Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien vēl topošajā dzīvojamo telpu īres regulējumā atbalstīja pārejas periodu līdz 2026.gada beigām par labu īrniekiem, ja mainīsies dzīvojamās telpas īpašnieks.

Komisija trešdien turpināja skatīt likumprojektam "Dzīvojamo telpu īres likums" uz galīgo lasījumu iesniegtos priekšlikumus. Par vairākiem rosinājumiem vēl paredzēts turpināt diskusijas.

Atbalstīts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ka, ja pēc likuma spēkā stāšanās tiks atsavināta dzīvojamā telpa, par kuras lietošanu līdz likuma spēkā stāšanās dienai būs noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, kurš nav ierakstīts zemesgrāmatā, dzīvojamās telpas ieguvējam būs saistošs šis līgums līdz 2026.gada 31.decembrim, bet gadījumā, ja noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma termiņš beigsies laikā līdz 2026.gada 31.decembrim - līdz līgumā noteiktā termiņa beigām.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Dzīvojamo telpu īres likuma grozījumus, kas paredz ieviest atbildības un tiesību līdzsvaru starp izīrētāju un īrnieku.

Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā šā gada 1.maijā.

Deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) debatēs aicināja neatbalstīt šos grozījumus, jo, viņaprāt, tas būtu "solis atpakaļ". Tāpat viņš teica, ka 1.maijs ir svētku diena, un svētkos cilvēkiem patīk saņemt dāvanas, taču šis likumprojekts esot dāvana tikai tiem cilvēkiem, kam ir iesaldēta nauda un ķīlas dzīvokļi.

"Šis likumprojekts nav dāvana īrniekiem. Īrniekus šie grozījumi nekā neaizsargā. Arī tiem, kas nopietni vēlas nodarboties vai jau nodarbojas ar īres mājokļu biznesu, šī nav dāvana, jo ar šo likumprojektu nav paredzēts nekas, izņemot administratīvo slogu," teica politiķis.

Balsojumā 61 deputāts balsoja "par", 21 - "pret", kamēr divi deputāti balsojumā atturējās.

Pašvaldība saviem speciālistiem turpmāk varēs izīrēt dzīvojamās telpas, paredz Saeimā galīgajā lasījumā ceturtdien, 17.martā, pieņemtie grozījumi likumā Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, informē Saeimas Preses dienests.

Dzīvojamās telpas pašvaldība varēs izīrēt tādiem speciālistiem, kuri nodarbināti nozarē, kas pašvaldības attīstības programmā noteikta kā attīstāmā nozare. Tāpat uz īres dzīvokli varēs pretendēt persona, kas strādā jomā, kurā ir nepietiekams speciālistu nodrošinājums. To, kādās nozarēs vai kādu pārvaldes uzdevumu veikšanai ir nepieciešami kvalificēti speciālisti, pašvaldībai būs jānosaka ar saistošajiem noteikumiem.

Grozījumi noteic, ka kvalificēta speciālista nodrošināšana ar dzīvojamo telpu turpmāk būs viens no palīdzības veidiem. Uz šo palīdzību varēs pretendēt arī speciālisti, kuru darba devējs nav pašvaldība, ja speciālists, piemēram, strādā jomā, kas noteikta kā attīstāmā nozare.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kas būs jauns regulējums dzīvojamo telpu īres tirgū un sekmēs kvalitatīvu un iedzīvotājiem finansiāli pieejamu īres dzīvokļu izveidi un investīcijas īres namu sektorā, kā arī piedāvās jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem.

«Šovasar parakstījām sadarbības memorandu nekustamā īpašuma tirgus attīstībai, kas paredz gan konkrētus uzdevumus valdībai, gan konkrētas apņemšanās no nozares komersantiem. Pēc vairāku gadu diskusijām mums ir izdevies rast kopsaucējus arī jauniem nosacījumiem īres tirgus regulējumā. Šodien saskaņošanai nodotais likumprojekts ir nākošais solis, ko speram uzņēmējdarbības vides sakārtošanai, investīciju piesaistei un ēnu ekonomikas mazināšanai,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Jaunais likums reglamentēs noteikumus dzīvojamo telpu izīrēšanai, lietošanai īres līguma darbības laikā un īres līguma izbeigšanai neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir dzīvojamā telpa. Dzīvojamās mājās esošo nedzīvojamo telpu īres līgumus arī turpmāk būs jāslēdz Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Kamēr daudzi Latvijas iedzīvotāji dzīvo privātmājās un tā sauktajos jaunajos projektos, tikmēr lielākā daļa mūsu sabiedrības mitinās pirmskara laikā celtās mājās vai padomju daudzdzīvokļu namos. Mājas, kas celtas pirms Otrā pasaules kara, lai arī kļuvušas par Latvijas pilsētvides ainavas raksturīgu iezīmi, tomēr ir drošības un apdzīvojamības ziņā liela, es pat teiktu, samilzusi problēma.

