Finanses

ECB uzpirks vairāk parādu, nekā valdības vispār izdos

Jānis Šķupelis, 05.11.2020

Jaunākais izdevums

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) atbildot uz pandēmijas izaicinājumiem, pilnā apmērā ieslēgta eiro drukāšana jeb tiek īstenotā tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana.

Apmēri ir patiešām ievērojami, un, piemēram, Financial Times ziņo, ka nākamgad ECB uzpirks vairāk eirozonas valdību parāda vērtspapīrus nekā tos spēs emitēt pašas valdības. Citiem vārdiem sakot, lai finansētu pandēmijas budžeta deficītus, nebūs nepieciešams ne eiro no kādas citu investoru naudas, un šo caurumu pilnībā gatavi aizlāpīt ir reģiona monetārās stabilitātes sargi.

Proti, neskatoties uz eiropiešu budžetu deficītu palielināšanos, ECB obligāciju uzpirkšanas apmērs būs lielāks par kopējo eirozonas valdību 2021. gadā no jauna emitēto parādu kalnu. ASV investīciju banka Citigroup turklāt rēķina, ka šāda situācija būtu vērojama pat tad, ja ECB neizlems palielināt savu pandēmijas kvantitatīvo mīkstināšanu, kuras kopējais izsludinātais apmērs ir 1,35 triljonu eiro apmērā.

Šobrīd gan finanšu tirgū vērojama visai liela pārliecība, ka šīs programmas apmērs decembrī tiks palielināts vēl par 500 miljardiem eiro un tādējādi tuvosies diviem triljoniem eiro. Ja tā, tad ECB parādu uzpirkšana būs jau daudz lielāka par valdību parādu emitēšanas apmēriem. Šāda situācija vēlreiz apliecina pēdējā laika milzīgo ECB svaru reģiona parāda tirgū.

Šāda ECB rīcība nozīmē faktiski bezizmēra pieprasījumu pēc valstu parādiem, kas attiecīgi nozīmē, ka šādu obligāciju ienesīgums slīd arvien zemāk pat tādām valstīm, kuras var mēģināt uzskatīt par finansiāli visai riskantām (pat pirms visas pandēmijas).Reģiona paraugs jeb etalons ir Vācijas 10 gadu termiņa obligācijas, kuru ienesīgums šīs nedēļas vidū otrreizējā tirgū (kur vērtspapīrus uzpērk arī ECB) bija noslīdējis dziļi negatīvajā zonā – jau pie -0,646% atzīmes.

Salīdzinājumam arī Francijai šis ienesīgums ir “ļoti negatīvs” un atrodas pie -0,37%. Savukārt Itālijai tas ir “pat” pozitīvs un atrodas pie 0,68%. Šāds ienesīgums gan tāpat kādā nosacīti tradicionālā izpratnē uzskatāms par ļoti zemu un nozīmē, ka šī valsts naudu var aizņemties gandrīz par velti. Savukārt jau negatīvs ienesīgums nozīmē, ka investori, kas iegādājas šādus parāda vērtspapīrus un tos tur līdz termiņa beigām, garantēti zaudēs naudu. Šādas negatīvas likmes arī nozīmē, ka pietiekami daudzi lielie investori par naudas "noparkošanu" drošībā jau ir gatavi vai ir spiesti piemaksāt – pat visai daudz.

Protams, var būt cerība vienmēr šos parādus kādam (piemēram, tai pašai ECB) pārdot vēl dārgāk, kas nozīmētu vēl ienesīguma slīdēšanu vēl dziļāk mīnusos. Savukārt vairākām valstīm notiekošais ļauj aizņemties pat ar negatīvu likmi un ļoti lēti apkalpot savus parādus.

Kopumā ECB valstīm sūta visai pārliecinošu signālu, ka tām aizņemšanās paskatāmā periodā būs ļoti lēta. Tas attiecas arī uz Latviju. Var arī spekulēt, ka šādi bezprecedenta laiki tomēr vairāk būtu ieteicami, lai mazinātu (nevis audzētu) sociālo spriedzi un kādas fundamentālas reformas lielākā mērā tomēr iznestu uz budžeta deficīta rēķina.

