Atkritumu apsaimniekošana

Eco Baltia īsteno savu pirmo obligāciju izvietošanu 8 miljonu eiro vērtībā

Db.lv, 13.02.2023

Jaunākais izdevums

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” veiksmīgi realizējusi savu pirmo trīs gadu obligāciju izvietošanu 8 miljonu eiro vērtībā.

Obligāciju publiskais piedāvājumus guva ievērojamu investoru interesi, pieprasījumam vairāk kā 3,5 reizes pārsniedzot maksimālo piedāvājuma apjomu. Obligāciju iegādes rīkojumi saņemti no vairāk nekā 250 kvalificētajiem un privātajiem investoriem Latvijā un Lietuvā.

“Veiksmīgā obligāciju izvietošana un ievērojamā investoru interese kalpo kā apliecinājums “Eco Baltia” stabilitātei un izaugsmei. Pieprasījums pēc “Eco Baltia” obligācijām vairāk kā 3,5 reizes pārsniedza piedāvājuma apjomu, kas parāda investoru pārliecību par kompāniju un tās izaugsmes potenciālu. Pateicamies ikvienam investoram par izrādīto uzticību. Tā ļauj mums vēl vairāk nostiprināt apziņu, ka kompānijas attīstībā esam uz pareizā ceļa un ar pārliecību varam turpināt iesākto, īstenojot stratēģiskos mērķus un radot ilgtermiņa vērtību visām ieinteresētajām pusēm,” uzsver Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs.

Obligāciju emisijā piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti, lai finansētu “Eco Baltia” attīstības projektus, fokusējoties uz kompānijas attīstību un aprites ekonomikas veicināšanu Eiropas līmenī. Šobrīd uzņēmums izvērtē vairākus potenciālos jaunu uzņēmumu iegādes darījumus, kā arī tiek attīstīti vairāki kapitāla investīciju projekti darbības paplašināšanai.

“No investoriem piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti uzņēmumu iegādes darījumiem. Vienlaikus tas sniedz iespēju uzņēmumam turpināt veiksmīgi uzsākto ceļu, stiprinot tās ieguldījumu aprites ekonomikas ieviešanā un īstenojot stratēģiski svarīgas iniciatīvas saka,” Vītauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis), “INVL Baltic Sea Growth Fund” partneris un “Eco Baltia” padomes priekšsēdētājs.

Obligāciju kopējais pieprasījums izvietošanas perioda beigās sasniedza 28,49 miljonus eiro, vairāk kā 3,5 reizes pārsniedzot maksimālo plānoto emisijas apjomu. Obligāciju pirkšanas rīkojumu skaits, kvalitāte un dažādība ļāva “Eco Baltia” noteikt ikgadējo kupona izmaksas likmi 8% līmenī, kas bija zemākais piedāvājumā paredzētais līmenis. Obligāciju dzēšanas termiņš ir līdz trīs gadiem (2026.gada 17.februāris), bet emitentam ir tiesības tās dzēst pirms termiņa – pēc diviem gadiem. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, bet minimālā parakstīšanās summa vienam investoram bija 10 000 eiro. Investoru, kuri izteica minimālo iespējamo piedāvājumu 10 000 eiro vērtībā, piedāvājums tika apmierināts pilnībā, bet lielākie piedāvājumi tika apmierināti daļēji.

“Eco Baltia” publiskajā piedāvājumā bija ļoti augsta privāto ieguldītāju interese, kuriem piešķirtas obligācijas 5.5 miljonu eiro (69%) apjomā, kamēr institucionālajiem investoriem – 2.5 miljoni eiro (31%). Visaktīvākie ieguldītāji bija no Latvijas un Lietuvas, kuru pirkšanas rīkojumu attiecība veido attiecīgi 54% un 45% no kopējā rīkojumu apjoma.

“Eco Baltia bija visi priekšnoteikumi, lai obligāciju emisija būtu veiksmīga un rezultētos augstā investoru pieprasījumā. Uzņēmuma pārliecinošs biznesa modelis, finanšu rādītāji un vērtības sasaucās ar investoru redzējumu un radīja ievērojamu interesi par piedāvājumu gan Latvijā, gan Lietuvā. Esam pateicīgi par iespēju būt daļai no šī darījuma, kā arī apsveicam “Eco Baltia”, mūsu ilgtermiņa klientu, ar veiksmīgu debiju Baltijas kapitāla tirgū,” uzsver Gints Belēvičs, “Luminor Bank” Finanšu tirgus klientu nodaļas vadītājs Baltijā.

