Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tiek izskatīts kā viens no diviem kandidātiem uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) viceprezidenta amatu, liecina Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētājas Aurores Lalukas paziņojums par trešdien notikušo neformālo viedokļu apmaiņu ar ECB viceprezidenta amata kandidātiem.

Ekonomikas un monetārās komitejas locekļi trešdien rīkoja neformālu viedokļu apmaiņu ar sešiem kandidātiem uz nākamo ECB viceprezidenta amatu - Kazāku, bijušo Portugāles finanšu ministru Mario Centeno, Igaunijas Bankas vadītāju Madi Milleru, Somijas Bankas vadītāju Olli Rēnu, bijušo Lietuvas finanšu ministru Rimantu Šadžu un Horvātijas Bankas vadītāju Borisu Vujčiču.

Komitejas koordinatori, kas pārstāvēja komitejas sastāva lielāko daļu, atbalstīja Kazāku un Centeno kā vēlamos kandidātus šim amatam.

Līdz šim ECB valdē nav bijis pārstāvju no valstīm, kas Eiropas Savienībai (ES) pievienojās 2004. gadā un vēlāk.

Kā ziņots, valdība decembrī apstiprināja Kazāka kandidatūru ECB valdes priekšsēdētāja vietnieka amatam.

Eirogrupas sanāksmē pirmdien panākta vienošanās par Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes priekšsēdētāja vietnieka kandidātu virzīt Horvātijas Bankas vadītāju Borisu Vujčiču, informēja Finanšu ministrijā.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) aģentūrai LETA sacīja, ka Eirogrupas sanāksmē par kandidātiem bija trīs balsošanas kārtas un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks kopā ar Portugāles bijušo finanšu ministru Māriu Sentēnu izstājās otrajā balsošanas kārtā. Pēdējā kārtā balsošana notika par Vujčiču un Somijas Bankas vadītāju Olli Rēnu.

Jautāts, vai Latvija Kazāka kandidatūru virzīs vēl uz kādu amatu ECB, ņemot vērā, ka tuvākā gada laikā tur būs pieejamas vēl dažas vakances, Ašeradens sacīja, ka tas atkarīgs no paša Kazāka nostājas. Vienlaikus Ašeradens piebilda, ka, viņaprāt, Kazāks uz šo amatu "startējis ļoti cienījami".

Kazāks tviterī izsaka pateicību par iespēju paust viedokli saistībā ar eirozonas finanšu sektora attīstību. Viņš arī vēl Vujčičam veiksmi un norāda, ka gaida sadarbošanos ECB Padomē, risinot šos jautājumus.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome izvēlējusies motīvus, lai ilustrētu abas iespējamās nākotnes eiro banknošu tēmas.

"Eiropas kultūra" pievēršas kopīgām kultūrtelpām un izciliem eiropiešiem. "Upes un putni" pievēršas dabas noturībai un daudzveidībai, ko papildina Eiropas institūcijas.

Pieņemot lēmumu, tika ņemti vērā priekšlikumi, ko sniegušas divas dažādu nozaru ekspertu grupas, kurās bija iesaistīti dalībnieki no visām eurozonas valstīm, un tas atbilst vairāk nekā 365 000 eiropiešu vērtējumam par šīm tēmām, kas tika izteikts 2023. gada vasarā organizētajās sabiedrības aptaujās un laikā no 2021. gada decembra līdz 2022. martam rīkotajās fokusa grupās.

"Mēs priecājamies iepazīstināt jūs ar šiem reālās dzīves motīviem, kas atspoguļo mūsu uzticību Eiropai un izceļ tās kultūras mantojumu un dabisko vidi," sacīja ECB prezidente Kristīne Lagarda (Christine Lagarde). "Jaunās banknotes simbolizēs mūsu kopīgo Eiropas identitāti un daudzveidību, kas mūs padara stiprus."

Noslēdzies digitālā eiro projekta sagatavošanās posms un 2027. gadā varētu sākties izmēģinājuma projekts, informē Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

ECB Padome ceturtdien nolēma pāriet uz digitālā eiro projekta nākamo posmu. Šis lēmums tika pieņemts pēc Eirosistēmas 2023. gada novembrī sāktā sagatavošanās posma sekmīgas pabeigšanas, kas lika pamatus digitālā eiro emisijai.

Padomes lēmums atbilst 2025. gada oktobra eirosamitā paustajam Eiropas vadītāju aicinājumam paātrināt digitālā eiro izstrādes progresu.

ECB min, ka digitālais eiro saglabās eiropiešu izvēles brīvību un privātumu un aizsargās Eiropas monetāro suverenitāti un ekonomisko drošību. Tas veicinās inovācijas maksājumu jomā un palīdzēs padarīt Eiropas maksājumus konkurētspējīgus, noturīgus un iekļaujošus. Eirosistēma veiks sagatavošanās darbus elastīgi, atbilstoši eirozonas valstu vadītāju aicinājumiem Eirosistēmai pēc iespējas nodrošināt gatavību potenciālajai digitālā eiro emisijai, vienlaikus arī atzīstot, ka regulējuma tapšanas process vēl nav noslēdzies.

Euribor krituma fāze tuvojas noslēgumam un tuvākajā laikā gaidāmas izmaiņas gan Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārajā politikā, gan Euribor likmēs. Tiek prognozēts, ka 6 mēnešu Euribor stabilizēsies 1,75–2,00 % līmenī, un iespējas tālākam samazinājumam ir ļoti ierobežotas.

Eirozona pāriet monetārās politikas pauzes fāzē, līdz ar ko sagaidāma arī Euribor likmju stabilizēšanās. Starpbanku Euribor procentu likmes ir viens no svarīgākajiem finanšu rādītājiem, no kura tieši ir atkarīgas gala kredītu izmaksas. Tās pēdējā laikā ir piedzīvojušas īpaši nestabilu periodu, kam bijusi tieša ietekme arī uz aizdevumu procentu likmēm. No 2015. gada rudens līdz pat 2022. gada jūnijam Euribor bija negatīvs, taču, ECB uzsākot cīņu ar inflāciju un īstenojot stingrāku monetāro politiku, situācija krasi mainījās – 2023. gada rudenī 6 mēnešu Euribor pārsniedza psiholoģisko 4 % robežu. Tas tieši ietekmēja gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību aizņemšanās izmaksas, kā arī noveda pie aizdevumu pieprasījuma samazināšanās visā eirozonā. Inflācijai eirozonā mazinoties un ekonomikai stagnējot, ECB ir sākusi monetārās politikas mīkstināšanu. Bāzes procentu likmju samazināšana eirozonā ir veicinājusi arī Euribor likmes kritumu – ja 2023. gada beigās 6 mēnešu Euribor bija tuvu 4 %, tad šobrīd tā ir ap 2 %, tātad gandrīz uz pusi zemāka nekā augstākajā punktā.

ASV un Izraēlas militārā operācija pret Irānas režīmu jau manāmi ietekmējusi pasaules izejvielu tirgus un palielinājusi jauna inflācijas kāpuma risku eirozonā. Kopš konflikta sākuma Brent markas naftas cena pieaugusi par 48 %, savukārt Eiropas dabasgāzes cenas palielinājušās par 64 %.

Finanšu tirgi uz šīm pārmaiņām jau sākuši reaģēt. EURIBOR nākotnes darījumu līkne liecina, ka investori arvien aktīvāk vērtē iespējamu inflācijas paātrināšanos un Eiropas Centrālās bankas (ECB) reakciju. Pēdējā piektdienā pirms konflikta sākuma tirgus dalībnieki prognozēja, ka 2026. gada decembrī 3 mēnešu EURIBOR sasniegs 2,02 %, bet 6 mēnešu EURIBOR – 2,12 %. Šobrīd prognozes jau pieaugušas attiecīgi līdz 2,26 % un 2,38 %. Citiem vārdiem sakot, tirgus pamazām sāk iecenot iespējamu ECB reakciju uz inflācijas kāpumu – bāzes procentu likmju paaugstināšanu.

Tomēr vai jauns inflācijas kāpums automātiski nozīmētu strauju ECB lēmumu paaugstināt bāzes procentu likmes? Ar šādu secinājumu steigties nevajadzētu. Drīzāk var pieņemt, ka pat gadījumā, ja inflācija īslaicīgi paātrinātos, ECB procentu likmes nemainīs. Pirmkārt, pašreizējais eirozonas ekonomikas cikls būtiski atšķiras no situācijas 2022. gada jūlijā, kad ECB sāka agresīvu procentu likmju paaugstināšanas ciklu. Toreiz eirozonas ekonomika bija ļoti spēcīga – to joprojām balstīja pēc pandēmijas piedzīvotais ekonomikas atveseļošanās bums.

Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu.

Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu negaida – viņi uzskata, ka pašreizējais līmenis saglabāsies vismaz līdz 2026. gada beigām. Tomēr prakse rāda, ka šādas prognozes nereti izrādās kļūdainas, tādēļ pārāk droša paļaušanās uz šo scenāriju var likt vilties.

Kāpēc tiek prognozēts, ka ECB ieturēs pauzi?

Šī gada jūnijā Eiropas Centrālā banka samazināja bāzes procentu likmi līdz 2 %, tomēr tirgus dalībnieki neparedz turpmākus samazinājumus. Šīs prognozes balstās uz diviem galvenajiem faktoriem. Pirmkārt, pašreizējais bāzes likmju līmenis tiek uzskatīts par neitrālu – tas vairs nebremzē ekonomikas izaugsmi, bet vienlaikus arī palīdz saglabāt cenu stabilitāti. Otrkārt, eirozonā inflācijas palēnināšanās ir apstājusies, un jaunākie ekonomiskie rādītāji neliecina par turpmāku ekonomikas vājināšanos. Tāpēc pastāv uzskats, ka ECB ieturēs ilgāku pauzi – turpmāka bāzes likmju samazināšana eirozonā šobrīd šķiet maz ticama.

Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas ļauj paredzēt inflācijas dinamiku tuvākajā perspektīvā. Tāpēc, kā eirozonas inflācija varētu mainīties tuvākajos mēnešos?

Inflācija – galvenais faktors procentu likmju izmaiņām

Lai gan ECB lēmumus par bāzes procentu likmēm ietekmē arī citi faktori, piemēram, ekonomikas cikla “temperatūra”, inflācija joprojām ir galvenais atskaites punkts. Turklāt inflācijas struktūra lielā mērā atspoguļo eirozonas ekonomikas cikla situāciju.

Piemēram, pēdējā laikā ECB īpašu uzmanību pievērš pakalpojumu cenu dinamikai, jo to būtiski ietekmē darba samaksas izmaiņas.

Pēc COVID-19 pandēmijas eirozonas pamatinflācija (neietverot pārtikas, enerģijas, tabakas un alkohola cenas) ievērojami pieauga. To lielā mērā veicināja pandēmijas laikā īstenotie ekonomikas stimulēšanas pasākumi. Lai gan enerģijas cenas formāli netiek iekļautas pamatinflācijas rādītājā, to straujais kāpums pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pastiprināja kopējo cenu spiedienu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) 30.aprīlī pieņems lēmumu par bāzes procentu likmēm. Bankas Citadele vērtējumā ECB tuvākajā sanāksmē bāzes likmes nemainīs, un tās saglabāsies ap 2 % līmeni. Tam ir vairāki būtiski iemesli, kas liecina, ka šodienas lēmums nav tikai par inflāciju.

Pirmkārt, jāņem vērā, ka daļu darba ECB vietā jau ir paveicis tirgus. Lai gan pati centrālā banka kopš ģeopolitiskās spriedzes sākuma procentu likmes nav mainījusi, naudas cena jau ir pieaugusi. Trīs mēnešu EURIBOR kopš gada sākuma ir palielinājies no aptuveni 2 % līdz vairāk nekā 2,1 %. To ietekmējušas gan augstākas inflācijas gaidas, gan stingrāka ECB komunikācija. Citiem vārdiem sakot, aizdevumi jau ir kļuvuši nedaudz dārgāki – vēl pirms oficiāliem lēmumiem.

Otrs svarīgs faktors ir eirozonas ekonomikas cikla palēnināšanās. Vēl pavisam nesen bija vērojamas pirmās atkopšanās pazīmes pēc ilgstošas stagnācijas, taču ģeopolitiskie notikumi šo trajektoriju ir piebremzējuši. Eiropas Komisijas ekonomisko novērtējumu rādītājs aprīlī samazinājās līdz zemākajam līmenim kopš pandēmijas perioda, un patērētāju uzticība ievērojami vājinās. Tas liecina, ka ekonomika atkal zaudē tempu – un tieši tas ierobežo ECB iespējas agresīvi paaugstināt procentu likmes.

Eiropas Centrālā banka (ECB) piemērojusi kopumā 1,24 miljonu eiro sodu SEB bankām Baltijā par iekšējo reitingu modeļu prasību pārkāpumiem, nenodrošinot pietiekami konservatīvu kredītriska parametru novērtēšanu, vēsta ECB.

Tostarp Latvijas "SEB bankai" piemērots sods 340 000 eiro apmērā, Igaunijas "SEB Pank" - 410 000 eiro apmērā, bet Lietuvas "SEB bankas" - 490 000 eiro apmērā. Bankām sodi piemēroti par noteikto prasību neievērošanu saistībā ar konservatīvisma līmeni dažiem to iekšējiem modeļiem.

"SEB bankas" pārstāve Jeļena Novaka norādīja, ka "SEB bankā" ir apstiprinājusi ECB lēmumu un neplāno to pārsūdzēt. Banka veikusi nepieciešamās darbības, un ECB minētie trūkumi ir novērsti.

ECB atzīmē, ka no 2022 gada jūlija līdz 2024.gada septembrim minētās trīs bankas neveica atbilstošus pasākumus, lai izpildītu ECB noteiktās prasības izstrādāt sistēmu, kas ļautu aprēķināt atbilstošu konservatīvisma līmeni attiecībā uz riska parametriem, ko nosaka daži to iekšējie uz reitingiem balstītie modeļi, kurus izmanto būtiskai daļai to riska svērto aktīvu. Attiecīgās bankas neizpildīja prasības, neraugoties uz ECB piešķirto papildu laiku konstatēto trūkumu novēršanai.

Jauni izaicinājumi, sākot no tirdzniecības saspīlējuma un beidzot ar mākslīgo intelektu, varētu palielināt inflācijas svārstīgumu, pirmdien brīdina Eiropas Centrālā banka (ECB), solot elastīgi īstenot monetāro politiku.

Šis brīdinājums ietverts pirmajā lielajā ECB stratēģijas izvērtējumā kopš 2021.gada un seko vairākiem vētrainām gadiem, kuros eirozonas centrālajai bankai nācās cīnīties pret strauju patēriņa cenu kāpumu.

Aktualizētajā stratēģijā inflācijas mērķrādītājs saglabāts 2% līmenī.

ECB norāda, ka "pasaulē notikušas lielas pārmaiņas, kas centrālajām bankām, to vidū ECB, rada daudzus jaunus izaicinājumus".

"Inflācijas vide saglabāsies nenoteikta un potenciāli kļūs vēl svārstīgāka, izraisot vēl būtiskākas novirzes no simetriskā 2% inflācijas mērķa", "radot izaicinājumus monetārās politikas īstenošanā", konstatē ECB.

Tā apņemas izmantot visus pieejamos instrumentus "pietiekami elastīgi", "lai nodrošinātu elastīgu reakciju uz inflācijas vides pārmaiņām".

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2025.gada februārī bijusi 78% pret 22%, liecina jaunākais, 2025.gada pavasara, Latvijas Bankas "Maksājumu radars". Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars.

Salīdzinājumā ar 2024.gada februāra un augusta mērījumiem bezskaidrās naudas īpatsvars ir kāpis par 1 procentpunktu (no 77% līdz 78%).

"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas sabiedrības naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas Fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus. "Maksājumu radars" tiek publicēts reizi pusgadā un ir pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2025.gada februārī), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 2%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,15% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,4%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 11.jūnijā.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi - likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, - balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Pasaules ražotājiem gads iesācies optimistiski – ražošanas sektora noskaņojums uzlabojas kā ASV, tā Eirozonā un Ķīnā. Vienlaikus eirozonā turpina krist inflācija un mazinās mazumtirdzniecības apjomi. ASV un Eiropas Centrālās bankas, vērtējot ienākošos datus, procentu likmes pagaidām nemaina.

ASV Piegādes vadības institūta (Institute for Supply Management – ISM) indekss ražošanas sektorā gada sākumā pakāpās līdz 52,6 punktiem un pirmo reizi kopš pērnā gada februāra nonāca optimisma zonā. ISM indekss sasniedza augstāko līmeni kopš 2022. gada vasaras, pateicoties lēcienam jauno pasūtījumu un ražošanas izlaides apjomos. Tajā paša laikā, lai gan vidēji puse no ražošanas sektoriem ziņoja par izaugsmi (deviņu sektoru pārstāvji salīdzinājumā ar diviem sektoriem decembrī), to skatījums uz izaugsmes perspektīvām saglabājās piesardzīgs tarifu dēļ.

Uzlabojumi ražošanas sektora noskaņojumā janvārī bija novērojami arī citos reģionos – Ķīnas saliktais iepirkumu vadītāju indekss (PMI) pakāpās līdz 50,3 punktiem, eirozonas līdz 49,5 punktiem. ASV pakalpojumu sektora ISM indekss saglabājās stabils 53,8 punktu līmenī. Jaukto dinamiku uzrādīja arī citi reģioni. Gan Ķīnā, gan eirozonā pakalpojumu sniedzēju noskaņojums bija optimistisks, taču Ķīnā tas nedaudz uzlabojās salīdzinājumā ar decembri (52,3 punkti), bet eirozonā pasliktinājās otro mēnesi pēc kārtas (51,6 punkti).

Stājas spēkā Eiropas Centrālā bankas (ECB) jaunās, par 0,25 procentpunktiem zemākas, procentlikmes.

ECB padomes sēdē 5.jūnijā Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 2%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,15% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,4%, teikts ECB paziņojumā.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi - likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, - balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Lielākās eksportētājas uz Krieviju joprojām ir Vācija, Nīderlande un Polija.

Kamēr Eiropas Savienībā (ES) tiek apspriesta jauna sankciju kārta pret Krieviju un pirmsvēlēšanu drudzī vietējie politiķi mēģina cits citu pārspēt nacionāla līmeņa ierobežojumos, jaunākie Eiropas Komisijas (EK) dati rāda: no 2022. gada 1. ceturkšņa līdz 2025. gada 4. ceturksnim bloka dalībvalstu eksports uz Krieviju samazinājās par 61%, bet imports no Krievijas – par 90% ¹. Tajā pašā laikā tādas lielvalstis kā Vācija un Itālija nav bijušas tik steidzīgas pārtraukt ekonomikās attiecības ar agresorvalsti. Tikmēr Latvijas preču eksports uz Krieviju kopējā ES kontekstā ir teju vai piliens jūrā jeb 2% no visa eksporta apjoma ².

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 2,25%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,4% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,65%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 23.aprīlī.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi - likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, - balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 2,75%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,9% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 3,15%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 5.februārī.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā teikts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Padome norāda, ka dezinflācijas process kopumā virzās atbilstoši gaidītajam. Inflācijas dinamika joprojām kopumā atbilst speciālistu iespēju aplēsēm un paredzams, ka šā gada laikā inflācija atgriezīsies padomes noteiktā 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Vairākums pamatinflācijas rādītāju liecina, ka inflācija ilgtspējīgi pietuvosies mērķa līmenim. Iekšzemes inflācija joprojām ir augsta galvenokārt tāpēc, ka noteiktos sektoros darba samaksa un cenas ar būtisku aizkavēšanos turpina pielāgoties agrākajam inflācijas pieaugumam. Bet, kā bija gaidāms, cenu pieaugums kļūst lēnāks, un peļņa daļēji amortizē inflācijas ietekmi.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 2,5%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,65% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,9%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 12.martā.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi - likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, - balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Eiropas Centrālā banka (ECB) nevilcināsies ar procentu likmju palielināšanu, ja būs risks, ka gaidāmais enerģijas cenu pieauguma izraisītais inflācijas kāpums varētu būt ilgstošs, paziņojis ECB padomes loceklis, Slovākijas centrālās bankas prezidents Peters Kažimīrs, pirmdien vēsta aģentūra "Reuters".

ECB ceturtdien nolēma nemainīt procentu likmes. ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts noguldījumu iespējas uz nakti likmi saglabāt 2% apmērā, galveno refinansēšanas operāciju likmi 2,15% apmērā un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 2,4% apmērā.

Šīs likmes ir spēkā kopš 2025. gada 11. jūnija.

"Mums nav daudz iespēju ietekmēt inflācijas kāpumu turpmākajos mēnešos. Taču, ja secināsim, ka pastāv būtisks risks inflācijai ilgstoši saglabāties virs mūsu mērķrādītāja, mēs rīkosimies atbilstoši stingri, lai atkal samazinātu inflāciju līdz mūsu mērķrādītājam," blogā raksta Kažimīrs.

Inflācija eirozonā, kas pēdējā gada laikā ir bijusi 2% mēķrādītāja līmenī, saskaņā ar ECB optimistiskāko scenāriju šogad varētu pieaugt līdz 2,6% un nākamgad atgriezties pie 2%. Savukārt pesimistiskajā scenārijā tiek prognozēts, ka inflācija turpmākajos gados saglabāsies virs 2%, jo enerģētikas krīze ietekmēs citu preču un pakalpojumu cenas.

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) nevajadzētu steigties ar turpmāku procentu likmju samazināšanu tuvākajā laikā, piektdien publicētā intervijā sacīja ECB valdes locekle Izabela Šnābele.

"Esam labā situācijā," viņa teica intervijā finanšu ziņu portālam "Econostream Media", norādot uz labajiem apstrādes rūpniecības un ekonomikas izaugsmes datiem eirozonā, kā arī banku secinājumiem, ka pašreizējās likmes neatbaida aizņēmējus.

Šnābele atzina, ka ir skeptiski noskaņota par apgalvojumu, ka augstais eiro kurss attiecībā pret ASV dolāru, kāds ir pēdējā laikā, varētu izraisīt inflācijas samazināšanos zem ECB noteiktā 2% mērķrādītāja.

Viņa arī pauda pārliecību, ka daudzi Eiropas importētāji, visticamāk, paši gūs finansiālu labumu no zemākām importa izmaksām, bet patērētāji ietaupījumu neizjutīs.

ECB valdes locekle piebilda, ka nesenā eiro kursa nostiprināšanās atspoguļo eirozonas ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos.

Šodien stājas spēkā Eiropas Centrālās bankas (ECB) 17.aprīlī pieņemtais lēmums pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē 17.aprīlī Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiek samazināta līdz 2,25%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galvenā refinansēšanas operāciju likme tika pazemināta līdz 2,4% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,65%, teikts ECB paziņojumā.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi - likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, - balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien, 30. janvārī, paziņoja par 0,25 procentpunktu samazinājumu savās galvenajās procentu likmēs. Šis solis ir daļa no centieniem stimulēt eirozonas ekonomiku, ņemot vērā ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un inflācijas samazināšanos.

2023. gada septembrī tika sasniegts augstākais likmju līmenis – 4,00%. Uz šodienu kopējais samazinājums veido jau 1,25 procentpunktus, un jaunā noguldījumu likme uz nakti tagad ir 2,75%.

Euribor dodas lejup – kas sagaidāms tālāk?

Euribor likmes, kas ir būtisks rādītājs daudziem kredītiem, arī ir samazinājušās. Ja 12 mēnešu Euribor 2023. gada beigās bija ap 4,20%, tad šobrīd likme ir ap 2,5%. Līdzīgi arī 6 mēnešu Euribor ir nokritis no 4,14% līdz 2,60%, bet 3 mēnešu Euribor no augstākās vērtības 4,00% – līdz 2,60% šobrīd. Šogad Euribor likmes turpinās mazināties, sekojot ECB lēmumiem un finanšu tirgus noskaņojumam.

Nākamā ECB sanāksme notiks 6. martā, un daži eksperti prognozē, ka procentu likmes varētu tikt samazinātas vēl agresīvāk – par 0,50 procentpunktiem, ja ekonomikas dati būs atbilstoši.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda piektdien publicētā intervijā norādījusi, ka viņas pamatlīnija ir nostrādāt līdz galam Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidentes amatā.

Laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz anonīmu avotu, šonedēļ ziņoja, ka Lagarda varētu atstāt amatu pirms 2027. gada oktobra, kad beigsies viņas pilnvaru termiņš, lai lemšanā par viņas pēcteci varētu piedalīties pašreizējais Francijas prezidents Emanuels Makrons, kura pilnvaru termiņš beigsies nākamgad maijā. Izskanējušas bažas, ka prezidenta vēlēšanās varētu uzvarēt galēji labējo kandidāts.

"Atskatoties uz visiem šiem gadiem, es domāju, ka mēs esam daudz paveikuši, ka es esmu daudz paveikusi," Lagarda sacīja intervijā laikrakstam "Wall Street Journal".

Viņa piebilda, ka paveiktais ir jānostiprina, tādēļ viņas "pamatlīnija ir tāda, ka tas ilgs līdz mana pilnvaru termiņa beigām".

Vācijas centrālās bankas "Bundesbank" prezidents Joahims Nāgels devis mājienus, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) nākamajā sanāksmē jūnijā varētu palielināt procentu likmes, ņemot vērā Irānas kara izraisīto inflācijas kāpumu.

Nāgels intervijā laikrakstam "Handelsblatt" sacīja, ka ECB amatpersonas "nevar ignorēt augstās enerģijas cenas".

"Kļūst aizvien ticamāka iespēja par procentu likmju palielināšanu, ja vien būtiski nemainīsies inflācijas dinamika. Mums attiecībā uz inflāciju, iespējams, gaidāma liela cīņa," norādīja Nāgels, kurš ir arī ECB padomes loceklis.

Viņš neizslēdz iespēju, ka inflācija eirozonā atsevišķos mēnešos varētu pārsniegt 4%.

"Pat ja karš drīzumā beigtos, inflācija varētu saglabāties augsta krietni ilgāku laiku, nekā mēs prognozējām vēl pirms dažām nedēļām," sacīja Nāgels.

Eiropas Sacvienības statistikas biroja "Eurostat" ātrais novērtējums liecina, ka gada inflācija eirozonā aprīlī palielinājās līdz 3% salīdzinājumā ar 2,6% martā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 2023. gada septembra.