“ECB ir devusi ļoti skaidrus signālus, ka uzpirks tik daudz obligācijas, cik vien tas būs nepieciešams, lai izvairītos no stingrākiem monetārās politikas nosacījumiem visām eirozonas valdībām. Situācija ar šādu valdību parādu ir tāda, ka kamēr tas vien ir uz centrālo banku bilances, tas nemaksā neko,” FT stāsta UniCredit galvenais ekonomists Ēriks Nielsens, uzverot, ka liela daļa no procentu maksājumiem, ko šādā gadījuma valdības par saviem parādiem pārskaita centrālajām bankām, tāpat nonāk atpakaļ valstu kasēs centrālās bankas dividenžu veidā.

“ECB apēdīs pilnīgi visu šo obligāciju piedāvājumu. Šīs programmas apmērs pārtrumpo jebko, kas saistīts ar kādiem citiem fundamentālajiem faktoriem. Tas tagad būs ļoti “tehnisks” tirgus,” savukārt spriež JPMorgan Asset Management pārstāvji.

Citigroup vēl rēķina, ka ECB vislabvēlīgāk būšot noskaņoti pret Itālijas obligāciju uzpirkšanu. Proti, šādi ECB pirkumi reālo nākamā gada to emitēšanas apmēru pārspēšot gandrīz par 40 miljardiem eiro (nerēķinot decembrī iespējamo kvantitatīvās mīkstināšanas palielināšanu). Tiek arī lēsts, ka eirozonas valstu kopējais budžeta deficīts nākamgad sasniegs gandrīz 700 miljardus eiro jeb 6% no reģiona IKP, ziņo FT.

Par ECB politiku šķēpi tiek lauzti jau sen. Samērā izplatīts ir viedoklis, ka ECB, uzpērkot parādus triljoniem eiro apmērā, pārkāpusi savas pilnvaras, jo šādā veidā palīdzējusi finansēt valdības jeb šādā veidā notiek monetārā finansēšanas variants, ko Eiropas Savienības likumi aizliedz. Vēl ECB var tik vainota, ka notiekošā rezultātā pārmērīgi cieš krājēji un pie dzīvības tiek noturēta kaudze ar “zombiju” kompānijām.

Faktiski, iespējams, vēl nav tā, ka izšauts no pēdējās iespējas lielgabala. Lai nepieļautu, piemēram, noturīgāku deflācijas materializēšanos, iespējams piedzīvosim brīdī, kad varētu varētu tikt apsvērta doma par naudas došanu “pa tiešo” kompānijām (nevis šie parādi tiek uzņemti otrreizējā tirgū no kādiem citiem, kas tos iegādājušies). Tas iespējams arī attiecībā uz valdībām un varbūt pat individuāliem cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Finanšu tirgu nomētāšana ar naudu atkal nostrādā

Jānis Šķupelis, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas valdību aizņemšanās izmaksas sarukušas līdz līmenim, kāds bija vērojams pirms pandēmijas krīzes.

Šādu situāciju lielā mērā noteikusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktivitāte. Šī iestāde savas jaunās kvantitatīvās mīkstināšanas ietvaros iegādājusies (un vēl vien plāno iegādāties) gigantiskus eirozonas valdību un uzņēmumu parāda kalnus. Tas attiecīgi liek domāt par to, ka pieprasījums pēc valdību parāda saglabāsies ļoti liels un nozīmē obligāciju cenu pieaugumu un to ienesīguma kritumu.

Pandēmijas izaicinājumiem vēršoties plašumā, sākotnēji bija vērojamas bažas, ka dažām Eiropas valstīm būs lielas grūtības tos pārvarēt. Piemēram, pavasara sākumā strauji palēcās Itālijas obligāciju ienesīgums. Pie strauja tautsaimniecības sabrukuma un ļoti spēji augošiem parādiem, kas tika likti pretī pandēmijas krīzei, bija vērojamas bažas par to atdošanu. Kopumā gan centrālo baņķieru un valdību stimulēšana šoreiz bijusi ļoti pārliecinoša, kas šāda veida satraukumu atvirzījis kaut kad tālākā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien paziņoja, ka ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju jaunākajā kārtā tā 742 bankām izsniegusi aizdevumus 1,31 triljonu eiro apmērā.

Šis apjoms saskan ar ECB prognozēm par apjomu diapazonā starp 1,2-1,5 triljoniem eiro. Bankas var aizņemties uz termiņu līdz trim gadiem ar procentu likmi mīnus 1%.