Šā gada 8.februārī “Eco Baltia” iesniedza pieteikumu obligāciju iekļaušanai “Nasdaq Riga” alternatīvā tirgus “First North” Obligāciju sarakstā un 9.februārī tika sākta iekļaušanas procedūra. “Eco Baltia” obligāciju emisijas procesa organizētāja bija viena no vadošajiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem Baltijas valstīs - “Luminor banka”, sertificētais konsultants ir advokātu birojs “TGS Baltic”, savukārt obligacionāru pārstāvja lomu pilda zvērinātu advokātu birojs “Eversheds Sutherland Bitāns”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākā un straujāk augošā vides resursu apsaimniekošanas grupa AS “Eco Baltia” 2022.gadā saskaņā ar neauditētajiem rezultātiem sasniegusi rekordaugstu konsolidēto neto apgrozījumu 210.79 miljonu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 120 miljoniem eiro 2021.gadā, tas ir pieaugums par 75.7%. Savukārt kombinētie pārdošanas ieņēmumi (pro-forma), kas ietver pārskata periodā iegādāto uzņēmumu pilnu kalendāro ietekmi, sasniedza 240 miljonus eiro. Salīdzinājumā ar 150 miljoniem eiro 2021.gadā pro-forma ieņēmumi pērn pieauguši par 60%.

Apgrozījuma pieaugumu veicināja vairāki faktori, tostarp, jaunu uzņēmumu iegādes darījumi 2021. un 2022.gadā, labvēlīga tirgus situācija plastmasas otrreizējo izejvielu tirgos 2022.gada pirmajā pusē, stabilais un pārliecinošais sniegums vides apsaimniekošanas sektorā, kā arī fokuss uz produktivitāti, efektivitāti un automatizāciju.

2022.gadu “Eco Baltia” noslēdza ar konsolidēto neto peļņu 7.31 miljona eiro apmērā, kamēr 2021.gadā šis rādītājs bija 9.33 miljoni eiro. Tikmēr koncerna EBITDA 2022.gadā sasniedza 25.47 miljonus eiro iepretim 19.9 miljoniem eiro 2021.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākā un straujāk augošā vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” 2022.gadu noslēgusi ar vēsturiski lielāko konsolidēto apgrozījumu – 210 miljoniem eiro, kas ir 75% pieaugums salīdzinājumā ar 2021.gadu.

“Eco Baltia” kopējie kombinētie pārdošanas ieņēmumi (pro-forma) 2022.gadā sasniedza 240,5 miljonus eiro, savukārt EBITDA, pārskata periodā - 25,4 miljonu eiro (19,7 miljoni eiro 2021.gadā). Tie ir vēsturiski labākie “Eco Baltia” biznesa rezultāti, kas liecina par stratēģisku un mērķtiecīgu izaugsmi starptautiskā mērogā.

2022.gadā grupas uzņēmumi turpināja dinamisku izaugsmi saskaņā ar ilgtermiņa stratēģiju. Vērtējot pa darbības sfērām, “Eco Baltia” PET un plastmasas iepakojuma pārstrādes segments 2022.gadā sasniedza 100 miljonu eiro apgrozījumu, savukārt vides apsaimniekošanas segments – 110 miljonu eiro. Kopējo apgrozījuma pieaugumu veicinājusi uzņēmuma “Ecoservice” iegāde 2021.gadā un “TESIL Fibres” iegāde 2022.gada septembrī. Vienlaikus pērn par 9,5% samazinājušies kopējie “Eco Baltia” peļņas rādītāji, sasniedzot 8,4 miljonus eiro, kas skaidrojams ar grupas uzņēmuma “PET Baltija” krājumu pārvērtēšanu 3,3miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North" sākta vides resursu apsaimniekošanas grupas AS "Eco Baltia" obligāciju tirdzniecība.

Eco Baltia obligāciju emisijas apjoms ir 8 miljoni eiro, vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro ar fiksētu gada likmi 8% un kupona izmaksu 2 reizes gadā. Obligācijas tiks dzēstas 2026. gada 17. februārī.

