Ferma Uelzenā, Vācijas ziemeļos, šobrīd tiek uzskatīta par baktērijas E. coli, kas paņēmusi 22 cilvēku dzīvības, perēkli, vēsta BBC. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) informē, ka ferma ārpus Vācijas produktus neizplata un Latvijas patērētājiem nevajadzētu satraukties, ka diedzētās sēklas ir nonākušas Latvijas tirgū.

PVD no Eiropas Komisijas Ātrās brīdināšana sistēmas ir saņēmis informāciju par iespējamo atrasto infekcijas avotu – diedzētām sēklām: lēcas, lucerna, Adzuki pupiņas, grieķu trigonella (grieķu āboliņš, ko pievieno karijam), kas ir izraisījis enterohemorāģiskās E. coli infekcijas uzliesmojumu Vācijā.

«Līdzšinējie pierādījumi esot norādījuši, ka Uelzenas stādaudzētava, iespējams, ir vieta vai viena no vietām, no kuras izcēlies enterohemorāģiskais E. coli (EHEC). Skaidri pierādījumi ir atkarīgi no šobrīd veikto testu rezultātiem,» pavēstījis Lejassaksijas zemkopības ministrs Gerts Lindemans.

Pašreizējā E. coli izplatība skar tikai Ziemeļvāciju un tāpēc nav nepieciešams ieviest «viseiropas kontroles», norādījis Eiropas Savienības (ES) veselības komisārs Džons Dalli, vēsta BBC. Komisārs ir brīdinājis arī par nepārbaudītas informācijas izplatīšanu, kas izraisa bailes un nodara zaudējumus lauksaimniekiem.

E.coli izplatība skar tikai Hamburgas apgabalu, tāpēc nav nekāda iemesla ieviest ES līmeņa pasākumus pret jebkuru produktu, komisārs norādīja savā uzrunā Eiropas parlamentam (EP).

Runājot par krīzes attīstību, viņš norādīja, ka sākumā esot bijis nepareizi to saistīt ar Spānijas gurķiem. Ir svarīgi, lai valsts iestādes rūpīgi pārbaudītu infekcijas avotus pirms izplatītu informāciju. Pretējā gadījumā tas rada bailes un zaudējumus pārtikas ražotājiem, skaidro komisārs.

Runas laikā kāds Spānijas parlamenta deputāts turēja rokā gurķi, lai izsakoties viņa vārdiem - «atjaunotu gurķa godu».

Joprojām turpinās mēģinājumi atrast E.coli izplatības avotu; infekcija jau ir nogalinājusi 22 cilvēkus, bet aptuveni 2,2 tūkstoši ir slimi. Visi nāves gadījumi, izņemot vienu, ir notikuši Vācijā. Infekcija ir izplatījusies divpadsmit valstīs, ar to ir saslimuši cilvēki, kas nesen bijuši Vācijā.

Augļu un dārzeņu tirgotājas SIA «Jelgavas augļi» dārzeņu apstrādes cehā līdz šim laboratoriski izmeklētajos nomazgājumos un pārtikas produktu paraugos «E.coli» baktērija nav konstatēta, informēja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere pastāstīja, ka visi līdz šim «Jelgavas augļu» dārzeņu apstrādes cehā ņemtie laboratoriski izmeklētie nomazgājumi un pārtikas produktu paraugi ir negatīvi - verotoksigēnā «E.coli» baktērija nav konstatēta.

Vienlaikus viņa informēja, ka pirmdien uzņēmuma dārzeņu cehā notiks atkārtota PVD pārbaude, lai pārliecinātos, vai uzņēmums ir novērsis iepriekšējā pārbaudē konstatētās neatbilstības un tad arī tiks lemts par dārzeņu ceha darbības atjaunošanu.

Komentējot kopumā jaunākos laboratorisko izmeklējumu rezultātus, lai noskaidrotu, kā bērni inficējušies ar zarnu infekciju Siguldas pusē, Meistere teica, ka līdz šim PVD ir saņēmis 26 no 28 pārtikas produktu paraugu laboratorisko analīžu rezultātiem un 242 no 273 nomazgājumu rezultātiem. Ne līdz šim izmeklētajos pārtikas produktu paraugos, ne nomazgājumos «E.coli» klātbūtne nav konstatēta.