Savukārt 20. gadsimta beigās celtie daudzdzīvokļu nami, kas projektēti tā, lai tajos efektīvi un par pieņemamu cenu varētu izmitināt lielu skaitu cilvēku, ir novecojuši ne vien morāli, bet arī fiziski. Laikam ejot, kļūst arvien skaidrāks, ka šīs ēkas vairs nav piemērotas mūsdienu dzīves standartiem. Līdz ar to nenoliedzami, ka pirmskara ēku un padomju laika daudzdzīvokļu namu atjaunošana mūsu valstī ir neatliekami risināms jautājums.

Viena no aktuālākajām pirmskara ēku problēmām ir mūsdienīgu drošības un energotaupības elementu trūkums. Daudzās no tām joprojām izmanto novecojušas elektroinstalācijas, tajās nav ugunsdrošības signalizācijas un tās ir slikti izolētas. Vēl viena būtiska problēma ir pašu ēku nolietojums - laika gaitā tās ir kļuvušas konstrukciju ziņā nedrošas.

Ministru kabinets 3. maija sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kas būs jauns regulējums dzīvojamo telpu īres tirgū un sekmēs kvalitatīvu un pieejamāku īres dzīvokļu izveidi, piedāvās jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem, kā arī veicinās investīcijas īres namu sektorā un darbaspēka mobilitāti uz pilsētām un novadiem, kur veidojas labi apmaksātas darbavietas.

«2017. gadā parakstījām sadarbības memorandu nekustamā īpašuma tirgus attīstībai, kas paredz gan konkrētus uzdevumus valdībai, gan konkrētas apņemšanās no nozares komersantiem. Pēc vairāku gadu diskusijām mums izdevies rast pirmos kopsaucējus arī jauniem nosacījumiem īres tirgus regulējumā. Dzīvojamo telpu īres likumprojekts izstrādāts ar mērķi nodrošināt plašāku īrnieku aizsardzību, īres tirgus attīstību, uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, kā arī investīciju piesaisti jaunu mājokļu būvniecībai un ēnu ekonomikas mazināšanu,» komentē Edmunds Valantis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

Dzīvojamo telpu īres likumprojekts tiek virzīts vienotā likumprojektu paketē ar grozījumiem likumā «Par Palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā», grozījumiem Notariāta likumā un grozījumiem Civilprocesa likumā.

Valsts budžeta likumā 2015. un 2016.gadam norādīts, ka Ekonomikas ministrijai (EM) valsts budžeta līdzekļi jānovirza pirmā mājokļa iegādes finansēšanai ģimenēm ar bērniem, vienlaikus galvojuma piešķiršanu reglamentējošie normatīvie akti neparedz tā piešķiršanu atbilstoši nosacījumam «pirmā mājokļa iegāde», turklāt nevienā normatīvajā aktā nav skaidrots, kas tieši ir «pirmais mājoklis». Tādējādi galvojumu piešķiršana var nesasniegt finansējuma piešķiršanas likumā patlaban definēto mērķi, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.

Likums Par valsts budžetu 2015.gadam nosaka, ka EM budžeta programmā Ekonomikas attīstības programma ieskaitītie līdzekļi ir izmantojami Pirmā mājokļa programmas finansēšanai. Likums Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā nosaka, ka valsts sniedz palīdzību, nodrošinot, ka tiek sniegts galvojums par dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemtā aizdevuma atdošanu. EM piešķirtais finansējums Pirmā mājokļa programmas finansēšanai tiek ieguldīts AS Attīstības finanšu institūcija Altum, kura izsniedz un administrē galvojumus.

2015.gadā AS Attīstības finanšu institūcija Altum galvojumu sniegšanai tika piešķirts finansējums 2 335 295 eiro apmērā.

Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums “Balcia Insurance SE” (Balcia) investējis 6 miljonus eiro īpašumā esošās daudzstāvu ēkas renovācijai Valdemāra ielā, Rīgā.