Eco Baltia obligāciju iekļaušana notiek pēc publiskā piedāvājuma Latvijas un Lietuvas investoriem. Kopējais pieprasījums pēc obligācijām pārsniedza piedāvājumu vairāk nekā 3,5 reizes par kopējo summu 28,49 miljoni eiro un piesaistīja vairāk nekā 250 privātos un instucionālos investorus.

"Sveicam Eco Baltia Baltijas First North tirgū un priecājamies par pārliecinošu uzņēmuma startu kapitāla tirgos. Esam gandarīti, ka birža var sniegt savu ieguldījumu vēl viena Latvijas uzņēmuma attīstībā. Starts ir izdevies, lai veiksmīgs arī turpinājums!” vēl Nasdaq Riga biržas vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

INVL Baltic Sea Growth Fund un Eco Baltia vēlas iegādāties Polijas lielāko PVC logu pārstrādātāju

LETA, 01.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs "INVL Baltic Sea Growth Fund" kopā ar sava portfeļa uzņēmumu - Baltijā lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupu "Eco Baltia" - vienojās iegādāties 70% Polijas lielākā PVC logu pārstrādātāja "Metal-Plast" akciju, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījuma noslēgšana plānota 2023.gada ceturtajā ceturksnī, pēc tam, kad būs saņemta Polijas Konkurences un patērētāju aizsardzības biroja atļauja un izpildīti citi nosacījumi.

"Metal-Plast" dibinātājs Sebastians Fedorovičs saglabās 30% uzņēmuma akciju. "30 gadu darbības laikā "Metal-Plast" ir kļuvis par Polijas PVC pārstrādes tirgus līderi - stratēģiskā partnerība ar "Eco Baltia" un "INVL Baltic Sea Growth Fund" ļaus uzņēmumam turpināt izaugsmi," norāda Fedorovičs.

"Eco Baltia" vides pakalpojumu sektora vadītājs Jānis Aizbalts atzīmē, ka "Eco Baltia" turpina paplašināties ne tikai Baltijas, bet arī starptautiskā mērogā, un "Metal-Plast" ļoti labi iekļaujas uzņēmuma stratēģijā. "Mēs plānojam paplašināt "Metal-Plast" pārstrādes jaudu 1,5 reizes - līdz 45 000 tonnu gadā, tādējādi palielinot savu ieguldījumu aprites ekonomikā."

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Eco Baltia organizēs savu pirmo obligāciju emisiju

Db.lv, 13.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa “Eco Baltia” plānojusi tuvākajā laikā īstenot savu pirmo nenodrošināto obligāciju emisiju.

Obligāciju emisijā piesaistītais finansējums tiks izmantots grupas attīstības projektiem ar mērķi paplašināt otrreizējo izejvielu pārstrādi starptautiskā līmenī.

“Finansējuma piesaiste kapitāla tirgū ir secīgs solis “Eco Baltia” turpmākajā attīstības ceļā. Pēdējos divos gados esam restrukturizējuši savu biznesa modeli, sakārtojuši korporatīvo pārvaldību, pārliecinoši virzījušies uz CO2 neitralitāti biznesā un īstenojuši apjomīgus investīciju projektus, kas nostiprinājuši konkurētspēju un pozīcijas starptautiskajos tirgos. Mūsu mērķi un izaugsmes ambīcijas sniedzas krietni pāri Latvijas un pat Baltijas līmenim. Tāpēc esam sagatavojušies veikt arī nākamo soli un piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū, apliecinot mūsu attīstības perspektīvas un rentabilitāti,” uzsver “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides apsaimniekošanas koncerna AS "Eco Baltia" uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" ar meitasuzņēmuma starpniecību - AS "Latvijas zaļais punkts" - pabeidzis ceļu un ielu uzturēšanas uzņēmuma SIA "Pilsētas eko serviss" iegādes darījumu, informē kompānijā.

Darījums paredz 100% daļu iegādi uzņēmumos "Pilsētas eko serviss", SIA "PES serviss" un SIA "B 124". Darījuma īstenošanai piesaistīts "Luminor Bank" aizdevums. Darījuma summa netiek izpausta.

