Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Šīs nedēļas otrajā pusē finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme. Iestāde eiro likmes šoreiz neskāra, un uzmanība tika vērsta uz riskiem ekonomikai. Tiesa gan, tas šoreiz nebija svarīgākais.

Šis Eiropas galveno baņķieru mītiņš, šķiet, zīmīgāks bija pat tāpēc, ka to pēdējo reizi stūrēja Mario Dragi. Jau nākamā mēneša sapulcē Eiropas varenākās ekonomiskās institūcijas prezidenta krēslā atradīsies Kristīne Lagarda, kas vēl nesen vadīja Starptautisko Valūtas fondu un pirms tam bija Francijas finanšu ministre.

Zīmīgi, ka visa M. Dragi astoņu gadu termiņa laikā tā arī ne reizi nav bijis lēmuma par eiro procentu likmju palielināšanu. Šāda situācija tikai uzsver to, cik smagnēji un ilgi eirozonas ekonomikai pēc iepriekšējā globālā finanšu kraha un reģiona parādu krīzes nācies kāpt pret kalnu. Turklāt pagaidām maz kas liecina, ka šāds kurss varētu mainīties. Reģiona ekonomikai atkal pietuvojusies recesija, bet šoreiz lieta tāda, ka nav, kur likmes īsti vairs vēl zemāk vest. Dragi ēra nozīmējusi eksperimentēšanu ar arvien dziļākām negatīvām likmēm un gigantisku kvantitatīvo mīkstināšanu (kas nupat atsākta). Tās kopējie apmēri sasnieguši 2,6 triljonus eiro – rezultātā mantojumā Dragi atstās ECB ar tās bilanci gandrīz piecu triljonu eiro apmērā.

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

Latvija ir paveikusi efektīvu fiskālo konsolidāciju un palīdzējusi samazināt tekošā konta deficītu par vairāk nekā 10% kopš 2008. gada, sacīja Eiropas centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi, tādēļ nav brīnums, ka daudzi novērotāji minējuši Latviju par piemēru eirozonas dalībniecēm.

^{Ziņa papildināta ar pēdējām četrām rindkopām.}

«Daudziem joprojām ir neatbildēti jautājumi par eiro ieviešanu, bet vēlos apliecināt, ka ir daudz pamatotu iemeslu pašlaik pievienoties eirozonai. Jaunās dalībvalstis īpaši var mācīties no esošo dalībvalstu pieredzes. Pirmkārt, esam uzzinājuši, ka eiro ir darboties spējīgs, esam sapratuši, kāda veida politika var nodrošināt labklājību, un ka nepieciešams pabeigt EMS institūciju izveidi,» Rīgā notiekošajā eiro konferencē sacīja Dragi.

Kopš 1999. gada eirozona izaugusi līdz vairāk nekā 330 miljonu lielai saimei, tā veido vairāk nekā 15% no pasaules ieguldījumu apjoma, eiro kļuvis par spēcīgu rezervju valūtu, sacīja ECB prezidents. «Šajā laikā ECB saglabājusi cenu stabilitāti, neraugoties uz smagu krīzi, esam aizstāvējuši valūtu no nepamatotām bailēm, tas nozīmē, ka valstis, kas pievienojas var būt drošas, ka centrālais pilārs ir stabils,» tā viņš.

Eiropas Savienība (ES) piedzīvo jaunu uzticības vilni, kas varētu atbloķēt pieprasījumu un investīcijas, ceturtdien paziņoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi, vienlaikus uzstājot uz piesardzību, īstenojot jebkādus monetāros pielāgojumus.

Uzstājoties eirozonas centrālās bankas forumā Portugāles kūrortpilsētā Sintrā, Dragi sacīja, ka gadiem ilgusī neskaidrība, vai eirozona nopietni īstenos darba tirgus reformas, ir nobremzējusi investīcijas un uzticību.

Lielbritānijas lēmums izstāties no ES arī satricināja bloku laikā, kad daudzās valstīs jau valdīja pret ES vērsts noskaņojums.

«Tagad situācija ir mainījusies. Politiskie vēji kļūst par ceļavēju. No jauna ir radusies uzticība reformu procesam, un no jauna ir radies atbalsts Eiropas vienotībai, kas arī var palīdzēt veicināt stagnējošā pieprasījuma un investīciju izaugsmi,» Dragi sacīja ikgadējā ECB organizētā forumā.

