ES nauda

Dzīve pēc ES fondiem nebeigsies

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

#Tuvāko gadu laikā Latvijas ekonomika, visdrīzāk, turpinās vienmērīgu izaugsmi,

Jāveicina investīcijas un eksporta pieaugums

Tuvāko gadu laikā Latvijas ekonomika, visdrīzāk, turpinās vienmērīgu izaugsmi, un bažīgi piesaukto 2020.gadu, kad noslēdzas Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periods, līdz ar to arī fondu finansējums, nevajadzētu uztvert kā melnu svītru valsts tautsaimniecības attīstībai – izaugsmi var gaidīt arī pēc tam. Protams, nākotnes perspektīvas ietekmēs arī ārējie faktori, kurus dažkārt nav iespējams prognozēt.

Pēdējos gados iekšzemes kopprodukts Latvijā piedzīvo kāpumu un tautsaimniecība attīstās, taču ik pa laikam tiek uzsvērts, ka jādomā par 2020.gadu, kad beigsies fondu finansējums, kad daudzi var attapties pie sasistas siles bez naudas. Ekonomisti skaidro, ka izaugsmi veicina vairāku faktoru kopums, tādēļ nebūtu pārmērīgi jāsatraucas par fondu naudas izbeigšanos – jā, tas varētu ietekmēt izaugsmi, taču recesijas risks, visdrīzāk, nepastāv. Tiesa gan, paralēli vajadzētu gatavoties šim periodam, investējot jaunu iekārtu iegādē, uzkrājumu veidošanā, kā arī veicot citus pasākumus. Latvijas Bankas (LB) ekonomiste Līva Zorgenfreija uzsver, ka pērn izaugsme bija straujāka, nekā pēdējos gados pierasts redzēt, un to veicināja gan iekšējie, gan ārējie faktori, arī Eiropā pagājušajā gadā beidzot sākās straujāka ekonomiskā izaugsme, kas palīdzēja mūsmāju preču un pakalpojumu eksportētājiem kāpināt apjomus. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis gan piebilst: lai arī eksports pērn turpināja augt, temps bija salīdzinoši viduvējs, kas norāda, ka nepieciešamība stiprināt konkurētspēju ir ļoti augsta. Pieaugums sagaidāms arī šogad, bet tas, kā šobrīd esošo situāciju pratīs izmantot uzņēmēji, arī demonstrēs panākumus ilgtermiņā.

Jā, 2020.gadā var sākties krīze. Tā var sākties arī 2019., 2021. vai 2025.gadā.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš, ieskicējot vīziju par ekonomikas attīstību, norāda, ka recesijas risks ekonomikā vienmēr ir lielāks par nulli, turklāt nereti gadījies tā, ka recesija jau sākusies brīdī, kad ekonomistu prognozēs tās iestāšanās varbūtība vērtēta zemu. «Saskaņā ar visjaunākajiem vērtējumiem, iepriekšējā recesija, kuras kulminācija bija tā saucamā dižķibele, Latvijā sākās 2007.gada 4. ceturksnī, kad vēl valdīja eiforisks noskaņojums, straujš algu kāpums un patēriņa bums. Spēcīgs algu kāpums turpinājās pat vēl sekojošā gada pirmajā pusē,» atgādina eksperts. «Jā, 2020.gadā var sākties krīze. Tā var sākties arī 2019., 2021. vai 2025.gadā. Taču nav absolūti nekādu iemeslu gaidīt krīzi tieši 2020.gadā tāpēc, ka tad it kā beigsies ES fondi. Šīs bažas atklāj ļoti biezu un no daudzām kārtām sastāvošu nezināšanas slāni,» piebilst viņš un min vairākus piemērus.

Visu rakstu Dzīve pēc ES fondiem nebeigsies, kā arī Turpina īstenot un nozaru pārstāvju viedokļus lasi ceturtdienas, 22. februāra, laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī noslēgusies pieteikšanās un biznesa projektu vērtēšana Latvijā pirmo reizi izveidotajos publiskajos jaunuzņēmumu akcelerācijas fondos.