Aizdevumu mērķis ir veicināt banku motivāciju aizdot uzņēmumiem un mājsaimniecībām, lai stimulētu ekonomikas atkopšanos no pandēmijas ietekmes. Šo aizdevumu likme ir zemāka par nulli, kas nozīmē, ka ECB kreditētājiem piemaksā, lai tie aizdotu naudu.

ECB jūnija sākumā paziņoja, ka tiks tērēti papildu 600 miljardi eiro obligāciju ārkārtas iegādēm, lai palīdzētu eirozonai pārciest koronavīrusa pandēmijas izraisīto krīzi.

ECB nesen izveidoja obligāciju ārkārtas uzpirkšanas programmu, kuras apjoms līdz šim veidoja 750 miljardus eiro un kurai bija paredzēts ilgt līdz gada beigām. Taču 4.jūnijā ECB paziņoja, ka šīs programmas darbība tiks pagarināta vismaz līdz 2021.gada jūnija beigām vai līdz brīdim, kad ECB uzskatīs, ka pārvarēta koronavīrusa izraisītā krīze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Inflācijai pazūdot, no ECB gaida vēl 500 miljardu dāvanu

Jānis Šķupelis, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas gada inflācija gandrīz noslīdējusi līdz nullei. Proti, maijā monetārajā reģionā patēriņa cenas gada skatījumā palielinājušās vien par 0,1%, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pandēmijas ekonomikas izaicinājumi var nozīmēt, ka īstermiņā, iespējams, piedzīvosim arī deflāciju. To gan visiem spēkiem, šķiet, negrasās pieļaut Eiropas Centrālā banka (ECB), kura inflāciju tradicionāli grib redzēt 2% atzīmes tuvumā.

Grafiks: Eirozonas gada inflācija

Šā gada 4. jūnijā notiks ikmēneša Eiropas galveno baņķieru sanāksme. Ir spekulācijas, ka šā brīža inflācijas neesamība ļaus iesaistīties pat vēl apjomīgākos monetārajos eksperimentos. Piemēram, "Bloomberg" veiktajā ekonomistu aptaujā pirms šīs sapulces tiek lēsts, ka ECB savu aktīvu uzpirkšanu (jeb kvantitatīvo mīkstināšanu vai arī likviditātes drukāšanu) palielinās vēl par 500 miljardiem eiro. Ja tā būs, tad tas šā gada ECB visus izsludinātos drukāšanas plānus palielinās jau līdz 1,6 triljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir pieņēmusi lēmumu klasificēt "Citadele banka" AS par nozīmīgu kredītiestādi, uzsākot tās tiešo uzraudzību ar 2021. gada 1. janvāri, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Turpmāk Eiropas Banku savienības Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros ECB tiešajā uzraudzībā būs trīs Latvijas lielākās bankas.

ECB, pārņemot "Citadele banka" AS tiešajā uzraudzībā, ir klasificējusi šo banku kā nozīmīgu saskaņā ar ES Regulas Nr. 1024/2013 6(4). pantu un ES Regulas Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) IV daļu.

Kopš 2014. gada Latvija ir Eiropas Banku savienības VUM dalībvalsts, un kopš tā laika trīs Latvijas nozīmīgākās bankas tiek uzraudzītas šī vienotā eirozonas valstu mehānisma ietvaros. ECB VUM mērķis ir nodrošināt Eiropas Banku savienības stabilitāti un drošību, vienmērīgu attīstību un veicināt tā dalībvalstu banku sistēmu ciešāku integrāciju. VUM ietvarā tiek uzraudzītas visu eirozonas valstu nozīmīgākās bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 vīrusa uzplūdi pasaules valdībām daudzviet liek lemt par dažādiem ierobežojumiem. Negatīvais ir tas, ka par uzplūdu epicentru kļuvusi Eiropa, kur saslimšanas gadījumu pieaugums ir vislielākais.

Tiesa gan, pozitīvais ir tas, ka mirstība ir mazāka nekā tā bija pavasarī. Lai nu kā – pandēmijas milzīga neskaidrība ir vēl viens trieciens ekonomikai, kas jau drīzumā Eiropā var likt lemt par kādiem papildu stimuliem, kas tautsaimniecības attālinātu no vēl sāpīgākas iegāšanās grāvī.

Piemēram, no Eiropas Centrālās bankas (ECB) līdz gada beigām nu tiek gaidīta tās likviditātes drukāšanās programmas papildināšana vēl par 500 miljardiem eiro, liecina tirgus dalībnieku aptauju rezultāti.

