B-Bus grupas uzņēmums Sabiedriskais autobuss (SA) 14. decembrī oficiāli ir kļuvis par jauno īpašnieku Ekspress Ādaži (EA). Turpmāk Rīgas reģionā – Ādažu novadā, reģionālos vietējas nozīmes pasažieru pārvadājumus nodrošinās SA. Patreiz notiek uzņēmumu apvienošana, ko plānots pabeigt šī gada pavasarī, teikts paziņojumā medijiem.

SA reģionālos vietējas nozīmes un reģionālos starppilsētu pasažieru pārvadājumus līdz šim nodrošina Saldus, Kuldīgas, Ventspils, Alūksnes novados un turpmāk nodrošinās arī Ādažu novadā.

«Šī gada laikā plānojam būtiski atjaunot Ādažu Ekspress autobusu parku, vecos autobusus norakstot un papildinot kopējo autobusu parku ar jaunākiem un modernākiem autobusiem un minibusiem, kuru vidējais vecums, nepārsniedz astoņus gadus,» informē Sabiedriskais autobuss valdes loceklis Vitālijs Komars.

Pagaidām nav plānots slēgt vai apvienot kādus no līdzšinējiem sešiem Ekspress Ādaži maršrutiem. Analizējot pasažieru plūsmu, iespējams tiks ieviesti papildus reisi starp Ādažiem, Carnikavu, Podniekiem, Kadagu.

Gaidāmas būtiskas izmaiņas Ādažu novada maršrutos - atklāti papildu reisi un mainīts autobusu izbraukšanas laiks, informē Autotransporta direkcijā.

Aptuveni pusagdu ilgā laika periodā tika izvērtēts SIA Ekspress Ādaži apkalpotais maršrutu tīkls, lai padarītu to pasažieriem pieejamāku un ērtāku. Tādējādi no 2017. gada 1. augusta sešos maršrutos Ādažu novadā tiks veiktas izmaiņas, samazinot reisu kursēšanas intervālu dienas noslogotākajās stundās, kā arī palielināt reisu skaitu, tos apkalpojot arī ar M2 klases minibusiem jeb autobusiem, kuros ir 20 sēdvietu.

Pēc direkcijas sniegtās informācijas izmaiņas skars praktiski visus maršruta Nr.6826 Rīga–Vangaži, Nr.5371 Rīga–Carnikava–Zvejniekciems, Nr.6855 Rīga–Kalngale–Carnikava–Kadaga, Nr.6821 Rīga–Ādaži–Kadaga, Nr.6822 Rīga–Ādaži–Podnieki–Garkalne un Nr.6824 Rīga–Ādaži–Carnikava esošos reisus, kā arī vairākos maršrutos tiks ieviesti jauni reisi. Tāpat tiks atklāts jauns maršruts Nr.6842 Ādaži–Carnikava, un šī maršruta autobuss pārvadājumus līdz Rīgai neveiks.

Sakarā ar ceļu remontdarbiem Brīvības ielā, Rīgā, reģionālo maršrutu sabiedriskais transports atsevišķās diennakts stundās var kavēties pat līdz 30 minūtēm, informē Valsts SIA Autotransporta direkcija Sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

Reisu izpildes kavēšanās iespējama SIA Ekspress Ādaži apkalpotajā maršrutā Nr.6821 Rīga–Ādaži–Kadaga, Nr.6822 Rīga–Ādaži–Podnieki–Carnikava, Nr.6824 Rīga–Ādaži–Carnikava un Nr.6826 Rīga–Garkalne–Vangaži, kā arī AS CATA apkalpotajā maršrutā Nr.5612 Rīga–Ragana–Sigulda, Nr.6251 Rīga–Ropaži–Allaži–Sigulda, Nr.6255 Rīga–Sigulda un Nr.6724 Rīga–Pabaži–Sigulda.