Neskatoties uz optimismu, ECB prezidents gan brīdināja pret pārmaiņām eirozonas monetārās politikas pozīcijā. Lai gan deflācijas riski ir mazinājušies, «inflācijas dinamika pagaidām nav ilgstoša un pašpietiekama. Tādēļ mūsu monetārajai politikai ir jābūt neatlaidīgai,» viņš klāstīja.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi ceturtdien aicināja eirozonā īstenot algu pielāgošanu, lai stiprinātu Eiropas vienotās valūtas savienības dzīvotspēju.

Visām eirozonas dalībvalstīm jābūt spējīgām plaukt neatkarīgi, norāda Dragi. Tas nozīmē, ka katrai ekonomikai jābūt pietiekami elastīgai, lai atrastu un izmantotu savas relatīvās priekšrocības, tādējādi gūstot labumu no vienotā tirgus.

Dragi uzsver, ka Eiropas ekonomikām nepieciešams efektīvi atvēlēt resursus, lai piesaistītu kapitālu un radītu pietiekami daudz darba vietu.

Tām arī jābūt pietiekami elastīgām, lai ātri reaģētu uz īstermiņa satricinājumiem, tostarp ar algu pielāgošanu un resursu pārdali visās nozarēs, piebilst ECB prezidents.

Algu samazināšana ir bijis svarīgs elements eirozonas dalībvalstu starptautiskajās glābšanas programmās, jo atalgojuma samazināšana ir viena no iespējām, kas saglabājušās eirozonas valstīm konkurētspējas uzlabošanai, - tās vairs nespēj devalvēt savas valūtas.

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Neskatoties uz atsevišķu analītiķu piesauktajiem sliktākajiem scenārijiem, nepastāv eirozonas sabrukuma iespēja, pavēstījis Eirozonas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi, norādot, ka bloks neizbēgami tuvojas ciešākai integritātei starp dalībvalstīm, vēsta Reuters.

Sarunā ar Francijas laikrakstu Le Monde M. Dragi norādīja, ka eiro nav apdraudēts un analītiķi tikai iedomājoties eirozonas sabrukumu. «Viņi neatzīst ne mūsu līderu investēto politisko kapitālu, ne eiropiešu atbalstu vienotajai valūtai. Eiro ir neatgriezenisks,» sacīja M. Dragi.

Tomēr ilgtermiņa eiro vajadzēs ciešāku eirozonas valstu integrāciju. «Virzība uz finanšu, budžeta un politisko savienību, manuprāt, ir neizbēgama. Tas novedīs pie jaunu starptautisku spēlētāju izveidošanās,» norādīja M. Dragi.

M. Dragi arī uzsvēra, ka ECB nevar aktīvi iesaistīties eirozonā valdošās situācijas atrisināšanai, jo to neļaujot bankas mandāts. Jūnijā eirozonas līderi vienojās, ka ECB tiks paplašinātas banku uzraudzības funkcijas.

Pasaules biržu indeksi otrdien pieauga, ko noteica investoriem labvēlīgi ASV un Ķīnas izteikumi par tirdzniecību pirms G20 samita un Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojums, kurā dots mājiens par procentlikmju samazināšanu.

Cerības uz to, ka ilgajās tirdzniecības sarunās starp Vašingtonu un Pekinu var tikt panākta vienošanās, raisīja ASV prezidenta Donalda Trampa teiktais, ka viņam bijusi «laba» saruna ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un ka viņi sarīkos «paplašinātu tikšanos» G20 samita laikā Japānā šomēnes.

Sji sacīja, ka Ķīna un ASV «abas iegūs ar sadarbību un zaudēs ar kaušanos".

Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas sākumā pieauga pēc entuziasma par centrālās bankas paziņojumiem, un pieaugumu kāpināja Trampa izteikumi par gaidāmo G20 samitu.

Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga par apmēram 2%, ko īpaši veicināja ECB prezidenta Mario Dragi solījums par tālāku rīcību, ja ekonomikai būtu vajadzīgs straujāks pieaugums.

Grieķijas aiziešana no eirozonas, kas ļaunākā scenārija gadījumā līdzīgus notikumus izraisītu arī Spānijā, Itālijā un Portugālē, varētu aizsākt «ugunsgrēku», kas radītu 17 triljonu eiro lielus zaudējumus, secināts pētījumā.