Trīs fondu pārvaldnieki Overkill Ventures, Buildit Latvia un Commercialization Reactor saņēmuši vairāk nekā 600 pieteikumus, kas ir vērtējama kā ļoti liela interese un pārsniedz sākotnējās gaidas, informē Altum.

Pirmajā uzņemšanā trīs akcelerācijas fondiem pieteicās 641 uzņēmums un startup komandas, nepilni 30 no tiem jau ar pirmo mēģinājumu ieguvuši vietu akcelerācijas programmā un varēs pretendēt uz preseed jeb pirmssēklas investīciju. Vienlaikus uzņemšana turpināsies līdz 2021. gadam – katrs fonda pārvaldnieks izsludinās piecas uzņemšanas akcelerācijas fondu programmās, kurās kopumā varēs piedalīties 150 uzņēmumi un startup komandas.

Akcelerācijas fondiem, kurus publiskā atlasē aizvadītajā gadā izraudzījās Attīstības finanšu institūcija ALTUM, no Eiropas Reģionālā attīstības fonda paredzēti 15 miljoni eiro. Papildus tam fondu pārvaldnieki ir veiksmīgi piesaistījuši vēl 1,35 miljonus eiro no privātajiem investoriem, kopumā izveidojot ieguldījumu fondus 16,35 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to šis ir lielākais jebkad Latvijā pieejamais riska kapitāls agrīnās stadijas biznesa projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Interese par jaunuzņēmumu akselerācijas fondiem milzīga, bet sietu iztur daži

Anda Asere, 11.10.2018

Raksturojot biežākos iemeslus atteikumam, Altum valdes loceklis riska kapitāla jautājumos Juris Vaskāns pauž, ka daļa no projektiem bija pārāk zaļā stadijā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publisko jaunuzņēmumu akselerācijas fondu Buildit, Commercialization Reactor un Overkill Ventures atbalsta programmās darbību sākuši pirmie uzņēmumi.

Septembrī noslēdzās pieteikšanās un biznesa projektu vērtēšana publiskajos jaunuzņēmumu akselerācijas fondos. «Latvija ir kļuvusi par daļu no globālās riska kapitāla pasaules akselerācijas fondu jomā, par ko liecina gan vietējo, gan ārvalstu komandu patiešām lielā interese par pirmajām programmām. Vienlaikus tā precīzi raksturo sīvo konkurenci šajā jomā, kurai turklāt nav nekādu ģeogrāfisku robežu – Latvijas programmas konkurē ar ārvalstu akseleratoriem, biznesa eņģeļiem, riska kapitāla fondiem un citām finanšu atbalsta programmām visā pasaulē. Tāpat arī ikviens Latvijas jaunuzņēmums globāli konkurē ar uzņēmumiem no visas pasaules,» saka Juris Vaskāns, Altum valdes loceklis riska kapitāla jautājumos. Altum Finanšu starpnieku daļas vecākais analītiķis un vadītāja vietnieks Andris Baumanis piebilst, ka no pieteikumu skaita var secināt, ka interese par fondiem ir milzīga un tā krietni vien pārsniegusi gaidas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Sietu iztur maza daļa

Anda Asere, 11.10.2018

Altum Finanšu starpnieku daļas vecākais analītiķis un vadītāja vietnieks Andris Baumanis, Overkill Ventures vadošais partneris Pēteris Marculāns, Commercialization Reactor valdes locekle Lelde Stukle, Altum valdes loceklis riska kapitāla jautājumos. Juris Vaskāns un BuildIt vadītājs Matīss Neimanis.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publisko jaunuzņēmumu akselerācijas fondu Buildit, Commercialization Reactor un Overkill Ventures atbalsta programmās darbību sākuši pirmie uzņēmumi, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Septembrī noslēdzās pieteikšanās un biznesa projektu vērtēšana publiskajos jaunuzņēmumu akselerācijas fondos. «Latvija ir kļuvusi par daļu no globālās riska kapitāla pasaules akselerācijas fondu jomā, par ko liecina gan vietējo, gan ārvalstu komandu patiešām lielā interese par pirmajām programmām. Vienlaikus tā precīzi raksturo sīvo konkurenci šajā jomā, kurai turklāt nav nekādu ģeogrāfisku robežu – Latvijas programmas konkurē ar ārvalstu akseleratoriem, biznesa eņģeļiem, riska kapitāla fondiem un citām finanšu atbalsta programmām visā pasaulē. Tāpat arī ikviens Latvijas jaunuzņēmums globāli konkurē ar uzņēmumiem no visas pasaules,» saka Juris Vaskāns, Altum valdes loceklis riska kapitāla jautājumos. Altum Finanšu starpnieku daļas vecākais analītiķis un vadītāja vietnieks Andris Baumanis piebilst, ka no pieteikumu skaita var secināt, ka interese par fondiem ir milzīga un tā krietni vien pārsniegusi gaidas.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

