Jaunākais izdevums

Apdrošināšanas nozare pirmajā pusgadā ir saglabājusi stabilitāti – lai arī norises ekonomikā ir ļoti svārstīgas, apdrošināšanas nozares kopējais parakstīto prēmiju un aizmaksāto atlīdzību apjoms ir palicis tieši pērnā gada līmenī, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Kopējais parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2021. gada pirmajos divos ceturkšņos ir bijis 276,6 miljoni eiro. Lielākais veids pēc prēmiju apmēra ir veselības apdrošināšana ar 64 miljoniem eiro, kas aizņem 23,2% tirgus un šogad ir piedzīvojusi 9% izaugsmi. Veselības apdrošināšana pandēmijas ietekmē kopumā kļūst populārāka un aug, kas apliecina cilvēku rūpes par savu veselību un to, lai veselības aprūpes pakalpojumi būtu pieejami arī ārpus valsts apmaksātās sistēmas.

Savukārt dzīvības apdrošināšana turpina lēnām kristies (58,7 miljoni eiro prēmijās, -7%), tāpat arī OCTA (39,5 miljoni; -16%). OCTA gadījumā uz tirgus kopējiem apjomiem ietekmi atstāj polišu cenu samazinājums.

Ceļojumu apdrošināšanā pirmajā pusgadā parakstīto prēmiju apjoms bijis 3,7 miljoni eiro, kas ir par 18% mazāk nekā pērn. Tomēr šajā apdrošināšanas veidā ļoti atšķīrušies abi gada ceturkšņi – ja pirmajā ceturksnī kritums pret 2020. gada 1. ceturksni (kad vēl notika aktīva ceļošana) bija 49%, tad 2. ceturksnī jau bija nopietna izaugsme – par 38%, jo līdz ar ierobežojumu mazināšanu,vakcinācijas sertikātu ieviešanu un vasaras sezonu ir atsākusies arī visai intensīva ceļošana.

Pirmajā pusgadā apdrošinātāji atlīdzībās klientiem ir izmaksājuši 164,6 miljonus eiro. Lielākās izmaksu jomas ir veselības apdrošināšana (38 miljoni eiro; pieaugums par 21%) un dzīvības apdrošināšana (37,6 miljoni eiro; kritums par 20%).

Veselības jomā lielais pieaugums, iespējams, skaidrojams ar pērno gadu, kad ārstniecības pakalpojumu sniegšana kādu brīdi vispār bija aizliegta un attiecīgi arī veselības apdrošināšanas polises nevarēja izmantot. Taču veselības apdrošināšana kopumā piedzīvo klientu intereses pieaugumu gan no parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību skatu punkta.

Tomēr straujākais atlīdzību pieaugums 1. pusgadā ir bijis īpašuma apdrošināšanas jomā – par 38%, ko pozitīvi ietekmējusi apdrošināšanas atlīdzības izmaksa par nodegušo Depo veikalu Rēzeknē.

Top 5 apdrošināšanas veidi Latvijā pēc parakstīto prēmiju apmēra:

  • Veselības apdrošināšana – 64,1 miljons eiro (23,2% no tirgus, +9%)
  • Dzīvības apdrošināšana – 58,7 miljoni eiro (21,2% no tirgus, -7%)
  • KASKO – 44,5 miljoni eiro (16,1% no tirgus, +3%)
  • Īpašuma apdrošināšana – 40,5 miljoni eiro (14,7% no tirgus, +12%)
  • Sauszemes transporta CTA – 39,5 miljoni eiro (14,3% no tirgus, -16%)

TOP 5 apdrošināšanas veidi Latvijā pēc izmaksāto atlīdzību apmēra:

  • Veselības apdrošināšana – 38 miljoni eiro (23,1% no tirgus, +21%)
  • Dzīvības apdrošināšana – 37,6 miljoni eiro (22,8% no tirgus, -20%)
  • KASKO – 30 miljoni eiro (18,2% no tirgus, +4%)
  • Sauszemes transporta CTA – 26 miljoni eiro (15,8% no tirgus, -10%)
  • Īpašuma apdrošināšana – 25,7 miljoni eiro (15,6% no tirgus, +38%)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrību darbības finansiālais rezultāts 2020. gadā ir bijis pozitīvs, visām sešām apdrošināšanas sabiedrībām gadu noslēdzot ar peļņu. Kopējā peļņa 2020. gadā veido 53.4 milj. eiro, kas ir par 22.5 milj. eiro jeb 72.6% vairāk nekā 2019. gadā.

2020. gada beigās.