Dienvidu valstīm pametot eirozonu, visā pasaulē sāktos ilga un dziļa recesija, kas aptvertu gan Ķīnu, gan ASV. Tikmēr valstīs, kuras izstājas no eirozonas, ievērojami palielinātos politiskā un sociālā spriedze, uzskata Vācijas konsultantu kompānija Prognos, kas Bertelsmann fonda uzdevumā veikusi pētījumu.

Pētījumā arī atzīts, ka sekas, ko izraisītu Grieķijas aiziešana no eirozonas, ir neizzināmas. Tomēr esot iespējama «domino efekta» rašanās, kurš palielina Spānijas, Portugāles un Itālijas bankrota iespēju.

Lai gan Eiropas Savienībai (ES) nav izstrādāts mehānisms, kas ļautu kādu valsti izmest no eirozonas, tomēr gadījumā, ja Grieķijas starptautiskie kreditori valstij pārtrauktu maksāt aizdevumu, Atēnām nebūs naudas, lai maksātu pensijas un algas, un valstij nekas cits neatliks kā ieviest savu valūtu, raksta Euobserver.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) pārstāvji ir gatavi papildināt ekonomikas stimulēšanas pasākumu klāstu, ja pavājināsies inflācijas prognoze, kaut arī patlaban eirozonā nepastāv deflācijas risks, sacījis ECB vadītājs Mario Dragi.

«Mums nav nekādi signāli, ka uzņēmumi atliek savus paplašināšanās plānus ar domu, ka nākotnē varēs iegādāties esošās preces lētāk. Citiem vārdiem sakot, mēs neredzam to, ko saprot ar deflāciju,» G20 sanāksmē sacījis M. Dragi. «Mums ir skaidri riski. ECB padome vēlas un ir gatava rīkoties, ja šie riski kļūst spēcīgāki,» viņš sacījis.

M. Dragi, runājot par ekonomikas atveseļošanos eirozonā, sacījis, ka ir zīmes, kas liecina, ka reģionā atgriežas pārliecība par izaugsmi nākotnē, un arī vietējais pieprasījums pieaug.

«Esmu uzmanīgs attiecībā uz šo tendenci, jo mēs neredzam spēcīgus un nepārprotamus uzlabojumus,» sacījis M. Dragi. «Mēs redzam pirmos signālus par uzlabošanos, kas, ja tam palīdzēs, var kļūt spēcīgāka,» viņš uzsvēra.

Eiropas Savienības (ES) ombuds uzsācis izmeklēšanu saistībā ar iespējamu Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāja Mario Dragi interešu konfliktu.

ECB vadītājs tiek vainots neētiskā rīcībā, jo ir viens no pasaules ietekmīgo esošo un bijušo baņķieru apvienības G30 (Group of Thirty) biedriem.

Eiropas ombuds nosūtījis vēstuli M. Dragi aicinot sniegt skaidrojumus. ECB vadītājam atbilde jādod līdz oktobrim. Uz šādu rīcību Eiropas ombudu pamudinājusi organizācija Corporate Europe Observatory, kura cīnās pret korporāciju ietekmi ES.

Grupa jau iepriekš kritizējusi M. Dragi dalību G30 grupā, apgalvojot, ka tādējādi grupā esošie cilvēki var ietekmē ECB lēmumus. M. Dragi dalība šajā grupā pārkāpjot arī Eiropas centrālās bankas ētikas nosaukumus.

«M. Dragi uztur tuvas attiecības ar grupas biedriem un piedalās slēgtās sapulcēs. G30 ir visas privāto banku lobija pazīmes un ECB vadītājam nevajadzētu būt par grupas biedru,» skaidro Corporate Europe Observatory.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome sēdē ceturtdien nolēma vēl samazināt negatīvo noguldījumu iespējas uz nakti likmi un no 1.novembra atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu.

Noguldījumu iespējas uz nakti likmi, kas līdz šim bija -0,40%, nolemts samazināt līdz -0,50%.

Abas pārējās svarīgākās procentlikmes - bāzes procentlikmi un aizdevumu iespējas uz nakti likmi - ECB nolēma nemainīt. Līdz ar to bāzes procentlikme tiek saglabāta 0% līmenī, bet aizdevumu iespējas uz nakti likme paliks 0,25% līmenī.