Darījuma pabeigšanai Konkurences padomes (KP) atļauja tika saņemta 2022.gada decembrī.

Abu pušu klientiem, partneriem un darbiniekiem esošajos sadarbības līgumos un iestrādnēs izmaiņas patlaban nav plānotas.

"Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs un "Eco Baltia" vides apsaimniekošanas segmenta vadītājs Jānis Aizbalts norāda, ka situācija ekonomikā, ražošanas izmaksu kāpums un energoresursu cenas ikvienam uzņēmumam rada papildu izaicinājumus. Vienlaikus uzņēmējdarbībā tas ir laiks, lai meklētu un ieviestu jaunus efektivitātes risinājumus, turpinātu attīstīties un nostiprinātu pozīcijas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Eco Baltia investēs vairāk nekā 10 miljonus eiro PET pārstrādes ražotnes izveidē Olainē

LETA, 15.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides apsaimniekošanas kompānija AS "Eco Baltia" investēs vairāk nekā desmit miljonus eiro PET pārstrādes rūpnīcas izveidē Olainē, teikts kompānijas paziņojumā biržā "Nasdaq Riga".

"Eco Baltia" koncernā ietilpstošais uzņēmums AS "PET Baltija" nomās ražotnes telpas no SIA "Piche". "Eco Baltia" projektā investēs desmit miljonus eiro, kamēr kopējās projekta investīcijas aplēstas 35 miljonu eiro apmērā.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka "PET Baltija" rūpnīca būs viena no lielākajām un modernākajām PET pārstrādes ražotnēm Eiropā un viena no lielākajām industriālajām ēkām Latvijā. Tās kopējā iekštelpu platība, iekļaujot ražošanas, kā arī biroju un koplietošanas telpas, sasniegs aptuveni 30 000 kvadrātmetru. Āra platība aptvers aptuveni 40 000 kvadrātmetru.

Projektā paredzēta pakāpeniska pašreizējās "PET Baltija" ražotnes pārcelšana no Jelgavas uz jaunajām ražošanas telpām Olainē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpējoties par ilgtspējīgu uzņēmuma darbību un ietekmes uz vidi samazināšanu, AS “Eco Baltia” grupas vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” pakalpojumu nodrošināšanai klientiem izmanto jau 13 videi draudzīgākas, ar saspiesto dabasgāzi (CNG) darbināmas specializētās atkritumu savākšanas automašīnas.

Savukārt līdz gada beigām plānots autoparku papildināt ar vēl trim. No kopējām investīcijām, kas šogad specializētajam transportam kopumā paredzētas 1,3 miljonu eiro apmērā, aptuveni 90% šogad tiek novirzīti videi draudzīgāku atkritumu savākšanas automobiļu iegādei.

“Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts: “Investīcijas “zaļākā” autoparkā ir svarīgs ieguldījums uzņēmuma ilgtspējā, kas ir viens no “Eco Baltia vide” attīstības stratēģiskajiem virzieniem. Pāreju uz ilgtspējīgāku transportu sākām jau 2020.gadā, kad kā pirmie Latvijā iegādājāmies piecas ar CNG darbināmās atkritumu savākšanas mašīnas. Līdz šā gada beigām mums kopā varētu būt jau 16. Jārēķinās, ka investīcijas ir salīdzinoši lielas, taču mūsu ilgtspējas stratēģijās viens no būtiskiem punktiem vērsts tieši uz transportu un tā radīto CO2 izmešu samazināšanu. Vienlaikus uz papēžiem min arī Eiropas Savienības (ES) regulās noteiktās vides prasības, kas tuvākajos gados skars ikvienu uzņēmumu. Mēs tam esam gatavojušies un pie savas CO2 pēdas samazināšanas strādāsim arī turpmāk.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides koncernā "Eco Baltia" ietilpstošā plastmasas iepakojuma pārstrādes rūpnīca SIA "Nordic Plast" investējusi 2,8 miljonus eiro jaunā otrreizējo izejvielu šķirošanas un pārstrādes līnijā, kas otrreizējo izejvielu pārstrādes jaudu palielinās līdz pat 30%, informē "Eco Baltia" pārstāvji.

"Nordic Plast" direktors Andris Trumars norāda, ka uzņēmuma galvenais mērķis ir nodrošināt, lai iespējami vairāk polimēra iepakojumu nonāk otrreizējā apritē, aizvietojot pirmreizējo izejvielu izmantošanu.

