Ar ASV kruīzu līnijas “Holland America Line” kuģa “Rotterdam” vizīti šonedēļ noslēgusies aktīvā kruīza sezona Rīgas ostā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes datiem, šogad, ceļojot ar kruīza kuģiem, Rīgu apmeklējuši 79 624 ārvalstu tūristu, kas ir par 5% vairāk nekā pagājušā gada sezonas laikā. Lielākā daļa kruīzu ceļotāju bija no Vācijas, ASV un Lielbritānijas, pavisam kopā no 126 pasaules valstīm.

Šīs kruīzu sezonas laikā sasniegts arī jauns rekords – reģistrēts lielākais līdz šim ar vienu kruīza kuģi atvesto pasažieru skaits, tie bija 3712 tūristi, kas Rīgā ieradās š.g. 15.augustā ar Itālijas kompānijas “Costa Cruises” kruīza laineri “Costa Fascinosa”.

Neraugoties uz to, ka šogad Rīgu apmeklēja mazāk kruīza kuģu nekā pērn, šosezon ievērojami audzis pasažieru skaits uz tiem – ja pērn kuģi devās ceļā daļēji piepildīti (53% no maksimālās pasažieru ietilpības), tad šogad tie jau ceļo ar vidēji 88% pasažieru piepildījumu no iespējamās maksimālās kapacitātes.

Krievijas domes likumdošanas konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Vladimirs Pligins ir ierosinājis veikt izmaiņas likumā par iebraukšanu un izbraukšanu no Krievijas. Viens no likumdošanas punktu projektiem piedāvā atcelt bezvīzu režīmu kruīzu tūristiem no tām valstīm, kuras nav ieviesušas analoģiskus rīkojumus pret krievu tūristiem. Jāatzīmē, ka jau kopš 1968. gada, kad Krievija tika pievienojusies konvencijai par “jūras braucienu atvieglošanu”, kura paredz, ka kruīzu kuģu pasažieriem ir atļauts uzturēties bez vīzas valstī vairākas dienas. Tagad tūristi, kas ieradušies ar kruīzu kuģi, neatkarīgi no valsts var uzturēties 72 stundas. Līdz ar to krievu pilsoņiem ir jābūt gandrīz visu valstu vīzām, uz kurām dodas populāro kruīzu ceļojumu maršruti, izņemot, Kubu un Dominikanas Republiku. Kopš 2003. gada Krievija ir atļāvusi ārvalstu tūristiem savā teritorijā uzturēties trīs diennaktis bez vīzām, taču krievu tūristus joprojām ASV, kā arī dažas Eiropas Savienības valstis, savā teritorijā bez vīzas neielaiž pat ne uz vienu diennakti. Tajā pašā laikā Krievijas tūroperatori nevēlas ticēt, ka būs iespējams atcelt bezvīzu iebraukšanu ceļotājiem pa jūras ceļiem. Kā uzskata tūrisma firmas Arktur Treval izpilddirektore Jelena Maļčenova, tad šādu likumu Krievija var pieņemt, ja ir vēlēšanās iznīcināt tūrismu Sanktpēterburgā, kur arī galvenokārt piestāj kruīzu kuģi un aizslēgt ceļu tiem ārvalstu tūristiem, kuri dodas vienas dienas izbraucienā uz Maskavu. Arī Inflot Worldwide St.Petersburg ģenerāldirektors Igors Gluhovs uzskata, ka tagad tiek ieviesti krietni stingrāki likumi, nekā tas eksistēja kādreizējos PSRS laikos, kad katrs tūrists drīkstēja nokāpt krastā tikai uz 48 stundām. Pēc tūroperatoru uzskatiem, šī katastrofa atsauksies uz to, ka valsts pazaudēs vairāk kā 200 miljonus eiro gadā. Pēc Inflot Worldwide St.Petersburg ģenerāldirektora Igora Gluhova atzīmētā, 2004. gadā Sanktpēterburgā piestāja 256 tūkstoši kruīzu pasažieru ar pavisam 290 kruīzu kuģiem. Vidēji viens kruīzu tūrists valstī atstāja 250-300 eiro vai arī 750-900 eiro par trīs dienām. Viņš arī uzskata, ka lielākā daļa tūristu atteiksies no brauciena uz Krieviju, sakarā ar sarežģītajām vīzu noformēšanas procedūrām. Tas radīs situāciju, kad kruīzu kuģiem vienkāršāk būs vispār neiebraukt Sanktpēterburgas ostā. Jāatzīmē, ka 80% kruīzu kuģu pasažieru ir amerikāņi, kuriem lielākajā daļā pasaules valstu vīzu nav nepieciešama. Krievijas valsts domes pārstāvis Aleksejs Fiļimonovs, aizstāvot šo jauno likumu atzīst, ka šis likums sasies rokas dažām tūrisma firmām, taču nevar uz visu skatīties tikai komerciāli, bet ir jādomā arī par valsts prestižu. Pēc viņa domām, priekš bagātajiem kruīzu tūristiem laiks un nauda, lai iegūtu vīzu nebūs šķērslis, lai apmeklētu Krieviju. Fiļimonovs domā, ka šis likums tiks pieņemts pirmajā lasījumā vēl līdz šī gada beigām.