ECB bilances apmērs*

*šogad gaidāms vēl viens straujš ECC aktīvu lēciens Avots: Ecb.europa.eu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija nozīmējusi, ka turpina šķobīties izpratne par to, kas ir vai nav pieļaujams monetārās politikas frontē.

Faktiski visas pasaules ietekmīgākās centrālās bankas savas likviditātes drukāšanas programmas līdz ar jaunajiem izaicinājumiem ielikušas “kvadrātā”. Pamatā šīs programmas savā pašreizējā stadijā paredz, ka centrālās bankas otrreizējā tirgū izpērk valdību un arī vairākos gadījumos uzņēmumu parādu, kurš tad attiecīgi nonāk uz to bilances.

Pandēmijas rēķina finansēšana Eiropas valdībām nozīmējusi ievērojamu parādu pieaugumu. Šajā pašā laikā šīm saistībām ir garantēts milzīgs pircējs (Eiropas Centrālā banka jeb ECB), kas šī parāda likmes palīdz uzturēt rekordzemas un pat negatīvas. Lai nu kā - centrālajām bankām var nākties domāt vēl pat par papildu veidiem, kā risināt reģiona aizņemšanās problēmu. Piemēram, Itālijas premjerministra Džuzepes Kontes tuvākie padomdevēji šonedēļ ieteikušies, ka ECB vajadzētu apsvērt dzēst to valdību parādu, kas nonācis uz tās bilances, lai palīdzētu valstīm pēc pandēmijas atgūties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) paziņojumu par pievēršanos jaunai stratēģijai, arī Eiropas Centrālā banka varētu izvērtēt šo metodi, uzskata "Bloomberg" aptaujātie ekonomisti.

FRS jaunā pieeja, ko ceturtdien atklāja tās vadītājs Džeroms Pauels, paredz ar strauju likmju celšanu neapkarot inflāciju, kad tā pārsniegs 2%.

ECB vadītāja Kristīne Lagarda FRS pieeju varētu uzskatīt par labu variantu, un tas ļautu ECB amatpersonām paildzināt labvēlīgas monetārās politikas periodu, nesatraucoties par ekonomistu izteicieniem un prognozēm, ņemot vērā inflācijas dinamiku.

"Es uzskatu, ka šis FRS solis noteiks toni arī citām lielākajām centrālajām bankām," uzskata "Danske Bank" galvenais stratēģis Pīts Kristensens. "Esmu pārliecināts, ka ECB izvērtēs visus šī ierosinājuma plusus un mīnusus," viņš piebilst.

Zemā inflācija ir bijis ilgstošs bieds lielākajām centrālajām bankām, kuru vidū valda satraukums, ka tā pārvērtīsies deflācijas spirālē. Centrālās bankas ekonomikā ir iepludinājušas triljoniem dolāru, taču panākumi bijuši ierobežoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien samazināja eirozonas ekonomikas krituma prognozi šim gadam, taču brīdināja, ka inflācija šogad saglabāsies zema.

ECB prognozē, ka eirozonas ekonomika šogad saruks par 8%, nevis 8,7%, kā tika lēsts jūnijā.

Savukārt nākamgad un 2022.gadā eirozonas ekonomika pieaugs attiecīgi par 5% un 3,2%.

"Jaunākie dati norāda uz spēcīgu ekonomiskās aktivitātes atlabšanu. Taču atveseļošanos turpina aptvert neskaidrība," skaidro ECB vadītāja Kristīne Lagarda.

Vienlaikus ECB prognozē, ka inflācija eirozonā šogad būs vien 0,3%, bet nākamgad un 2022.gadā pieaugs līdz attiecīgi 1% un 1,3%.

Kā ziņots, ECB padome ceturtdien nolēma bāzes procentlikmi un obligāciju uzpirkšanas programmas apjomu saglabāt nemainīgu.

ECB padomes sēdē Frankfurtē galveno bāzes procentlikmi nolemts saglabāt 0% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Citadele banka no ECB saņēmusi 440 miljonu eiro aizdevumu

Žanete Hāka, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 24. jūnijā AS "Citadele banka" Eiropas Centrālās bankas (ECB) ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas (TLTRO-III) ietvaros saņēma 440 miljonu eiro aizdevumu ar atmaksas termiņu 3 gadi, liecina bankas paziņojums "Nasdaq Riga".

Galējais aizdevuma atmaksas termiņš ir 2023. gada 28. jūnijs, ar pirmstermiņa atmaksas iespēju sākot no 2021. gada 29. septembra.