Pirms lauzt līgumu ar SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas sniedz skolēnu ēdināšanas pakalpojumus 12 Siguldas novada izglītības iestādēs, pašvaldība gaidīs Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) atzinumu par infekcijas cēloni, informēja Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Sindija Brikmane.

Lai pieņemtu pamatotu lēmumu par līguma laušanu ar ēdināšanas uzņēmumu «Baltic Restaurants Latvia», Siguldas novada pašvaldība ir lūgusi SPKC sniegt kompetentu viedokli par šiga toksīnu producējošās baktērijas «E.coli» infekciju cēloni, kā arī vērsusies ar iesniegumu Valsts policijā.

Līdz šim veikto analīžu rezultāti liecina, ka šiga toksīnu producējošā baktērija «E.coli» nav atrasta nevienas Siguldas izglītības iestādes ēdināšanas blokā, tai skaitā arī tur strādājošajiem darbiniekiem. Kamēr pašvaldībai nav citas informācijas, nevar uzskatīt, ka darbinieki ir šīs konkrētās infekcijas izraisītāji, sacīja Brikmane.

Viņa norādīja, ka bakteriālo izmeklējumu analīzes liecina par konkrēto darbinieku higiēnas problēmām.

Nāvējošā koronavīrusa izplatīšanās sabiedējusi pat finanšu tirgus, un šīs nedēļas pirmajā pusē šis faktors daļēji bijis atbildīgs par mērenu akciju cenu atkāpšanos.

Pagaidām zināms tas, ka pie plaušu karsoņa epidēmijas Ķīnas pilsētā Vuhaņā vainojams jauns vīruss, kas, iespējams, radies tās jūras velšu tirgū. Atklāts, ka ar šo vīrusu inficēti jau vairāki simti cilvēku. Turklāt izskatās, ka tas ir ļoti lipīgs, un šonedēļ reģistrēts pirmais gadījums, kad to saķēris kāds vīrs ASV. Saslimšanas gadījumi bijuši arī Taizemē, Taivānā, Japānā un Dienvidkorejā.

Lai gan akciju cena šobrīd daudzviet sarukusi, mūsdienās šādu vīrusu izplatīšanās vilnim uz vērtspapīru cenām ietekme nemēdz būt ilgstoša. Parasti plašākām bailēm par kādu infekciju lielāka negatīva ietekme ir uz dažādu ar tūrisma industriju saistīto kompāniju vērtspapīru cenu dinamiku. Protams, ļoti grūti pateikt to, cik lielā mērā šī jaunā vīrusa izplatību izdosies veiksmīgi iegrožot, jo katrs šāds gadījums ir unikāls. Daudzus bažīgus dara fakts, ka ķīnieši šobrīd sevišķi aktīvi plāno ceļojumus saistībā ar šīs valsts Jaunā gada brīvdienām.

Iestādes Čehijā un Austrijā no veikalu plauktiem izņēmušas daļu Spānijā audzēto gurķu. Šāds solis saistīts ar bažām, ka tie inficēti ar baktēriju E.coli, ziņo BBC.

Kā vēstīts, inficētie gurķi Vācijā noveduši pie vismaz desmit cilvēku nāves.

Gurķi, kas, kā tiek uzskatīts, ievesti no Spānijas un inficēti ar E.coli, rada hemolītiski urēmisko sindromu (HUS).

Baktērijas dēļ saslimuši esot jau simtiem cilvēku.

Amatpersonas Čehijā informējušas, ka inficētie gurķi varētu būt eksportēti arī uz Ungāriju un Luksemburgu.

Austrijas atbildīgā iestāde norādījusi, ka aizdomas krīt arī uz tomātiem un baklažāniem.

Tikmēr Eiropas Savienības pārstāvis pavēstījis, ka divas siltumnīcas Spānijā, kas identificētas kā sākumposms inficētajiem dārzeņiem, pārtraukušas darbību. Tajās šobrīd notiekot izmeklēšana.

Jaunākie dati, kas publiskoti Vācijā, liecina, ka vietējā ražojuma diedzētās pupiņas ir dažkārt nāvējošās baktērijas E. coli uzliesmojuma cēlonis, vēsta BBC.

«Tās ir diedzētās pupiņas,» sacījis Reinhards Burgers, Vācijas slimību kontroles centra vadītājs.

«Cilvēkiem, kuri ēda diedzētās pupiņas, bija deviņas reizes lielāka iespējamība saslimt ar asiņaino caureju nekā tiem cilvēkiem, kuri tās neēda,» viņš skaidrojis.