Ēkā izbūvētas modernas biroja telpas “Balcia” vajadzībām, kā arī izveidots konferenču centrs un “Balcia Residence” īstermiņa īres dzīvokļi, kas jau ir pieejami īrei.

Ēka Valdemāra ielā sadalīta divos korpusos. Tās sešos stāvos atrodas “Balcia” biroja telpas 1800 kvadrātmetru platībā un 230 kvadrātmetru plašs konferenču centrs. Ēkas otrajā korpusā ar kopējo platību 1400 kvadrātmetri izvietoti mūsdienīgi un dzīvošanai pilnībā aprīkoti 36 apartamenti, kā arī plaša jumta terase saviesīgiem pasākumiem.

“Esam renovējuši savā īpašumā esošo ēku, lai tā atbilstu mūsdienīga biroja un energoefektivitātes standartu prasībām, tajā pašā laikā saglabājot ēkas vēsturisko funkciju – viesu izmitināšanu, kas ļaus to efektīvāk pārvaldīt un apsaimniekot. Galvaspilsētā trūkst kvalitatīvas dzīvojamās telpas īstermiņa īrei, īpaši korporatīvo klientu segmentam ārvalstu darbinieku izmitināšanai. Tādēļ apartamentu izbūvē izmantoti augstākās kvalitātes materiāli un aprīkojums, lai maksimāli radītu vidi, kurā darbu var apvienot ar mājas sajūtu. Īpaši gandarīts esmu par jauno Latvijas mākslinieku darbu ekspozīciju, kuru izvietosim visā ēkā, tādējādi ienesot arī kultūras elpu renovētajās telpās,” stāsta “Balcia” valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

15.martā tiks uzsākta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pagaidu mājvietas – “Saktas” mājas Brīvības bulvārī 32 fasādes atjaunošana, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Kultūrvēsturiski nozīmīgajā ēkā kopš 2014. gada uz laiku līdz atgriešanās brīdim Rīgas pilī atrodas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcija un izstāžu telpas. Epidemioloģiskajai situācijai Latvijā uzlabojoties un atverot apmeklētājiem muzejus, LNVM turpinās savu darbību arī nama fasādes remontdarbu periodā.

"Atjaunošanas darbus veiksim saskaņā ar Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādēm, rūpējoties par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Lai gūtu skaidrību par saglabājamām vērtībām, namam tika veikta arhitektoniski – mākslinieciskā izpēte. Darbi notiks ēkas iemītniekiem atrodoties telpās, iespējami netraucējot to darbībai. Atjaunošanas darbus iecerēts pabeigt jau šā gada rudenī," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ogrē darbību atsākusi agrāk iecienītā kafejnīca "Pie zelta liepas", kurā patlaban nodarbināti 8 cilvēki ar īpašām vajadzībām, stāsta kafejnīcas īpašnieki.

Zālē izvietotas 40 sēdvietas klientiem, un padomāts arī par bāra apmeklētājiem.

Paredzēts, ka vasaras mēnešos darbību uzsāks āra terase ar 60 vietām klientiem, kuri nesteidzīgi varēs vērot pilsētas promenādi un priekšnesumus uz blakus esošās mazās estrādes.

Pašreiz kafejnīcā Eiropas ēdienu karte mijas ar streetfood ēdieniem jauniešiem, tāpat ir ietverti arī ēdieni no 20. gadsimta 70. gadu ēdienu kartes, un dzērienu klāsts. Kafejnīcu iekārtojot, padomāts par mazajiem klientiem, gan ēdienu kartē, gan pielāgotas sēdvietas un attīstošās rotaļu mantiņas.

SIA Bļoda.lv personāls ir 12 darbinieki, no kuriem 8 ir cilvēki ar īpašām vajadzībām.

17. oktobrī Ogres novada pašvaldības domes sēdē tika pieņemts lēmums nodot sociālajam uzņēmumam SIA Bļoda.lv telpas bezatlīdzības lietošanā pašvaldībai piederošajā nekustamajā īpašumā Brīvības ielā 18, Ogrē. Telpas atrodas 1.stāvā 383,5 m2 platībā (izņemot telpas, kas tiek izmantotas Ogres novada Tūrisma un informācijas centra vajadzībām) un pagrabstāvā.

Ieguldot četrus miljonus eiro, kādreizējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā, kura atrodas Rīgā, Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas krustojumā, izveidots jauns dzīvokļu projekts Bibliotēkas nams.