Bankas kopējais aizņēmuma apjoma limits ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijām tika noteikts 452,96 miljonu eiro apmērā.

TLTRO III procentu likme no 2020. gada 24. jūnija līdz 2021. gada 23. jūnijam ir -0,5%, bet, izpildot kreditēšanas nosacījumus, tā var tikt samazināta līdz -1%.

"Citadele" valdes loceklis Kaspars Jansons skaidro: “Ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas (TLTRO) ir viens no monetārās politikas instrumentiem, kuru izmanto Eiropas Centrālās bankas (ECB) jau kopš 2014. gada. Šīs mērķoperācijas ir paredzētas, lai dotu iespēju kredītiestādēm iegūt finansējumu par izdevīgām procentu likmēm, kuru tālāk iespējams izmantot ekonomikas kreditēšanai. Programmas ietvaros piešķirtajam finansējumam piemērotā procentu likme ir atkarīga no kredītiestāžu izsniegto kredītu apjomiem noteiktā laika posmā, tādējādi radot finansiālu motivāciju kredītu izsniegšanai. "Citadele" TLTRO III izsolē piedalījās, jo ECB 30. aprīlī veica izmaiņas noteikumos, palielinot finansējuma apmēru un samazinot likmes."

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas sarūk, ECB aicina ES ātri vienoties par atveseļošanās plānu

LETA--AFP, 17.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē ceturtdien kritās pēc dažādiem ASV ekonomikas datiem un uzņēmumu peļņas paziņojumiem, savukārt Eiropas Centrālā banka (ECB) aicināja Eiropas Savienības (ES) līderus ātri vienoties par ekonomikas atveseļošanas plānu.

ASV saasinoties jaunā koronavīrusa pandēmijai, trešdien tika reģistrēts jaunu Covid-19 gadījumu rekordskaits - 67 632.

Bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā saruka par 10 000, tādējādi kritums reģistrēts piecpadsmito nedēļu pēc kārtas.

Mazumtirdzniecības apgrozījums ASV šogad jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājies par 7,5%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto. Kāpums jūnijā tomēr bija lēnāks par kāpumu maijā.

"Realitāte ir tāda, ka šie skaitļi vēl arvien ir paaugstināti," sacīja platformas "Upwork" galvenais ekonomists Adams Ozimeks, runājot par bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitu. "Tas izskatās pēc tā, ka turpinās darbavietu skaita samazināšanās un pastāvīga uzņēmumu slēgšana."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) amatpersonas savā pēdējā sanāksmē jūlijā paudušas neskaidrību par ekonomikas perspektīvām un to, cik lielā mērā viņiem nāksies paplašināt monetāro stimulēšanas programmu, atklāj ceturtdien publicētais detalizētais sanāksmes izklāsts.

ECB pārstāvji nelabprāt pauda secinājumus, ņemot vērā agrīnās ekonomikas atveseļošanās pazīmes, un galvenais ekonomists Filips Lāne klātesošajiem uzsvēra, ka atveseļošanās apmērs pagaidām ir nevienmērīgs un daļējs.

"Septembrī padome būtu labākā situācijā, lai atkārtoti novērtētu monetārās politikas nostāju un tās instrumentus," teikts sanāksmes izklāstā. "Tas sniegtu lielāku skaidrību attiecībā uz vidēja termiņa inflācijas prognozēm un ekonomiskās aktivitātes perspektīvām," teikts ziņojumā.

Strauja sākotnējā atgūšanās ir likusi dažām ECB amatpersonām izteikt minējumus, ka, iespējams, ECB nevajadzēs tērēt visus paredzētos 1,35 triljonus eiro, kas iezīmēti aktīvu iegādei pandēmijas programmas ietvaros. Daži ECB pārstāvji uzsvēruši, ka šis apjoms būtu jānosaka kā griesti, nevis kā mērķis, savukārt citi uzskata, ka, ņemot vērā pašreizējos pieņēmumus par tālāko ekonomikas virzību, programmas apjoms būtu jāiztērē pilnībā, raksta "Bloomberg".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) savā šīs nedēļas sanāksmē demonstrēja nosacīti optimistiskāku skatu uz eirozonas ekonomikas izredzēm. Kopumā ECB vadība uzsvēra spēcīgu atveseļošanos, kas tirgus dalībniekiem, šķiet, radījis pārliecību, ka nesenais eiro cenas lēciens varētu būt pamatots.

