Finanses

ECB: Banku sektors turpina atveseļoties

LETA, 19.04.2016

Jaunākais izdevums

Satricinātais Eiropas finanšu sektors uzrāda turpmākas atveseļošanās pazīmes un bankas iesaistās aizvien lielākā konkurences cīņā pēc klientiem, pazeminot kreditēšanas standartus, otrdien paziņoja Eiropas Centrālā banka (ECB).

ECB jaunākās aptaujas dati liecina, ka bankas atvieglo kreditēšanas standartus uzņēmumiem un tā ir labā zīme, jo kreditēšanas aktivitātes hroniskais vājums eirozonā iepriekš bijis vainojams pie būtiskas ekonomiskās atveseļošanās trūkuma Eiropas vienotās valūtas savienībā.

Vienlaikus gan bankas arī ziņo, ka kreditēšanas standarti mājsaimniecībām mājokļu iegādēm kļuvuši stingrāki.

Tikmēr pieprasījums pēc aizdevumiem palielinās, norāda ECB.

Pieprasījums turpina palielināties visās aizdevumu kategorijās, jo sevišķi pēc aizdevumiem mājokļu iegādēm, vēsta banka.

ECB iepriekš norādījusi, ka tās monetārās politikas pozitīvā ietekme nenonāk līdz reālajai ekonomikai, jo bankas nenodod tām pieejamo naudu tālāk aizdevumu veidā, jo sevišķi maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Cerībā šo situācija risināt banka samazinājusi procentu likmes līdz rekordzemiem līmeņiem un ieviesusi arī vairākas programmas ar mērķi ekonomikā iepludināt likviditāti.

Savukārt pērnā gada sākumā ECB sāka īstenot tā dēvēto kvantitatīvās stimulēšanas programmu, kuras ietvaros tā iegādājas valstu obligācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ES Tiesa reģistrējusi ABLV Bank un tās lielāko akcionāru prasības pret ECB un Vienotā noregulējuma valdi

LETA, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Tiesa ir reģistrējusi «ABLV Bank» un tās lielāko akcionāru prasības pret Eiropas Centrālo banku (ECB) un Vienotā noregulējuma valdi (VNV), liecina ES Tiesas publiskotā informācija.

«ABLV Bank» Sabiedrisko attiecību departamenta vadītājs Artūrs Eglītis aģentūrai LETA skaidroja, ka ES Tiesa ir lūgusi otru pusi - ECB un VNV - sniegt komentārus par iesniegtajām prasībām, atvēlot tam divu mēnešu laiku.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka «ABLV Bank» un tās lielākie akcionāri 3.maijā iesniedza ES Tiesā prasību pieteikumus pret ECB un VNV. Bankas advokāti no «DLA Piper» Vācijas biroja «ABLV Bank» un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesniedza četrus pieteikumus - divus pret ECB un divus pret VMV. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un VNV. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ECB šefa krēslā - ne balodis, ne vanags, bet – pūce!

Jānis Šķupelis, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nestandarta monetārās politikas beigu sākums

Latvijas Bankas ekonomists Gunārs Bērziņš, 21.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Rīgā norisinājās Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes izbraukuma sēde. Tas bija vēsturisks notikums, turklāt ne tikai Latvijai un Latvijas Bankai.

Pirmo reizi eiro zonas monetārās politikas nākotne tika lemta mūsmājās, un nākamā ECB Padomes izbraukuma sēde Rīgā diez vai varētu notikt ātrāk kā pēc gadiem 20. Vienlaikus šis bija arī nozīmīgs notikums visai eiro zonas ekonomikai, jo līdzšinējā atbalstošā monetārā politika lēniem soļiem ir nonākusi krustcelēs un ECB Padomei bija jālemj par politikas maiņu.