Tuvāko gadu laikā Rīgas ostā varētu ienākt vairākas jaunas ASV kruīza līnijas, tāpat drīzumā varētu būt gaidāma dažu lielo kruīza līniju atgriešanās, informē Rīgas Brīvostas pārvaldē.

“Šis bijis grūts laiks Baltijas jūras reģionam, bet ir cerības, ka pakāpeniski atkal atgriezīsimies pie augšupejošas tendences, kā tas bija pirms pandēmijas un Krievijas sāktā kara sākuma Ukrainā”, situāciju nozarē komentē Jens Chr. Skrede, Cruise Europe izpilddirektors.

Šī gada aprīlī Rīgas brīvostas pārvalde kopā ar Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, Ro-Pax Terminal un Riga Cruiseship Agency piedalījās “Seatrade Global 2024”, kur pārstāvēja Rīgas ostu un pilsētu pasaules lielākajā kruīza tūrisma izstādē, tikās ar nozares partneriem un kruīza kompāniju pārstāvjiem, lai pārrunātu nākamo gadu kruīzu līniju plānus un aktuālās rezervācijas. Foruma laikā gūts apstiprinājums, ka tuvāko gadu laikā Rīgas ostā varētu ienākt vairākas jaunas ASV kruīza līnijas, tāpat drīzumā varētu būt gaidāma dažu lielo kruīza līniju atgriešanās.

Lielbritānijas uzņēmējam Braienam Sateram piederošais Igaunijas zemo cenu autobusu pārvadājumu operators Superbus, kas veic reisus arī maršrutā Rīga-Tallina, paziņojis, ka pārtrauks darbību.

Pēdējos reisus Superbus veiks 31.jūlijā.

Operators norādījis, ka tam ir jāpārtrauc darbība, jo Igaunijas Autoceļu pārvaldes lēmumu dēļ tas ir spiests veikt reisus nerentablos laikos.

«Jau kopš darbības sākuma Superbus ir saskāries ar daudzām grūtībām saistībā ar mūsu ienākšanu un attīstību Igaunijas tirgū. Ceļu pārvalde noraidīja mūsu pirmos maršrutu atļauju pieteikumus, un mēs bijām spiesti piekrist kustības grafikiem, kuri bija komerciāli mazāk dzīvotspējīgi. Par to tika iesniegta sūdzība tiesā, un 2016.gada jūnijā par to tika pieņemts lēmums par labu Superbus,» sacīts zīmola Superbus īpašnieka uzņēmuma Bus Transport Holding paziņojumā.

Krievijā palielinās pieprasījums ne tikai pēc ārvalstu kruīzu braucieniem, bet arī pēc vietējiem valsts kruīzu ceļojumu piedāvājumiem. Pieprasījuma pieaugums ir izskaidrojams ar iepriekšēja gada nemainīgo kruīzu cenu līmeni, kā arī Krievijas pilsoņu dzīves līmeņa palielināšanos un kruīzu tūrisma popularitātes pieaugumu. Par “krievu” kruīziem tiek dēvētas tās kompānijas, kurus ir nofraktējušas Krievijas uzņēmumi un uz prāmjiem strādā krievu personāls. Pie tam ekskursiju programmas tiek sastādītas ņemot vērā krievu mentalitāti. Līdz kruīzu programmu uzsākšanai Norvēģijā, Skotijā, Īrijā un Grenlandē ir vēl divi mēneši, taču vietas uz pirmajiem pieciem kruīziem jau ir rezervētas vairāk par 50%, kā arī viens no kuģiem ir jau pilnībā noslogots. Rezervēto vietu skaits uz krievu kruīzu programmām pa Vidusjūru un Sarkano jūru, kā arī Ziemeļeiropu ir par 30% lielāks nekā iepriekšējā gadā. Šai sezonai Krievija papildus ir nofraktējusi prāmi, uz kura var uzņemt 860 pasažierus, iepriekšēji bija paredzēti tikai 600 pasažieriem. Neskatoties uz to, ka jaunpienācēji Krievijas kruīzu tirgū piedāvā ārvalstu produktu, tas popularizē arī Krievijas piedāvājumus. Avots: Eiropa.lv

