt šo darījumu kāpumu. DB jau rakstīja (12.03.), ka vienīgi mūsu valstī ne tikai audzis darījumu skaits, bet arī to vērtība, gada griezumā veikto lielo darījumu kopējai vērtībai sasniedzot 239 milj. eiro, un tas ir gandrīz 60% vērtības uzrāviens gada laikā. Jāatzīmē, ka pētījumā, ko veica Ellex un Mergetmarket, iekļauti tikai tie darījumi, kuru summas publiskotas un nav bijušas zemākas par pieciem miljoniem eiro. Līdz ar to reālā darījumu aina var zīmēties atšķirīga, un tomēr tendences šis pētījums noteikti iezīmē.

Lai gan darījumu skaita ziņā jau divus gadus, atņemot šo godu Lietuvai, ir mūsu ziemeļu kaimiņi, Latvija šoreiz izceļas gan ar augošu darījumu skaitu, gan to, ka tik labu rezultātu desmit gadu laikā sasniegusi tikai trīs reizes, tostarp pirmskrīzes – 2007. gadā. Tikmēr Lietuva desmit gadu laikā tikai otro reizi ir noslīdējusi zem Latvijas rādītāja – pērn un 2007. gadā. Iespējams, Igaunijas nu jau tradicionālo panākumu pamatā, uzturot lielāko M&A darījumu skaitu, var būt tās mērķtiecīgais valsts pozicionējums. Domāju, ka arī Latvija ir ceļā uz profesionālāku valsts tēla iznešanu tautās. Tiesa, arī Lietuva šajā jomā nav gulējusi. Manuprāt, būtiskākais ir tas, ka Igaunijas pašpozicionējumam ir segums – tā iegulda enerģiju efektīvākā un caurspīdīgākā valsts pārvaldē un tieši tāpat – biznesa vidē. Būtu paškritiski jājautā, vai Latvija ir pietiekami nobriedusi, lai būtu gatava sevi atdalīt no vecās postpadomju mantojuma kūkas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Taste Caps! izveido savu veikalu

Anda Asere, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads saldumu ražotājai SIA Taste Caps! sācies ar pārcelšanos uz jaunām telpām Rīgā, Jaunajā Teikā, kur apvienots gan veikals ar kafejnīcu, gan ražotne.

«Uzņēmuma izdzīvošanas likums prasa regulāri palielināt apgrozījumu. Pērn tas bija aptuveni 160 tūkstoši eiro liels, turklāt sasniegts vēl iepriekšējās 60 m2 telpās. Mums pēc iespējas ātrāk jāsasniedz 500 tūkstošu eiro apgrozījums. Būtu ideāli tam tuvoties šī gada laikā. Ja ne, tad nākamgad vajag apgrozīt jau 700 tūkstošus eiro. Mums priekšā ir labs biznesa izaicinājums. Jaunās telpas mūsu rokās ir ielikušas daudz labu instrumentu, lai to visu sasniegtu,» saka Ilze Garanča, SIA Taste Caps! īpašniece. Pērn uzņēmums «sarullēja» 251 tūkstoti konfekšu jeb trīs tonnas, kopā ar cepumiem – piecas tonnas saldumu. «Vēlamies šo apjomu daudzkāršot,» apņēmīgi norāda uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Platformu popularitāte aug, taču nepieciešama regulācija Eiropas Savienības līmenī

Vairums iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus aizvien uzglabā banku kontā vai noguldījumos, taču privāto investoru interese parādās arī par ieguldījumiem savstarpējo aizdevumu platformās. Tiesa gan, kaut arī daļai noguldījumu ir atpirkšanas garantija, risks ir augstāks nekā tradicionālajiem ieguldījumu veidiem, tādēļ ieguldītājam rūpīgāk jāpievērš uzmanība savām investīcijām.