Kā vēstīts, sākotnēji amatpersonas E. coli uzliesmojumā, kas nogalinājis jau aptuveni 30 cilvēkus, vainoja importētos gurķus, vēlāk - diedzētās pupiņas.

Burgers tomēr brīdinājis, ka baktērijas uzliesmojums vēl nav beidzies.

Burgers, kurš vada Roberta Koha institūtu, piektdien reportieriem teicis, ka, lai gan diedzēto pupiņu no saimniecības Lejassaksijā pārbaudes nav uzrādījušas pozitīvu rezultātu, epidemioloģiskā izmeklēšana sniedz pietiekamus pierādījumus, lai izdarītu secinājumu.

Dalībvalstis ir piekritušas Eiropas Komisijas priekšlikumam no 210 līdz 227 miljoniem eiro palielināt Eiropas Savienības (ES) atbalstu dārzeņu audzētājiem, kurus skārusi baktērijas E. coli izraisītā krīze. Latvija no šīs summas saņems 57 381 eiro, informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Lielākās kompensācijas saņems dārzeņu audzētāji Spānijā, Polijā, Itālijā un Nīderlandē.

Kopējās naudas summas palielināšana ļaušot EK par 100% segt dažādu dalībvalstu kompensācijas pieprasījumus.

Pēc visu dalībvalstu paziņojumiem par pieprasīto ES atbalstu visiem ārkārtas pasākumiem, t. i., dārzeņu izņemšanai no tirgus, negatavu dārzeņu novākšanai un ražas nenovākšanai, secināts, ka E. coli izraisītās krīzes sakarā veikto pasākumu finansiālā ietekme ir bijusi mazliet lielāka nekā paredzēts. Ņemot vērā ievērojamos traucējumus augļu un dārzeņu tirgū un augļu un dārzeņu nozarei nodarīto kaitējumu, EK uzskata, ka ir nepieciešams palielināt budžetu līdz 227 miljoniem eiro, skaidroja Latvijas pārstāvniecībā.

Krievijas valdības un Eiropas Savienības (ES) pārstāvji trešdien Maskavā parakstījuši vienošanos, saskaņā ar kuru «ir atļauts nekavējoties atjaunot» Eiropā audzētu dārzeņu importu Krievijas teritorijā, vēsta RIA Novosti.

ES valstīm, kuras eksportē dārzeņus uz Krieviju, noteiktu laika posmu vajadzēs sertificēt produkta izcelsmi un pierādīt to, ka dārzeņi nav saindēti ar E.coli baktēriju.

20. jūnijā Krievija bija paziņojusi, ka tā vēlas saņemt E. coli paraugu, lai tās speciālisti to uzmanīgi izpētītu. Parauga saņemšana bija viens no galvenajiem Krievijas priekšnoteikumiem, lai atceltu dārzeņu importa aizliegumu.

Jau vēstīts, ka Krievija 2. jūnijā ieviesa Eiropas dārzeņu importa aizliegumu, lai izvairītos no E.coli epidēmijas, par kuras upuriem jau kļuvuši 40 cilvēki.

Visi ierobežojumi dārzeņu eksportam no Eiropas Savienības (ES) uz Krieviju tiks atcelti no 9. augusta, paziņojis Krievijas sanitārā dienesta vadītājs Genādijs Oņiščenko.

Šāds lēmums ticis pieņemts, jo ES ir beidzies E.coli infekcijas uzliesmojums – pēdējais slimības gadījums reģistrēts 27. gada jūlijā, vēsta Interfax.

Iepriekš Krievijas masu mediji ziņoja, ka visi ES dārzeņu eksporta aizliegumi tiks atcelti jau 8. augustā. Iemesli, kāpēc eksporta atļaušana tika pārcelta vienu dienu vēlāk, netiek nosaukti.

Paredzēts atļaut dārzeņu eksportu uz Krieviju bez speciāliem sertifikātiem, kas apliecinātu produkcijas drošību. Šādi sertifikāti bija nepieciešami iepriekš.

Db.lv jau vēstīja, ka šī gada jūnijā, pēc tam, kad Eiropā izcēlās E.coli epidēmija, Krievija ieviesa svaigu Eiropas dārzeņu eksporta aizliegumu. Par Krievijas aizliegumu protestēja ES varasiestādes. Jūlija sākumā vairākām ES dalībvalstīm tika atļauts eksports, bet tām bija jāuzrāda speciāls sertifikāts, kas apliecināja dārzeņu drošību.