No Eiropas fondiem reālajā ekonomikā nonākuši jau 278 miljardi eiro

Zane Atlāce - Bistere, 13.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem Eiropas reālajā ekonomikā nonākuši 278 miljardi eiro, liecina informācija šodien publicētajā Eiropas Komisijas (EK) jaunajā ziņojumā, informē EK pārstāvniecībā Latvijā.

Ziņojumā apkopoti panākumi no pieciem Eiropas Savienības (ES) fondiem kopš finansēšanas perioda sākuma, ņemot vērā to, ka 2014.–2020. gada programmu īstenošana šobrīd darbojas ar pilnu jaudu.

Līdz 2017.gada oktobrim gandrīz puse no Eiropas strukturālo un investīciju (ESI) fondu budžeta 2014.–2020. gadam bija piesaistīti konkrētiem projektiem. Līdz 2016.gada beigām gandrīz 793 500 uzņēmumu bija saņēmuši fondu atbalstu, radot aptuveni 154 000 jaunas darbvietas.

7,8 miljoni cilvēku jau ir izmantojuši palīdzību darba meklējumos vai prasmju pilnveidošanā, un ir uzlabota 23,5 miljonu hektāru lauksaimniecības zemes bioloģiskā daudzveidība. Kopumā līdz 2016.gada beigām bija izvēlēti divi miljoni ES finansētu projektu, kas ir par vienu miljonu vairāk nekā iepriekšējā gadā, skaidroja pārstāvniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz žilbinošo kāpumu, no akciju fondiem turpina noplūst nauda.

Eiropas un ASV vadošie akciju indeksi šogad pieauguši jau vairāk nekā par 10%. Šajā pašā laikā vērojama interesanta situācija, ka investori no akciju fondiem noplūdina naudu. Pieejamie dati liecina, ka no tiem biržā tirgotajiem fondiem, kas seko Eiropas akcijām, šogad investori noplūdinājuši līdzekļus jau aptuveni 3,5 miljardu eiro vērtībā. Līdzīgas tendences bijušas arī ASV.

Investoru masas naudas plūdu virziens mainās pakāpeniski, un pašlaik joprojām ir aktuāls bēgums, kas liek domāt, ka pārliecība par pasaules ekonomikas veselības spēku joprojām nav tā pati lielākā. EPFR apkopotie dati atklāj, ka kopš pagājušā gada oktobra sākuma kopumā no pasīvi pārvaldītajiem un tradicionālajiem attīstīto valstu akciju fondiem ir noplūduši līdzekļi jau 156 miljardu ASV dolāru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Apbalvoti Latvijas 2019. gada sekmīgākie investori

Ilze Žaime, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām investīcijām.

Par "Gada investors 2019" laureātiem privāto investoru sektorā nominācijā "Gada investīcija" par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi kļuva Uldis Ūsītis, Guntars Stabulnieks un Juris Birznieks ar veikto investīciju 76 000 eiro apmērā interaktīvo tirdzniecības plauktu displeju ražotājā "VividTech". Ar investoru palīdzību piesaistīts arī "Altum" līdzaizdevums 114 000 eiro apjomā.

Nominācijā "Gada videi draudzīgākā investīcija" par apjomīgāko investīciju ar pozitīvāko ietekmi uz vidi apbalvojumu saņēma Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group" un kredītlīnijas piesaisti četru miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos trīs gados e-veselības attīstībā plānots investēt desmit miljonus eiro, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors Edgars Labsvīrs.