Latvijas ekonomika pēdējos gados ir nozīmīgi augusi, un cilvēku uzkrājumu līmenis kāpj, tādēļ iedzīvotāji meklē jaunus ieguldījumu veidus, jo banku noguldījumu zemie procenti nespēj apmierināt vēlmi pelnīt. Ņemot vērā, ka finanšu tehnoloģiju joma piedzīvo dinamiskas pārmaiņas, un meklējot augstāku ienesīgumu, privātie investori pievēršas arī ieguldījumu iespējām šajā sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Kā pazīt bezatbildīgus diletantus

Egons Mudulis, DB žurnālists, 17.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba grupu, ekspertu un konsultantu piesaukšana līdztekus drudžainai darbībai ir viņu firmas zīme

Nu jau dažus gadus Dienas Biznesā rakstot pamatā par transporta un loģistikas jomā notiekošo, šī komentāra autors ir konstatējis kādu pazīmi, kas visai bieži liecina par runātāja kompetences līmeni, kā arī vēlmi vai spēju uzņemties atbildību. Stāsts ir par to, kā deputāti, ministri, ierēdņi vai valsts kapitālsabiedrību darbinieki reaģē uz kādu problēmu vai arī pieiet kāda sarežģīta jautājuma risināšanai. Nereti izrādās, ka aicinājums veidot darba grupu, pieaicināt konsultantus, kuri tad visu rūpīgi izpētīs un dos savu slēdzienu, ir kā trauksmes sirēna, kas, no vienas puses, brīdina – nupat kaut kas ir sagājis grīstē un nebūs labi. Un, no otras puses, vairo bažas, ka sekos nevis nopietna iedziļināšanās lietas būtībā, bet «zinātnisks» ekspertu pamatojums tam, kāpēc par ievārīto putru atbildīgie tomēr nekādu atbildību par notikušo neuzņemas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Grib arbūzu padarīt par Latvijas ogu

Dienas Bizness, 10.06.2015

Arta Ķūša audzētos arbūzu stādus no vēja sargās rudzi, sildīs plēve un padzirdīs pilienu sistēma.

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielo ogu – arbūzu – var izaudzēt arī Latvijas klimatiskajos apstākļos, pārliecina zemnieki, kuri to pieradinājuši. Rucavnieks Artis Ķūsis ar arbūziem vēlas bagātināt mūsu pierasto produktu klāstu un ķeras tiem klāt ar vērienu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Tagad ir īstais laiks stādīt ārā, par siltumnīcā izlolotajiem arbūzu dēstiem pagājušajā nedēļā sacīja Artis Ķūsis. Eksotiskās ogas viņš audzē trešo gadu. Sākumā veikta izpēte. «Papētīju un sapratu, ka Latvijā to var izdarīt, un kāpēc ne?» Ideja bijusi jau sen, «bet ne tādos apmēros». «Redzu, ka Latvijā pašmāju produkcija ir dikti ierasta, visu laiku viens un tas pats.» Tāpēc nobriedusi vēlme pameklēt ko jaunu.

Par pašu galveno labas ražas nosacījumu Artis teic: jāmāk tikt pie smukiem, veselīgiem stādiem. «Ja stādi ir pašvaki, tad tur nekas nav.» Tos divās siltumnīcās audzē pats no Francijā pasūtītām sēklām. Sēj aprīļa beigās, un viss maijs paejot darbos siltumnīcā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bioloģiskā saimniecība Kaņepītes Kocēnu novadā kutina nervu galus lielajiem miltu ražotājiem

Lai gan Kaņepīšu saimnieki Guntars un Dita Antoniji, kuri nupat nosvinējuši kāzas, graudu pārstrādē izmanto vairāk nekā gadsimtu vecas iekārtas, tomēr salīdzinoši nelielās saimniecības rosība nozarē sacēlusi īstu miltu vētru.

Pirmkārt, kvalitātes dēļ. Pārtikas rūpniecībā kvalitātes jēdziens mūsdienās ir aplam novalkāts, pamatā ar to saprotot industrijas interesēs balstītus faktorus par produkcijas «tīrību» un rutīnā atstrādātu viendabīgumu. Kvalitātes jēdziens vairs neietver tādas industrijai netveramas lietas kā sevišķas garšas īpašības vai produktu enerģētika. Līdz ar to kvalitātes scepteris jēdziena plašākajā nozīmē, nevis tikai no uzraugošās ierēdniecības skatu punkta uz to raugoties, pašlaik ir labāko bioloģisko audzētāju un pārstrādātāju rokās. Tieši ar šo – par nozari atbildīgo dienestu ierēdņu dokumentos neaprakstīto – kvalitāti, kas dažkārt patiešām ir netverama un vienkārši jābauda ēdot, īpaša ir Kaņepīšu produkcija. No tīras zemes nākusi, bez pesticīdiem un mākslīgajiem mēslojumiem nobriedusi, gandrīz arhaiskā veidā sagatavota un bieži pa tiešo pircēju rokās nonākusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādās nozarēs un organizācijās populāri ir rīkot tehnoloģiju maratonus jeb t.s. hakatonus; sākumā tos organizēja galvenokārt jaunuzņēmumu vidē, bet tagad tie nav sveši arī lielajiem uzņēmumiem, ceturtdien,21.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Hakatons, ko latviešu valodā mēdz dēvēt par tehnoloģiju maratonu, ir 48 stundu ilgs notikums ar mērķi attīstīt kādu ideju, produktu, pakalpojumu vai arī uzlabot kādu esošu procesu uzņēmuma darbībā. «Šāda formāta priekšrocība ir iespēja citas dinamikas apstākļos koncentrēties uz kāda konkrēta jautājuma risināšanu, to darot neierastā darba vidē un formātā un konkrēti šim pasākumam izveidotā projekta komandā. Mērķis ir 48 stundu laikā izveidot prototipu, ko pēc tam ieviest dzīvē,» skaidro Signe Lonerte, Luminor Grupas Mārketinga un komunikācijas vadītāja.

Hakatona jēdziens ir nācis no IT nozares. «To veido divi angļu vārdi – hacking (apvedceļa vai alternatīvas izveidošana) un marathon (maratons). IT nozares specifika ir iespēja ātri izveidot prototipus, tādēļ ātri kļuva populāri pasākumi, kuros nedēļas nogalē, pēc darba kopā sanāca cilvēku grupas, kuras izstrādāja prototipus savām idejām. Šobrīd šis formāts ir pārceļojis uz visu inovāciju sfēru,» informē Andris Anspoks, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) direktora vietnieks inovāciju jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas akciju un obligācjiu cenas noteiks Grieķijas scenārijs, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas vērtspapīru tirgi periodiski ir Grieķijas krīzes ķīlnieki un jaunākie pavērsieni par šīs valsts finansiālo izaicinājumu risinājumiem nav diez ko investoru riska apetīti stimulējoši. Pēdējās grieķu sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem izgāzušās, kas nozīmē, ka tas varētu būt dažu tuvāko dienu jautājums, kad plašāka sabiedrība uzzinās, vai šī valsts tomēr nobriedusi neskaidram šķiršanās procesam ar eirozonu. Pašlaik par «kārtējo pēdējo» vienošanās datumu tiek minēta šī ceturtdiena, kad notiks eirozonas finanšu ministru sanāksme. Šomēnes Grieķijai Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) ir jāspēj atdot 1,7 miljardus eiro, kas sāk izskatīties arvien mazāk ticami. Šajā pašā laikā Grieķijai Eiropas aizdevēji aizturējuši maksājumu aptuveni 7,2 miljardu eiro vērtībā, kamēr šī valsts nepiekrīt tālākiem jostas savilkšanas pasākumiem. Pašlaik SVF uzstāj, lai Grieķijā tiktu samazinātas pensijas un palielināti nodokļi, ko savukārt nekādā gadījumā negrib pieļaut valsts premjerministrs Aleksis Ciprs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Grieķijas krīzi var risināt ar bēgļu krīzi