Tikai atšķirībā no krustcelēm pasakā par tēva dēliem monetārās politikas krustcelēs nav skaidru ceļa zīmju norāžu par to, kas turpmākajos gados plašajā pasaulē sagaida eiro zonas ekonomiku. Ekonomikā par ceļa zīmēm kalpo tautsaimniecības rādītāju prognozes, tirgus dalībnieku gaidas un risku novērtējums, kas ECB preses konferencē pēc Padomes sanāksmes Rīgā izpelnījās lielāko uzmanību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ECB un PNB bankas aprēķini par bankas aktīviem būtiski atšķīrušies

LETA, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) un pirms nedēļas slēgtās «PNB bankas» viedoklis par bankas aktīvu vērtību ievērojami atšķīries, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Martā ECB sākusi klātienes pārbaudi bankā. Kā noskaidrojis raidījums, maijā «PNB bankas» akcionārs Grigorijs Guseļņikovs ticies ar atbildīgo ECB padomnieku Mišelu Dabadī un paudis satraukumu par to, kā tiek novērtēti bankas aktīvi.

Mēnesi vēlāk - 20.jūnijā - Guseļņikovs paziņojis ECB, FKTK un Ministru prezidentam Krišjānis Kariņam (JV), ka nolēmis no bankas aiziet, bet 28.jūnijā banka publiski paziņoja par akcionāru maiņu.

Savukārt 11.jūlijā ECB izvirzīja bankai atkārtotu prasību palielināt kapitālu. Prasības bija jāizpilda līdz 13.augustam. Taču jaunie investori lūdza vēl laiku. To viņiem vairs nedeva un 15.augustā ECB paziņoja, ka banka ir nonākusi vai visdrīzāk nonāks finanšu grūtībās. Dienu vēlāk FKTK bankas darbu apturēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Finanšu tirgu nomētāšana ar naudu atkal nostrādā

Jānis Šķupelis, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas valdību aizņemšanās izmaksas sarukušas līdz līmenim, kāds bija vērojams pirms pandēmijas krīzes.

Šādu situāciju lielā mērā noteikusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktivitāte. Šī iestāde savas jaunās kvantitatīvās mīkstināšanas ietvaros iegādājusies (un vēl vien plāno iegādāties) gigantiskus eirozonas valdību un uzņēmumu parāda kalnus. Tas attiecīgi liek domāt par to, ka pieprasījums pēc valdību parāda saglabāsies ļoti liels un nozīmē obligāciju cenu pieaugumu un to ienesīguma kritumu.

Pandēmijas izaicinājumiem vēršoties plašumā, sākotnēji bija vērojamas bažas, ka dažām Eiropas valstīm būs lielas grūtības tos pārvarēt. Piemēram, pavasara sākumā strauji palēcās Itālijas obligāciju ienesīgums. Pie strauja tautsaimniecības sabrukuma un ļoti spēji augošiem parādiem, kas tika likti pretī pandēmijas krīzei, bija vērojamas bažas par to atdošanu. Kopumā gan centrālo baņķieru un valdību stimulēšana šoreiz bijusi ļoti pārliecinoša, kas šāda veida satraukumu atvirzījis kaut kad tālākā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - ECB nav paudusi neapmierinātību ar Rimšēviča funkcionalitātes ierobežošanu

LETA, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) nav paudusi neapmierinātību ar ECB padomes locekļa, Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča funkcionalitātes ierobežošanu, aģentūru LETA informēja ECB preses dienestā.

Pievienota 5.rindkopa

Bankai patlaban neesot pietiekami daudz informācijas, lai izvērtētu situāciju.

Plašākus komentārus par jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviču, ECB nesniedz, uzsvēra ECB preses dienestā.

Kā ziņots, Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja, ka ECB ir izteikti neapmierināta ar tās padomes locekļa - Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča - funkcionalitātes ierobežošanu.

Latvijas Bankā aģentūrai LETA skaidroja, ka Kušners tikai paudis bažas par to informāciju, kas izskanējusi Latvijas Bankas un ECB savstarpējā sarakstē. Patlaban ECB vadība vēl nav paudusi savu viedokli.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka ECB tiks nodrošināta informācija par situāciju ar Rimšēviču. Reizniece-Ozola atzina, ka ECB nav sniegusi publisku paziņojumu šajā jautājumā, bet viņa vakar situāciju pārrunājusi ar ECB prezidentu Mario Dragi. Ministre un Dragi sarunā vienojušies, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nodrošinās ECB ar informāciju par Rimšēvičam celtajām apsūdzībām un piemēroto drošības līdzekli, lai ECB varētu vērtēt situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome sēdē ceturtdien nolēma vēl samazināt negatīvo noguldījumu iespējas uz nakti likmi un no 1.novembra atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu.