Projektā tiek piedāvātas 57 dzīvojamās telpas un 8 komerctelpas bez apdares. Dzīvokļu platības nav lielas, tās svārstās no 18 līdz 73 kvadrātmetriem. «Kādreiz vēsturiskā tipa ēkās dzīvojamās platības bija daudz lielākas. Dzīvokļiem lielākoties bija 100, 150 un vairāk kvadrātmetri, tomēr mūsdienu tendences norāda pretējo. Lielie dzīvokļi atjaunotās, senās ēkās un labā vietā Rīgas centrā vairs nav tik pieprasīti, jo to platības dēļ tie ir ļoti dārgi, kā rezultātā vietējie iedzīvotāji tos nevar atļauties un nereti tie gadiem stāv tukši. Bibliotēkas nams grib pietuvoties pasaules tirgus tendencēm, kas skaidri norāda, ka dzīvojamās platības lielpilsētu centros kļūst mazākas,» stāsta Nauris Živuļins, SIA Bibliotēkas nams pārstāvis. Viņš teic, ka lielpilsētu centri mainās, jo mainās tajos dzīvojošie cilvēki. Nozares pētījumi norāda, ka gados jaunāki cilvēki daudz labprātāk izvēlas mazāku platību labākā vietā, nekā lielāku platību Rīgas mikrorajonos. «Īpašumu cenu sabremzēšanās Latviju neskars vēl vismaz tuvākos divus gadus, kā arī nedomāju, ka gaidāmās korekcijas būs kaut kas katastrofāls,» norādīja N. Živuļins.

Vietā, kur vēsturiski atradās galdautu, aizkaru un mežģīņu fabrika Rita, vasaras sākumā, 5.jūnijā ekspluatācijā nodots daudzdzīvokļu ēku projekts Kalnciema kvartāla rezidences un uzsākta dzīvokļu tirdzniecība.

Pašlaik 46% no projekta dzīvojamajām telpām ir pārdotas, informē nekustamo īpašumu kompānijas Immostate pārstāve Zane Borisēviča.

Valentīna ielā 16 īstenoto projektu veido trīs četrstāvu dzīvojamās ēkas un viens atsevišķi novietots korpuss ar individuāliem dzīvokļiem un tiem pieguļošām terasēm. Kopumā visos korpusos izvietotas 182 dzīvojamās telpas.

Jaunajiem un potenciālajiem iemītniekiem tiek piedāvātas dzīvojamās telpas platībā no 26 līdz 100 kvadrātmetriem - gan apartamenta tipa, gan atsevišķā korpusā esoši dzīvokļi, gan pusotra stāva dzīvokļi ar lieliem logiem un izeju uz terases.

Daudzstāvu ēkas katrā stāvā izvietotas bezmaksas koplietošanas mantu glabātuves, kā arī, pagrabstāvā pieejamas aptuveni 50 mantu glabātuves, par atsevišķu samaksu.

Ir atjaunota Saktas nama vēsturiskā fasāde Rīgā, Brīvības bulvārī, un sākta procedūra ēkas nodošanai ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Neorenesanses stilā celtajam namam ārējā seja atjaunota, ievērojot Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) norādes un saglabājot nama autentiskumu.

Vēsturiskais uzraksts Sakta pēc darbu pabeigšanas saglabāts, atgādinot par nama raibo vēsturi, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Darbus veicis AS Būvuzņēmums Restaurators, līguma summa – 716 463 eiro, kura tiek segta no VNĪ kapitālieguldījumiem. Tuvākajos gados ēkai tiek plānots atjaunot arī vēsturiskos koka logus.

Lai arī nams Brīvības bulvārī 32 atrodas pašā Rīgas centrā un ir ar bagātu faktu un emociju vēsturi kopš pašiem pirmsākumiem, plašāk mūsdienu sabiedrībā tas vienmēr ir bijis populārs ar skanīgo nosaukumu Sakta, kas iegūts padomju laikos. Pie Saktas tiek norunātas tikšanās, iepretim pāri ielai joprojām ir brīnišķīgais Saktas puķu tirdziņš, un tepat ir Brīvības piemineklis. Laiki ir mainījušies, pirmajā stāvā kādreizējo eleganto parfimērijas veikalu Sakta ir aizstājusi Latvijas Pasta centrālā filiāle, citviet pirmajā stāvā iekārtojušies kioski un kafetērijas, bet augšējos stāvos kopš 2014. gada mitinās Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, laipni aicinot viesos iepazīt mainīgās un pastāvīgās ekspozīcijas līdz brīdim, kad pēc VNĪ vadītās rekonstrukcijas tas atgriezīsies Rīgas pilī.