Uhaņas pilsētā Hubei provincē Ķīnā milzu ātrumā tiek būvētas jaunas slimnīcas nāvējošā koronavīrusa skarto pacientu hospitalizēšanai.

Uhaņā, no kurienes aizsākās bīstamās slimības izplatība, kopš aizvadītās nedēļas noteikta karantīna un nolemts steidzami uzcelt divas slimnīcas, katru ar aptuveni 1000 gultasvietām.

Pirmo slimnīcu ar nosaukumu Wuhan Huoshenshan Hospital plānots uzcelt desmit dienu laikā - to 25 000 kvadrātmetru platībā būvē pilsētas rietumos, ziņo arhitektūras portāls dezeen.com.

Karantīnas slimnīca tiek būvēta, izmantojot saliekamos elementus, un to paredzēts atvērt 3. februārī, 10 dienas pēc būvniecības sākuma.

Tiek ziņots, ka tās dizains ir balstīts uz Sjaotangshana slimnīcu, kas tika uzcelta nedēļas laikā Pekinā smagā akūtā respiratorā sindroma (SARS) uzliesmojuma laikā 2003. gadā.

Sagaidāms, ka Covid-19 epidēmija Dānijā tuvākajā laikā beigsies, prognozēts pētnieku ziņojumā, tā autoriem vienlaikus brīdinot par nopietnu otrā viļņa risku.

Ziņojumu klajā laidusi veselības pārvalde SSI, kas darbojas Veselības ministrijas pakļautībā un ir atbildīga par infekcijas slimību monitoringu.

"Pastāv liela iespējamība, ka epidēmija beigsies pati no sevis, ja pašreizējais sarukuma līmenis saglabāsies," teikts ziņojumā.

Ārvalstu tirgi lēnām mīkstina ierobežojumus 

Daudzu uzņēmumu darbu ietekmē ne tikai Latvijas valdības noteiktie ierobežojumi koronavīrusa izplatības...

Sagaidāms, ka epidēmija beigsies, arī ja uzņēmumi atsāks darbu un tiks ievērota sociālā distancēšanās, teikts ziņojumā, kurā arī uzsvērts - tā tas notiks īstermiņā.

Norādot, ka imunitātes līmenis Dānijas iedzīvotāju vidū ir zems, ziņojumā politiķiem, kuri apsver ierobežojumu atcelšanas otro fāzi, pausts arī brīdinājums - pastāv "vērā ņemams risks, ka vēlāk sekos otrs epidēmijas vilnis".

15.aprīlī Dānijā darbu atsāka bērnudārzi, jaunāko klašu skolēni atgriezās skolās, ievērojot stingras sociālās distancēšanās un higiēnas vadlīnijas.

Slimības reprodukcijas koeficients kopš tā laika pieaudzis no 0,6 līdz 0,9, liecina SSI aplēses, tomēr tas, ka koeficients joprojām ir mazāks par vienu, nozīmē, ka jaunu inficēšanās gadījumu skaits turpina sarukt.

Dānijā apstiprināti vairāk nekā 10 000 koronavīrusa gadījumu, 506 sasirgušie aizgājuši no dzīves.

Vācijas lauksaimnieks, kura ferma šobrīd tiek uzskatīta par baktērijas E. coli perēkli, noliedz, ka viņa diedzētajām sēklām ir jebkāds sakars ar veselībai bīstamo infekciju, raksta The Telegraph.

Fermā netiek izmantoti mēslošanas līdzekļi, lai diedzētu sēklas un fermas tuvumā nav dzīvnieku, apgalvo Klauss Verbeks, fermas pārvaldītājs. «Es nekā nespēju saprast, kā mūsu audzēšanas process un apsūdzības var tikt apvienotas,» norāda K. Vebereks sarunā ar Vācijas laikrakstu Neue Osnabruecker Zeitung.

«Asni tiek diedzēti tikai izmantojot sēklas un ūdeni, tie netiek mēsloti. Arī citās fermas vietās netiek izmantots dzīvnieku izcelsmes mēslojums.»

Jau rakstīts, ka Vācijas varasiestādres par infekcijas perēkli uzskata kādu fermu Uelzenā, Vācijas ziemeļos.