Noguldījumu iespējas uz nakti likmi, kas līdz šim bija -0,40%, nolemts samazināt līdz -0,50%.

Abas pārējās svarīgākās procentlikmes - bāzes procentlikmi un aizdevumu iespējas uz nakti likmi - ECB nolēma nemainīt. Līdz ar to bāzes procentlikme tiek saglabāta 0% līmenī, bet aizdevumu iespējas uz nakti likme paliks 0,25% līmenī.

1.novembrī atsāksies aktīvu uzpirkšanas programma, mēnesī uzpērkot aktīvus par 20 miljardiem eiro.

Centrālās bankas paziņojumā norādīts, ka aktīvu uzpirkšanas programma tiks turpināta, «cik ilgi vien tas būs nepieciešams», kā arī procentu likmes «pašreizējā vai zemākā līmeni tiks saglabātas, līdz inflācijas prognozes stabili atbildīs līmenim, kas ir pietiekami tuvu» ECB noteiktajam patēriņa cenu pieauguma mērķlīmenim nedaudz zem 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rimšēvičs plāno iecelt aizstājēju ECB, bet vispirms apstrīdēs Ģenerālprokuratūras lēmumu

LETA, 02.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kukuļņemšanā apsūdzētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs iecels savu aizstājēju Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa amatā, bet patlaban tas neesot iespējams, jo viņš esot spiests apstrīdēt Ģenerālprokuratūras lēmumu izmeklēšanas tiesnesim, aģentūrai LETA pauda Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Aizstāvība uzskata, ka Latvija nav izpildījusi Eiropas Savienības (ES) Tiesas pagaidu noregulējuma rīkojumu, jo situācijā, kad LB prezidentam joprojām ir piemērots drošības līdzeklis - aizliegums ieņemt amatu - neapturot to, no juridiskā viedokļa tiesiska aizstājēja iecelšana patlaban ir neiespējama, aģentūrai LETA sacīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Advokāts piebilda, ka ES Tiesa ar savu rīkojumu «nepārprotami uzdevusi Latvijas apturēt drošības līdzekļus tā, lai LB prezidents var iecelt aizstājēju ievērojot ECB sistēmas regulējumu un tiesas pagaidu noregulējuma rīkojumu».

ECB padomes locekļa aizstājēja iecelšana būtiski atšķiras no parasta pilnvarojuma došanas, jo centrālās bankas prezidentam pirms aizstājēja iecelšanas jābūt nodrošinātam vismaz ar iespēju izmantot informācijas sistēmas un informāciju par notikumiem pasaules finanšu tirgos, uzsvēra Vārpiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rimšēvičs: Ar naudas drukāšanu vien nav iespējams eirozonas valstis izdrukāt ārā no stagnācijas

LETA, 11.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) naudas drukāšanu vien nav iespējams eirozonas valstis izdrukāt ārā no stagnācijas, tāpēc ir jādomā par valstu konkurētspēju un tēriņu pārskatīšanu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Centrālās bankas vadītājs atzina, ka eirozonas ekonomikas stimulēšanai nav palikušas saldas zāles, tautsaimniecība atdziest un ECB, tikai palielinot naudas apjomu, nespēj stimulēt ekonomiku. Eirozonas ekonomika un tai skaitā arī Latvijas ekonomika atdziest, katru ceturksni ekonomikas attīstības prognozes tiek pārskatītas uz leju un ekonomika neattīstās tik strauji, kā varētu vēlēties. Vakardienas ECB lēmumi bija «ne izmisīgi, bet tomēr» mēģinājumi atdzīvināt eirozonas ekonomiku un novērst deflāciju, atzina Rimšēvičs.