Pēc viņa teiktā, pirms svētkiem e-veselības sistēma piedzīvoja pārslodzes problēmas, taču svētku brīvdienās e-receptes moduļa datubāze tika pārvietota uz jaunākiem serveriem, līdz ar to sistēmas stabilitātes problēmu patlaban vairs nav. Taču norit darbs pie sistēmas attīstīšanas - tiek strādāts pie e-veselības trešās kārtas, kura 85% tiek finansēta no Eiropas Savienības fondiem.

Kā stāstīja Labsvīrs, tuvākajos trīs gados e-veselības trešajā kārtā plānots īstenot divus projektus, kuru gaitā sistēmas attīstībā tiks investēti desmit miljoni eiro - katrā projektā pa pieciem miljoniem.

Pēc šo projektu īstenošanas e-veselība kļūs sakārtotāka, tai skaitā būs ieviesti elektroniskie nosūtījumi un pieraksti, kas tiks integrēti ar visām medicīnas iestādēm, skaidroja NVD direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nākamā krīze būs kāda ārējā apstākļa dēļ

Didzis Meļķis, 28.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības reforma un nacionālā inovācijas politika būtu iespēja Baltijas valstīm neiekrist vidējo ienākumu slazdā

Nākamajā biznesa ciklā ir paredzams lēnāks izaugsmes temps, un produktivitāti ar investīcijām vien kāpināt būs grūti, spriež Lietuvas Swedbank galvenais ekonomists Nerijus Mačulis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 28. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Kur mūsu trīs valstis pašlaik ir savos ekonomiskajos ciklos?

Šis biznesa cikls ir visai atšķirīgs, salīdzinot ar iepriekšējo ciklu, kas beidzās 2008. gadā. Toreizējo ciklu raksturoja neracionāla pārpilnība un nesaprātīgi augstas cerības gan no mājsaimniecībām, gan korporācijām un bankām bez kādām kredītu plūsmu aizturēm. Iznākums bija patēriņa un nekustamo īpašumu burbulis un milzīgi valstu tekošo kontu deficīti, jo imports ievērojami pārsniedza eksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Psihoterapeite skaidro, kāpēc katram cilvēkam jāiemācās vadīt auto

Uldis Andersons, 13.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no labajiem psihoterapijas rezultātiem ir tas, ka cilvēks var teikt – es esmu sācis braukt! Metaforiski var teikt, ka šie cilvēki ir sākuši «braukt» arī savā dzīvē, teic psihoterapijas speciāliste Solvita Vektere.

Fragments no intervijas, kas publicēta Dienas Bizness izdotajā žurnālā Auto 2019:

Satiekot dažādus cilvēkus ikdienas situācijās, kas nav saistītas ar auto satiksmi, jūs kā psihoterapeite varat novērtēt un pateikt, kādi šie cilvēki varētu būt pie stūres?

Ziniet, cilvēki mani nekad nebeidz pārsteigt! Nevar, tikai paskatoties uz cilvēku, pateikt, kāds viņš būs braucējs. Piemēram, cilvēks ir miermīlīgs no skata, knapi kustas un liekas pilnīgs melanholiķis, bet, kā iekāpj mašīnā, tā – bāc! Un otrādi. Gan sievietes, gan, manuprāt, arī vīrieši dzīvē var būt aktīvi, skaļi, pārliecināti, bet, kā iekāpj mašīnā, kļūst bailīgi un nedroši – kas tagad, ko tagad, kas vispār notiek, kas man jādara?...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Filmu studija Mistrus Media dod iespēju ikvienam interneta lietotājam kā Latvijā, tā ārzemēs bez maksas noskatīties trīs studijā veidotas filmas: dokumentālo filmu par Alvi Hermani «Vairāk nekā dzīve», dokumentālu stāstu «Pasaules skaņa» par mūzikas rašanās noslēpumu Māra Sirmā un kora «Kamēr..» izpildījumā, kā arī izklaidējošu spēles īsfilmu visai ģimenei «Gūtenmorgens un trešā acs», kurā lomas atveido Jaunā Rīgas teātra aktieri Kaspars Znotiņš, Ģirts Krūmiņš, Andris Keišs un Elita Kļaviņa. Filmas skatāmas studijas Vimeo kontā līdz 2018. gada 8. janvārim.

Režisoru Dāvja Sīmaņa un Ginta Grūbes dokumentālā filma «Pasaules skaņa» (2010) vēsta par mūzikas rašanās noslēpumu, ko iedvesmojis viens no pasaules labākajiem koriem «Kamēr..» un diriģents Māris Sirmais. Filmā poētiski dokumentēta unikālā sadarbības projekta «Pasaules Saules dziesmas» veidošana, Mārim Sirmajam uz kopīgu radošu darbu Latvijā aicinot 17 komponistus – Giju Kančeli no Gruzijas, Džonu Taveneru no Lielbritānijas, Džonu Luteru Adamsu no ASV, Ko Matsušitu no Japānas, Leonīdu Desjatņikovu no Krievijas, Dobrinku Tabakovu no Bulgārijas un citus.

Savukārt Ginta Grūbes filma «Vairāk nekā dzīve» (2014) ir dokumentāla liecība par teātra režisora Alvja Hermaņa darba metodi, izsekojot izrādes «Vectēvs» tapšanai Jaunajā Rīgas teātrī, «Senču asiņu balss» Minhenes Kamerteātrī un «Ķelnes afēra» Ķelnes teātrī. Filma ļauj ielūkoties Hermaņa darba stilā, kura pamatā ir režisora un viņa aktieru kolektīvais uzdevums meklēt atbildi uz jautājumu, vai īstā dzīve ir interesantāka par tās transformāciju teātrī, un uzzināt, kāpēc režisors nolemj atteikties no paša radītās teātra metodes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vidējā izglītība ir absolūtais minimums katram Latvijas iedzīvotājam

Ilze Kalniņa, Rīgas Tālmācības vidusskolas dibinātāja, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās mainās izpratne par to, ka ir arods. Es pati esmu bijusi gan dārznieks, gan uzņēmējs, gan psihologs, un priecājos, ka savos 48 gados esmu apguvusi tik daudz un dažādus arodus. Domāju, ka tā ir vērtība. Ja agrāk vienā arodā turpināja strādāt visu mūžu, šobrīd ar daudzveidību un vairākām prasmēm cilvēks kļūst bagātāks. Tajā pašā laikā arī vidējā izglītība ir absolūtais minimums katram Latvijas iedzīvotājam.

Ikviens īstens latvietis var sasniegt savu mērķi

Pirms 10 gadiem piepildīju savu sapni – izveidoju pirmo tālmācības izglītības iestādi Baltijā. Šobrīd, atskatoties uz paveikto, varu teikt, ka veicu garu un grūtu ceļu, līdz sasniedzu vēlamo rezultātu, bet vienlaikus esmu pārliecināta, ka ikviens īstens latvietis var sasniegt savu mērķi, ja nebaidās no dzīves izaicinājumiem! Visu dzīvi esmu domāju par jauniešu iespējām mācīties citādāk. Uzskatu, ka nav viegli apgūt visu uzreiz, to vajag pamazām un ar izpratni, vislabāk, ja ik mēnesi ir jāapgūst tikai trīs līdz četri priekšmeti. Ja pirmsākumos tālmācība bija kā risinājums tiem, kas aizbraukuši no Latvijas un mēģina iedzīvoties citā valstī, tad šobrīd lielākā mērķauditorija ir cilvēki, kuri zina, ko dzīvē vēlas sasniegt - mērķtiecīgi jaunieši, profesionāli sportisti, mūziķi u.c., kuri vēlas iekarot Latvijas un ārvalstu labākās augstskolas! Un ziniet, viņi to arī izdara!

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Sabiedrībā nedrīkst izdzīvot tikai stiprākie

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs pats savas laimes kalējs; mūsu dzīvi veido mūsu izvēles; katrs pats ir atbildīgs par savu dzīvi – tie visi ir uzstādījumi, kuriem piekrīt teju ikviens sabiedrības loceklis.