«Līdzšinējie pierādījumi esot norādījuši, ka Uelzenas ferma, iespējams, ir vieta vai viena no vietām, no kuras izcēlies enterohemorāģiskais E. coli (EHEC). Skaidri pierādījumi ir atkarīgi no šobrīd veikto testu rezultātiem,» pavēstījis Lejassaksijas zemkopības ministrs Gerts Lindemans.

Bīstamā baktērija E. coli, ar kuru inficējušies jau 12 valstu iedzīvotāji, varētu būt cēlusies no govīm, nevis gurķiem, uzskata Kvīnslendas Universitātes pētnieks Roulends Kobolds.

Pēc viņa teiktā, liellopi ir galvenais baktērijas nēsātājs, ziņo Bloomberg. Tajā pašā laikā zinātnieks atzīst, ka Vācijā atklātais baktērijas paveids ir pilnīgi jauns un daudz bīstamāks. Nesenajos inficēšanās gadījumos, kuros aizdomas kritušas uz dārzeņiem, baktērijas avots varēja būt inficēts mēslojums vai laistāmais ūdens, bet izsekojot baktērijas izcelsmei tālāk, visticamāk, varētu nonākt pie kāda ganāmpulka, paudis R. Kobolds.

Inficēšanās ar veselībai bīstamo baktēriju jau ir atklāta 12 valstīs, piektdien paziņojusi Pasaules Veselības organizācija. Līdz ceturtdienai konstatēti 1122 saslimšanas gadījumi ar enterohemorāģisko E.coli (EHEC), kas var izraisīt asiņainu caureju un dzīvībai bīstamu aknu bojājumu, kā arī hemolītiski urēmisko sindromu (HUS).

Eiropas Pārtikas drošības aģentūra (EFSA) otrdien vēlreiz apstiprinājusi aizdomas, ka grieķu trigonellas sēklas, kas importētas no Ēģiptes, visticamāk, ir dažkārt nāvējošās baktērijas E.coli uzliesmojuma iemesls. Tā dēļ miruši jau 50 cilvēki, lielākā daļa Vācijā, vēsta thelocal.de.

EFSA izveidojusi darba grupu, kuras uzdevums ir konstatēt slimības avotu.

Paziņojumā EFSA norādījusi, ka viena grieķu trigonellas sēklu partija, kas importēta no Ēģiptes un izmantota, lai ražotu dīgstus, ir ticamākā saite starp diviem baktērijas uzliesmojumiem - Vācijā un Francijā.

Tomēr nevarot izslēgt, ka vainojamas arī citas grieķu trigonellas sēklu partijas, kas no Ēģiptes importētas laika posmā no 2009. līdz 2011.gadam.

Pēc šī paziņojuma Eiropas Savienība otrdien aizliegusi Ēģiptes grieķu trigonellas sēklas un noteikusi pagaidu aizliegumu visu sēklu un pupiņu importam no šīs valsts.

Ēģiptes Lauksaimniecības ministrija pagājušajā nedēļā noliedza, ka grieķu trigonellas sēklas, kas eksportētas uz Eiropu, izraisījušas E.coli uzliesmojumu.

Dārzeņu imports no Baltijas valstīm nav atjaunots nepietiekamās dokumentācijas dēļ, citējot Krievijas Patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas Rospotrebnadzor vadītāju un valsts galveno sanitāro ārstu Genādiju Oņiščenko, vēsta Interfax.

«Pienācīgi aizpildītus dokumentus līdz šim neesam saņēmuši,» runājot par dārzeņu importu no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, norāda Oņiščenko.

Patlaban Krievijas sarakstā uz dārzeņu importa atjaunošanu gaida piecas Eiropas Savienības (ES) valstis – Latvija, Lietuva, Igaunija, Slovēnija un Vācija.

Krievija dārzeņu importu no ES valstīm aizliedza jūnija sākumā. Tam par iemeslu bija bīstamās E.coli baktērijas uzliesmojums Eiropā.

Kā norāda Krievijas ārsti, līdz šim valstī neesot novērota cilvēku saslimšana, ko būtu izraisījušas bīstamās E.coli baktērijas, kas bija sastopamas dārzeņos ES valstīs.

Reaģējot uz ziņām par dzīvībai bīstamo enterohemorāģiskā E.coli (EHEC) baktēriju, SIA Rimi Latvia apturējusi tirdzniecību ar diedzētiem graudiem un sēklām, kas paredzētas diedzēšanai, informēja uzņēmuma pārstāve Dace Valnere.