Jau ziņots, ka ECB vakar procentu likmi galvenajām refinansēšanas pozīcijām samazināja no 0,05% uz 0%, kas ir visu laiku zemākais līmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV banka ES Tiesā prasa izvērtēt ECB un Vienotā noregulējuma valdes lēmumus par bankas likvidāciju

Dienas Bizness, 07.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ABLV banka un tās lielākie akcionāri šā gada 3.maijā Eiropas Savienības Tiesā iesnieguši pieteikumu, kurā lūdz izvērtēt Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes (VNV) 23.februārī pieņemtos lēmumus, kas piespieda bankas akcionārus pieņemt lēmumu par bankas likvidāciju, informē bankas pārstāvji.

Banka uzsver, ka iesniegumi tiesai neaptur lēmumu par likvidāciju, taču prasības iesniegšana ir būtiska bankas, tās darbinieku un partneru reputācijai, kā arī iespējamo zaudējumu pieprasīšanai, ja tiesas lēmums bankai un tās akcionāriem būs labvēlīgs.

Eiropas tiesas izvērtējums ir svarīgs arī skaidrībai par tiesisko regulējumu, jo īpaši pēc tam, kad ECB un VNV lēmumus jau asi kritizējusi Luksemburgas komerctiesa. Arī Vienotā noregulējuma valdes pārstāvja komentāri Eiropas Parlamenta sēdē norādīja, ka šī institūcija pieļauj, ka tās lēmums, iespējams, bija balstīts uz kļūdainu tiesiskās pozīcijas izpratni.

ABLV bankas advokāti komentē: «Ir virkne būtisku jautājumu, par kuriem tikai Eiropas tiesa var sniegt autoritatīvu viedokli. Tiesas viedoklis par šiem jautājumiem būs noderīgs visiem iesaistītajiem, neapšaubāmi to novērtēs arī Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likmi ved dziļāk mīnusos un atkal restartēs likviditātes drukāšanu; eksperimentus viennozīmīgi nevērtē.

No Eiropas Centrālās bankas (ECB) šā mēneša vidū tika gaidītas lielas ziņas jeb izšķirīga atbilde uz neskaidrību un nepārliecinošāku ekonomiku. Šoreiz, šķiet, iztika bez nosacītiem sarūgtinājumiem, ja vērtē lēmumu kopējo apmēru, – reģiona depozītu likme bankām tika apcirpta par 10 bāzes procentpunktiem līdz -0,5%, un no novembra tiks atsākta tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana (QE). Tās ietvaros ECB katru mēnesi uzpirks vērtspapīrus 20 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Šāda pamatīga ECB monetāro stimulu doza liek domāt, ka ekonomikas sildīšanas stadijā iestāde atradīsies vēl gadiem. Tādējādi iestādes šefs Mario Dragi šo amatu atstās, jaunajai bankas vadībai nododot ļoti zīmīgu mantojumu – vēl negatīvākas likmes un likviditātes drukāšanu bez formāla beigu termiņa. M. Dragi uzsvēra, ka šī programma turpināšoties «tik ilgi, cik nepieciešams». Daži ironizē, ka ECB realizēs «kvantitatīvo mīkstināšanu bezgalība» un iestādes moto no «lai ko tas arī prasītu» drīzāk pārvērties par «lai cik ilgi tas arī prasītu». Tā ir vārdu spēle pēc M. Dragi, šķiet, pašas slavenākās «lai ko tas arī prasītu» runas. Toreiz 2012. gadā bija parādījušās nopietnas bažas par monetārā reģiona vienotību. ECB vadītājs tad ar savu šādu dzelžainu «lai ko tas arī prasītu» solījumu plaukstošajiem apokalipses scenārijiem gluži vai norāva stopkrānu (finanšu tirgus viņam noticēja).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Rimšēvičam dotas tiesības iecelt savu aizstājēju ECB padomes locekļa amatā

LETA, 31.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Balstoties uz Eiropas Savienības (ES) Tiesas rīkojumu, Ģenerālprokuratūra precizējusi drošības līdzekli kukuļņemšanā apsūdzētajam Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, kuram tagad dotas tiesības iecelt aizstājēju Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa amatā, aģentūru LETA informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

«Drošības līdzeklis nav mainīts, bet precizēts, nosakot, ka viņam ir tiesības iecelt savu aizstājēju kā ECB padomes locekli,» norādīja Eiduka.