Autotransporta direkcija aicina pasažierus jautājumu gadījumā sazināties ar SIA Ekspress Ādaži vai AS CATA, zvanot pa tālruni attiecīgi 67113322 vai 64122121.

Noslēgušies vairāki SIA Gaļas nams - Ādaži izsludinātie iepirkumi par iekārtu iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums par 116 tūkstošiem eiro iegādāsies horizontālo iepakošanas iekārtu. To piegādās Lietuvas uzņēmums UAB Riela Servisas.

Par 34 tūkstošiem eiro uzņēmums iegādāsies palešu pacēlāju, ko piegādās SIA Repa.

Tāpat SIA Gaļas nams - Ādaži iegādāsies vertikālo iepakošanas iekārtu, ko par 155,3 tūkstošiem eiro piegādās SIA UB Food Tech.

Savukārt par 69 tūkstošiem eiro SIA Gaļas nams - Ādaži iegādāsies gaļas un gaļas produktu analizatoru. To piegādās SIA Parico.

SIA Gaļas nams - Ādaži divus iepirkumus nolēmis pārtraukt - fritēšanas iekārtas produkta apcepšanai eļļā iegādei, tāpat pārtraukts produkcijas šķēlīšu griezēja iegādes konkurss.

Uzņēmuma apgrozījums pērn sasniedza 8,026 miljonus eiro, bet peļņa - 634 tūkstošus eiro. Kompānijā strādāja 123 darbinieki. Uzņēmuma nodokļu parāds 26.novembrī sasniedza 123 tūkstošus eiro.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

No šī gada 1.augusta Ekspress Ādaži maršrutos sāk kursēt 10 jauni minibusi, kas kursēs no Ādažiem uz Rīgu, kā arī maršrutos novadā, informē SIA Ekspress Ādaži Sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Lazdiņa.

Līdz ar jaunu minibusu ieviešanu ir veiktas izmaiņas arī kustību sarakstos, kas stājas spēkā no 1.augusta.

Jaunie minibusi ir aprīkoti ar drošības jostām, kondicionieriem un ērtiem sēdekļiem. Maršrutos kursēs 10 Volkswagen Crafter minibusi, kuri ir aprīkoti ar 19 sēdvietām un 2 stāvvietām.

Ņemot vērā, ka rīta un vakara stundās, pasažieru plūsma ir ievērojami lielāka, reisos brauks lielie autobusi, savukārt pa dienas vidu, kad pasažieru plūsma ir mazāka, maršrutos brauks minibusi.

SIA Ekspress Ādaži vietējas nozīmes reģionālos pasažieru pārvadājumus nodrošina 7 maršrutos ar 30 autobusiem Bez regulārajiem pasažieru pārvadājumiem, uzņēmums nodrošina arī skolēnu regulāros pārvadājumus un piedāvā transporta nomu tūrisma vai kolektīviem izbraucieniem.

Visus autobusa maršrutus, kas kursē paralēli vilcienam, būtu loģiski nodot vilciena operatoram, uzskata sabiedriskā autobusa pārvadātāja SIA «B-Bus» valdes priekšsēdētājs Vitālijs Komars.

Šogad SIA «Autotransporta direkcija» (ATD) plāno izsludināt konkursu visā Latvijā par pasažieru pārvadājumiem reģionālajā maršrutu tīklā. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) medijos izteicies, ka valsts iespējams vairs nedotēs reģionālos autobusu maršrutus, kuros paralēli kursē pasažieru vilciens.

«Satiksmes ministra redzējums, kas vērsts uz sabiedriskā transporta attīstības nākotni reģionālajos maršrutos, ir pareizais virziens, uz kuru būtu jāiet, jo esošais maršrutu tīkls ir novecojis,» saka Komars.