Turklāt nav izslēgts, ka eiro cena pēc šīs sanāksmes turpina pieaugt. Uz jau tā tautsaimniecībām ļoti neērtās pandēmijas fona spēcīga vietējā valūta gan varētu nebūt tā pati labākā padarīšana. Proti, notikumi valūtu tirgū daudziem Eiropas eksportējošajiem uzņēmumiem draud sazīmēt visai netīkamu peļņas bildi.

Reģiona kopējās valūtas cena pēdējā laikā visai strauji pieaugusi, un šāds dārgs eiro eirozonas tautsaimniecībai nav vēlams, jo mazina reģiona eksportētāju un ražotāju konkurētspēju ārzemēs. Ja eiro cena turpinās doties augstāk, tas var atstāt negatīvas sekas uz jau tā pandēmijas novārdzināto eirozonas ekonomikas izaugsmi. Piemēram, eiro cenas pieaugums ASV dolāros kopš maija vidus tuvinās jau 10%, un septembra sākumā tā uz brīdi paviesojās virs apaļās 1,20 ASV dolāru atzīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ECB obligāciju uzpirkšanas programmas apjomu palielina par 600 miljardiem eiro

LETA--AFP, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome ceturtdien paziņoja, ka tiks tērēti papildu 600 miljardi eiro obligāciju ārkārtas iegādēm, lai palīdzētu eirozonai pārciest koronavīrusa pandēmijas izraisīto krīzi.

ECB nesen izveidoja obligāciju ārkārtas uzpirkšanas programmu, kuras apjoms līdz šim veidoja 750 miljardus eiro un kurai bija paredzēts ilgt līdz gada beigām.

Taču ceturtdien banka paziņoja, ka šīs programmas darbība tiks pagarināta vismaz līdz 2021.gada jūnija beigām vai līdz brīdim, kad ECB uzskatīs, ka pārvarēta koronavīrusa izraisītā krīze.

Līdz ar to obligāciju ārkārtas uzpirkšanas programmas apmērs tagad sasniedzis vienu triljonu 350 miljardus eiro.

ECB ceturtdien arī nolēma nemainīt bāzes procentlikmi.

ECB padomes sēdē Frankfurtē galveno bāzes procentlikmi nolemts saglabāt 0% līmenī.

Padome arī nolēma saglabāt noguldījumu iespējas uz nakti likmi -0,5% līmenī un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 0,25% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu tirgos un pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 04.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē sevi piesaka arvien lielākas bažas par Covid-19 atgriešanos, savukārt finanšu tirgos patlaban nevar teikt, ka būtu skaidrība, kādā virzienā tirgi ies tuvāko mēnešu laikā.

1. Gandrīz it kā nekas nebūtu bijis

Finanšu tirgos noslēdzies apaļš atskaites periods – pusgads. Neskatoties uz pandēmiju, ģeopolitiskajiem strīdiem un citām problēmām, pasaules lielākā akciju tirgus raksturojošā ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš janvāra sarukusi vien par 5%. Savukārt otrais ceturksnis ASV akcijām izrādījās pats veiksmīgākais vairāk nekā 20 gados, kur tā vērtība pieauga gandrīz par 20%.

No 23. marta līdz 8. jūnijam ASV akciju cena palēcās par 44%. Šis ASV akcijām bija veiksmīgākais periods vismaz 90 gados. Otrajā ceturksnī bija vērojama arī pēdējos gados visai reta parādība, kad Eiropas akciju cena auga straujāk par ASV akciju vērtību (piemēram, Vācijas akciju DAX indeksa vērtība palēcās par ceturto daļu). Kopumā gan šobrīd nevarētu teikt, ka vērojama kāda liela skaidrība un pārliecība par to, kas finanšu tirgos varētu notikt vēl nākamo sešu mēnešu laikā. Cenu atveseļošanās bijusi patiešām ievērojama (tas pats par sevi dažiem liek būt piesardzīgiem), un daudzi izsaka bažas, ka šāds kāpums aizskrējis pa priekšu realitātei, kas nemaz tik patīkama (par ko it kā liek domāt akciju uzvedība) var arī nebūt. Lielā mērā esošais pieaugums balstījies uz bezprecedenta centrālo banku un valdību ekonomiku stimuliem. Tirgū tiek iepludināti triljoni, kas attiecīgi rada labu fonu finanšu aktīvu cenu pieaugumam pat ļoti dziļas recesijas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) jābūt gatavai laist tirgū digitālu valūtu, piektdien paziņoja bankas prezidente Kristīne Lagarda.