Tiesa ir izskatījusi ECB pieteikumu par pagaidu noregulējumu, kurā tā lūdza tiesu uzdot Latvijai uz laiku apturēt aizliegumu Rimšēvičam pildīt LB prezidenta pienākumus, tā, lai viņam ECB padomes locekļa statusā tiktu ļauts pildīt ar kriminālizmeklēšanu nesaistītus pienākumus, vai vismaz uzdot Latvijai atļaut Rimšēvičam iecelt aizstājēju, kas darbotos kā ECB Padomes loceklis.

ES Tiesas priekšsēdētāja vietnieks 20.jūlijā izdevis rīkojumu par to, ka Latvija veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz brīdim, kad tiek pasludināts galīgais nolēmums pēc Rimšēviča pieteikuma sāktajā lietā, tiktu apturēti Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piemērotie drošības līdzekļi, tiktāl, ciktāl šie līdzekļi liedz viņam iecelt aizstājēju, kas darbotos kā ECB padomes loceklis, noskaidroja aģentūra LETA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pašreizējās ECB noteiktās procentu likmes ilgstoši atradīsies šajā vai zemākā līmenī

Žanete Hāka, 21.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā eirozonas tautsaimniecības attīstību, kas visumā atbilst Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes redzējumam, ECB Padomes 20. oktobra sēdē tika nolemts turpināt īstenot iepriekšējos lēmumus par netradicionālo monetārās politikas instrumentu pielietošanu un atstāt procentu likmes esošajā zemajā līmenī, liecina ECB ziņojums.

ECB Padome sagaida, ka pašreizējās ECB noteiktās procentu likmes ilgstoši atradīsies šajā vai zemākā līmenī. Kā jau iepriekš tika uzsvērts, šādā līmenī procentu likmes atradīsies arī ilgāku laiku pēc Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) beigām. Padome arī apstiprināja, ka aktīvu mēneša iegādes 80 mljrd. eiro apjomā paredzēts veikt līdz 2017. gada marta beigām vai, ja nepieciešams, ilgākā laikposmā, un vismaz līdz brīdim, kad tā būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa noregulēšanās atbilstoši tās inflācijas mērķim.

Eirozonas tautsaimniecības attīstība laikā kopš septembra monetārās politikas sēdes apstiprina iepriekšējās prognozes par mērenu, bet noturīgu tautsaimniecības izaugsmi un pakāpenisku inflācijas pieaugumu. Palīdzot monetārās politikas pasākumiem, eiro zonas tautsaimniecība demonstrē augstu noturību pret ārējiem riskiem un politisko nenoteiktību, kas ļauj nodrošināt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Neskatoties uz to, ar bāzes scenāriju saistītie riski vēl aizvien ir lejupvērsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Viens gads ir daudz vai maz?

Latvijas Bankas ekonomiste Ludmila Nola, 30.12.2016

Vidēja termiņa inflācijas gaidas

Avots: Bloomberg; eiro zonas vidēja termiņa inflācijas gaidas pēc 5 gadiem (5y5y), aprēķinātas no in

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembra Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēdē tika pieņemti vairāki būtiski lēmumi, kurus finanšu tirgi (vismaz sākotnēji) interpretēja ļoti dažādi. Nemainot kopējo monetārās politikas nostāju, ECB pārstāvji atgādināja, ka neierobežoti ilgi šāda mēroga monetārā ekspansija nevar turpināties.

ECB Padome bāzes likmes nemainīja, bet pie nestandarta monetārās politikas lēmumiem ir vērts pakavēties atsevišķi.

Pirmais, ar ko tika pārsteigts finanšu tirgus, bija Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) mēneša apjoma samazinājums no 80 līdz 60 miljardiem eiro, sākot ar 2017. gada aprīli.