Viņš norāda, ka, plānojot reformas, nevajadzētu pārāk aizrauties ar reģionālo maršrutu komercializēšanu, lai tās nenovestu pie vēl lielākiem valsts budžeta tēriņiem. «Ņemot vērā, ka vilciens apkalpos peļņu nesošus maršrutus - starppilsētu maršrutus, ļaut kādam braukt paralēli, nozīmētu - zaudēt naudu,» skaidro «B-Bus» valdes priekšsēdētājs.

Šodien tenisa centrā Ādaži atklāj jauno 2100 m2 lielo zāli ar 3 tenisa laukumiem. Tādējādi tas kļūs par vienu no lielākajiem tenisa centriem Latvijā, tenisa spēlētājiem piedāvājot kopā 11 laukumus un sniedzot iespēju vienlaicīgi trenēties vairāk nekā 40 sportistiem.

Ieguldīto investīciju apjoms ir 730 000 eiro. Investori: Andris Upmiņš, Ģirts Ģederts un Atis Sausnītis.

«Tenisa popularitāte valstī viennozīmīgi aug un šādā situācijā izšķiroša nozīme ir tam, lai ikvienam spēlēt gribētājam treniņu vieta būtu pieejama,» atzīmē Latvijas tenisa savienības ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks.

Latvijā šobrīd reģistrēti aptuveni 50 tenisa klubi, tomēr, salīdzinot ar Rietumeiropas valstu mērogiem, tas esot maz. Berlīnē vien tenisa klubu ir vairāk nekā visā Latvijā, un tajos darbojas tūkstošiem biedru.

Tenisa centrs Ādaži dibināts 2001. gadā, bet straujāka tā attīstība sākusies 2004. gadā, kad tika uzcelta slēgta apsildāma tenisa halle. Latvijas mainīgajos laikapstākļos tā sniedz iespēju komfortabli trenēties visa gada garumā.

Ādažu poligons, kas aizņem gandrīz 8000 hektāru, lielās platībās pārklājas ar Eiropas nozīmes aizsargājamu dabas teritoriju – Natura 2000 vietu Ādaži. Tajā sastopama neparasti liela sugu daudzveidība, kas salīdzināma pat ar Latvijas lielajiem nacionālajiem parkiem, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra Apsaimniekošanas departamenta Vides nodaļas LIFE+ projekta vadītāja Laura Jukāme un ornitologs Viesturs Ķerus, kurš piedalās dabas aizsardzības plāna Ādaži izstrādē, Dienai stāsta, kā izdodas apvienot dabas aizsardzību un vienlaikus veikt militārās mācības šajā teritorijā.

Ādažu militārā poligona specifika ir klajo virsāju un kāpu komplekss, taču te sastopami arī īpaši aizsargājami saldūdeņu, mežu un purvu biotopi. Lielākoties teritorijā ir no traucējumiem atkarīgs biotops, un bez militāro mācību procesa tas aizaugtu un pārvērstos par mežu. «Mūsdienu Eiropā, kur lielākajā daļā teritorijas daba izjūt milzīgu slodzi, ko rada intensīva lauksaimniecība, mežsaimniecība un blīva apdzīvotība, militārie poligoni ir kā dabas saliņas, kurās netiek lietota lauksaimniecības ķīmija, nenotiek intensīva mežsaimniecība un ārpus militārajām mācībām ir sastopams ļoti maz cilvēku,» skaidro L. Jukāme.

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Veicot modernizāciju, SIA Gaļas nams - Ādaži plāno iegādāties gan mikrokuteri par 100 tūkstošiem eiro, gan citas ražošanai nepieciešamās iekārtas.

Kā liecina paziņojums Iepirkumu Uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā, mikrokuterim izvirzītas vairākas prasības – tam jābūt paredzētam dažādu veidu vārītu desu, pusžāvētu desu, tajā skaitā ar produktu iekļāvumiem gatavošanai, iekraušanas piltuvei jābūt no 180 līdz 200 litriem, bet galvenajam maiņstrāvas dzinējam ar jaudu līdz -95 kW. Iekārtai jābūt izgatavotai no nerūsējoša tērauda.

Pretendentu piedāvājumi tiek gaidīti līdz 19. jūlijam.

Tāpat SIA Gaļas nams – Ādaži plāno iegādāties kūpināto un vītināto desu ražošanas iekārtu par 300 tūkstošiem eiro, kā arī autoklāvu, pacēlāju un metāla detektoru.

Kopējās modernizācijas iemaksas pārsniegs pusmiljonu eiro, liecina IUB informācija.

Investīciju piesaistē svarīgs ir ne tikai vietas ģeogrāfiskais novietojums, sakārtota infrastruktūra, ērta loģistika, darbaspēka pieejamība, bet arī pašvaldības atbalsts, tomēr pašvaldības iespējas bieži vien ir ierobežotas, un tālākai attīstībai nepieciešama jau valsts pārvaldes iesaiste.

Tā, piemēram, Ādažu novads ap sevi pulcē vairumu pārtikas ražotāju. Iemesli, kādēļ uzņēmumi izvēlas Ādažus, ir ļoti dažādi un individuāli – ir uzņēmumi, kas jau vēsturiski ilgus gadus darbojušies šajā teritorijā, kā, piemēram, Berlat Grupa un Ādažu Čipsi (tagad Orkla), un turpina savu attīstību, ir uzņēmumi, kas attīstījušies, jo to īpašniekiem šajā novadā ir piederējuši īpašumi, bet citi ir mērķtiecīgi meklējuši ļoti specifiskām vajadzībām atbilstošas telpas.

Nozīmīgs ir arī novada ģeogrāfiskais novietojums tuvu Rīgai un labi attīstīta sauszemes transporta ceļu infrastruktūra, uzņēmējdarbības vidi Ādažu novadā komentē Ādažu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Laima Jātniece.

Vadošais Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs “Invego” tuvāko pāris gadu laikā Rīgā un arī Pierīgā būvēs jaunus dzīvojamos rajonus vairāk nekā 100 000 kvadrātmetru platībā, apstiprinājis uzņēmuma vadītājs Kristjans-Tūrs Vahi.

Projekts “Parka Kvartāls” atrodas pārdošanas fāzē, projekts “Vide Ādaži” šobrīd ir aktīvā attīstības fāzē, un vēl trīs vai pat četri projekti tiks izziņoti tuvākajā laikā.

“Invego” izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi) ir pārliecināts, ka pieprasījums pēc jaunuzceltiem mājokļiem Latvijas galvaspilsētā tuvākajā laikā ievērojami pieaugs.

Projekta “Vide Ādaži”, kas atrodas netālu no galvaspilsētas, būvniecības darbi tikšot uzsākti jau tuvākajā laikā.

“Parka Kvartāls” attīstība sākās 2022. gadā, sadarbojoties diviem nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas uzņēmumiem – “Invego” un “Reterra”. “Parka Kvartāls” atrodas četru ielu krustojumā, kas ir diezgan unikāls gadījums Rīgā, un pret to izvirzītais stiklotais stūris jeb erkeris ļaus telpās esošajiem vienlaicīgi pārredzēt Dignājas, Tumes, Mazās Stērstu un Stērstu ielas.

Reģionālā autoceļa Rīga-Carnikava-Ādaži posmā no dzelzceļa pārbrauktuves Carnikavā līdz Tallinas šosejai (A1) Ādažos tiks veikti ceļa seguma atjaunošanas būvdarbi, valstij investējot 1,084 miljonus eiro (ar PVN), informēja VAS Latvijas Valsts ceļi.

Būvdarbus 60 kalendārās dienās veiks SIA Binders.

LVC informēja, ka ceļa seguma atjaunošanas būvdarbu dēļ uz reģionālā autoceļa Rīga-Carnikava-Ādaži posmā tiks noteikts ātruma ierobežojums 70 un 50 kilometri stundā. Vienlaikus ceļa posmā satiksmi organizēs regulētāji.

LVC norādīja, ka posmā plānots nofrēzēt vecā asfalta virskārtu, ieklāt izlīdzinošo asfalta kārtu un virskārtu, kā arī sakārtot ūdens novades sistēmu.

SIA "Sabiedriskais autobuss" (SA) ir sašutis par publiskajā vidē izskanējušiem atsevišķu pašvaldību transporta uzņēmumu un mediju izplatītajiem nepatiesajiem apgalvojumiem saistībā ar Valsts SIA "Autotransporta direkcija" (ATD) konkursa rezultātiem par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu, kas nav balstīti uz konkrētiem un pierādāmiem faktiem, bet gan uz emocionāliem izteikumiem.

Tas, kas pašreiz notiek publiskajā telpā, ir pielīdzināms cirka izrādei, kurā atsevišķi pašvaldību transporta uzņēmumi, kuri zaudēja ATD rīkotajā konkursā, ar emocionāliem izteikumiem vēršas pret uzņēmumu, jo nespēj samierināties ar zaudējumu. Lai pieliktu punktu dažāda veida spekulācijām publiskajā vidē, SA ar konkrētiem statistikas datiem apliecinās, ka "B-Bus" grupas uzņēmumi var nodrošināt ATD konkursā noteiktās tehniskās un kvalitātes prasības.

"B-Bus" grupā šobrīd ietilpst šādi Latvijas un Lietuvas uzņēmumi: SIA "EKSPRESS ĀDAŽI", SIA "MIGAR", SIA "SABIEDRISKAIS AUTOBUSS", SIA "RĪGAS MIKROAUTOBUSU SATIKSME", UAB "TRANSREVISS" un UAB "UMA TRANS". "B-Bus" grupas uzņēmumi apkalpo Latvijas un Lietuvas rajona un starppilsētu pārvadājumus, kā arī nodrošina pasažieru pārvadājumus Rīgas un Viļņas pilsētas maršrutos.

Lai arī Latvijā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), mērķētas reģionālās politikas, kura būtu ietverta nodokļu, finanšu, investīciju, pakalpojumu segmentā, vienkārši nav bijis. Tas nozīmē, ka viss ir noticis un notiek tā, kā to vēlas tirgus neredzamā roka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks, kurš iepriekš deviņus gadus bija Ādažu domes priekšsēdētājs. Viņš vēlas izveidot dialogu starp dažādām varas struktūrām, nevis izteikt ultimatīvus uzstādījumus — mums vajag vai arī mums pienākas nauda, un vēlas, lai novērstu neefektivitāti jau esošajā sistēmā un tādējādi to uzlabotu vai radītu jaunu, vēl labāku un efektīvāku, par to pašu naudu iegūstot motivētākus cilvēkus un paaugstinātu pakalpojuma kvalitāti.

Fragments no intervijas

2010. gadā 21 pašvaldība no 119 tajā laikā esošajām, iemaksāja naudu pašvaldību izlīdzināšanas fondā, bet 2021. gadā – tikai 11, šogad vairs tikai 6, faktiski vairums ir saņēmējas!

Rīgas vicemērs un Rīgas un pašvaldību apvienības “Rīgas Metropole” līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks norāda, ka Rīgas Metropoles pašvaldības šogad veiks iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanā 185,3 miljonu eiro apmērā, atņemot finanšu līdzekļus Rīgas un Pierīgas attīstībai.

Pēc apvienības domām, šobrīd būtu svarīgi daudz straujākiem soļiem virzīties ar finanšu izlīdzināšanas sistēmas aprēķinu formulu, ar diskusijām valdības un Saeimas līmenī.

“Rīgas Metropoles reģions ģenerē 2/3 no valsts IKP, bet tas pēdējos gadus atpaliek starptautiskā mērogā no Tallinas un Viļņas tieši attīstības projektu dēļ. Rīgas un Pierīgas pašvaldības vairs nevar eksperimentēt– nepieciešams valsts mērogā atbrīvot līdzekļus reģionam, lai tas ietu paralēli attīstības tempiem. Rīgas gadījumā nepieciešams straujāk attīstīt infrastruktūru, kas ir būtiski visai Latvijai, sabiedriskā transporta sistēmas un ceļu uzturēšanai, darbaspēka pieejamības risināšanai, kā arī uzņēmējdarbības un investīciju veicināšanai. Savukārt Pierīgas gadījumā tā attīstās un iedzīvotāju skaits tajā palielinās daudz straujāk, nekā tās pašreizējā infrastruktūra spēj nodrošināt, piemēram, mācību iestādes, piebraucamie ceļi, inženierkomunikācijas. Katrā ziņā būtu jāmaina valsts līmenī modelis, ka no Rīgas metropoles reģiona ir jāpaņem viss, ko var paņemt, atstājot tam līdzekļus praktiski tikai pamatfunkciju īstenošanai. Pretējā gadījumā ekonomiskajā ziņā zaudētājs būs ne tikai Rīgas metropoles reģions, bet Latvija kopumā, kuras attīstības tempi un starptautiskā konkurētspēja lielā mērā balstās uz šī reģiona attīstību,” norāda Edvards Ratnieks.

Sakarā ar Līgo svētkiem laika posmā no 22. līdz 26.jūnijam gaidāmas izmaiņas ap 600 reģionālo vietējo un starppilsētu maršrutu, kuros sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina 24 pasažieru pārvadātāji, informē Autotransporta direkcija.

Svētkos izmaiņas plānotas AS Nordeka, CATA, Rīgas Taksometru parks, Liepājas autobusu parks, Talsu autotransports, Rēzeknes autobusu parks, SIA Norma-A, VTU Valmiera, Gulbenes autobuss, Sabiedriskais autobuss, Ceļavējš ATP, Ekspress-Ādaži, Galss Buss, Tukuma Auto, Ventspils reiss, Daugavpils autobusu parks, Balvu autotransports, Jelgavas autobusu parks, Dobeles autobusu parks, Jēkabpils autobusu parks, Pato-1, Migar, Aips un Aiva auto apkalpotajos reģionālajos vietējās nozīmes un starppilsētu maršrutos.

21. septembrī no plkst.11:00 līdz plkst.16:00 norisināsies līdz šim lielu interesi un atsaucību guvušais Atvērto durvju dienas maratons. Atvērto durvju diena ir lieliska iespēja visiem, kam šobrīd aktuāla mājokļa iegāde - pasākuma ietvaros būs iespēja apmeklēt 22 jaunos projektus Rīgas centrā, Teikā, Pārdaugavā, Mārupē, Piņķos, Ādažos un Jūrmalā.

Maratona dalībnieki: Club Central Residence II (Centrs), CENTRUS (Centrs), Bibliotēkas Nams (Centrs), Lāčplēša 13 (Centrs), Kr.Barona 30 (Centrs), Ernesta Birznieka - Upīša 10 (Centrs), Blaumaņa 34 (Centrs), Krišjāņa Valdemāra 69 (Centrs), Park Alley II (Centrs), Aleksandra Čaka 36 (Centrs), Jaunā Teika (Teika), Hausmaņa terases (Purvciems), River Breeze Residence (Klīversala), Filozofu Rezidence (Pārdaugava), Kuldīgas 32 (Āgenskalns), IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS (Pleskodāle - Šampēteris), Bišumuiža (Bišumuiža), Bieriņu Rezidences (Mārupe), Zelta Rasa III (Mārupe), Saliena (Piņķi), Ciemats Dailas (Ādaži), Summer House (Jūrmala).

Sekojot līdzi publiskajā telpā atsevišķu pašvaldību transporta uzņēmumu organizētiem nepatiesiem apgalvojumiem par SIA "Sabiedriskais autobuss" (SA) saistībā ar valsts SIA "Autotransporta direkcija" (ATD) konkursa rezultātiem, SIA "B-Bus" valdes priekšsēdētājs Vitālijs Komars vēlas ieviest skaidrību, lai kliedētu jebkādas šaubas un pieliktu punktu nepamatoti saceltajai ažiotāžai ap uzņēmumu un konkursa rezultātiem.

"B-Bus" un SA vārds saistībā ar ATD konkursa rezultātiem tiek locīts un izmantots medijos dažādās interpretācijās, atsevišķus faktus sagrozot vai izraujot no kopēja konteksta, ar mērķi izplatīt apmelojošu informāciju un graut uzņēmumu reputāciju. Tad nu palūkosimies, vai tiešām tas velns ir tik melns, kā to mālē atsevišķi pašvaldību transporta uzņēmumi, kuri nespēj pieņemt faktu, ka diemžēl viņi nav konkurētspējīgi brīvajā tirgū.

Domāju, ka vairums piekritīs, ka SA, kas pasažieru pārvadājumu nozarē strādā kopš 1958. gada, ar vairāk nekā 60 gadu pieredzi grūti nosaukt par jaundibinātu uzņēmumu, līdzīgi kā "VTU Valmiera", "CATA" u.c. pagājušā gadsimtā dibinātie uzņēmumi. SA savu darbību uzsāka ar nosaukumu "Saldus autobusu parks", taču atšķirībā no augstāk minētajiem pašvaldību paspārnē strādājošiem uzņēmumiem 2011. gadā to iegādājās "B-Bus".

Ādažos, ceļoties ūdens līmenim Gaujas upē, applūdusi privātmāju teritorija, tāpēc sākta iedzīvotāju evakuācija, apstiprināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Šorīt ap plkst.8 glābēji saņēma izsaukumu uz Nūrnieku ielu, kur, ceļoties ūdens līmenim Gaujas upē, applūdusi privātmāju teritorija.

Notikuma vietā konstatēts, ka applūdusi ceļa braucamā daļa un teritorija pie vairākām dzīvojamām mājām, līdz ar to bija nepieciešams apsekot teritoriju.

Patlaban, izvērtējot iespējamo apdraudējumu, glābēji ar laivu no privātmājām evakuē cilvēkus un mājdzīvniekus. Darbi veikti sadarbībā ar Ādažu novada pašvaldību.

Ādažu novada pašvaldība sociālajos tīklos norādījusi, ka arī Strautkalnu ceļš ir daļēji applūdis un pašreiz tiek atbrīvots no ledus sanesuma. Pašvaldība lūdz iedzīvotājus izmantot citu ceļu.

Par 35 centimetriem Gaujā cēlies ūdens līmenis Carnikavā, sasniedzot 1,25 metrus. Pašvaldības policija turpina uzraudzīt situācijas attīstību.

Festivāla LMT Summer Sound apmeklētājiem jāņem vērā, ka uz Liepājas šosejas notiek remontdarbi un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.

Rīga (Skulte) – Liepāja (A9) šosejas posmā, kas šķērso Jelgavas un Dobeles novadus (24,400. - 38,180. km) 10. jūlijā darbosies 6 luksofori, nepieciešamības gadījumā piesaistot arī satiksmes regulētājus, bet 11. jūlijā luksoforu skaitu plānots samazināt līdz pieciem. 12. jūlijā darbi objektā nenotiks, bet turpinās darboties pieci luksofori. Šajā posmā būs ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h. Lai šķērsotu attiecīgo būvobjektu, jārēķinās ar laiku līdz 30 min. Posmu ir iespējams apbraukt caur Jelgavu vai Kuldīgu.