"Līdz šim iepakojuma šķirošanā lielā mērā balstījāmies uz roku darbu, kas, lai arī nodrošina augstu kvalitāti, tomēr ierobežo iespējas straujāk kāpināt ražošanas jaudas. Pateicoties jaunajai automatizētajai šķirošanas līnijai, mūsu rūpnīcas jaudas pieaugs līdz 300 tonnām mēnesī jeb 30%," pauž Trumars, piebilstot, ka jaunā šķirošanas līnija palīdzēs kāpināt gan efektivitāti, gan arī konkurētspēju starptautiskajos tirgos un palīdzēs nodrošināt nemainīgi augstu produkcijas kvalitāti uzņēmuma klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Šis ir laiks vietējiem Baltijas investoriem

Jānis Šķupelis, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus, intervijā Dienas Biznesam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Latvijas skaidrajā atpalicībā no saviem Baltijas kaimiņiem viņš saskata to, ka te arī potenciāls augt ir lielāks. Tāpat tas var ļaut tikt pie izdevīgākiem darījumiem.

Vispirms pastāstiet par INVL Baltic Sea Growth fondu jeb Baltijas jūras izaugsmes fondu! Kāda ir tā pieeja?

INVL Baltic Sea Growth fonds ir 165 miljonu eiro liels privātā kapitāla fonds. Tas investē Baltijas un tai blakus esošo valstu uzņēmumos. Tā mērķis, dodot uzņēmumiem kapitālu izaugsmei, ir vietējos līderus padarīt par reģionālajiem līderiem. Tad mūsu mērķis ir pēc pieciem-septiņiem gadiem no šiem biznesiem iziet, kur mūsu daļa var tikt pārdota lielākiem fondiem, stratēģiskajiem investoriem, vai tas var notikt ar biržas starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS "Eco Baltia" plastmasas iepakojuma pārstrādes rūpnīcas SIA "Nordic Plast" 23. dzimšanas dienu, oficiāli atklāta jauna otrreizējo izejvielu šķirošanas un pārstrādes līnija, kurā uzņēmums investējis 2,8 miljonus eiro.

Tas ļaus "Nordic Plast" audzēt otrreizējo izejvielu pārstrādes jaudas līdz pat 30% jeb līdz 300 tonnām mēnesī, kāpinot uzņēmuma efektivitāti un konkurētspēju starptautiskajos tirgos.

Jaunā iekārta, kura darbu testa režīmā sākusi jau novembrī, paredzēta dažādas tīrības materiālu šķirošanai, veicinot pārstrādi arī tai iepakojumu daļai, kam tā līdz šim bijusi apgrūtināta. Tas ir būtisks ieguldījums attiecībā uz Latvijā un Eiropas Savienībā (ES) noteikto polimēru pārstrādes mērķu izpildi – no pašreizējiem 22% uz 50% no kopējā tirgū laistā polimēra iepakojuma apjoma līdz 2025. gadam. Līnija darbosies diennakts režīmā, tomēr tās darbība plānotajos apjomos neietekmēs "Nordic Plast" energoefektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” PET iepakojuma pārstrādes uzņēmuma AS “PET Baltija” vadības komandai pievienojusies Jūlija Zandersone, informē uzņēmums.

J.Zandersone turpmāk uzņēmumā pildīs valdes priekšsēdētājas amata pienākumus, kā arī ieņems AS “Eco Baltia” grupas pārstrādes sektora vadītājas pozīciju.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Pēdējā pusotra gada laikā AS “PET Baltija” ir piedzīvojusi gan izaicinājumus, gan vērā ņemamu attīstību. Neskatoties uz pārstrādes sektoram ne īpaši labvēlīgo situāciju starptautiskajos tirgos, uzņēmums turpina augt, paplašinoties un nostiprinot savas pozīcijas Baltijā un Ziemeļeiropā. Pērn sasniegti vēsturiski “PET Baltija” labākie apgrozījuma rādītāji, kā arī uzsākta jaunas ražotnes būvniecība tepat Latvijā, Olainē. Īstenojot “Eco Baltia” grupas tālāku attīstību, tiks turpinātas investīcijas arī “PET Baltija” darbības pilnveidē. Tomēr tā prasa arī plašāku redzējumu kopējā nozares attīstībā, un, mūsuprāt, valdes papildinājums ar profesionāliem vadības pārstāvjiem ir iespēja “PET Baltija” izaugsmi plānot ar vēl lielāku jaudu.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

PET Baltija kļūst par Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets biedru

Db.lv, 09.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS "Eco Baltia" PET iepakojuma pārstrādes uzņēmums AS "PET Baltija" pievienojies Latvijas Eksportētāju asociācijai "The Red Jackets", informē kompānijā.

"Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs un "PET Baltija" padomes priekšsēdētājs Māris Simanovičs norāda, ka dalība asociācijā uzņēmumam sniegs iespēju piedalīties eksportētājiem svarīgu jautājumu risināšanā, kā arī dalīties pieredzē un idejās ar citiem eksportētājiem par Latvijas produktu un pakalpojumu virzību eksporta tirgos.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" ir Latvijas eksportējošo uzņēmumu atbalsta biedrība, kuras mērķis ir Latvijas eksportspējas veicināšana un Latvijas zīmola stāsta atpazīstamības veidošana. Asociācija apvieno Latvijas eksportētājus un organizācijas, kas strādā ar Latvijas eksportspējas veicināšanu.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" apvieno vairāk nekā 50 Latvijas eksporta uzņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Alternatīvie finansētāji un bankas uzņēmumu finansēšanā kā partneri, nevis pretinieki

Juris Grišins, Capitalia vadītājs, 22.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiski ir iegājies, ja uzņēmējam ir nepieciešamība pēc naudas biznesa attīstībai, tas primāri vēršas pie savas bankas. Taču šodien finansējuma iespējas ir daudz plašākas, un ne velti citviet Eiropā un pasaulē banku izsniegtais finansējums pret alternatīvo finansētāju aizdevumu apjomiem uzņēmumiem ir liekams vienādos svaru kausos.

To ietekmē finansējuma pieejamības ātrums, regulatoru prasību izpilde un citi faktori, kas nosaka - kad piemērotāks ir banku un kad nebanku finansējums.

Izpratne par finansējuma piesaistes iespējām ārpus bankām lēnām, bet pieaug arī Latvijā. Arvien biežāk uzņēmumu vadītāji saprot, ka ir jāmāk labi orientēties arī banku finansējuma alternatīvās. Šāds alternatīvais finansējums sevī ietver, piemēram, obligāciju laidienus, ko ir izmantojuši tādi pašmāju uzņēmumi kā Storent, Elko Group, Eco Baltia, akciju pārdošanu biržā, kur kā piemēri minami Madara Cosmetics, Virši, Delfingroup, un alternatīvie aizdevumu sniedzēji, ko izmantojuši tādi uzņēmumi kā Pure Chocolate, Peruza, Gandrs un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Fonds Uzņēmēji mieram uzsāk jaunu ziedojumu kampaņu Bez tevis nav uzvaras!

Db.lv, 30.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fonds “Uzņēmēji mieram” aicina Latvijas uzņēmumus un ikvienu Ukrainas atbalstītāju piedalīties ziedojumu kampaņā “Bez tevis nav uzvaras!”, lai nodrošinātu 500 000 EUR lielu ziedojumu Ukrainas aizsardzības spēku stiprināšanai. Ziedojumi tiks vākti labdarības koncerta “Veltījums Ukrainai” ietvaros.

“Vajadzības Ukrainas aizstāvībai pret Krievijas asiņaino uzbrukumu papildinās un mainās, tāpēc cieši sadarbojoties ar saviem partneriem Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Ārlietu ministriju un citiem, mēs uz tām spējam, iesaistot uzņēmumus un sabiedrību. Šobrīd visvairāk nepieciešams atbalsts tieši Ukrainas aizsardzības spēka stiprināšanai, piegādājot Ukrainai ātrās palīdzības bruņumašīnas jeb tā sauktās mobilās ambulances, nakts redzamības iekārtas, piemēram, binokļus un monokļus, kā arī dronus un kvadrakopterus. Ņemot vērā nepārtrauktos uzbrukumus joprojām liels pieprasījums ir pēc ģeneratoriem, kā arī apvidus automašīnām un pikapiem,” sacīja Laura Skrodele, fonda “Uzņēmēji Mieram” vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai varam tikt galā ar jaunu izaicinājumu – ilgtspējas laikmeta bīstamajiem atkritumiem?