1.novembrī atsāksies aktīvu uzpirkšanas programma, mēnesī uzpērkot aktīvus par 20 miljardiem eiro.

Centrālās bankas paziņojumā norādīts, ka aktīvu uzpirkšanas programma tiks turpināta, «cik ilgi vien tas būs nepieciešams», kā arī procentu likmes «pašreizējā vai zemākā līmeni tiks saglabātas, līdz inflācijas prognozes stabili atbildīs līmenim, kas ir pietiekami tuvu» ECB noteiktajam patēriņa cenu pieauguma mērķlīmenim nedaudz zem 2%.

Eiropas akciju tirgos ceturtdien bija kāpums pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) nolēma nemainīt galvenās procentlikmes.

ECB padomes sēdē Frankfurtē galveno bāzes procentlikmi tika nolemts saglabāt 0% līmenī. Padome arī nolēma saglabāt noguldījumu iespējas uz nakti likmi -0,5% līmenī un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 0,25% līmenī.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga, neraugoties uz aizejošā ECB prezidenta Mario Dragi brīdinājumu, ka «ieilgusi neskaidrību klātbūtne» ietekmē ekonomisko aktivitāti eirozonā.

ECB izvēlējās tālāk nepazemināt procentlikmes, lai gan Dragi sacīja, ka «monetārās politikas pielāgošana plašā pakāpē vēl arvien ir nepieciešama».

Volstrītā akciju cenas lielākoties pieauga, bet vairāku nozīmīgu uzņēmumu akciju cenas ievērojami mainījās abos virzienos pēc pārsteidzošu peļņas rezultātu paziņošanas.

Eirozonas parādu krīze bīstami tuvu pietuvojusies arī pie Eiropas lielākās ekonomikas – Vācijas. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) brīdinājusi, ka Vāciju šogad piemeklēs recesija, vēsta AP.

Saskaņā ar OECD prognozēm, gada trešajā ceturksnī Vācijas ekonomika samazināsies par 0,5 procentiem, bet gada pēdējā ceturksnī – par 0,8 procentiem. Organizācija arī aicinājusi panākt lielāku Eiropas valstu sadarbību, lai cīnītos ar reģionu piemeklējušo ekonomikas krīzi.

«Eirozonas krīze joprojām ir nopietnākais globālās ekonomikas apdraudējums, tāpēc nepieciešama politiska rīcība, lai varētu atjaunot uzticamību monetārajai savienībai,» teikts OECD ziņojumā. Organizācija arī norāda, ka eirozonā joprojām saglabājas augsts bezdarba līmenis, kas turpinās palielināties, un ka atveseļošanās atslēga ir banku, fiskālo un konkurētspējas problēmu atrisināšana.

Eiropas centrālā banka (ECB) šodien lēma eiro bāzes likmi atstāt rekordzemu pie iepriekš noteiktās 0,5% atzīmes. Tiesa gan, Eiropas centrālajiem baņķieriem būs jāspēj pārliecināt, ka eirozonas parādu krīze neatgriežas.

Milzīga uzmanība tiks pievērsta tam, kādus vārdus eirozonas tautsaimniecības aktuālajam stāvoklim veltīs ECB vadītājs Mario Dragi. Skaidrs ir tas, kas Eiropas galvenie baņķieri vēl nevar atļauties dot mājienus par kādu ekonomikas balstīšanas pasākumu izbeigšanu, kā to, piemēram, dara Federālo rezervju sistēma otrpus Atlantijas okeānam.

Pagaidām analītiķi norāda, ka par stimulēšanas izbeigšanu Eiropā, visticamāk, netiks runāts vēl ilgi – drīzāk tiks spriests par papildu pasākumiem, kas nepieciešami ekonomikas stutēšanai. Kopumā eirozonas tautsaimniecības kuģa korpuss ir novājināts, un tas tik pa laikam turpina uzskriet virsū dažādiem zemūdens akmeņiem. Akmeņi ir daudz un nebūt mazi, bet kuģojamie ūdeņi ir sekli, kas ir dēļ reģiona ļoti zemās tautsaimniecības izaugsmes, bezdarba, parādu un citām problēmām. Jau šobrīd parādu krīzes nomocītā Portugāle potenciāli dodas pilnvērtīgas politiskās krīzes virzienā. Tāpat par savu esamību atgādinājusi Grieķija, kurai nepieciešama nākamā starptautiskā aizdevuma daļa, bet noteikumus šīs daļas saņemšanai valsts diemžēl jau tradicionāli izpildīt īsti nespēj (ekonomika sarūk pārāk strauji, kas grūtāku padara, piemēram, budžeta deficīta samazināšanu).