Lietuvas daudznozaru uzņēmumu grupas SBA nekustamā īpašuma attīstīšanas uzņēmums SBA Urban kopā ar globālu un vietēju pieredzi guvušiem arhitektūras uzņēmumiem Rīgā projektēs un attīstīs unikāla nekustamo īpašumu projekta arhitektonisku koncepciju.

Pasaulē pazīstamā uzņēmuma Gensler un Latvijas kompānijas Arhis Arhitekti sadarbosies, lai izstrādātu koncepciju daudzfunkcionālai teritorijai 7,3 hektāru lielā platībā Lielirbes ielā, kas organiski apvienos telpu augsto tehnoloģiju nozarei, dzīvošanai, darbam un atpūtai. Platības ziņā šis būs lielākais nekustamo īpašumu projekts Latvijas galvaspilsētā.

"Mūsu mērķis ir radīt unikālu, ilgtspējīgu un inovatīvu projektu, kas kļūs par nākotnes pilsētas simbolu. Lai to paveiktu, esam piesaistījuši pasaulē atzītus arhitektus, kuri nevis seko globālajām tendencēm, bet tās rada. Tajā pat laikā mēs vēlamies, lai projekts būtu pievilcīgs un, pats svarīgākais, tuvs Rīgas iedzīvotāju sirdīm, tāpēc viena no Latvijā slavenākajām arhitektu komandām projekta konceptam pievienos vietēju raksturu un unikalitāti. Mūsu pieredze rāda, ka projekti, kas ietver starptautisku arhitektu radošo enerģiju un tos arhitektus, kuri pazīst vietējo kultūru, rada pirmšķirīgas rezultātus," norāda SBA Urban nekustamo īpašumu attīstīšanas nodaļas vadītājs Luks Geležausks.

Kādreizējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas krustojumā, ieguldot četrus miljonus eiro, izveidots jauns dzīvokļu projekts Bibliotēkas nams. Iegādei tiek piedāvātas 57 dzīvojamās telpas un astoņas komerctelpas bez apdares.

Bibliotēkas nama ēka ir būvēta 1910. gadā bankas vajadzībām. Būtiska sabiedrības daļa šo neoklasicisma stila celtni atceras kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas galveno ēku, kas tur atradās no 1956. līdz 2014. gadam, kad tā tika pārcelta uz Pārdaugavu. «Reti kuram ir zināms, ka pirmsākumos šajā ēkā ir atradušies grezni restorāni, kā arī avīžu un žurnālu redakcijas. Plānojot dzīvokļus, vēlējāmies šo bagāto vēsturi ne vien saglabāt, bet arī izcelt. Tāpēc namā, cik vien iespējams, saglabājām vēsturisko apdari, logus un grīdas materiālus,» stāsta Nauris Živuļins, Bibliotēkas nama sadarbības partneris projekta koncepcijas izstrādē un realizēšanā.

Ventspils vēsturiskajā centrā esošajās ēkās Pils ielā 45 un 47 aizvadīti spāru svētki - investējot 1,7 miljonus eiro, nākotnē šīs ēkas nodrošinās daudzfunkcionālu biroju telpu funkcijas, ēkā saglabājot arī daļu to interesantās vēstures.

Pils ielas 45 ēku Karls Hilmans uzcēla 1876. gadā pēc Hofmana projekta, to paredzot, kā divstāvu dzīvojamo namu. 1909. gadā ēkas īpašnieks J. Eismonds pēc Vitomska projekta veic otrā stāva pilnīgu izbūvi. Ēkā līdzās dzīvojamām telpām atradās aptieka, smaržu un parfīmu tirgotava, vēlāk tika iekārtots augļu, minerālūdens un limonādes veikals, kā arī Talsu šņabju un liķieru fabrikas noliktavas kroņa monopolpārdotava.

Pils ielas 47 F.Bēberova ēkas īpašumā 20.gs.sākumā atradās gan dzīvojamās telpas, gan dažādas tirdzniecības iestādes – brāļu Cipu lauksaimniecības produkcijas tirgotava, F.Ofkanta zārku veikals, kā arī J.Kaplana zobārstniecības kabinets, kur pēc neilga laika brīvvalsts periodā, abas mājas tika izmantotas kā dzīvojamās mājas. Tomēr aptuveni 1980. gadā, Pils ielas kvartālam nonākot "sanitārajā zonā" iedzīvotāji dzīvojamās ēkas pamazām sāka atstāt. Pēdējās liecības par Pils ielu apdzīvotību 20.g.s. liecina, ka 1994. gadā ēkas tika apdzīvotas.

Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē deputāti atbalstījuši lēmumu sešām spēļu zālēm atcelt iepriekš izdotās atļaujas azartspēļu organizēšanai, informē Rīgas dome.

Atļaujas atvērt spēļu zāli un organizēt attiecīgās azartspēles atceltas Parādes ielā 5B, Rītupes ielā 45, Lutriņu ielā 1, Tallinas ielā 85, Miera ielā 111 un Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā 20A.

Pamatojums iepriekš minēto atļauju atcelšanai ir spēļu zāļu atrašanās vietu neatbilstība Rīgas teritorijas plānojumam. Būves Parādes ielā 5B, Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā 20A un Rītupes ielā 45 atrodas dzīvojamās apbūves teritorijā, savukārt būve Lutriņu ielā 1 atrodas savrupmāju apbūves teritorijā. Tostarp zemes gabali un dzīvojamās mājas Tallinas ielā 85 un Miera ielā 111, kurās atvērtas spēļu zāles, atrodas Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas teritorijā. Arī šie minētie zemes gabali un mājas atrodas "dzīvojamās apbūves teritorijā".

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzsāks fasādes atjaunošanu teju pusotra gadsimta senajai neorenesanses stila ēkai Brīvības ielā 32, Rīgā, kas plaši pazīstama kā suvenīru veikala "Sakta" atrašanās vieta, kā arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) pagaidu ekspozīcijas vieta.

Atjaunošanas darbus veiks saskaņā ar Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādēm, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Darbu gaitā notiks ēkas fasādes atjaunošana, noteku sakārtošana, kā arī zibensaizsardzības atjaunošana. Darbu veikšanai tiek slēgts līgums AS "Būvuzņēmums Restaurators", līguma summa – 635 634.55 eiro, kuru segs no VNĪ kapitālieguldījumiem.

"Lai gūtu skaidrību par saglabājamām kultūrvēsturiskajām vērtībām, namam tika veikta arhitektoniski – mākslinieciskā izpēte. Fasādes atjaunošana notiks ēkas iemītniekiem atrodoties telpās, iespējami netraucējot to darbībai. Atjaunošanas darbus iecerēts pabeigt līdz 2021. gada sākumam," piebilst R. Griškevičs.

Mobilo sakaru operators “Tele2” visiem saviem birojam darbiniekiem nodrošinās iespēju iekārtot ērtu mājas biroju.

Proti, sadarbībā ar “IKEA” uzņēmuma darbinieki varēs iekārtot ērtu darba vidi, izvēloties darba galdu, biroja krēslu un apgaismojumu. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā, ka valdības noteiktie ierobežojumi turpinās un arī pēc pandēmijas beigām “Tele2” darbinieki varēs līdz pat 100 dienām gadā strādāt attālinātā režīmā.

“Mēs jau iepriekš devām iespēju darbiniekiem iekārtot savu mājas biroju, piedāvājot no biroja paņemt datora monitorus un par simbolisku samaksu iegādāties dažādas biroja mēbeles,” stāsta “Tele2” personāla vadītāja Aija Bite-Ozere.

“Ņemot vērā dažādus apstākļus, t.sk. to, ka esam nolēmuši arī pēc pandēmijas strādāt elastīgā režīmā, sapratām, ka mums ir jāturpina palīdzēt darbiniekiem iekārtot savus mājokļus tā, lai tie būtu arī piemēroti strādāšanai no mājām ilgtermiņā. Piemēram, pēdējā gada laikā darbu “Tele2” ir uzsākuši aptuveni 100 darbinieki, kuri faktiski birojā nav strādājuši nevienu dienu, kas vēlreiz apliecina, cik svarīgi šobrīd ir radīt piemērota darba apstākļus, strādājot no mājām.”

Martā spāru svētkus nosvinējis “Ulmaņa parks II”, kura vērtība sasniedz 21 miljonu eiro. Tas ir jau ceturtais uzņēmuma ''PICHE'' attīstītais biznesa parks, kas atrodas lidostas “Rīga” tuvumā un piedāvā nomāt lielas noliktavu un biroju telpas.

Šobrīd rezervēti 70% no kopējās pieejamās platības.

“Ulmaņa Parks II” atrodas blakus “Lidostas Parks”, kas savu darbu sāka 2018. gadā, “Green Park”, kas nomniekiem tika piedāvāts divus gadus vēlāk, un “Ulmaņa Parks I”, kas darbību sāka 2017. gadā.

“Mums ir liels prieks, ka pasaulē šķietami sarežģītā situācija netraucē uzņēmumiem augt. Tie meklē iespējas paplašināt gan savas biroja, gan noliktavas telpas, par ko liecina fakts, ka 70% “Ulmaņa Parks II” platības ir iznomātas jau būvniecības stadijā. Plānojam pirmo kārtu ekspluatācijā nodot jūlija vidū. Šis objekts turpinās nostiprināt Mārupi kā vienu no nozīmīgākajām biznesa apkārtnēm Latvijā. Uzņēmums plāno šeit attīstīt vēl vismaz 100 000 m² industriālās platības,” saka “Ulmaņa Parks II” būvnieka un attīstītāja, uzņēmuma ''PICHE'' vadītājs Pēteris Senkāns.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats dzīvojamās ēkas un palīgēkas pārbūvē Artilērijas ielā 35.

Pārbūvētais ēku komplekss, kurš celts 1908.–1912. gadā pēc Paula Mandelštama projekta, atrodas Rīgas vēsturiskā centra perifērijā, pie nule kā pārbūvētā un atjaunotā Ziedoņdārza, un ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, nacionālā romantisma piemērs.

Žūrijas komisijas pārstāvis, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Renārs Putniņš norāda, ka rajons, kur atrodas komplekss, mūsdienās piedzīvo atjaunotni, saglabājot savas strādniecības cilmes saknes un šarmu (Grīziņkalns), kļūst novērtēts plašākā sabiedrībā.

Viņaprāt, pārbūves projektā ir augsti vērtējama minimālā iejaukšanās apjomos, saglabājot esošo apjomu kompozīciju, mērogus un izmērus. Viens no šejienes veiksmes stāstiem ir iekšpagalms, kas ir iztīrīts no mazvērtīgās apbūves, atstājot tikai divstāvu palīgēku un tur augošos kokus. Apjomu nepalielināšana un lieka neaizbūvēšana ļauj saules gaismai pilnībā izgaismot pagalmu. Tādējādi iekšpagalms kalpo par daudzdzīvokļu ēku sociālās dzīves kodolu.

Ministru kabineta 30. jūnija sēdē apstiprināti grozījumi noteikumos par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai", būtiski pilnveidojot valsts palīdzības sniegšanu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un radot īpašus atbalsta mehānismus tieši daudzbērnu ģimenēm.

Kā zināms, mājokļu garantiju programmas ieviešanu kopš 2015. gada nodrošina Altum. "Mūsdienu dzīves prasībām atbilstoša mājokļa pieejamība ir viena no šī brīža valsts prioritātēm.

Šodien valdības apstiprinātie grozījumi mājokļu garantiju programmā atkal ir viens solis šī mērķa virzienā, kas būtiski pilnveido līdzšinējo atbalsta mehānismu – programma kļūs daudz pievilcīgāka daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās bērniņš vēl tiek gaidīts, vienlaikus tā sekmēs remigrācijas procesu, sniedzot iespēju saņemt atbalstu arī tautiešiem, kas nolēmuši atgriezties Latvijā.

Līdzšinējie programmas rezultāti apliecina tās nepieciešamību un efektivitāti – kopš programmas darbības sākuma atbalsts sniegts vairāk kā 14 000 ģimenēm, kurās kopā aug vairāk kā 18 000 bērni; programmā ieguldītie 25 miljoni eiro no valsts budžeta radījuši vairāk kā 900 miljonu eiro investīcijas Latvijas tautsaimniecībā," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Būtiski atgādināt, ka š.g. jūnija vidū, iepazīstinot ar OECD pētījuma rezultātiem par mājokļu pieejamību Latvijā, OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurría) norādīja, ka mājokļu pieejamībai jābūt vienai no Latvijas valdības prioritātēm, jo Latvijā daudz cilvēku dzīvo novecojušos mājokļos un pārapdzīvotībā.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu projektu attīstītājs “YIT LATVIJA” ekspluatācijā nodevis daudzdzīvokļu ēku “Safrāns”, kas atrodas Rīgā, Purvciemā, celtniecības stadijā izpārdodot gandrīz 60% no kopskaitā 81 pieejamā dzīvokļa.