Kaspars Zakulis, Latvijas Zaļā punkta direktors, 03.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā atslogot planētu, taupīt tās resursus un mazināt cilvēku ietekmi uz vidi? Šiem jautājumiem sabiedrības dienaskārtībā ir arvien lielāka nozīme, liekot meklēt jaunas, videi draudzīgas atbildes – atjaunīgas enerģijas ieguves veidus, atkārtoti izmantojamus resursus utt.

Kaut arī jaunie paradumi ir vērtīgi, vēl paies diezgan ilgs laiks, līdz mācēsim no tiem gūt maksimālo labumu un tikt galā ar to nestajiem izaicinājumiem. Bet izaicinājumu risināšanai ļoti svarīgi būs sabiedrības paradumi – piemēram, bateriju un citu bīstamo atkritumu šķirošana, kas tiešā veidā ietekmēs arī ražotāju un tirgotāju paradumus.

Jauns laikmets – jauni paradumi un problēmas

Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs tādus bīstamus atkritumus kā baterijas izmet sadzīves atkritumos, liecina Latvijas Zaļā punkta reizi divos gados veiktais pētījums pērnā gada nogalē. Neatbilstoši utilizētas baterijas rada draudus ne tikai videi, bet arī cilvēka veselībai – viena pirkstiņbaterija noārdīšanās procesā var saindēt pat vienu kubikmetru augsnes un piesārņot gruntsūdeņus. Savukārt piesārņojums ar augu un ūdens starpniecību var nonākt cilvēku uzturā, izraisot smagas un pat letālas saslimšanas. Taču pirkstiņbaterijas ir tikai viens no videi bīstamo atkritumu veidiem līdzās, piemēram, savu laiku nokalpojušām elektroniskajām cigaretēm jeb saltiem, saules paneļiem un elektroauto akumulatoriem, kuri arvien lielākā apjomā ienāk Latvijas tirgū. Galvenā problēma ir tā, ka ar šo atkritumu savākšanu vien nepietiek, tie būtu arī atbilstoši jāpārstrādā, taču ar vienu otru atkritumu veidu pasaule nemaz īsti tik tālu savās prasmēs nav tikusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārmaiņu laikos ierauts ne tikai nekustamo īpašumu mājokļu segments - izmaiņas skar arī komercobjektus, piespiežot īpašniekus adaptēties esošajai tirgus situācijai.

Kamēr noslēgumam tuvojas vairāku A klases jauno biroja ēku būvniecība, pandēmijas laikā iegrieztais hibrīddarba modelis veicina pieprasījumu pēc mazākām un energoefektīvām biroju platībām. Tirgum sensitīvi reaģējot uz norisēm pasaulē, īpaši uz procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko nenoteiktību, lielo darījumu īpatsvars sarūk, kas redzams gan pēc darījumu skaita, gan kopējās investoru pārliecības un intereses indeksa rādītājiem, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Komercplatību tirgus pārskatā”.

Neskatoties uz samazināto intensitāti, atsevišķi apjomīgi darījumi notiek, īpašniekiem apzinoties – cerēt uz brīnumu un procentu likmju drīzu krišanos nav pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Ziemeļeiropas lielākajiem polietilēntereftalāta (“PET”) materiālu pārstrādātājiem AS “PET Baltija” noslēdzis Čehijas vadošā šķiedru ražotāja “TESIL Fibres” s.r.o 100% kapitāldaļu iegādes darījumu, kas ir “Silon” s.r.o. meitas uzņēmums.

Darījuma rezultātā “PET Baltija” ikgadējais apgrozījums palielināsies par vairāk nekā 50% un tiks nodrošināta augstākas pievienotās vērtības produktu ražošana uzņēmuma ietvaros.

“Līdz ar šo darījumu ”PET Baltija” nostiprinās kā starptautisks spēlētājs PET pārstrādē. Ja līdz šim bijām reģionā vadošie spēlētāji PET otrreizējo izejvielu ražošanā, tagad mūsu portfelī būs arī gala produkta - šķiedru ražošana. “TESIL Fibres” izaugsmes potenciāls, saliedētā un profesionālā komanda, ir lielisks pamats, lai kopā turpinātu uzņēmuma attīstību un gudri izmantotu ieguvumus, ko dod sinerģija starp abiem uzņēmumiem. “PET Baltija” un “TESIL Fibres” vertikālā integrācija un ciešāka sadarbība palīdzēs mums radīt lielāku vērtību arī saviem darbiniekiem, klientiem un partneriem,” saka Salvis Lapiņš, “PET Baltija” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības attieksmē, attiecībā uz dabas resursu un to apsaimniekošanas jautājumiem, pēdējo gadu laikā vērojamas pozitīvas pārmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējiem laika periodiem.

Lai arī pamatīgs darbs atkritumu apsaimniekošanas jautājumu sakārtošanā ir ieguldīts daudzu gadu garumā, kā spēcīgs uzrāviens atkritumu šķirošanas veicināšanā, ir 2022. gadā ieviestā iepakojuma depozīta sistēma, kas nu jau lielākajai sabiedrības daļai ir pilnībā pieņemts ikdienas rutīnas jautājums.

Līdz ar dzērienu iepakojuma atsevišķu nodošanu, no sabiedrības puses ir aktualizējušies jautājumi arī par citu atkritumu šķirošanu un to otrreizēju pārstrādi – to iespējām, pieejamību, arī sarežģītību, uztverot to kā apgrūtinājumu, ja raugās no skeptiķu puses. Tomēr, ņemot vērā uzstādījumus, par kuriem ES dalībvalstis, t.sk. Latvija, ir vienojušās klimata pārmaiņu un to radīto seku mazināšanai, sabiedrības gatavība pāriet uz mērķtiecīgu atkritumu šķirošanu to tālākai izmantošanai, ir nākamais dabas resursu un to ilgtspējīgas apsaimniekošanas attīstības solis, kas attiecīgi sekmētu arī noteikto mērķu sasniegšanu šajā jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #3

DB, 17.01.2023

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka izaicinājumus risina ar automatizāciju un ražošanas koncentrāciju, jo citādi saglabāt konkurētspēju Eiropas tirgos, kur inflācija ir vairāk nekā divas reizes zemāka nekā Latvijā, nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.janvāra numurā lasi:

Statistika

Inflācija mazina un maina patēriņu

Tēma

Nākotnes Latvijas vajadzībām nepietiks speciālistu

Aktuāli

Bez dotācijām tikai Rīgā un Pierīgā

Nekustamais īpašums

Investori komercīpašumos pērn ieguldījuši trešdaļu miljarda

Finanses

Pārtraukt naudas ierakšanu betonā. Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka

Nodokļi

Svešu parādu “dāvanas” biedē biznesu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka izaicinājumus risina ar automatizāciju un ražošanas koncentrāciju, jo citādi saglabāt konkurētspēju Eiropas tirgos, kur inflācija ir vairāk nekā divas reizes zemāka nekā Latvijā, nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Viņš uzskata, ka augstās inflācijas laikā vienīgais risinājums, lai nesamazinātu cilvēku pirktspēju, ir valstij 2023. gadā atļaut darba devējiem izmaksāt piemaksu vismaz sešus mēnešus, bez šīs summas aplikšanas ar darbaspēka nodokļiem.

Fragments no intervijas

Vai situācijā, kad eirozonas valstī Latvijā inflācija pērn otrajā pusgadā bija ap 22%, bet eirozonā līdz 10%, vispār bija iespējams produkta cenā «ielikt» visu izmaksu pieaugumu?

Šis jautājums ir attiecināms uz ikvienu ražotāju, kurš savus produktus piegādā ārvalstu tirgiem, kuros inflācijas rādītāji bija (ir) daudz zemāki nekā Latvijā. Ārvalstu patērētāji pērk preci par tirgus, nevis kādu citu cenu, un tāpēc izmaksu pieauguma apmērs Latvijā nebūt nav tāds arguments, lai pircēji to akceptētu. Šis ir jautājums Latvijas valdībai par šeit strādājošo uzņēmumu konkurētspēju. Viens no būtiskākajiem ražošanas izmaksu ietekmētājiem bija un ir elektroenerģijas cena.

Komentāri

Pievienot komentāru