Tā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati. Latvijā ir reģistrētas sešas apdrošināšanas sabiedrības un apdrošināšanas pakalpojumus sniedz 11 dalībvalstu nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību filiāles. Apdrošināšanas tirgus dalībnieki 2020. gadā prēmijās Latvijā ir parakstījuši 549 milj. eiro, kas ir par 1.8% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Vienlaikus apdrošināšanas atlīdzībās ir izmaksāti 341.8 milj. eiro, kas ir par 6.6% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Nedzīvības apdrošināšanā 2020. gadā prēmijās Latvijā ir parakstīti 410.3 milj. eiro (t.sk. 11.6 milj. eiro parakstīja ārvalstu apdrošināšanas filiāle, kas izbeidza savu darbību 2020. gada trešajā ceturksnī), salīdzinot ar iepriekšējo gadu, prēmiju apjomam samazinoties par 4.9%. Vislielākais prēmiju kritums ir palīdzības (ceļojumu) apdrošināšanā – par 44.6% un OCTA apdrošināšanā – par 17%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošināšanā vakcinētos un nevakcinētos vēl nešķiro

Jānis Goldbergs, Armanda Vilciņa, 28.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Veselības un dzīvības apdrošināšana pēc būtības ir lielākie apdrošināšanas nozares segmenti, to apgrozījums Covid laikā ir audzis. Līdz ar vakcīnu parādīšanos nenoliedzami tām ir liela nozīme, tomēr īpaši apdrošināšanas produkti, kas šķirotu vakcinētos un nevakcinētos, cik zinu, pagaidām nav radīti".

Dienas Biznesam saka Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Vislielākās negatīvās apgrozījuma izmaiņas apdrošināšanas nozare Covid-19 pandēmijas laikā no 2020. gada pavasara līdz šodienai piedzīvojusi transportlīdzekļu un ceļojumu jomās, bet apgrozījuma pieaugums bijis dzīvības un veselības apdrošināšanā.

Dzīvības apdraudējums tiek vērtēts augstāk

Atbilstoši LAA statistikai par 2020. gadu un 2021. gada pirmo pusgadu, veselības un dzīvības apdrošināšana izaugsmi piedzīvojusi tieši 2020. gadā, līdz ar Covid-19 pirmajiem viļņiem dzīvības apdrošināšanas parakstītās prēmijas augušas kopumā par 8,4%, bet veselības apdrošināšanā par 4,2% pret 2019. gadu. Savukārt jau 2021. gada pirmajā pusgadā izaugsmi saglabā tikai dzīvības apdrošināšana, veselības apdrošināšanas parakstītām prēmijām nokrītot aptuveni 2019. gada līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūža pensijas apdrošināšanā pagājušajā gadā dzīvības apdrošinātāji bruto prēmijās kopumā parakstījuši 59,048 miljonus eiro, kas ir par 44,1% vairāk nekā 2019.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati (FKTK).

Vienlaikus bruto atlīdzībās mūža pensijas apdrošināšanā 2020.gadā dzīvības apdrošināšanas kompānijas izmaksājušas 15,365 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 56,7% salīdzinājumā ar 2019.gadu.

Tostarp, pēc FKTK datiem, "Compensa Life Vienna Insurance Group SE" Latvijas filiāle mūža pensijas apdrošināšanā prēmijās pērn parakstījusi 22,879 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 4,185 miljonus eiro, savukārt "CBL Life" mūža pensijas apdrošināšanā prēmijās parakstījusi 18,146 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 3,261 miljonu eiro.

Tajā pašā laikā "SEB Life and Pension Baltic SE" mūža pensijas apdrošināšanā pagājušajā gadā prēmijās parakstījusi 12,596 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 6,899 miljonus eiro, kamēr "Ergo Life Insurance SE" Latvijas filiāle mūža pensijas apdrošināšanā prēmijās parakstījusi 5,427 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 1,02 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Latvieši biežāk iegulda naudu pensiju fondos, igauņi un lietuvieši – nekustamajā īpašumā

Db.lv, 30.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apmēram puse iedzīvotāju katrā no Baltijas valstīm neveic nekādas investīcijas. Savukārt, izvēloties, kur ieguldīt naudu, igauņi dod priekšroku nekustamajam īpašumam, latvieši – privātajiem pensiju fondiem, bet lietuvieši vienādi iegulda gan nekustamajā īpašumā, gan pensiju fondos, gan uzkrājošā apdrošināšanā, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā ir vismazāk to iedzīvotāju, kuri vispār veic kādas investīcijas – 49% aptaujāto atzīmē, ka viņi kaut kur iegulda naudu. Lielākā daļa (24%) iegulda privātajos pensiju fondos. Otrajā vietā ir uzkrājošā apdrošināšana, ko izvēlas 16% respondentu, bet trešajā – nekustamais īpašums, ko izvēlas 11% aptaujāto.

No tiem Latvijas iedzīvotajiem, kuri veic investīcijas, 60% dara to reizi mēnesī. Gandrīz puse no viņiem ik mēnesi iegulda no 20 līdz 50 eiro, ap 20% – līdz 20 eiro un tikpat daudz – no 50 līdz 100 eiro. Pārējie var atļauties novirzīt investīcijām virs 100 eiro mēnesī.