«Saskatām būtiskus trūkumus graudu izsekojamībā, tāpēc, ņemot vērā dramatiskos notikumus Vācijā, Francijā un vienu gadījumu Zviedrijā un ASV un rūpējoties par savu pircēju drošību, esam apturējuši tirdzniecību gan ar diedzētiem graudiem, gan ar sēklām, kas paredzētas diedzēšanai,» norādīja Valnere.

Pēc viņas teiktā, Rimi mātes uzņēmumi ICA Zviedrijā un Norvēģijā arī apturējuši dīgstu tirgošanu.

Tikmēr Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nolēmis pārbaudīt kādu Latvijā ievestu sierāboliņa kravu, biznesa portālu Nozare.lv informēja PVD Sabiedrisko attiecību daļā.

PVD veica datubāzes pārskatu un konstatēja, ka 2011.gada 11.maijā Latvijā ir importēta viena grieķu trigonellas jeb sierāboliņa sēklu krava. Kaut gan minētā krava nav no tās pašas partijas, par kuru ir aizdomas, ka tā ir piesārņota, tomēr, lai aizsargātu patērētāju veselību un uzņēmēju intereses, PVD nolēma laboratoriski pārbaudīt importēto sūtījumu.

Vadītāju skaits, kuri prognozē uzlabojumus globālās ekonomikas izaugsmē tuvāko 12 mēnešu laikā, ir pieaudzis līdz 44% salīdzinājumā ar 18% pērn, liecina PwC pērnā gada nogalē veiktās uzņēmumu vadītāju aptaujas 17th Global CEO Survey rezultāti.

Šogad izaugsmi neparedz tikai 7% salīdzinājumā ar 28% pērn.

Aptaujā pirmo reizi vēsturē piedalījās arī Latvijas uzņēmumu vadītāji no telekomunikāciju, mediju, naftas pārstrādes un būvniecības nozares.

Reģionu griezumā vadītāji no Rietumeiropas ir vispārliecinātākie par īstermiņa globālās ekonomikas izaugsmes izredzēm (50%). Tiem seko vadītāji Tuvajos Austrumos (49%), Āzijas un Klusā okeāna reģionā (45%), Latīņamerikā (41%), Ziemeļamerikā (41%) un Āfrikā (40%). Vismazāk pārliecināti par globālās ekonomikas izaugsmi ir Centrālās un Austrumeiropas valstu, tostarp Latvijas, uzņēmēji (26%). Šī reģiona uzņēmēji drīzāk ir pārliecināti, ka ekonomika saglabāsies tādā pašā attīstības līmenī, kāds tas ir šobrīd (56%).

SIA Valmieras ūdens laboratorija apkopojusi datus par dzeramā ūdens kvalitāti, kas ņemts no lokālām ieguves vietās (akās, dziļurbumos u.c.). No 86 ūdens paraugiem tikai 15 procentos gadījumu no akām iegūtais dzeramais ūdens uzskatāms par kvalitatīvu un drošu cilvēka veselībai lietošanai ikdienā, informē SIA Valmieras ūdens pārstāve Ingrīda Kraukle.

No aprīļa mēneša SIA Valmieras ūdens akcijas ietvaros aicināja ikvienu Valmieras pilsētas iedzīvotāju bez maksas pārbaudīt ikdienā izmantotās akas vai dziļurbuma dzeramā ūdens kvalitāti. Paraugiem veica testēšanu pēc mikrobioloģiskajiem (koliformas baktērijas, Escherichia coli (E.coli) un ķīmiskajiem (amonija jonu saturs) rādītājiem. Vairāk nekā 82 procentos ūdens paraugu konstatēta baktēriju un piesārņojuma klātbūtne, tāpēc to iespējams droši lietot uzturā tikai pēc termiskas apstrādes jeb vārīšanas.