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu komentētājs, 27.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strukturāli pamainot pieeju imigrācijas plūdiem uz Eiropu, pat jau iesīkstējušos dalībvalstu savstarpējos pārmetumus un apvainošanos, piemēram, starp Grieķiju un Vāciju, var pārvērst par sakarīgu sadarbību

Turcijas attiecības ar ES pēdējos gados kļuva aizvien problemātiskākas, līdz pēkšņi tām atvērās otrā elpa. Kādēļ? Tuvo Austrumu bēgļu dēļ, par kuru izmitināšanu nometnēs turpat Turcijā un nekontrolētu nelaišanu tālāk Brisele ir ar mieru piemaksāt trīs miljardus eiro un vēl izrādīt dažādas politiskās laipnības Ankarai. Šī pati paradoksālā situācija, kad velnu izdzen ar Belcebulu, ir nobriedusi īstenošanai arī migrācijas lielceļa nākamajā pieturas punktā – Grieķijā.

Nupat iet spalvas pa gaisu, migrantu mērķa valstīm draudot Grieķijai ar izslēgšanu no Šengenas zonas un grieķiem atbildot, ka pārējie eiropieši melo, ka, piemēram, Atēnas neņemot pretī krasta apsardzes pastiprinājumu. Lai tur vai kā, bet pēc ANO datiem šogad līdz pagājušajai svētdienai, 24. janvārim, Grieķijā ir nonākuši jau 46 240 bēgļi – apmēram 1927 dienā. Ja ņem vērā, ka laivošanai pa jūru šis nav tas labākais gadalaiks un līdz ar siltāku laiku bēgļu daudzums varētu pieaugt, ir visas iespējas, ka šogad caur Grieķiju uz Vāciju u.c. nokļūt gribētāju skaits atkal būs virs miljona. Plašsaziņā jau ierasts kļuvis salīdzinājums, ka šī ir lielākā bēgļu krīze Eiropā kopš 2. pasaules kara, un šai vērtējumā ir vērts ieklausīties nopietni, jo tajā, droši vien sākotnēji pat neapzinoties, ir ietverts problēmas risinājums. Tā Gideons Rahmans Financial Times vērtē, ka Grieķijā vajagot izveidot bēgļu nometnes pēc arī latviešiem zināmā DP nometņu parauga, kas nozīmē iespēju daudzmaz cilvēcīgi izdzīvot tur, kur nu tu esi nokļuvis, lai caur drošībnieku, starptautisko organizāciju un NVO sietu tad jau sijātos tālāk, kur nu esi iecerējis vai kur sanāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl tikai dažas dienas - līdz 8.septembrim - var pieteikties ideju konkursam Ideju kauss 2019, kas ir lieliska iespēja topošajiem uzņēmējiem iegūt vērtīgus ekspertu padomus un kontaktus savas biznesa idejas pilnveidošanai, kā arī piesaistīt starta kapitālu uzņēmējdarbības sākšanai.

«Ideju kauss» jau 11 gadus sniedz iespēju saņemt finansējumu, lai īstenotu savas biznesa idejas gan Latvijas, gan pasaules mērogā. Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) nodrošina 7000 eiro naudas balvu spožākās idejas autoram, bet otrās – 5000 eiro un trešās labākās idejas autori iegūs 3000 eiro. Savukārt 25 rīdzinieki varēs pretendēt uz Rīgas Domes grantu – katrs 2000 eiro vērtībā.

Konkursam var pieteikties, aizpildot anketu vietnē idejukauss.lv un nosūtot to uz e-pasta adresi [email protected] Konkursā var piedalīties ikviens, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu un ir gatavs uzsākt uzņēmējdarbību, īstenojot savu biznesa ideju Latvijas vai pasaules mērogā. Īpaši aicinātas pieteikties ideju konkursam tiek autoru komandas, jo jebkura veiksmes stāsta pamatā ir komandas darbs.

Komentāri

Pievienot komentāru