Skaidrs, ka savu dzīvi lielā mērā veidojam mēs paši un neviens mūs neatbrīvo no individuālas atbildības. Un tomēr – vai tas nozīmē, ka trūcīgie cilvēki (kas ir veseli un darbspējīgā vecumā), neveiksminieki utt. paši vien ir vainīgi, ka dzīvo tā, kā dzīvo? Atbilde ir ar lielu praktisku nozīmi. Proti, ja uzskatām, ka dažādie «lūzeri» paši ir vainīgi un paši ir izvēlējušies savu ne visai veiksmīgo, trūkuma mākto dzīvi, tad loģiska konsekvence ir tā, ka valstij nav īpaši jādomā, kā viņiem palīdzēt. Tā teikt, kaliet paši savu laimi un lieciet mūs, veiksmīgos nodokļu maksātājus, mierā. Savukārt, ja sliecamies piekrist viedoklim, ka nabadzība un trūkums nav tikai un vienīgi konkrētās personas vaina un slinkuma radīta situācija, tad cita ir arī mūsu attieksme pret valsts, jeb mūsu, nodokļu maksātāju, iesaisti šo «nabadziņu» dzīves atvieglošanā. Faktiski tas ir jautājums par sabiedrisko līgumu un solidaritāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Papildināta - Eksperiments: Kā es vergoju Latvijas uzņēmumā par 20 eiro dienā

Db.lv, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA «Bonava» labprāt Latvijā būvētu īres mājas, ja izdotos atrast tādu partneri, kas no «Bonava» pirktu uzbūvētos dzīvokļus, lai tos tālāk izīrētu, intervijā aģentūrai LETA sacīja «Bonava» reģiona prezidents Baltijā un Sanktpēterburgā Maikls Bjorklunds.

«Mums pat obligāti būtu jāstartē īres tirgū, ja vēlamies sasniegt savus mērķus, piedāvājot jaunus mājokļus pēc iespējas lielākam klientu skaitam. Turklāt tas būtu jādara arī tāpēc, ka nākotnē tirgus kļūs sarežģītāks un mums jābūt iespējai piedāvāt cita veida objektus,» skaidroja Bjorklunds.

Tomēr patlaban «Bonava» nav plānu būt par uzbūvēto ēku īpašnieku un apsaimniekotāju, tāpēc attīstītājam ir jāatrod kāds, kas ar to nodarbojas, kāds, kas veic uzbūvētās ēkas izīrēšanu.

Bjorklunds norādīja, ka tā ir normāla biznesa forma ļoti daudzos tirgos, piemēram, Somijā aptuveni 50% dzīvokļu tiek būvēti dažādiem pensiju fondiem, investīciju fondiem, kuri tos iegādājas un pēc tam nodarbojas ar īres biznesu. Vācijā, kur ir ļoti liels kopējais dzīvokļu tirgus - ap 400 000 dzīvokļu gadā -, aptuveni 30% no «Bonava» uzbūvētajiem dzīvokļiem tiek pārdoti uzņēmumiem, kuri tos pēc tam izīrē. Tāpat tas notiek arī Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negatīvās tendences pasaules finanšu tirgos ietekmē arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu, taču apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda, ka šobrīd atbrīvoties no šiem ieguldījumiem nebūtu prātīgi, drīzāk tieši pretēji, un vērts veikt ieguldījumus.

Runājot par atlīdzības izmaksu gadījumā, ja polises īpašnieks miris no koronavīrusa, apdrošinātāji norāda, ka visdrīzāk tā tiks veikta.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa vai sapņa īstenošanai, vienlaikus nodrošinot materiālu aizsardzību savai ģimenei personas nāves gadījumā, skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Šī apdrošināšanas veida ietvaros ir iespēja veidot uzkrājumu ar garantētu jeb fiksētu peļņu (%) vai arī veidot uzkrājumu, kas piesaistīts ieguldījumu fondiem. Ieguldot līdzekļus fondos, ir iespējams nopelnīt vairāk, vienlaicīgi gan jāapzinās, ka peļņas iespējamība un apmērs ir atkarīgs no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas un ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietā par četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem iesaistīti arī LIAA darbinieki

LETA, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietā par četru miljonu eiro izkrāpšanu no Eiropas Savienības (ES) fondiem iesaistīti arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieki.