Pilnīgs eirozonas sabrukums samazinātu Vācijas ekonomiku pat par desmit procentiem, bet Grieķijas izstāšanās no Eiropas monetārās savienības rada ievērojamus riskus uzņēmējdarbībai, paziņojis viens no Vācijas valdības ekonomiskajiem padomniekiem jeb tā sauktajiem pieciem viedajiem vīriem Lars Felds.

Viņš uzsvēra, ka eirozonas sabrukuma gadījumā Vācijā bankrotētu daudzi mazie un vidējie uzņēmumi, kas jūtami ietekmētu valsts ekonomiku. Ekonomikas kritums varētu būt robežās no septiņiem līdz desmit procentiem no Vācijas iekšzemes kopprodukta, atsaucoties uz L. Felda teikti, vēsta Reuters.

Savukārt Grieķijas izstāšanās no eirozonas arī nebūtu bez ievērojamiem riskiem, sacījis L. Felds. Viņš norādīja, ka, lai gan Grieķijas «infekcijas» izplatības risks banku sistēmā ir samazinājies, joprojām ir liela iespēja, ka Atēnu aiziešana no eirozonas liktu investoriem uzskatīt, ka citām valstīm varētu nākties rīkoties līdzīgi.

Notikumi ap Grieķiju mainās nevis pa dienām, bet pa stundām, tāpēc visādi pārsteigumi vēl ir iespējami

Dažādas politiskās spēlītes un strauji mainīga, pretrunīga informācija jau kādu brīdi ir publiskās komunikācijas sastāvdaļa, ja runa ir par krīzē nonākušo ES un eirozonas dalībvalsti Grieķiju. Pašlaik it kā aizdevēju sarunas ar Grieķiju ir apstājušās līdz 5. jūlija referendumam, kad grieķu tautai, citējot EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru, ir jāpauž sava attieksme «par vai pret Eiropu» jeb Grieķijas aizdevēju pieprasītajām reformām. Taču, ņemot vērā augstāk minētās straujās izmaiņas notikumu gaitā, kas lai zina, kādi atgadījumi līdz 5. jūlijam vēl var notikt. No eirozonas viedokļa laikam labākais būtu, ja grieķi nobalsotu par reformām, kā rezultātā, visticamāk, kristu Alekša Cipras vadītā valdība un līdz ar to eirozona, nezaudējot seju, varētu turpināt sarunas ar, iespējams, no viņu viedokļa konstruktīvāku Grieķijas valdības vadītāju.

Eiro nepalīdz Latvijai, bet var tai kaitēt, jaunākajā blogā norāda Briselē bāzētās ekonomistu domnīcas Bruegel institūta eksperti. Tāpat Latvija, iestājoties eirozonā, nepalīdz tai, bet var radīt jaunas problēmas.

Labākais scenārijs ir situācija, kad nevienas valsts stāvoklis nepasliktinās, bet pēc Latvijas iestāšanās eirozonā valstīs saglabājas esošā situācija. Tādā gadījumā - kāpēc steigties, lai Latvija kļūtu par 18. eirozonas valsti?, jautā Bruegel.

«Latvija tikko ir tikusi ārā no sarežģītas situācijas. Dzīvojot pāri saviem līdzekļiem, 2007. gadā tekošā konta deficīts sasniedza gandrīz 25% no IKP, un krīze bija neizbēgama. Rezultātā IKP no sava augstākā līmeņa 2007. gadā nogāzās par 20% līdz zemākajam līmenim 2010. gadā, un bezdarba līmenis sasniedza gandrīz 20%. Šī krituma laikā Latvijas amatpersonas stingri turējās, lai noturētu lata kursu noteiktajā līmenī. Tomēr šis lēmums bija strīdīgs,» norāda Bruegel. Daudzi sacīja, ka lata kursam ļaut vājināties būtu labākais no diviem ļaunumiem, tomēr Latvijas amatpersonām turēšanās pie valūtas kursa saistībām bija svarīgāka. Spēcīgākais ekonomiskais iemesls, lai uzturētu šo kursu, bija bailes no tā, ka aizņēmējiem varētu kļūt pārmērīgi liels eiro kredītu slogs. Lai arī vēl nepieciešami vairāki gadi, lai ražošanas apjomi un nodarbinātība sasniegtu pirmskrīzes līmeņus, sliktākais jau ir garām, un investori labprāt iegādājas Latvijas parādzīmes par augstām cenām.