Pasaules kruīza tūrisma industrija turpina atgūšanos pēc gandrīz divu gadu pandēmijas izraisītās dīkstāves, un tiek sagaidīts, ka šogad kruīza kuģu pasažieru skaits pasaulē pārsniegs 30 miljonus, līdz 2028. gadam pasaules kruīzu kuģu floti papildinot ar vēl 66 jauniem kruīza kuģiem, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Arī Eiropā ceļojošo kruīza pasažieru skaits uzrāda augšupejošu tendenci un šogad plānots sasniegt jau 80% no 2019. gada rādītājiem. Vienlaikus industrijas ekspertu vidū šobrīd īpaša uzmanība tiek veltīta Ziemeļeiropai un Baltijas jūras reģionam, kas kara un no kruīza kartes izslēgtās Pēterburgas dēļ pašlaik atrodas sarežģītā situācijā. Kā zināms, tieši Pēterburga iepriekš bijusi viens no tūristu pieprasītākajiem un pirktākajiem Baltijas jūras kruīza maršrutu galamērķiem. Šosezon drošības apsvērumu, neskaidrības par ģeopolitisko notikumu attīstību un pieprasījuma krituma dēļ vairākas, īpaši ASV tirgū strādājošās kruīza līnijas, ir izvēlējušās pārplānot savus maršrutus, uz laiku pārtraucot kruīzu maršrutus Baltijas jūrā, īpaši tās Austrumu krasta ostās, tādējādi tajā ir sagaidāms kruīza vizīšu skaita samazinājums.

Kruīzu kuģu operatori labprāt kā vienu no mērķiem izvēlas Rīgu; pēdējo gadu tendences rāda, ka arī uzturēšanās laiks krastā palielinās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kruīzu ceļojumi šobrīd ir viens no straujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, ko ik gadu izmanto aptuveni 23 milj. pasažieru. Tirgus tendences liecina, ka līdz 2030. gadam kruīza pasažieru skaits varētu pieaugt vēl par trešdaļu, atklājot arī jaunus tūrisma maršrutus un tirgus nišas, norāda Rīgas Brīvosta. Tās dati liecina, ka pēdējo gadu laikā Rīgas ostā ir vērojams kruīzu pasažieru skaita pieaugums. Kopumā pagājušajā gadā Rīgu apmeklēja 86 kruīza kuģi, ar kuriem uz galvaspilsētu tika atvesti 87,4 tūkst. pasažieru no vairāk nekā 120 pasaules valstīm Līdz ar to pasažieru skaits, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir pieaudzis par 22,4%. Rīgas Brīvosta norāda, ka ir sasniegts desmitgades pasažieru pārvadājumu rekords.

Kruīzu līniju starptautiskā asociācija (CLIA) ir informējusi par brīvdienu pavadīšanas uz kruīzu kuģiem popularitātes pieaugumu. Miljoni Amerikas iedzīvotāju ir atklājuši, ka kruīzu izbraucieni ir izdevīgākais īso brīvdienu pavadīšanas veids, kura laikā ir iespējams pilnībā relaksēties. Ziemeļamerikā ir 19 kruīzu līnijas, kas sadarbojas ar 16 000 ceļojumu aģentūrām. Šajā gadā apmēram 2,6 miljoni iedzīvotāju ir izvēlējušies piecu vai mazāk dienu braucienus ar kruīzu kuģiem, kas ir apmēram viena trešā daļa no visa kopējā kruīzu tirgus piedāvājuma. Īsie izbraucieni tiek kombinēti ar blakus ostu aplūkošanu, dažādu pasākumu rīkošanu, neoficiālu tikšanās organizēšanu, izraušanos no ikdienas rutīnas. Īsie kruīzu izbraucieni ir pievilcīgi dažādu iemeslu dēļ, piemēram, cilvēkiem, kas nevar atļauties brīvdienas nedēļas garumā saspringtā darba grafika dēļ, īsais kruīza izbrauciens ir ideāls veids, kā pilnībā īsā laikā atpūsties un relaksēties. Tas ir arī tuvāk mājām, nav jālido ar lidmašīnu uz ostu, no kurienes paredzēts izbraukt. Ceļotājiem, kuri nekad nav bijuši uz kuģa, tā ir patīkama iespēja iepazīties ar ūdens transportu. Arī maksa par braucienu ir pieņemama, tā iekļauj, izklaidi, ēdināšanu, ērtu nakšņošanu un modernu transportu. Brauciena laikā nav pilnīgi nekāda stresa, satiksmes sastrēgumu, nav jāmeklē, kur paēst vai kā izklaidēties. Ceļotājiem ir iespēja izvēlēties ceļojumu gan no brauciena ilguma, gan maršrutiem, gan no ceļojuma iespējamajiem laikiem un kompānijām. Avots: Eiropa.lv

Ar līnijas Plantours Cruises kuģa “Hamburg” ienākšanu ostā 22.aprīlī sāksies šī gada kruīzu sezona Rīgā.

Kuģis “Hamburg” savu Baltijas jūras kruīzu uzsāka 20. aprīlī Hamburgā, un tā ietvaros apmeklēs arī Gdaņsku, Klaipēdu, Tallinu, Helsinkus, Mariehamnu, Stokholmu, Visbiju, Bornholmu, Kopenhāgenu, kruīzu noslēdzot 30. aprīlī Ķīles ostā. Arī pagājušā gada kruīzu sezonu Rīgas ostā atklāja ar šī paša kuģa “Hamburg” uzņemšanu. “Tā kā pagājušā sezona ostā bija ļoti veiksmīga ar rekordaugstu kruīza kuģu apmeklējumu skaitu - 99 apkalpoti kuģi, un sagaidītu 10 miljono pasažieri, tad uzskatām šo par labu zīmi, un sagaidām tikpat veiksmīgu sezonu arī šogad”, tā Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

2023. gada kruīza sezona Rīgas ostā solās būt gana daudzveidīga un krāsaina. Šosezon ir pieteiktas 63 kruīza kuģu vizītes. Tas gan ir mazāk nekā pērn, jo saistībā ar ģeopolitisko situāciju daudzas kruīza kompānijas neiekļauj Baltijas jūras austrumu ostas savos maršrutos. Tajā pašā laikā tiek prognozēts, ka pasažieru skaits uz ienākošajiem kruīza kuģiem šosezon būs lielāks nekā tas bija pagājušā sezonā.

Izvērtējot zemo cenu lidsabiedrības visā pasaulē un reģionos, Skytrax World Airline Awards TOP 10 Eiropā labāko zemo cenu aviokompāniju sarakstā piekto vietu ieņem Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic.

Savukārt par pasaulē labāko zemo cenu aviokompāniju atzīta Malaizijas budžeta aviokompānija AirAsia, bet Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair nav iekļuvusi nedz pasaulē, nedz Eiropā labāko zemo cenu aviokompāniju saraksta pirmajā desmitniekā.

airBaltic Eiropā labāko zemo cenu aviosabiedrību sarakstā ierindojas piektajā vietā, apsteidzot tādas lidsabiedrības kā flyBe un Wizz Air. Par labākajām zemo cenu aviosabiedrībām Eiropā atzīta Norwegian (1. vieta), easyJet (2. vieta), Germanwings (3. vieta), NIKI (4. vieta), airBaltic (5. vieta), Wizz Air (6. vieta), WOW Air (7. vieta), Pegasus Airlines (8. vieta), flyBe (9. vieta) un Onur Air (10. vieta).

Iepriekšējā nedēļā Latvijas Bankas Ekspertu saruna vētīja, cik lielā mērā mājsaimniecības un uzņēmumi ir izmantojušas unikālās iespējas, ko atnesis zemo procentu likmju laikmets. Taču ne visiem jaunie apstākļi nozīmē jaunas iespējas. Eiropas Centrālā banka (ECB) savā jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā secina, ka zemo procentu likmju vide palielina finanšu stabilitātes riskus Eiropā, t.sk. kredītiestādēs.

Stabila Latvijas finanšu sistēma ļaus mājsaimniecībām un uzņēmumiem labāk izmantot zemo procentu likmju laikmeta priekšrocības. Tādēļ, turpinot diskusiju, jāvaicā, – kā zemās procentu likmes ietekmē Latvijas kredītiestādes un to finanšu stabilitāti un ko šajā ziņā mainīs pakāpeniskais procentu likmju pieaugums ASV?

Kamēr mājsaimniecības priecājas par rekordzemām kredītu izmaksām, Latvijas kredītiestādes saskaras par rekordzemiem procentu ienākumiem, ko tās gūst, kreditējot tautsaimniecību. Jaunākie dati liecina, ka 2016. gadā kopējie kredītiestāžu sektora procentu ienākumi no kredītu izsniegšanas tautsaimniecībai ir par 36% zemāki kā pirms pieciem gadiem un par 2% zemāki kā pērn, un kritums ir straujāks kā kopējā kredītportfeļa samazināšanās. Turklāt zemi vai negatīvi ir arī procentu ienākumi no ieguldījumiem Latvijas un ārvalstu parāda vērtspapīros.

Kompānijas Costa Crociere prezidents paziņoja, ka pasažieru skaits Eiropas kruīzos ir pieaudzis no 2,67 miljoniem 2003. gadā līdz 3,21 miljoniem 2005. gadā. Līdz ar to pasažieru plūsmas pieaugums veido 13 %.

Kompānijas Costa Crociere prezidents paziņoja, ka pasažieru skaits Eiropas kruīzos ir pieaudzis no 2,67 miljoniem 2003. gadā līdz 3,21 miljoniem 2005. gadā. Līdz ar to pasažieru plūsmas pieaugums veido 13 %.

Saskaņā ar prognozēm, līdz 2010. gadam pasažieru skaits Eiropas kruīzos pieaugs par 17% un veidos 4,5 miljonus pasažieru gadā.

Eiropas kruīzu industrijas ienākumi 2004. – 2005. gadā pieauga par 13%, tajā laikā, kad kruīzu daļa tūrisma tirgū veido apmēram 4,1%.

Kompānijai Costa Crociere laika periodā no 2000. līdz 2005. gadam izdevās trīskāršot pārdošanu, bet pasažieru skaits, kas ir izmantojis kompānijas kruīzus, jau 2007. gadā var sasniegt 1 miljonu.

Kruīzu nozare varētu būt nākamais sektors, kas plāno samazināt ceļojumu aģentu komisijas naudu. Kruīzu kompānijas Carnival, Royal Caribbean un Island Cruises šobrīd pārskata savus maksājumus ceļojumu aģentiem, sekojot kompānijas Thomson lēmumam samazināt komisijas maksu no 10% līdz 7%. Daži ceļojumu aģenti norāda, ka kruīzu komisijas maksas samazināšana no pašreizējiem 10 - 15% nebūtu nekas slikts. Komisijas maksas samazināšana ierobežotu mazumtirgotāju tendenci uzstāt uz kruīzu cenu ievērojamām atlaidēm. Prognozes liecina, ka līdz 2008.gadam kruīzu ceļojumos būs devušies divi miljoni britu, kas veido 10% no kopējā Lielbritānijas ceļojumu pakešu tirgus.

Malta ir izveidojusi jaunu kruīzu tīklu Malta Cruise Network, kurš tūristiem būs pieejams sākoties jaunai sezonai. Kruīzu mērķis ir piesaistīt investīcijas tūrisma nozarei, tūristus Vidusjūras reģionam, kā arī attīstīt kruīzu un tūrisma nozari kopumā. Kā tīkla atbalstītāji iesaistījās Maltas tūrisma Ministrija, kas ir arī vieni no lielākajiem Maltas kruīzu operatoriem, un Starptautiska Maltas lidosta. Starp līdzīpašniekiem – Maltas Jūras administrācija, Maltas viesnīcu un restorānu asociācija. Jāatzīmē, ka 2003. gadā Malta uzņēma 400 kruīzu kuģus, kas nogādāja uz salu 338 tūkstošus pasažierus. Pēc tūrisma Ministrijas datiem, iepriekšējā gadā Maltu kopumā apmeklēja 1,2 miljoni cilvēku. Avots: Eiropa.lv

Latvijas nacionālā lidsabiedrība «airBaltic» nākotnē plāno veidot bāzi Tallinā, lai reisus no Igaunijas galvaspilsētas apkalpotu Igaunijā nolīgti darbinieki.

«airBaltic» vadītājs Martins Gauss Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR sacījis, ka pašlaik uzņēmumā strādā 33 Igaunijas pilsoņi, bet to skaits palielināsies, jo arvien vairāk cilvēku lido no Igaunijas.

«Nākotnē mēs Igaunijā izveidosim bāzi, no Igaunijas izlidojošos reisus apkalpos Igaunijas komandas. Mums jau ir piloti un stjuarti no Igaunijas. Pieaugot tirgus daļai, mēs pieņemsim darbā arvien vairāk cilvēku no Igaunijas un Lietuvas,» viņš teicis.

Tāpat «airBaltic» vadītājs solījis, ka Latvijas nacionālā lidsabiedrība nesamazinās tiešo reisu skaitu no Tallinas.

«Tallinā mūsu tirgus daļa ir 23%. Un vissvarīgākais ir tas, ka mēs nodrošinām nozīmīgus savienojumus. Ne tikai tiešos reisus no Tallinas, bet arī savienojošos reisus uz 80 galamērķiem caur Rīgu un no turienes uz vairāk nekā 300 galamērķiem visā pasaulē. Šāda veida savienojamība ir mūsu reisu plānošanas pamatā. Mēs varam plānot tiešos reisus kā daļu no lielāka tīkla,» klāstījis Gauss.

Līdz ar Eiropas Savienības paplašināšanos Centrāleiropas vadošā zemo izmaksu lidsabiedrība SkyEurope Airlines, ar nolūku paplašināt savu sasniedzamību un tirdzniecības markas atpazīstamību ārpus saviem līdzšinējiem tirgiem, palielina realizācijas kanālu skaitu un tagad biļešu rezervāciju šai lidsabiedrībai var veikt arī caur Amadeus rezervēšanas sistēmu. Lai paplašinātu komerciālo un mārketinga sasniedzamību ārpus saviem līdzšinējiem tirgiem, SkyEurope ir izvēlējusies pievienoties Amadeus sistēmai, ļaujot 60 000 ceļojumu aģentiem, kas saistīti ar šo globālo rezervēšanas sistēmu, rezervēt vietas SkyEurope lidmašīnās. No bāzēm vietām Polijā un Slovākijā, SkyEurope lido uz 18 galamērķiem Eiropā, ieskaitot Franciju, Spāniju, Vāciju, Itāliju, Šveici, Nīderlandi un Lielbritāniju. SkyEurope izpilddirektors Kristians Mandls atzīmē, ka ceļojumu aģenti var rezervēt sēdvietas caur SkyEurope interneta mājas lapu, tomēr iesaistoties globālajā rezervēšanas sistēmā, var iegūt daudz vairāk rezervāciju, piedāvājot ceļojumu aģentiem vienkāršāku un izmaksu ziņā efektīvāku rezervēšanas procesu, kas ir pilnībā integrēts viņu ikdienas pārdošanas un tarifikācijas sistēmā. SkyEurope pievienojas gandrīz 500 lidsabiedrībām (daudzas no tām ir zemo izmaksu lidsabiedrības), kas pašreiz ir pieejamas caur Amadeus. Pretēji sabiedrībā pastāvošajam uzskatam, ka zemo izmaksu pārvadātāji neizplata savas aviobiļetes caur globālajām rezervēšanas sistēmām, pašreiz 21 no pasaules 62 zemo izmaksu pārvadātājiem par vienu no saviem realizācijas kanāliem ir izvēlējušies Amadeus. „Amadeus pieder spēcīga tirgus daļa daudzās no valstīm, uz kurieni lido SkyEurope,” atzīst Amadeus Mārketinga un pārdošanas daļas direktors Deivids Doktors. Tādā veidā palīdzot lidsabiedrībām iegūt lielāku pasažieru skaitu ar zemām mārketinga izmaksām. Zemo izmaksu lidojumu pārvadātāji arvien vairāk raugās uz Amadeus kā papildus izplatīšanas kanālu, kura vadošās tirgus pozīcijas sniedz tiem lielāku pieeju ceļojumu aģentiem un korporācijām pasaules mērogā. Par SkyEurope un Amadeus:SkyEurope ir Centrālās Eiropas vadošā zemo izmaksu lidsabiedrība ar bāzēm Vīnē, Bratislavā, Varšavā un Kosicē. SkyEurope tika dibināta 2002.gadā un tās maršruti savieno 18 galamērķus 12 valstīs. SkyEurope organizē lidojumus ar 13 lidmašīnām un plānots, ka 2004.gadā tā pārvadās vairāk nekā 1 miljonu pasažieru. Starp SkyEurope akciju īpašniekiem ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un ABN-Amro. Savukārt, Amadeus ir vadošā globālā rezervēšanas sistēma un tehnoloģiju nodrošinātāja, apkalpojot pasaules ceļojumu un tūrisma industriju mārketinga, pārdošanas un izplatīšanas kanālu jomā. Tās daudzpusīgi aptverošie globālās rezervēšanas sistēmas datu apstrādes centri apkalpo 61 000 ceļojumu aģentu un vairāk nekā 11 000 lidsabiedrību pārdošanas biroju, kopā aptuveni 300 000 pārdošanas punktus vairāk nekā 210 pasaules tirgos. Caur globālo rezervēšanas sistēmu Amadeus ceļojumu aģenti un lidsabiedrību biroji var veikt rezervācijas vairāk nekā 95% no pasaules lidsabiedrību sēdvietām. Globālā rezervēšanas sistēma tāpat arī nodrošina pieeju 51 000 viesnīcām, 50 auto nomu uzņēmumiem, arī prāmju, dzelzceļa, kruīzu, tūroperatoru un apdrošināšanas uzņēmumiem. Amadeus galvenā mītne atrodas Spānijas galvaspilsētā Madridē un uzņēmuma akcijas kotējas Madrides, Parīzes un Frankfurtes fondu biržās. Uz 2003.gada 31.decembri uzņēmuma ieņēmumi bija 1 929 miljoni eiro un peļņa sastādīja 158,4 miljonus eiro. Uzņēmums kopā nodarbina 5000 darbiniekus. Avots: Eiropa.lv

AS "Pasažieru vilciens" (PV) šodien sāk pasažieru pārvadājumus ar trim jaunajiem elektrovilcieniem Tukuma, Aizkraukles un Skultes virzienā, savukārt braucienus Jelgavas virzienā plānots sākt sestdien, 16.decembrī, informē PV pārstāvji.

Tukuma virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt astoņus reisus - divus reisus maršrutā Rīga-Dubulti un divus atpakaļ uz Rīgu, kā arī divus reisus maršrutā Rīga-Sloka un divus reisus atpakaļ.

Vienlaikus Aizkraukles virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Ogre un vienu atpakaļ, kā arī reisu maršrutā Rīga-Lielvārde, bet Skultes virzienā plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Saulkrasti un vienu atpakaļ.

Tāpat šodien plkst.10.20 Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, laukumā pie otrā perona, notiks elektrovilcienu pārvadājumu uzsākšanas svinīgais pasākums, kurā piedalīsies satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), PV valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV) un "Škoda Group" valdes loceklis Svata Zdeneks.

Rīgas lidostai jāizmanto radusies situācija ap taksometru kompāniju problēmām lidostā, lai dotu iespēju klientus apkalpot arī zemo izmaksu taksometru kompānijām, norāda taksometru dienests Freetaxi.lv.

«Esošā sistēma lidostā Rīga klientiem ir pilnīgi neizdevīga, jo zemo cenu taksometru kompānijām iespēja strādāt lidostā praktiski liegta,» sacīja taksometru dienesta Freetaxi.lv vadītāja Natālija Judina, norādot, ka, pat ja lidosta esošajā situācijā piedāvātu lidostā strādāt zemo izmaksu taksometru kompānijām, tās nespētu samaksāt augsto maksu, ko lidosta prasa par tiesībām strādāt lidostas taksometru stāvlaukumā.

Viņa aicina lidostu izveidot atsevišķu zemo izmaksu taksometru kompāniju stāvlaukumu, kas atrastos tālāk no centrālās ieejas, un līdz ar to maksa par šī stāvlaukuma izmantošanu būtu krietni zemāka.

Bijušais AS Air Baltic Corporation vadītājs Bertolts Fliks ir neizpratnē par viņam inkriminēto noziegumu un brīnās par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piesliešanos aviācijas eksperta lomai.

Advokāts Viktors Tihonovs pēc sazināšanās ar savu klientu Fliku aģentūrai LETA teica, ka klientam nav izprotams, kāpēc viņam tiek piedēvēti «krimināli reisi».

«Klients pauž lielu neizpratni par to, kopš kura laika KNAB ir kļuvis par lielo aviācijas ekspertu. Tas tiek saistīts ar to, ka airBaltic no apmēram 55 000 lidojumu gadā vidēji tiek atcelts 1000 reisu. No 55 000 viens procents tiek atcelts tehnisku problēmu dēļ, kā, piemēram, slikts laiks un tamlīdzīgi, viens procents tiek atcelts iepriekš plānojot. KNAB atlasījis atsevišķus reisus un kāpēc tie ir krimināli reisi - tas ir pagaidām miglā tīts un nesaprotams aspekts,» norādīja advokāts.

Poļu lidsabiedrība LOT nevēlas savu gaisa telpu tik viegli atdot bez cīņas īru zemo izmaksu lidsabiedrībai Ryanair vai citām zemo izmaksu lidsabiedrībām. Viņu atbilde ir Polishwings, kas ir otrā poļu zemo izmaksu lidsabiedrība (pirmā zemo izmaksu lidsabiedrība ir ) un lidsabiedrības LOT meitas uzņēmums. Tiek plānots, ka Polishwings savu darbību uzsāks 2005. gada februārī ar vienu miljonu eiro lielu pamatkapitālu un piecām Boeing 737 markas lidmašīnām. Pavisam lidsabiedrība plāno nodarbināt apmēram 50 darbiniekus. Lidsabiedrība LOT ar šo soli vēlas novērst iespējamo pasažieru noslieci gaisa transporta satiksmē uz zemo izmaksu lidojumu piedāvātājiem. Polishwings lidos no Varšavas, Katovices un iespējams, ka no Vraclavas. Šīs idejas realizācijai ir atrasts arī viens sabiedrotais – lidsabiedrība Lufthansa, kura no 2002. gada oktobra nodarbina savu zemo izmaksu lidsabiedrību Germanwings (2004. gada ir pārvadāti jau gandrīz trīs miljoni pasažieru un peļņa palielinājusies par 50%). Poļu zemo izmaksu lidsabiedrība Polishwings līdz ar to lidos arī uz lidsabiedrības Germanwings labi izveidotajām mērķa lidostām – Ķelni un Štutgarti, no kurienes Polishwings pasažieri varēs tālāk doties uz, piemēram, Barselonu, Romu un Lisabonu. Tajā pašā laikā Polishwings bāzas lidosta Varšavā tiks paplašināta, īpaši lidojumiem austrumu virzienā.

Latvijas nacionālās aviokompānijas rīcība, atceļot reisus jau ir izpelnījusies partneru sašutumu. «Ja turpināsies šāda airBaltic rīcība, tad mēs centīsimies meklēt citu alternatīvu Latvijas nacionālās lidsabiedrības vietā, ko piedāvāt saviem klientiem,» Db.lv norādīja tūrisma aģentūras Latvia Tours direktore Ieva Keiša.

Viņa pieļauj, ka airBaltic varētu būtu bijis pamatots iemesls atcelt reisus, tomēr viņa uzskata, ka neinformēšana ir uzskatāma par kaitniecību. «Mēs nezinām, vai reisu atcelšana ir bijusi kaitniecība vai nē, tomēr pavisam droši var apgalvot, ka kaitniecība ir tā, ka lidsabiedrība neinformē savus partnerus - neviens no aviokompānijas ar mums nav sazinājies un paskaidrojis, kādēļ airBaltic ir atcēlis reisus un vai tie nākotnē tiks atjaunoti. Tāpat kā lidosta visu informāciju iegūstam nevis no pašas aviokompānijas, bet no medijiem un no informācijas par atlidojušajiem un izlidojošiem reisiem,» atzina I. Keiša.

Aizvadītajās brīvdienās Ventspils ostā bija piestājis vācu kruīzu kompānijas Phoenix Reisen kuģis Amadea, informē SIA Noord Natie Ventspils Terminals (NNVT).

Uzņēmumā, kas sācis kruīza kuģu piesaisti Ventspilij, norāda, ka šis ir pirmais no SIA «NNVT» piesaistītajiem kruīza kuģiem. Iecerēts, ka kruīzu biznesa kā jaunā produkta attīstīšana veicinās tūrisma attīstību pilsētā un reģionā, sekmēs pienesumu ekonomiskās attīstības jomā un paaugstinās pilsētas atpazīstamību plašākā mērogā.

Kruīza bizness Ventspilī līdz šim bijis neaktīvs, jo nav neviena institūcija vai uzņēmums, kas nodarbotos ar kruīza līniju piesaisti un iesaistīto pušu koordinēšanu, lai līnijas veiksmīgi darbotos Ventspilī. Dažu kruīzu organizatoru kuģi nesenā pagātnē gan apstājušies vietā netālu no Ventspils mola, taču ņemot vērā, ka tā nav pilnīgi piemērota šāda veida kuģu pietauvošanai un pasažieru apkalpošanai, NNVT pirms pāris gadiem uzsāka jaunu iniciatīvu kruīza kuģu piesaistē.

Rīgas ostā 8.augustā ienāks Vācijas tūrisma aģentūras un kruīzu kuģu operatora Phoenix Reisen kuģis MV Artania, kas būs pirmais kruīza kuģis pēc teju pusotra gada pārtraukuma, ko izraisījusi globālā Covid-19 pandēmija.

MV Artania ar ~ 560 pasažieriem uz klāja Rīgā ieradīsies no Tallinas ostas un kruīza laikā plāno apmeklēt vēl vairākas Baltijas jūras pilsētas, to starpā Kopenhāgenu, Stokholmu, Helsinkus, Tallinu, Gdaņsku un Ķīli u.c.

Visi kuģa pasažieri ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19.

Uz kuģa, kas jūras kruīzu uzsāka 30. jūlijā Brēmerhāfenē, atrodas pasažieri no 8 valstīm, visvairāk no Vācijas, bet arī Austrijas, Beļģijas, Vācijas, Itālijas, Nīderlandes, Šveices un Čehijas.

Rūpējoties par drošības standartiem Covid-19 vīrusa izplatības risku mazināšanai, kas ļautu pakāpeniski atsākt kruīza kuģu ienācienus Rīgas ostā, Rīgas brīvostas pārvalde sadarbībā Latvijas Valsts robežsardzi, NMPD un SPKC ir izstrādājusi “Vadības plānu Covid-19 vīrusa izplatības riska mazināšanai”, kas turpmāk būs jāievēro visiem Rīgā ienākošajiem kruīza kuģiem.

Rīgas ostā savā pirmajā vizītē 11.maijā piestāja kruīzu kompānijas “Holland America Line” kuģis “Rotterdam”. Uz Rīgu tas atveda 2457 pasažierus no vairāk nekā 40 pasaules valstīm, no kuriem gandrīz puse ir ASV pilsoņi, tāpat ievērojams skaits pasažieru ir no Nīderlandes, Kanādas, Austrālijas u.c.

“Rotterdam” ir liels (299 metri) un jauns kuģis, tas palaists ūdenī 2020. gada rudenī, taču pandēmijas dēļ pirmajā kruīzā tas devās vien 2021. gada rudenī. “Rotterdam” ir luksusa klases kruīza laineris, tam ir 12 klāji, uz kuģa ir 6 restorāni, spa centrs, plašas sporta un rekreācijas zonas, bibliotēka, mākslas galerija, teātra un koncertu zāle un citas atpūtas iespējas kuģa pasažieriem.

Kuģis Rīgā ieradies no Rostokas un tālāk dosies uz Tallinas ostu. 14 dienu kruīzs Baltijas jūrā sākās un arī noslēgsies Amsterdamā.

Šī ir pirmā kuģa “Rotterdam” vizīte Rīgas ostā, kas šodien tika atzīmēta ar īpašu ceremoniju, Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietniekam Edgaram Sūnam un kuģa kapteinim Bas van Dreumel uz kuģa komandtiltiņa apmainoties ar piemiņas zīmēm.