Lai gan finanšu tirgos pirms sēdes dominēja viedoklis, ka ar lielu varbūtību ECB Padome varētu lemt turpināt PSPP esošajā apjomā (80 miljardi eiro mēnesī) vēl 6 mēnešus, respektīvi, līdz 2017. gada septembrim, tika pieņemts lēmums par programmas pagarinājumu vismaz par 9 mēnešiem – līdz 2017. gada decembrim, bet ar mazāku mēneša iegāžu apjomu. Tas gan nenozīmē, ka kopējais monetārās politikas stimulēšanas rezultāts būs mazāks – 9 mēnešos tiks nopirkti vērtspapīri par 540 miljardiem eiro, kamēr 6 mēnešu pagarinājuma gadījumā šis apjoms būtu 480 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Diemžēl saskatu arī reputācijas riskus I. Rimšēviča uzticamības personai P. Putniņam.

Lasot ārvalstu mediju reakciju uz ziņām par Latvijas Bankas (LB) vadītāja Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu, akcentēts gandrīz vienmēr tiek fakts, ka I. Rimšēvičs ir Latvijas pārstāvis Eiropas ietekmīgākajā finanšu institūcijā – Eiropas Centrālajā Bankā (ECB). ECB Padome, kurā I. Rimšēvičs ir viens no 25 pārstāvjiem, ir atbildīga par eiro valūtas pārvaldību, monetāro politiku, Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas īstenošanu (t.s., «naudas drukāšanas programma») un lielāko Eirozonas banku uzraudzību. ECB Padomes lēmumi ir miljardu eiro vērti, tāpēc nav jābrīnās par ārvalstu žurnālistu un amatpersonu satraukumu.

Ir skaidrs, ka turpmāka I. Rimšēviča dalība ECB Padomē (nākamā sanāksme 21. februārī) mestu ēnu uz Latvijas uzticamību Eirosistēmas lēmumos, tāpēc ir ļoti svarīgi veikt profesionālu aizstājēja izvēli. Gan ECB Frankfurtē, gan Eiropas institūcijas Briselē, kā arī finanšu aprindas uzmanīgi vērtēs nākamā LB vadītāja kandidātus. Nemākulīga izvēle var Latvijai maksāt turpmāku reputācijas kritienu un zaudētas iespējas ieņemt atbildīgus amatus Eiropas institūcijās. 2019. gadā tiks mainīts gan Eiropas Komisijas, gan Eiropas Parlamenta sastāvs, arī ECB kļūs vakanti vairāki augsta līmeņa amati. Interesanti, ka vasarā bija plānota ECB Padomes izbraukuma sēde Rīgā, kuras dēļ tika iegādāti vairāki lepni auto, – nav zināms, kas notiks ar šo Latvijas finanšu nozarei vēsturisko notikumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ECB noslēdz savu kvantitatīvo mīkstināšanu laikā, kad skatījums uz ekonomiku pasliktinās.

Šīs nedēļas otrajā pusē finanšu tirgus dalībnieku uzmanība tika pievērsta šā gada pēdējai Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmei. Pēdējā laikā lielāks satraukums pārņēmis finanšu tirgus, un arī pieņēmumi par ekonomikas izaugsmi nākotnē kļuvuši krietni mērenāki. Rezultātā tika gaidīts, kādā omā uz notiekošā fona būs vecā kontinenta galvenais baņķieris Mario Dragi. Tāpat šai sanāksmei bija jābūt zīmīgai ar to, ka formāli tiek paziņots par eiro drukāšanas programmas noslēgšanu. To ECB arī izdarīja, kas iezīmē veselas ēras beigas.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaida spēcīgāku eiro; šādas prognozes gan aprīlī apcirptas vēl tālāk.

Eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma nedaudz sarukusi. Liela daļa tirgus analītiķu gan joprojām uzskata, ka Vecā kontinenta valūtas vērtībai tomēr vajadzētu nonākt augstāk. Šīs nedēļas sākumā eiro cena atradās pie 1,123 ASV dolāru atzīmes, kas ir par 2% zemāk nekā pagājušā gada beigās. Eiro cenas ASV dolāros samazināšanās tendence vērojama jau kopš 2018. gada janvāra beigu daļas, kad kopējās valūtas vērtība bija pārkāpusi pāri 1,25 dolāru slieksnim. Šobrīd šo valūtu attiecība atrodas aptuveni turpat, kur tā bija 2017. gada vidū.

Atliek uz vēlāku laiku

Lielā mērā šāda lielo valūtu kustība tiek skaidrota ar centrālo banku politikas izmaiņām. Kļuvis skaidrs, ka to monetāro politiku normalizēšana tiks atlikta. Turklāt pesimistiskāka izklausījusies tieši Eiropas Centrālā banka (ECB), kur šādu tās nostāju pamato arī vājāki reģiona ekonomikas dati. Piemēram, arī šīs nedēļas sākumā vājāki izrādījās gan Vācijas eksporta, gan importa rādītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Guseļņikovs: Esmu jau saņēmis neoficiālu sveicienu no Rimšēviča

Olga Kņazeva, 21.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais PNB Banka akcionārs Grigorijs Guseļņikovs atklātā intervijā portālam Rus.db.lv atbild uz vairākiem jautājumiem, kurus patlaban cilvēki uzdod saistībā ar PNB Bankas darbības pārtraukšanu. Viņš ir pārliecināts, ka banka ir kļuvusi par korupcijas spēku upuri un visā šajā stāstā ir daudz melu un noklusētu faktu.

Sāksim ar PNB Bankas pārdošanas darījuma faktu. Neskatoties uz to, ka Lursoft kā labuma guvēji parādās jaunie akcionāri, nevis jūs, aizvien nav skaidrs, kā šo darījumu bija iespējams noslēgt bez Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atļaujas? Starp citu, FKTK pārstāvji paziņoja, ka darījums vēl nemaz nav pabeigts.

Saskaņā ar likumu investoram, kurš iegādājas mazāk nekā 10% bankas akciju, nav nepieciešams šāds apstiprinājums. Darījumos (vairākos) bija ne tikai vairāki pircēji, bet arī vairāki pārdevēji, kuri patstāvīgi izlēma, kā viņiem rīkoties. Tādējādi no juridiskās puses varu pateikt, ka darījumi tik tiešām ir noslēgti. Attiecībā uz FKTK - komisija slēpj patiesību un nestāsta, kā noticis īstenībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Latvija ES tiesai nav iesniegusi pietiekamus pierādījumus Rimšēvičam izvirzītajām apsūdzībām

LETA, 19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija valsts, piemērojot drošības līdzekli un atstādinot Latvijas Bankas (LB) prezidentu Ilmāru Rimšēviču no amata, nav izpildījusi savus pienākumus, kas tai izriet no Eiropas Centrālās bankas (ECB) statūtiem, jo Eiropas Savienības (ES) Tiesai nav sniegti pierādījumi par faktiem, kuri Rimšēvičam tiek pārmesti, šodien ES Tiesā pauda ģenerāladvokāte Juliana Kokote.

Nereti ģenerāladvokāta secinājumi ES Tiesai sakrīt ar tiesas vēlāk taisīto spriedumu. Tā paziņošanas laiks pagaidām nav zināms.

Ģenerāladvokātu uzdevums ir juridiski nesaistošu «atzinumu» sniegšana tiesai priekšlikumu formā tiesas lēmuma pieņemšanai, pamatojoties uz pilnīgi neatkarīgu un objektīvu lietā izskatāmo jautājumu izvērtējumu. Atzinumi ir neatņemama mutiskās tiesvedības sastāvdaļa un tiesas pārskatos tiek publicēti kopā ar spriedumu. Ģenerāladvokāti spriedumu var ietekmēt, sniedzot atzinumos pārliecinošus argumentus, taču viņi netiek iesaistīti lēmuma pieņemšanā vai balsošanā par pieņemamo spriedumu.