Igaunijas iedzīvotāji ir visaktīvākie ieguldītāji – tur investēšanas pieredze ir 59% iedzīvotāju. Apmēram trešdaļa dod priekšroku nekustamajam īpašumam. Otrajā vietā ir privātie pensiju fondi, ko izvēlas 26% aptaujāto, bet trešajā – akcijas, kurās iegulda 18% respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot savu darbību apdrošināšanas tirgū, mobilo sakaru operators “Tele2” kā atsevišķu pakalpojumu ieviesis automašīnas tehniskās palīdzības apdrošināšanu jeb SOS palīdzību uz ceļa.

“Tele2” ir pirmais Baltijas valstīs, kas piedāvā šādu pakalpojumu, un tā izveidē ir investēti aptuveni 100 000 eiro. Šī apdrošināšana noderēs ikvienam automašīnas īpašniekam, jo dažādu automašīnas ķibeļu gadījumā varēs saņemt diennakts tehnisko palīdzību jebkurā vietā Baltijā.

SOS palīdzību uz ceļa “Tele2” mobilajā lietotnē var iegādāties ikviens “Tele2” klients, maksājot ikmēneša abonēšanas maksu 1,99 eiro. Apdrošināšanas polisē ietilpst visdažādākā veida tehniskā palīdzība, ja, piemēram, pārplīsusi riepa, iebraukts bedrē vai uzbraukts šķērslim, pārstājis darboties motors, traucēta elektronikas vai akumulatoru darbība u.c.

“Pie šī pakalpojuma izstrādes mēs strādājām ilgu laiku, jo vēlējāmies, lai tas būtu klientiem ērts un vienkāršs lietošanā. Šobrīd klients ar mobilās lietotnes palīdzību šo apdrošināšanas pakalpojumu var ērti pieslēgt un pieteikt palīdzību, kā arī klientam ir iespēja jebkurā laikā no šī pakalpojuma atteikties. Automašīnas īpašniekam vairs nevajadzēs uztraukties, kam zvanīt vai pie kā vērsties, ja atgadījusies tehniska ķibele ar automašīnu uz ceļa. Atliks tikai ieiet “Tele2” mobilajā lietotnē un pieteikt SOS palīdzību uz ceļa, lai meistari jau dotos uz notikuma vietu,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sabiedrībā jāveicina lielāka atbildība pret savu dzīvību

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 08.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No kā sākas mājas celtniecība? Pareizi, no pamatiem. Tikai komentārs šoreiz būs par mūsu dzīvēm, nevis par inženiertehniskajām būvēm. Par mūsu dzīves būvniecību, kam nav dotas iespējas ne melnrakstam, ne iepriekš saskaņotam projektam. Par to likteņa līklīniju, kuru veidojam ar savām zināšanām, prasmēm un negaidītos pavērsienos iegūtiem puniem, ko saucam par pieredzi.

Viens no nozīmīgākajiem ģimeņu finansiālās drošības instrumentiem Rietumu valstīs ir dzīvības apdrošināšana, kas veido vidēji 58% no kopējā apdrošināšanas tirgus. Latvijā dzīvības apdrošināšana veido vien 25% no kopējā tirgus. Vai mēs esam savādāki ļaudis, nekā “veco demokrātiju” valstīs – veselīgāki, veiklāki vai veiksmīgāki? – domāju, ka nē. Mūsu sabiedrība kopš neatkarības atjaunošanas ir vienīgi nedaudz mazāk pieredzējusi.

Saskaņā ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) datiem viens Latvijas iedzīvotājs dzīvības apdrošināšanai gadā tērē caurmērā 70 EUR, kamēr “dzelžiem” – automašīnas un citas tehnikas apdrošināšanai – 200 EUR, aizmirstot, ka aiz tehnikas ir dzīvs cilvēks. Cilvēki mēdz stereotipiski uzskatīt, ka ar viņiem nekas slikts nenotiks, tomēr dzīve ir neprognozējama. Savukārt tehnikai un īpašumiem nav nekādas būtiskākas vērtības, ja aiz tiem vairs nav cilvēka – dzīves drauga un partnera, gādīga vecāka, brāļa vai māsas, apgādnieka. Salīdzinot finanses, kādas Latvijā savas dzīvības apdrošināšanai piešķir viens iedzīvotājs, ar Eiropas valstu vidējo rādītāju, starpība ir teju divdesmit reižu. Vidēji eiropietis dzīvības apdrošināšanai gadā atvēl 1264 EUR. Atbilstoši 2018. gada datiem dzīves līmenis, vērtējot pēc IKP uz vienu personu, Latvijā ir 69% no Eiropas Savienībā vidējā, ar tendenci šai starpībai sarukt. Tā nav ne divkārša, ne trīskārša, kur nu vēl divdesmitkārtīga starpība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Quo Vadis, apdrošināšana Eiropā?

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 20.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lēmumu pieņēmēju darba kārtībā pašlaik nav likumdošanas aktu projektu, kas paredzētu būtiskas izmaiņas apdrošināšanas nozarē, taču tādi ir Eiropas Savienības institūciju uzmanības lokā.

Briseles varas gaiteņos tiek apspriestas gan izmaiņas apdrošinātāju darbības nosacījumos, piemēram, kapitāla aprēķināšanas prasībās, gan tiek plānota plašāka datu apmaiņu dažādos līmeņos, gan top jauni finanšu rīki un pakalpojumi rūpēs par klientiem. Kurp tad dodas apdrošināšana Eiropā, un kā tas ietekmēs Latvijas apdrošinātājus un to klientus?

Maksātspēja – nesagraut globālo konkurētspēju

Kopš 2016. gada 1. janvāra ES ir spēkā jauns apdrošināšanas nozares uzraudzības regulējums Maksātspēja II režīms (Solvency II), kas ieviesa jauna veida pieeju apdrošinātāju kapitāla prasību aprēķinam un nozares uzraudzībai. Ja agrāk apdrošinātāju obligātā kapitāla prasības bija “plakanas” un izteiktas naudas izteiksmē, piemēram, 5 miljoni eiro, tad Maksātspējas II režīms ieviesa jaunu, uz risku novērtēšanu balstītu pieeju. Tas nozīmē, ka katra apdrošinātāja kapitāla līmenis tiek aprēķināts, ņemot vērā konkrētās kompānijas biznesa modeli, risku pārvaldības modeli, pārapdrošinātāja izvēli un daudzus citus parametrus. Kopumā tas ir daudz precīzāks un atbilstošāks kapitāla noteikšanas modelis, kas piemērojas tirgum un katra tā dalībnieka specifikai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī maija pirmajā pusē turpinās daudzu pasaulē visvairāk izmantoto izejvielu cenu pieaugums.

Piemēram, Ķīnai piegādājamās 62% dzelzs rūdas vērtība, kas ir šī tirgus etalons, maijā vien ir palēkusies par piekto daļu un sasniegusi 215 ASV dolārus par tonnu, kas ir jauns rekords. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma dzelzs rūdas vērtība ir palēkusies jau par 135%, liecina pieejamie dati.

Visi apcer pasaules ekonomikas atveseļošanos pēc pandēmijas, kas sev komplektā jau nes un, visticamāk, turpinās nest milzīgu dažādu izejvielu patēriņu. Lai kaut ko saražotu, parasti nepieciešami metāli – straujāka pasaules ekonomika un, piemēram, infrastruktūras atjaunošana nozīmētu papildu pieprasījumu pēc tērauda, kam savukārt nepieciešama dzelzs rūda. Liela loma vispārējā cenu pieaugumā ir arī valdību un centrālo banku bezprecedenta stimulēšanās pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP samazinājās par 1,7 %.

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares samazinājums novērtēts 3,9 % apmērā, mežsaimniecībā – par 3,3 %, bet zivsaimniecībā vērojams pieaugums par 40,6 %.

Pozitīvas attīstības tendences vērojamas visās galvenajās rūpniecības nozarēs – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde pieauga par 1,4 %, apstrādes rūpniecība – par 1,6 %, bet elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana – par 11,2 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības palielinājumu par 1,6 % būtiski veicināja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas un farmaceitisko vielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozares. Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pieaugums par 2,5 %, bet pārtikas produktu ražošana samazinājās par 6,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kādus šķēršļus un iespējas Covid-19 krīze ir radījusi loģistikas uzņēmumiem?

Sadarbības materiāls, 12.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenoliedzami, ka Covid-19 krīze ievērojami pamainījusi dažādus mūsu dzīves aspektus – sākot ar pavisam sadzīviskām niansēm, piemēram, iespēju apmeklēt iepirkšanās centrus un veikalus, un beidzot ar globālām izmaiņām uzņēmējdarbībā. Šoreiz par to, kā pandēmija ietekmējusi loģistikas uzņēmumus!

Kravu pārvadājumi un citas nozares vienmēr iet roku rokā

Kravu pārvadājumus ne tikai pandēmijas, bet arī visā pārējā laikā ietekmē virkne citu notikumu, piemēram, rūpnīcu darbība, preču pieprasījums, noteikumi robežu šķēršošanai, un daudzi citi. Piemēram, līdz ar Covid-19 krīzes sākšanos savu darbību pārtrauca virkne rūpnīcu visā pasaulē, un tas, protams, atspoguļojās arī kravu pārvadājumu lauciņā. Lielu lomu spēlēja arī dažāda veida ierobežojumi, kas skāra ne vien sadzīvi, bet arī uzņēmējdarbību.

Kā redzams Oficiālās statistikas portālā, 2019. gadā ar autotransportu iekšzemē tika veikti 55,764 miljoni tonnu kravu pārvadājumi, savukārt starptautiskajos pārvadājumos – 17,991 miljoni tonnu. 2020. gadā bija vērojamas likumsakarīgas izmaiņas, proti, pieauga iekšzemes pārvadājumu apjoms jeb kravu pārvadājumi Latvijā (59,989 miljoni tonnu), savukārt starptautiskie kravu pārvadājumi saruka – to apjoms samazinājās līdz 15,716 miljoniem tonnu. Pozitīvi vērtējams fakts – neskatoties uz krīzi, Latvijas eksportā bija un ir vērojama augšupejoša līkne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka nav pietiekama pieprasījuma pēc viesnīcas standarta pakalpojumiem, viesnīcu tīkls Mogotel apsver dažādus variantus, lai izdzīvotu, un nesen uzsācis viesnīcu Rixwell Elefant Hotel, Rixwell Hotel Konventa Sēta, Rija VEF Hotel numuriņu izīrēšanu ilgtermiņā par zemām cenām.

Piemēram, viena mēneša īre vienai personai izmaksā no 300 līdz 400 eiro atkarībā no izvēlētās viesnīcas, turklāt cenā iekļautas visas ērtības.

Mogotel izpilddirektore Jeļena Stirna stāsta, ka interese par šādu piedāvājumu ir ļoti maza un tas ir tikai kā papildu pārdošanas mehānisms. Kopumā šādi pārdotas vien dažas viesnīcas istabas viesnīcu tīklā. Viesnīcu tīkla izpilddirektore norāda, ka uzņēmuma finansiālā situācija ir stabila, neskatoties uz to, ka uzņēmums cieš operacionālos zaudējumus viesnīcās.

J. Stirna stāsta, ka aizvērtas viesnīcas operacionālā uzturēšana izmaksā no 5000 līdz 20 000 eiro atkarībā no viesnīcas izmēra. Šajā aprēķinā nav iekļauti kredītmaksājumi, NĪN, NĪ apdrošināšana, amortizācija u.c. izdevumi. Strādājošas viesnīcas izdevumi šobrīd ir no 20 000 līdz 120 000 eiro atkarībā no viesnīcas izmēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Lidl: Saņemam pieteikumus arī no prestižās profesijās strādājošajiem

Db.lv, 07.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīgākais faktors, izvēloties darbu mazumtirdzniecībā, joprojām ir darba stundas algas likme, liecina tūkstošiem darba interviju, ko veikuši "Lidl Latvija" personāla atlases speciālisti, veidojot veikalu darbinieku komandas, informē uzņēmums.

Darba ņēmējiem ir būtiski arī saprotami atalgojuma noteikumi, veselības apdrošināšana uzreiz pēc 3 mēnešu pārbaudes laika, kā arī mūsdienīgi darba apstākļi un citi faktori.

Kā zināms, jau pērn, izsludinot vairāk nekā 1000 jaunas vakances, "Lidl" pieteica sevi Latvijas darba tirgū ar augstākām algām par nozarē piedāvātajām. Arī pašlaik, līdz ar veikalu tīkla attīstību valstī, tiek meklēti papildu darbinieki. Uzņēmumā stāsta, ka interese ir liela ne tikai reģionos, bet arī Rīgā.

""Lidl piedāvātais atalgojums ir 6 eiro stundā Rīgā un 5,40 eiro pārējā Latvijā. Vari strādāt 8 stundas dienā vai 6 stundas dienā. Pat bez kalkulatora viss skaidrs kā ābecē. Tāpēc uzņēmuma personāldaļa katru dienu saņem pieteikumus no simtiem cilvēku, arī prestižās profesijās strādājošajiem, kas ir gatavi mainīt darbu, lai sāktu pelnīt vairāk," stāsta Dana Hasana, "Lidl Latvija" Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Senāta budžeta komitejā pārstāvētie demokrāti vēlu otrdienas vakarā vienojušies par 3,5 triljonus dolāru lieliem tēriņiem, lai varētu īstenot prezidenta Džo Baidena vērienīgos plānus klimata izmaiņu apkarošanā, veselības apdrošināšanā un tādās sociālās sfēras projektos, kas saistīti ar bērnu aprūpi un mājokļiem.

Projektos, kurus Baidens pasludinājis par savām prioritātēm, tuvākās desmitgades laikā paredzēts ieguldīt milzu summas no federālajiem līdzekļiem, taču šīs ieceres sastopas ar sīvu republikāņu pretestību.

Pēc komitejas locekļu tikšanās ar Senāta vairākuma līderi Čaku Šūmeru par vienošanos tviterī paziņojis senators Marks Vorners.

Savukārt Šūmers žurnālistiem pavēstījis, ka ikviena Baidena programma saņems dāsnu finansējumu.