To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

«Pašlaik daudz nevaru pastāstīt, tādēļ, ka tas ir noticis šodien, un, iespējams, izmeklēšanas interesēs informācija vēl netiek atspoguļota, bet katrā ziņā ir zināms, ka tur ir iesaistīti arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbinieki,» viņš pastāstīja.

Ministrs par šo tēmu ir sazinājies ar LIAA vadītāju Andri Ozolu un tuvākajā laikā plāno ar viņu tikties, lai aprunātos par to, kas īsti ir noticis un, kā vaina un atbildība ir šajā jautājumā.

Atbildīgajiem jārēķinās ar sekām, atzina ministrs. Vaicāts, vai viņš runā arī par politiskām sekām, Nemiro skaidroja, ka politisks lēmums nevar būt pārsteidzīgs. «Mēs noteikti gribam sīkāk saprast lietas apstākļus,» viņš uzsvēra, piebilstot, ka šis notikums ir jauns, tāpēc nav tik daudz informācijas, lai jau varētu runāt par politiskiem lēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Eiropas Savienības (ES) fondiem šogad pirmajā pusgadā neatbilstoši iztērēti 1,9 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais ziņojums par ES fondu izlietojumu.

Atbilstoši ES regulējumam, ar neatbilstību tiek saprasts pārkāpums, kas noticis saimnieciskās darbības vai bezdarbības dēļ un kas rada vai varētu radīt kaitējumu ES vispārējam budžetam, prasot no vispārējā budžeta segt nepamatotu izdevumu daļu. Ar neatbilstību tiek saprasts, piemēram, atmaksas pieprasījums par faktiski neveiktiem darbiem vai arī veiktie pārkāpumi iepirkumos.

Kopumā šajā ES fondu plānošanas periodā, kas ilgst no 2014.gada līdz 2020.gadam, konstatēti neatbilstoši veikti izdevumi 22,9 miljonu eiro apmērā. Šajā plānošanas periodā Latvijai no ES fondiem pieejami 4,4 miljardi eiro.

Visā ES fondu plānošanas periodā 51% gadījumu neatbilstības ir konstatējusi Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), 42% gadījumos par iespējamiem pārkāpumiem informējušas trešās personas, bet 7% gadījumu secināts revīziju ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālajam uzņēmumam jāspēj realizēt divus uzdevumus – īstenot gan sociālos mērķus, gan arī būt ilgtspējīgam biznesam, tā uzskata Dānijas sociālā kapitāla fonda Den Sociale Kapitalfond vadītājs Klauss Bjorns Billehojs (Claus Bjørn Billehøj).

Trešdien, 16.maijā viņš piedalās Sociālās uzņēmējdarbības forumā 2018.

Fragments no intervijas

Ir dzirdēts par dažāda veida riska kapitāla fondiem – tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, tīrajām tehnoloģijām, biotehnoloģiju u.tml., bet ne par sociālā biznesa investīciju fondiem. Kā strādā jūsu fonds?

Tas ir pilnībā privāts fonds un mūsu mērķis ir investēt ilgtspējīgās kompānijās, kas ir spējīgas iekļaut cilvēkus, kuri citādi būtu ārpus darba tirgus, un kas var augt arī kā bizness un vienlaikus ir ilgtspējīgs gan biznesā, gan sociālajos mērķos. Ir jāsakrīt abiem šiem virzieniem.Mēs sākām strādāt 2011. gadā un tagad mums ir liels investīciju portfelis, vadām vairākus fondus un esam radījuši arī akselerācijas programmu, kurā kopā ar pašvaldībām attīstām biznesus, kuri būtu spējīgi radīt vēl lielāku sociālo iekļaušanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 1.ceturksnī gan ieguldījumu fondu, gan alternatīvo ieguldījumu fondu aktīvi samazinājās par 2,4%, marta beigās sasniedzot attiecīgi 210,9 miljonus eiro un 132,7 miljonus eiro. Tas skaidrojams ar negatīvām tendencēm finanšu tirgos, skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

2018. gada 31. martā obligāciju fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no -4.3% līdz -0.8%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 2.8% un marta beigās sasniedza 173.1 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Bloomberg Barclays augsta riska obligāciju kopējā ienesīguma indekss (Bloomberg Barclays High Yield Index) ceturkšņa laikā samazinājās par 0.36%.