Eiropas Savienībai (ES) izdevies pārvarēt krīzes un neskaidrības periodu, pavēstījis Francijas prezidents Fransuā Olands. Nākamajā gadā Francijas prezidents Eiropu vēlas redzēt vienotāku un tādu kas tic sev.

«Mēs šogad esam paveikuši lielu darbu un tas mums nākotnē liek skatīties daudz pārliecinošāk,» sacīja F. Olands. Viņš norādīja, ka ES panākusi progresu problēmu, kas veidoja eirozonas krīzes pamatu, atrisināšanā, vēsta euractiv.

F. Olands minēja vairākus pagrieziena punktus, kas ļāvuši pārvarēt eirozonas krīzi. Tādi bijuši Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) izveide, finanšu transakciju nodokļa ieviešana un veiksmīgo Grieķijas krīzes noregulēšanu. Francijas prezidents arī slavēja nesen panākto vienošanos par Eiropas banku uzraudzības sistēmas izveidi. Sistēmas izveide esot «globāls un liels sasniegums», norādīja F. Olands.

Neraugoties uz Grieķijas vājo finanšu disciplīnu, ir daudz argumentu, lai šo valsti neatstātu ārpus eirozonas, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Dienvideiropas valsts Grieķijas jaunās valdības izpausmes, kuras attiecībā uz starptautiskajiem aizdevējiem varētu uzskatīt par šantāžu, aktualizējušas viedokli, ka būtu labāk, ja šī valsts eirozonu atstātu. Sevišķi tāpēc, ka grieķu nesteigšanās vai nevēlēšanās pildīt saistības galu galā var likt ķerties pie dažādiem eirozonas stabilitātes mehānismu iedarbinošiem līdzekļiem, tādējādi ietekmējot daudzu citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju makus.

«Grieķijas jautājums jau tik ilgstoši ir dienaskārtībā, ka tirgus dalībniekus, Eiropas sabiedrību un politiķus lielā mērā pieradinājis pie iespējas, ka šī valsts būs spiesta eirozonu pamest. Tomēr, ņemot vērā precedentu neesamību, tieša un nepārprotama eirozonas pamešana var arī nenotikt. Tas, visticamāk, var īstenoties pietiekami ilgstoša procesa veidā, kad Grieķija formāli atrodas eirozonā, jo nav ieinteresēta to pamest, bet tās darbība tiek ierobežota un tā de facto īsteno rīcību, ko var interpretēt kā alternatīvas valūtas ieviešanu. Precīzi izteikt turpmākā scenārija prognozi nav iespējams,» skatījumu uz situāciju Grieķijā ieskicē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Eiropas Centrālā banka (ECB) nepiedalīsies iespējamā Grieķijas parādu kalna atvieglošanā, pavēstījis iestādes vadītājs Mario Dragi.

Paredzams, ka Grieķijai nākamajā gadā varētu pietrūkt aptuveni 11 miljardi eiro, kas izraisījis spekulācijas, ka parādu krīzes nomocītajai valstij vajadzēs turpmākus palīdzības pasākumus. Izskanējis, ka Atēnām varētu piešķirt jau trešo starptautisko aizdevumu un norakstīt daļu parādu.

«Ir vairāk nekā skaidrs, ka mēs nevaram veikt monetāro finansēšanu,» sacījis M. Dragi, norādot, ka to liedz ECB darbības regulējošie likumdošanas akti. Viņš arī norādījis, ka jebkāda palīdzība Grieķijai jāsaista ar noteiktiem noteikumiem, kuri šai valstij jāpilda. Lēmums par to, vai Atēnām piešķirt papildus palīdzību, esot jāpieņem eirozonas finanšu ministriem.

Likmi ved dziļāk mīnusos un atkal restartēs likviditātes drukāšanu; eksperimentus viennozīmīgi nevērtē.

No Eiropas Centrālās bankas (ECB) šā mēneša vidū tika gaidītas lielas ziņas jeb izšķirīga atbilde uz neskaidrību un nepārliecinošāku ekonomiku. Šoreiz, šķiet, iztika bez nosacītiem sarūgtinājumiem, ja vērtē lēmumu kopējo apmēru, – reģiona depozītu likme bankām tika apcirpta par 10 bāzes procentpunktiem līdz -0,5%, un no novembra tiks atsākta tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana (QE). Tās ietvaros ECB katru mēnesi uzpirks vērtspapīrus 20 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Šāda pamatīga ECB monetāro stimulu doza liek domāt, ka ekonomikas sildīšanas stadijā iestāde atradīsies vēl gadiem. Tādējādi iestādes šefs Mario Dragi šo amatu atstās, jaunajai bankas vadībai nododot ļoti zīmīgu mantojumu – vēl negatīvākas likmes un likviditātes drukāšanu bez formāla beigu termiņa. M. Dragi uzsvēra, ka šī programma turpināšoties «tik ilgi, cik nepieciešams». Daži ironizē, ka ECB realizēs «kvantitatīvo mīkstināšanu bezgalība» un iestādes moto no «lai ko tas arī prasītu» drīzāk pārvērties par «lai cik ilgi tas arī prasītu». Tā ir vārdu spēle pēc M. Dragi, šķiet, pašas slavenākās «lai ko tas arī prasītu» runas. Toreiz 2012. gadā bija parādījušās nopietnas bažas par monetārā reģiona vienotību. ECB vadītājs tad ar savu šādu dzelžainu «lai ko tas arī prasītu» solījumu plaukstošajiem apokalipses scenārijiem gluži vai norāva stopkrānu (finanšu tirgus viņam noticēja).

Eiropas Centrālā banka (ECB) cītīgi vēros naudas tirgus attīstības tendences, un ir gatava rīkoties, ja starpbanku likmes pieaugs pārāk augstu, preses konferencē, kas sekoja pēc ECB sanāksmes, uzsvēra tās vadītājs Mario Dragi.

Augošās starpbanku likmes var uzskatīt par pārliecības atgriešanos, jo bankas mazāk paļaujas uz ECB un pēc finansējuma vēršas tirgū, taču, ja likmes augs pārāk ātri, tās riskē bremzēt ekonomikas atveseļošanos, norādījis M. Dragi.

Ņemot vērā naudas tirgus nosacījumus un to potenciālo ietekmi uz ECB monetārās politikas virzību, banka vēro attīstību un ir gatava apsvērt visu pieejamo instrumentu izmantošanu, saka ECB vadītājs.

ECB ir pieejams plašs instrumentu klāsts, tomēr M. Dragi nekonkretizē, kurus pasākumus banka ir gatava veikt.

«Ļaujiet man izteikties pilnīgi precīzi – mums ir uzdevums saglabāt cenu stabilitāti uz abām pusēm,» norādījis M. Dragi. «Mums ir vairāki instrumenti, un izvēle būs atkarīga no tā, kas notiks turpmāk,» viņš piebilst.

Zemo likmju periods eirozonā nav iedragājis Eiropas banku peļņu, piektdien paziņoja Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi.

«Kas attiecas uz banku pelnītspēju, ECB izpēte neatrod daudz pazīmju, ka mūsu monetārā politika to slikti ietekmē,» Dragi uzsvēra.

Daudzu banku vadītāji un eksperti jau labu laiku ir izteikuši kritiku centrālajai bankai, norādot, ka zemās procentu likmes ir pārāk zemas pārāk ilgu laiku. Jo likmes ir zemākas, jo mazāk naudas bankas var iekasēt no klientiem par kredītu izsniegšanu.

Dragi gan šiem pārmetumiem nepiekrīt, uzsverot, ka pēdējo pāris gadu laikā neto procentu ienākumi ir bijuši daudzmaz stabili. «Ja nākotnē būs negatīvi efekti no zemajām procentu likmēm, tos slāpēs pozitīvie efekti no monetārās politikas īstenošanas, piemēram, kredītu kvalitāte un citi,» viņš uzsvēris.