Demokrātu mērķis ir šo vienošanos iemiesot budžeta rezolūcijā, kas gadījumā, ja to apstiprinās abas Kongresa palātas, ļaus pieņemt turpmākos likumus par milzīgajiem tēriņiem bez atbalsta meklēšanas no republikāņiem.

Budžeta rezolūcija ļautu demokrātiem, kam Senātā ir tikai niecīgs vairākums, izvairīties no republikāņu obstrukcijas, jo turpmāko budžeta likumu apstiprināšanai vairs nevajadzētu 60 no 100 senatoru balsīm, bet pietiktu ar vienkāršo vairākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čehijas valdība pirmdienas vakarā nolēma, ka vidējos un lielos uzņēmumos ir obligāti masvedā jāveic Covid-19 testi.

Premjerministra Andreja Babiša valdības sēdē pieņemtais lēmums paredz, ka 2,1 miljonam strādnieku un darbinieku šie testi jāveic vismaz vienu reizi nākamo divu nedēļu laikā. Pēc tam testi būs jāveic ar vienas nedēļas intervālu.

Lēmums par obligāto testēšanu neattiecas uz mazajiem uzņēmumiem, kuros ir mazāk nekā 50 darbinieku.

Valdība ir reaģējusi uz aicinājumiem stingrāk rīkoties pret jaunā koronavīrusa izplatīšanos birojos un fabrikās.

Piedalīšanās testos ir obligāta uzņēmumiem un to darbiniekiem. Obligātā veselības apdrošināšana segs koronavīrusa antigēnu testu izmaksas. Alternatīva ir paštestēšanās, kas tiks subsidēta.

Uzņēmumiem, kas neņems vērā prasību par obligātajiem testiem, draudēs lieli naudassodi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien ar 68 balsīm "par" un 24 balsīm "pret" tiesībsarga amatā uz trešo pilnvaru termiņu ievēlēja Juri Jansonu.

Deputātiem bija jāizšķiras starp trīs kandidātiem - esošo tiesībsargu Jansonu, Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Krišu Lipšānu (Par cilvēcīgu Latviju/KPV LV) un bijušo Talsu novada domes vadītāju, juristu Edgaru Zelderi, kuru virzīja Jaunā konservatīvā partija.

Par Lipšānu tiesībsarga amatā balsoja astoņi deputāti un 84 - pret, kamēr Zelderim atbalstu pauda 15 deputāti, bet 77 parlamentārieši viņa kandidatūru noraidīja.

Jansona pārvēlēšanu amatā atbalstīja trīs koalīcijas frakcijas - Nacionālā apvienība, "Jaunā vienotība" un "Attīstībai/Par!", kā arī opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un partija "Saskaņa".

Jansonu pirmo reizi šajā amatā Saeima ievēlēja 2011.gada 3.martā, bet 2016.gada 3.martā pārvēlēja šajā postenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #28

DB, 27.07.2021

Dalies ar šo rakstu

Valstij būtu vairāk jāatbalsta komercmediji kvalitatīva vietējā satura veidošanā, jo tas ir vienīgais veids, kā nacionālie mediji spēj konkurēt ar globāliem tirgus spēlētājiem.

To intervijā DB norāda TV3 Group uzņēmuma SIA All Media Latvia vadītājs Mindaugs Rakausks (Mindaugas Rakauskas).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.jūlija numurā lasi:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Statistika - Covid-19. Disciplinētākie slimo mazāk.
  • Intervija - Mindaugs Rakausks, TV3 Group uzņēmuma SIA All Media Latvia vadītājs.
  • Medijiem vairāk jāpievēršas oriģinālsatura radīšanai.
  • Tēma - apdrošināšanā vakcinētos un nevakcinētos vēl nešķiro.
  • Aktuāli - 30 gadu laikā Latvijā izkūpējuši vairāki veiksmes stāsti. Intervija ar Igoru Grauru.
  • Spēles noteikumi - klimata protekcionisms kā tirdzniecības kara instruments.
  • Sadarbībā ar LVRTC - eParaksts – drošība gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem.
  • Portrets - Egons Mednis, a/s ELKO Grupa prezidents.
  • Tendences - Straujākā izaugsme jau varētu būt atpakaļskata spogulī.
  • Brīvdienu ceļvedis - Elmārs Tannis, Pica LULU līdzīpašnieks
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatora “Tele2” dati liecina, ka pēdējā gada laikā, salīdzinot ar laiku pirms Covid-19 izraisītās pandēmijas, ir par 15 % samazinājies apdrošināšanas pieteikumu biežums par bojātām viedierīcēm.

Uzņēmumā gan prognozē, ka šādu pieteikumu biežums palielināsies līdz ar mācību procesa atsākšanos klātienē, kā arī aktīvāku cilvēku kustību ārpus mājām. Vairāk nekā uz pusi ir arī samazinājies viedierīču zādzību skaits.

Kā atzīst uzņēmumā, tad šie dati skaidrojami ar to, ka pandēmijas laikā cilvēki vairāk uzturas mājās un mazāk nododas aktīvai izklaidei un atpūtai, kas bieži vien ir galvenie iemesli, kādēļ tiek sabojātas viedierīces vai notiek kādi citi nepatīkami atgadījumi, piemēram, zādzības.

“Cilvēki, dodoties uz koncertiem, ballītēm un ceļojumos, telefonu izmantoja, lai iemūžinātu skaistākos un jautrākos mirkļus. Taču šādos brīžos bieži vien gadās arī dažādas ķibeles, piemēram, telefons nokrīt un tiek sasists ekrāns, telefons iekrīt baseinā vai ceļojuma laikā tas tiek nozagts,” stāsta “Tele2” apdrošināšanas produktu vadītājs Zemgus Eglītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas un tās ierobežošanas pasākumu apstākļos komercnomnieks nav spējis pielāgoties apstākļiem, lai saņemtu pilnu atbalstu un pildītu savas saistības, lai pārvaldītu vēsturisko Mežotnes pils kompleksu, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna .

Šobrīd iepriekš iznomātā Mežotnes pils valstij radīs zaudējumus, tādēļ jāvērtē citi ilgtspējīgas dzīvotspējas scenāriji, neizslēdzot arī īpašuma nodošanu pašvaldībām vai pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā, norāda VNĪ .

No kopumā Latvijā esošajām ap 1200 muižām un pilīm VNĪ tiešā pārvaldīšanā ir trīs – Rīgas pils, kas jau ilgstoši izmantota publiskajai funkcijai un saņem valsts atbalstu, savukārt Mežotnes un Igates kompleksi līdz šim tikuši nodoti ilgtermiņa nomā privātpersonām.

“Mums un pašvaldībām kopīgi būs jārod tālākais risinājums Mežotnes pils kompleksa turpmākam pielietojumam ilgtermiņā, izvērtējot nepieciešamos ilgtermiņa ieguldījumus, to atdevi un ar to saistītos riskus, un iespējams jāpieņem lēmums šo īpašumu pārdot investoriem nākotnes attīstībai,” norāda A. Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 5,1%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Tostarp otrajā ceturksnī pieaugums ekonomikā bijis straujāks, nekā sākotnēji lēsts - pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 11,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Iepriekš tika vēstīts, ka, pēc ātrā novērtējuma datiem, Latvijas IKP otrajā ceturksnī palielinājies par 10,3%.

Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 4,4%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 14,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 8,1 miljards eiro.

2021.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecībā bija samazinājums par 3,1%, savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā bija pieaugums attiecīgi par 0,1% un 7,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apdrošināšanas kompānijas šogad pirmajā pusgadā strādājušas ar peļņu 18,064 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,4% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati.

Tostarp Latvijas riska apdrošināšanas kompānijas 2021.gada pirmajā pusgadā strādājušas ar peļņu 9,344 miljonu eiro apmērā, kas ir par 49% mazāk nekā 2020.gada pirmajā pusgadā, bet Latvijas dzīvības apdrošinātāji strādājuši ar peļņu 8,72 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem pērn attiecīgajā periodā.

Pēc komisijas datiem, Latvijas riska apdrošināšanas sabiedrībām apdrošināšana šogad pirmajā pusgadā nesusi peļņu 8,719 miljonu eiro apmērā pretstatā 15,758 miljoniem eiro pērn attiecīgajā periodā. Savukārt Latvijas dzīvības apdrošināšanas sabiedrības no apdrošināšanas šogad pirmajos sešos mēnešos cietušas zaudējumus 24,995 miljonu eiro apmērā pretstatā 4,291 miljona eiro peļņai pērn pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksportētāju gads pandēmijā kā amerikāņu kalniņos

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs, 19.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gads kopā ar pandēmiju uzņēmējiem ir bijis kā brauciens amerikāņu kalniņos. Notikumi tautsaimniecībā cieši sekojoši vīrusa aktivitātes kāpumiem un kritumiem.

Viena no uzņēmumu grupām, kas demonstrējusi teju neticamu spēju pielāgoties, ir eksportējošie uzņēmumi. Pirms gada eksportētāji kā vieni no pirmajiem saņēma vīrusa ietekmes sitienu, vienlaikus gada nogalē Latvijas eksports galvenokārt uz preču vērtības pieauguma rēķina pat sasniedza nebijuši augstus līmeņus.

Kā mūsu eksportētāji izskatās no Altum skatu punkta? Kopš pērnā gada aprīļa Altum eksporta garantijas kļuva pieejamas daudz plašākam eksportētāju lokam. Piemēram, apdrošināt varēja arī darījumus uz Eiropas Savienības un atsevišķām OECD valstīm, kur pirms pandēmijas šo jomu labi nosedza privātie apdrošinātāji un valsts atbalsts tur nebija nepieciešams. Dati rāda, ka pieprasījums 2020. gadā pēc Altum eksporta garantijām ir pārliecinoši trīskāršojies, salīdzinājumā ar 2019. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik izmaksā viens bērns?

Daina Kājiņa, Latvijas privāto pirmsskolu biedrības vadītāja, 22.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietu trūkums Latvijas pirmsskolās iezīmējis arī citu būtisku problēmu – nepilnības finansiālajos aprēķinos.

Kamēr privāto pirmsskolu gadījumos ir skaidri zināms, kādas izmaksas veido viena bērna uzturēšanās bērnudārzā, neviens nevar precīzi pateikt, cik viens bērns izmaksā pašvaldībai? Papildus tam pašvaldību līdzfinansējums netiek attiecināts uz visiem izmaksu aspektiem, kas rodas, vienam bērnam apmeklējot privāto pirmsskolu. Situācijas nepilnību dēļ cieš arī vecāki.

Novecojuši aprēķini

Izstrādājot metodiku, pēc kuras tiek aprēķināts pašvaldību līdzfinansējums, par pamatu tiek ņemti savstarpēji pašvaldību norēķini, kas patiesībā jau ir novecojuši, neraugoties uz dažādiem papildinājumiem un atvasinājumiem. Turklāt ir virkne izmaksu, kas vienkārši netiek ņemtas vērā, piemēram, kapitālieguldījumi, grāmatvedības izmaksas, juridiskie pakalpojumi un veselības apdrošināšana. Metodikā ir ietverta telpu noma, kas pašvaldībai nav jāmaksā, bet privātai pirmsskolai sastāda lielu izmaksu daļu – vidējā nomas maksa ir 7-9 eiro/m2 + PVN 21%, kas vienam bērnam var sastādīt pat 70 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pieaug Ēģiptes kūrortos ar Covid-19 saslimušo Latvijas valstspiederīgo skaits

Db.lv, 23.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā iespējas doties uz Ēģipti atpūtas braucienos, Ārlietu ministrija un Veselības ministrija vērš uzmanību uz Latvijas valstspiederīgo saslimstības pieaugumu ar Covid-19 Ēģiptē.

Ārlietu ministrijas rīcībā ir informācija par šobrīd Ēģiptē slimojošiem septiņiem valstspiederīgajiem, tomēr faktiskais skaits varētu būt ievērojami lielāks, jo par saslimšanas gadījumiem neinformē visi tūroperatori.

Ja personai, atrodoties Ēģiptē, tiek konstatēta saslimšana ar Covid-19, tā nedrīkst atgriezties Latvijā ar plānoto pasažieru pārvadājuma reisu. Personai jāuzturas Ēģiptē, kamēr tā atveseļojas. Dodoties braucienā uz ārvalstīm, jārēķinās, ka ārvalstī var nākties uzturēties ilgāk, nekā plānots. Ja ceļojumu apdrošināšanā nav iekļauti ar Covid-19 saslimšanu saistīti riski, personai ir jārēķinās arī ar papildu izmaksām.

Saslimšanas gadījumā persona saņem medicīnisko palīdzību atbilstoši vietējiem veselības aprūpes standartiem un reāli pastāvošajām iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kļūt vai nekļūt par saimnieciskās darbības veicēju, jeb autoratlīdzības pārejas periods beidzas

Vita Zariņa, Dr.oec., Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore, 22.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujiem soļiem tuvojas termiņš, kad beigsies autoratlīdzības ienākumu saņēmējiem noteiktais pārejas periods un stāsies spēkā jaunais regulējums.

Ar šīm izmaiņām radošo profesiju pārstāvji tiek iesaistīti ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanā, bet arī pilnvērtīgākā valsts sociālajā apdrošināšanā. Autoratlīdzības saņēmējam paredzētas divas iespējas - reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam vai nereģistrēties, tāpēc rodas jautājums, kura no iespējām ir ērtāka un izdevīgāka radošos profesiju pārstāvjiem, un, vai jaunais regulējums bija nepieciešams?

Nepieciešams domāt ilgtermiņā

Neraugoties uz to, ka aizvadītā gada beigās radošo profesiju pārstāvji protestēja pret gaidāmajām izmaiņām, tostarp iznākot ielās ar ķieģeļiem, objektīvi raugoties, izmaiņas bija nepieciešamas, jo autoratlīdzības ienākumu saņēmējiem nebija nekādas sociālās aizsardzības. Lai gan īstermiņā samazinās tā ienākumu daļa, ko saņem autors, ilgtermiņā tas sniedz garantijas slimības gadījumā vai, piemēram, dodoties pensijā. Daudzi no mums vēlas “saņemt vairāk šodien”, tomēr es aicinātu domāt arī par nākotni.

Komentāri

Pievienot komentāru