Jaukto fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no -4.2% līdz -2.3%. Šo fondu aktīvi marta beigās sasniedza 13.6 milj. eiro un ceturkšņa laikā tie samazinājās par 1.8%. Jauktie fondi galvenokārt bija ieguldījuši ieguldījumu fondu apliecībās un parāda vērtspapīros, kas gada beigās veidoja attiecīgi 58% un 42% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Eiropas Savienības (ES) fondiem pagājušajā gadā izkrāpts 371 miljons eiro, teikts ES Pretkorupcijas biroja (OLAF) ikgadējā ziņojumā. Birojs norādījis, ka ES būtu jācenšas atgūt šos līdzekļus. OLAF izmeklē krāpšanos ar ES fondiem tādās jomās kā pētniecība, subsīdijas lauksaimniekiem un atbalsts trūcīgajiem reģioniem. "Mūsu darbs rada izmaiņas. Mēs aizsargājam ne tikai ES finanšu intereses, bet arī eiropiešu veselību un labklājību," norādīja OLAFvadītājs Ville Itala. OLAF identificējis vairākas tendences līdzekļu ļaunprātīgā izmantošanā, tostarp viltus uzņēmumu izmantošanu, krāpšanos ar atbalstu lauksaimniecībai, novadot ES līdzekļus ārpus bloka, un starptautiskas noziedzības shēmas, lai izvairītos no muitas nodevām. Kā piemēru birojs minēja gadījumu Itālijā, kad organizētās noziedzības grupējums izkrāpis līdzekļus, kas bija paredzēti bēgļu centriem Itālijā. Izmeklēšanā atklājās, ka projekta organizatori sniedza nepatiesu informāciju par pārtikas izlietojumu bēgļu centros, kur migranti bieži atstāti badā vai ēdināti ar apšaubāmas kvalitātes pārtiku. 2017.gadā OLAF konstatēja, ka no ES fondiem izkrāpti trīs miljardi eiro, krāpniekiem izvairoties no muitas nodevu un nodokļu maksāšanas, izmantojot nepareizas muitas vērtības deklarācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šogad mazie un vidējie uzņēmumi var ieslīgt stagnācijā

Biznesa augstskolas «Turība» Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne, uzņēmēja, SIA «Sky Port» valdes locekle Zane Driņķe, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksperti lēš, ka 2018. gads Latvijas ekonomikā būs ļoti karsts. Tiek prognozēts, ka, pateicoties eksportam un Eiropas Savienības fondiem, Latvijā ieplūdīs nauda, saruks bezdarbs un pieaugs algas. Prognozes šķiet ļoti pozitīvas, taču, visticamāk, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) laukā aina būs citādāka.

MVU dinamikā 2018. gadā lielu svārstību nebūs

Vidusmēra uzņēmējam, paraugoties uz šodienas situāciju ekonomikā, var rasties jautājums, no kurienes tik pozitīvas prognozes? Uz to mudina vairāki aspekti – saimnieciski aktīvo MVU skaits šobrīd ir augošs, īpaši ražošanas nozarēs. Jau kopš 2003. gada pieaug jaundibināto uzņēmumu skaits, un augošā tendence saglabāsies arī 2018. gadā. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2016. gadā Latvijā reģistrēti 1 592 ekonomiski aktīvi MVU. Samazinās arī likvidēto uzņēmumu skaits un tiek prognozēts, ka samazinājums turpināsies arī šajā gadā. Tas nozīmē, ka MVU dinamikā 2018. gadā lielu svārstību nebūs. Nedaudz lielāks pieaugums būs vērojams informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu, kā arī apkalpojošo un konsultējošo pakalpojumu nozarēs. Bet, vai tiešām tas ir pietiekams pamats tik pozitīvam skatam nākotnē?

Komentāri

Pievienot komentāru