«Nekvalitatīvs dzeramais ūdens no akām saistīts ar diviem faktoriem. Akām reizi gadā būtu nepieciešams veikt profilaktiskos darbus, kas ļautu to uzturēt labā tehniskajā kārtībā, un daudzām akcijas laikā pārbaudītajām akām tas nav darīts. Akas hermetizācija un tīrība vistiešāk ietekmē dzeramā ūdens kvalitāti. Kā otrs faktors minams tas, ka minimālajam attālumam no kanalizācijas nosēdbedres līdz dzeramā ūdens ieguves akai jābūt vismaz 50 metru. Pilsētā šādu distanci ir sarežģīti nodrošināt, bet, ja abi šie objekti ir tuvāk, tad bieži vien notekūdeņi ieplūst akās un rada piesārņojumu ūdenim, jo visbiežāk arī šīs asenizācijas nosēdbedres nav hermētiski noslēgtas un bieži vien ir noplūdes. Vēl jāņem vērā, ka ūdens kvalitāte šāda veida akās var mainīties ļoti strauji, tāpēc principā vienīgā alternatīva kvalitatīva dzeramā ūdens saņemšanai pilsētā ir pieslēgšanās centralizētajai ūdensapgādes sistēmai,» skaidro SIA Valmieras ūdens tehniskais direktors Ivars Ķiksis.

Siguldas novada dome ar iesniegumu vērsusies Valsts policijā (VP) par četru bērnu inficēšanos ar salmonellu, informē Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Sindija Brikmane.

Izmeklējot saslimšanas cēloņus ar šiga toksīnu veidojošās Escherichia coli (zarnu nūjiņas) izraisīto infekciju, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir saņēmis informāciju no laboratorijas, ka četriem bērniem no Siguldas novada konstatēta salmonelozi izraisošā baktērija salmonella.

No minētajiem četriem bērniem septembra sākumā viens sāka mācības bērnudārzā «Ieviņa», bet trīs - bērnudārzā «Tornīši». SPKC uzsver, ka pašlaik nav viennozīmīgas informācijas, kur bērni ieguvuši šo baktēriju.

SPKC skaidro, ka salmonellas izraisīto saslimšanu pazīmes ir slikta dūša, vemšana, krampji, caureja, drudzis, galvassāpes.

Pašvaldības pārstāve stāstīja, ka visi četri bērni jau nedēļu neapmeklē bērnudārzu, tomēr SPKC uzskata, ka inficēšanās varētu būt notikusi dažādos laikos, sākot no 7.septembra. Patlaban bērni ārstējas ģimenes ārsta uzraudzībā.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un Slimību un profilakses centra (SPKC) paziņojumi, kuros par zarnu infekcijas saslimšanām Siguldas novadā vainoti ēdinātāji, pirms izmeklēšanas noslēguma nav korekti, uzskata ēdināšanas pakalpojuma sniedzēja «Baltic Restaurants Latvia» valdes loceklis Guntis Bredovskis.

Viņš norādīja, ka 20.septembrī Siguldas novada dome publiski paziņoja, ka, pēc PVD informācijas, līdz šim veiktajās analīzēs šiga toksīnu producējošā baktērija «E.coli» nav atrasta nevienas Siguldas izglītības iestādes ēdināšanas blokā, tostarp arī nevienam no tur strādājošajiem darbiniekiem.

Bredovskis atzīmēja, ka, ņemot vērā Siguldas novada domes publiski teikto, nav saprotams, uz kāda pamata epidemiologi no SPKC pirmdien, 23.septembrī, pauduši, ka inficēšanās cēloņi ir meklējami pie ēdinātājiem, kas nodrošināja pakalpojumu Siguldas novadā. Viņš uzsvēra, ka šādi apgalvojumi no atbildīgo iestāžu puses ir maldinoši un nekorekti. Vienlaikus Bredovskis uzsvēra, ka atbildīgās valsts institūcijas joprojām nav atradušas smagās zarnu infekcijas slimības baktērijas izplatības cēloņus, un joprojām nav sniegta arī informācija par salmonelozi izraisošās baktērijas - salmonellas - izcelsmi.

Ikgadējās «Trakās dienas» lielveikalā «Stockmann» negaidīti izvērsušās kolektīvā saslimšana, ziņo LSM.

Aptuveni 50 universālveikala darbiniekiem parādījušies līdzīgi saslimšanas simptomi - vemšana un caureja. Uzņēmuma darbinieku ēdināšanu nodrošina uzņēmums «Baltic Restaurant Latvia», kura vārds pavisam nesen plaši izskanēja saistībā ar Siguldas bērnudārzu audzēkņu saslimšanu.

Notikušā apstākļus skaidro Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), un arī «Stockmann» gaida atzinumus no ģimenes ārstiem, pie kuriem obligāti bija jāiet visiem darbiniekiem, kuri bija sasirguši. Tāpat nevar vēl apgalvot, kas ir bijis slimības ierosinātājs. PVD ģenerāldirektors Māris Balodis Latvijas Radio norādīja, ka svētdien minētais uzņēmums sazinājies ar PVD un lūdzis veikt pārbaudes, jo tam radušās aizdomas par saslimšanas gadījumiem.