Prasības tiesā cēlis gan Rimšēvičs, gan ECB par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu, ar kuru viņš tika atstādināts amata, jo tiek turēts aizdomās par tirgošanos ar ietekmi un kukuļņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome ceturtdien atbalstīja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektores Kristīnes Lagardas virzīšanu ECB prezidenta amatam.

Padome pauda vērtējumu, ka Lagarda ir cilvēks «ar atzītu pozīciju un profesionālu pieredzi monetāros vai banku jautājumos».

ECB padomei ir jāsniedz savs vērtējums par Eiropadomes virzīto kandidātu eirozonas centrālās bankas vadītāja amatam.

Gaidāms, ka septembra beigās vai oktobra sākumā Lagardu iztaujās Eiropas Parlamenta deputāti.

ECB padomes un Eiroparlamenta viedokļiem ir konsultatīva nozīme. Pēc šo viedokļu saņemšanas ECB prezidentu oficiāli apstiprina Eiropadome.

Pašreizējā ECB prezidenta Mario Dragi astoņu gadu pilnvaru termiņš beigsies 1.novembrī. ECB prezidentu nevar iecelt amatā uz otru pilnvaru termiņu pēc kārtas.

Jau ziņots, ka Eiropas Savienības samitā jūnijā Briselē tika nolemts izvirzīt 63 gadus veco Lagardu ECB prezidenta amatam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien paziņojusi, ka, neskatoties uz to, ka 2014.gadā tā pārņēma eirozonas banku sistēmas uzraudzību, tās pilnvarās nav tādu noziedzīgu aktivitāšu kā naudas atmazgāšana izmeklēšana un izskaušana.

Pēc Latvijas bankas «ABLV Bank» maksājumu ierobežošanas ECB nonākusi kritikas krustugunīs, ka tā nav rīkojusies agrāk.

Taču ceturtdien ECB norādījusi, ka naudas atmazgāšana, kurā «ABLV Bank» apsūdzējušas ASV varasiestādes, atrodas ārpus tās jurisdikcijas.

Naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumu pārkāpumi var liecināt par dziļākiem bankas vadības trūkumiem, taču «ECB nav izmeklēšanas kapacitātes, lai atklātu šādus trūkumus», savā paziņojumā norādījusi ECB Uzraudzības padomes vadītāja Daniela Nuī.

«Tikai tad, kad šādus pārkāpumus konstatējušas atbilstošās nacionālās iestādes, ECB var ņemt vērā šos faktus savu uzdevumu veikšanai,» uzsvērusi Nuī.

Tomēr ECB izpelnījusies kritiku par nepietiekami reakciju uz pēdējiem notikumiem Latvijas banku sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrējiens ceļā uz pirmo vakcīnu pret jauno koronavīrusu ieņem pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

Kuram pirmajam vakcīna?

Pieņēmumi par ekonomikas un finanšu tirgus veselību šobrīd ir atkarīgi no panākumiem cīņā ar pandēmiju. Milzīgas pūles tiek pieliktas arī, piemēram, Covid-19 vakcīnas atrašanā. Pēc tās pasaulē dzenas desmitiem lieli uzņēmumi - "Sanofi", "Johnson & Johnson", "Moderna" utt. Ar dažādām iniciatīvām klajā nāk arī valdības.

Dažviet jau sākušies vakcīnu testi uz brīvprātīgajiem. "Bloomberg" ziņo, ka, piemēram, ASV sākusi īstenot projektu "Operation Warp Speed", kura mērķis ir apvienot privāto uzņēmumu, valdības institūciju un militāros resursus, lai minētās vakcīnas izstrādes laiku samazinātu par astoņiem mēnešiem. Rosās ne tikai Rietumi – aktīvi vakcīnas sacensībā piedalās arī Ķīna. "Financial Times" ziņo, ka Covid-19 vakcīnai ir vairāk nekā 80 kandidāti. Ja agrāk bija pieņēmumi, ka vakcīnu sāks pārdot pēc 12 līdz 18 mēnešiem, tad tagad šajā ziņā jau tiek minētas šā gada beigas.

Komentāri

Pievienot komentāru