Uz Liepājas šosejas Tukuma un Dobeles novados (39,00. – 60,00. km) darba grafika izmaiņu dēļ, būvdarbi notiks arī šajā nedēļas nogalē, un sestdien un svētdien šajā posmā darbosies 4 luksofori.

Šogad valsts galveno autoceļu stāvoklis ir ievērojami uzlabojies, un patlaban labā un teicamā stāvoklī ir 49,8% valsts galveno autoceļu, šodien Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē sacīja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Pērn labā un teicamā stāvoklī bija 38% valsts galveno autoceļu.

Lange norādīja, ka apmierinošā stāvoklī ir 13,9% valsts galveno autoceļu un arī šis rādītājs ir uzlabojies.

LVC vadītājs informēja, ka patlaban ir četri ceļu posmi, kuri ir ļoti pārslogoti, tāpēc LVC meklē risinājumus, kā mazināt šo posmu pārslodzi.

Pārslogotākie ceļu posmi ir Bauskas šosejas posms pie Ķekavas, Via Baltica posms Baltezers-Ādaži, Rīgas apvedceļš un Liepājas šosejas posms Grobiņa-Liepāja.

Lange arī informēja, ka katru gadu pieaug satiksmes intensitāte uz Latvijas ceļiem. 2013.gadā un 2014.gadā tā ir pieaugusi par 4%, 2015.gadā - par 5,2% un 2016.gada pirmajā pusgadā - par 6,4%.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš ir veicis pētījumu par Latvijas reģionu, pilsētu un novadu eksportu — par to spēju gūt ienākumus, pārdodot preces un pakalpojumus citviet Latvijā un pasaulē.

Pētījums apstiprina, ka ne tikai ekonomikā kopumā, bet arī eksportā lielu nozīmīgu lomu ieņem Rīga un tās apkārtne, taču iegūtie dati ļauj gūt arī detalizētāku priekšstatu par eksportu un tā potenciālu citos Latvijas reģionos, pilsētās un novados.

«Piemēram, augsti attīstītajos reģionos ir novadi, kuros eksporta aktivitāte ir īpaši augsta. Pirmkārt, Mārupes novada eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju krietni pārspēj visus pārējos novadus un pilsētas,» komentē Strautiņš. Tas saistīts ar lidostas un saistīto uzņēmumu atrašanos Mārupes tuvumā, kā arī spēcīgiem ražotājiem metālapstrādes, kosmētikas, plastmasas u.c nozarēs, kā arī IT pakalpojumu sniedzējiem.

Plaši izplatītais uzskats par Latviju kā vienu no zaļākajām valstīm pasaulē ir mīts, secināts Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sagatavotajā ziņojumā par dzīvotņu un sugu aizsardzības stāvokli par laika periodu no 2013.gada līdz 2018.gadam.

Kā atzina DAP ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Gunta Gabrāne, ziņojums, kas iesniegts Eiropas komisijai (EK), apliecina, ka ir neliels progress un uzlabojumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, tomēr joprojām ir daudz darāmā.

Viņa uzsvēra, ka iepriekšējais apliecinājums tam bija nesen publiskotais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums, kurā bija uzsvērts, ka pastāvīgi nepietiekamais finansējuma un darbaspēka trūkums liedz īstenot kvalitatīvu dabas saglabāšanas politiku valstī.

2019.gadā 38% ES nozīmes biotopu kopējais aizsardzības stāvoklis novērtēts kā slikts, tomēr tas ir salīdzinoši labāks vērtējums nekā iepriekš, kad 50% biotopu aizsardzības stāvoklis tika novērtēts kā slikts. Salīdzinot ziņojuma datus ar citām ziemeļu reģiona valstīm, secināms, ka Latvijā, līdzīgi kā Somijā, Zviedrijā, Igaunijā un Lietuvā, vairāku meža dzīvotņu aizsardzība ir novērtēta kā slikta un nepietiekama, kā arī zālāju aizsardzības stāvoklis būtiski nav uzlabojies.