Nomazgājumos, kas ņemti no pirmsskolas izglītības iestāžu «Ieviņa» un «Saulīte» pavāru rokām pēc to dezinficēšanas, ir konstatēta Staphylococcus aureus jeb zeltainā stafilokoka klātbūtne, savukārt divos nomazgājumu paraugos, kas ņemti no mazgāta un dezinficēta aprīkojuma virsmām pirmsskolas izglītības iestādē «Saulīte» un Siguldas 1. pamatskolā, lai izmeklētu tos uz higiēnas kritērijiem, konstatēta zarnu nūjiņu baktērijas klātbūtne.

Par to saistībā ar saslimšanas gadījumiem Siguldas mācību iestādēs informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Šodien saņemtie laboratorisko izmeklējumu rezultāti liecina, ka SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas nodrošina ēdināšanas pakalpojumus iepriekš minētajās izglītības iestādēs, tostarp ēdienu gatavošanu, nav ievērojusi personīgās higiēnas prasības, kā arī pieļāvusi pārkāpumus tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumu veikšanā, paskaidro PVD.

Visi pārējie šobrīd saņemtie nomazgājumu un pārtikas produktu analīžu rezultāti esot negatīvi.

Laboratoriskajai izmeklēšanai uz verotoksigēno E.Coli ir nosūtīti 177 nomazgājumi, no kuriem 80 paraugi ir jau izmeklēti un ir negatīvi – baktērija nav konstatēta. Uz šīs pašas baktērijas klātbūtni nosūtīti arī 28 pārtikas produktu paraugi, no kuriem 11 jau ir izmeklēti un tie ir negatīvi – baktērija nav konstatēta.

Ukraina ir ieviesusi pagaidu aizliegumu dažādu dārzeņu importam no Eiropas Savienības (ES) līdz netiks saņemts oficiālas izmeklēšanas rezultāti par E.coli baktērijas epidēmiju, vēsta LIGA.

Aizliegto dārzeņu sarakstā iekļuvuši kartupeļi, tomāti, sīpoli, kāposti, burkāni, bietes, gurķi un pupas. Saskaņā ar Ukrainas lauksaimniecības politikas ministrijas un Galvenās augu karantīnas Valsts inspekcijas norādīto, valstīm, kas uz Ukrainu eksportē dārzeņus, jāiesniedz dokumenti par veiktajām pārbaudēm, kas apliecinātu, ka produkcija nav inficēta.

Jūnija sākumā Ukraina bija norādījusi, ka neredz vajadzību aizliegt dārzeņu importu, jo uz Ukrainu netiek eksportēts ievērojams daudzums dārzeņu. Tomēr patlaban valsts savas domas ir mainījusi.

Jau vēstīts, ka, pateicoties nāvējošās E.coli infekcijas uzliesmojumam Eiropā, Krievija jūnijā bija aizliegusi dārzeņu importu no ES. Tas izsauca plašus ES protestus – bloks norādīja, ka importa aizliegums ir nesamērīgs un pieprasīja to nekavējoties atcelt.

Zemkopības ministrijai (ZM) plāno ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju pārbaudes visās pirmskolas izglītības iestādēs Latvijā, informēja ZM, komentējot rīcību saistībā ar premjera Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumu veikt pārbaudes par iespējamiem pārtikas aprites pārkāpumiem Latvijas bērnudārzos.

ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece aģentūrai LETA sacīja, ka ZM, atbilstoši Ministru prezidenta rezolūcijai, ir sagatavojusi un iesniegusi valdībai informatīvo ziņojumu par plānotajām un veicamajām ārpuskārtas pirmsskolas iestāžu inspekcijām.

Ziņojumā norādīta arī informācija par pārbaužu īstenošanai nepieciešamo finansējumu - 51 989 eiro, lai īsos termiņos teju vienlaikus veiktu ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju pārbaudes visās Latvijas pirmskolas izglītības iestādēs. ZM par pārbaužu rezultātiem ziņos valdībai līdz 20.novembrim. Jau ziņots, ka Kariņš ir uzdevis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP) un zemkopības ministram Kasparam Gerhardam (VL-TB/LNNK) veikt pārbaudes par iespējamiem pārtikas aprites pārkāpumiem Latvijas bērnudārzos.