Vērojot īpašumu iegādes tendences tirgū, uzņēmumā norāda, ka tieši pēdējā gada laikā pieprasījums pēc dzīvokļiem un darījumu skaits jaunajos projektos izteikti pieaug.

Jaunajā 9 stāvu daudzdzīvokļu ēkas projektā “Safrāns”, Žagatu ielā, izvietoti gan vienistabas un 2 istabu dzīvokļi, gan arī 3 un 4 istabu dzīvokļi. YIT novērojis, ka vienistabas dzīvokļi pārsvarā tiek iegādāti kā investīcija, taču vienlīdz pieprasīti ir arī dzīvokļi ar lielāku istabu skaitu.

“Jau uzsākot jaunā projekta “Safrāns” būvniecību tuvajā Purvciemā, izjutām pastiprinātu interesi no tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem. Sākotnēji vislielākais pieprasījums līdz šim ir novērots pēc divistabu dzīvokļiem, savukārt vienistabas dzīvokļi tiek izvēlēti kā investīciju objekts tieši infrastruktūras priekšrocību dēļ”, stāsta YIT LATVIJA valdes loceklis Andris Božē.

Ekonomikas ministrijas (EM) nākamā gada budžeta prioritātes ir obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazināšana, mājokļu pieejamība, eksports un jaunas darbavietas, informēja ministrijā.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) pauda gandarījumu par valdībā panākto vienošanos par 2021.gada valsts budžetu.

"EM 2021.gada budžeta prioritātes ir elektroenerģijas obligātā iepirkuma kopējo izmaksu mazināšana, atbalsts aizsargātajiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem, pēc daudzu gadu pārtraukuma rasts valsts līdzfinansējums dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem, tāpat piešķirts finansējums mājokļu garantiju atbalsta programmas turpināšanai, investīciju un eksporta veicināšanai, kā arī jaunu darba vietu radīšanai," uzsvēra ekonomikas ministrs.

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma kopējo izmaksu mazināšanai, kā arī atbalstam aizsargātajiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem 2021.gada valsts budžetā plānots novirzīt 31 576 857 eiro. Pēc EM sniegtās informācijas, obligātā iepirkuma kopējā apjoma mazināšana ļaus samazināt gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju maksājumus par OIK jau nākamgad vidēji par 23%, salīdzinot ar šobrīd fiksēto OIK likmi.

Jau pašlaik mājokļu iegādes valsts atbalsta programmas nosacījumos ir iekļauti ierobežojumi, kas nosaka galvojuma apmēra griestus gan procentuālā veidā no aizņēmuma apjoma, gan naudas izteiksmē, un pats lielākais iespējamais galvojuma apmērs ir 20 tūkstoši eiro, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Taču pieprasījumu pēc valsts galvojumiem būtiski palielina un motivē šo atbalstu pieprasīt arī cilvēkiem, kam tas nemaz nebūtu nepieciešams, cita normatīvo aktu norma – atlaide nodevai par īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā, uzsver banku pārstāvji.

«Šīs konkrētās valsts galvojuma programmas mērķis ir sniegt atbalstu ģimenēm ar bērniem. Tajā jau pašlaik reāli darbojas galvojuma apmēra ierobežojumi, kas saistīti ar bērnu skaitu ģimenē, un maksimālais galvojuma apmērs ir līdz 20 tūkstošiem eiro. Kopumā programma arī darbojas tai paredzētajā virzienā, taču pērn tika pieņemti grozījumi noteikumos par zemesgrāmatu nodevu, paredzot būtisku nodevas atlaidi darījumiem, kuros saņemts valsts galvojums. Diemžēl šādu atvieglojumu dēļ pieteikties valsts atbalsta programmai ir motivētas arī tās ģimenes, kurām tas iespējams nemaz nebūtu nepieciešams. Tāpēc, pirms domāt par kādiem papildus programmas ierobežojumiem, vispirms būtu jānovērtē cēloņi, un, ja ir nepieciešami uzlabojumi, tie būtu apspriežami ar visām programmā iesaistītajām pusēm,» norāda Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Ainārs Balcers (Swedbank).