ECB nākamajos sešos mēnešos veiks vairākus eksperimentus ar digitālo eiro un no 12.oktobra sāks trīs mēnešu ilgu sabiedrisko apspriešanu.

Banka norāda, ka lēmums attiecībā uz virtuālās valūtas projekta realizēšanu gaidāms ap 2021.gada vidu.

"Mūsu loma ir nodrošināt uzticību valūtai. Mums jābūt gataviem emitēt digitālu eiro, ja radīsies tāda nepieciešamība," norāda Lagarda.

Viņa piebilst, ka digitālā valūta papildinātu skaidru naudu, nevis aizvietotu to.

Šāds lēmums tiek apspriests laikā, kad patērētāji aizvien vairāk izvēlas bezskaidras naudas maksājumus, un ECB ir nobažījusies par iespēju atpalikt no privāto tirgus spēlētāju emitētajām kriptovalūtām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Tūlītējā problēma – deflācija; tālumā spokojas arī lielas inflācijas rēgs

Jānis Šķupelis, 05.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijai eirozonā nu komplektā nāk arī deflācija. Patēriņa cenas monetārajā reģionā septembrī gada skatījumā sarukušas par 0,3%, liecina Eurostat provizoriskie dati. Mēnesi iepriekš eirozonas gada inflācija atradās pie -0,2%.

Visvairāk – par 8,2% - gada skatījuma saplakušas enerģijas cenas. Savukārt pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgās enerģijas, pārtikas, tabakas un alkohola cenas, eirozonā septembrī atradās pie 0,2%.

Avots: Tradingeconomics.com

Kopumā – reģionam pietuvojusies deflācijas problēma. No modernajām ekonomikas teorijām izriet, ka ilgstošāka cenu krituma apstākļos uzņēmēji un patērētāji sāk gaidīt, ka cenas samazināsies vēl tālāk, un tiek atlikti gan pirkumi, gan investīcijas. Tas galu galā noved pie vēl zemākām cenām, mazākas uzņēmumu peļņas, preču un pakalpojumu pārprodukcijas, algu samazināšanas, kurai seko grūtības ar iepriekšējo parādu atdošanu, darbinieku atlaišanas, bezdarba pieauguma, bankrotiem un vēl tālāka ekonomikas krituma. Attiecīgi no šāda scenārija par visu cenu cenšas izvairīties monetārās stabilitātes sargi – centrālās bankas. Tādēļ arī bezprecedenta eksperimenti ar negatīvajām likmēm un milzu drukāšanas darbiem, kas ietver valstu, uzņēmumu un pārnacionālu fondu parādzīmju izpirkšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) otrdien aicināja bankas līdz 2021.gada 1.janvārim atturēties no dividenžu vai prēmiju izmaksas, lai aizdevējiem būtu pietiekams nodrošinājums koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes pārvarēšanai.

Iepriekš šāds ieteikums bija spēkā līdz vismaz 2020.gada oktobrim. Šo rekomendāciju mērķis ir saglabāt banku spēju absorbēt zaudējumus un atbalstīt aizdevumu izsniegšanu reālajai ekonomikai, norāda ECB.

Reaģējot uz koronavīrusa pandēmijas radīto triecienu ekonomikai, ECB izveidojusi obligāciju ārkārtas uzpirkšanas programmu 1,3 miljardu eiro apmērā, kā arī piedāvā lētus aizdevumus bankām un atvieglojusi noteikumus attiecībā uz kapitāla rezervēm, lai nodrošinātu kredītu plūsmu.

Taču ECB vairākkārt izteikusies, ka vēlas, lai arī aizdevēji piedalītos ekonomikas atbalstīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā pusei pirkumu eirozonā pērn pirmo reizi patērētāji izmantojuši bezskaidras naudas maksājumus, liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) apkopotā informācija.

ECB norāda, ka patērētāji eirozonā 2019.gadā skaidru naudu izmantojuši pirkumiem, kuru kopējā vērtība veidoja vien 48%, aizvien vairāk patērētājiem izmantojot maksājumu kartes un citas bezskaidras naudas maksājumu iespējas.

Iepriekšējais pētījums liecināja, ka 2016.gadā skaidra nauda tikusi izmantota maksājumiem, kuru kopējā vērtība veidoja 54%.

Taču, izvērtējot atsevišķus darījums, joprojām vairums jeb 73% no kopējiem darījumiem pērn veikti skaidrā naudā. Tas nozīmē, ka skaidra nauda krietni izplatītāka ir maziem pirkumiem.

Dienvideiropas iedzīvotāji krietni biežāk izmanto skaidru naudu, lai norēķinātos par precēm - Maltā šis īpatsvars veido 88%, bet Spānijā un Itālijā attiecīgi 83% un 82%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesenais eiro kursa pieaugums rada bažas, atzinis Eiropas Centrālās bankas (ECB) pārstāvis, Itālijas centrālās bankas vadītājs Ignacio Visko.

Tādējādi nav jābrīnās, ja ECB reaģēs, ja tas virzīs inflāciju prom no noteiktā mērķa, viņš uzsvēris.

I. Visko gan noliedza, ka ECB šajā jautājumā domas dalās, un uzsvēra, ka viņa viedoklis sakrīt ar valdes viedokli.

"Nesenais eiro kursa pieaugums ir satraucošs, jo rada tālāku spiedienu uz cenām šobrīd, kad inflācija jau tāpat ir zema," viņš sacījis.

"Monetārās politikas sekas ir acīmredzamas - ja lejupvērstais spiediens apdraudēs mūsu cenu stabilitātes mērķi, mums būs jāiejaucas. Savukārt, ja notiks pretēji efekti, tad varētu pietikt ar pasākumiem, ko jau esam ieviesuši," viņš saka.

Eiro savu augstāko līmeni kopš 2018.gada vidus sasniedza 1.septembrī - 1,2011 dolārus, taču kopš tā laika tā vērtība atkal sarukusi, un patlaban atrodas pie 1,163 dolāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas reaģē uz Lagardas brīdinājumu

LETA--AFP, 22.01.2021

Eiropā cenas kritās pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājas Kristīnas Lagardas brīdinājuma par Covid-19 radīto problēmu turpināšanos

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju cenas ceturtdien mainījās dažādos virzienos, Eiropā krītoties pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājas Kristīnas Lagardas brīdinājuma par Covid-19 radīto problēmu turpināšanos, bet Volstrītas indeksam "Nasdaq Composite" sasniedzot jaunu rekordu optimismā par ASV prezidentūras pāreju.

"Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam rekordam otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas, palielinoties "Apple", "Facebook" un citu tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām.

Ar naftu saistīto uzņēmumu akciju cenas kritās pēc vairākiem jaunā ASV prezidenta Džo Baidena paziņojumiem, tostarp par naftasvada "Keystone XL" būvniecības atļaujas atcelšanu, plānotas urbšanas darbu atļaujas iesaldēšanu Arktikas Nacionālajā dabas liegumā un ASV atkalpievienošanos Parīzes klimata nolīgumam.

Agrīnas ziņas par ASV Kongresa skepsi attiecībā uz Baidena ierosināto fiskālo stimulu paketi 1,9 triljonu ASV dolāru apmērā vedina domāt, ka "nebūs viegli drīz panākt šī ierosinājuma pieņemšanu pilnībā", sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka jau visai ilgi tiek runāts par skaidras naudas norietu, šī pandēmija atklājusi, ka pēc tās daudzviet Rietumu pasaulē saglabājas liels pieprasījums.

Tas zināmā mērā varētu būt pārsteigums, ja ņem vērā, ka pasaule Covid-19 laikmetā cik vien tas ir bijis iespējams pārslēgusies uz dzīvi tiešsaistē. Lai nu kā - pieprasījums pēc papīra naudas pandēmijā audzis, kur sevišķi liels tas ir bijis pēc lielāka nomināla banknotēm, ziņo, piemēram, Bloomberg.

Kā piemērs tiek izcelti Apvienotās Karalistes dati, kur papīra naudas vērtība apritē pagājušā gada trešajā ceturksnī palielinājusies līdz 78 miljardiem sterliņu mārciņām. Kopš pandēmijas pirmā viļņa martā tas esot pieaugums par 11,5%. Tādējādi kādas runās par papīra naudas norietu patiesībā daudzviet nemaz neatbilst realitātei. Tajā pašā Apvienotajā Karalistē kopš 2014. gadā skaidras naudas apjoms apgrozībā audzis par 40%, liecina pieejamie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru